Help Print this page 
Title and reference
Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām

Šī direktīva ievieš sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu budžeta struktūru. Šie noteikumi attiecas uz budžeta uzraudzību Eiropas Savienībā (ES). To mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm ievērot saistības, kas tām jāpilda saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.

AKTS

Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīva 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (Oficiālais Vēstnesis L 306, 23.11.2011.).

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva attiecas uz dalībvalstu budžeta struktūrām. Tās aptver visus pasākumus, noteikumus un iestādes, ar kuru palīdzību dalībvalstu valdības īsteno savu budžeta un fiskālo politiku.

Publiskā sektora budžeta uzskaites un statistikas pārskatu sagatavošanas sistēmas

Dalībvalstīs jābūt publiskām uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu to, ka ir visaptveroši un konsekventi ietvertas visu dalībvalstu valdību apakšnozares.

Šīm uzskaites sistēmām arī jāļauj dalībvalstīm nodrošināt to, ka fiskālie dati regulāri ir pieejami visām dalībvalstu valdību apakšnozarēm. Uzskaites sistēmu pamatā jābūt skaidras naudas uzskaitei un tām jāsatur informācija, kas nepieciešama uzticamu datu sagatavošanai atbilstoši valstu uzskaites sistēmu koncepcijai un definīcijām.

Turklāt dalībvalstu publiskās uzskaites sistēmas ir pakļautas iekšējai kontrolei un neatkarīgai revīzijai.

Visbeidzot, Direktīvā Komisija tiek aicināta vēl pirms 2012. gada beigām izvērtēt Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu piemērotību dalībvalstīm.

Prognožu sagatavošana budžeta plānošanai

Dalībvalstis nodrošina, ka fiskālās plānošanas pamatā ir pēc iespējas ticamas makroekonomiskās un budžeta prognozes. Izdarot šīs prognozes, īpaši pēta fiskālo mainīgo lielumu līknes atkarībā no dažādiem pieņēmumiem par izaugsmi un procentu likmēm.

Dalībvalstis publisko makroekonomiskās un budžeta prognozes, šo prognožu pamatā esošo metodoloģiju un parametrus. Tās arī norāda iestādi, kas ir atbildīga par makroekonomisko un budžeta prognožu sagatavošanu.

Dalībvalstu prognozes pēc tam salīdzina ar Komisijas prognozēm. Arī Komisijai ir jāpublicē prognožu pamatā esošā metodoloģija un attiecīgie parametri. Visas būtiskas atšķirības starp dalībvalstu un Komisijas prognozēm ir aprakstītas un izskaidrotas.

Skaitliskas fiskālās normas

ES budžeta uzraudzības pamatā ir jābūt skaitliskām fiskālām normām, kas ir specifiskas katrai dalībvalstij. Šo normu mērķis ir novērstu pārmērīgu budžeta deficītu un pārmērīgu valsts parādu.

Katrai valstij specifiskās fiskālās normās ietver, it īpaši:

  • mērķus un normu darbības jomu;
  • šādu normu izpildes efektīvu uzraudzību, kas balstās uz uzticamu un neatkarīgu analīzi, kuru veic neatkarīgas struktūras vai struktūras, kam nodrošināta funkciju neatkarība no valsts budžeta iestādēm;
  • sekas normu neievērošanas gadījumā.

Vidēja termiņa budžeta struktūra

Dalībvalstis izveido vidēja termiņa budžeta struktūru. Šī struktūra ir definēta kā procedūru kopums, kas attiecībā uz fiskālās politikas veidošanu nav tikai ikgadējā grafika sagatavošana. Vienlaikus tiek pieņemta fiskālās plānošanas kārtība vismaz trim gadiem.

Budžeta struktūrā ir arī šādi elementi:

  • vispusīgi un pārskatāmi daudzgadu budžeta mērķi, kas, piemēram, ir izteikti kā dalībvalsts valdības budžeta deficīts vai valsts parāds;
  • prognozes par katru būtisku vispārējās valdības izdevumu un ieņēmumu pozīciju;
  • apraksts par paredzēto vidēja termiņa politiku, kas ietekmē vispārējās valdības finanses;
  • izvērtējumu tam, kā šī paredzētā politika varētu iespaidot publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti.

Priekšvēsture

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir noteikumu kopums, ar ko nodrošina ekonomikas un budžeta uzraudzību Eiropas līmenī nolūkā nodrošināt ES ekonomisko un finanšu stabilitāti.

Stabilitātes un izaugsmes paktā 2011. gadā ir ieviestas plašas reformas. Stabilitātes un izaugsmes pakts aptver sešus tiesību aktus, kas stājās spēkā 2011. gada 13. decembrī:

  • Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā;
  • Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā;
  • Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza budžeta stāvokļa uzraudzības procedūras;
  • Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību;
  • Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru;
  • šo Direktīvu par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Patlaban direktīva ir piemērojama visā pilnībā, jo tās transponēšanas termiņš dalībvalstīs bija 2013. gada 31. decembris, turklāt Komisijai līdz 2012. gada beigām bija jāsagatavo starpposma progresa ziņojums par tās īstenošanu.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2011/85/ES

13.12.2011.

31.12.2013.

OV L 306, 23.11.2011.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas Ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Tiecoties ieviest saskaņotus publiskā sektora grāmatvedības standartus dalībvalstīs. IPSAS piemērotība dalībvalstīm [ COM(2013) 114 final -Oficiālajā Vēstnesīnav publicēts].

Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu 2013. gadā iesniegto fiskālo datu kvalitāti [ COM(2014) 122 final -Oficiālajā Vēstnesīnav publicēts].

Ziņojums ir balstīts uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP) ietvaros veiktā 2013. gadā iesniegto datu novērtējuma galvenajiem rezultātiem. Komisija norāda, ka budžeta datu ziņošanas kvalitāte 2013. gadā kopumā ir turpinājusi uzlaboties.

Pēdējā atjaunināšana: 27.06.2014

Top