Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
ES ekonomiskā un monetārā savienība — trešais posms

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

ES ekonomiskā un monetārā savienība — trešais posms

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pants

KĀDS IR ES EKONOMISKĀS UN MONETĀRĀS SAVIENĪBAS TREŠĀ POSMA MĒRĶIS?

ES ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) trešā posma mērķis ir euro ieviešana un kopīgas monetārās politikas īstenošana ES valstīs.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

EMS ir process, kura mērķis ir saskaņot ES valstu ekonomikas un monetāro politiku. Šis process sastāv no šādiem 3 posmiem:

  • 1. posms (no1990. gada 1. jūlija līdz 1993. gada 31. decembrim): brīva kapitāla kustība starp ES valstīm;
  • 2. posms (no 1994. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 31. decembrim): ES valstu monetārās politikas koordinēšana, veidojot ciešāku sadarbību starp valstu centrālajām bankām un stiprinot ekonomikas konverģenci starp ES valstīm;
  • 3. posms (no 1999. gada 1. janvāra un turpmāk): pakāpeniska euro ieviešana un vienotas monetārās politikas ieviešana, par ko ir atbildīga Eiropas Centrālā banka (ECB).

EMS pirmie divi posmi ir noslēgušies. Trešais un noslēdzošais posms joprojām turpinās. Tas īpaši attiecas uz euro ieviešanu ES valstīs. Šobrīd 19 valstis ir ieviesušas euro kā vienotu valūtu. Šī valstis veido eurozonu.

Pāreja uz euro

Lai varētu pievienoties EMS trešajam posmam, ES valstij vispirms jāizpilda virkne ekonomisku un tiesisku prasību.

Ekonomiskās prasības tiek dēvētas par konverģences kritērijiem. To mērķis ir nodrošināt stabilu ekonomikas un finanšu situāciju ES, lai saglabātu stabilitāti eurozonā.

Atbilstoši tiesiskajām prasībām valstu tiesību aktiem jābūt savietojamiem ar ES līgumiem, īpaši attiecībā uz valsts centrālo banku un valūtu.

Kad ES valsts ir izpildījusi visas prasības, tai ir atļauts piedalīties EMS trešajā posmā un ieviest euro kā vienotu valūtu. Euro tad aizstāj nacionālo valūtu un kļūst par valsts oficiālo valūtu.

Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālajai bankai ir nozīmīga loma EMS. ECB izstrādā visu eurozonas valstu monetāro politiku. Tai vienīgajai ir pilnvaras atļaut euro banknošu emisiju. ES valstis var emitēt monētas, bet ECB vispirms ir jāapstiprina ikgadējais emisijas apjoms.

Pirmās valstis eurozonā

1998. gada 3. maijs ir vēsturiski nozīmīgs datums saistībā ar ekonomiskās un monetārās savienības trešā posma uzsākšanu. Šajā datumā Padome pieņēma lēmumu, ar kuru apliecināja, ka 11 ES valstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienotu valūtu (Beļģija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija).

Euro ieviešana notika divos posmos:

  • 1999. gada 1. janvāris: euro tika ieviests grāmatvedības vajadzībām, un konvertācijas likmes tika fiksētas pret agrākajām nacionālajām valūtām, izsakot tās attiecībā pret euro ar decimāldaļām aiz komata;
  • 2002. gada 1. janvāris: ES valstīs tiek ieviestas euro monētas un banknotes. Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi var veikt savus fiduciāros maksājumus euro.

Grieķija, kas 1998. gadā neizpildīja konverģences kritērijus, pieprasīja atkārtotu situācijas novērtēšanu 2000. gadā. Eiropas Komisija tad sniedza labvēlīgu atzinumu, un Grieķija oficiāli pievienojās EMS trešajam posmam 2001. gada 1. janvārī.

Eurozonas paplašināšanās

Būtībā visām ES valstīm būtu jāpievienojas EMS trešajam posmam un līdz ar to jāievieš euro (Līguma par ES darbību 119. pants). Tomēr atsevišķas valstis vēl nav izpildījušas nepieciešamos ekonomikas un finanšu nosacījumus. Attiecībā uz šīm valstīm tiek pieļautas pagaidu atkāpes, līdz tās varēs pievienoties eurozonai. Turklāt uz Dāniju un Apvienoto Karalisti attiecas izņēmumi, kas pazīstami arī kā tiesības nepiedalīties euro (skatīt tālāk).

Vismaz reizi 2 gados Komisija un ECB novērtē progresu, ko panākušas valstis, attiecībā uz kurām tiek pieļautas atkāpes no konverģences un tiesiskajām prasībām. Ja tās sniedz labvēlīgu atzinumu par valsts spēju pievienoties EMS trešajam posmam, Padome pieņem lēmumu par valsts dalību euro.

Pamatojoties uz šo procedūru, vairākkārt ir notikusi eurozonas paplašināšanās, pievienojoties papildu valstīm:

Pašreiz 19 no 28 ES valstīm lieto euro kā to vienoto valūtu.

Izņēmumi

Apvienotā Karaliste un Dānija ir paziņojušas par savu nodomu nepievienoties EMS trešajam posmam un līdz ar to neieviest euro. Uz šīm divām valstīm attiecas izņēmums no dalības EMS, kura nosacījumi ir detalizēti izklāstīti ES dibināšanas līgumiem pievienotajos protokolos Nr. 15 un 16. Turklāt Dānija un Apvienotā Karaliste patur iespēju pārtraukt nosacījumus par izņēmumu un pieteikties pievienoties EMS trešajam posmam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Līguma par Eiropas Savienības darbību 119. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. pants

Pēdējo reizi atjaunots: 01.08.2016

Top