Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Uzturs, liekais svars un aptaukošanās — ES stratēģija

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Uzturs, liekais svars un aptaukošanās — ES stratēģija

 

KOPSAVILKUMS:

Baltā grāmata (COM(2007) 279 galīgā redakcija) attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos

KĀDS IR ŠĪS BALTĀS GRĀMATAS MĒRĶIS?

  • Eiropas Komisija nosaka integrētu Eiropas Savienības (ES) pieeju, lai samazinātu sliktu veselību, kas saistīta ar neveselīgu uzturu, lieko svaru un aptaukošanos.
  • Tajā ir ierosinātas rīcības, ko dažādi partneri var veikt vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī, lai risināto šo sabiedrības veselības problēmu. Šīs rīcības papildina un atbalsta citus ES valstīs īstenotos pasākumus.
  • Īpaša uzmanība ir pievērsta aptaukošanās problēmas sociālekonomiskajam aspektam, jo pastāv saistība starp aptaukošanos un sociālekonomiski mazaizsargātām sabiedrības grupām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Stratēģijas galvenais mērķis ir apkarot aptaukošanos veicinošu vidi (t. i., tādu vidi, kas veicina pieņemšanos svarā) un palīdzēt iedzīvotājiem samazināt augsta riska dzīvesveidu, piemēram, nepareizu uzturu un mazkustīgumu, kas noved pie liekā svara un aptaukošanās.
  • Tā paredz sasniegt šo mērķi, pievēršot īpašu uzmanību šādām rīcībām:
    • kas ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli, tādējādi nodrošinot veselīga uztura pieejamību, piemēram, lielveikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās;
    • kas veicina privātā sektora iesaistīšanu;
    • pārtikas ražotāji (kā arī mazumtirgotāji) varētu pārveidot produktu sastāvu, jo īpaši, samazinot sāls, cukura un tauku saturu, un samazināt un veidot savus mārketinga pasākumus tā, lai tie nebūtu paredzēti bērniem un sekmētu veselīgākas izvēles izdarīšanu;
    • darba devēji varētu veicināt veselīgu dzīvesveidu (piemēram, došanos uz darbu ar kājām vai velosipēdu);
    • kas motivē cilvēkus regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, uzsverot to labvēlīgo ietekmi uz veselību.

Partnerība

  • Stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība veidot partnerību visā ES, lai īstenotu pasākumus vietējā, reģionālā, valsts, kā arī ES līmenī. Tas ietver sadarbību starp privāto sektoru (piemēram, pārtikas ražotāji, mazumtirgotāji un reklāmas nozare), sabiedrības veselības sektoru un civilās sabiedrības organizācijām (piemēram, sporta, patērētāju un sabiedrības veselības apvienības).
  • Papildus 2005. gadā izveidotajai ES platformai rīcībai uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā stratēģijā ir ierosināts izveidot ES valstīs līdzīgas platformas valsts un vietējā līmenī. Vietējo ieinteresēto personu (piemēram, apvienību un mazo uzņēmumu) iesaistīšana ir ārkārtīgi svarīga stratēģijas sekmīgai īstenošanai, jo tā rada grupas dinamiku un veido saikni starp iespējami daudziem dalībniekiem un visos līmeņos.
  • ES valstu iestādes atbild par:
    • koordinēšanu, lai nodrošinātu pasākumu atbilstību sabiedrības veselības jomā;
    • plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanas veicināšanu, lai izstrādātu kopīgus paziņojumus un kampaņas.
  • Augsta līmeņa darba grupa uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos (ALG), kuru veido ES valstu, Norvēģijas un Šveices pārstāvji, sekmē paraugprakses un informācijas apmaiņu un izstrādā kopīgas brīvprātīgas pieejas.
  • ALG ir piedalījusies pārtikas produktu sastāva pārveidošanā, jo īpaši attiecībā uz sāls, piesātināto tauku un pievienoto cukuru saturu. 2011. gadā tā vienojās par ES satvaru attiecībā uz dalībvalstu iniciatīvām par konkrētām uzturvielām (tā pamatā ir 2008. gadā veiktās pārtikas produktu sastāva pārveidošanas modelis, kas paredzēja četru gadu laikā par 16 % samazināt sāls saturu pārtikas produktos). Pēc tam sākās darbs pie piesātināto tauku satura samazināšanas par 5 % līdz 2016. gadam un vēl par 5 % līdz 2020. gadam. 2015. gadā sākās darbs pie pievienoto cukuru pielikuma, lai sekmētu pievienoto cukuru brīvprātīgu samazināšanu par 10 % apstrādātos pārtikas produktos.
  • 2016. gadā ALG apstiprināja valstu pārtikas produktu sastāva pārveidošanas iniciatīvu uzraudzības sistēmu, kas bija būtisks pagrieziena punkts un konkrēts pasākums valsts līmeņa darbību atbalstam. Šie centieni sniegs ieguvumus iedzīvotājiem ik reizi, kad tie iepirksies lielveikalā. Šos centienus papildinās rezultāti, ko sniedz pašreizējā kopīgā rīcība uztura un fiziskās aktivitātes jomā, un 2017. gadā ir gaidāmas jaunas norises.
  • 2014. gadā ALG pieņēma ES Rīcības plānu bērnu aptaukošanās samazināšanai 2014.–2020. gadam, kura mērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bērnu aptaukošanās pieaugumu. Patlaban tiek veikts tā vidusposma novērtējums.
  • 2017. gadā ALG piedalījās skolu ēdnīcām paredzētās pārtikas publiskā iepirkuma pamatnostādņu izstrādē un apstiprināšanā.

Starpnozaru pieeja

  • Lai gan sabiedrības veselība ir svarīgākais jautājums, stratēģijā ir uzsvērta ne tikai partnerības nepieciešamība visos līmeņos, bet arī tas, ka cīņā pret lieko svaru un aptaukošanos ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas aptver vairākas politikas jomas. Kā piemērus var minēt, piemēram:
    • izglītību: informatīvu kampaņu veidošana gan bērniem, gan pieaugušajiem;
    • patērētāju aizsardzības politiku: skaidras un saprotamas informācijas sniegšana par pārtikas produktu izvēli, piemēram, uzturvielu marķējums;
    • tirdzniecību: Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva sekmē atbildīgu pārtikas produktu tirdzniecību, jo īpaši bērniem;
    • sportu: organizēto sporta aktivitāšu pieejamības palielināšana un piedalīšanās fiziskajās aktivitātēs veicināšana;
    • pilsētvides plānošanu un aktīvu mobilitāti: “aktīvas sabiedriskā transporta izmantošanas un aktīvās pārvietošanās veidu”, piemēram, došanās uz darbu ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, veicināšana;
    • izpēti: plašākas informācijas iegūšana par faktoriem, kas nosaka pārtikas produktu un fiziskās aktivitātes izvēli, jo īpaši ES ( “Apvārsnis 2020”) un valstu izpētes un finansēšanas mehānismu kontekstā;
    • lauksaimniecību: pasākumi, lai nodrošinātu, ka veselīgākas izvēles izdarīšana ir lētāka un pieejamāka visām iedzīvotāju grupām, jo īpaši bērniem.
    • Eiropas Parlamentu: Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD īsteno izmēģinājuma projektus veselīgāka uztura izvēles atbalstīšanai dažādās iedzīvotāju grupās.

Starptautiskā sadarbība

Komisija cieši sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, lai izstrādātu atsauces dokumentus un vienotu uztura un fiziskās aktivitātes pārraudzības sistēmu.

Politiku uzraudzība un novērtēšana

  • Dati par aptaukošanos un lieko svaru tiek uzraudzīti:
    • makroekonomiskajā līmenī, lai iegūtu saskanīgus un salīdzināmus datus par vispārējiem panākumu rādītājiem saskaņā ar Eiropas veselības pamatrādītājiem, kas saistīti ar uzturu un fiziskām aktivitātēm;
    • valsts līmenī, lai novērtētu pašreizējos pasākumus un to ietekmi;
    • individuālās rīcības līmenī.
  • Sistemātiski tiek novērtēta pasākumu ietekme, lai noteiktu efektīvākos pasākumus.

Turpmāki pasākumi

Politikas izstrādes darbs liekā svara un aptaukošanās samazināšanās jomā Eiropā joprojām ir vērsts uz tādām prioritārajām jomām kā:

  • samazināt no uztura uzņemtā sāls, piesātināto tauku, transtaukskābju un pievienoto cukuru apjomu;
  • palielināt uzņemto augļu un dārzeņu apjomu;
  • samazināt ietekmi, kādu uz bērniem atstāj pārtikas produkti ar augstu sāls, piesātināto tauku, transtaukskābju un pievienoto cukuru saturu;
  • organizēt pārtikas produktu publisko iepirkumu;
  • palielināt fizisko aktivitāti un mazināt mazkustīgu dzīvesveidu;
  • panākt, ka pirmo sešu dzīves mēnešu laikā lielāku skaitu bērnu baro tikai ar krūti;
  • samazināt nevienlīdzību uztura un fiziskās aktivitātes jomā starp dažādām iedzīvotāju grupām.

KONTEKSTS

  • Neveselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes trūkums ietekmē dzīves ilgumu un kvalitāti miljoniem iedzīvotāju, kā arī veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un ilgtspēju. Līdz pat 7 % no ES veselības aprūpei paredzētā budžeta ik gadu tiek tērēti ar aptaukošanos saistītu slimību ārstēšanai. Papildu izmaksas rada arī produktivitātes zudums veselības problēmu un priekšlaicīgas nāves dēļ (2,8 miljoni nāves gadījumu gadā ir saistīti ar lieko svaru un aptaukošanos).
  • ES 52 % pieaugušo cieš no liekā svara vai aptaukošanās un 17 % pieaugušo ir aptaukojušies. Pieaugušo aptaukošanās ir riska faktors, kas var izraisīt virkni smagu hronisku saslimšanu, tostarp II tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimības un dažus vēža veidus, un ir novēršams priekšlaicīgas nāves cēlonis.
  • Īpaši satraucoša ir bērnu aptaukošanās. Katrs trešais bērns vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem ES cieš no liekā svara vai aptaukošanās. Šis rādītājs ir būtiski palielinājies kopš 2008. gada, kad liekais svars vai aptaukošanās bija katram ceturtajam bērnam. Bērniem, kuri cieš no liekā svara vai aptaukošanās, ir ļoti liels risks to saglabāt arī brieduma gados. Aptaukojušies bērni biežāk cieš no iebiedēšanas, pašapziņas trūkuma, depresijas un sliktām sekmēm skolā.
  • Plašāka informācija ir pieejama:

PAMATDOKUMENTS

Baltā grāmata. Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos (COM(2007) 279 galīgā redakcija, 30.5.2007.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes secinājumi par uzturu un fizisko aktivitāti (OV C 213, 8.7.2014., 1.–6. lpp.)

Padomes secinājumi par pārtikas un uztura nodrošinājumu

Pēdējo reizi atjaunots: 13.03.2017

Top