Help Print this page 
Title and reference
Mākslīgā optiskā starojuma iedarbība

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Mākslīgā optiskā starojuma iedarbība

Eiropas Savienība (ES) nosaka minimālās saskaņotās prasības attiecībā uz darba ņēmēju aizsardzību pret riskiem, ko izraisa mākslīgā optiskā starojuma iedarbība (piemēram, UVA, lāzers u. c.).

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (19. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē).

KOPSAVILKUMS

Šī direktīva ietilpst tiesību aktu kopumā, ko veido četras direktīvas par darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori: troksnis, vibrācija, elektromagnētiskie lauki un optiskais starojums.

Šī direktīva ir saistīta ar Pamatdirektīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā.

Optiskā starojuma riski un direktīvas darbības joma

Darba ņēmēju pakļaušana mākslīgajam optiskajam starojumam , lāzeram , lāzera starojumam un neviendabīgam starojumam var radīt hronisku negatīvu ietekmi uz acīm un ādu.

Šī direktīva samazina šā starojuma iedarbības līmeni, ieviešot preventīvus pasākumus darba vietu iekārtojumā, lai samazinātu riskus to rašanās vietā. Tā arī nosaka iedarbības robežvērtības darba ņēmējiem, kuri tiek pakļauti neviendabīgam starojumam un lāzera starojumam (2. pielikums).

Darba devēju pienākumi

  • Starojuma līmeņa novērtēšana. Pirmkārt, darba devējs novērtē vai izmēra optiskā starojuma līmeni, kam darba ņēmēji ir pakļauti, lai to varētu samazināt, ja tas pārsniedz spēkā esošās robežvērtības. Darba devējs izmēra šo līmeni, pamatojoties uz Starptautiskās Elektrotehniskās komisijas (SEK), Starptautiskās Apgaismojuma komisijas (SAK) un Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartiem, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot valsts vai starptautiskas zinātniski pamatotas norādes.
  • Risku samazināšana. Otrkārt, darba devējam ir jāsamazina starojuma līmenis, ja novērtējums norāda uz iespējamību, ka iedarbības robežvērtības ir pārsniegtas, piemēram, izvēloties citu materiālu vai ierobežojot iedarbības ilgumu.
  • Darba ņēmēju informēšana un apmācība. Darba ņēmēji vai viņu pārstāvji saņem nepieciešamo informāciju un apmācību, piemēram, par aizsargaprīkojuma izmantošanu.
  • Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un viņu līdzdalība. Darba devēji iepriekš konsultējas ar darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem par darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzību. Viņi var ierosināt pasākumus, lai uzlabotu šo aizsardzību un pat piesaistīt kompetentās iestādes, ja viņi uzskata, ka darba devēja piedāvātā veselības aizsardzība nav pietiekama (saskaņā ar Pamatdirektīvu 89/391/EEK).

Veselības uzraudzība

Darbinieku veselības uzraudzību veic ārsts, kurš uzrauga arī jebkādu optiskā starojuma radītu risku saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

Katram darba ņēmējam sagatavo veselības karti, ko aktualizē pēc katras veselības pārbaudes. Darba ņēmējs pēc attiecīga lūguma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu.

Kaitīga ietekme un/vai robežvērtību pārsniegšana

Ja iedarbība pārsniedz robežvērtības, darba ņēmējiem automātiski nodrošina medicīnisku izmeklēšanu. Ja ir pārsniegtas robežvērtības un/vai ir radusies kaitīga ietekme uz darbinieku veselību:

  • ārsts vai cita atbilstoši kvalificēta persona informē darba ņēmēju par rezultātu, kas attiecas tieši uz viņu un par jebkādiem būtiskiem atklājumiem;
  • darba devējs pārskata riska novērtējumu un veiktos pasākumus, īsteno kompetento personu ieteiktos pasākumus un izveido nepārtrauktas uzraudzības sistēmu.

Sodi

Dalībvalstis paredz atbilstošas sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti attiecīgās valsts tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

Ziņojumi

Ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis sniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokļus.

Ik pēc pieciem gadiem Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju par šo ziņojumu novērtējumu.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2006/25/EK

27.4.2006.

27.4.2010.

L 114, 27.4.2006.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

Padomes Direktīva 2013/64/ES

1.1.2014.

Atkarībā no noteikumiem1.1.2014., 30.6.2014. vai31.12.2014.

OV L 353, 28.12.2013.

Pēdējā atjaunināšana: 17.06.2014

Top