Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Medicīniskā palīdzība uz kuģiem

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Medicīniskā palīdzība uz kuģiem

Jūras kuģi ir darbavietas, kas ģeogrāfiskās izolācijas dēļ rada paaugstinātu risku uz kuģa esošo darbinieku drošībai un veselībai. Uz kuģiem būtu jābūt piemērotām, regulāri pārbaudītām telpām, lai darbinieki jūrā varētu saņemt vajadzīgo medicīnisko palīdzību.

AKTS

Padomes Direktīva 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

KOPSAVILKUMS

Jūras kuģi ir darbavietas, kas ģeogrāfiskās izolācijas dēļ rada paaugstinātu risku uz kuģa esošo darbinieku drošībai un veselībai. Uz kuģiem būtu jābūt piemērotām, regulāri pārbaudītām telpām, lai darbinieki jūrā varētu saņemt vajadzīgo medicīnisko palīdzību.

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir nodrošināt minimālo drošības un veselības aizsardzības sistēmu ieviešanu, lai uzlabotu medicīnisko palīdzību uz kuģiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Katrai ES valstij būtu jānodrošina, lai uz šajā valstī reģistrētiem vai ar šīs valsts karogu kuģojošiem kuģiem būtu medicīniskais aprīkojums. Sīkākas prasības ir atkarīgas no kuģa kategorijas un direktīvas pielikumos norādītās detalizētās informācijas. Papildus tam:

  • uz katra kuģa būtu jābūt ūdensdrošam medicīniskās palīdzības komplektam katrā no tā glābšanas laivām;
  • uz katra kuģa, kura masa pārsniedz 500 bruto tonnas, kura apkalpe ir 15 vai vairāk cilvēku un kas pavada reisā vairāk nekā trīs dienas, ir jābūt piemērotai lazaretei, kurā iespējams sniegt medicīnisko palīdzību;
  • uz katra kuģa, kura apkalpe ir 100 vai vairāk cilvēku vai kas veic starptautisku reisu, kura ilgums pārsniedz trīs dienas, ir jābūt kuģa ārstam.

Uz katra kuģa, kas pārvadā bīstamas vielas, ir jābūt atbilstīgiem pretlīdzekļiem. Uz prāmjiem jebkurā gadījumā ir jābūt pretlīdzekļu minimumam (kā norādīts II pielikumā), pieļaujot to, ka par bīstamu vielu pārvadāšanu iepriekš var nebūt zināms, ja vien tas nav regulārs pārvadātājs, kura reisa ilgums nepārsniedz divas stundas. Visi pieejamie pretlīdzekļi uzskaitāmi pārbaudes sarakstā.

Par medicīniskā aprīkojuma nodrošināšanu atbild īpašnieks. Par aprīkojuma pārvaldību atbild kapteinis vai viņa deleģēts pārstāvis, to uzglabā labā stāvoklī un par īpašnieka līdzekļiem sistemātiski papildina.

Medicīniskajam aprīkojumam pievieno instrukcijas par to lietošanu, tostarp informāciju par attiecīgo pretlīdzekļu lietošanu.

Profesionālajā jūrnieku apmācībā iekļauj apmācību, kā sniegt pirmo pamatpalīdzību, ja notiek nelaimes gadījums vai nopietns medicīniska rakstura ārkārtas gadījums. Kapteinis vai deleģētais darbinieks, kas atbild par medicīnisko aprīkojumu, vismaz reizi piecos gados iziet īpašu apmācību.

Ir jānozīmē centri, kas darbiniekiem sniedz bezmaksas medicīniskās konsultācijas ar radiosakaru palīdzību, tostarp mediķi, kuri ir saņēmuši apmācību jūras medicīnas jautājumos.

ES valstis nodrošina ikgadējas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai medicīniskais aprīkojums atbilst direktīvas prasībām.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 1992. gada 10. aprīlī.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 92/29/EEK

10.4.1994.

31.12.1994.

OV L 113, 30.4.1992., 19.-36. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 1882/2003

20.11.2003.

-

OV L 284, 31.10.2003., 1.-53. lpp.

Direktīva 2007/30/EK

28.6.2007.

31.12.2012.

OV L 165, 27.6.2007., 21.-24. lpp.

Regula (EK) Nr. 1137/2008

11.12.2008.

-

OV L 311, 21.11.2008., 1.-54. lpp.

Direktīvas 92/29/EEK turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 02.10.2015

Top