Boloņas process: Eiropas augstākās izglītības telpas veidošana

Boloņas procesa, kas aizsākās ar Boloņas deklarāciju (1999) un reizi trīs gados tiek izvērtēts ministru konferencēs, mērķis ir veidot salīdzināmāku, savietojamāku un saskaņotāku Eiropas augstākās izglītības sistēmu.

AKTS

Boloņas deklarācija (1999. gada 19. jūnijs) - Eiropas izglītības ministru kopīga deklarācija (nav publicētā Oficiālajā Vēstnesī).

KOPSAVILKUMS

Boloņas procesa, kas aizsākās ar Boloņas deklarāciju (1999) un reizi trīs gados tiek izvērtēts ministru konferencēs, mērķis ir veidot salīdzināmāku, savietojamāku un saskaņotāku Eiropas augstākās izglītības sistēmu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Tā mērķi ir radīt akadēmisko grādu sistēmu, kas ir viegli atzīstama un salīdzināma, veicināt studentu, skolotāju un pētnieku mobilitāti un nodrošināt augstas kvalitātes mācīšanos un apmācību.
• Procesa svarīgākās jomas ietver mūžizglītību, nodarbinātību, finansējumu, grādu sistēmas, starptautisko atvērtību, datu vākšanu un kvalitātes nodrošināšanu.
• Pirmajos 10 procesa gados primārais mērķis bija izveidot Eiropas augstākās izglītības telpu (EHEA), kas tika aizsākta 2010. gadā ar Budapeštas-Vīnes deklarāciju. Nākamās desmitgades mērķos galvenā uzmanība tiks pievērsta EHEA konsolidācijai.
• Šis process pašreiz tiek īstenots 48 valstīs, kuras, kopā ar Eiropas Komisiju, ir Boloņas procesa dalībnieces.
• Šis process netiek uzspiests valstu valdībām vai universitātēm. Tā vietā pasākums notiek starpvaldību līmenī un darbojas brīvprātīgi; katra deklarāciju parakstījusī valsts veic reformas tās izglītības sistēmā.
• Boloņas process ir bezprecedenta panākumu gadījums reģionālajā pārrobežu sadarbībā augstākās izglītības jomā, un tas ir piesaistījis uzmanību citās pasaules daļās. Dialoga veidošana ar globālajiem partneriem līdz ar to ir nonākusi procesa stiprināšanas redzeslokā. Padome to uzsver arī savos 2014. gada secinājumos par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem.
• Pēdējā ministru konference notika 2015. gada 14.-15. maijā Erevānā, Armēnijā. Nākamā tiek plānota 2018. gadā Francijā.

KONTEKSTS

Valstis, kas parakstījušas Eiropas kultūras konvenciju (1954), ir tiesīgas kļūt par EHEA dalībniecēm ar nosacījumu, ka tās paziņo savu nodomu ieviest Boloņas procesa mērķus valsts augstākās izglītības sistēmā. Tāpat tām ir jānodrošina informācija, kā tās īstenos šos principus un sasniegs mērķus.

Boloņas process saskan ar ES izglītības un apmācības pamatprogrammas mērķiem un tās stratēģiju izaugsmei un darbavietām “ Eiropa 2020 ”.

Papildu informācija ir pieejama EHEA tīmekļa vietnē.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas augstākās izglītības telpa 2015. gadā: Boloņas procesa īstenošanas ziņojums

Padomes secinājumi par Eiropas augstākās izglītības globālajiem aspektiem (OV C 28, 31.1.2014., 2.-5. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 23.07.2015