Kvalitātes novērtēšana skolu izglītībā

 

KOPSAVILKUMS:

Ieteikums 2001/166/EK par Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā skolu izglītībā

KĀDS IR ŠĪ IETEIKUMA MĒRĶIS?

Ar to cenšas veicināt informācijas tīkla izveidi starp ES dalībvalstu iestādēm ar mērķi izstrādāt praksi un instrumentus, ar kuriem novērtēt skolu izglītības kvalitāti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Lai gan skolu izglītības kvalitāti nevar pilnībā definēt, ir iespējams noteikt mērķus un analizēt veidus, kā tos sasniegt.
• Mērķi joprojām ir cīņa ar agru skolas pamešanu un cīņa ar sociālo atstumtību kopumā. Un ieteikums nošķir divus kvalitātes novērtēšanas veidus:
  • ārējais novērtējums;
  • pašnovērtējums.
• Ar ieteikumu veicina, lai visi skolas sistēmā iesaistītie (pedagogi, audzēkņi, vecāki un speciālisti) piedalītos pašnovērtējuma un ārējā novērtējuma procesos. Tas norāda, ka ārējā novērtējuma mērķis ir sniegt gan metodisku atbalstu skolas pašnovērtējumam, gan objektīvu skatījumu uz skolu.
• Viens no vissvarīgākajiem Eiropas izglītības sistēmas elementiem ir dažādība. Rezultātā nav iespējams izstrādāt standarta novērtējuma metodes, kuras varētu piemērot visām ES dalībvalstīm. Ikvienam kvalitātes novērtējumam ES līmenī ir jāņem vērā sociālkulturālie, vēsturiskie un politiskie faktori, kas ir raksturīgi katrai ES dalībvalstij.
• Ieteikumā izceļ faktu, ka dalīšanās informācijā veido ES pievienotās vērtības lielāko daļu. Informācijas apmaiņa galvenokārt ir jākoncentrē uz metodoloģijas izstrādi un labas prakses piemēriem, it īpaši:
  • ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu;
  • ar konferenču, semināru un datu vākšanas procesu organizēšanu;
  • ar instrumentu izstrādi un rezultātu publicēšanu.
• Eiropas Parlaments un Padome aicina Eiropas Komisiju:
  • izveidot datubāzi internetā, lai izplatītu instrumentus, labas prakses piemērus un efektīvus izglītības iestāžu kvalitātes novērtēšanas instrumentus;
  • veikt dažādās ES valstīs jau izmantoto pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitātes novērtēšanas instrumentu un stratēģiju uzskaiti;
  • iestrādāt iegūtos rezultātus esošās programmās un pilnveidot esošos tīklus;
  • reizi trijos gados ziņot Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai;
  • sniegt ieteikumus, balstoties uz šiem ziņojumiem.

Padomes 2014. gada secinājumi

• 2014. gada secinājumos ES dalībvalstu izglītības ministri uzsvēra svarīgo lomu, kāda ir kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem, palīdzot skolām un politiku izstrādātājiem garantēt kvalitatīvu izglītību un apmācības. Kvalitatīva izglītība un apmācības ir svarīgas nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un ekonomikas attīstībai.
• Ministri uzsvēra kvalitātes nodrošināšanas metožu nozīmīgumu, balstoties uz principiem pēc “kontrolsaraksta” metodes, un nepieciešamību izveidot kultūru, kas nepārtraukti cenšas uzlabot apmācību un mācīšanās kvalitāti.

Pētījumi

2015. gadā nozarē tikai publicēti divi pētījumi:

• Eurydice ziņojumā tiek pārskatīts, kā 32 Eiropas valstis novērtē savu skolu kvalitāti, salīdzinošās metodes, struktūras un lomas, kādas ir skolu novērtēšanas sistēmām;
• Eiropas Komisijas salīdzinošais pētījums par kvalitātes nodrošināšanu ES skolu izglītības sistēmās. Tas ietver kvalitātes nodrošināšanas politikas, procedūras, aktivitātes un praksi sākumskolās, pamatskolās un vidējās izglītības skolās. Tajā tiek apsvērts, kā ES rīcība šajā nozarē varētu palīdzēt pievienot vērtību tam, kas tiek realizēts nacionālajā līmenī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Izglītība: mērķu noteikšana un progresa novērtēšana (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums 2001/166/EK (2001. gada 12. februāris) par Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā skolu izglītībā (OV L 60, 1.3.2001., 51.–53. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes secinājumi (2014. gada 20. maijs) par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam (OV C 183, 14.6.2014., 30.–35. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.11.2017