Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Darbs uz noteiktu laiku

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Darbs uz noteiktu laiku

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 99/70/EK par UNICE, CEEP un EAK (arodbiedrības) noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Tajā ir noteiktas obligātās prasības darbam uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem un nepieļautu šāda darba ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi atjaunojot darba līgumus vai attiecības uz noteiktu laiku.
  • Direktīva aicina Eiropas Savienības (ES) valstis ieviest sodus par šo prasību pārkāpumiem.
  • Tajā ir minēti īpaši noteikumi nolūkā mazināt administratīvo slogu, kas varētu rasties MVU šo jauno standartu piemērošanas rezultātā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tajā aplūkoti tikai darba apstākļi darbiniekiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, savukārt par likumā paredzētiem sociālā nodrošinājuma jautājumiem lemj ES valstis.

Tā attiecas uz darbiniekiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku (tostarp sezonas darbiniekiem), izņemot tos, kurus darbam lietotāja uzņēmumā iekārtojis pagaiddarbu birojs. Tomēr līgumslēdzējas puses apņemas izstrādāt tamlīdzīgu nolīgumu attiecībā arī uz pagaidu darbu.

Turklāt ES valstis var paredzēt, ka šo nolīgumu nepiemēro:

  • sākotnējās profesionālās sagatavošanas attiecībām un mācekļu programmām;
  • darba līgumiem un attiecībām, kuras noslēgtas saskaņā ar īpašu valsts vai valsts atbalstītu apmācību, profesionālās integrēšanas un pārkvalifikācijas programmu.

Diskriminācijas aizlieguma princips

Nolīgums aizliedz darba devējiem piemērot darbiniekiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, neizdevīgākus nosacījumus nekā pastāvīgajiem darbiniekiem vien tāpēc, ka ir noslēgts līgums uz noteiktu laiku, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.

Nolīguma mērķis ir uzlabot darba uz noteiktu laiku kvalitāti, piemērojot diskriminācijas aizlieguma principu, un nepieļaut šāda darba ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi atjaunojot darba līgumus vai attiecības uz noteiktu laiku.

Pasākumi, lai nepieļautu darba uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu

Lai nepieļautu šāda darba ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi atjaunojot darba līgumus vai attiecības uz noteiktu laiku, ES valstīm, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, jāievieš vismaz viens no šādiem pasākumiem (ņemot vērā konkrētu sektoru un darbinieku kategoriju vajadzības):

  • objektīvi iemesli, kas attaisno šādu līgumu vai darba attiecību atjaunošanu;
  • secīgu uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai darba attiecību kopējais maksimālais ilgums;
  • šādu darba līgumu vai attiecību secīgo atjaunojumu skaits.

Apmācību pieejamība

Darba devējiem, ciktāl iespējams, ir jāveicina atbilstīgu apmācību pieejamība darbiniekiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, lai pilnveidotu viņu prasmes, karjeras izaugsmi un profesionālo mobilitāti.

Darbinieku pārstāvji

Aprēķinot slieksni, kuru sasniedzot var dibināt darbinieku pārstāvniecības iestādes, ņem vērā darbiniekus, kas nodarbināti uz noteiktu laiku.

Darba devējiem piespriestie sodi par pārkāpumiem

ES valstīm jānosaka sodi, ko piemēro gadījumos, ja ir pārkāpti valsts izpildes noteikumi.

Darbs uz noteiktu laiku un MVU

Attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) īpaša vērība ir veltīta tam, lai neradītu tādus administratīvus, finansiālus un tiesiskus ierobežojumus, kas kavētu šo uzņēmumu attīstību. Atbilstīgi Eiropas Komisijai vairāku nolīguma noteikumu piemērošanas kārtība ir saskaņota ar valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi un/vai sociālajiem partneriem, lai varētu ņemt vērā MVU raksturīgās vajadzības.

Piemērošana

ES valstīm ne vēlāk kā līdz 2001. gada 10. jūlijam bija jāpieņem normatīvie akti un administratīvie noteikumi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vai arī jāpanāk, ka sociālie partneri līdz minētajam datumam ir ieviesuši vajadzīgos pasākumus. ES valstis var papildus izmantot maksimāli vienu gadu, lai risinātu īpašus sarežģījumus vai īstenotu koplīgumu. Šādos gadījumos ir jāziņo Komisijai par konkrētajiem apstākļiem.

Šās direktīvas īstenošanai nav tiesiska pamata, lai pazeminātu darbinieku vispārējo aizsardzības līmeni šās direktīvas jomā. Tomēr ES valstis var ieviest labvēlīgākus noteikumus, nekā paredzēts direktīvā.

Ziņojumi

Divos Komisijas īstenošanas ziņojumos iekļauti direktīvas īstenošanas pasākumi valstīs (skatīt iedaļu “Saistītie dokumenti”).

Šos ziņojumus papildina divi pētījumi (īstenošanas ziņojums par Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija) (2007. gada marts) un ziņojumi (kopsavilkumi) par Direktīvas 1999/70/EK īstenošanu Bulgārijā un Rumānijā (2009. gads).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1999. gada 10. jūlija. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2001. gada 10. jūlijam.

KONTEKSTS

Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes direktīvai par līgumiem uz noteiktu laiku. Eiropas Parlaments 1990. gada 24. oktobrī sniedza atzinumu priekšlikumam (Oficiālais Vēstnesis C 295, 26.11.1990.).

Tā kā Padome nevarēja panākt vienošanos, Komisija nolēma apspriesties ar sociālajiem partneriem atbilstīgi Nolīguma par sociālo politiku 3. pantam. Pirmajā apspriedē sociālie partneri uzsvēra vajadzību apkarot to darbinieku diskrimināciju, kuri saskaras ar jauniem elastīgas nodarbinātības veidiem.

Noslēdzot otro apspriežu kārtu, sociālie partneri nolēma sākt sarunas šajā jomā.

Vienlaikus 1996. gada 19. jūnijā UNICE (tagad BusinessEurope), CEEP un EAK noslēdza pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu, ko īsteno ar Direktīvu 97/81/EK (1997. gada 15. decembris). Šā nolīguma preambulā līgumslēdzējas puses paziņoja savu nodomu apsvērt vajadzību pēc tamlīdzīgiem nolīgumiem attiecībā uz citiem elastīgas nodarbinātības veidiem. 1999. gada 18. martā tās noslēdza pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, kuru īsteno ar šo direktīvu.

Komisija uzskatīja, ka ir jāievieš līdzsvarota un elastīga sistēma, ņemot vērā aizvien lielāku skaitu līgumu uz noteiktu laiku, vienlaikus nepieļaujot to ļaunprātīgu izmantošanu.

1999. gada 6. maijā Parlaments pieņēma rezolūciju par Komisijas priekšlikumu, kurā tas aicināja Padomi apstiprināt pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku [nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī]. Tomēr Parlaments ar nožēlu atzīmēja, ka nolīgums attiecas tikai uz secīgi atjaunotām darba attiecībām, ka noteikumos, ar ko paredzēts novērst ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi atjaunojot darba līgumus uz noteiktu laiku, nav iekļautas kvalitatīvas vai kvantitatīvas prasības un ka nolīgumā nav noteikumu par radīto darbvietu prioritāru pieejamību vai par darbinieku piekļuvi piemērotai profesionālai apmācībai.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 99/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV L 175, 10.7.1999., 43.–48. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu (OV L 14, 20.01.1998., 9.–14. lpp.)

Direktīvas 97/81/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāra nozīme.

Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas 1999/70/EK īstenošanas pasākumi valstīs (ES-15) (SEC(2006) 1074 galīgā redakcija, 11.8.2006.)

Komisijas dienestu darba dokuments — Direktīvas 1999/70/EK īstenošanas pasākumi valstīs (ES-10) (SEC(2008) 2485 galīgā redakcija, 17.9.2008.)

Pēdējo reizi atjaunots: 04.12.2016

Top