Help Print this page 
Title and reference
Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana

Eiropas Savienības tiesību akti par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu neaizstāj valstu sistēmas ar vienotu Eiropas sistēmu. Valstu tiesību akti reglamentē tādus aspektus kā sociālās nodrošināšanas sistēmu sniegto pabalstu saņēmēji, pabalstu summa un pabalstu saņemšanas tiesību nosacījumi. ES tomēr ir kopīgi noteikumi sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai situācijās, kad persona pārvietojas ES teritorijā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienības tiesību akti par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu neaizstāj valstu sistēmas ar vienotu Eiropas sistēmu. Valstu tiesību akti reglamentē tādus aspektus kā sociālās nodrošināšanas sistēmu sniegto pabalstu saņēmēji, pabalstu summa un pabalstu saņemšanas tiesību nosacījumi. ES tomēr ir kopīgi noteikumi sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai situācijās, kad persona pārvietojas ES teritorijā, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to nosaka kopīgus noteikumus sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai situācijās, kad persona pārvietojas ES teritorijā (kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Darbības joma

Regula attiecas uz visām tradicionālajām sociālā nodrošinājuma jomām, proti, uz:

slimības pabalstiem;

maternitātes un paternitātes pabalstiem;

vecuma pensijām;

pirmspensijas un invaliditātes pabalstiem;

apgādnieka zaudējuma un apbedīšanas pabalstiem;

bezdarbnieka pabalstiem;

ģimenes pabalstiem;

pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Pabalstu saņēmējiem tiek garantēts, ka pat tad, ja viņi pārvācas uz citu ES valsti, viņu pabalsti tiks izmaksāti, viņiem būs tiesības saņemt veselības aprūpi un viņi saņems arī ģimenes pabalstus.

Pabalstu saņēmēji

Šos koordinēšanas noteikumus savā labā var izmantot visi ES valstu valstspiederīgie (un viņu ģimenes locekļi), uz kuriem attiecas kādas ES valsts sociālās nodrošināšanas tiesību akti. Tie attiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātajiem, ierēdņiem, studentiem un pensionāriem, kā arī uz cilvēkiem, kuriem nav darba, kuri vēl nestrādā vai arī vairs nestrādā.

Šie noteikumi attiecas arī uz trešo valstu valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kas likumīgi uzturas ES teritorijā.

Pamatprincipi

Pabalstu saņēmējiem:

piemēro tikai vienas valsts tiesību aktus, un viņi maksā apdrošināšanas maksu šajā valstī. Sociālās nodrošināšanas iestādes lemj par jurisdikciju, kas attiecas uz pabalstu saņēmējiem (viena piemērojamā tiesību akta princips);

ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā tās valsts valstspiederīgajiem, kurā viņiem pienākas sociālais nodrošinājums (vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas princips);

tiek garantēts, ka iepriekšējie apdrošināšanas, nodarbinātības vai uzturēšanās periodi citās valstīs tiks ņemti vērā, aprēķinot pabalstu summu (periodu summēšanas princips);

ir tiesības saņemt naudas pabalstu, kas viņiem pienākas kādā valstī, arī tad, ja viņi neuzturas šajā valstī (pabalstu “eksportējamības” princips, kas garantē pabalstu eksportēšanu uz visām ES valstīm, kurās uzturas pabalsta saņēmējs vai viņa ģimenes locekļi).

Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK)

EVAK, kuru izsniedz bez maksas, cilvēkiem, kuri uzturas citā ES valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, tostarp dodas uz turieni brīvdienās, šādas uzturēšanās laikā ļauj saņemt veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un izmaksām kā attiecīgajā valstī apdrošinātajām personām. Izmaksas pēc tam sedz/kompensē viņu izcelsmes valsts sociālās nodrošināšanas sistēma. EVAK izsniedz veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji apdrošinātās personas valstī.

Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanas instrumenti

Iestādēm pieņemamā termiņā ir jāsniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem un attiecīgajām personām jāsniedz visa informācija, kas vajadzīga, lai viņas varētu izmantot tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo regulu. Regulā ir paredzēti noteikumi, lai nodrošinātu, ka ES valstu iestādes var cieši sadarboties un savstarpēji palīdzēt viena otrai iedzīvotāju labā.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

No 2004. gada 20. maija.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta ES sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanai.

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 883/2004

20.5.2004.

-

OV L 166, 30.4.2004., 1.-123. lpp.

Grozošais(-ie) akts(-i)

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Regula (EK) Nr. 988/2009

30.10.2009.

-

OV L 284, 30.10.2009., 43.-72. lpp.

Regula (ES) Nr. 1231/2010

1.1.2010.

-

OV L 344, 29.12.2010., 1.-3. lpp.

Regula (ES) Nr. 465/2012

28.6.2012.

-

OV L 149, 8.6.2012., 4.-10. lpp.

Regula (ES) Nr. 1224/2012

8.1.2013.

-

OV L 349, 19.12.2012., 45.-46. lpp.

Regulas (EK) Nr. 883/2004 turpmākie grozījumi un labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai informatīva nozīme.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ( Oficiālais Vēstnesis L 284, 30.10.2009., 1.-42. lpp.).

Pēdējā atjaunināšana: 17.03.2015

Top