Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Darba laika organizācija

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Darba laika organizācija

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/88/EK — konkrēti darba laika organizēšanas aspekti

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tā nosaka minimālās veselības un drošības prasības attiecībā uz darba laiku. Tās attiecas uz:

  • obligātiem ikdienas, iknedēļas un ikgadējiem atpūtas laikposmiem, pārtraukumiem un maksimālo nedēļas darba laiku;
  • nakts darba un maiņu darba aspektiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES valstis

  • ES valstīm ir jānodrošina, ka darba ņēmējiem ir tiesības uz:
    • obligātu nepārtrauktu 11 stundu atpūtas laiku katrā 24 stundu laikposmā;
    • pārtraukumu atpūtai, ja darbdiena ir garāka nekā sešas stundas;
    • nepārtrauktu 24 stundu atpūtas laikposmu katrās septiņās dienās papildus 11 stundu ikdienas atpūtai;
    • apmaksātu ikgadēju, vismaz četras nedēļas ilgu atvaļinājumu;
    • maksimālo vidējo nedēļas darba laiku, kas septiņās dienās nepārsniedz 48 stundas, ietverot virsstundu darba laiku.
  • Parastais darba laiks nakts maiņā nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas jebkurā 24 stundu laikposmā.
  • Nakts darba ņēmējiem ir tiesības uz regulāru bezmaksas veselības pārbaudi.

Valsts iestādes

  • Valsts iestādes var:
    • izmantot bāzes laikposmus robežās no 14 dienām līdz 4 mēnešiem, lai aprēķinātu atpūtas laiku un maksimālo darba laiku nedēļā;
    • atbrīvot vadošos administratīvos darba ņēmējus un citus vecākos lēmumu pieņēmējus, ģimenē strādājošos un reliģiskos darbiniekus no šī tiesību akta ievērošanas.
  • Atbrīvojumu no tiesību akta ievērošanas var attiecināt arī uz:
    • tādām drošības un novērošanas darbībām, kas prasa pastāvīgu klātbūtni, lai aizsargātu cilvēkus vai īpašumu;
    • nepārtrauktas apkalpošanas vai ražošanas nodrošināšanu tādās jomās kā slimnīcu, doku, lidostu, plašsaziņas līdzekļu un lauksaimniecības darbība;
    • paredzamu aktivitātes pieaugumu (jo īpaši lauksaimniecībā, tūrismā, pasta pakalpojumos, dzelzceļa transportā, negadījumos);
    • atkāpēm, par kurām koplīgumos vienojušies darba devēji un darba ņēmēji.
  • Šis tiesību akts neattiecas uz mobilajiem darba ņēmējiem (jebkura persona, kas pārvadā pasažierus vai kravas pa sauszemi, gaisu vai iekšzemes ūdensceļiem) vai jūrasbraucējiem.
  • ES valstis, ja vēlas, var piemērot labvēlīgākus veselības un drošības noteikumus.

Eiropas Savienības Tiesa lietā C-266/14 nolēma, ka, ja darba ņēmējiem nav noteiktas vai pastāvīgas darba vietas, par darba laiku šīs direktīvas izpratnē ir uzskatāms laiks, ko viņi pavada, ikdienā pārvietojoties starp savu dzīvesvietu un sava darba devēja noteiktā pirmā un pēdējā klienta atrašanās vietām.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2004. gada 2. augustā.

KONTEKSTS

Darba nosacījumi — Darba laika direktīva.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9.–19. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Darba laika direktīvas pārskatīšana (pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem Eiropas Savienības līmenī saskaņā ar LESD 154. pantu) (COM(2010) 106 galīgā redakcija, 24.3.2010.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Darba laika direktīvas pārskatīšana (Otrā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem Eiropas Savienības līmenī saskaņā ar LESD 154. pantu) (COM(2010) 801 galīgā redakcija, 21.12.2010.)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Direktīvas 2003/88/EK (Darba laika direktīva) īstenošanu dalībvalstīs (COM(2010) 802 galīgā redakcija, 21.12.2010.)

Pēdējo reizi atjaunots: 12.01.2016

Top