Help Print this page 
Title and reference
Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AMP) direktīva

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AMP) direktīva

Šīs direktīvas mērķis ir izveidot pārrobežu audiovizuālo mediju pakalpojumu ietvaru, lai pastiprinātu programmu ražošanas un izplatīšanas iekšējo tirgu un nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus.

KOPSAVILKUMS

Ar šo direktīvu ievieš normatīvos un administratīvos aktus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu un apriti.

Uz kuriem mediju pakalpojumu sniedzējiemtā attiecas?

Šo direktīvu piemēro mediju pakalpojumu sniedzējiem, ja:

sniedzēja galvenais birojs atrodas tajā pašā Eiropas Savienības (ES) valstī, kurā tiek pieņemti redakcionāli lēmumi par audiovizuālo mediju pakalpojumiem;

galvenais birojs un audiovizuālo mediju pakalpojumi atrodas dažādās ES valstīs;

pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs ir ES valstī, taču lēmumus par audiovizuālo mediju pakalpojumiem pieņem trešā valstī;

pakalpojumu sniedzējs izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas ES valstī;

pakalpojumu sniedzējs izmanto tā satelīta resursus, kas pieder ES valstij.

Kādā mērā ir piemērojama retranslācijas brīvība?

ES valstis neliedz tādu audiovizuālo mediju pakalpojumu retranslāciju, kuri nāk no citām ES valstīm, ja vien netiek pārraidītas vardarbīga vai pornogrāfiska rakstura pārraides, kas var kaitēt nepilngadīgajiem.

Tās arī var ierobežot retranslāciju, ja tās uzskata, ka tiek apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības veselība, kā arī sabiedriskā drošība vai patērētāju aizsardzība.

Kādi ir pienākumi attiecībā uz mediju pakalpojumiem?

Mediju pakalpojumu sniedzējs nodod patērētāju rīcībā šādu informāciju:

tā nosaukumu;

tā ģeogrāfisko adresi;

tā kontaktinformāciju;

kompetento regulatīvo vai pārraudzības struktūru.

Nepilngadīgo aizsardzība

Lai pasargātu nepilngadīgos no pornogrāfiska vai vardarbīga rakstura raidījumu negatīvās ietekmes, kad šādus raidījumus pārraida, pirms tiem atskaņo akustisku brīdinājuma signālu vai tos iezīmē ar vizuālu simbolu, kas ir redzams visu raidījuma pārraides laiku.

Naida kurināšana

Audiovizuālo mediju pakalpojumi nedrīkst saturēt nekādus aicinājumus uz naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamība

Sniedzēju pienākums ir uzlabot savu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem, kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi.

Tiesības uz informāciju

ES valstis var veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt, lai noteikti notikumi, kurus tās uzskata par sabiedrībai īpaši svarīgiem, netiktu ekskluzīvi retranslēti tādā veidā, ka ievērojamai šīs ES valsts sabiedrības daļai ir liegta iespēja tos redzēt. Katra ES valsts var izstrādāt šo notikumu sarakstu un īstenošanas noteikumus.

Īsu ziņu reportāžu sagatavošanas nolūkā visām ES valstī izveidotajām raidorganizācijām ir tiesības piekļūt tādiem īsiem izvilkumiem par lielu sabiedrības ieinteresētību izraisījušiem notikumiem, kuri retranslējami ekskluzīvi.

Eiropas un neatkarīgo darbu veicināšana

Raidorganizācijas vismaz 10 % sava raidlaika vai vismaz 10 % no sava raidījumu budžeta atvēl Eiropas darbiem, kurus veidojuši no raidorganizācijām neatkarīgi producenti, izņemot laiku, kas ir paredzēts:

ziņām;

sporta pasākumiem;

spēlēm;

reklāmai;

teleteksta pakalpojumiem;

televeikalam.

Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma ES valstis nodrošina to, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji reklamē Eiropas darbu izveidi un piekļuvi tiem. Šādā skatījumā audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji var finansiāli atbalstīt Eiropas darbu izveidi vai atvēlēt Eiropas darbiem daļu un/vai būtisku vietu savos raidījumu katalogos.

Audiovizuāli komercpaziņojumi

Mediju pakalpojumu sniedzēji nodrošina audiovizuālus komercpaziņojumus*. Tajos ir jāņem vērā noteikti nosacījumi:

tiem ir jābūt uzreiz atpazīstamiem. Slēpti audiovizuāli komercpaziņojumi ir aizliegti;

tajos nedrīkst ietvert metodes, kas iedarbojas uz zemapziņu;

tie nedrīkst aizskart cilvēka cieņu;

tie nedrīkst būt diskriminējoši;

tie nedrīkst mudināt uz rīcību, kas var kaitēt videi;

tajos nedrīkst iekļaut informāciju par alkoholiskiem dzērieniem, kas ir vērsta konkrēti uz nepilngadīgo auditoriju;

tajos nedrīkst reklamēt tabakas izstrādājumus;

tajos nedrīkst reklamēt tādas zāles un ārstēšanu, kas ir pieejama tikai pēc ārsta norādījuma;

tos nedrīkst izraisīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem.

Noteiktus audiovizuālo mediju pakalpojumus un raidījumus var sponsorēt*. Šajā gadījumā tiem jāatbilst cita tipa prasībām:

tie nedrīkst ietekmēt mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo neatkarību;

tie tiešā veidā nedrīkst veicināt preču pirkšanu vai nomu;

skatītājus ir skaidri jāinformē par sponsorēšanas līgumu.

Preču izvietošanu* atļauj noteiktos apstākļos un noteikta tipa raidījumos.

Televīzijas reklāma un televeikals

Televīzijas reklāma un televeikals ir skaidri jānošķir no redakcionāla satura pārraidēm ar optiskiem, akustiskiem vai telpiskiem līdzekļiem.

Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisko darbu un ziņu raidījumu pārraidi drīkst pārtraukt reklāmas vai televeikala pauzes ar nosacījumu, ka pārtraukumu veic reizi pārraides periodā, kas ir 30 minūtes ilgs.

Ar šo direktīvu atceļ Direktīvu 89/552/EK.

GALVENIE TERMINI

*Mediju pakalpojumu sniedzējs: fiziska vai juridiska persona, kurai ir redakcionāla atbildība par audiovizuālo mediju pakalpojuma audiovizuālā satura izvēli un kura nosaka veidu, kādā tas tiek organizēts.

*Audiovizuāls komercpaziņojums: attēli ar skaņu vai bez tās, kas ir paredzēti, lai tieši vai netieši reklamētu fizisku vai juridisku personu, kas veic saimniecisko darbību, preces, pakalpojumus vai tēlu.

*Sponsorēšana: jebkurš tāda valsts vai privāta uzņēmuma vai fiziskas personas, kas nav iesaistīta audiovizuālu pakalpojumu sniegšanā vai audiovizuālu darbu veidošanā, ieguldījums audiovizuālo mediju pakalpojumu vai raidījumu finansēšanā nolūkā reklamēt savu nosaukumu, preču zīmi, tēlu, darbību vai preces.

*Preču izvietošana: preces, pakalpojuma vai preču zīmes iekļaušana raidījumā par maksu vai citu atlīdzību.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)

ATSAUCES

Akts

Stāšanās spēkā

Transponēšanas termiņš dalībvalstīs

Oficiālais Vēstnesis

Direktīva 2010/13/ES

5.5.2010.

-

OV L 95, 15.4.2010., 1.–24. lpp.

Pēdējo reizi atjaunots: 21.09.2015

Top