Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Eiropas Savienības Tiesas Reglaments

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Eiropas Savienības Tiesas Reglaments

 

KOPSAVILKUMS:

Tiesas Reglaments

KĀDS IR ŠĪ REGLAMENTA MĒRĶIS?

  • Ar šo reglamentu pieņem noteikumus, ar kuriem īsteno un papildina Tiesas Statūtus, kuri izklāstīti līgumiem pievienotajā 3. protokolā.
  • Tā mērķis ir padarīt Tiesas procedūras vienkāršākas un saprotamākas tiesvedības dalībniekiem un valstu tiesām, kā arī labāk ņemt vērā Tiesas izskatāmo lietu apjoma izmaiņas.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Tiesa ir viena no divām Eiropas Savienības Tiesas iestādēm — tā ir ES un Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesu varas iestāde. Otrā tiesa irVispārējā tiesa. To uzdevums ir nodrošināt ES tiesību ievērošanu līgumu interpretēšanā un piemērošanā un jo īpaši kontrolēt ES izdoto aktu likumību.

Tiesas struktūra un darba organizācija

Tiesa ir organizēta šādi:

  • Sastāvs: tajā ietilpst 28 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti, kurus ieceļ amatā uz sešiem gadiem. Ģenerāladvokāti palīdz Tiesai veikt tās uzdevumus un sniedz juridiskus atzinumus. Tiesneši ievēl Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem. Priekšsēdētājs pārstāv Tiesu un vada tās darbu; priekšsēdētāja vietnieks palīdz Tiesas priekšsēdētājam pildīt tā pienākumus.
  • Palātu izveide un tiesnešu referentu norīkošana: Tiesa izveido piecu tiesnešu palātas, kuru priekšsēdētāji tiek ievēlēti uz trijiem gadiem, un triju tiesnešu palātas, kuru priekšsēdētāji tiek ievēlēti uz vienu gadu. Lietas izskatīšanai Tiesas priekšsēdētājs ieceļ tiesnesi referentu, bet ģenerāladvokātu ieceļ pirmais ģenerāladvokāts. Vajadzības gadījumā Tiesa var iecelt referentu palīgus.
  • Sekretāra pienākumi: Tiesa ieceļ sekretāru uz sešiem gadiem. Viņš ir atbildīgs par dokumentu pieņemšanu, nodošanu un glabāšanu, kā arī par Tiesas arhīvu. Viņš arī palīdz Tiesas locekļiem un atbild par Tiesas publikācijām. Visbeidzot, sekretārs Tiesas priekšsēdētāja pārraudzībā vada arī Tiesas dienestus.
  • Tiesas darbs: lietas nodod Tiesas plēnumam, virspalātai vai piecu tiesnešu palātai, vai triju tiesnešu palātai. Tiesas izskatīšanā iesaistīto tiesnešu skaits ir atkarīgs no lietas svarīguma un sarežģītības. Lielāko daļu lietu izskata 5 tiesneši, un tikai ļoti retos gadījumos visa Tiesa piedalās atsevišķas lietas izskatīšanā. Viens iztiesāšanas sastāvs var iztiesāt vairākas lietas. Tiesas apspriedēm jānodrošina slepenība.
  • Valodu lietojums: katrai lietai nosaka tiesvedības valodu. Tiešajās prasībās prasītājs izvēlas tiesvedības valodu no 24 oficiālajām ES valodām. Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā tiesvedības valoda ir iesniedzējtiesas tiesvedības valoda.

Tiesvedības raksturojums

Tiesvedībai Tiesā ir šādi pamata posmi:

  • Tiesvedības rakstveida daļa: puses savstarpēji apmainās ar procesuālajiem rakstiem. Šo procesuālo rakstu saturs ir precīzi noteikts. Pēc tiesvedības rakstveida daļas pabeigšanas tiesnesis referents Tiesas vispārējā sapulcē sniedz ievadziņojumu.
  • Pierādījumu savākšanas pasākumi: Tiesa var izlemt noteikt tādus pierādījumu savākšanas pasākumus kā lietas dalībnieku personiska iztaujāšana, informācijas pieprasīšana un dokumentu iesniegšana, mutvārdu liecība, ekspertīze vai attiecīgās vietas vai lietas apskate.
  • Ja nepieciešams, var notikt Tiesas sēdeSēdi atklāj un vada priekšsēdētājs. Sēde var notikt “aiz slēgtām durvīm”.
  • Ģenerāladvokāta secinājumi: ģenerāladvokāts sagatavo secinājumus aptuveni pusē no visām lietām. Ja lietā netiek izvirzīti jauni tiesību jautājumi, Tiesa var lemt, ka secinājumi nav nepieciešami.
  • Galīgais lēmums: Tiesa pasludina spriedumu vai rīkojumu. Atklātā tiesas sēdē pasludina tikai spriedumu. Spriedumos un rīkojumos ietver dažādu informāciju, piemēram, faktu kopsavilkumu vai motīvus. Tādā gadījumā katrai ieinteresētajai pusei izsniedz vienu sprieduma kopiju. Spriedumi un rīkojumi ir pieejami Tiesas tīmekļa vietnē.

Reglamentā ir ietverti arī īpaši noteikumi par dažādiem Tiesas tiesvedības veidiem:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

Dalībvalstu tiesas var vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, uzdodot jautājumu par ES tiesību interpretāciju un spēkā esamību. Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā apsvērumus var iesniegt:

  • pamatlietas puses;
  • ES valstis;
  • Eiropas Komisija;
  • iestāde, kas pieņēmusi aktu, kura spēkā esamību apstrīd.

Apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumiem

Par Vispārējās tiesas nolēmumu var iesniegt apelācijas sūdzību. Šajā gadījumā prasība jāiesniedz Tiesas sekretāram, pievienojot procesuālos pavaddokumentus un norādot juridiskos argumentus. Šīs prasības mērķis ir atcelt lēmumu pilnībā vai daļēji.

KOPŠ KURA LAIKA REGLAMENTS IR SPĒKĀ?

Reglaments ir spēkā kopš 2012. gada 1. novembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Tiesas Reglaments (OV L 265, 29.9.2012., 1.–42. lpp.)

Tiesas Reglamenta grozījumi (OV L 173, 26.6.2013., 65. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Regula (ES) 2016/300 (2016. gada 29. februāris), ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1.–12. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2015/2422 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14.–17. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 11.08.2016

Top