Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Eiropas Savienības lēmumi

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Languages and formats available
Multilingual display
Text

Eiropas Savienības lēmumi

Lai īstenotu ES kompetenci, ES iestādes var pieņemt piecu veidu tiesību aktus. Lēmums ir saistošs tiesību akts, kas var būt vai nu vispārpiemērojams, vai arī tam var būt konkrēts adresāts.

KOPSAVILKUMS

Lai īstenotu ES kompetenci, ES iestādes var pieņemt piecu veidu tiesību aktus. Lēmums ir saistošs tiesību akts, kas var būt vai nu vispārpiemērojams, vai arī tam var būt konkrēts adresāts.

Lēmums pieder pie ES sekundārajiem tiesību aktiem. To pieņem ES iestādes saskaņā ar dibināšanas līgumiem.

Tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 288. pantu lēmums uzliek saistības kopumā. Tāpat kā regulu, arī lēmumu nevar piemērot nepilnīgi, selektīvi vai daļēji.

Lēmums var būt leģislatīvs vai arī neleģislatīvs tiesību akts.

Lēmumi ir leģislatīvi tiesību akti, ja tos pieņem:

Citos gadījumos lēmumi ir neleģislatīvi tiesību akti. Tos var pieņemt, piemēram, Eiropadome, Padome vai Komisija.

Neleģislatīvi lēmumi var būt arī deleģētie un īstenošanas akti.

Lēmumi, kuriem ir konkrēts adresāts

Lēmumam var būt viens vai vairāki adresāti (viena vai vairākas ES valstis, viens vai vairāki uzņēmumi vai privātpersonas). Piemēram, kad ar Komisijas lēmumu programmatūras gigantam “Microsoft” tika uzlikts sods par dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, vienīgais uzņēmums, uz kuru šis lēmums tieši attiecās, bija “Microsoft”.

Par lēmumu, kurā ir norādīts tā adresāts, ir jāpaziņo attiecīgajai pusei, un tas stājas spēkā paziņošanas brīdī. Par šādu lēmumu var paziņot, nosūtot ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu. Lēmumu, kurā ir norādīts tā adresāts, var arī publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tomēr šāda publicēšana neatbrīvo no paziņošanas pienākuma, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt tiesību akta īstenošanu attiecībā uz tā adresātu.

Lēmumiem, kuri ir adresēti vienai vai vairākām konkrētām privātpersonām vai uzņēmumiem, ir tieša ietekme (t. i., tie var tiešā veidā radīt tiesības un pienākumus adresātiem, kuri var uz tiem atsaukties tiesās).

Taču tieša ietekme var būt arī lēmumiem, kas adresēti konkrētai ES valstij vai ES valstīm. Tas, vai šādiem lēmumiem ir tieša ietekme, ir atkarīgs no to būtības, konteksta un formulējuma. ES Tiesa atzīst vienīgi vienai vai vairākām ES valstīm adresētu lēmumu “vertikālu” tiešo ietekmi. Tas nozīmē, ka privātpersonas uz šo lēmumu var atsaukties tiesā vienīgi pret ES valsti, kurai lēmums ir adresēts (un nevis pret citu privātpersonu).

Lēmumi, kuriem nav adresāta

Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā lēmumos vairs nav obligāti jānorāda, kam tie ir adresēti. Jo īpaši LESD 288. pantā ir paskaidrots, ka lēmumā var norādīt, kam tas ir adresēts, savukārt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249. pantā, kas ir iepriekš minētā panta priekšgājējs, ir minēts vienīgi lēmums, kurā ir norādīts, kam tas ir adresēts.

Lēmumus, kuriem nav konkrēta adresāta, var pieņemt saskaņā ar likumdošanas procedūrām.

Lēmumi, kuros nav norādīts to adresāts un kuri nav pieņemti saskaņā ar likumdošanas procedūrām, ir neleģislatīvi tiesību akti. Šādi neleģislatīvi lēmumi ir kļuvuši par galvenajiem tiesību aktiem jo īpaši kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 25. pantu ES īsteno KĀDP:

  • nosakot vispārīgas pamatnostādnes;
  • nosakot ES veicamās darbības;
  • nosakot ES nostāju;
  • nosakot kārtību iepriekš minēto darbību un nostāju īstenošanai.

Šajā nolūkā un saskaņā ar LES Eiropadome un Padome pieņem neleģislatīvus lēmumus (LES 31. panta 1. punkts).

Lēmumus, kuros nav norādīts to adresāts, neatkarīgi no tā, vai tie ir leģislatīvi vai neleģislatīvi tiesību akti, ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā tajos norādītajā datumā vai arī, ja šāds datums nav norādīts, divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Savienības tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta ES tiesību aktiem.

Pēdējo reizi atjaunots: 16.09.2015

Top