Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
Starptautiskie nolīgumi un ES ārējā kompetence

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Starptautiskie nolīgumi un ES ārējā kompetence

 

KOPSAVILKUMS:

Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 216. pants

KAS LĪGUMOS IR TEIKTS PAR EIROPAS SAVIENĪBU (ES) UN TĀS ĀRĒJO KOMPETENCI?

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ES ieguva juridiskas personas statusu. Tādēļ ES ir starptautisko tiesību subjekts, kas spēj vienoties un savā vārdā noslēgt starptautiskus nolīgumus, t. i., kuram ir šajā jomā ar līgumiem piešķirta kompetence (vai pilnvaras).

Šiem starptautiskajiem nolīgumiem ir tiesiskas sekas attiecībā uz ES un ES valstu tiesību aktiem. Turklāt ES dibināšanas līgumos ir noteiktas procedūras ES starptautisko nolīgumu noslēgšanai.

Definīcija

Starptautiskie nolīgumi ir tādas vienprātīgas vienošanās rezultāts, ko panākusi ES, no vienas puses, un kāda ārpussavienības valsts vai trešo personu organizācija. Šie nolīgumi nosaka tiesības un pienākumus gan ES iestādēm, gan ES valstīm. Tie kļūst par daļu no ES tiesību aktiem to spēkā stāšanās datumā vai citā norādītā datumā.

Juridiski, starptautiskie nolīgumi ir sekundārās konvencijas un nolīgumi, tādēļ tiem jāatbilst ES dibināšanas līgumiem. Tomēr tiem ir lielāks spēks nekā “vienpusējiem” sekundārajiem aktiem, t. i., aktiem, ko vienpusēji pieņēmušas ES iestādes (regulas, direktīvas, lēmumi utt.).

ES ārējā kompetence

ES ārējā kompetence ir noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 216. pantā. ES var noslēgt starptautiskus nolīgumus:

  • dibināšanas līgumos norādītajos gadījumos;
  • ja tā norādīts kādā juridiski saistošā aktā;
  • ja nolīguma noslēgšana ir nepieciešama, lai sasniegtu kādu no ES mērķiem pat tad, ja nav iekšēja ES tiesiskā regulējuma;
  • ja šis nolīgums var ietekmēt ar iekšējiem ES tiesību aktiem pieņemtos kopīgos noteikumus. Tādēļ, ja ES ir pieņēmusi kopīgus noteikumus par kādas politikas īstenošanu, ES valstis vairs nedrīkst noslēgt tādus nolīgumus ar trešajām valstīm, kas ietekmē šos noteikumus.

Turklāt LESD 207. pants nosaka ES tirdzniecības politiku — būtisku ES ārējo kompetenci un galveno elementu tās attiecībās ar pārējo pasauli.

Ekskluzīva kompetence un dalītā kompetence

ES un ES valstu kompetenču sadalījums ir izteikts arī starptautiskajā līmenī. Kad ES vienojas un noslēdz starptautisku nolīgumu, tai ir vai nu ekskluzīva kompetence, vai ar ES valstīm dalīta kompetence.

Ja tai ir ekskluzīva kompetence, ES ir tiesības vienai pašai risināt sarunas un noslēgt nolīgumu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantā ir norādītas jomas, kurās ES ir ekskluzīva kompetence noslēgt starptautiskus nolīgumus, tostarp tirdzniecības nolīgumus.

Ja tai ir dalītā kompetence ar ES valstīm, nolīgumu noslēdz gan ES, gan ES valstis. Tādējādi tas ir jaukts nolīgums, kuram ES valstīm ir jāpiekrīt. Kopīgās kompetences jomas ir noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pantā.

PAMATDOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pants (OV C 202, 7.6.2016., 51. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. pants (OV C 202, 7.6.2016., 51.–52. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants (OV C 202, 7.6.2016., 140.–141. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 216. pants (OV C 202, 7.6.2016., 144. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 08.08.2016

Top