Help Print this page 
Title and reference
Eiropas demokrātijas nostiprināšana

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas demokrātijas nostiprināšana

IEVADS

Lisabonas līgums pilsoni ieceļ Eiropas projekta centrā un tā mērķis ir stiprināt viņu interesi par Eiropas Savienības (ES) iestādēm un tās rezultātiem, kas bieži šķiet pārāk tāli no to ikdienas dzīves. Viens no Lisabonas līguma mērķiem ir veicināt Eiropas demokrātiju, kas pilsoņiem piedāvā iespēju piedalīties ES darbībā un attīstībā.

Šāds mērķis noteikti ir saistīts ar labāku Eiropas pilsonības atpazīstamību ES dibināšanas līgumos. Lisabonas līgums tiecas arī vienkāršot un padarīt skaidrāku Savienības darbību, lai tā kļūtu saprotamāka, tātad pieejamāka pilsoņiem. Beidzot, Lisabonas līgums nostiprina pārstāvību un pilsoņa piedalīšanos Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos. Pilsoņu iniciatīvas radīšana veido vienu no galvenajiem jauninājumiem.

PILSONIS IR EIROPAS PĀRSTĀVĪBAS DEMOKRĀTIJAS CENTRĀ

Lisabonas līgumā ieviests jauns pants, kurā pilntiesīgi atzīta Eiropas pilsonības politiskā dimensija. Līguma par ES 10. pantā precizēts, ka Eiropas parlaments tieši pārstāv pilsoņus un ka šī pārstāvības demokrātija ir viens no ES pamatprincipiem. Šis atzinums nerada pilsoņiem jaunas tiesības, bet ietver stipru simbolisku vērtību.

10. pantā turklāt noteikts tuvuma princips, kas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, pēc iespējas efektīvāk iesaistot valsts un pašvaldības pārvaldi tā, lai tuvinātu ES un tās pilsoņus.

Ņemot vērā 2014. gada vēlēšanas, kas ir pirmās vēlēšanas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Komisija plāno palielināt pilsoņu interesi par Eiropas vēlēšanām. 2013. gada martā publicētajā ieteikumā (2013/142/ES) un paziņojumā (COM/2013/0126 final) Komisija aicināja valstu un Eiropas politiskās partijas informēt vēlētājus par saikni starp tām un pirms vēlēšanām publicēt tā Komisijas priekšsēdētāja kandidāta vārdu, kuru tās atbalsta.

PILSOŅIEM PIEEJAMĀKA EIROPAS SAVIENĪBA

ES bieži ir radījusi priekšstatu par sarežģītu uzbūvi un sarežģītām procedūrām. Lisabonas līgums paskaidro ES darbību, lai uzlabotu pilsoņu izpratni par to. Daudzās likumdošanas procedūras tagad ir aizstātas ar parasto likumdošanas procedūru (iepriekš pazīstama kā koplēmuma procedūra) un īpašām likumdošanas procedūrām, kas detalizētas katrā atsevišķā gadījumā. Likvidēta arī agrākā pīlāru struktūra, dodot vietu skaidrai un precīzai kompetenču sadalei Eiropas Savienībā.

Lisabonas līgums arī uzlabo darbu pārredzamību ES iekšienē, attiecībā uz Padomi paplašina atklāto debašu principu, kas jau tiek piemērots Eiropas Parlamentā un ļauj labāk informēt pilsoņus par likumdošanas debašu saturu.

PASTIPRINĀTA PĀRSTĀVĪBA INSTITUCIONĀLAJĀ LĪMENĪ

Lisabonas līgums ievērojami pastiprina Eiropas Parlamenta (skatīt piezīmi Eiropas Parlaments) pilnvaras. Visnozīmīgākās pārmaiņas ir:

  • likumdošanas varas nostiprināšana: parastā likumdošanas procedūra, kurā Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei, tiek attiecināta uz jaunām politikas jomām,
  • starptautiskās lomas palielināšanās: Parlamentam jāapstiprina starptautiskie nolīgumi tajās jomā, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra,
  • budžeta varas pastiprināšanās: tagad Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi ES ikgadējās budžeta pieņemšanas procedūrā.

Lisabonas līgums palielina arī valstu parlamentu nozīmi (skatīt piezīmi Valstu parlamenti), kam tagad jāgādā par subsidiaritātes principa pareizu piemērošanu. Šajā statusā valstu parlamenti spēj iejaukties parastajā likumdošanas procedūrā un tiem ir tiesības vērsties ES Tiesā.

PIEAUGOŠA PILSOŅU LĪDZDALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANAS PROCESĀ

Lisabonas līgums pirmo reizi atzīst, ka pastāv Eiropas pilsoniskā sabiedrība, ar kuru ES iestādes regulāri iesaistīsies atklātā un pārredzamā dialogā (11. panta 1. un 2. punkts).

Taču vissvarīgākais ir tas, ka līgums ievieš pilsoņu iniciatīvas tiesības (11. panta 1. un 2. punkts), pateicoties kurām. Eiropas pilsoņi var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumus par u tematiem, kur pēc viņu domām ir vajadzīgs Savienības tiesību akts. Šis noteikums izsaka ES gribu tieši iesaistīt tās pilsoņus lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas attiecas uz viņiem.

Uz šīm tiesībām attiecas vairāki nosacījumi:

  • Iniciatīvai ir jāsaņem vismaz miljons parakstu no vismaz ceturtdaļas dalībvalstu;
  • Lai varētu sākt vākt atbalsta deklarācijas pilsoņu iniciatīvas priekšlikumam, organizatoriem ir tā jāreģistrē Komisijā, kas pārbaudīs, vai priekšlikums nav ārpus Komisijas kompetences un vai tas nav pretrunā Savienības vērtībām;
  • Termiņš atbalsta deklarāciju vākšanai papīra formātā vai tiešsaistes sistēmā ir 12 mēneši no priekšlikuma reģistrēšanas dienas.

Eiropas Komisijai ir brīva izvēle Eiropas pilsoņu piedāvāto iniciatīvu virzīt tālāk vai ne. Ja šī iniciatīva rada likumdošanas priekšlikumu, aktu tad pieņems Padome un Eiropas Parlaments atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai vai īpašajai likumdošanas procedūrai.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu [Oficiālais Vēstnesis L 65, 11.3.2011.]. Grozīta ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 268/2012 [Oficiālais Vēstnesis L 89, 27.3.2012.], Regulu (ES) Nr. 517/2013 [Oficiālais Vēstnesis L 158, 10.6.2013.] un Deleģēto regulu (ES) Nr. 887/2013 [Oficiālais Vēstnesis L 247, 18.9.2013.].

2013/142/ES: Komisijas Ieteikums (2013. gada 12. marts) par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu [Oficiālais Vēstnesis L 79, 21.3.2013.].

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Gatavošanās Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanām: priekšlikumi vēlēšanu demokrātiskai un efektīvai norisei (COM(2013)0126 final) [Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts].

Pēdējā atjaunināšana: 05.02.2014

Top