Help Print this page 
Title and reference
Eiropas Parlaments

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas Parlaments

IEVADS

Eiropas Parlaments ir iestāde, kurā ES pilsoņi ir tieši pārstāvēti. Reizi piecos gados pilsoņi ievēlē EP deputātus, kuru skaits ir noteikts katrai dalībvalstij.

Eiropas Parlamenta pilnvaras laika gaitā ir paplašinātas ar Eiropas līgumu grozījumiem. Parlamentam tagad ir likumdošanas pilnvaras līdzīgi kā Padomei lielākajā daļā ES kompetences jomu. Tas lemj par ES budžetu kopā ar Padomi. Tas nodrošina politisko kontroli pār Komisiju.

SASTĀVS

Parlamenta deputātu vietu sadalījums starp dalībvalstīm ir sarežģīts jautājums, kas bieži ir bijis diskusiju centrā līgumu pārskatīšanas laikā. Pirmkārt, šim sadalījumam ir jānodrošina apmierinoša proporcionalitāte starp dalībvalstīm piešķirto deputātu vietu skaitu un šo valstu iedzīvotāju skaitu. Otrkārt, tam ir jāļauj Parlamentam aplūkot būtiskus politiskus jautājumus pat dalībvalstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu. Treškārt, parlamentāriešu kopskaits nevar pārsniegt noteiktu slieksni, lai netraucētu Parlamenta darba efektivitāti.

Kopš Lisabonas līguma šis vietu sadalījums starp dalībvalstīm līgumos vairs nepastāv. Tagad tas jāiekļauj Parlamenta apstiprinātā priekšlikumā un pēc tam tas vienprātīgi jāpieņem Eiropadomē.

Šis līgums nosaka pamatnoteikumus attiecībā uz Parlamenta sastāvu:

  • maksimālais deputātu skaits, ieskaitot Parlamenta priekšsēdētāju, ir 751;
  • minimālais vietu skaits dalībvalstij ir 6 deputāti;
  • maksimālais vietu skaits dalībvalstij ir 96 deputāti;
  • vietu sadalījumam jābalstās uz degresīvās proporcionalitātes principu. Citiem vārdiem sakot, jo vairāk iedzīvotāju ir dalībvalstī, jo vairāk tai ir deputātu un jo lielāks viena deputāta pārstāvēto iedzīvotāju skaits.

Pēc Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2013. gada jūlijā EP deputātu skaits uz laiku sasniedza 766. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gada maijā šis skaits atgriezās pie 751, un 12 valstis zaudēja vienu deputāta vietu (Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehijas Republika, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija), bet Vācija zaudēja trīs vietas.

KOMPETENCE

Lisabonas līgums, paplašinot Eiropas Parlamenta prerogatīvas, nostiprina ES demokrātisko raksturu. Koplēmuma procedūra, kurā Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi, ir pārdēvēta par parasto likumdošanas procedūru. Parasto likumdošanas procedūru attiecina uz vairāk nekā 40 jaunām politikas jomām, piemēram, lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tieslietām, iekšlietām, sabiedrības veselību un struktūrfondiem. (skatīt dokumentu likumdošanas procedūras). Parlaments arī iesaistās likumdošanas procesā attiecībā uz tiesību aktiem, kas pieņemti ar īpašajām likumdošanas procedūrām, sniedzot atzinumu (konsultāciju procedūra) vai piekrišanu (piekrišanas procedūra).

Starptautiskajā līmenī Parlamentam jāapstiprina dažādu veidu līgumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, piemēram, asociācijas līgumi vai nolīgumi jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra (piemēram, tirdzniecības līgumi). Parlamentam ir arī jāiepazīstas ar visu citu veidu starptautiskajiem nolīgumiem.

Ar Lisabonas līgumu ir paplašinātas arī Parlamenta pilnvaras budžeta jomā. Tagad Parlaments ir vienlīdzīgs ar Padomi visā Eiropas Savienības gada budžeta pieņemšanas procedūrā, nevis tikai attiecībā uz neobligātajiem izdevumiem, kā tas bija senāk. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam nebija pēdējā vārda attiecībā uz obligātajiem izdevumiem, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecību un starptautiskajiem nolīgumiem (aptuveni 45 % no ES kopējā budžeta), par kuriem tas varēja tikai iesniegt grozījumu priekšlikumus. Procedūra ir vienkāršota un turpmāk pakļauta Parlamenta un Padomes vienam lasījumam, pēc tam nepieciešamības gadījumā var vērsties Samierināšanas komitejā (Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pants).

Parlaments ir arī ieguvis lielāku politisko kontroli pār Eiropas Komisiju. Priekšsēdētāju ievēlē pēc Eiropadomes priekšlikuma. Šajā procesā jāņem vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Komisijas pilnā sastāva apstiprināšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana. Šī piekrišana ir vajadzīga arī, lai izvirzītu Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kurš vienlaikus ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 234. pantu Parlaments var arī likt Komisijai atkāpties, izsakot tai neuzticību.

Visbeidzot, Parlaments ir arī ieguvis lielāku atbildību attiecībā uz ES dibināšanas līgumu pārskatīšanu. Tādējādi tam ir iniciatīvas tiesības, un tas var ierosināt pārskatīt līgumus. Parlaments ir iekļauts Konvencijā, kas izskata projektus saskaņā ar parasto procedūru līgumu grozījumiem, savukārt vienkāršotajā grozījumu procedūrā līgumu grozīšanai ir nepieciešama konsultēšanās ar Parlamentu.

APKOPOJOŠĀ TABULA

-

Panti

Priekšmets

ES līgums

14.

Parlamenta loma un sastāvs

Līgums par Eiropas Savienības darbību

223. līdz 234.

Eiropas Parlamenta darbība

SAISTĪTIE AKTI

2013/312/ES: Eiropadomes Lēmums (2013. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu [Oficiālais Vēstnesis L 181, 29.6.2013.].

Pēdējā atjaunināšana: 08.05.2014

Top