Help Print this page 
Title and reference
Eiropas konsenss par humāno palīdzību

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

Eiropas konsenss par humāno palīdzību

Eiropas Savienība (ES) un ES valstis ir apņēmušās koordinēt savu rīcību humānās palīdzības sniegšanā, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un principiem. Ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību nosaka stratēģisku sistēmu, kas vada ES un ES valstu darbības, lai sniegtu efektīvu, kvalitatīvu un koordinētu humāno palīdzību.

AKTS

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums ( Oficiālais Vēstnesis C 25, 30.1.2008., 1.-12. lpp.).

KOPSAVILKUMS

Eiropas Savienība (ES) un ES valstis ir apņēmušās koordinēt savu rīcību humānās palīdzības sniegšanā, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un principiem. Ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību nosaka stratēģisku sistēmu, kas vada ES un ES valstu darbības, lai sniegtu efektīvu, kvalitatīvu un koordinētu humāno palīdzību.

KĀDS IR ES HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS MĒRĶIS?

ES humānās palīdzības mērķis ir sniegt uz vajadzībām pamatotu atbildes reakciju ārkārtas gadījumos, lai glābtu dzīvības, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas cilvēka radītās vai dabas katastrofu izraisītās krīzes situācijās. Saskaņā ar šo konsensu ES humānā palīdzība tiek sniegta sadarbībā ar īstenošanas partneriem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sistēmu, Sarkanā krusta un sarkanā pusmēness kustību, kā arī nevalstiskajām organizācijām (NVO).

Eiropas Savienība un ES valstis kopā ir lielākais starptautiskās publiskās humānās palīdzības sniedzējs pasaulē. Eiropas Savienības un ES valstu darbības ir savstarpēji papildinošas, un tās tiek īstenotas ciešā koordinācijā ar starptautiskajiem un vietējiem dalībniekiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Humānās palīdzības principi

Humānās palīdzības pamatprincipi: cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība.

ES ir arī apņēmusies ievērot starptautisko tiesību principus, jo īpaši starptautiskās kara tiesības, cilvēktiesības un bēgļu tiesības.

Lai gan īstenošana dažādās ES valstīs var atšķirties, ES līdzekļu devēju mērķis ir uzlabot līdzekļu sniegšanas praksi, un tiem ir jāievēro humānās palīdzības principi un labākā prakse. Tas ir īpaši nozīmīgi saistībā ar Efektīvas humānās palīdzības finansēšanas ierosmi, kas ir neformāls starptautisko līdzekļu devēju forums un tīkls.

Turklāt ES humānajai palīdzībai jābūt saskaņotai ar citām politikas jomām, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju pēckrīzes periodā un ņemtu vērā dzimumu apsvērumus un vietējo iedzīvotāju dažādās vajadzības.

Eiropas Komisija ir arī apņēmusies savā politikā un darbībās ieviest efektīvas līdzekļu piešķiršanas principus un labāko praksi.

ES palīdzības koordinācija un saskaņotība

ES atbalsta ANO koordinējošo lomu un arvien lielākās pasaules mēroga spējas reaģēt humānās krīzes situācijās.

ES palīdzības operācijām jābūt balstītām uz:

koordināciju, saskaņotību un savstarpēju papildināmību starp iesaistītajiem dalībniekiem, informācijas apmaiņu, labākās prakses piemēriem un zināšanām, kā arī viedokļu apmaiņu politikas līmenī, tostarp starptautiskā mērogā ANO vadībā;

kvalitātes, efektivitātes un atbildības principiem;

dažādām partnerībām, lai krīžu gadījumā nodrošinātu plašu reakciju.

ES humānā palīdzība ir jāpiešķir pārskatāmi, pamatojoties uz konstatētām vajadzībām un iedzīvotāju neaizsargātības pakāpi.

Dažos ārkārtas gadījumos, sniedzot humāno palīdzību, konsenss pieļauj militāro līdzekļu un spēju izmantošanu, lai aizsargātu iedzīvotājus.

Starptautiskā darbība

Atzīstot, ka humānās palīdzības sniegšana ir kolektīva atbildība starptautiskā mērogā, ES piedalās kopīgas starptautiskas reaģētspējas attīstīšanā krīžu gadījumā, sadarbībā ar citiem humānās palīdzības sniedzējiem un iesaistītajām pusēm atbalstot ANO vadītu humānās palīdzības sistēmas reformu.

Turklāt, ņemot vērā arvien lielāko pieprasījumu pēc humānās palīdzības, ir svarīgi palielināt un dažādot finansējumu un uzlabot tā prognozējamību, elastību un stratēģisku koordināciju.

Ilgtermiņa palīdzība un novērtēšana

Paralēli ārkārtas operācijām, kas tiek sāktas krīzes gadījumā, ES apņemas strādāt pie draudu un neaizsargātības mazināšanas, kā arī tā, lai vietējā, reģionālā un valsts mērogā uzlabotu iedzīvotāju gatavību dabas katastrofu gadījumos, pamatojoties uz Hjogo Rīcības pamatplānu (kas 2015. gada maijā tika aizstāts ar Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammu 2015.-2030. gadam).

Tā arī atbalsta pāreju, drīzu atjaunotni un attīstību, jo īpaši, nodrošinot labāku saikni starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību ( LRRD ).

Humānā palīdzība ES mērogā

Konsensā apstiprināts, ka Savienībai ir salīdzinošas priekšrocības un papildu vērtība, uzlabojot papildināmību starp ES humānās palīdzības sniedzējiem un starptautiskajiem līdzekļu devējiem, pateicoties tās globālajam ekspertu tīklam, tās nozīmei, nodrošinot politikas saskaņotību un veicinot labu humānās palīdzības praksi, tās elastībai, iesaistoties politiski sarežģītās teritorijās, kā arī koordinācijas atvieglošanai.

ES pieņēma rīcības plānu 2008.-2013. gadam, kas ir līdzekļu devēju sadarbības pamatā, balstoties uz kvalitatīvas palīdzības pieeju. Tā īstenošana tika pārskatīta 2010. gadā, sagatavojot vidusposma pārskatu, bet 2014. gadā tika sagatavots neatkarīgs novērtējums. Novērtējumā tika apstiprināts konsensa derīgums un ieteikts to īstenot.

Plašāka informācija ir atrodama Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (ĢDDEVCO) tīmekļa vietnē.

GALVENIE TERMINI

Cilvēcīgums: ir jāmazina cilvēku ciešanas, lai kur tās arī būtu, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai.

Neitralitāte: bruņotā konfliktā vai citā strīdā ar humāno palīdzību nedrīkst dot priekšroku nevienai no iesaistītajām pusēm.

Objektivitāte: humānā palīdzība jāsniedz tikai un vienīgi atbilstīgi nepieciešamībai, nediskriminējot starp cietušo iedzīvotāju grupām un starp cietušajiem iedzīvotājiem.

Neatkarība: humānās palīdzības mērķi nav saistīti ar jebkādiem politiskiem, ekonomiskiem, militāriem vai citādiem mērķiem un ir vērsti vienīgi uz to, lai atvieglotu civiliedzīvotāju stāvokļa krīzes situāciju upuru ciešanas un palīdzētu tās novērst.

Pēdējā atjaunināšana: 27.04.2015

Top