Bērnu tiesības un bruņotie konflikti

KOPSAVILKUMS:

ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

Ar šīm pamatnostādnēm ES apņemas risināt jautājumu par bruņotu konfliktu īsa, vidēja un ilgtermiņa ietekmi uz bērniem.

To mērķis ir pārliecināt valstu valdības un organizācijas visā pasaulē piemērot humanitārās tiesības un cilvēktiesības, kas palīdz aizsargāt bērnus no bruņoto konfliktu radītajām sekām.

To mērķis ir arī censties izbeigt bērnu vervēšanu izmantošanai bruņotajos spēkos un nesodāmību par noziegumiem pret bērniem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Pamatojoties uz ziņojumiem no ES misiju vadītājiem, militārajiem komandieriem un ES īpašajiem pārstāvjiem, uz ziņojumiem un ieteikumiem no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un uz informāciju no Eiropas Komisijas par ES finansētiem projektiem attiecībā uz bērniem un bruņotiem konfliktiem (un to sekām), Padomes Cilvēktiesību darba grupa (COHOM) kopā ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām nosaka situācijas, kur ir nepieciešama palīdzība.
• Lai sekmētu to bērnu aizsardzību, kurus ir skāris bruņots konflikts, ES savās attiecībās ar ārpussavienības valstīm izmanto tādus instrumentus kā diplomātiskās iniciatīvas, politiskais dialogs, daudzpusējā sadarbība, apmācība bērnu aizsardzības un krīžu pārvaldības jautājumos.
• ES pārskatītā šo pamatnostādņu Īstenošanas stratēģija palīdz šos instrumentus īstenot praksē.
• ES ir ieguldījusi savu bērnu aizsardzības spēju stiprināšanā, piemēram, 2014. gadā kopā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu (UNICEF) īstenojot iniciatīvu “Metodiskais līdzeklis bērnu tiesību jautājumos. Bērnu tiesību integrēšana attīstības sadarbībā” . ES atbalsta un palīdz īstenot arī kampaņu “Bērni, nevis karavīri” , kura tika uzsākta 2014. gadā un kuras mērķis ir līdz 2016. gadam apturēt bērnu vervēšanu izmantošanai bruņotos konfliktos.

KONTEKSTS

Saskaņā ar UNICEF datiem katrs desmitais bērns pasaulē dzīvo reģionos, kurus ir skāruši bruņoti konflikti, kas apdraud viņu izdzīvošanu, attīstību un dzīves perspektīvas. Šīs problēmas risināšanai ir pieņemti starptautiski tiesību akti, tostarp Konvencija par bērna tiesībām (CRC), kuras neobligātā protokola mērķis ir novērst situācijas, kurās bērnus skar bruņoti konflikti.

ES un tās valstis cenšas ņemt vērā citu struktūru, piemēram, ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja bērnu un bruņoto konfliktu jautājumos un ANO Drošības padomes darba grupas bērnu un bruņoto konfliktu jautājumos, darbības un saskaņot ar tām savas darbības, lai tās būtu pēc iespējas efektīvākas. Citi attiecīgie cilvēktiesību standarti un humanitārās tiesības, kas reglamentē ES darbības to bērnu aizsardzībai, kurus skāruši bruņoti konflikti, ir uzskaitīti šo pamatnostādņu pielikumā.

AKTS

ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem — atjauninājums. Vispārējo lietu padome, 2008. gada 16. jūnijs.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.09.2015