Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
ES kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

ES kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/112/EK — ES kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to pārstrādā un atceļ sākotnējo Sesto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) direktīvu, tādējādi precizējot pašlaik spēkā esošos ES tiesību aktus PVN jomā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

PVN piemēro visiem darījumiem, ko par atlīdzību (samaksu) ES veic nodokļu maksātājs, t. i., jebkāda persona vai iestāde, kas piegādā ar nodokli apliekamas preces vai sniedz pakalpojumus savas uzņēmējdarbības gaitā. Arī šādu personu importētās preces vai pakalpojumus apliek ar PVN.

Darījumi, par kuriem uzliek nodokli, ietver preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu atsevišķā ES valstī, preču iegādes ES iekšienē (precēm, ko piegādā un nosūta vai transportē uzņēmums vienā ES valstī uzņēmumam citā ES valstī), kā arī preču importu ES no valstīm ārpus ES.

Attiecībā uz darījuma vietu tiek piemēroti dažādi noteikumi — tas ir atkarīgs no darījuma veida, piegādātā produkta veida un tā, vai tiek veikta transportēšana.

  • Preču piegāde — nodokļa uzlikšanas vieta ir preču piegādes vieta.
  • Preču iegādes ES iekšienē — nodokļa uzlikšanas vieta ir teritorija, kurā puse, kas veic preču iegādi, tās saņem, t. i., ES valsts, kurā preces atradīsies pēc transportēšanas no citas ES valsts.
  • Preču imports — nodokļa uzlikšanas vieta ir teritorija, kurā preces, kas importētas no valstīm ārpus ES, parasti apliek ar nodokli, t. i., tajā ES valstī, kur preces tiek saņemtas.
  • Pakalpojumu sniegšana — nodokļa uzlikšanas vieta ir pakalpojumu sniegšanas vieta. Tā ir atkarīga ne vien no sniegtā pakalpojuma veida, bet arī pakalpojuma saņēmēja statusa. Lai nodrošinātu, ka pakalpojumu apliek ar nodokli teritorijā, kur tas faktiskie tiek saņemts, vispārējiem noteikumiem ir vairāki izņēmumi, piemēram:

    • pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu;
    • pasažieru pārvadājumi;
    • darbības, kas saistītas ar kultūru, sportu, izglītību un izklaidi;
    • restorānu pakalpojumi.

PVN iekasē, ņemot vērā darījuma veidu, piemēram, to, vai tiek piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi. PVN var iekasēt par ES iekšienē veiktu pirkumu, ja preču piegāde uz attiecīgo ES valsti ir uzskatāma pa par pabeigtu. Attiecībā uz importu ES teritorijā, nodokļa iekasējamības gadījums iestājas brīdī, kad preces tiek ievestas ES valstī.

Summa, kurai izliek nodokli par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī par preču iegādēm ES iekšienē, ietver visus maksājumus piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam. Ja preces tiek importētas, šī summa ir to vērtība muitas vajadzībām. Nodevas, nodokļi un citi maksājumi ir iekļauti summā, kurai uzliek nodokli, taču pašu PVN, klientam piešķirtās cenu atlaides un rabatus tajā neiekļauj.

Standarta PVN likme, kas visām ES valstīm jāpiemēro precēm un pakalpojumiem, ir vismaz 15 %. ES valstis noteiktām precēm vai pakalpojumiem, kas uzskaitīti direktīvas III pielikumā, var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, kas nedrīkst būt mazākas par 5 %. Noteiktos apstākļos var piemērot arī vairākus noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šiem noteikumiem (zemākas likmes, samazinātas likmes citām precēm vai pakalpojumiem u. c.).

Direktīvā pieļauti arī atbrīvojumi no PVN. To lielākā daļa ir atbrīvojumi bez atskaitīšanas tiesībām, piemēram, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, medicīniskā aprūpe un sociālie pakalpojumi. Tomēr pastāv arī atbrīvojumi ar atskaitīšanas tiesībām, piemēram, attiecībā uz preču piegādi ES iekšienē vai preču eksportu uz valstīm ārpus ES. ES valstīm noteikti atbrīvojumi jāievēro obligāti, bet citi ir neobligāti.

Nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN summu, kas samaksāta par preču iegādi vai pakalpojumu saņemšanu tajā ES valstī, kur attiecīgie darījumi veikti. Šo priekšnodokli var atskaitīt no PVN, kas jāmaksā par darījumiem, kas apliekami ar nodokli, piemēram, preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu valsts iekšienē. Kopumā tiesības uz atskaitīšanu nepastāv tādas saimnieciskās darbības gadījumos, kas ir atbrīvota no PVN vai ja nodokļa maksātājs kvalificējas īpašam režīmam. Atsevišķos gadījumos atskaitīšanu var ierobežot vai koriģēt.

Direktīvā ir arī noteikti nodokļu maksātāju un dažu to personu pienākumi, kas nav nodokļu maksātāji. Kopumā PVN ir jāmaksā ikvienam nodokļu maksātājam, kas veic preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, par kuru uzliek nodokli. Pastāv arī izņēmumi — noteikti darījumi, kuros PVN maksā klients, piemēram, attiecībā uz dabasgāzes piegādi un darījumiem, kuros ES valsts ir tiesīga noteikt, ka par PVN nomaksu ir atbildīgs klients, kā tas ir saistībā ar piegādēm, kurās pastāv krāpšanas risks, piemēram, emisiju kvotu jomā (līdz 2018. gada 31. decembrim).

Direktīvā ir atļautas atkāpes, ko ES valstis var izdarīt no standarta PVN noteikumiem, piemēram, lai novērstu noteikta veida izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pastāv arī īpaši PVN režīmi, kas paredzēti dokumentācijas apjoma samazināšanai, piemēram, mazajiem uzņēmumiem un lauksaimniekiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 1. janvāra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2008. gada 1. janvārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

  • PVN (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.,1.–118. lpp.)

Direktīvas 2006/112/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 10.11.2009., 5.–30. lpp.)

Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23.–28. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (OV L 346, 29.12.2007., 6.–12. lpp.)

Padomes Direktīva 2006/79/EK (2006. gada 5. oktobris) par atbrīvojumu no nodokļiem, ievedot preces kā nekomerciālus sīksūtījumus no trešām valstīm (kodificēta versija) (OV L 286, 17.10.2006., 15.–18. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003 (2003. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā un Regulas (EEK) Nr. 218/92 atcelšanu (OV L 264, 15.10.2003., 1.–11. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.11.2017

Top