Gruntsūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (Gruntsūdeņu direktīva)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tā ir izstrādāta, lai novērstu un apkarotu gruntsūdeņu piesārņojumu Eiropas Savienībā (ES).
• Tajā ir paredzētas procedūras gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai un pasākumi piesārņojošo vielu apjoma samazināšanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā ir noteikti:

• kritēriji gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai;
• kritēriji gruntsūdeņu piesārņojuma līmeņa ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču identificēšanai un šo tendenču maiņas sākumpunktu noteikšanai;
• pasākumi piesārņojošo vielu netiešas izplūdes (pēc izsūkšanās caur augsni vai augsnes apakškārtu) gruntsūdeņos novēršanai un ierobežošanai.

Gruntsūdeņu ķīmiskā kvalitāte

Gruntsūdeņu ķīmisko kvalitāti uzskata par labu, ja:

• noteiktais vai prognozētais nitrātu līmenis nepārsniedz 50 mg/l, savukārt pesticīdu aktīvo sastāvdaļu, to metabolītu un ķīmiskās reakcijas produktu līmenis nepārsniedz 0,1 µg/l (visu noteikto pesticīdu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 0,5 µg/l);
• atsevišķu ļoti bīstamu vielu līmenis nepārsniedz ES valstu noteiktās robežvērtības; šeit jāmin vismaz arsēns, kadmijs, svins, dzīvsudrabs, amonijs, hlorīdi, sulfāti, nitrīti, fosfors (kopējais saturs)/fosfāti, trihloretilēns un tetrahloretilēns, kā arī elektrovadītspēja (ūdens elektrovadītspēja ļauj noteikt dažādu tajā izšķīdušo minerālu koncentrāciju);
• visu citu piesārņojošo vielu koncentrācija atbilst labas ķīmiskās kvalitātes definīcijai, kas minēta Ūdens pamatdirektīvas V pielikumā;
• vērtība, kas noteikta kā kvalitātes standartu vērtība vai robežvērtība, ir pārsniegta, un izpētē cita starpā tiek apstiprināts, ka tas nerada nekādu būtisku risku videi.

Piesārņojošo vielu klātbūtne gruntsūdeņos

• ES valstīm līdz 2008. gada 22. decembrim bija jānosaka robežvērtības katrai piesārņojošajai vielai, kas konstatēta kādā no to teritorijā esošajiem gruntsūdeņu objektiem, kurus uzskata par apdraudētiem. Tām bija jānosaka robežvērtības vismaz tām piesārņojošajām vielām, kas uzskaitītas iepriekš tekstā minētajā sarakstā. Attiecībā uz katru sarakstā minēto piesārņojošo vielu ir jāsniedz informācija (tā noteikta šīs direktīvas III pielikumā) par gruntsūdeņu objektiem, ko raksturo kā riska objektus, kā arī par to, kā tika noteiktas robežvērtības. Šīs robežvērtības iekļauj Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, kas minēti Ūdens pamatdirektīvā. Eiropas Komisija 2010. gadā publicēja ziņojumu, kurš tika izstrādāts, pamatojoties uz ES valstu sniegto informāciju.
• ES valstis identificē visas piesārņojošo vielu koncentrācijas ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences, kas ir konstatētas gruntsūdeņu objektos. Šajā nolūkā tās izveido monitoringa programmu saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu.
• Ņemot vērā direktīvas IV pielikumu, ES valstis nosaka arī šo augšupejošo tendenču maiņas sākumpunktus. Tendenču maiņa ir vērsta uz koncentrācijām, kas apdraud saistītās ūdens ekosistēmas, atkarīgās sauszemes ekosistēmas, cilvēku veselību vai likumīgus ūdens vides izmantošanas veidus.

Piesārņojošo vielu izplūdes novēršana un ierobežošana

• Pasākumu programmā, kas saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu izstrādāta katram upes baseina apgabalam, ietver visu piesārņojošo vielu netiešas izplūdes novēršanu — jo īpaši to bīstamo vielu, kas minētas Ūdens pamatdirektīvas VIII pielikuma 1.–6. punktā, kā arī to vielu, kas minētas pielikuma 7.–9. punktā, — situācijās, kad tās tiek uzskatītas par bīstamām. Turklāt ir jāierobežo arī to piesārņojošo vielu izplūde, kas netiek uzskatītas par bīstamām, ja tās rada reālu vai iespējamu piesārņojuma risku.
• Izņemot gadījumus, kad citos ES tiesību aktos ir paredzētas stingrākas prasības, preventīvos pasākumus cita starpā var neattiecināt uz atļautas tiešas izplūdes gadījumiem, uz piesārņojošām vielām, kuru koncentrācija ir tik maza, ka tās nerada nekādu risku, uz nelaimes gadījumu vai dabas katastrofu rezultātiem vai uz piesārņojošu vielu izplūdēm, kuras kompetentās iestādes tehnisku iemeslu dēļ uzskata par nenovēršamām vai neierobežojamām, nelietojot pasākumus, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, vai arī nesamērīgi dārgus pasākumus.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2007. gada 16. janvāra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2009. gada 16. janvārim.

KONTEKSTS

• 2000. gada oktobrī pieņemtajā Ūdens pamatdirektīvā ir noteikts, ka ir jāpieņem pasākumi gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanai un kontrolei. Šie pasākumi ir izklāstīti šajā Direktīvā 2006/118/EK, tādēļ tā ir pazīstama kā pamatdirektīvas atvasinātā direktīva. Turklāt 2013. gadā ar Ūdens pamatdirektīvu atcēla Direktīvu 80/68/EEK par gruntsūdeņu aizsardzību pret dažu bīstamu vielu radītu piesārņojumu. Šī direktīva ir izstrādāta, lai aizsargātu gruntsūdeņus un novērstu regulējuma nepilnības, kas radās pēc Direktīvas 80/68/EEK atcelšanas.
• Gruntsūdeņu aizsardzība ir ES vides politikas prioritāte vairāku iemeslu dēļ:
  • ja gruntsūdeņi ir piesārņoti, tos ir grūtāk attīrīt nekā virszemes ūdeņus, un piesārņojuma radītās sekas var ilgt gadu desmitiem;
  • tā kā gruntsūdeņus bieži izmanto dzeramā ūdens iegūšanai, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām, gruntsūdeņu piesārņojums var kaitēt cilvēku veselībai un apdraudēt iepriekš minētās nozares;
  • gruntsūdeņi nodrošina ar ūdeni daudzas upes (līdz pat 90 % no dažu ūdensteču ūdens) un tādējādi var ietekmēt virszemes ūdeņu sistēmas kvalitāti;
  • tie arī kalpo kā ūdens rezerve sausuma periodos un ir būtiski mitrāju saglabāšanai.
• Plašāka informācija:
  • sadaļa “Gruntsūdeņi” Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19.–31. lpp.)

Direktīvas 2006/118/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1.–73. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 01.03.2017