Help Print this page 

Summaries of EU Legislation

Title and reference
OSPAR Konvencija

Summaries of EU legislation: direct access to the main summaries page.
Multilingual display
Text

OSPAR Konvencija

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 98/249/EK — attiecībā uz Konvencijas par Ziemeļaustrumatlantijas jūras vides aizsardzību noslēgšanu

Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN KONVENCIJAS MĒRĶIS?

  • Lēmums Eiropas Savienības (ES) vārdā (pieņemšanas brīdī sauktu par Eiropas Kopienu) pieņemts attiecībā uz OSPAR Konvenciju.
  • OSPAR Konvencijas mērķis ir novērst un likvidēt jūras piesārņojumu un aizsargāt Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļu no cilvēka darbību kaitīgās ietekmes.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

  • Eiropas Kopiena ir Konvencijas par Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļas jūras vides aizsardzību, kas tika parakstīta 1992. gada 22. septembrī Parīzē, līgumslēdzēja puse.
  • Konvencijā tiek noteiktas dažādas definīcijas, piemēram, šādas:

    • jūras zona*;
    • iekšējie ūdeņi*;
    • piesārņojums*.
  • Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas noteikumiem veic visus vajadzīgos pasākumus, lai:

    • nepieļautu un likvidētu piesārņojumu;
    • aizsargātu Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļu pret cilvēku darbības negatīvajām sekām.
  • Šo pasākumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, saglabāt jūras ekosistēmu un, ja iespējams, atjaunojot jūras zonas, kas ir bijušas pakļautas negatīvai iedarbībai. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses (individuāli un kopīgi):

    • pieņem programmas un nosaka pasākumus;
    • saskaņo savu politiku un stratēģijas.
  • Lai Līgumslēdzējas puses izpildītu savas saistības, tās piemēro divus principus:

    • piesardzības principu: aizsargpasākumi, ja ir pietiekams pamats bažām, ka jūras vidē tieši vai netieši ievadītās vielas var radīt šādas sekas, pat ja nav neapgāžamu pierādījumu cēloņsakarībai starp ievadīšanu un rezultātiem:

      • apdraudēt cilvēku veselību;
      • nodarīt kaitējumu dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām;
      • bojāt rekreāciju;
      • kavēt citu likumīgu jūras izmantojumu.
    • principu “maksā piesārņotājs”: piesārņojuma nepieļaušanas, kontroles un novēršanas pasākumus apmaksā piesārņotājs.
  • Līgumslēdzēju pušu izstrādātajās programmās ir jāņem vērā jaunākie tehnoloģiju sasniegumi un vislabākā ekoloģiskā prakse.
  • Noteiktie pasākumi nedrīkst pieļaut, ka palielinās jūras piesārņojums ārpus jūras zonas vai citviet vidē.
  • Līgumslēdzējas puses atsevišķi vai kopīgi veic visus iespējamos pasākumus, lai nepieļautu un novērstu:

    • jūras zonas piesārņojumu no sauszemes avotiem un darbībām;
    • piesārņojumu atkritumu vai citu materiālu izgāšanas okeānā vai sadedzināšanas rezultātā;
    • piesārņojumu no atklātā jūrā izvietotiem avotiem (no atklātā jūrā izvietotām iekārtām un cauruļvadiem, no kuriem jūrā var nokļūt vielas vai enerģija).
  • Lai izvairītos no pārrobežu piesārņojuma, Līgumslēdzējas puses var vienoties par sadarbības nolīguma noslēgšanu.

OSPAR komisija

  • Ar Konvenciju tiek nodibināta Komisija, kurā ir katras Līgumslēdzējas puses pārstāvji. Komisija pieņem lēmumus saistībā ar Konvenciju. Komisija apspriež un ievieš dažādus lēmumus un ieteikumus. Lēmumi Līgumslēdzējām pusēm ir saistoši 200 dienas pēc tā pieņemšanas, savukārt ieteikumi nav saistoši.
  • Komisijas pienākums ir:

    • pārraudzīt Konvencijas ieviešanu;
    • pārbaudīt jūras zonas stāvokli;
    • pārbaudīt noteikto pasākumu efektivitāti;
    • izstrādāt programmas un pasākumus, ar kuriem nepieļauj un likvidē jūras zonas piesārņojumu;
    • izstrādāt savu darba programmu;
    • izveidot palīgstruktūras, kas nepieciešamas programmu izpildei.

OSPAR darbība

  • Saskaņā ar progresa attiecībā uz OSPAR radioaktīvo vielu stratēģiju novērtējumu Līgumslēdzējām pusēm ir ievērojami jāsamazina kodolatkritumu izmešanas apjomi.
  • Līgumslēdzējas puses pieņēma pasākumus, kas paredz noteiktu sugu (Atlantijas laša) un to dzīvojamās vides (plūdmaiņu purvāju) aizsardzību un saudzēšanu, jo OSPAR Konvencijā abas jomas tiek norādītas kā īpaši neaizsargātas tieši Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā.
  • 2016. gadā OSPAR paziņoja, ka esošajam tīklam tiek pievienotas 10 jaunas aizsargājamās jūras teritorijas, tādējādi palielinot kopskaitu līdz 423 teritorijām.
  • OSPAR atbalstīja starptautiskos centienus samazināt jūras piesārņojumu, Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā izveidojot tīklu “Atkritumu zveja”, atbilstoši kuram kuģiem atļauts izkraut atkritumus jebkurā no 40 tīkla ostām. OSPAR Līgumslēdzējas puses apņēmās arī cīnīties pret jūras vides mikroplastmasas piesārņojuma avotiem.
  • OSPAR darbojas arī kā forums koordinētai ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (JSPD) īstenošanai ES dalībvalstīs un starptautiskai sadarbībai, pamatojoties uz JSPD koncepcijām un metodēm.

Izpēte

  • Konvencija nosaka, ka ir jāievieš komplementāras vai kopīgas zinātniskās un tehniskās izpētes programmas, kuras ir jānodod komisijai.

Strīdu izšķiršanas procedūra

  • Strīdu risināšanai starp Līgumslēdzējām pusēm ir izstrādāta strīdu izšķiršanas procedūra.

Pielikumi

OSPAR Konvencijā ir iekļauti pielikumi, kuri attiecas uz tālāk minētajām jomām.

  • I pielikums. Piesārņojuma no krasta darbībām nepieļaušana un likvidēšana
  • II pielikums. Izgāšanas vai sadedzināšanas radīta piesārņojuma nepieļaušana un likvidēšana
  • III pielikums. Atklātā jūrā izvietotu avotu radītā piesārņojuma nepieļaušana un likvidēšana
  • IV pielikums. Jūras vides kvalitātes novērtējums
  • V pielikums. Jūras zonas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un saglabāšana.

ES Arktikas reģiona stratēģija

2016. gada kopīgajā paziņojumā ES tiek ieteikts:

  • turpināt piedalīties daudzpusējos vides nolīgumos, kuri attiecas arī uz Arktikas reģionu, piemēram OSPAR;
  • Arktikas reģionā izveidot aizsargājamas jūras teritorijas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību;
  • sadarboties ar Arktikas reģiona valstīm un citiem starptautiskiem partneriem, lai izveidotu rīku jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai valsts jurisdikcijas apgabalos, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMI?

  • Lēmumu piemēro no 1997. gada 7. oktobra.
  • Konvencija stājās spēkā 1998. gada 25. martā. Tā aizstāj Oslo (1972) un Parīzes (1974) Konvenciju.
  • Konvenciju parakstīja un ratificēja Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Islande, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Šveice un Apvienotā Karaliste, kuras sadarbojas ar ES, lai aizsargātu jūras vidi Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Jūras zona

Viss turpmāk minētais.

Līgumslēdzēju pušu iekšējie un teritoriālie ūdeņi.

Aiz un blakus tiem esošā jūra, kas ir piekrastes valsts jurisdikcijā tiktāl, ciktāl to atzīst starptautiskie tiesību akti.

Atklātās jūras, ietverot visu ūdeņu gultnes un jūras grunti, kas atrodas šādās robežās:

  • tajās Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāna un ar tiem saistīto jūru daļās, kuras atrodas uz ziemeļiem no 36° ziemeļu platuma un starp 42° rietumu garuma un 51° austrumu garuma, izņemot:
  • Baltijas jūru un Beltus, kas atrodas uz dienvidiem un austrumiem no līnijām, kuras savieno Hāzenēres ragu ar Gnībena ragu, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;
  • Vidusjūru un ar to saistītās jūras līdz 36° ziemeļu platuma paralēles un 5° 36’ rietumu garuma meridiāna krustošanās punktam;
  • Atlantijas okeāna daļu uz ziemeļiem no 59° ziemeļu platuma un starp 44° rietumu garumu un 42° rietumu garumu.
  • Iekšējie ūdeņi. Ūdeņi krasta virzienā no sākuma līnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras platumu (ūdenstecēs tie sniedzas līdz saldūdens robežai (ūdensteces vieta, kur bēguma laikā un mazas saldūdens plūsmas laikā ir ievērojams sāļuma palielinājums jūras ūdens klātbūtnes dēļ)).
    Piesārņojums

    cilvēka tieši vai netieši veikta vielu vai enerģijas novadīšana jūras zonā, kuras sekas ir, piemēram, šādas:

  • cilvēka veselībai radīts apdraudējums;
  • kaitējums dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām;
  • kaitējums videi;
  • vai cita likumīga jūras izmantojuma traucējums.
  • PAMATDOKUMENTI

    Padomes Lēmums 98/249/EK (1997. gada 7. oktobris) attiecībā uz Konvencijas par Ziemeļaustrumatlantijas jūras vides aizsardzību noslēgšanu (OV L 104, 3.4.1998., 1. lpp.)

    Konvencija par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OV L 104, 3.4.1998., 2.–21. lpp.)

    SAISTĪTIE DOKUMENTI

    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19.–40. lpp.)

    Direktīvas 2008/56/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

    Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei — iIntegrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku (JOIN(2016) 21 final, 27.4.2016.)

    Pēdējo reizi atjaunots: 26.11.2017

    Top