Enerģētikas hartas nolīgums un Enerģētikas hartas protokols

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums 98/181/EK, EOTK, Euratom – par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem

Starptautiskās konferences nobeiguma akts un Enerģētikas hartas konferences lēmums par Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumiem – Kopīgās deklarācijas – I pielikums: Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumi – II pielikums: Lēmumi saistībā ar Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumu pieņemšanu

Konferences par Eiropas Enerģētikas hartu nobeiguma akts – 1. pielikums: Enerģētikas hartas nolīgums – 2. pielikums: Lēmumi attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu

KĀDS IR LĒMUMA UN NOLĪGUMA MĒRĶIS?

• Enerģētikas hartas nolīgums ir daudzpusējs satvars sadarbībai enerģētikas jomā, kura mērķis ir veicināt energoapgādes drošību, izmantojot atvērtākus un konkurētspējīgākus enerģijas tirgus, ievērojot ilgtspējīgas attīstības un suverenitātes principus attiecībā uz enerģijas resursiem, pamatojoties uz Enerģētikas hartas principiem.
• Ar Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas lēmumu Eiropas Kopienu (ES) un Euratom vārdā tiek apstiprināts Enerģētikas hartas nolīgums un Enerģētikas hartas protokols.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Enerģētikas hartas nolīguma galvenās klauzulas attiecas uz ieguldījumu aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību, tranzītu un strīdu izšķiršanu.

Tirdzniecība, ieguldījumi un aizsardzība

Līguma noteikumi ietver:

• piekļuves starptautiskiem tirgiem veicināšanu ar komerciāliem nosacījumiem un atvērta un konkurētspējīga energomateriālu un energoproduktu tirgus attīstību;
• ārvalstu ieguldījumu aizsardzību pret galvenajiem nekomerciālajiem riskiem, pamatojoties uz režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā tas, ko paredz labākie valsts ieguldījumu noteikumi;
• tirgus kropļojumu un konkurences šķēršļu mazināšanu saimnieciskajai darbībai enerģētikas nozarē;
• uzticamas pārrobežu enerģijas tranzīta plūsmas pa cauruļvadiem, tīkliem un citiem transportēšanas veidiem nodrošināšanu;
• atvērtu kapitāla tirgu nozīmīguma atzīšanu, lai veicinātu kapitāla plūsmu, finansētu energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un ieguldījumu veikšanu saimnieciskajā darbībā enerģētikas nozarē;
• stabilu, vienlīdzīgu un pārredzamu režīmu veicināšanu un radīšanu citu Līgumslēdzēju pušu ieguldītāju ieguldījumiem, lai veicinātu ieguldījumus Līguma darbības jomā.

Enerģijas resursu suverenitāte

Līgumā tiek atzītas valstu suverēnās tiesības attiecībā uz enerģijas resursiem un apstiprināts, ka tās jāizpilda, pakļaujoties un saskaņā ar starptautisko tiesību normām, neskarot enerģijas resursu pieejamības veicināšanas mērķus un to komerciālas izpētes un attīstības mērķus.

Vides aspekti

• Līgumslēdzējas puses vienojas veicināt energoefektivitāti un censties mazināt enerģijas ražošanas un izmantošanas radīto kaitīgo ietekmi uz vidi.
• Piesārņotājam jāuzņemas piesārņojuma izmaksas, tostarp piesārņojuma izmaksas, netraucējot ieguldījumus enerģijas ciklā vai starptautiskajā tirdzniecībā.

Pārredzamība

Katrā Līgumslēdzējā pusē izraugās vismaz viens informācijas centrs, kurā var griezties ar pieprasījumiem pēc informācijas par iepriekšminētajiem tiesību aktiem, noteikumiem, tiesas lēmumiem un administratīvajiem noteikumiem attiecībā uz energomateriāliem un energoproduktiem.

Strīdu izšķiršana

Līgumā ir iekļauti noteikumi par domstarpību izšķiršanu starp iesaistītajām valstīm diplomātiskā ceļā un ad hoc šķīrējtiesā, un – ieguldījumu gadījumā – starp ieguldītāju un atlīdzināmo pusi. Ja strīdu ar ieguldītāju neizdodas atrisināt trīs mēnešu laikā, ieguldītāji var izvēlēties tā izšķiršanu:

• tiesās vai administratīvajās tiesās;
• saskaņā ar jebkuru iepriekšēji saskaņotu strīdu izšķiršanas procedūru vai
• starptautiskajā šķīrējtiesā, vai panākt samierināšanu.

Parakstītājas, Enerģētikas hartas konference, protokoli un deklarācijas

• Līguma parakstītājas ir ES dalībvalstis un reģionālās ekonomikas integrācijas organizācijas (piemēram, ES), kas apņēmušās ievērot savus atvērtā un nediskriminējošā enerģijas tirgus principus.
• Līgumslēdzējām pusēm periodiski jātiekas Enerģētikas hartas konferencē, kurā katrai ir tiesības deleģēt vienu pārstāvi. Parasto sanāksmju biežumu nosaka Hartas konferencē. Tajā var arī atļaut pārrunas par Enerģētikas hartas protokoliem vai deklarācijām, lai īstenotu Hartas mērķus un principus.

Izņēmumi

Līgumslēdzējas puses nedrīkst veikt nekādus ar tirdzniecību saistītus ieguldījumus, kas neatbilst dokumentam 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), ar ko izveidoja Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), un nekas no nolīgumā minētā neatbrīvo PTO dalībvalstis no nolīguma izpildes.

Nolīgums neliedz nevienai parakstītājai īstenot pasākumus, kas ir:

• vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;
• būtiski, lai iegūtu vai izplatītu energomateriālus un energoproduktus, ja ārēju iemeslu dēļ radies nepietiekams piedāvājums;
• paredzēti, lai sniegtu labumu ieguldītājiem, kas ir pamatiedzīvotāji vai sociāli vai ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas personas vai grupas.

Enerģētikas hartas protokoli

Protokols tika pieņemts saskaņā ar nolīguma noteikumiem. Tā mērķi ir šādi:

• veicināt energoefektivitātes politiku, kas ir savienojama ar ilgtspējīgu attīstību;
• radīt apstākļus, lai ražotāji un patērētāji varētu efektīvi izmantot enerģiju, rūpējoties par vidi;
• veicināt sadarbību energoefektivitātes jomā;
• energoefektivitātes politikas un tiesiskā un normatīvā regulējuma formulēšana, lai veicinātu efektīvus tirgus mehānismus, tostarp tirgus virzītas cenas.

Starptautiskā Enerģētikas harta

2015. gadā vairāk nekā 65 valstis un organizācijas, tostarp ES un visas ES dalībvalstis, pieņēma un parakstīja jaunu starptautiskās Enerģētikas hartu. Šīs jaunās hartas mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk jaunu valstu, kuras vēlas sadarboties enerģētikas jomā un atzīst energoapgādes drošības nozīmi enerģijas ražošanā, tranzītā un patērējošās valstīs. Jaunā harta ir balstīta uz 1991. gada Enerģētikas hartu un to modernizē.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Enerģētikas hartas nolīgums stājās spēkā 1998. gada 16. aprīlī ar grozījumiem par noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, lai galvenokārt aizstātu atsauces uz VVTT ar PTO, ko piemēro no 1998. gada 23. jūlija.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

• Enerģētikas harta (Eiropas Komisija)
• Enerģētikas hartas nolīgums (Starptautiskā Enerģētikas harta)
• Starptautiskā Enerģētikas harta (2015) (Starptautiskā Enerģētikas harta).

PAMATDOKUMENTI

Padomes un Komisijas Lēmums 98/181/EK, ECSC, EOTK (1997. gada 23. septembris) par to, ka Eiropas Kopienas slēdz Enerģētikas hartas nolīgumu un Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aspektiem (OV L 69, 9.3.1998., 1.–116. lpp.)

Starptautiskās konferences nobeiguma akts un Enerģētikas hartas konferences lēmums par Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumiem – Kopīgās deklarācijas – I pielikums: Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumi – II pielikums: Lēmumi saistībā ar Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumu pieņemšanu (OV L 252, 12.9.1998., 23.–46. lpp.)

Konferences par Eiropas Enerģētikas hartu nobeiguma akts – 1. pielikums: Enerģētikas hartas nolīgums – 2. pielikums: Lēmumi attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu (OV L 380, 31.12.1994., 24.–88. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Enerģētikas hartas konference – Noteikumi par tranzīta domstarpību risināšanu ar pušu samierināšanu (OV L 11, 16.1.1999., 39.–44. lpp.)

Padomes Lēmums 2001/595/EK (2001. gada 13. jūlijs) par Enerģētikas hartas nolīguma tirdzniecības noteikumu grozījumiem, ko slēdz Eiropas Kopiena (OV L 209, 2.8.2001., 32. lpp.)

Padomes Lēmums 1999/37/EK (1998. gada 26. novembris) par nostāju, ko Eiropas Kopienai jāpieņem attiecībā uz tranzīta strīdu samierināšanas kārtības noteikumiem, kurus pieņems Enerģētikas hartas konference (OV L 11, 16.1.1999., 37.–38. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.05.2020