Protokols par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā

 

KOPSAVILKUMS:

Protokols par 1991. gada Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā — Transporta protokols

Lēmums 2007/799/EK par Protokola par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā parakstīšanu

Lēmums 2013/332/ES par Protokola par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā parakstīšanu

KĀDS IR ŠĪ PROTOKOLA UN LĒMUMU MĒRĶIS?

Konvencija par Alpu aizsardzību (skatīt kopsavilkumu) ir pamatnolīgums par Alpu reģiona aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, un tā mērķis ir saglabāt un aizsargāt Alpus (no vides, ekonomikas un sociālā viedokļa), piemērojot novēršanas, “piesārņotājs maksā” un sadarbību līgumslēdzēju pušu starpā.

Viens no vairākiem protokoliem ir Transporta protokols, kura kopsavilkums ir iekļauts šajā dokumentā.

To, ka ES paraksta šo protokolu, var uzskatīt par politisku vēstījumu visām iesaistītajām pusēm, aicinot līgumslēdzējas puses to parakstīt un ratificēt.

Ar Padomes Lēmumiem 2007/799/EK un 2013/332/ES Eiropas Savienība (ES) parakstīja un noslēdza Transporta protokolu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Mērķi

Protokolam ir šādi mērķi:

• samazināt satiksmes starp Alpiem un cauri Alpiem faktisko un potenciālo kaitīgo ietekmi;
• veicināt biotopu un ekonomisko zonu attīstību, izmantojot saskaņotu transporta politiku, kas ir kopīga attiecīgajām valstīm, un integrējot dažādus transporta veidus (autoceļus, dzelzceļu utt.);
• mazināt draudus Alpu reģiona bioloģiskajai daudzveidībai un tās dabas un kultūras mantojumam;
• ar efektīvākām un ilgtspējīgākām transporta sistēmām nodrošināt to, ka satiksmes kustība ir ekonomiski dzīvotspējīga.

Tādējādi protokola līgumslēdzējas puses apņemas Alpu reģiona pārvaldībā ņemt vērā satiksmes radītos apdraudējumus un kaitīgo ietekmi, piemēram, piesārņojumu (trokšņa vai ķīmisko) un cilvēku un īpašuma drošību. Vienlaikus līgumslēdzējām pusēm:

• jāveicina transporta nozares rentabilitāte;
• jāoptimizē esošās infrastruktūras izmantošana;
• novērtējot un īstenojot citas politikas jomas, jāņem vērā transporta jautājumi;
• jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes lēmumu pieņemšanā.

Īpaši pasākumi un stratēģijas

Transporta protokolā ir izklāstīti arī vairāki īpaši pasākumi un stratēģijas, kuru mērķis ir veicināt pareizu un drošu transporta pārvaldību, pamatojoties uz šādiem principiem:

• pareiza koordinācija starp dažādiem transporta veidiem un transportlīdzekļiem;
• starpmodalitātes veicināšana;
• satiksmes nodošana videi draudzīgākiem transporta veidiem;
• transporta ceļu aizsardzība dabas stihiju gadījumā;
• cilvēku un vides aizsardzība;
• pakāpeniska bīstamo vielu emisiju un trokšņa samazināšana;
• lietotājam un videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešana un attīstība;
• plānoto projektu ietekmes pētījumu izmantošana un apspriešanās ar iesaistītajām pusēm.

Protokolā ir noteikti arī īpaši principi dažādiem transporta veidiem:

• jāpilnveido dzelzceļa transports, uzlabojot un labāk izmantojot infrastruktūru un veicinot preču transporta starpmodalitāti;
• vairāk jāizmanto upju un jūras transporta iespējas;
• attiecībā uz autotransportu līgumslēdzējām pusēm ir jāizvairās no jaunu lielas noslodzes ceļu būvēšanas. Tomēr projektus var īstenot, ja tiek samazināta ietekme uz vidi;
• gaisa transporta kaitīgā ietekme ir jāsamazina līdz minimumam. Jāierobežo arī atpūtnieku gaisa satiksmi ar nemotorizētiem gaisa transporta līdzekļiem.

Šī protokola elementi tiek ņemti vērā lēmumos, kas saistīti ar infrastruktūras projektiem Alpu reģionā.

Piemēram, Transporta protokola 11. panta 1. punktā teikts, ka “Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādu jaunu galveno Alpu reģiona tranzīta transporta autoceļu būvniecības.” kas zināmā mērā izskaidro to, kāpēc ES Alpos pašlaik galvenokārt finansē dzelzceļa tuneļus.

Princips “maksā piesārņotājs”

Protokolā līgumslēdzējas puses tiek mudinātas piemērot principu “piesārņotājs maksā” un noteikt metodi, kurā infrastruktūras kopējo izdevumu aprēķinos tiek ņemtas vērā vides izmaksas.

Līgumslēdzējām pusēm regulāri jāsniedz Pastāvīgajai komitejai ziņojumi par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šo protokolu. Komiteja sagatavo ziņojumu, kurā teikts, ka protokols ir izpildīts.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Protokols stājās spēkā 2013. gada 25. septembrī.

KONTEKSTS

1991. gada 14. maijā Padome pilnvaroja Komisiju piedalīties sarunās par Alpu konvencijas un tās protokolu izveidi.

Transporta protokols tika atvērts parakstīšanai Līgumslēdzējām pusēm ministru sanāksmes laikā par Alpu konvenciju, kas norisinājās Lucernā 2000. gada 30. un 31. oktobrī.

Padome parakstīja Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā 2006. gada 12. decembrī. Šim lēmumam tika pievienota Padomes un Komisijas kopīgā deklarācija par protokola interpretāciju.

Pārējās konvencijas līgumslēdzējas puses, papildus ES, ir Vācija, Francija, Itālija, Lihtenšteina, Monako, Austrija, Šveice un Slovēnija.

PAMATDOKUMENTI

Protokols par 1991. gada Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā — Transporta protokols (OV L 323, 8.12.2007., 15.–22. lpp.)

Padomes Lēmums 2007/799/EK (2006. gada 12. oktobris) par to, lai Kopienas vārdā parakstītu Protokolu par Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokols) (OV L 323, 8.12.2007., 13.–14. lpp.)

Padomes Lēmums 2013/332/ES (2013. gada 10. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par 1991. gada Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokols) (OV L 177, 28.6.2013., 13. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols par 1991. gada Alpu konvencijas īstenošanu transporta jomā (Transporta protokols) (OV L 206, 2.8.2013., 1. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 15.05.2020