Darba ņēmēju brīva pārvietošanās

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

• Ar to atjaunina (un kodificē) iepriekšējos tiesību aktus par Eiropas Savienības pilsoņu iespējām brīvi pārvietoties un strādāt citā ES valstī.
• Ar to arī nodrošina, ka praksē tiek ievērots brīvas pārvietošanās princips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Darba ņēmēju brīva pārvietošanās sniedz ieguvumus cilvēkiem, kuri izvēlas strādāt citā ES valstī, kā arī valstīm, kuras uzņem šos cilvēkus. Tā ļauj cilvēkiem izmantot tiesības brīvi pārvietoties un uzlabot savu personisko un profesionālo stāvokli, savukārt uzņēmējām valstīm — aizpildīt brīvās darbavietas un atrisināt prasmju trūkuma problēmu.
• Līdzīgi kā vienā ES valstī dzīvojošām personām ir tiesības doties strādāt uz citu dalībvalsti, arī darba devēji var reklamēt darba piedāvājumus un slēgt līgumus ar potenciālajiem darbiniekiem no visas ES.
• Ar šo regulu kodificē un aizstāj Regulu (EEK) Nr. 1612/68, kas ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā nodrošina, ka sistēma sekmīgi darbojas, aizliedzot jebkāda veida ar valstspiederību saistītu ES darba ņēmēju diskrimināciju.
• Konkrēti, tā aizliedz:
  • atsevišķu ārvalstniekiem paredzētu darbā pieņemšanas kārtību;
  • ierobežojumus brīvu darba vietu izsludināšanā vai īpašus nosacījumus, piemēram, no citas ES valsts iebraukušu cilvēku reģistrēšanos nodarbinātības dienestos.
• Tāpat arī ir nelikumīgi vietējiem un citu ES valstu darba ņēmējiem piemērot citādus nodarbinātības un darba nosacījumus attiecībā uz:
  • piekļuvi nodarbinātībai, tostarp darba meklētājiem paredzētajai nodarbinātības dienestu sniegtajai palīdzībai;
  • darba apstākļiem, tostarp atalgojumu, atlaišanu, atjaunošanu darbā vai sociālajām un nodokļu priekšrocībām;
  • piekļuvi apmācībai, tostarp arodskolās un pārkvalifikācijas centros.
• Tādas personas, kas ir nodarbināta vai ir bijusi nodarbināta citā ES valstī, bērniem ir jānodrošina brīva piekļuve izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmām.
• Regula attiecas uz noteiktām sociālajām tiesībām. Darba ņēmējam, kas strādā citā ES valstī, ir tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības kā uzņēmējvalsts pilsoņiem. Viņam ir arī tiesības uz mājokļa pabalstiem tādos pašos apstākļos kā pilsoņiem, un viņš var reģistrēties mājokļu sarakstā, ja tāds pastāv, rajonā, kurā strādā.
• Regulā ir paredzētas arī vienlīdzīgas tiesības uz dalību arodbiedrībās un no tās izrietošajām tiesībām, tostarp balsstiesības un iespēja pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem.
• Darba iegūšanai var būt noteiktas valodas zināšanu prasības, taču valodas zināšanām ir jābūt samērīgām un patiesi nepieciešamām attiecīgā darba veikšanai.
• Ar šo regulu izveido padomdevēju komiteju, kurā ir seši locekļi no katras ES dalībvalsts: divi pārstāv valdību, divi — arodbiedrības un divi — darba devēju asociācijas. Šī komiteja sniedz atbalstu Eiropas Komisijai jautājumos par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Eiropas Darba iestāde, kas izveidota ar Regulu (ES) 2019/1149, piedalās komitejas sanāksmēs kā novērotājs, sniedzot atbalstu tehniskos jautājumos un daloties pieredzē.

Viens izņēmums

Vienīgais diskriminācijas aizlieguma principa izņēmums attiecas uz amatiem, kas saistīti ar tādu publisko iestāžu pilnvaru un pienākumu īstenošanu, kuru mērķis ir vispārējo valsts interešu aizsardzība. ES valstis ir tiesīgas šādus amatus rezervēt tikai saviem valstspiederīgajiem.

EURES noteikumi

• 2016. gadā Regulu (ES) Nr. 492/2011 grozīja ar Regulu (ES) 2016/589 par Eiropas nodarbinātības dienestu tīklu (European Employment Services — EURES). Tādēļ noteikumi attiecībā uz informācijas apmaiņu ES valstu starpā par brīvajām darbavietām, darba pieteikumiem un CV tagad ietilpst jaunās regulas darbības jomā.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2011. gada 16. jūnija. Ar Regulu (ES) 492/2011 kodificēja un aizstāja Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un tās turpmākos grozījumus.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Brīva pārvietošanās — ES pilsoņi (Eiropas Komisija).
• Komisijas Paziņojums Vadlīnijas par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (kodificēta redakcija) (OV L 141, 27.5.2011., 1.–12. lpp.)

Regulas (ES) 492/2011 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulas (EK) Nr. 883/2004, (ES) Nr. 492/2011 un (ES) 2016/589 un atceļ Lēmumu (ES) 2016/344 (OV L 186, 11.7.2019., 21.–56. lpp.)

Īpašais ziņojums Nr. 6/2018 “Darba ņēmēju brīva pārvietošanās — šī pamatbrīvība ir nodrošināta, bet mērķtiecīgāka ES līdzekļu novirzīšana sekmētu darba ņēmēju mobilitāti” (OV C 79, 2.3.2018., 17. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES (2014. gada 16. aprīlis) par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8.–14. lpp.)

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija — Trešā daļa: Savienības iekšpolitika un rīcība — IV sadaļa: Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite — 1. nodaļa: Darba ņēmēji — 45. pants (bijušais EKL 39. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 65.–66. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.04.2020