EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
ES stratēģija Baltijas jūras reģionam
Šī paziņojuma mērķis ir ierosināt vispārēju ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Šīs stratēģijas nolūks ir stiprināt sadarbību šajā reģionā, lai reaģētu uz kopējām problēmām, ar kurām tas saskaras, un veicinātu ekoloģiski atbildīgu ekonomikas attīstību.
AKTS
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009) 248 galīgā redakcija, 2009. gada 10. jūnijs).
KOPSAVILKUMS
KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?
Šī paziņojuma mērķis ir ierosināt vispārēju ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR). Šīs stratēģijas nolūks ir stiprināt sadarbību šajā reģionā, lai reaģētu uz kopējām problēmām, ar kurām tas saskaras, un veicinātu ekoloģiski atbildīgu ekonomikas attīstību.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Šī stratēģija aptver Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras robežojas ar Baltijas jūru (Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija un Zviedrija).
Tajā uzmanība pievērsta trīs galvenajiem mērķiem:
|
1. |
nosargāt jūras vidi: šis mērķis attiecas, piemēram, uz Baltijas jūras neaizsargātību pret eitrofikāciju (kad ūdenī ir pārmērīgi daudz barības vielu, kas izraisa aļģu strauju augšanu), piesārņojumu un pārzveju, un tas nosaka īpaši augstas prasības sadarbības jomā šajā reģionā. Šis mērķis ir saistīts arī ar centieniem panākt labu vides stāvokli un bioloģisko daudzveidību jūrā, kā arī padarīt Baltijas jūras reģionu par tīras un drošas kuģošanas paraugreģionu; |
|
2. |
nodrošināt starpreģionālas saites, tajā esošo valstu enerģijas un transporta sistēmas padarot savstarpēji savienotākas un iekļaujot visattālākās teritorijas (Somijas un Zviedrijas ziemeļus). Varētu veidot arī konkrētas partnerības, lai apkarotu pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību u. c.; |
|
3. |
vairot labklājību, novēršot šķēršļus Baltijas reģiona vietējā tirgū, attīstot kopīgu ekonomikas, kultūras un tūrisma pamatnodrošinājumu un veicinot inovāciju saskaņā ar Kopīgo Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmu (BONUS). |
Makroreģionāla pieeja
Šie trīs mērķi ir sadalīti dažādos rīcības veidos, kas politikas jomās tiek īstenotas kā makroreģionāla rīcība. Šīs rīcības palīdz risināt kopīgās problēmas šajā teritorijā (veicināt ilgtspējīgu vidi, kāpināt reģiona labklājību, vairot pieejamību un pievilcību, nodrošināt reģiona drošību un aizsardzību).
Tādējādi īstenotās rīcības ietekmē visu teritoriju ārpus iesaistīto valstu robežām.
Tās var būt šāda veida:
|
— |
galvenās rīcības, kas izstrādātas, lai, piemēram, veicinātu tīras kuģošanas metodes vai atbalstītu MVU izaugsmi;
|
|
— |
kopīgas iniciatīvas, kurās iesaistītas vairākas šīs teritorijas valstis, lai veicinātu tīklu un savstarpējo savienojumu veidošanu.
|
Iejaukšanās metodes
Stratēģijas galvenie finansējuma avoti ir Eiropas strukturālie fondi un investīciju fonds (ESI) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tomēr rīcības un projektus, ko īsteno saskaņā ar šo stratēģiju un tās rīcības plānu, var finansēt ar daudziem citiem finanšu avotiem (“Apvārsnis 2020”, programmaBONUS , programmaLIFE , programmas “Izglītība” un “Kultūra”, InterregBaltijas jūras reģiona programma u. c.), kā arī valstu, reģionālajiem un privātajiem avotiem.
Finansējumu var piešķirt arī rīcībām un projektiem transporta, enerģētikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarēs, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI). Turklāt dažiem lieliem projektiem var izmantot atbalstu no starptautiskām finanšu iestādēm, piemēram, Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļvalstu Investīciju bankas.
Pārvaldība
Ņemot vērā šīs stratēģijas makroreģionālo mērogu, lai to īstenotu, jāiesaistās visām ieinteresētajām personām: pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un reģionālajām, valsts un ES iestādēm.
KONTEKSTS
Komisija 2009. gadā ierosināja sākotnēju stratēģiju un pielāgoja to 2012. gadā, lai risinātu kopīgas makroreģionālas problēmas, ar kurām nākas saskarties Baltijas jūras reģionā. 2015. gada jūnijā tika iesniegts pārskatīts stratēģijas rīcības plāns.
Plašāku informāciju (tai skaitā par 2015. gada rīcības plānu) skatiet ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam tīmekļa vietnē.
SAISTĪTIE AKTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 862/2010/ES (2010. gada 22. septembris) par Savienības dalību kopīgā Baltijas jūras pētniecības un attīstības programmā (BONUS), ko īsteno vairākas dalībvalstis (OV L 256, 30.9.2010., 1.-14. lpp.)
Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) (COM(2011) 381 galīgā redakcija, 2011. gada 22. jūnijs)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2012) 128 final, 2012. gada 23. marts)
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionu stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013) 468 final, 2013. gada 27. jūnijs)
Pēdējā atjaunināšana: 07.06.2015