Vardarbība pret sievietēm un meitenēm: ES pamatnostādnes

 

KOPSAVILKUMS:

ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu

KĀDS IR ŠO PAMATNOSTĀDŅU MĒRĶIS?

• Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies īstenot ilgtermiņa pasākumus sieviešu tiesību jomā, koncentrējoties uz vardarbības pret sievietēm* un meitenēm apkarošanu.
• Šajās pamatnostādnēs ir paredzēts mudināt ES valstis un pārējo pasauli mērķtiecīgi rīkoties.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Vardarbība pret sievietēm un meitenēm notiek visā pasaulē, un to izraisa nevienlīdzīgs ekonomisko iespēju un spēku sadalījums starp dzimumiem, ierašas, tradīcijas, reliģiskās vērtības, politiskās stabilitātes trūkums un bruņoti konflikti.

Vardarbība atstāj smagas sekas uz cietušo fizisko un garīgo veselību, kā arī uz sabiedrību kopumā.

Pamatnostādnēs ir minēti trīs savstarpēji saistīti mērķi:

• novērst vardarbību pret sievietēm un meitenēm;
• aizsargāt un atbalstīt cietušās personas;
• sodīt šādas vardarbības veicējus.

Lai sadarbībā ar ES valstīm sasniegtu šos mērķus, pamatnostādnēs ir paredzēts:

• sekmēt līdztiesību un apkarot diskrimināciju pret sievietēm, atzīstot, ka šķēršļi sociāli ekonomisku un politisku tiesību īstenošanai padara vardarbību pret sievietēm vēl vairāk iespējamu;
• pievērsties tiesību aktiem un publiskajai politikai, kas izraisa sieviešu un meiteņu diskrimināciju, diskriminācijas, kas notiek privātā sfērā, apkarošanai un ar dzimumu saistītiem stereotipiem;
• uzlabot datu vākšanu un rast labākus veidus, kā konstatēt pret sievietēm vērstas vardarbības pazīmes;
• izstrādāt saskaņotas stratēģijas, kas patiesi darbojas un attiecas uz ikvienu sabiedrības locekli un nozari, kā arī uz politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem;
• apkarot nesodāmību *, kuru bauda vardarbības veicēji, un raudzīties, lai šīs personas tiktu sauktas pie atbildības;
• nodrošināt, lai vardarbības gadījumi tiktu ātri un rūpīgi izmeklēti un lai krimināltiesību sistēma darbotos tā, lai mudinātu sievietes liecināt;
• uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību, juridisko palīdzību, cietušo un liecinieku aizsardzību un izveidot tādus apstākļus, lai cietušās personas vairs nebūtu ekonomiski atkarīgas no vardarbības aktu veicējiem.

ES regulāri ierosinās šo jautājumu ārpus ES teritorijas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO). Atsauce uz sieviešu tiesībām tiks iekļauta arī visu ES pārstāvju un īpašo pārstāvju pilnvarās. ES jo īpaši mudinās valstis ratificēt ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW).

ES mērķis ir novērst vardarbību un palīdzēt cietušajām personām, atbalstot:

• no vardarbības cietušo iespējas vērsties tiesā;
• ANO īpašās referentes jautājumos par vardarbību pret sievietēmlomu situācijās, kad vardarbība pret sievietēm ir plaši izplatīta un paliek nesodīta;
• pret nesodāmību vērstus pasākumus, uzraugot tiesas procesu norisi;
• sieviešu tiesību aizstāvjus un sievietes cilvēktiesību aizstāves*;
• cietušo un viņu bērnu piekļuvi bezmaksas psiholoģiskā atbalsta, juridiskās palīdzības, izmitināšanas un reintegrācijas pakalpojumiem;
• piekļuvi informācijai un veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību;
• programmas, kuras sekmē sieviešu tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu seksualitāti, netiekot pakļautām ne piespiešanai, ne diskriminācijai, ne vardarbībai;
• programmas, kas paredzētas sievietēm, kuras atrodas situācijā, kas viņas pakļauj vardarbības riskam;
• sieviešu un meiteņu izglītošanu pamattiesību un emancipācijas jautājumos;
• informatīvas kampaņas, kurās galvenā uzmanība tiek veltīta dzimumu līdztiesībai un stereotipiem un kuras galvenokārt ir paredzētas vīriešiem un zēniem;
• programmas, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu ekonomisko neatkarību;
• kampaņas, kas vērstas pret meiteņu sistemātisku atstāšanu novārtā, jo īpaši attiecībā uz viņu dzimšanas reģistrāciju civilo aktu reģistrā un uz viņu mācībām skolā.

Ārkārtīgi smagos gadījumos, piemēram, ja vardarbību veic valsts vai arī pret to nekādi nevēršas, tādējādi pārkāpjot savas starptautiskās saistības, ES var īstenot īpašus pasākumus.

KONTEKSTS

Šo pamatnostādņu pamatā ir vesela virkne pētījumu un iniciatīvu, tostarp ANO ģenerālsekretāra padziļināts pētījums par vardarbības pret sievietēm veidiem (2006. gads), darbs, ko veikusi ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm (2008. gads), ANO Rezolūcija Nr. 61/143 par centienu pastiprināšanu, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību pret sievietēm (2006. gads) un ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000. gads)un Nr. 1820 (2008. gads) par sievietēm, mieru un drošību.

To pamatā ir arī Eiropas Parlamenta Rezolūcija Nr. 2005/2215 par sieviešu stāvokli bruņotu konfliktu laikā un viņu lomu valsts atjaunošanā.

Plašāka informācija:

• ES programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kuras mērķis ir aizsargāt un nostiprināt tiesības un brīvības saskaņā ar ES tiesību aktiem;
• Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un sieviešu visāda veida diskriminācijas apkarošanu, Vispārējo lietu padome, 2008. gada 8. decembris

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57.–73. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62.–72. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 27.06.2016