Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Nicas līgums

 

KOPSAVILKUMS:

Nicas līgums

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

  • Ar līgumu Eiropas Savienību sagatavo svarīgākajai paplašināšanas kārtai, 2004. gada maijā uzņemot 10 jaunas dalībvalstis (Čehija, Kipra, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija) un vēl divas (Bulgārija un Rumānija) 2007. gada janvārī.
  • Ar to groza Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (EKL).
  • Konkrētāk ar līgumu reformē ES iestādes, lai tās varētu funkcionēt paplašinātajā 27 dalībvalstu Eiropas Savienībā — to bija paredzēts izdarīt ar Amsterdamas līgumu, bet tas neizdevās.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES iestāžu juridisko pilnvaru un efektivitātes vairošana attiecībā uz ES paplašinātās dalības perspektīvām

  • Ir mainīta metode, kā definē Eiropas Komisijas sastāvu:
    • Komisijas sastāvs ir proporcionāli izmanīts no 2 komisāriem no lielākām dalībvalstīm (Francija, Vācija, Itālija, Spānija un Apvienotā Karaliste (1)) un 1 komisāra citām dalībvalstīm uz maksimālo 27 komisāru skaitu, katrai no dalībvalstīm piešķirot tiesības iecelt komisāru rotācijas kārtībā atbilstoši vienlīdzības tiesībām;
    • no šī brīža Komisijas prezidents un komisāri tiek iecelti atbilstoši Padomes kvalificētajam balsu vairākumam;
    • Komisijas priekšsēdētājs saņem lielākas pilnvaras pār komisāru kolēģiju, galvenokārt iedalīt un pārdalīt pienākumus starp komisāriem un ar kolēģijas vienkārša balsu vairākuma apstiprinājumu atlaist kādu no komisāriem.
  • Balsošanas sistēma Eiropas Savienības Padomē ir pārdefinēta:
    • balsu skaits ir līdzsvarots, lai labāk atspoguļotu dalībvalstu relatīvās populācijas;
    • ir nostiprināti nosacījumi kvalificēta balsu vairākuma iegūšanai tagad ar 73,9 % (nevis 71,3 %) nepieciešamo balsu, kā arī ES dalībvalstu vairākums pārstāv (ja šo pārbaudi pieprasa ES dalībvalsts) vismaz 62 % no ES populācijas;
    • kvalificēta balsu vairākuma izmantošana ir paplašināta uz jaunām jomām.
  • Eiropas Parlamenta sastāvs ir pārskatīts, unpilnvaras ir palielinātas:
    • 27 ES dalībvalstīm krēslu skaits ir palielināts uz 732 locekļiem;
    • koplēmuma procedūra (šodien parasta likumdošanas procedūra) ir paplašināta uz visām jomām, kur Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;
    • Parlaments var virzīt lietu ES Tiesā tieši tāpat kā dalībvalsts vai Komisija.
  • Eiropas Savienības Tiesa ir radikāli reformēta:
    • tā sanāks kopā dažādos sastāvos: palātās ar 3 līdz 5 tiesnešiem, virspalātā (11 tiesneši) vai plenārsēdē (1 tiesnesis no ES dalībvalsts);
    • Pirmās instances tiesas (tagad Vispārējā tiesa) kompetences ir paplašinātas, galvenokārt uz dažām lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu* kategorijām;
    • Padome var vienbalsīgi izveidot pakārtotās tiesas pirmajā instancē lemt par konkrētām tiesību aktu jomām, piemēram, patentiem.
  • Tiek ieviesti jauni noteikumi par ciešāku sadarbību:
    • tas attiecas vismaz uz 8 ES dalībvalstīm (ne uz vairākumu kā agrāk);
    • galvenajā Eiropas Kopienas “pīlārā” ES dalībvalstīm vairs nav iespēja uzlikt veto ciešākas sadarbības uzsākšanai. Turklāt papildus Komisijas apstiprinājumam (nepieciešamas vienmēr) ir vajadzīga arī Parlamenta piekrišana, ja uz sadarbības jomu ir attiecināma koplēmuma procedūra;
    • ciešākas sadarbības iespējamība ir paplašināta ar kopēju ārpolitiku un drošības politiku, izslēdzot aizsardzību un ietverot ES dalībvalstu veto tiesības;
    • sadarbojoties tieslietu un iekšlietu jautājumos, ciešāka sadarbība ir izveidota īpaši elastīga: nav ES dalībvalstu veto tiesību, kā arī nav nepieciešams Komisijas vai Parlamenta apstiprinājums.

Citas galvenās izmaiņas saistībā ar līgumu

  • Papildus sankciju iespējamībai pret ES dalībvalsti, kas pārkāpj ES dalībvalsts pamattiesības (ieviestas ar Amsterdamas līgumu), LES 7. pantam ir pievienots aizsargmehānisms.
  • LES ir veikti grozījumi, lai ņemtu vērā Eiropas drošības un aizsardzības politikas attīstību.
  • Eurojust loma tiesu iestāžu sadarbības attīstībai krimināllietu jautājumos ir atzīta.
  • Brisele ir norādīta kā formālo Eiropadomes sapulču norises vieta.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

2001. gada 26. februārī parakstītais līgums stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Tomēr dažu tā nosacījumu ieviešana tika uzsākta vēlāk.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Prejudiciāls nolēmums: Eiropas Savienības Tiesas nolēmums, atbildot uz jautājumu no dalībvalsts tiesas par Eiropas tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, tādējādi ieguldot vienotā ES tiesību aktu piemērošanā.

PAMATDOKUMENTS

Nicas līgums, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus (OV C 80, 10.3.2001., 1.–87. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līgums par Eiropas Savienību — 1992. gada konsolidētā versija (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums — 2002. gada konsolidētā versija (OV C 325, 24.12.2002., 33.–184. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2018



(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top