NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija);

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO jeb Atlantijas alianse) ir starpvaldību militārā alianse, kuru nodibināja ar 1949. gada 4. aprīlī parakstīto Ziemeļatlantijas līgumu, kas pazīstams arī kā Vašingtonas līgums. NATO formulētais mērķis ir garantēt tās dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskiem un militāriem līdzekļiem.

NATO struktūru kopumā veido divi elementi:

• civilais, administratīvais elements, kurā ietilpst:
  • Ziemeļatlantijas Padome, kuru veido NATO valstu pastāvīgās pārstāvniecības,
  • kodolplānošanas grupa,
  • starptautiskais štābs NATO galvenajā mītnē Briselē;
• militārais elements, kurā ietilpst:
  • NATO Militārā komiteja, kas konsultē Ziemeļatlantijas Padomi par militāro stratēģiju,
  • Sabiedroto operāciju pavēlniecība, kas atbild par NATO militārajām darbībām,
  • Sabiedroto transformācijas pavēlniecība, kas atbild par aizsardzības plānošanu un spēju pilnveidošanu.

NATO galvenā mītne ir Briselē, un pēc vairākkārtējas paplašināšanās NATO ir 31 dalībvalsts:

• 1949. gada aprīlis: Beļģija, Kanāda, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis (12 dibinātājvalstis);
• 1952. gada februāris: Grieķija un Turcija;
• 1955. gada maijs: Rietumvācija (pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā par dalībvalsti kļuva visa valsts);
• 1982. gada maijs: Spānija;
• 1999. gada marts: Čehija, Ungārija un Polija;
• 2004. gada marts: Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija;
• 2009. gada 1. aprīlis: Albānija un Horvātija;
• 2017. gada 5. jūnijs: Melnkalne;
• 2020. gada 27. marts: Ziemeļmaķedonija;
• 2023. gada 4. aprīlis: Somija.

ES un NATO ir 22 kopīgas dalībvalstis, un tās īpaši cieši sadarbojas kopš 2003. gada (kad tika izveidots mehānisms “Berlīne plus”, kas ES ar īpašiem nosacījumiem dod piekļuvi NATO līdzekļiem un spējām). Šīs sadarbības pamatā ir jau iepriekš izveidotā sadarbība aizsardzības jomā starp NATO un vairs neeksistējošo Rietumeiropas Savienību.

Neseni NATO un ES ciešas sadarbības piemēri:

• jūras drošības jomā – Eiropas Savienības vadīto jūras spēku militārā operācija Vidusjūras reģionā IRINI, kas sadarbojās ar NATO operāciju Sea Guardian;
• Tuvajos Austrumos, kur ES piedalās kā nemilitārs partneris un visas 27 dalībvalstis ir iesaistījušās kā partneres, savukārt NATO atbalsta globālo koalīciju pret Daesh.

ES dalībvalstu saistības un sadarbība kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros atbilst to saistībām NATO.

SKATĪT ARĪ:

• Kolektīvā aizsardzība;
• Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP);
• Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP);
• Kopējā ārpolitika un drošības politika un kopējā drošības un aizsardzības politika;
• Pastāvīga strukturēta sadarbība;
• ES kopējā drošības un aizsardzības politika (kopsavilkums);
• Eiropas Savienības militārā operācija Vidusjūras reģionā (Eiropas Savienības vadīto jūras spēku militārā operācija Vidusjūras reģionā IRINI) (kopsavilkums);
• Kopējas drošības un aizsardzības politikas veidošana (Eiropas Ārējās darbības dienests);
• Eunavfor Med (Eiropas Savienības vadītie jūras spēki – Vidusjūras operācija Irini);
• Globālā koalīcija pret Daesh (tīmekļa vietne)
• Ziemeļatlantijas līguma organizācija – NATO (tīmekļa vietne);
• Operācija Sea Guardian (tīmekļa vietne;)
• Attiecības ar Eiropas Savienību (tīmekļa vietne).