Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2019/943 par elektroenerģijas iekšējo tirgu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

  • Tajā tiek pārskatīti iekšējā ES elektroenerģijas tirgus noteikumi un principi, lai garantētu, ka tas darbojas labi, ir konkurētspējīgs un godīgs.
  • Tā arī atbalsta ES elektroenerģijas sektora dekarbonizāciju un esošo šķēršļu pārrobežu tirdzniecībai noņemšanu.
  • Regula ir daļa no paketes Tīru enerģiju ikvienam Eiropā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Principi

Regulārā ir izklāstīti vairāki principi, kā elektroenerģijas tirgus ir jāorganizē, tostarp tā:

  • veicina brīvu cenu veidošanos un nodrošina izvairīšanos no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu;
  • palīdz attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, ilgtspējīgu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu un elastīgāku pieprasījumu;
  • sniedz iespēju klientiem rīkoties kā tirgus spēlētājiem elektroenerģijas tirgū un enerģētikas pārkārtošanai:
  • rada apstākļus elektrosistēmas un līdz ar to ekonomikas dekarbonizācijai, tostarp, radot apstākļus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un stimulējot energoefektivitāti;
  • nodrošina stimulus ieguldījumiem ražošanā, it īpaši ilgtermiņa ieguldījumiem mazoglekļa un ilgtspējīgā elektroenerģijas sistēmā;
  • veicina progresīvu šķēršļu noņemšanu starprobežu elektroenerģijas plūsmām starp tirdzniecības zonām* vai ES dalībvalstīm un starprobežu darījumiem elektroenerģijas un saistītajos pakalpojumu tirgos;
  • ļauj izstrādāt demonstrējumprojektus ilgtspējīgā, drošā un mazoglekļa enerģijas avotos, tehnoloģijās vai sistēmās, kas jārealizē un jāizmanto sabiedrības labā.

Taisnīga pārkārtošanās

Eiropas Komisijai ir jāpalīdz ES dalībvalstīm risināt sociālo un ekonomisko ietekmi, pārejot uz tīru enerģiju, tostarp atbalstot nacionālās stratēģijas samazināt ogļu un cita fosilā kurināmā ieguvi.

Piekļuve tīklam un slodzes vadība

  • ES ir jāveic visi atbilstošie pasākumi mazināt pārslodzi*.
  • Līdz ar to tirdzniecības zonas ir jādefinē tādā veidā, lai nodrošinātu tirgus likviditāti, efektīvu pārslodzes vadību un vispārēju tirgus efektivitāti.
  • Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls ik pēc trim gadiem ziņo par strukturālām pārslodzēm un citām būtiskām fiziskām pārslodzēm starp tirdzniecības zonām un tajās, arī par šādu pārslodžu atrašanās vietu un biežumu.
  • Pēc tam jebkura ES dalībvalsts ar identificētu strukturālo pārslodzi izlemj sadarbībā ar tās pārvades sistēmu operatoru*, vai nu izveidot valsts vai starpvalstu rīcības plānus, lai palielinātu starprobežu jaudu, kas pieejama tirdzniecībai, vai pārskatīt vai mainīt tās tirdzniecības zonas konfigurāciju.

Jaudas mehānisms

  • Regulā ir izklāstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem ES dalībvalstis var izveidot jaudas mehānismus* un principus to izveidei.
  • Šo mehānismu mērķis ir noslogotā laikā nodrošināt pietiekamu elektroapgādi, atlīdzinot resursiem to pieejamību. Tiem ir jābūt īslaicīgiem un paredzētiem resursu pietiekamības konstatētās problēmas novēršanai. Tiem ir jābūt atvērtiem starprobežu dalībai.
  • Eiropas ģenerēšanas atbilstības novērtējums ir ieviests, lai pārbaudītu, vai jaudas mehānisma ieviešana ir pamatota. ES dalībvalstīm, kuras ievieš jaudas mehānismus, ir arī jāpaziņo Komisijai par ieviešanas plāniem, lai uzlabotu tirgus funkcionalitāti.
  • Ir ieviests fosilā CO2 550 g emisiju ierobežojums uz kWh elektroenerģijas. Jaunās spēkstacijas, kas izdala vairāk par šo ierobežojumu un uzsāk komerciālo ražošanu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, vairs nevar piedalīties jaudas mehānismos.
  • Esošās spēkstacijas, kas izdala vairāk par fosilā CO2 550 g uz kWh un vidēji CO2 350 g gadā uz kW, nevarēs piedalīties jaudas mehānismos pēc 2025. gada 1. jūlija.
  • Jaudas līgumus, kas noslēgti pirms 2019. gada 31. decembra, jaunie noteikumi neietekmē.

Reģionālie koordinācijas centri

  • Šie centri atbalsta pārvades sistēmas operatoru reģionālo koordināciju.
  • Tie aizstāj esošos reģionālos drošības koordinatorus, bet tiem ir papildu uzdevumi, kas saistīti ar sistēmas darbību, tirgus darbību un riskgatavību.
  • Ar regulu izveido arī EU sadales sistēmu operatoru (SSO)* struktūru, kas darbojas ES kopējo interešu vārdā.

Atcelšana

Ar Regulu (ES) 2019/943 atceļ Regulu (EK) Nr. 714/2009 (skatiet kopsavilkumu par elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību), kas stājas spēkā 2019. gada 31. decembrī.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2020. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Pārslodze: situācija, kurā visi pieprasījumi no tirgus dalībniekiem nodarboties ar tirdzniecību starp tīkla zonām nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt.
Tirdzniecības zona: lielākā ģeogrāfiskā teritorija, kurā tirgus dalībnieki var veikt elektroenerģijas apmaiņu bez jaudas sadales.
Pārvades sistēmu operators: fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanu un, ja nepieciešams, izstrādi konkrētajā apgabalā un, ja attiecināms, tās savstarpējiem savienojumiem ar citām sistēmām un nodrošināšanu, ka sistēma ilgtermiņā atbilst elektroenerģijas pārvades saprātīgām prasībām.
Jaudas mehānisms: pagaidu pasākums, kas nodrošina nepieciešamā resursu pietiekamības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursiem to pieejamību, izslēdzot pasākumus, kuri saistīti ar papildpakalpojumiem vai pārslodzes vadību.
Sadalas sistēmu operators (SSO): persona, kas ir atbildīga par elektroenerģijas sadalas sistēmas darbību un izstrādi konkrētajā apgabalā, tās savstarpējiem savienojumiem ar citām sistēmām un nodrošināšanu, ka sistēma ilgtermiņā atbilst elektroenerģijas sadales saprātīgām prasībām.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54.–124. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/941 (2019. gada 5. Jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1.–21. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019., 22.–53. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125.–199. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1.–77. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82.–209. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.06.2018., 75.–91. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1.–56. lpp.)

Direktīvas 2012/27/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.06.2010., 13.–35. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 25.07.2019

Top