–

M. Tirkkonen vārdā – A. Kuusniemi‑Laine, asianajaja,

–

Somijas valdības vārdā – S. Hartikainen, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Tokár un I. Koskinen, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, ko aizsākusi Maria Tirkkonen par to, ka Maaseutuvirasto (Lauksaimniecības lietu aģentūra, Somija, turpmāk tekstā – “Aģentūra”) noraidīja piedāvājumu, ko viņa bija iesniegusi, lai tiktu izraudzīta par konsultanti attiecībā uz sistēmā “Neuvo 2020 – Maatilojen neuvontajärjestelmä” (Neuvo 2020 – Saimniecību konsultatīvā sistēma) (turpmāk tekstā – “Neuvo 2020 saimniecību konsultatīvā sistēma”) ietilpstošo jomu “lauksaimniecības dzīvnieki, veselības aprūpes plāni”.

3

Direktīvas 2004/18 1. pantā “Definīcijas” tostarp ir noteikts:

“[..]

[..]

5.   “Pamatnolīgums” ir nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.

[..]”

4

Minētās direktīvas 32. pantā “Pamatnolīgumi” ir it īpaši paredzēts:

“[..]

2.   Visos pamatnolīguma slēgšanas posmos līdz pat līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko veic saskaņā ar minēto pamatnolīgumu, līgumslēdzējas iestādes ievēro reglamentu, kas minēts šajā direktīvā. Pamatnolīguma puses izraugās pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 53. pantu.

Līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Šo procedūru drīkst piemērot tikai to līgumslēdzēju iestāžu un komersantu starpā, kas jau sākotnēji ir pamatnolīguma puses.

Piešķirot līguma slēgšanas tiesības pamatnolīguma satvarā, puses nekādos apstākļos nedrīkst būtiski grozīt minētā pamatnolīguma noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

[..]

4.   Ja pamatnolīgumu noslēdz ar vairākiem komersantiem, tad pēdējiem jābūt vismaz trim, ciktāl atlases kritērijiem atbilstošu komersantu skaits un/vai piešķiršanas kritērijiem atbilstošu pieņemamu piedāvājumu skaits ir pietiekams.

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir ar vairākiem komersantiem noslēgts pamatnolīgums, var piešķirt kādā no šādiem veidiem:

5

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV 2013, L 347, 487. lpp.), 15. panta “Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi” 3. punktā ir noteikts:

“Iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, ir piemēroti resursi, proti, regulāri apmācīts un kvalificēts personāls, pieredze konsultāciju sniegšanā un uzticamība jomās, kurās tās sniedz konsultācijas. Saņēmējus saskaņā ar minēto pasākumu izvēlas, izmantojot uzaicinājumus uz konkursu. Atlases procedūru reglamentē saskaņā ar tiesību aktiem par publisko iepirkumu, un tā ir atvērta gan valsts, gan privātām struktūrām. Tā ir objektīva, un tajā nepiedalās kandidāti, kuriem ir interešu konflikts.

[..]”

6

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp., un labojums OV 2016, L 130, 13. lpp.) 12. panta 1. punktā ir norādīts:

“Dalībvalstis izveido sistēmu atbalsta saņēmēju konsultēšanai par zemes apsaimniekošanu un saimniecību apsaimniekošanu (“saimniecību konsultatīvā sistēma”) [..]”

7

Minētās regulas 13. panta “Īpašas prasības saistībā ar saimniecību konsultatīvo sistēmu” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nodrošina, ka saimniecību konsultatīvajās sistēmās strādājošie konsultanti ir atbilstīgi kvalificēti un tiem tiek nodrošinātas regulāras mācības.”

8

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Regulu Nr. 1305/2013 (OV 2014, L 227, 18. lpp.), 7. pantā “Konsultējošo iestāžu vai struktūru atlase” ir noteikts:

“Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 3. punktā minētie uzaicinājumi uz konkursu balstās uz piemērojamajiem Savienības un valstu publiskā iepirkuma noteikumiem. Tajos pienācīgi ņem vērā, cik lielā mērā pieteikumu iesniedzēji ir sasnieguši minētajā pantā paredzētās kvalifikācijas pakāpi.”

9

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 91. panta pirmo daļu Direktīva 2004/18 ir atcelta kopš 2016. gada 18. aprīļa.

10

Somijas tiesībās Direktīva 2004/18 tika transponēta ar laki julkisista hankinnoista (348/2007) (Publisko iepirkumu likums (348/2007)) (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”).

11

Turklāt laki maatalouden tukien toimeenpanosta (192/2013) (Likums par lauksaimniecības atbalsta īstenošanu (192/2013)), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, 45. panta 1. punktā ir paredzēts, ka konsultanti tiek atlasīti, ievērojot Publisko iepirkumu likuma noteikumus, un ka viņi tiek atlasīti un apstiprināti uz noteiktu laiku līdz brīdim, kad beidzas Somijas kontinentālās daļas lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam. No šā likuma 45. panta 2. punkta izriet, ka konsultanta atlase un apstiprināšana ir pakārtota nosacījumam, ka tas ir pietiekami kompetents jautājumos, kas skar konsultāciju pakalpojuma kvalitāti un apjomu, un turklāt atbilst piemērotības kritērijiem, kuri izklāstīti minētā likuma 46. pantā.

12

Šā paša likuma 45. panta 3. punktā ir prasīts, lai konsultants saglabātu un attīstītu saimniecību konsultēšanai vajadzīgās profesionālās prasmes.

13

No lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Somijas Republika ir izstrādājusi Somijas kontinentālās daļas lauku attīstības programmu 2014.–2020. gadam, kura vajadzībām Aģentūra, 2014. gada 16. septembrī publicējot paziņojumu par līgumu, rīkoja iepirkuma procedūru attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem Neuvo 2020 saimniecību konsultatīvās sistēmas ietvaros laikposmam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

14

Pamatlietā aplūkoto konsultāciju pakalpojumu sniegšana ir veicama atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti iepirkuma pielikumā esošajā pamatnolīguma projektā.

15

Konsultāciju pakalpojumi, uz kuriem attiecas minētais paziņojums par līgumu, tiek piedāvāti lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri ir noslēguši vienošanos vides jomā par vides aizsardzības kompensāciju maksāšanu. Lauksaimnieki, kas atbilst šim nosacījumam un vēlas saņemt konsultāciju, var vērsties pie jebkura no Neuvo 2020 saimniecību konsultatīvajā sistēmā esošajiem konsultantiem pēc savas izvēles. Par padarīto darbu šis konsultants saņem atalgojumu, ko Aģentūra maksā par stundām un kurā nav ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), savukārt lauksaimnieks sedz tikai PVN summu.

16

Lai varētu veikt lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu sniedzēju atlasi un atbilstoši prasībām, kas noteiktas Regulas Nr. 1305/2013 15. panta 3. punktā un Regulas Nr. 1306/2013 13. panta 1. punktā, Aģentūra noteica, ka kandidātiem, kas vēlas tikt izraudzīti šajā kārtībā, ir jāpierāda, ka viņi ir kvalificēti, regulāri apmācīti un guvuši pieredzi konsultantu darbā jomās, kurās tie plāno konsultēt.

17

Iesniedzējtiesa norāda, ka Aģentūra vispirms 2014. gada 18. decembrī pieņēma nosacītu lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”), kurā tika atlasīti visi tie konsultanti, kuri bija pieteikušies un atbilda kvalifikācijas atbilstības kritērijiem un prasību minimumam, kas noteikti iepirkumā un tā pielikumos. Pēc tam, pieņemot galīgu lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Aģentūra atlasīja tos kandidātus, kas bija sekmīgi nokārtojuši iepirkuma pielikumā minēto pārbaudījumu.

18

Ar strīdīgo lēmumu nosacīti atlasīto konsultantu lokā M. Tirkkonen netika iekļauta tāpēc, ka viņa nebija aizpildījusi iepirkuma 7. veidlapu “Piedāvājuma atbilstība formālajām prasībām un iepirkumam”, kurā pakalpojumu sniedzējam, atzīmējot lauciņu “jā” vai lauciņu “nē”, bija jānorāda, vai tas piekrīt iepirkumam pievienotajā pamatnolīguma projektā izklāstītajiem nosacījumiem. Uzskatīdama, ka šā pamatnolīguma projekta nosacījumiem bija obligāti jāpiekrīt, Aģentūra ar strīdīgo lēmumu noraidīja M. Tirkkonen kandidatūru un neļāva viņai savu piedāvājumu pielāgot, minētās veidlapas 7. punktā atzīmējot lauciņu “jā”.

19

Tad M. Tirkkonen šo lēmumu pārsūdzēja markkinaoikeus (Tirdzniecības lietu tiesa, Somija), lai iegūtu tiesības papildināt savu piedāvājuma dokumentāciju un aizpildīt šo minētās veidlapas 7. punktu. Tālab viņa apgalvoja, ka attiecīgais konkurss ir apstiprināšanas kārtība un tādējādi neatbilst publiskā līguma jēdzienam. Viņa apgalvoja, ka viņai būtu bijis jāvar papildināt savu piedāvājuma dokumentāciju.

20

Tā kā ar 2015. gada 7. septembra lēmumu M. Tirkkonen prasība tika noraidīta, viņa cēla prasību Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa, Somija).

21

Iesniedzējtiesa prāto, vai pamatlietā ir piemērojams Publisko iepirkumu likums, jo no 2016. gada 2. jūnija sprieduma Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) izriet, ka piedāvājuma un tātad izraudzītā pretendenta izvēle ir faktors, kas nedalāmi ir saistīts ar “publiskā līguma” jēdziena būtību Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tomēr, tā kā pretendentiem, lai tie pastāvīgi tiktu iekļauti konkursa dokumentācijas pielikumā esošajā pamatnolīgumā, bija vispirms sekmīgi jānokārto konkursa dokumentācijā aprakstītais pārbaudījums, iesniedzējtiesa norāda, ka šīs prasības varētu būt būtiskie raksturlielumi 2015. gada 26. marta sprieduma Ambisig (C‑601/13, EU:C:2015:204, 31. un 32. punkts) izpratnē un tāpēc šis konkurss būtu kvalificējams kā “publiskais līgums” Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

22

Vienlaikus iesniedzējtiesa konstatē, pirmkārt, ka pamatlietā aplūkotajā konkursā nav noteikti piešķiršanas kritēriji, pamatojoties uz kuriem piedāvājumi būtu savstarpēji salīdzināti, un, otrkārt, ka Aģentūra piedāvājumus nedz vērtēja ar punktiem, nedz salīdzināja. Tādējādi, pēc iesniedzējtiesas teiktā, pamatnolīgumā esot iekļauti visi pretendenti, kas atbilst šā konkursa prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šā konkursa dokumentācijas pielikumā minēto pārbaudījumu.

23

Tomēr iesniedzējtiesa uzsver, ka, lai arī specifikācijās nav iepriekš noteikts, cik pakalpojuma sniedzējus varēs iekļaut pamatnolīgumā, praksē tas tā tomēr esot, jo tiem ir jāatbilst šīm prasībām.

24

Turklāt iesniedzējtiesa norāda, ka 2016. gada 2. jūnija spriedumā Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) aplūkotā nolīgumu sistēma bija īpatnēja ar to, ka ieinteresētie saimnieciskās darbības subjekti šajā sistēmā varēja iesaistīties jebkurā brīdī visā tās darbības laikā, un ar šo īpatnību bija pietiekami, lai minēto sistēmu nošķirtu no pamatnolīguma Direktīvas 2004/18 izpratnē. Taču šajā gadījumā konsultāciju pakalpojumu sniedzējs vairs nevarēja iekļauties Neuvo 2020 saimniecību konsultatīvajā sistēmā pēc tam, kad Aģentūra bija pieņēmusi galīgo lēmumu par pretendentu izraudzīšanos, tādējādi tiekot ierobežots to saimnieciskās darbības subjektu loks, kuri var sniegt konsultāciju pakalpojumus.

25

Šādos apstākļos Korkein hallinto‑oikeus (Augstākā administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “valsts līgumu” definīcija šīs direktīvas izpratnē ietver līgumu sistēmu,

26

Savā jautājumā iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par publisku līgumu šīs direktīvas izpratnē ir kvalificējama tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros kāda publiska iestāde apstiprina visus saimnieciskās darbības subjektus, ja vien tie atbilst konkursa dokumentācijā noteiktajām piemērotības prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šajā konkursa dokumentācijā minēto pārbaudījumu, un šīs sistēmas ierobežotajā darbības laikā nepieņem tajā nevienu jaunu saimnieciskās darbības subjektu.

27

Ievadam jānorāda, ka, tā kā Direktīva 2004/18 tika atcelta pēc tam, kad bija pieņemts strīdīgais lēmums, tās interpretācija joprojām ir vajadzīga, lai ļautu iesniedzējtiesai izspriest pamatlietu.

28

Kā norāda Eiropas Komisija, saimniecību konsultatīvajā sistēmā tiek slēgti līgumi par pakalpojumu piegādi pret atlīdzību starp publisku iestādi – kas varētu būt līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18 izpratnē – un saimnieciskās darbības subjektiem, un tas savukārt atbilst šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertajai “publiska līguma” definīcijai.

29

Tomēr jāatgādina, ka Direktīvas 2004/18 mērķis bija izslēgt risku, ka visā līgumslēdzēju iestāžu veiktā iepirkuma gaitā priekšroka tiktu dota pašmāju pretendentiem vai kandidātiem. Šis risks ir cieši saistīts ar ekskluzivitāti, kas izrietēs no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas saimnieciskās darbības subjektam, kura piedāvājums tiks izraudzīts, vai saimnieciskās darbības subjektiem, kuru piedāvājumi tiks izraudzīti pamatnolīguma gadījumā, un tas ir publiskā iepirkuma procedūras mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Falk Pharma, C‑410/14, EU:C:2016:399, 35. un 36. punkts).

30

Šajā ziņā Tiesa ir jau uzsvērusi, ka piedāvājuma un tātad izraudzītā pretendenta izvēle tādējādi ir faktors, kas ir nedalāmi saistīts ar publiskā iepirkuma regulējumu šajā direktīvā un tādējādi ar “publiska līguma” jēdzienu tās 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Falk Pharma, C‑410/14, EU:C:2016:399, 38. punkts).

31

No tā izriet, ka sekas tam, ka šī iestāde nenorāda saimnieciskās darbības subjektu, kuram tiktu piešķirta līguma ekskluzivitāte, ir tādas, ka nav nepieciešams ar precīziem Direktīvas 2004/18 noteikumiem iezīmēt šo līgumslēdzējas iestādes darbību, lai tai liegtu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, dodot priekšroku pašmāju saimnieciskās darbības subjektiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 2. jūnijs, Falk Pharma, C‑410/14, EU:C:2016:399, 37. punkts).

32

Tātad šajā gadījumā ir jānoskaidro, vai Aģentūra ir izvēlējusies kādu no visiem tiem piedāvājumiem, kas atbilst tās iepirkuma dokumentācijā izklāstītajiem nosacījumiem.

33

Šajā ziņā no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Aģentūra vēlas izveidot zināmiem nosacījumiem atbilstošu konsultantu apjomīgu “kopumu”. Taču, tā kā Aģentūra atlasa visus prasībām atbilstošos kandidātus, ir skaidri redzams – kā savu secinājumu 39. punktā norāda ģenerāladvokāts –, ka tā neveic nekādu izraudzīšanos no pieņemamo piedāvājumu vidus un vienīgi pārliecinās par to, vai izpildīti kvalitatīvie kritēriji.

34

Šo vērtējumu neatspēko lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu norādītais apstāklis, ka pamatlietā aplūkotajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā ir iespējams iekļauties tikai ierobežotā sākotnējā laikposmā, kas beidzas brīdī, kad tiek rīkots pārbaudījums, vai vēlākais – kad tiek publicēts lēmums par līguma slēgšanas tiesību galīgo piešķiršanu, un ka tāpēc tādai konsultantei kā M. Tirkkonen nav iespējams iekļauties šajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā.

35

Proti, kā savu secinājumu 51. un 52. punktā norāda ģenerāladvokāts, nav nozīmes apstāklim, ka tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā – atšķirībā no tā, kas bija noticis 2016. gada 2. jūnija sprieduma Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) kontekstā, – nav pastāvīgi atvērta ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem. Šajā gadījumā izšķirošais faktors ir tas, ka līgumslēdzēja iestāde nav minējusi nevienu iepirkuma piešķiršanas kritēriju, pēc kura varētu salīdzināt un ierindot pieņemamos piedāvājumus. Tā kā nav šī ar publiskā iepirkuma regulējumu – kā izriet no 2016. gada 2. jūnija sprieduma Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) 38. punkta – nedalāmi saistītā faktora, tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā nav uzskatāma par publisko līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

36

Turklāt jāatgādina, ka pat gadījumā, ja pretendentu atbilstības pārbaude notiek vienlaicīgi ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, abas šīs darbības ir jāuzskata par atšķirīgām darbībām, uz kurām attiecas atšķirīgi noteikumi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1988. gada 20. septembris, Beentjes, 31/87, EU:C:1988:422, 15. un 16. punkts, kā arī 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, EU:C:2008:40, 26. punkts).

37

Tāpēc par “piešķiršanas kritērijiem” nav kvalificējami kritēriji, kuru mērķis nav noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet kas ir būtībā saistīti ar pretendentu spēju izpildīt attiecīgo iepirkumu. Proti, kritēriji saistībā galvenokārt uz pieredzi, kvalifikāciju un resursiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā iepirkuma pienācīgu izpildi, ir tikuši uzskatīti par saistītiem ar pretendenta spēju izpildīt iepirkumu, nevis par “piešķiršanas kritērijiem”, pat neskatoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde tos bija šādi kvalificējusi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, EU:C:2008:40, 30. un 31. punkts).

38

Visbeidzot, šo secinājumu nekādi neietekmē risinājums, kas tika rasts 2015. gada 26. marta spriedumā Ambisig (C‑601/13, EU:C:2015:204, 31.–34. punkts), kurā Tiesa būtībā nosprieda, ka grupas, kurai uzticēta publiskā līguma izpilde, locekļu kompetences un pieredze var tikt ietvertas kā piešķiršanas kritērijs paziņojumā par publisko iepirkumu vai specifikācijās, jo līguma izpildes kvalitāte var būt būtiski atkarīga no personu, kurām uzticēta tā izpilde, profesionālās vērtības, ko veido viņu profesionālā pieredze un izglītība, it īpaši ir tad, ja pakalpojumi, kas ir līguma priekšmets, ir intelektuāla rakstura un attiecas uz mācību un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

39

Tomēr šis vērtējums ir skatāms minētā sprieduma lietas apstākļu gaismā, proti, ņemot vērā apstākli, ka līgumslēdzēja iestāde izraudzījās akceptēšanai vienu no vairākiem pieņemamajiem piedāvājumiem. Šādi rīkojoties, lietā, par kuru bija 2015. gada 26. marta spriedums Ambisig (C‑601/13, EU:C:2015:204, 11., 13. un 28.–34. punkts) – atšķirībā no pamatlietas – līgumslēdzēja iestāde īsteni salīdzināja pieņemamos piedāvājumus, lai noskaidrotu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Proti, šajā nupat minētajā lietā piedāvātās tehniskās grupas pieredze bija piedāvājuma raksturlielums, nevis tikai kritērijs pretendentu atbilstības vērtēšanai.

40

No iepriekš izklāstītā izriet, ka prasības, kas izklāstītas Aģentūras publicētajā konkursa dokumentācijā, nav uzskatāmas par piešķiršanas kritērijiem Direktīvas 2004/18 izpratnē.

41

Tātad, ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par publisku līgumu šīs direktīvas izpratnē nav uzskatāma tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros kāda publiska iestāde apstiprina visus saimnieciskās darbības subjektus, kas atbilst konkursa dokumentācijā noteiktajām piemērotības prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šajā konkursa dokumentācijā minēto pārbaudījumu, pat ja šīs sistēmas ierobežotajā darbības laikā tajā nevar tikt iekļauts neviens jauns saimnieciskās darbības subjekts.

42

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par publisku līgumu šīs direktīvas izpratnē nav uzskatāma tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros kāda publiska iestāde apstiprina visus saimnieciskās darbības subjektus, kas atbilst konkursa dokumentācijā noteiktajām piemērotības prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šajā konkursa dokumentācijā minēto pārbaudījumu, pat ja šīs sistēmas ierobežotajā darbības laikā tajā nevar tikt iekļauts neviens jauns saimnieciskās darbības subjekts.