EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62016CJ0408

Tiesas spriedums (astotā palāta), 2017. gada 6. decembris.
Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA pret Ministerul Fondurilor Europene - Direcţia Generală Managementul Fondurilor Externe.
Curtea de Apel Bucureşti lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Piemērošanas joma – Regula (EK) Nr. 1083/2006 – Eiropas reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds – Līgums par automaģistrāles būvniecības finansēšanu, kas ar Eiropas Investīciju banku noslēgts pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai – “Pārkāpuma” jēdziens Regulas Nr. 1083/2006 izpratnē.
Lieta C-408/16.

Court reports – general

ECLI identifier: ECLI:EU:C:2017:940

TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2017. gada 6. decembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Piemērošanas joma – Regula (EK) Nr. 1083/2006 – Eiropas reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds – Līgums par automaģistrāles būvniecības finansēšanu, kas ar Eiropas Investīciju banku noslēgts pirms dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai – “Pārkāpuma” jēdziens Regulas Nr. 1083/2006 izpratnē

Lieta C‑408/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 20. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 21. jūlijā, tiesvedībā

Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA , agrāk Compania Naţională de Autostrăzi şi Drumuri Naţionale din România SA,

pret

Ministerul Fondurilor Europene – Direcţia Generală Managementul Fondurilor Externe.

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Malenovskis [J. Malenovský], tiesneši D. Švābi [D. Šváby] (referents) un M. Vilars [M. Vilaras],

ģenerāladvokāts M. Kamposs Sančess-Bordona [M. Campos Sánchez-Bordona],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA vārdā – C. Homor, A. Docu, R. Simionescu, I. L. Axente un N. C. Mărgărit, kā arī A. Filipescu, H. Nicolae un M. Curculescu,

Ministerul Fondurilor Europene – Direcţia Generală Managementul Fondurilor Externe vārdā – D. C. Dinu, pārstāvis,

Eiropas Komisijas vārdā – B.‑R. Killmann un A. Tokár, kā arī L. Nicolae, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.), kā arī 2. panta 7. punktu, 9. panta 5. punktu un 60. panta a) punktu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV 2006, L 210, 25. lpp.).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Compania Naţională de Administrare a Infrastructurii Rutiere SA, agrāk Compania Naţională de Autostrăzi şi Drumuri Naţionale din România SA (turpmāk tekstā – “CNADNR”), un Ministerul Fondurilor Europene ‐ Direcţia Generală Managementul Fondurilor Externe (Eiropas fondu ministrija – Ārvalstu līdzekļu pārvaldības ģenerāldirekcija, Rumānija) par Autoritatea de Management pentru Programul Operaţional Sectorial “Transport” (Nozares darbības programmas “Transports” pārvaldības iestāde, Rumānija; turpmāk tekstā – “AMPOST”) lēmumu, ar ko ir noteikta finanšu korekcija, ņemot vērā Direktīvas 2004/18 pārkāpumu, kāds ir pieļauts, piešķirot tiesības noslēgt publisku līgumu par būvdarbiem, ko sākotnēji līdzfinansējusi Eiropas Investīciju banka (EIB), bet pēc tam pilnībā un ar atpakaļejošu spēku – Eiropas Savienība no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Atbilstošās tiesību normas

Savienības tiesības

Pievienošanās protokols

3

Protokola par nosacījumiem un noteikumiem Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšanai Eiropas Savienībā (OV 2005, L 157, 29. lpp.; turpmāk tekstā – “Pievienošanās protokols”) 2. pantā ir noteikts:

“[..] akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši Bulgārijai un Rumānijai un piemērojami šajās valstīs atbilstīgi [Līgumā par Konstitūciju Eiropai], EAEK līgumā un šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem.”

4

Šī protokola ceturtajā daļā “Pagaidu noteikumi” ir ietverta III sadaļa, kas ir veltīta “Finanšu noteikumiem” un kurā ir ietverts 27. pants, kura 2. punktā ir noteikts:

“Finanšu saistības, kas attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem pirmspievienošanās finanšu instrumentiem radušās pirms pievienošanās, kā arī finanšu saistības, kas pēc pievienošanās radušās attiecībā uz 31. pantā minētajiem pārejas līdzekļiem, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi un regulas par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu slēgšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sadaļām. Neskarot iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar Savienības attiecīgajiem noteikumiem.”

5

Minētā protokola piektajā daļā “Noteikumi par šā protokola īstenošanu” ir ietverta II sadaļa “Iestāžu pieņemto aktu piemērojamība”, un tajā ir ietverts 53. pants, kura 1. punktā ir paredzēts:

“Bulgārija un Rumānija īsteno pasākumus, kuri vajadzīgi, lai no pievienošanās dienas izpildītu to eiroietvarlikumu un eiroregulu prasības, kas uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, tomēr ļauj attiecīgās valsts iestādēm izvēlēties šā rezultāta sasniegšanas veidu un paņēmienus, kā noteikts [Līguma par Konstitūciju Eiropai] I‑33. pantā, un lai izpildītu direktīvas un lēmumus [EKL] 249. panta un EAEK līguma 161. panta nozīmē, ja vien šajā protokolā nav paredzēts cits termiņš. Tās paziņo šos pasākumus Komisijai, vēlākais, līdz pievienošanās dienai vai, attiecīgā gadījumā, līdz šajā protokolā noteiktajam termiņam.”

Direktīva 2004/18

6

Direktīvas 2004/18 preambulas 22. apsvērumā ir noteikts:

“Jāparedz noteikumi gadījumiem, kuros ir iespējams atturēties no koordinējošās procedūras pasākumu piemērošanas, [..] tādēļ, ka jāpiemēro īpaši līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, [..] ko piemēro starptautiskas organizācijas.”

7

Šīs direktīvas 15. pantā “Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem” ir noteikts:

“Šo direktīvu nepiemēro valsts [publiskiem] līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

[..]

c)

saskaņā ar konkrētu kādas starptautiskas organizācijas procedūru.”

Regula Nr. 1083/2006

8

Regulas Nr. 1083/2006 preambulas 22. apsvērumā ir noteikts:

“Fondu darbībai un darbībām, ko tie palīdz finansēt, vajadzētu būt saderīgiem ar pārējām Kopienas politikas jomām, un tiem vajadzētu būt saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.”

9

Šīs regulas 2. pants ir formulēts šādi:

“Šajā regulā termini lietoti turpmāk norādītajā nozīmē:

[...]

7)

“neatbilstība”: jebkurš Kopienas tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.”

10

Minētās regulas 9. panta 5. punktā ir paredzēts:

“Fondu finansētās darbības atbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem.”

11

Regulas Nr. 1083/2006 III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas “Lielie projekti” 39. pantā ir noteikts:

“Kā daļu no darbības programmas ERAF un Kohēzijas fonds var finansēt izdevumus saistībā ar darbību, kura ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu un kurai ir skaidri noteikti mērķi, un kuras kopējās izmaksas pārsniedz EUR 25 miljonus, ja tā attiecas uz vidi, un EUR 50 miljonus citās jomās (turpmāk – “lielie projekti”).”

12

Minētās regulas 41. pantā “Komisijas lēmumi” ir noteikts:

“1.   Komisija – vajadzības gadījumā apspriežoties ar ārējiem ekspertiem, tostarp EIB –, ņemot vērā 40. pantā minētos faktorus, izvērtē lielo projektu, tā saderību ar darbības programmas prioritātēm, tā ieguldījumu, lai sasniegtu minēto prioritāšu mērķus, un tā saderību ar citām Kopienas politikas jomām.

2.   Komisija lēmumu pieņem, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts vai vadošā iestāde iesniegusi lielo projektu, ja vien projekts iesniegts saskaņā ar 40. pantu. Ar minēto lēmumu nosaka fizisko objektu, summu, uz kuru attiecas prioritārā virziena līdzfinansējuma likme, un gada plānu ERAF vai Kohēzijas fonda finanšu ieguldījumam.

3.   Ja Komisija atsakās sniegt fondu finansiālu ieguldījumu lielajā projektā, tā dalībvalstij paziņo atteikuma iemeslu, ievērojot termiņu un saistītos nosacījumus, kā paredzēts 2. punktā.”

13

Regulas Nr. 1083/2006 60. pants ir formulēts šādi:

“Vadošā iestāde ir atbildīga par darbības programmas vadību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un jo īpaši tā:

a)

nodrošina, ka darbības finansēšanai izraugās saskaņā ar kritērijiem, ko piemēro darbības programmai, un ka tās visā īstenošanas laikā atbilst spēkā esošajiem Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

[..].”

14

Šīs regulas 98. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar konkrētām vai sistemātiskām neatbilstībām, kas konstatētas darbībās vai darbības programmās. Dalībvalsts veiktās korekcijas izpaužas kā visa vai daļēja valsts ieguldījuma darbības programmā atcelšana. Dalībvalsts ņem vērā neatbilstību būtību un nopietnību un Fondam nodarītos finansiālos zaudējumus.

Šādi atbrīvotos līdzekļus no fondiem dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim var atkārtoti izmantot attiecīgajai darbības programmai atbilstīgi 3. punktā minētajiem nosacījumiem.”

EIB pamatnostādnes

15

EIB ir pašai savas “Pamatnostādnes publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz EIB finansētajiem projektiem”. Šo pamatnostādņu mērķis to 2004. gada redakcijā (turpmāk tekstā – “EIB pamatnostādnes”) ir informēt projektu virzītājus, kuru publiskos līgumus pilnībā vai daļēji finansē EIB, par kārtību, kāda ir jāievēro, lai piešķirtu tiesības slēgt būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumus, kas ir vajadzīgi attiecīgajam projektam un kas saņem EIB piešķirto finansējumu. Pamatnostādnes veido trīs nodaļas, un 2. nodaļā ietvertās tiesību normas, kas reglamentē darījumus, kuri tiek veikti Savienības iekšienē, ir nodalītas no tām, kas reglamentē darījumus, kuri tiek veikti ārpus Savienības, un kas ir ietvertas 3. nodaļā. EIB pamatnostādņu 3. nodaļā ir precizēts, ka “[kandidāt]valstis [..] savos tiesību aktos pakāpeniski integrē [Savienības] direktīvas. [Šajās] pamatnostādnēs paredzētie noteikumi, kas ir iekļauti 3. nodaļā “Darījumi ārpus Savienības [..]”, uz šīm valstīm attiecas līdz dienai, līdz kurai tās sarunu laikā ar Komisiju ir apņēmušās piemērot [Eiropas] direktīvas par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ciktāl tās faktiski šajā datumā ir transponējušas šīs direktīvas valsts tiesību aktos. Pēc tam tām kļūst piemērojami 2. nodaļas “Darījumi Savienības iekšienē” noteikumi.”

Rumānijas tiesības

OUG Nr. 34/2006

16

Direktīva 2004/18 Rumānijas tiesībās tika transponēta ar Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 34/2006 din 19 aprilie 2006 privind atribuirea contractelor de achiziţie publică, a contractelor de concesiune de lucrări publice şi a contractelor de concesiune de servicii (Valdības steidzamais rīkojums Nr. 34/2006 par publiskiem līgumiem, publiskiem būvdarbu koncesijas līgumiem un pakalpojumu koncesijas līgumiem, 2006. gada 15. maijaMonitorul Oficial al României Nr. 418, Partea I; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 34/2006”). Šī rīkojuma 14. panta 1. punktā ir noteikts:

Šis steidzamais rīkojums nav piemērojams, ja publisks līgums tiek piešķirts pēc:

[...]

c)

starptautisku organizāciju un iestāžu īpašu procedūru piemērošanas;

[..].”

OUG Nr. 72/2007

17

Ordonanţa de urgenţă a Guvernului nr. 72/2007 din 28 iunie 2007 privind unele măsuri derogatorii de la OUG nr. 34/2006 (Valdības 2007. gada 28. jūnija Steidzamajā rīkojumā Nr. 72/2007 par dažiem atkāpes pasākumiem no OUG Nr. 34/2006, 2007. gada 29. jūnijaMonitorul Oficial al României Nr. 441, Partea I; turpmāk tekstā – “OUG Nr. 72/2007”) ir tikai viens pants, saskaņā ar kuru:

“Atkāpjoties no [OUG Nr. 34/2006] noteikumiem, [..] attiecībā uz publisku būvdarbu līgumu piešķiršanas procedūrām – [..], aizdevums BEI VI, noslēgts 2006. gada decembrī, automaģistrāle Arada–Timišoara–Lugoža [Arad–Timişoara–Lugoj] [..], [CNADNR] turpina piemērot [EIB] pamatnostādņu noteikumus, 3. nodaļa; [..].”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

18

Sākotnēji par projektu par automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecību 2003. gada 23. decembrī starp Rumāniju, EIB un attiecīgā publiskā būvdarbu līguma līgumslēdzēju iestādi CNADNR tika noslēgts finansēšanas līgums.

19

Pamatojoties uz šo līgumu, starp šīm pašām personām 2004. gada 2. decembrī tika noslēgts aizdevuma līgums vairāku automaģistrāles posmu būvniecības finansēšanai. Šajā līgumā ir noteikts, ka “CNADNR ievēro EIB procedūras saistībā ar projektiem nepieciešamo preču pirkumiem, pakalpojumu sniegšanu un būvdarbu veikšanu, [ka tā] apspriež un noslēdz līgumus saskaņā ar [šī finansēšanas līguma] noteikumiem”, proti, “izmantojot starptautiskus iepirkumus, kas ir pieejami kandidātiem no visām valstīm”.

20

Šī aizdevuma līguma ietvaros un nolūkā organizēt publiska būvdarbu līguma piešķiršanu automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecībai CNADNR 2006. gada 28. februārī noslēdza līgumu, lai saņemtu konsultantu pakalpojumus, kas ir vajadzīgi, lai izstrādātu šī publiskā līguma piešķiršanas dokumentus. Tā kā Rumānija vēl nebija Savienības locekle, minētā publiskā līguma piešķiršanas dokumenti tika izstrādāti saskaņā ar EIB pamatnostādņu 3. nodaļu “Darījumi ārpus Savienības [..]”.

21

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka, pirmkārt, publiska būvdarbu līguma piešķiršanas procedūra automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecībai tika uzsākta 2007. gada 17. jūlijā kā ierobežots iepirkums ar priekšatlasi, publicējot paziņojumu par priekšatlasi, un ka, otrkārt, šis līgums tika piešķirts 2008. gada 15. decembrī.

22

2009. gada 27. oktobrī Rumānija lūdza Komisiju, lai automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecības projektam atbilstoši nozares darbības programmai “Transports, 2007.–2013. gads” ar atpakaļejošu spēku tiktu piešķirts finansējums no ERAF un Kohēzijas fonda kā “lielam projektam” Regulas Nr. 1083/2006 39. panta izpratnē.

23

Ar diviem secīgiem lēmumiem, kas pieņemti attiecīgi 2010. un 2014. gadā, Komisija apstiprināja minētā projekta kopējo finansējumu no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Tādējādi viena un tā paša projekta finansējuma avots ar finansēšanas līgumu tika grozīts tādējādi, ka turpmāk tas saņem neatmaksājamus Eiropas fondu līdzekļus atbilstoši nozares darbības programmai “Transports, 2007.–2013. gads”.

24

Lai atlīdzinātu līgumslēdzējai iestādei radušos izdevumus un ņemot vērā Komisijas ieteikumus saistībā ar Savienības tiesiskā regulējuma ievērošanu publisko iepirkumu jomā projektu finansēšanas ar atpakaļejošu spēku gadījumā, AMPOST pārbaudīja pamatlietā aplūkotā publiskā būvdarbu līguma piešķiršanas dokumentus. Šīs pārbaudes beigās šī iestāde ar 2015. gada 29. jūnija ziņojumu konstatēja neatbilstības un ar 2015. gada 24. augusta lēmumu noteica finanšu korekciju 10 % apmērā no 2008. gada 15. decembrī noslēgtā publiskā būvdarbu līguma pieļaujamo izdevumu vērtības.

25

AMPOST šo finanšu korekciju pamatoja, atgādinot, pirmkārt, ka, lai kādam darījumam piešķirtu neatmaksājamu Eiropas finansējumu, Komisija prasa, lai būtu ievēroti to publisko iepirkumu jomas direktīvu noteikumi, kas ir spēkā dienā, kad ir publicēts uzaicinājums piedalīties attiecīgā publiskā iepirkuma piešķiršanas procedūrā. Šajā ziņā šī iestāde uzskatīja, ka Direktīva 2004/18 bija piemērojama pamatlietā aplūkotajai publiskā būvdarbu līguma piešķiršanas procedūrai, jo pēdējā minētā tika uzsākta tikai pēc Rumānijas pievienošanās Savienībai. Otrkārt, AMPOST norādīja, ka trīs šajā publiskajā līgumā paredzētie priekšatlases kritēriji ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 noteiktie, proti, pirmkārt, kritērijs, kurš attiecas uz kandidāta personisko situāciju un it īpaši uz agrākiem publisku līgumu neizpildes gadījumiem, kas esot pretrunā Direktīvas 2004/18 44. un 45. pantam, otrkārt, kritērijs, kurš attiecas uz kandidāta finansiālo stāvokli, kas esot pretrunā šīs direktīvas 47. pantam, un, treškārt, kritērijs, kurš attiecas uz kandidāta pieredzi, kas neatbilst minētās direktīvas 48. pantam. Visbeidzot AMPOST tomēr norādīja, ka šo kritēriju izmantošana ir atļauta saskaņā ar valsts tiesībām, proti, OUG Nr. 72/2007, ar kuru ir skaidri paredzēta atkāpe no OUG Nr. 34/2006, kas ir rīkojums, ar kuru ir transponēta Direktīva 2004/18.

26

CNADNR iesniedzējtiesā iesniedza prasību atcelt AMPOST2015. gada 24. augusta lēmumu, kā arī 2015. gada 29. jūnija ziņojumu, ar kuru ir konstatētas neatbilstības un noteiktas finanšu korekcijas un kurš ir izdots saistībā ar automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecības projektu.

27

Prasības pamatojumam CNADNR norāda, ka finanšu korekcija 10 % apmērā no publiskā būvdarbu līguma par automaģistrāles Arada–Timišoara–Lugoža būvniecību pieļaujamo izdevumu vērtības ir pamatota ar OUG Nr. 34/2006, OUG Nr. 72/2007, kā arī Direktīvas 2004/18 noteikumu kļūdainu interpretāciju. CNADNR apgalvo, ka līgumslēdzējai iestādei nevar pārmest, ka tā ir noteikusi prettiesiskus vai ierobežojošus priekšatlases kritērijus, ņemot vērā šo direktīvu, jo ab initio šī publiskā līguma piešķiršana tika īstenota saskaņā ar EIB pamatnostādņu 3. nodaļu.

28

Eiropas fondu ministrija – Ārvalstu līdzekļu pārvaldības ģenerāldirekcija apgalvo, ka AMPOST pārbaudes saskaņā ar Direktīvu 2004/18 veica tieši tāpēc, ka attiecīgā publiskā līguma piešķiršanas procedūrā bija paredzēta atkāpe no OUG Nr. 34/2006 piemērošanas. Ņemot vērā izmaiņas finansējuma avotā, jo darījumu turpmāk finansēja Kohēzijas fonds atbilstoši nozares darbības programmai “Transports, 2007.–2013. gads”, šai iestādei bija jānodrošina, ka šī līguma piešķiršana atbilst Savienības tiesību aktu noteikumiem un it īpaši noteikumiem publisko līgumu jomā.

29

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmkārt, kāds tiesiskais regulējums ir piemērojams ratione temporis, un šajā ziņā tā norāda ne tikai uz Pievienošanās protokola 27. pantu, kas attiecas uz finanšu saistībām, kādas attiecīgās dalībvalstis ir uzņēmušās pirms to pievienošanās Savienībai, bet arī uz šī protokola 53. pantu, kurā ir paredzēta atvasināto tiesību normu tūlītēja stāšanās spēkā, sākot no šo dalībvalstu pievienošanās Savienībai.

30

Otrkārt, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2004/18 15. panta c) punktu, saskaņā ar kuru šo direktīvu nepiemēro publiskiem līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķirtas saskaņā ar konkrētu kādas starptautiskas organizācijas procedūru, ir iespējams interpretēt tā, ka ar to dalībvalstij pēc tās pievienošanās Savienībai ir atļauts šo direktīvu nepiemērot, ciktāl tai ir saistošs finansēšanas līgums, kas ir noslēgts ar EIB pirms tās pievienošanās Savienībai, un saskaņā ar kuru publisku līgumu piešķiršanas procedūrās tiek ievēroti konkrēti kritēriji, kas ir stingrāki nekā minētajā direktīvā paredzētie.

31

Iesniedzējtiesa arī vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2004/18 pieļauj valsts tiesību aktu, ko attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi pēc tās pievienošanās Savienībai un kurā līgumslēdzējai iestādei ir noteikts pienākums ievērot EIB pamatnostādnes, atkāpjoties no tiesību akta, ar ko ir transponēta šī direktīva.

32

Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata, ka pēc pievienošanās Savienībai kandidātvalstij, kas laikposmam, kurā norisinās sarunas, ir saņēmusi finansējumu, vairs nav piemērojama EIB pamatnostādņu 3. nodaļa, kas attiecas uz ārējiem darījumiem, bet turpmāk tai ir piemērojama šo pamatnostādņu 2. nodaļa “Darījumi Eiropas Savienības iekšienē”, kas apstiprina, ka Direktīva 2004/18 ir piemērojama.

33

Treškārt, tā kā AMPOST norādīja, ka daži no priekšatlases kritērijiem, kas ir paredzēti pamatlietā aplūkotajā būvdarbu līgumā, ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, iesniedzējtiesa šajā situācijā vēlas noskaidrot, vai šādu publisku līgumu var uzskatīt par atbilstošu Savienības tiesiskajam regulējumam un tiesīgu saņemt neatmaksājamu Eiropas finansējumu, kas ir piešķirts ar atpakaļejošu spēku.

34

Šādos apstākļos Curtea de Apel Bucureşti (Bukarestes apelācijas tiesa, Rumānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Direktīvas 2004/18 15. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj dalībvalstij pēc pievienošanās [..] Savienībai nepiemērot attiecīgo direktīvu, ja šī valsts izmanto ar [EIB] noslēgtu finansējuma līgumu, kas ir parakstīts pirms pievienošanās un uz kura pamata publisko iepirkumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tiks piešķirtas, piemēro finansētāja noteiktus īpašus kritērijus, kā šajā lietā aplūkojamie, kas ir stingrāki nekā minētajā direktīvā noteiktie?

2)

Vai Direktīva 2004/18 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā liedz valsts tiesībās pastāvēt normatīvam aktam, kā [OUG] Nr. 72/2007, kas paredz piemērot [EIB pamatnostādņu] noteikumus, atkāpjoties no tā normatīvā akta noteikumiem, ar kuru valsts tiesībās ir transponēta direktīva, konkrētajā gadījumā [OUG] Nr. 34/2006, informatīvajā ziņojumā[, kas attiecas uz šo pirmo rīkojumu,] norādīto iemeslu dēļ, lai izpildītu pirms pievienošanās noslēgtā finansējuma līguma prasības?

3)

Vai, interpretējot Regulas Nr. 1083/2006 9. panta 5. punktu un 60. panta a) punktu, šāds publiskais iepirkums, kas ir noslēgts atbilstīgi [EIB pamatnostādnēm] un valsts tiesībām, var tikt uzskatīts par atbilstīgu Savienības tiesību aktiem un tiesīgu saņemt neatmaksājamu Eiropas finansējumu, ko piešķir ar atpakaļejošu spēku?

4)

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, ja šāds publiskais iepirkums tomēr ir pasludināts par atbilstīgu nozares darbības programmas “Transports, 2007.–2013. gads” prasībām, šāds iespējams Savienības tiesību normu publisko iepirkumu jomā pārkāpums (tiek noteikti vairāki pretendentu priekšatlases kritēriji, kas pēc rakstura ir analogi [EIB pamatnostādnēs] paredzētajiem kritērijiem, bet ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 [..] paredzētie [..]) veido “neatbilstību” Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē, kas rada attiecīgās dalībvalsts pienākumu veikt finanšu korekciju/procentuālu samazinājumu, pamatojoties uz minētās regulas 98. panta 2. punktu?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Ievada apsvērumi

35

Lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem, vispirms ir jāpārbauda, vai Direktīva 2004/18 ir piemērojama ratione temporis, ciktāl daži iesniedzējtiesas minētie fakti norisinājās pirms Rumānijas pievienošanās Savienībai. No Pievienošanās protokola 2. panta izriet, ka akti, ko pirms šīs pievienošanās ir pieņēmušas Savienības iestādes, no minētās pievienošanās dienas ir saistoši Rumānijai un ir piemērojami šajā valstī atbilstīgi Līgumos un šajā protokolā paredzētajiem nosacījumiem.

36

Šajā ziņā no minētā protokola 53. panta 1. punkta izriet, ka Rumānija īsteno pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai no tās pievienošanās Savienībai dienas izpildītu to direktīvu prasības, kas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, tomēr ļauj attiecīgās valsts iestādēm izvēlēties šā rezultāta sasniegšanas veidu un paņēmienus, ja vien šajā protokolā nav paredzēts cits termiņš.

37

Jākonstatē, ka šāds termiņš nav paredzēts Direktīvas 2004/18 transponēšanai valsts tiesībās. Tādējādi Rumānijai šī direktīva bija jāizpilda, sākot no tās pievienošanās Savienībai saskaņā ar principu par Savienības tiesību normu tūlītēju un pilnīgu piemērošanu jaunajām dalībvalstīm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 3. decembris, KappAhl, C‑233/97, EU:C:1998:585, 15. punkts).

38

To paturot prātā, ir jāpārliecinās, ka Direktīva 2004/18 ir piemērojama tādai publiska būvdarbu līguma piešķiršanas procedūrai kā pamatlietā aplūkotā.

39

Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka direktīva, kas ir piemērojama publiskam līgumam, principā ir tā, kura ir spēkā dienā, kad līgumslēdzēja iestāde izvēlas, kādu procedūru tā īstenos, un pilnībā noskaidro, vai pastāv pienākums veikt iepirkuma procedūras iepriekšēju izsludināšanu šī publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai (spriedums, 2016. gada 7. aprīlis, Partner Apelski Dariusz, C‑324/14, EU:C:2016:214, 83. punkts).

40

Ja par līguma piešķiršanas procedūru ir publicēts paziņojums par līgumu, ir jāuzskata, ka diena, kad līgumslēdzēja iestāde pilnībā noskaidro, vai iepriekš ir jāizsludina publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, ir diena, kad ir veikta šī publicēšana. Tādējādi šajā dienā ir jānovērtē to nosacījumu likumība, kas attiecas uz publiska līguma piešķiršanas procedūru.

41

Šajā gadījumā par pamatlietā aplūkoto publiska būvdarbu līguma piešķiršanas procedūru tika publicēts paziņojums par līgumu, kas 2007. gada 17. jūlijā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā, proti, pēc Rumānijas pievienošanās Savienībai. Tā kā Pievienošanās protokolā nav paredzēts neviens pārejas pasākums, ar ko varētu atlikt Direktīvas 2004/18 piemērošanu, ir jāuzskata, ka tā ir piemērojama ratione temporis tādai līguma piešķiršanas procedūrai kā pamatlietā aplūkotā.

Par pirmo un otro jautājumu

42

Ar pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīva 2004/18, it īpaši tās 15. panta c) punkts, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar publiska līguma piešķiršanas procedūru, kas ir uzsākta pēc tās pievienošanās Savienībai, lai īstenotu projektu, kurš ir uzsākts, pamatojoties uz finansēšanas līgumu, kas ar EIB ir noslēgts pirms minētās pievienošanās, ir paredzēts piemērot īpašus kritērijus, kuri ir paredzēti EIB pamatnostādņu noteikumos, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

43

Direktīvas 2004/18 15. panta c) punktā ir noteikts, ka šī direktīva nav piemērojama publiskiem līgumiem, kurus reglamentē konkrētas kādas starptautiskās organizācijas procesuālās normas.

44

Turklāt ir jānorāda, ka šajā pantā, kas aplūkots kopā ar Direktīvas 2004/18 preambulas 22. apsvērumu, ir uzskaitīti trīs publisku līgumu gadījumi, kuros šī direktīva nav piemērojama, ciktāl šos publiskos līgumus reglamentē citas procesuālās normas. Turklāt ir jānorāda, ka minētais pants iekļaujas Direktīvas 2004/18 II sadaļas “Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem” II nodaļas “Darbības joma” 3. iedaļā “Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas”.

45

Tādējādi gan no Direktīvas 2004/18 15. panta c) punkta teksta, gan no konteksta, kādā tas iekļaujas, izriet, ka šis pants ir izņēmums no šīs direktīvas materiālās piemērošanas jomas. Šāds izņēmums noteikti ir interpretējams šauri (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2013. gada 20. jūnijs, Consiglio Nazionale degli Ingegneri, C‑352/12, nav publicēts, EU:C:2013:416, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

46

Lai novērtētu, vai uz tādu publisko līgumu piešķiršanas procedūru kā pamatlietā aplūkotā, ko reglamentē EIB pamatnostādņu 3. nodaļa, var attiekties Direktīvas 2004/18 15. panta c) punktā paredzētais izņēmums, ir jāpārbauda, vai šādu procedūru var uzskatīt par tādu, kuru reglamentē konkrētas kādas starptautiskās organizācijas procesuālās normas.

47

Kā tas ir konstatēts šī sprieduma 41. punktā, pamatlietā aplūkotais paziņojums par līgumu tika publicēts pēc Rumānijas pievienošanās Savienībai.

48

Šādos apstākļos tādu procedūru kā pamatlietā aplūkotā nevar uzskatīt par tādu, ko reglamentē konkrētas kādas starptautiskās organizācijas procesuālās normas Direktīvas 2004/18 15. panta c) punkta izpratnē.

49

Tādējādi Rumānija pēc pievienošanās Savienībai nevar atsaukties uz izņēmumu, kas attiecas uz konkrētu kādas starptautiskās organizācijas noteikumu ievērošanu un kas ir paredzēts Direktīvas 2004/18 15. panta c) punktā.

50

Turklāt, kā to ir norādījusi iesniedzējtiesa, šādu interpretāciju apstiprina EIB pamatnostādņu formulējums, saskaņā ar kuru, sākot no pievienošanās Savienībai, kandidātvalstij, kas projekta īstenošanai ir saņēmusi EIB finansējumu, vairs nav piemērojama šo pamatnostādņu 3. nodaļa, kura attiecas uz darījumiem ārpus Savienības, bet turpmāk tai ir piemērojama minēto pamatnostādņu 2. nodaļa, kas attiecas uz darījumiem Savienības iekšienē, un tai ir jāpiemēro direktīvas, kuras attiecas uz publisku līgumu piešķiršanas procedūru.

51

No iepriekš minētā izriet, ka Direktīva 2004/18 nepieļauj, ka pastāv tāds valsts tiesību akts kā OUG Nr. 72/2007, kurā ir paredzēts, ka EIB pamatnostādņu 3. nodaļas noteikumi ir piemērojami, atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem.

52

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 2004/18, it īpaši tās 15. panta c) punkts, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar publiska līguma piešķiršanas procedūru, kas ir uzsākta pēc tās pievienošanās Savienībai, lai īstenotu projektu, kurš ir uzsākts, pamatojoties uz finansēšanas līgumu, kas ar EIB ir noslēgts pirms minētās pievienošanās, ir paredzēts piemērot īpašus kritērijus, kas ir paredzēti EIB pamatnostādņu noteikumos, kuri neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.

Par trešo un ceturto jautājumu

53

Ar trešo un ceturto jautājumu, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1083/2006 9. panta 5. punkts un 60. panta a) punkts ir interpretējami tādējādi, ka tādu publiska līguma piešķiršanas procedūru kā pamatlietā aplūkotā, kurā ir piemēroti stingrāki kritēriji nekā Direktīvā 2004/18 noteiktie, var uzskatīt par atbilstošu Savienības tiesībām un tiesīgu saņemt neatmaksājamu Eiropas finansējumu, kas piešķirts ar atpakaļejošu spēku, un vai attiecīgā gadījumā Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pretendentu priekšatlases kritēriju izmantošana, kas ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, ir “neatbilstība” šīs tiesību normas izpratnē, kura pamato finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 98. pantu.

54

Runājot par pirmo aspektu, no Regulas Nr. 1083/2006 9. panta 5. punkta, kas aplūkots kopā ar šīs regulas preambulas 22. apsvērumu, izriet, ka Eiropas fondu mērķis ir finansēt tikai tos darījumus, kuri atbilst Līguma un saskaņā ar to pieņemto tiesību aktu noteikumiem.

55

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1083/2006 60. panta a) punktu vadošā iestāde nodrošina, ka finansēšanai izraudzītās darbības visā īstenošanas laikā atbilst spēkā esošajiem Savienības un attiecīgās valsts noteikumiem.

56

Tādējādi Regula Nr. 1083/2006 ietilpst regulējumā, kas garantē Savienības līdzekļu labu pārvaldību un tās finanšu interešu aizsardzību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 26. maijs, Județul Neamț un Județul Bacău, C‑260/14 un C‑261/14, EU:C:2016:360, 34. punkts).

57

No tā izriet, ka Savienības mērķis ir finansēt ar savu fondu starpniecību tikai tās darbības, kas ir veiktas pilnībā saskaņā ar Savienības tiesībām, tostarp noteikumiem, kuri ir piemērojami publisku līgumu jomā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław – Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

58

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka pretendentu priekšatlases nolūkā CNADNR ievēroja EIB pamatnostādņu 3. nodaļas noteikumus. Šajā ziņā tas, ka ir ievēroti šo pamatnostādņu noteikumi, ab initio nevar izslēgt, ka ir ievēroti tādi Savienības noteikumi, kādi izriet no Direktīvas 2004/18. Tomēr no iesniedzējtiesas norādēm izriet, ka pamatlietā aplūkotie priekšatlases kritēriji ir stingrāki nekā tie, kas ir paredzēti Direktīvas 2004/18 44., 45. un 47. pantā.

59

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tādu publiska līguma piešķiršanas procedūru kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros ir piemēroti stingrāki kritēriji nekā Direktīvā 2004/18 noteiktie, nevar uzskatīt par tādu, kas ir notikusi pilnībā saskaņā ar Savienības tiesībām.

60

Runājot par otro aspektu, kas ir minēts šī sprieduma 53. punktā, no Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punktā ietvertās definīcijas izriet, ka Savienības tiesību pārkāpums ir “neatbilstība” šīs tiesību normas izpratnē tikai tad, ja tā kaitē vai tās sekas kaitē Savienības vispārējam budžetam, radot šim budžetam pārmērīgus izdevumus. Tādējādi Tiesa atzina, ka šādu pārkāpumu var uzskatīt par neatbilstību tikai, ciktāl tas var ietekmēt budžetu. Savukārt nav prasīts, lai tiktu pierādīta konkrētas finansiālas ietekmes esamība (spriedums, 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław – Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

61

Līdz ar to ir jāuzskata, ka publiska līguma piešķiršanas noteikumu neizpilde ir “neatbilstība” Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē, ciktāl nevar tikt izslēgta iespēja, ka šī neizpilde ietekmē attiecīgā fonda budžetu (spriedums, 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław – Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 45. punkts).

62

Šajā gadījumā stingrāku pretendentu priekšatlases kritēriju izmantošana nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie ir “neatbilstība” Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē, ciktāl nevar izslēgt, ka šāda izmantošana ir ietekmējusi attiecīgo fondu budžetu.

63

Šajā ziņā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamatlietā AMPOST norādīja, ka pretendentu priekšatlases kritēriji ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie un ka to sekas ir pamatlietā aplūkotās publiska līguma procedūras dalībnieku loka ierobežošana, līdz ar to ietekme uz fondu budžetu nevar tikt izslēgta, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

64

Visbeidzot, runājot par to, vai minētā neatbilstība pamato finanšu korekcijas piemērošanu atbilstoši Regulas Nr. 1083/2006 98. pantam, ir jānorāda, ka dalībvalstīm ir jāveic finanšu korekcija, ja ir konstatēta neatbilstība.

65

Šajā ziņā šī panta 2. punktā valsts kompetentajai iestādei ir uzlikts pienākums noteikt piemērojamās korekcijas apmēru, ņemot vērā trīs kritērijus, proti, konstatētās neatbilstības raksturu, tās smagumu un finansiālo zaudējumu, kas no tās izriet attiecīgajam fondam (spriedums, 2016. gada 14. jūlijs, Wrocław – Miasto na prawach powiatu, C‑406/14, EU:C:2016:562, 47. punkts).

66

Ja ir runa, kā tas ir pamatlietā, par konkrētu, nevis sistemātisku neatbilstību, šī pēdējā minētā prasība obligāti liek pārbaudīt katru atsevišķu gadījumu, ņemot vērā visus katras lietas atbilstošos apstākļus, ievērojot vienu no šiem trim kritērijiem.

67

Šajā gadījumā tas, ka CNADNR rīkojās saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas tai lika atkāpties no Direktīvas 2004/18, līdz ar to tai nebija nekādas rīcības brīvības saistībā ar piemērojamo publiska līguma piešķiršanas procedūru, ir apstāklis, kurš var ietekmēt piemērojamās finanšu korekcijas galīgo apmēru, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ņemot vērā konkrētus lietas apstākļi.

68

Ņemot vērā iepriekš paustos apsvērumus, uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild:

Regulas Nr. 1083/2006 9. panta 5. punkts un 60. panta a) punkts ir interpretējami tādējādi, ka tādu publiska līguma piešķiršanas procedūru kā pamatlietā aplūkotā, kurā ir piemēroti stingrāki kritēriji nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, nevar uzskatīt par tādu, kas ir veikta pilnībā saskaņā ar Savienības tiesībām, un tā nav tiesīga uz neatmaksājamu Eiropas finansējumu, kas ir piešķirts ar atpakaļejošu spēku;

Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pretendentu priekšatlases kritēriju izmantošana, kas ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, ir “neatbilstība” šīs tiesību normas izpratnē, kura pamato finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 98. pantu, ciktāl nevar izslēgt, ka šāda izmantošana ietekmēja attiecīgo fondu budžetu, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Par tiesāšanās izdevumiem

69

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

 

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, it īpaši tās 15. panta c) punkts, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj, ka dalībvalsts tiesiskajā regulējumā saistībā ar publiska līguma piešķiršanas procedūru, kas ir uzsākta pēc dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, lai īstenotu projektu, kurš ir uzsākts, pamatojoties uz finansēšanas līgumu, kas ar Eiropas Investīciju banku ir noslēgts pirms minētās pievienošanās, ir paredzēts piemērot īpašus kritērijus, kuri ir paredzēti Eiropas Investīciju bankas Pamatnostādņu par publisku līgumu piešķiršanu noteikumos, kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem;

 

2)

Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 9. panta 5. punkts un 60. panta a) punkts ir interpretējami tādējādi, ka tādu publiska līguma piešķiršanas procedūru kā pamatlietā aplūkotā, kurā ir piemēroti stingrāki kritēriji nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, nevar uzskatīt par tādu, kas ir veikta pilnībā saskaņā ar Savienības tiesībām, un tā nav tiesīga uz neatmaksājamu Eiropas finansējumu, kas ir piešķirts ar atpakaļejošu spēku.

Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tādu pretendentu priekšatlases kritēriju izmantošana, kas ir stingrāki nekā Direktīvā 2004/18 paredzētie, ir “neatbilstība” šīs tiesību normas izpratnē, kura pamato finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 98. pantu, ciktāl nevar izslēgt, ka šāda izmantošana ietekmēja attiecīgo fondu budžetu, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – rumāņu.

Top