1

Ar apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 27. aprīļa spriedumu European Dynamics Luxembourg u.c./EUIPO (T‑556/11, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2016:248), ar kuru Vispārējā tiesa ir nospriedusi:

2

Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris) (OV 2006, L 390, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), ir paredzēti pamatnoteikumi, ar ko reglamentē visu budžeta nozari attiecībā uz tādām jomām kā publiskais iepirkums.

3

Atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajai daļai līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru kandidatūra vai piedāvājums ticis noraidīts, paziņo šāda lēmuma pamatojumu un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts. Šī paša punkta otrajā daļā tomēr ir paredzēts, ka konkrēta informācija nav jāatklāj, ja šādas informācijas atklāšana kavētu tiesību akta piemērošanu, būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, vai arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp šiem uzņēmumiem.

4

Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002 (OV 2002, L 357, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (2007. gada 23. aprīlis) (OV 2007, L 111, 13. lpp.) (turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), 149. pantā ir precizēti pienākumi, kuri ir noteikti līgumslēdzējai iestādei attiecībā uz kandidātu un pretendentu informēšanu atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punktam.

5

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), 115. panta 1. un 2. punktu EUIPO ir Savienības aģentūra un ir juridiska persona. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

6

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Regulu 2015/2424, 118. panta 3. un 4. punktu attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām EUIPO saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesībām, atlīdzina visus zaudējumus, kuri radušies tā nodaļu vai tā darbinieku pienākumu izpildes rezultātā. Tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

7

Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–20. punktā.

8

Atbilstoši šiem faktiem European Dynamics Luxembourg, European Dynamics Belgium SA un Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE (turpmāk tekstā kopā – “European Dynamics Luxembourg u.c.”) 2011. gada 21. oktobrī cēla prasību Vispārējā tiesā, ar kuru tās lūdza:

9

Savas Vispārējā tiesā celtās prasības pamatojumam European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzīja trīs pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, otrais attiecas uz vairākām acīmredzamām kļūdām vērtējumā un trešais – uz vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

10

Pēc EUIPO atbildes uz Vispārējās tiesas veiktajiem procesa organizatoriskajiem un pierādījumu savākšanas pasākumiem European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzīja jaunu prasības pamatu, kas attiecas uz to, ka EUIPO, pieņemot cita pretendenta finansiālo piedāvājumu, lai gan tajā bija iekļauts tikai viens variants un cenu diapazons, neesot ievērojis specifikācijas.

11

Pirmkārt, Vispārējā tiesa izvērtēja trešo pamatu. Vispirms tā noraidīja apgalvojumu, atbilstoši kuram trešais kaskādes procedūrā izraudzītais pretendents, tas ir, konsorcijs Drasis, tā iemesla dēļ, ka tā sastāvā bija sabiedrība, kas ir izstrādājusi specifikācijas, bija interešu konflikta situācijā Finanšu regulas 94. panta a) punkta izpratnē. Turpinot Vispārējā tiesa arī noraidīja argumentu, saskaņā ar kuru pastāvot interešu konflikts saistībā ar konsorciju Unisys. Turpretim Vispārējā tiesa apmierināja trešā pamata trešo daļu, uzskatot, ka EUIPO acīmredzami nav ievērojis savu pienākumu rūpīgi pārbaudīt, vai nepastāv specifikāciju 13.1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā un Finanšu regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais izslēgšanas pamats. It īpaši EUIPO neesot bijis tiesīgs aprobežoties ar Siemens SA svinīgo paziņojumu kā pierādījumu tam, ka nepastāv izslēgšanas pamats attiecībā uz konsorcija Drasis situāciju specifikāciju 13.1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkta un Finanšu regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunkta izpratnē. Šis pierādījums esot bijis vēl jo mazāk piemērots tam, lai pierādītu, ka minētais izslēgšanas pamats nepastāv saistībā ar Siemens SL, attiecībā uz kuru EUIPO nav ne pieprasījis, ne iesniedzis atbilstošu pierādījumu.

12

Otrkārt, Vispārējā tiesa izskatīja otro pamatu attiecībā uz vairākām acīmredzamām kļūdām vērtējumā un daļēji apmierināja to un daļēji noraidīja. Šajā kontekstā tā, konstatējusi, ka pastāv acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai pamatojuma nepietiekamība, kas liek apšaubīt European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējuma likumību, nosprieda, ka šīs nelikumības vien jau ir pamats atcelt lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu.

13

Turklāt, pamatojoties uz pārsūdzētā sprieduma 14. punktā ietverto tehnisko piedāvājumu salīdzinošā novērtējuma tabulu, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka European Dynamics Luxembourg tehniskais piedāvājums atbilstoši kvalitātes kritērijiem Nr. 1–Nr. 3 pēc piešķirto neto punktu izsvēršanas ir saņēmis maksimumu, kas ir 100 bruto punkti, kamēr trīs izraudzīto pretendentu piedāvājumi ir saņēmuši savukārt ievērojami mazāku neto un bruto punktu skaitu, turklāt daži no tiem bija tikai nedaudz pārsnieguši izslēgšanas slieksni, kas bija 45, 15 un 10 punkti attiecīgi kvalitātes kritērijiem Nr. 1–Nr. 3. Tādējādi European Dynamics Luxembourg piedāvājumam piešķirtie 87,90 neto punkti tika palielināti līdz 100 bruto punktiem, savukārt IECI piedāvājumam piešķirtie 71,96 neto punkti tika palielināti līdz 81,86 bruto punktiem, Unisys piedāvājumam piešķirtie 70,66 neto punkti tika palielināti līdz 80,38 bruto punktiem un Drasis piedāvājumam piešķirtie 78,05 neto punkti – līdz 88,78 bruto punktiem.

14

Kas attiecas uz šī sprieduma 10. punktā minēto jauno pamatu par specifikāciju pārkāpumu, ciktāl EUIPO ir akceptējis IECI finansiālo piedāvājumu, Vispārējā tiesa to noraidīja kā nepamatotu.

15

Saistībā ar pirmo pamatu Vispārējā tiesa nosprieda, ka lēmumā par piedāvājuma noraidīšanu ir pieļauti vairāki pamatojuma nepietiekamības gadījumi atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punktam, to aplūkojot kopsakarā ar LESD 296. panta otro daļu, un ka tas ir atceļams arī šī iemesla dēļ.

16

Treškārt un visbeidzot, Vispārējā tiesa apmierināja European Dynamics Luxembourg prasību par zaudējumu atlīdzību, ciktāl tā attiecas uz iespējas zaudēšanas atlīdzību. Attiecībā uz atlīdzināmo summu Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus trīs mēnešu laikā no pārsūdzētā sprieduma pasludināšanas dienas tai darīt zināmu izmaksājamo summu, kas noteikta, savstarpēji vienojoties, vai, ja nav panākta vienošanās, tajā pašā termiņā tai darīt zināmus savus uz aprēķiniem balstītos prasījumus.

17

Ar apelācijas sūdzību EUIPO lūdz Tiesu:

18

European Dynamics Luxembourg u.c. lūdz Tiesu:

19

Lai pamatotu apelācijas sūdzību, EUIPO izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita un esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi vienlīdzīgu iespēju principu, kā arī pienācīgas rūpības principu, un, jebkurā gadījumā, esot sagrozījusi faktus; otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot kritēriju attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, trešais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot Finanšu regulas 100. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar LESD 296. panta otro daļu, un ceturtais pamats – uz pamatojuma neesamību jautājumā par atlīdzības piešķiršanu saistībā ar iespējas zaudēšanu.

20

Ar pirmā pamata pirmo daļu EUIPO izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita, pārkāpdama Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pantu un 84. panta 1. punktu. No pārsūdzēta sprieduma 63. punkta un Vispārējās tiesas sēdes protokola skaidri izrietot, ka European Dynamics Luxembourg u.c. esot atteikušās no sava trešā pamata trešās daļas. Tātad, tā kā par šo daļu starp lietas dalībniekiem vairs nav bijis strīda, Vispārējai tiesai tā neesot bijusi jāizskata. Tā kā pārsūdzēta sprieduma 64.–78. punktā Vispārējā tiesa tomēr ir spriedusi par šo daļu, tā esot pārsniegusi savu kompetenci. Pakārtoti EUIPO norāda, ka, nospriezdama, ka vienlīdzīgu iespēju principu un pienācīgas rūpības principu pārkāpums var izraisīt apstrīdēto lēmumu atcelšanu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

21

European Dynamics Luxembourg u.c. apstrīd, ka tās būtu atteikušās no to Vispārējā tiesā izvirzītā trešā pamata trešās daļas. It īpaši šīs lietas dalībnieces uzsver, ka esot atteikušās no argumentācijas par Siemens AG iespējamo iesaistīšanos sabiedrību Siemens SA un Siemens SL, kas ir konsorcija Drasis locekles, nelikumīgās darbībās “tādēļ vien, ka Siemens AG sākotnēji tās netieši kontrolēja; vēlāk, 2011. gada 1. jūlijā, šīs sabiedrības pārpirkusi Atos SA, šim uzņēmumam iegādājoties sabiedrības, kura tās bija kontrolējusi tieši, visas kapitāldaļas”, kā Vispārējā tiesa ir konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 63. punktā. Vienīgais arguments, no kura European Dynamics Luxembourg u.c. ir atteikušās, esot arguments attiecībā uz strukturālajām saiknēm starp sabiedrībām, kas piedalās konsorcijā Drasis, un to mātesuzņēmumu, tas ir, Siemens AG. Tātad citi šī pamata atbalstam izteiktie argumenti esot tikuši uzturēti, it īpaši tie, kas attiecas uz EUIPO pienākumu ievērot Finanšu regulā un specifikācijās paredzētos noteikumus, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

22

Ar pirmā pamata otro daļu EUIPO izvirza iebildumu, ka pārsūdzētā sprieduma 76. punktā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka EUIPO“nav ne pieprasījis, ne iesniedzis atbilstošu pierādījumu”, lai pierādītu Siemens SL izslēgšanas pamatu krāpšanas un korupcijas dēļ neesamību. No apelācijas sūdzības 4. pielikumā ietvertā dokumenta izrietot, ka saskaņā ar Finanšu regulas 93. panta 2. punktu EUIPO bija lūdzis pretendentiem pierādīt, ka tie neatrodas vienā no minētā panta 1. punktā paredzētajām izslēgšanas situācijām.

23

European Dynamics Luxembourg u.c. uzskata, ka EUIPO šajā ziņā veicot kļūdainu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju, un norāda, ka Vispārējā tiesa esot pareizi izskatījusi attiecīgos pierādījumus šīs pirmā pamata otrās daļas kontekstā.

24

Ar pirmā pamata pirmo daļu EUIPO būtībā izvirza iebildumu, ka pirmajā instancē iesniegtā prasības pieteikuma trešā pamata trešās daļas attiecībā uz konsorcija Drasis iesaistīšanos nelikumīgās darbībās pārbaudes iznākumā Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita.

25

Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 63. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka “tiesas sēdē pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija uzdevusi mutvārdu jautājumu, [..] [European Dynamics Luxembourg u.c.] atsauca savus argumentus, saskaņā ar kuriem Siemens AG [..] iespējamā iesaistīšanās nelikumīgās darbības esot attiecināma uz sabiedrībām Siemens SA un Siemens SL, kas ir konsorcija Drasis locekles, tādēļ vien, ka Siemens AG sākotnēji tās netieši kontrolēja; vēlāk, 2011. gada 1. jūlijā, šīs sabiedrības pārpirkusi Atos SA, šim uzņēmumam, kā tas izriet no dokumentiem, kurus EUIPO iesniedzis atbilstoši 2015. gada 27. marta rīkojumam [..], iegādājoties sabiedrības, kuru tā bija kontrolējusi tieši, proti, Siemens IT Solutions and Services GmbH, visas kapitāldaļas. Šo argumentu atsaukšana tika ierakstīta tiesas sēdes protokolā.”

26

Minētajā protokolā šajā ziņā ir tieši konstatēts, ka European Dynamics Luxembourg u.c. atteicās no savā argumenta par to, ka pastāvot krāpšanas un korupcijas fakti, kas ir netieši attiecināmi uz Siemens SA un Siemens SL.

27

Tomēr savā replikas rakstā šīs apelācijas tiesvedības ietvaros European Dynamics Luxembourg u.c. apgalvo, ka šī atteikšanās neesot bijusi pilnīga un esot “attiekusies tikai uz strukturālām saiknēm starp sabiedrībām, kuras ir piedalījušās konsorcijā Drasis, un mātesuzņēmumu (Siemens AG)”.

28

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 61. punkta, European Dynamics Luxembourg u.c. arguments ir attiecies uz “Siemens” iesaistīšanos nelikumīgās darbībās, kas pamatojot pēdējās minētās kā konsorcija Drasis dalībnieces izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūras saskaņā ar Finanšu regulas 93. un 94. pantu un Īstenošanas kārtības 133.a un 134.b punktu, kas ir arguments, no kura šīs lietas dalībnieces ir skaidri atteikušās. Tomēr, kad Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai EUIPO ir analizējis konsorcija Drasis piedāvājumu ar pienācīgu rūpību, tā ir atsaukusies uz strukturālām saiknēm starp Siemens AG un tā diviem meitasuzņēmumiem Siemens SA un Siemens SL.

29

Pārsūdzētā sprieduma 64. punkts, ar kuru Vispārējā tiesa uzsāk jautājuma par konsorcija Drasis iespējamo izslēgšanu pārbaudi, kuru tā ir noslēgusi šī sprieduma 78. punktā, ir izteikts šādā redakcijā: “[..] ņemot vērā strukturālās saiknes ar Siemens AG, kuras pastāvēja pirms 2011. gada 1. jūlija, rodas jautājums par to, vai konkrētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde ar pienācīgu rūpību ir pārbaudījusi, vai attiecībā uz sabiedrībām Siemens SA un Siemens SL un tātad arī konsorciju Drasis būtu bijuši jāpiemēro izslēgšanas pamati, kas paredzēti Vispārējās finanšu regulas 93. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā, tos aplūkojot kopsakarā ar specifikāciju 13.1. punkta trešo un ceturto daļu [..]”.

30

Turklāt pārsūdzētā sprieduma 77. punktā Vispārējā tiesa vēl ir balstījusies uz šo strukturālo saikņu esamību, lai secinātu, ka EUIPO acīmredzami nav ievērojis savu rūpības pienākumu.

31

Tādējādi ir jākonstatē, ka izslēgšanas pamatu attiecībā uz konsorciju Drasis esamību Vispārējā tiesa ir izvērtējusi, ņemot vērā tieši Siemens SA un Siemens SL strukturālās saiknes ar mātesuzņēmumu.

32

Tātad European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzītos argumentus, saskaņā ar kuriem to atteikšanās esot bijusi tikai daļēja un esot attiekusies tikai uz tādu strukturālu saikņu esamību, nevar atbalstīt. Ņemot vērā, ka minētos pārsūdzētā sprieduma motīvus neviens no lietas dalībniekiem nav apstrīdējis un par tiem tāpat nav tikusi iesniegta pretprasība, tie ir uzskatāmi par galīgiem.

33

No tiesvedību Savienības tiesās reglamentējošajām tiesību normām, konkrēti Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta un Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pantu un 84. panta 1. punkta, izriet, ka strīda priekšmetu principā nosaka un tā apmēru ierobežo lietas dalībnieki un ka Savienības tiesa nevar lemt ultra petita (spriedums, 2014. gada 3. jūlijs, Electrabel/Komisija, C‑84/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2040, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Tādējādi, ņemot vērā šī sprieduma 25. un 26. punktā minēto European Dynamics Luxembourg u.c. atteikšanos, Vispārējā tiesa vairs nav bijusi kompetenta lemt par Finanšu regulas 93. un 94. panta un Īstenošanas kārtības 133.a un 134.b panta iespējamu pārkāpumu, no kā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 77. punktā minētajā Vispārējās tiesas lēmumā, atbilstoši kuram EUIPO ir acīmredzami pārkāpis savu rūpības pienākumu, veicot izmeklēšanu it īpaši par specifikāciju 13.1. punkta pirmās daļas e) punktā un Finanšu regulas 93. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā izslēgšanas pamata esamību, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

35

Attiecībā uz jautājumu, vai šajos apstākļos pamats attiecībā uz šo pantu pārkāpumu, kā, šķiet, to norāda European Dynamics Luxembourg u.c., ir absolūts pamats, kas Savienības tiesai ir jāizskata pēc savas ierosmes, ir jānorāda, ka, lai gan, protams, šie noteikumi ir zināmā mērā svarīgi Savienības iepirkumu tiesību ievērošanai, tomēr saistībā ar to pārkāpumu nav izpildīti nosacījumi, kurus Tiesa ir noteikusi, lai raksturotu būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu (skat. it īpaši spriedumu, 2017. gada 4. aprīlis, Médiateur/Staelen, C‑337/15 P, EU:C:2017:256, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

37

Ņemot vērā iepriekšējā punktā minēto secinājumu, pirmā pamata otrā daļa ir zaudējusi savu nozīmi un tādējādi tā nav jāizskata.

38

Ar otrā pamata pirmo daļu EUIPO izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neizvērtējot, vai apgalvotās acīmredzamās kļūdas vērtējumā, kuras EUIPO ir pieļāvis kā līgumslēdzēja iestāde, ir radījušas ietekmi uz attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procesa galīgo iznākumu.

39

EUIPO uzskata, ka apstākli vien, ka tas, kā tiek apgalvots, ir pieļāvis kļūdas vērtējumā attiecībā uz vairākiem apakškritērijiem saistībā ar tehniskajiem piešķiršanas kritērijiem Nr. 1 un Nr. 2 un vairākiem apakškritērijiem saistībā ar piešķiršanas kritēriju Nr. 3, pašu par sevi nevarot uzskatīt par pietiekamu pamatu, lai atceltu lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu. Pretēji tam, kas šajā ziņā tiek prasīts Tiesas judikatūrā, Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi, vai šīm kļūdām vērtējumā ir bijusi konkrēta ietekme uz šī lēmuma galīgo iznākumu.

40

Vispārējās tiesas pastāvīgajā judikatūrā esot apstiprināts, ka gadījumā, ja atzīme, kas attiecas uz konkrētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju, ir balstīta nevis uz vienu komentāru, bet uz vairākiem komentāriem, kas nav apstrīdēti, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai šie pārējie komentāri joprojām ir pietiekami, lai pamatotu līgumslēdzējas iestādes šim piešķiršanas kritērijam piešķirto atzīmi.

41

Šajā lietā tehniskajiem piešķiršanas kritērijiem Nr. 1–Nr. 3 piešķirtās atzīmes esot balstītas nevis tikai uz vienu komentāru, bet uz vairākiem negatīviem un pozitīviem komentāriem, kurus Vispārējā tiesa esot uzskatījusi par tādiem, uz kuriem neattiecas acīmredzama kļūda vērtējumā vai kurus tā vispār neesot izskatījusi, ciktāl tie nav tikuši apstrīdēti ar European Dynamics Luxembourg u.c. celto prasību. Līdz ar to Vispārējai tiesai esot bijis jāizvērtē, vai šie citi komentāri joprojām ir bijuši pietiekami, lai pamatotu līgumslēdzējas iestādes konkrētajam piešķiršanas kritērijam piešķirto atzīmi, un fakts, ka Vispārējā tiesa nav veikusi šādu pārbaudi, pati par sevi esot pietiekams pamats pārsūdzētā sprieduma atcelšanai.

42

Ar otrā pamata otro daļu EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa, izskatot lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu, esot piemērojusi tiesiski kļūdainu kritēriju, lai identificētu acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un esot sagrozījusi noteiktus faktus.

43

No vienas puses, Vispārējā tiesa esot veikusi pārāk plašu lēmuma par piedāvājuma noraidīšanu pārbaudi, ņemot vērā rīcības brīvību, kas līgumslēdzējai iestādei ir publiskā iepirkuma jomā, un, no otras puses, esot aizstājusi EUIPO faktisku apstākļu vērtējumu ar savu pašas vērtējumu, sagrozīdama šos faktiskos apstākļus, lai konstatētu acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

44

European Dynamics Luxembourg u.c. norāda, ka otrais pamats ir jānoraida.

45

Attiecībā uz EUIPO šīs apelācijas sūdzības pamatojumam izvirzītā otrā pamata pirmo daļu ir jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 226.–229. punktā Vispārējā tiesa starpposma secinājumos par šajā tiesā izvirzīto otro pamatu ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ tā ir uzskatījusi, ka konstatētās acīmredzamās kļūdas vērtējumā var ietekmēt attiecīgo iepirkuma procedūru un tātad pamato lēmuma par piedāvājuma noraidīšanu atcelšanu.

46

Ir taisnība, ka Vispārējā tiesa nav veikusi ietekmes, ko katra no šīm kļūdām būtu varējusi radīt attiecībā uz procedūras iznākumu, konkrētu pārbaudi. Tomēr Savienības tiesas pārbaude principā nenozīmē šīs tiesas pienākumu pārbaudīt, ka acīmredzamai kļūdai vērtējumā saistībā ar piedāvājuma vērtējumu nav ietekmes uz tā klasificēšanu un tātad rezultātā – uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju par šo ietekmes neesamību.

47

Proti, tieši personai, kas ceļ pārsūdzību, ir jāizklāsta un jāpierāda, ka minēto kļūdu neesamības apstākļos lēmums par piedāvājuma noraidīšanu European Dynamics Luxembourg u.c. nebūtu bijis labvēlīgāks (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2017. gada 20. decembris, EUIPO/European Dynamics Luxembourg u.c., C‑677/15 P, EU:C:2017:998, 52. un 53. punkts). Tomēr EUIPO nav sniedzis šajā ziņā vajadzīgos pierādījumus.

48

Tādējādi EUIPO otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

49

Saistībā ar EUIPO otrā pamata otro daļu ir jāatgādina, ka pārsūdzētā sprieduma 104., 109., 115., 122., 134., 138. un 139., 144., 148., 157.–159., 166., 186., 188., 193. un 194., 206. un 207. punktā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka EUIPO ir pieļāvis acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kas ir skārušas European Dynamics Luxembourg piedāvājuma vērtējuma likumību. Pārsūdzētā sprieduma 225.–229. punktā Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka šī iemesla dēļ lēmums par piedāvājuma noraidīšanu ir jāatceļ.

50

Lai gan savā apelācijas sūdzībā EUIPO apstrīd gandrīz visus Vispārējās tiesas secinājumus attiecībā uz minētajām acīmredzamajām kļūdām vērtējumā, tas nav apstrīdējis pārsūdzētā sprieduma 160.–168. punktā un it īpaši 166. punktā norādītos motīvus, kuri pamato Vispārējās tiesas lēmumu apmierināt European Dynamics Luxembourg u.c. devīto iebildumu, kas ir izteikts, lai atbalstītu to prasības atcelt tiesību aktu otrā pamata pirmo daļu attiecībā uz to, ka EUIPO esot pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izvērtējot specifikāciju kritērija Nr. 1 apakškritērija Nr. 1.4 1.4.4.10. punktu.

51

Pirmkārt, Vispārējā tiesa nekādi nav noteikusi atšķirību starp dažādām acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kas ir konstatētas atbilstoši pārsūdzētā sprieduma 88.–214. punktiem, un, otrkārt, EUIPO neizklāsta un nenosaka, ka šajā lietā konstatējums attiecībā uz acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību, kas ir veikts, tam izvērtējot specifikāciju kritērija Nr. 1 apakškritērija Nr. 1.4 1.4.4.10. punktu, tāpat kā katrs no citiem acīmredzamas kļūdas vērtējumā konstatējumiem, aplūkojot atsevišķi, nedotu savu ieguldījumu pārsūdzētā sprieduma 226. punktā minētā lēmuma par piedāvājuma noraidīšanu atcelšanai.

52

Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka būtu uzskatāms, kā to norāda EUIPO, ka saistībā ar visiem konstatējumiem attiecībā uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kurus EUIPO apstrīd šīs apelācijas sūdzības ietvaros, ir tikušas pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, šāds konstatējums katrā ziņā neizraisītu šī Vispārējās tiesas lēmuma atcelšanu, līdz ar to otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā neiedarbīga (skat. pēc analoģijas rīkojumu, 2015. gada 11. februāris, Orange/Komisija, C‑621/13 P, nav publicēts, EU:C:2015:114, 44. un 45. punkts un tajos minētā judikatūra).

53

Ar trešo pamatu EUIPO apstrīd analīzi, ko Vispārējā tiesa ir veikusi pārsūdzētā sprieduma 250.–254. punktā, un tajos norādīto pamatojumu, saskaņā ar kuru lēmumā par piedāvājuma noraidīšanu ir tikuši pieļauti vairāki pamatojuma nepietiekamības gadījumi Finanšu regulas 100. panta 2. punkta, lasot kopsakarā ar LESD 296. panta otro daļu, izpratnē attiecībā uz korelāciju starp konkrētiem negatīviem vērtējumiem novērtējuma ziņojumā, no vienas puses, un līgumslēdzēja iestādes veiktiem neto punktu atskaitījumiem, no otas puses.

54

EUIPO uzskata, ka Finanšu regulas 100. panta 2. punktā neesot noteikts nekāds juridisks pienākums sniegt detalizētu pārskatu par visām kritiskajām piezīmēm, kas ir ņemtas vērā, vērtējot noraidīta pretendenta piedāvājumu. A fortiori šajā pašā tiesību normā neesot noteikts nekāds juridisks pienākums katru kritisko piezīmi saistīt ar punktu atskaitījumu un detalizēti izskaidrot uz šo kritisko piezīmju pamata faktiski atskaitīto punktu skaitu.

55

European Dynamics Luxembourg u.c. apgalvo, ka novērtējuma punktu sadalījuma atklāšana esot nepieciešama, jo Vispārējā tiesa nevarot īstenot savu tiesas pārbaudi, ja tai nav informācijas par punktiem, kas ir piešķirti par kvalitātes kritērijiem, apakškritērijiem un īpašiem apakšpunktiem. Tādējādi, prasot sniegt punktu sadalījumu, Vispārējā tiesa nekādi neesot piemērojusi kritēriju, kas būtu stingrāks salīdzinājumā ar to, kas izriet no Finanšu regulas normu, kā tās ir interpretētas Tiesas judikatūrā, piemērošanas.

56

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajai daļai līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru kandidatūra vai piedāvājums ticis noraidīts, paziņo šāda lēmuma pamatojumu un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts.

57

Tomēr no Tiesas judikatūras izriet, ka līgumslēdzējai iestādei nevar tikt prasīts, lai tā pretendentam, kura piedāvājums ticis noraidīts, paziņotu, pirmkārt, papildus šī piedāvājuma noraidīšanas pamatojumam – detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, un, otrkārt, saistībā ar izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacīto priekšrocību paziņošanu – detalizētu tā salīdzinājumu ar noraidītā pretendenta piedāvājumu (spriedums, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617, 21. punkts un tajā minētā judikatūra.

58

Tāpat līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma noraidītajam pretendentam pēc tā rakstiska pieteikuma sniegt novērtējuma ziņojuma pilnīgu kopiju (spriedums, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

59

Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. panta otrajā daļā prasītais pamatojums ir jāvērtē, ievērojot lietas apstākļus, tostarp akta saturu un norādīto motīvu būtību (spriedums, 2012. gada 4. oktobris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Šajā lietā nav strīda par to, ka ar trim vēstulēm, kas ir datētas attiecīgi ar 2011. gada 11. augustu, 26. augustu un 15. septembri, EUIPO darīja zināmu European Dynamics Luxembourg u.c. izrakstu no novērtējuma ziņojuma, kurā bija iekļauts to piedāvājuma kvalitātes novērtējums, trīs izraudzīto pretendentu nosaukumi, kā arī trīs tabulas, kurās bija norādīts punktu skaits, kādu ir saņēmuši šie trīs izraudzītie pretendenti un European Dynamics Luxembourg u.c., un – konkrētāk – tehnisko piedāvājumu salīdzinošā vērtējuma tabula, piedāvājumu salīdzinošā novērtējuma tabula no to saimnieciskā izdevīguma viedokļa un finanšu kritēriju salīdzinošā tabula.

61

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis savu secinājumu 39. punktā, šīs tabulas ir ļāvušas European Dynamics Luxembourg u.c. iegūt kopskatu par to piedāvājumam piešķirtajiem punktiem, kā arī punktiem, kas piešķirti izraudzītajiem pretendentiem gan attiecībā uz kvalitātes kritērijiem, gan finanšu kritērijiem, gan arī to ietekmi uz galīgo kopējo atzīmi.

62

Tomēr European Dynamics Luxembourg u.c. norāda, ka šo dokumentu paziņošana neesot ļāvusi tām – ar Tiesas judikatūrā paredzēto precizitāti – izvērtēt to piedāvājumu EUIPO veikto vērtējumu.

63

Šajā ziņā ir jānorāda, ka šī sprieduma 57. punktā minētajā judikatūrā principā netiek prasīts, lai katram negatīvam vai pozitīvam vērtējumā norādītam komentāram tiktu pievienots īpatsvars. Tomēr, ja līguma dokumentos ir ietverts kritērijiem vai apakškritērijiem paredzēts konkrēts skaitlisks īpatsvars, pārskatāmības princips prasa, lai šiem kritērijiem vai apakškritērijiem tiktu sniegts skaitlisks vērtējums.

64

Šajā ziņā no attiecīgā līguma dokumentiem izriet, ka šajā gadījumā specifikācijās bija paredzēts novērtējums, saskaņā ar kuru 65 punkti no 100 tika piešķirti par kvalitātes kritēriju Nr. 1, no kuriem 10 punkti tika piešķirti attiecīgi par apakškritērijiem Nr. 1.1–1.5 un 15 punkti par apakškritēriju Nr. 1.6, 20 punkti par kvalitātes kritēriju Nr. 2 un 15 punkti – par kvalitātes kritēriju Nr. 3.

65

Tāpat nav strīda par to, ka, pirmkārt, novērtējuma komiteja ir piemērojusi matemātisku formulu vai ir piešķīrusi punktu daļas par kādiem apakškritērijiem vai apakšpunktiem un ka novērtējuma ziņojumā šajā ziņā ir bijuši izteikti konkrēti negatīvi vērtējumi, kas ir bijuši pamats konkrētiem punktu atskaitījumiem, un ka, otrkārt, EUIPO nav paziņojis punktu skaitu, tam pievienojot sadalījumu apbilstoši apakškritērijiem, ko ir ieguvušas attiecīgi European Dynamics Luxembourg, kā arī izvēlētie pretendenti.

66

Šādos apstākļos, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 42. punktā, European Dynamics Luxembourg u.c. vai Vispārējai tiesai nav bijis iespējams nedz saprast šo apakškritēriju attiecīgo īpatsvaru vērtējumā, proti, galīgajā punktu skaita noteikšanā, nedz arī konstatēt korelāciju starp konkrētiem negatīviem komentāriem un punktu atskaitījumiem, kas ir ietekmējuši kopējo punktu skaitu.

67

Līdz ar to Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 254. punktā ir pamatoti nospriedusi, ka EUIPO nav pilnībā izpildījis prasības saistībā ar pienākumu pamatot European Dynamics Luxembourg iesniegtā piedāvājuma vērtējuma rezultātus.

68

No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.

69

Ar ceturto apelācijas sūdzības pamatu EUIPO izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot piespriedusi par labu European Dynamics Luxembourg zaudējumu atlīdzību, balstoties uz nepietiekamu juridisko pamatu, proti, iespējas iegūt attiecīgā līguma slēgšanas tiesības zaudēšanu.

70

Pirmā kļūda tiesību piemērošanā izrietot no secinājuma, līdz kuram Vispārējā tiesa ir nonākusi pārsūdzētā sprieduma 265. punktā, saskaņā ar kuru rīcības, kura tiek piedēvēta EUIPO, nelikumība ir pierādīta. EUIPO uzskata, ka, ja šāda nelikumība nepastāv, zaudējumu atlīdzības piešķiršana European Dynamics Luxembourg saskaņā ar Tiesas judikatūru esot jāatceļ, jo nepastāvot viens no kumulatīvajiem nosacījumiem, kas dod tiesības uz šādu atlīdzības piešķiršanu, tas ir, prettiesiskā rīcība.

71

Otrā kļūda tiesību piemērošanā, ko ir pieļāvusi Vispārējā tiesa, esot tā, ka tā nav pierādījusi, ka kompensācijas piešķiršana, pamatojoties uz iespējas zaudēšanu publisko iepirkumu jomā, ir Savienības tiesību princips vai dalībvalstīm kopīgs princips, tādējādi neievērojot no LESD 340. panta izrietošās prasības. Šajā ziņā EUIPO norāda, ka vairākās dalībvalstīs neesot paredzēta iespēja piešķirt kompensāciju, pamatojoties vienīgi uz iespējas iegūt līguma slēgšanas tiesības zaudēšanu, tostarp Dānijas Karalistē, Vācijas Federatīvajā Republikā un Rumānijā, kur atlīdzība par iespējas zaudēšanu ir ierobežota ar piedāvājuma sagatavošanas izmaksām.

72

Pakārtoti EUIPO norāda, ka, pat ja Vispārējai tiesai pārsūdzētais spriedums būtu jāatceļ tikai daļēji, tai katrā ziņā esot jāatceļ atlīdzības piešķiršana. Proti, ja Tiesa uzskatītu, kā to ir darījusi Vispārējā tiesa, ka ir pietiekams pamats atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ar to nebūtu pietiekami, lai pamatotu atlīdzības piešķiršanu, jo starp prettiesisko rīcību un apgalvoto kaitējumu nepastāvot nekāda cēloņsakarība.

73

European Dynamics Luxembourg u.c. norāda, ka iespējas zaudēšanas dēļ ciestā kaitējuma atlīdzības principa juridiskais pamats esot atrodams tiesībās uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta. Atzīstot, ka daudzās dalībvalstīs doktrīnai par iespējas zaudēšanu ir īpašas izpausmes, it īpaši tad, ja iespējas zaudēšana izriet no nelikumības, kura neļauj veikt pretendenta piedāvājuma objektīvu novērtējumu, European Dynamics Luxembourg u.c. uzskata, ka šīs atšķirības attiecoties vienīgi uz ekonomiskā kaitējuma, kas izriet no iespējas zaudēšanas, atlīdzības aprēķināšanu, nevis uz paša principa juridisko pamatu.

74

Turklāt European Dynamics Luxembourg u.c. apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā (OV 2007, L 335, 31. lpp.), atlīdzības piešķiršana esot atbilstošs risinājums, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas noraidītam pretendentam ir radies saistībā ar iespējas zaudēšanu. Tādēļ Vispārējai tiesai neesot bijis jāpierāda dalībvalstīm kopīga aizsardzības mehānisma esamība. Tas tā esot jo īpaši tāpēc, ka Vispārējā tiesa esot jau atzinusi, ka iespējas zaudēšana noraidītam pretendentam ir reāls un droši zināms kaitējums. Šajos apstākļos cēloņsakarība starp apgalvoto nelikumību un European Dynamics Luxembourg radušos kaitējumu tāpat nevar tikt noliegta tā iemesla dēļ, ka līgumslēdzējai iestādei ir plaša rīcības brīvība.

75

Pirmkārt, ir jāpārbauda EUIPO ceturtā pamata kontekstā pakārtoti izvirzīts arguments.

76

Ar šo argumentu EUIPO būtībā norāda, ka cēloņsakarības starp acīmredzamajām kļūdām vērtējumā, kuras Vispārējā tiesa ir konstatējusi saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju, tas ir, kvalitātes kritērijiem, un kaitējumu, kas European Dynamics Luxembourg ir radies saistībā ar iespējas zaudēšanu, ka tai tiks piešķirtas attiecīgā līguma slēgšanas tiesības, esamība pārsūdzētajā spriedumā neesot nedz pierādīta, nedz arī pamatota.

77

Šis arguments izskatāmās lietas apstākļos ir uzskatāms par pamatotu.

78

Pirmkārt, kā ir konstatēts šī sprieduma 34. punktā, pārsūdzētā spriedumā 77. punktā ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, no kā izriet, ka Vispārējā tiesa, pamatodamās uz šiem apsvērumiem, nav varējusi atbilstoši nolemt, ka lēmums par piedāvājuma noraidīšanu ir nelikumīgs.

79

Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 267. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka nav bijis iespējams atzīt cēloņsakarības esamību starp tās konstatētajiem pamatojuma trūkumiem un European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzīto kaitējumu.

80

Turklāt, lai iestātos Savienības atbildība, tiek prasīta cēloņsakarības esamība starp materiālo nelikumību, kas skar European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējumu, kura ir konstatēta, izskatot Vispārējā tiesā izvirzīto otro pamatu, un apgalvoto iespējas zaudēšanu.

81

Tomēr pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav tiesiski pietiekami pierādījusi šādas cēloņsakarības esamību. It īpaši Vispārējā tiesa nav konstatējusi, vai un kādā mērā European Dynamics Luxembourg, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus un nepastāvot EUIPO pieļautajām kļūdām, būtu bijusi labāk klasificēta kaskādes procedūrā.

82

No tā izriet, ka, tā kā viens no nepieciešamajiem nosacījumiem, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, nav izpildīts, European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzītais prasījums par kaitējuma atlīdzību Vispārējai tiesai nebūtu bijis jāapmierina.

83

Līdz ar to EUIPO ceturtais pamats ir pamatots.

84

No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 77. punktā ir tikusi pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa ir apmierinājusi pirmajā instancē celtās prasības trešā pamata trešo daļu attiecībā uz konsorcija Drasis neizslēgšanu.

85

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 260. punkta, Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu atcelšanu, kas ir paredzēta šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktā, ir pamatojusi ar tādu pārkāpumu kopumu, kuri ir ietekmējuši lēmumu par piedāvājuma noraidīšanu, tādējādi apmierinot šajā tiesā izvirzītos no pirmā līdz trešajam pamatam. Tomēr, pat ja pārsūdzētā sprieduma 77. punktā minētais Vispārējās tiesas lēmums nevar būt lēmuma par piedāvājuma noraidīšanu atcelšanas pamats, nelikumības, kuras Vispārējā tiesa ir konstatējusi pārsūdzētā sprieduma 104., 109., 115., 122., 134., 138. un 139., 144., 148., no 157. līdz 159., 166., 186., 188., 193. un 194., 206. un 207. punktā, ir pietiekamas, lai pamatotu šī lēmuma atcelšanu, ko ir veikusi Vispārējā tiesa. No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts nav jāatceļ.

86

Turpretim ir jāatceļ pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punkts, kurā ir paredzēts, ka EUIPO ir piespriests atlīdzināt zaudējumus, kas European Dynamics Luxembourg ir radušies tādēļ, ka pēdējā minētā ir zaudējusi iespēju, ka saskaņā ar kaskādes procedūru tai tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības vismaz kā trešajai līgumslēdzējai.

87

Ņemot vērā šo pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punkta atcelšanu, ir jāatceļ arī tā rezolutīvās daļas 3) un 4) punkts, kuri attiecas uz atlīdzības summas noteikšanu.

88

Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 5) punkts par tiesāšanās izdevumiem arī ir jāatceļ.

89

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

90

Šajā lietā tas tā ir. Līdz ar to ir jāizskata prasījums par zaudējumu atlīdzību, ko European Dynamics Luxembourg u.c. ir izvirzījušas savas prasības ietvaros un kas attiecas uz kaitējuma atlīdzību, kurš tām esot radies saistībā ar European Dynamics Luxembourg iespējas zaudēšanu, ka tai tiks piešķirtas pamatlīguma slēgšanas tiesības vismaz kā trešajai līgumslēdzējai saskaņā ar kaskādes procedūru.

91

Vispirms ir jāatgādina, ka no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai iestātos EUIPO ārpuslīgumiskā atbildība, ir jābūt izpildītiem kumulatīvu nosacījumu kopumam, tas ir, ir jāpastāv tā rīcības prettiesiskumam, zaudējumu esamībai un cēloņsakarības starp apgalvoto rīcību un norādīto kaitējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Nikolaou/Revīzijas palāta, C‑220/13 P, EU:C:2014:2057, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdzīgi no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai varētu iestāties Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, kaitējumam ir jābūt reālam un droši zināmam un tam ir pietiekami tieši jāizriet no iestāžu prettiesiskās rīcības (spriedums, 2017. gada 30. maijs, Safa Nicu Sepahan/Padome, C‑45/15 P, EU:C:2017:402, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

92

Katrā ziņā saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru lietas dalībniekam, kas atsaucas uz Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ir jāsniedz pārliecinoši pierādījumi gan par kaitējuma, uz ko tas atsaucas, pastāvēšanu un apmēru, gan arī par pietiekami tiešas cēloņsakarības pastāvēšanu starp attiecīgās iestādes rīcību un apgalvoto kaitējumu (spriedums, 2017. gada 20. decembris, EUIPO/European Dynamics Luxembourg u.c., C‑677/15 P, EU:C:2017:998, 100. punkts un tajā minētā judikatūra).

93

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, aplūkojot European Dynamics Luxembourg u.c. Vispārējā tiesā iesniegto prasības pieteikumu, ir jākonstatē, ka tas acīmredzami neatbilst šajā judikatūrā noteiktajām prasībām.

94

Ir jānorāda, ka, lai gan ir taisnība, ka European Dynamics Luxembourg u.c. ir apgalvojušas, ka konkursa procedūras pareizas piemērošanas gadījumā European Dynamics Luxembourg iesniegtais piedāvājums tiktu klasificēts labāk un ka šai lietas dalībniecei tātad tiktu piešķirtas viena no pamatlīgumiem slēgšanas tiesības, tās tomēr nav pierādījušas, vai un cik lielā mērā, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus un nepastāvot EUIPO pārkāpumiem, European Dynamics Luxembourg tiktu ierindota labākā pozīcijā vai būtu ieguvusi attiecīgā līguma slēgšanas tiesības.

95

Līdzīgi, runājot par cēloņsakarību starp novērtējuma komitejas pieļautajām kļūdām un apgalvoto kaitējumu, European Dynamics Luxembourg u.c. ir aprobežojušās tikai ar vienkāršu apgalvojumu par šādas cēloņsakarības esamību, tomēr neprecizējot, kas veidotu šo cēloņsakarību.

96

European Dynamics Luxembourg u.c. tātad nav pierādījušas nedz kaitējuma reālo raksturu, nedz arī cēloņsakarību starp pēdējo minēto un EUIPO piedēvēto rīcību.

97

Šajos apstākļos European Dynamics Luxembourg u.c. prasījums par kaitējuma atlīdzību ir jānoraida.

98

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība ir nepamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

99

Atbilstoši šī Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šīs paša Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī paša reglamenta 138. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

100

Tā kā EUIPO apelācijas sūdzība ir apmierināta tikai daļēji, EUIPO, kā arī European Dynamics Luxembourg u.c. ir jāpiespriež segt savus ar šo apelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus.

101

Runājot par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē, ņemot vērā, ka prasība ir daļēji apmierināta un daļēji noraidīta, tāpat ir jāpiespriež European Dynamics Luxembourg u.c., kā arī EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus pašiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: