Help Print this page 

Document 62016CJ0248

Title and reference
Tiesas spriedums (piektā palāta), 2017. gada 7. septembris.
Austria Asphalt GmbH & Co OG pret Bundeskartellanwalt.
Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – Uzņēmumu koncentrācija – Regula (EK) Nr. 139/2004 – 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts – Piemērošanas joma – Jēdziens “koncentrācija” – Esoša uzņēmuma kontroles maiņa no vienpersoniskas uz kopīgu – Kopuzņēmuma, kas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, izveide.
Lieta C-248/16.

Digital reports (Court Reports - general)
  • ECLI identifier: ECLI:EU:C:2017:643
Languages and formats available
Language of the case
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf DE pdf FR
 Document published in the digital reports
Multilingual display
Text

Pagaidu versija

TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2017. gada 7. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – Uzņēmumu koncentrācija – Regula (EK) Nr. 139/2004 – 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts – Piemērošanas joma – Jēdziens “koncentrācija” – Esoša uzņēmuma kontroles maiņa no vienpersoniskas uz kopīgu – Kopuzņēmuma, kas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, izveide

Lieta C‑248/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 31. martā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 2. maijā, tiesvedībā

Austria Asphalt GmbH & Co. OG

pret

Bundeskartellanwalt.

TIESA (piektā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [A. Tizzano] (referents), tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], E. Levits un F. Biltšens [F. Biltgen],

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre K. Lopesa Bankalari [X. Lopez Bancalari], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 22. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Austria Asphalt GmbH & Co. OG vārdā – B. Kofler-Senoner, S. Huber, M. Mayer un H. Kristoferitsch, Rechtsanwälte,

–        Bundeskartellanwalt vārdā – A. Mair, H. L. Majer un G. Stifter, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – T. Christoforou, H. Leupold un M. Farley, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2017. gada 27. aprīļa tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās regula”) (OV 2004, L 24, 1. lpp.) 3. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Austria Asphalt GmbH & Co. OG (turpmāk tekstā – “Austria Asphalt”) un Bundeskartellanwalt (federālais prokurors aizliegtu vienošanos lietās) par apgalvotu koncentrāciju.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Regulas Nr. 139/2004 preambulas 5., 6., 8. un 20. apsvēruma redakcija ir šāda:

“(5)      [..] būtu jānodrošina, ka reorganizācijas process nerada ilgstošu kaitējumu konkurencei, tāpēc Kopienas tiesību aktos jāiekļauj noteikumi, kas reglamentē šo koncentrāciju, kas var nozīmīgi vājināt efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

(6)      Tādēļ ir nepieciešams īpašs juridisks instruments, kas ļautu īstenot visu koncentrāciju efektīvu kontroli attiecībā uz to sekām Kopienas konkurences struktūrā un kas būtu vienīgais instruments, ko piemēro šādām koncentrācijām. Regula (EEK) Nr. 4064/89 ļauj attīstīt Kopienas politiku šajā jomā. Tomēr, ņemot vērā pieredzi, minētā regula tagad jāaizstāj ar tiesību aktiem, kas izstrādāti, lai apmierinātu integrēta tirgus izaicinājumus un paredzamo Eiropas Savienības paplašināšanu. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kā minēts Līguma 5. pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka netiek traucēta konkurence kopējā tirgū, saskaņā ar atvērtas tirgus ekonomikas ar brīvu konkurenci principiem.

[..]

(8)      Noteikumi, kurus pieņem ar šo regulu, paredz nozīmīgas strukturālas izmaiņas, kuru sekas tirgū ietekmēs arī tās valstis, kas nav dalībvalstis. Vispārējos gadījumos šādas koncentrācijas jāpārskata tikai Kopienas līmenī, piemērojot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmu un saskaņā ar subsidiaritātes principiem.

[..]

(20)      Ir lietderīgi definēt koncentrācijas koncepciju tādā veidā, lai ietvertu darbības, kas izraisa paliekošas izmaiņas attiecīgo uzņēmumu kontrolē un tādējādi arī tirgus struktūrā. Tādēļ ir lietderīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut visus kopuzņēmumus, kas ilgstoši darbojas kā neatkarīga ekonomiska vienība. Turklāt ir lietderīgi uzskatīt par vienu koncentrāciju visus darījumus, kas ir cieši saistīti tādējādi, ka pēc stāvokļa ir saistīti vai notiek vairāku vērtspapīru darījumu sēriju veidā saprātīgi īsā laika periodā.”

4        Regulas Nr. 139/2004 2. panta 1. un 4. punktā ir paredzēts:

“1.      Šīs regulas darbības jomas ietvaros koncentrācijas jānovērtē saskaņā ar šīs regulas mērķiem un zemāk minētajiem noteikumiem, ar mērķi noteikt, vai tās ir vai nav atbilstošas kopējam tirgum.

Īstenojot novērtējumu, Komisija ņem vērā:

a)      nepieciešamību attīstīt efektīvu konkurenci kopējā tirgū, ņemot vērā, cita starpā, visu attiecīgo tirgu struktūru un faktisko vai iespējamo konkurenci no to uzņēmumu puses, kas atrodas Kopienā vai ārpus tās;

[..]

4.      Tādā mērā, kādā kopuzņēmuma veidošanas, kas rada koncentrāciju 3. panta nozīmē, mērķis vai sekas ir to uzņēmumu konkurētspējīgas darbības koordinēšana, kas saglabā neatkarību, šādu koordinēšanu izvērtē saskaņā ar [LESD 101.] panta 1. un 3. punkta kritērijiem, ar mērķi noskaidrot, vai šādas darbības ir atbilstošas kopējam tirgum.”

5        Šīs pašas regulas 3. panta “Koncentrācijas definīcija” 1. un 4. punktā ir noteikts:

“1.      Uzskata, ka koncentrācija rodas, ja notiek ilgtermiņa kontroles maiņa šādu iemeslu dēļ:

[..]

b)      viena vai vairākas personas, kas jau kontrolē vismaz vienu uzņēmumu, vai viens vai vairāki uzņēmumi, nopērkot vērtspapīrus vai akcijas, līguma rezultātā vai jebkādā citā veidā iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār citu uzņēmumu, vairākiem uzņēmumiem vai uzņēmumu daļām.

[..]

4.      Kopuzņēmuma veidošana, kas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, rada koncentrāciju 1. [punkta] b) apakšpunkta nozīmē.”

6        Regulas Nr. 139/2004 21. panta “Regulas piemērošana un jurisdikcija” 1. punktā ir noteikts:

“Koncentrācijām, kas definētas 3. pantā, piemēro tikai šo regulu un nepiemēro Padomes [2002. gada 16. decembra] Regulas (EK) Nr. 1/2003 [par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.)], (EEK) Nr. 1017/68 [..], (EEK) Nr. 4056/86 [..] un (EEK) Nr. 3975/87 [..], izņemot attiecībā uz tiem kopuzņēmumiem, kas nav Kopienas mēroga kopuzņēmumi un kuru mērķis vai sekas ir to uzņēmumu konkurējošas darbības koordinēšana, kas saglabā neatkarību.”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

7        Austria Asphalt ir Strabag SE meitasuzņēmums un ir netiešā tās kontrolē. Strabag grupa, kurā šīs sabiedrības ietilpst, ir starptautiska būvniecības uzņēmumu grupa, kuri darbojas tostarp ceļu būves nozarē.

8        Porr AG, kura arī ietilpst starptautiskā būvniecības uzņēmumu, kuri būvē ceļus, grupā, pilnībā pieder Teerag Asdag AG kapitāls. Pēdējā minētā ir Mürzzuschlag asfalta ražotnes (turpmāk tekstā – “mērķuzņēmums”), kura ražo ceļu būvei nepieciešamo asfaltu, vienīgā īpašniece. No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka lielākā šī uzņēmuma produkcijas daļa ir paredzēta Porr grupai un tādēļ minētais uzņēmums nevar tikt kvalificēts par pilnfunkciju uzņēmumu.

9        Austria Asphalt un Teerag Asdag ir iecerējušas izveidot atbilstoši Austrijas tiesībām dibinātu sabiedrību, kura iegādāsies mērķuzņēmumu. Ir paredzēts, ka Austria Asphalt piederēs 50 % šīs sabiedrības kapitāla un kopā ar Teerag Asdag tā kontrolēs mērķuzņēmumu. Līdz ar to, sākot ar šī darījuma noslēgšanas datumu, mērķuzņēmums vairs nebūs Teerag Asdag vienpersoniskā kontrolē, bet tā to īstenos kopīgi ar Austria Asphalt. Iesniedzējtiesa uzskata, ka ar minēto darījumu radītais kopuzņēmums vairs nebūtu kvalificējams kā pilnfunkciju kopuzņēmums, jo lielākā daļa tā produkcijas būs paredzēta abām grupām, kas to kontrolē.

10      Austria Asphalt par koncentrācijas projektu Konkurences iestādi informēja 2015. gada 3. augustā.

11      Saskaņā ar valsts procesuālajām normām federālais prokurors aizliegtu vienošanos lietās lūdza Kartellgericht (Konkurences lietu tiesa, Austrija) šo projektu pārbaudīt. Šī tiesa būtībā uzskatīja, ka plānotais darījums ir koncentrācija Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un ka, tā kā ir izpildīti pārējie šajā regulā izvirzītie nosacījumi, šis darījums nevar tikt pārbaudīts Austrijas tiesību aspektā. Tādējādi ar 2015. gada 6. oktobra lēmumu tā atzina, ka tas neietilpst tās jurisdikcijā, un pārbaudes lūgumu noraidīja.

12      Austria Asphalt šo lēmumu pārsūdzēja Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa, Austrija), norādot, ka saskaņā ar minētās regulas 3. panta 4. punktu kopuzņēmuma veidošanas gadījumā koncentrācija rodas tikai tad, ja šis uzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, proti, tiktāl, ciktāl ir runa par pilnfunkciju kopuzņēmumu. Taču šajā gadījumā tas tā neesot, un tādēļ Regula Nr. 139/2004 neesot piemērojama.

13      Iesniedzējtiesa vispirms konstatēja, ka nav nekādas judikatūras, kurā būtu precizēts Regulas Nr. 139/2004 3. panta 4. punktā izmantotā jēdziena “kopuzņēmuma veidošana” tvērums vai būtu paskaidrota saikne starp šo normu un šīs regulas 3. panta 1. punktu, kurā vispārīgi ir noteikti kritēriji, kurus izpildot, koncentrācija ir uzskatāma par radušos, izņemot divu vai vairāku uzņēmumu vai to daļu apvienošanu. Turpinot – nedz Komisijas kodificētais jurisdikcijas paziņojums saistībā ar Regulu Nr. 139/2004 (OV 2008, C 95, 1. lpp., un labojums – OV 2009, C 43, 10. lpp.), nedz Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse neviešot skaidrību par šo normu interpretāciju. Visbeidzot, arī doktrīnā neesot vienprātības.

14      Šajos apstākļos Oberster Gerichtshof (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [Regulas Nr. 139/2004] 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja notiek pāreja no vienpersoniskas kontroles uz kopīgu kontroli pastāvošā uzņēmumā, turklāt iepriekš vienpersoniski kontrolējošais uzņēmums arī turpmāk paliek šī pastāvošā uzņēmuma dalībnieks, piedaloties kopīgajā kontrolē, koncentrācija rodas tikai tad, ja uzņēmums [kura kontrole ir mainīta] ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas?”

 Par prejudiciālo jautājumu

15      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 139/2004 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc tam, kad ir mainīta kontrole pār esošu uzņēmumu, kas iepriekš bijusi vienpersoniska, bet tagad kļuvusi kopīga, koncentrācija par īstenotu ir uzskatāma tikai ar nosacījumu, ka šāda darījuma rezultātā radītais kopuzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

16      Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jānorāda, ka saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu koncentrācija ir uzskatāma par īstenotu tostarp tad, ja ilgtermiņa kontroles maiņa ir radusies, vienam vai vairākiem uzņēmumiem iegūstot tiešu vai netiešu kontroli pār vienu vai vairākiem uzņēmumiem vai to daļām.

17      Tā saskaņā ar minētās regulas 3. panta 4. punktu kopuzņēmuma izveide rada koncentrāciju šī panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē tikai tad, ja šis uzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

18      Tādējādi ir jākonstatē, ka, ievērojot jau šīs pašas regulas 3. panta tekstu vien, nav iespējams noteikt, vai koncentrācija šī panta izpratnē ir uzskatāma par īstenotu, kad jau pastāvošs, iepriekš vienpersoniskā kontrolē esošs uzņēmums kļūst par uzņēmumu, kurš turpmāk tiek kontrolēts kopīgi, ja šāda darījuma rezultātā radītais kopuzņēmums neīsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

19      Proti, šāds darījums nozīmē, pirmkārt, uzņēmuma, uz ko tas attiecas, kontroles maiņu ilgtermiņā, tādējādi izpildot vienu no šīs regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, un, otrkārt, var tikt uzskatīts par darījumu, ar kuru ir izveidots kopuzņēmums, un tādējādi tam var tikt piemērots 3. panta 4. punkts, līdz ar ko koncentrācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, ja šis uzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

20      Taču, kad Savienības tiesību normas gramatiska interpretācija neļauj precīzi novērtēt tās tvērumu, attiecīgais tiesiskais regulējums ir jāinterpretē, balstoties gan uz tā mērķi, gan vispārējo sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1998. gada 31. marts, Francija u.c./Komisija, C‑68/94 un C‑30/95, EU:C:1998:148, 168. punkts, kā arī 2016. gada 7. aprīlis, Marchon Germany, C‑315/14, EU:C:2016:211, 28. un 29. punkts).

21      Attiecībā uz Regulas Nr. 139/2004 mērķiem no tās preambulas 5., 6. un 8. apsvēruma izriet, ka ar to ir paredzēts nodrošināt, ka uzņēmumu reorganizācija nerada ilgstošu kaitējumu konkurencei. Līdz ar to no šiem apsvērumiem izriet, ka Savienības tiesībās ir jāietver noteikumi, kas piemērojami koncentrācijām, kuras var būtiski kavēt konkurenci iekšējā tirgū vai ievērojamā tā daļā, un kuri ļauj efektīvi kontrolēt koncentrācijas atkarībā no to ietekmes uz Savienības konkurences struktūru. Tādēļ šī regula ir piemērojama nozīmīgām strukturālām izmaiņām, kuru sekas tirgū ietekmēs arī tās valstis, kas nav dalībvalstis.

22      Kā izriet no minētās regulas preambulas 20. apsvēruma, koncentrācijas koncepcija ir jādefinē tādā veidā, lai tā ietvertu darbības, kas izraisa paliekošas izmaiņas attiecīgo uzņēmumu kontrolē un tādējādi arī tirgus struktūrā. Šīs regulas piemērošanas jomā ir jāietver arī kopuzņēmumi, ja tie ilgstoši darbojas kā neatkarīga ekonomiska vienība.

23      Kā secinājumu 28. punktā norādījusi ģenerāladvokāte, Regulas Nr. 139/2004 preambulas apsvērumos nekādi nav nošķirti attiecīgā darījuma rezultātā no jauna izveidoti uzņēmumi vai jau pastāvoši uzņēmumi, kuri līdz šim bijuši vienas grupas kontrolē, bet kuri pāriet vairāku uzņēmumu kopīgā kontrolē.

24      Šīs atšķirības neesamība pilnībā ir attaisnojama ar to, ka, ja kopuzņēmuma izveide attiecībā uz tā ietekmi uz tirgus struktūru ir jākontrolē Komisijai, šīs ietekmes turpināšanās ir atkarīga no tā, kā šāds kopuzņēmums faktiski rīkojas tirgū, proti, vai tas ir uzņēmums, kas ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

25      Tādēļ minētās regulas 3. pantā ir paredzēti kopuzņēmumi tikai tādā aspektā, ja to izveide ilgstoši ietekmē tirgus struktūru.

26      Šādu interpretāciju apstiprina šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kurā par koncentrācijas izveidošanas faktu netiek uzskatīta uzņēmuma izveide, bet gan uzņēmuma kontroles maiņa.

27      Ja tiktu izmantota pretēja Regulas Nr. 139/2004 3. panta interpretācija, kādu tostarp piedāvā Komisija, tiktu radīta nepamatota nevienlīdzīga attieksme pret, no vienas puses, ar attiecīgo darījumu no jauna izveidotiem uzņēmumiem, kuri koncentrācijas jēdzienā ietilptu tikai tad, ja tie ilgtermiņā īstenotu visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas, un, no otras puses, pirms attiecīgā darījuma jau pastāvējušiem uzņēmumiem, kuri šajā jēdzienā ietilpst neatkarīgi no tā, ka, tiklīdz darījums ir pabeigts, tie ilgtermiņā īsteno minētās funkcijas.

28      No tā izriet, ka, raugoties no Regulas Nr. 139/2004 mērķu viedokļa, tās 3. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz kopuzņēmuma izveidošanu, proti, darījumu, kura rezultātā tirgū tiek radīts uzņēmums, ko kontrolē vismaz divi citi uzņēmumi, turklāt nav nozīmes, vai šis uzņēmums ar izmainīto kontroli ir pastāvējis jau pirms attiecīgā darījuma.

29      Šāda 3. panta interpretācija iekļaujas arī Regulas Nr. 139/2004 vispārējā sistēmā.

30      Protams, lai arī atbilstoši šīs regulas preambulas 6. apsvērumam šajā regulā noteiktā koncentrāciju darījumu preventīvā kontrole attiecas uz koncentrāciju darījumiem, kuri ietekmē konkurences struktūru Savienībā, tomēr no tās nekādi neizriet, ka jebkuras uzņēmumu darbības, kurām šādas ietekmes nav, neietilpst Komisijas vai valsts konkurences uzraudzības iestāžu kontroles jomā.

31      Minētā regula, gluži tāpat kā it īpaši Regula (EK) Nr. 1/2003 ietilpst tiesību aktu kopumā, kuru mērķis ir LESD 101. un 102. panta īstenošana, kā arī tādas uzraudzības sistēmas izveide, kas Savienības iekšējā tirgū nodrošinātu neizkropļotu konkurenci.

32      Kā izriet no Regulas Nr. 139/2004 21. panta 1. punkta, tās 3. pantā definētajām koncentrācijām, kurām principā nav piemērojama Regula Nr. 1/2003, ir piemērojama tikai šī regula.

33      Savukārt Regula Nr. 1/2003 ir piemērojama uzņēmumu darbībām, kuras nav kvalificējamas par koncentrācijām Regulas Nr. 139/2004 nozīmē, bet tomēr var radīt koordināciju uzņēmumu starpā, kas ir pretrunā LESD 101. pantam, un uz kurām šī iemesla dēļ attiecas Komisijas un valstu konkurences uzraudzības iestāžu kontrole.

34      Tādēļ Regulas Nr. 139/2004 21. panta 1. punktam neatbilst tāda tās 3. panta interpretācija, kādu piedāvā Komisija, atbilstoši kurai uzņēmuma kontroles maiņa no vienpersoniskas uz kopīgu ietilpst koncentrācijas jēdzienā, pat ja šis kopuzņēmums ilgtermiņā neīsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas. Šādas interpretācijas rezultātā šajā regulā paredzētā preventīvā kontrole būtu jāattiecina arī uz darījumiem, kuri nevar ietekmēt konkrētā tirgus struktūru, un atbilstoši tiktu sašaurināta Regulas Nr. 1/2003 piemērošanas joma, jo tā šādiem darījumiem vairs nebūtu piemērojama, lai arī tie var radīt koordināciju uzņēmumu starpā LESD 101. panta izpratnē.

35      Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 139/2004 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc tam, kad ir mainīta kontrole pār esošu uzņēmumu, kas iepriekš bijusi vienam uzņēmumam, bet tagad kļuvusi kopīga, koncentrācija par īstenotu ir uzskatāma tikai ar nosacījumu, ka šāda darījuma rezultātā radītais kopuzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

 Par tiesāšanās izdevumiem

36      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“EK Apvienošanās regula”) 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc tam, kad ir mainīta kontrole pār esošu uzņēmumu, kas iepriekš bijusi vienam uzņēmumam, bet tagad kļuvusi kopīga, koncentrācija par īstenotu ir uzskatāma tikai ar nosacījumu, ka šāda darījuma rezultātā radītais kopuzņēmums ilgtermiņā īsteno visas neatkarīgas ekonomiskas vienības funkcijas.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.

Top