EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,17.4.2018

COM(2018) 225 final

2018/0108(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

Par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās

{SWD(2018) 118 final}

{SWD(2018) 119 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Sociālo plašsaziņas līdzekļu, tīmekļa pasta, ziņojumapmaiņas pakalpojumu un lietojumprogrammu (“lietotņu”) izmantošana saziņas, darba, socializācijas un informācijas iegūšanas vajadzībām mūsdienās ir kļuvusi par ikdienu daudzās pasaules vietās. Šie pakalpojumi savieno simtiem miljonu lietotāju citu ar citu. Tie dod ievērojamu ieguldījumu lietotāju ekonomiskās un sociālās labklājības nodrošināšanā visā Savienībā un ārpus tās. Tomēr šos pakalpojumus var izmantot arī ļaunprātīgi kā rīkus, lai izdarītu vai sekmētu noziegumus, tostarp smagus noziegumus, piemēram, teroristu uzbrukumus. Kad tas notiek, šie pakalpojumi un lietotnes bieži vien ir vienīgā vieta, kur izmeklētāji var atrast norādes, lai noteiktu, kas ir izdarījis noziegumu, un iegūt pierādījumus, kurus var izmantot tiesā.

Ņemot vērā to, ka internets ir bez robežām, šādus pakalpojumus var sniegt no jebkuras vietas pasaulē un tiem ne vienmēr ir nepieciešama fiziska infrastruktūra, korporatīva klātbūtne vai personāls dalībvalstīs, kurās tiek piedāvāti pakalpojumi, vai visā iekšējā tirgū. Tiem arī nav vajadzīgas īpašas datu glabāšanas vietas, kuras pakalpojumu sniedzējs bieži izvēlas, pamatojoties uz likumīgiem apsvērumiem, piemēram, datu drošību, apjoma ietaupījumiem un piekļuves ātrumu. Tā rezultātā arvien vairāk pieaug ar visu veidu noziegumiem saistītu krimināllietu skaits 1 , kurās dalībvalstu iestādes pieprasa piekļuvi datiem, kuri varētu kalpot par pierādījumiem un kuri tiek glabāti ārpus attiecīgās valsts un/vai kurus glabā pakalpojumu sniedzēji citās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

Attiecībā uz situācijām, kad pierādījumi vai pakalpojumu sniedzējs atrodas citur, valstu sadarbības mehānismi tika izstrādāti pirms vairākiem gadu desmitiem 2 . Neraugoties uz regulāri veiktām reformām, šos sadarbības mehānismus arvien vairāk ietekmē pieaugošā vajadzība pēc savlaicīgas pārrobežu piekļuves pie elektroniskiem pierādījumiem. Reaģējot uz iepriekš minēto, vairākas dalībvalstis un trešās valstis ir ķērušās pie savu valsts instrumentu paplašināšanas. Šādas situācijas izraisītā sadrumstalotība rada juridisku nenoteiktību un pretrunīgus pienākumus, kā arī izvirza jautājumus par pamattiesību un procesuālo tiesību aizsardzību personām, kuras skar šādi pieprasījumi.

2016. gadā Padome aicināja uz konkrētu, kopējas ES pieejas virzītu rīcību, lai uzlabotu savstarpējo tiesisko palīdzību; lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas trešās valstīs; un lai ierosinātu risinājumus jurisdikcijas noteikšanai un izpildei 3 kibertelpā 4 . Eiropas Parlaments līdzīgi uzsvēra problēmas, kādas pašreizējais sadrumstalotais tiesiskais regulējums var radīt pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt tiesībaizsardzības prasības, un aicināja izveidot Eiropas tiesisko regulējumu, tostarp aizsargpasākumus visu iesaistīto personu tiesību un brīvību īstenošana 5 .

Šis priekšlikums attiecas uz konkrētu problēmu, ko rada elektroniskajiem pierādījumiem raksturīgā nepastāvība un tās starptautiskā dimensija. Tā mērķis ir pielāgot sadarbības mehānismus digitālajam laikmetam, nodrošinot tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības instrumentus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar noziedznieku mūsdienu sazināšanās veidu un novērstu mūsdienu noziedzības veidus. Šādi instrumenti ir atkarīgi no tā, vai tiem piemēro stingrus pamattiesību aizsardzības mehānismus. Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot juridisko noteiktību iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem un iesaistītajām personām, kā arī saglabāt augstus standartus tiesībaizsardzības pieprasījumiem, tādējādi nodrošinot pamattiesību aizsardzību, pārredzamību un atbildību. Tas arī paātrina procesu, lai nodrošinātu un iegūtu elektroniskus pierādījumus, kurus glabā un/vai tur citā jurisdikcijā esošie pakalpojumu sniedzēji. Šis instruments pastāvēs līdzās spēkā esošajiem tiesiskās sadarbības instrumentiem, kas joprojām ir svarīgi un ko kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var izmantot. Vienlaikus Komisija cenšas nostiprināt pastāvošos tiesiskās sadarbības mehānismus ar tādiem pasākumiem kā drošas platformas izveide ātrai pieprasījumu apmaiņai starp tiesu iestādēm ES un ieguldījums 1 miljona EUR apmērā, lai apmācītu praktikantus no visām ES dalībvalstīm savstarpējas juridiskās palīdzības un sadarbības jomā, koncentrējoties uz Amerikas Savienotajām Valstīm kā trešo valsti, kas saņem visvairāk pieprasījumu no ES 6 .

Saskaņā ar šo instrumentu rīkojumu izdošanai un izpildei iestādēm būtu jāpaļaujas uz pakalpojumu sniedzēju norādīto likumīgo pārstāvi. Komisija šodien iesniedz priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka šādi juridiskie pārstāvji tiek efektīvi izraudzīti. Tas nodrošina pakalpojumu sniedzējiem vienotu ES mēroga risinājumu juridisko rīkojumu regulēšanai, izmantojot juridisko pārstāvi.

•Atbilstība spēkā esošajam ES tiesiskajam regulējumam politikas jomā un Eiropas Padomes Budapeštas konvencijai

Pašreizējo ES tiesisko regulējumu veido Savienības sadarbības instrumenti krimināllietās, piemēram, Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās 7 (EIR direktīva), Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 8 , Padomes lēmums 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust 9 , Regula (ES) 2016/794 par Eiropolu 10 , Padomes pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām 11 , kā arī divpusējie nolīgumi starp Savienību un trešām valstīm, piemēram, ES un ASV nolīgums par savstarpēju tiesisko palīdzību (STP) 12 un nolīgums par STP starp ES un Japānu 13 .

Ieviešot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumu (Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums) un Eiropas elektronisko pierādījumu saglabāšanas rīkojumu (Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums), šis priekšlikums palīdz kriminālprocesa vajadzībām nodrošināt un vākt elektroniskos pierādījumus, ko glabā vai tur pakalpojumu sniedzēji citā jurisdikcijā. EIR direktīva, kas lielā mērā ir aizstājusi Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās, attiecas uz visiem izmeklēšanas pasākumiem 14 . Tas ietver piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, taču EIR direktīvā nav īpašu noteikumu attiecībā uz šāda veida pierādījumiem 15 . Jaunais instruments neaizstāj EIR, lai iegūtu elektroniskus pierādījumus, bet nodrošina iestādēm papildu rīku. Iespējamas situācijas, kad, piemēram, izpildes dalībvalstī jāveic vairāki izmeklēšanas pasākumi un valsts iestādes dod priekšroku EIR. Jauna instrumenta izveide elektroniskiem pierādījumiem ir labāka alternatīva nekā EIR direktīvas grozījumi, ņemot vērā īpašās problēmas saistībā ar elektronisko pierādījumu iegūšanu, kas neietekmē citus izmeklēšanas pasākumus, uz kuriem attiecas EIR direktīva.

Lai atvieglotu elektronisku pierādījumu pārrobežu vākšanu, jaunais instruments balstīsies uz savstarpējas atzīšanas principiem. Tās valsts iestāde, kurā atrodas rīkojuma adresāts, nebūs tieši jāiesaista rīkojuma izdošanā un izpildē, ja vien netiks konstatēta neatbilstība; šādā gadījumā izpilde būs nepieciešama un tajā iesaistīsies tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas pārstāvis. Tādēļ šim instrumentam ir vajadzīgi stingri aizsargpasākumi un noteikumi, piemēram, tiesu iestādes apstiprināšana katrā konkrētā lietā. Piemēram, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, lai sniegtu darījuma vai satura datus (pretstatā abonentu un piekļuves datiem), var izdot tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas sodāmi izdevējvalstī ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz 3 gadi, vai par konkrētiem noziegumiem, kas veikti, izmantojot IKT, vai ko sekmē IKT izmantošana, vai par noziegumiem, kas saistīti ar terorismu, kā minēts priekšlikumā.

Personas dati, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, ir aizsargāti, un tos var apstrādāt tikai saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) 16 un Datu aizsardzības direktīvu policijas un tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām (Datu aizsardzības direktīva tiesībaizsardzības jomā) 17 . VDAR stāsies spēkā 2018. gada 25. maijā, savukārt dalībvalstīm Datu aizsardzības direktīva tiesībaizsardzības jomā ir jātransponē līdz 2018. gada 6. maijam.

Eiropas Padomes Budapeštas Konvencija par kibernoziegumiem (CETS Nr. 185), kuru ratificēja lielākā daļa ES dalībvalstu, izveido starptautiskus sadarbības mehānismus pret kibernoziegumiem 18 . Konvencija attiecas uz noziegumiem, kas izdarīti, izmantojot internetu un citus datortīklus. Tajā arī ir noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm ir jānosaka pilnvaras un procedūras, lai iegūtu elektroniskus pierādījumus un sniegtu savstarpēju juridisko palīdzību, neaprobežojoties tikai ar kibernoziegumiem. Konvencija jo īpaši nosaka, ka līgumslēdzējām pusēm jāizdod e-pierādījumu sniegšanas rīkojumi, lai iegūtu elektroniskos datus no pakalpojumu sniedzējiem viņu teritorijā un abonenta datus no pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus viņu teritorijā. Turklāt Konvencija paredz e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanu tajos gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka elektroniskie dati ir īpaši neaizsargāti pret zaudējumiem vai izmaiņām. Papildu jautājumus rada valsts e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdošana un izpildāmība attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas ārpus Konvencijas līgumslēdzējas puses teritorijas. Šajā sakarā pašlaik tiek apspriesti turpmākie pasākumi, lai uzlabotu pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem. 19 .

•Ierosinātās regulas kopsavilkums

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPS

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats, lai atbalstītu rīcību šajā jomā, ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 1. punkts. Līguma 82. panta 1. punktā paredzēts, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt pasākumus, lai izstrādātu noteikumus un procedūras ar mērķi nodrošināt visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšanu visā Savienībā. Var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu dalībvalstu tiesu vai līdzvērtīgu iestāžu sadarbību tiesvedībā krimināllietās un lēmumu izpildi.

Šis juridiskais pamats attiecas uz mehānismiem, ko reglamentē šī regula. Līguma 82. panta 1. punkts nodrošina tādu tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu, ar kuru izdevējvalsts tiesu iestāde vēršas pret juridisku personu citā dalībvalstī un pat uzliek tai pienākumus bez iepriekšējas attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes iejaukšanās. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojums var izraisīt izpildes valsts tiesu iestādes iejaukšanos, kad nepieciešams izpildīt lēmumu.

•Instrumenta izvēle

•Subsidiaritāte

Ņemot vērā problēmu pārrobežu dimensiju, priekšlikumā iekļautie pasākumi ir jāpieņem Savienības līmenī, lai sasniegtu mērķus. Noziegumi, par kuriem ir elektroniski pierādījumi, bieži vien ir saistīti ar situācijām, kad infrastruktūrai, kurā tiek glabāti elektroniskie pierādījumi, un pakalpojumu sniedzējam, kas vada infrastruktūru, ir piemērojams cits valsts tiesiskais regulējums Savienībā vai ārpus tās nekā cietušās personas un noziedzīgā nodarījuma izdarītāja valsts tiesiskais regulējums. Tā rezultātā kompetentajai valstij var rasties ļoti laikietilpīga un izaicinoša problēma, lai efektīvi piekļūtu elektroniskiem pierādījumiem pāri robežām bez vienotiem minimālajiem noteikumiem. Jo īpaši dalībvalstīm, darbojoties atsevišķi, būtu grūti risināt šādus jautājumus:

·Tiesiskā regulējuma sadrumstalotība dalībvalstīs, ko par nopietnu problēmu atzina pakalpojumu sniedzēji, kas centās izpildīt pieprasījumus, pamatojoties uz dažādiem valstu tiesību aktiem;

·Tiesiskās sadarbības efektivitātes uzlabošana, pamatojoties uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši EIR.

Ņemot vērā juridisko pieeju daudzveidību, attiecīgo jomu skaitu (drošība, pamattiesības, tostarp procesuālās tiesības un personas datu aizsardzība, ekonomiskie jautājumi) un ieinteresēto personu plašo loku, Savienības līmeņa tiesību akti ir vispiemērotākais veids, kā risināt konstatētās problēmas.

•Proporcionalitāte

3.PAVEIKTĀ IZVĒRTĒJUMA, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu, kas atbalstīja šo priekšlikumu 20 , un izteica dažādus ieteikumus uzlabojumiem 21 . Pēc šā atzinuma ietekmes novērtējums tika grozīts, lai turpinātu diskusiju par pamattiesību jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu datu apmaiņu, jo īpaši par saikni starp dažādiem pasākumiem, kas ir daļa no vēlamā risinājuma. Grozījumi novērtējumā tikai veikti arī, lai labāk atspoguļotu, kādi ir ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļi un kā tika ņemti vērā. Turklāt tika pārskatīts politikas konteksts, lai iekļautu papildu atsauces uz dažādiem aspektiem, piemēram, diskusijas ekspertu grupās, kas palīdzēja veidot iniciatīvu. Tika precizēta papildināmība starp dažādiem pasākumiem (jo īpaši EIR direktīva, sarunas par Budapeštas konvencijas papildprotokolu un ES un ASV STP nolīguma kopīga pārskatīšana) darbības jomas, termiņa un dziļuma ziņā, un tika pārskatīts pamata scenārijs, lai labāk atspoguļotu notikumus, kas varētu rasties neatkarīgi no ierosināto pasākumu pieņemšanas. Visbeidzot, tika pievienotas blokshēmas, lai labāk aprakstītu datu apmaiņas darbplūsmas.

Papildus pamata scenārijam tika apsvērti četri galvenie politikas risinājumi (O risinājums): virkne praktisku pasākumu, lai uzlabotu gan tiesiskās sadarbības procedūras, gan tiešu sadarbību starp valsts iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem (A risinājums — neleģislatīvs); risinājums, kurā apvienoti A risinājuma praktiskie pasākumi ar starptautiskiem risinājumiem divpusējā vai daudzpusējā līmenī (B risinājums — leģislatīvs); risinājums, kurā apvienoti iepriekšējie B risinājumā ietvertie pasākumi ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un pasākumu, lai uzlabotu piekļuvi datubāzēm, kas nodrošina abonenta informāciju jautājumu veidā, piemēram, Domēna vārds Whois (C risinājums — leģislatīvs); un risinājums, kurā apvienoti visi iepriekšējie C risinājumā ietvertie pasākumi ar tiesību aktiem par tiešu piekļuvi attālināti uzglabātiem datiem (D risinājums — leģislatīvs) 22 .

Ja netiek veikts neviens pasākums (O risinājums), arvien pieaugošais pieprasījumu skaits pasliktinās situāciju. Visi pārējie risinājumi palīdz sasniegt iniciatīvas mērķus, taču dažādā apmērā. A risinājums varētu uzlabot pašreizējo procesu efektivitāti, piemēram, uzlabojot pieprasījumu kvalitāti, tomēr uzlabošanas iespējas ierobežo pašreizējās sistēmas strukturālās nepilnības.

Ar B risinājumu varētu panākt vairāk uzlabojumu, nodrošinot starptautiski pieņemtus risinājumus, taču šo starptautisko risinājumu iznākums daudzējādā ziņā ir atkarīgs no trešām valstīm. Tādēļ šie risinājumi ir neskaidri un, visticamāk, nav tik efektīvi un nesniegs tik daudz garantiju kā Savienības risinājums.

C risinājums nepārprotami sniedz pievienoto vērtību salīdzinājumā ar iepriekšējiem risinājumiem, nodrošinot arī ES iekšējo instrumentu tiešai sadarbībai ar pakalpojumu sniedzējiem, kas risinātu lielāko daļu problēmu, kuras konstatētas gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs ir attiecīgo datu turētājs.

D risinājums ir visaptverošākais risinājumu kopums. Papildus iepriekšējiem pasākumiem tas ietver normatīvu aktu par tiešu piekļuvi gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēja iesaistīšana nav nepieciešama.

Šī likumdošanas iniciatīva, kuru Komisija ierosina, ir balstīta uz ietekmes novērtējuma atzinumiem. Šo tiesību aktu papildinās praktiskie pasākumi, kas izklāstīti ietekmes novērtējumā, un turpmākais darbs pie Budapeštas konvencijas papildprotokola izstrādes. Pamatojoties uz tiesību akta priekšlikumu, Komisija arī apspriedīsies ar ASV un citām trešām valstīm par turpmāko divpusējo vai daudzpusējo nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem ar papildu garantijām. Attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu tiešu piekļuvi un piekļuvi datubāzēm, kas veido daļu no D risinājuma, Komisija pašlaik nav ierosinājusi nevienu tiesību aktu, taču turpinās apsvērt labāko risinājumu šiem diviem jautājumiem.

Paredzams, ka iniciatīva ļaus panākt efektīvāku un iedarbīgāku izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, vienlaikus uzlabojot pārredzamību un atbildību, kā arī nodrošinot pamattiesību ievērošanu. Tāpat arī sagaidāms, ka tā veicinās uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum, uzlabojot drošību un mazinot priekšstatu par tādu noziedzīgu nodarījumu nesodāmību, kas izdarīti tīklā savienotās ierīcēs vai ar to starpniecību.

Paredzams, ka valsts sektora iestādēm iniciatīva radīs sākotnējās ieviešanas izmaksas, kuras ilgtermiņā kompensētu kārtējo izmaksu ietaupījumi. Valstu iestādēm būtu nepieciešams pielāgoties jaunajām procedūrām un saņemt apmācību. Tomēr pēc tam šīs iestādes gūtu labumu no racionalizācijas un centralizēšanas, kā arī skaidra tiesiskā regulējuma, kas reglamentē datu piekļuves pieprasījumus, jo šiem pasākumiem būtu jāuzlabo efektivitāte. Turklāt, tā kā vēlamais risinājums mazinātu spiedienu uz tiesiskās sadarbības kanāliem, paredzams, ka valstīm, kas saņem pieprasījumus, samazinātos apstrādājamo pieprasījumu skaits.

Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpielāgojas jaunam tiesiskajam regulējumam, ieviešot (jaunas) procedūras un apmācot savus darbiniekus. No otras puses, saskaņots regulējums varētu samazināt slogu tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pašlaik atbild uz pieprasījumiem pēc datiem, kas nav saturs un kas tiem ir jānovērtē saskaņā ar dalībvalstu atšķirīgajiem tiesību aktiem. Juridiskā noteiktība un procedūru standartizācija mazinātu administratīvo slogu un veicinātu konkurētspēju, tādējādi pozitīvi ietekmējot arī mazos un vidējos uzņēmumus, Kopumā paredzams, ka šī iniciatīva nesīs arī ietaupījumus.

•Pamattiesības

·tās personas tiesības, kuras dati ir pieejami: tiesību uz personas datu aizsardzību; tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību; tiesības uz vārda brīvību; tiesības uz aizstāvību; tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu;

·pakalpojumu sniedzēja tiesības: tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību; tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību;

·visu pilsoņu tiesības: tiesības uz brīvību un drošību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Sīkāks konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas 15. un 16. pants paredz pārskatīšanas procedūru gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējiem, kuru galvenā mītne atrodas trešās valstīs, saskaras ar pretrunīgiem pienākumiem. Turklāt šie noteikumi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu indivīdu un starptautiskās sabiedrības tiesības. Nosakot augstu standartu, to mērķis ir mudināt trešās valstis nodrošināt līdzīgu aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā, ja trešās valsts iestādes cenšas iegūt ES pilsoņa datus no ES pakalpojumu sniedzēja, Savienības vai dalībvalstu tiesību akti, kas aizsargā pamattiesības, piemēram, datu aizsardzības acquis, var līdzīgā veidā novērst informācijas izpaušanu. Eiropas Savienība sagaida, ka trešās valstis ievēros šādus aizliegumus, kā to paredz šis priekšlikums.

Adresāts var uzsākt 15. pantā paredzēto procedūru, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes rezultātā tiktu pārkāpts(-i) trešās valsts tiesību akts(-i), kas aizliedz datu izpaušanu, pamatojoties uz nepieciešamību aizsargāt attiecīgo personu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses, kuras saistītas ar valsts drošību vai aizsardzību. Adresātam ir jāinformē izdevējiestāde par savu secinājumu, ka pastāv pretrunīgi pienākumi, un jāiesniedz pamatoti iebildumi. Šādu pamatotu iebildumu nevar pamatot tikai ar faktu, ka trešās valsts tiesību aktos nav līdzīgu noteikumu, vai arī tikai ar apstākli, ka dati tiek glabāti trešā valstī. Pamatotu iebildumu izvirza saskaņā ar 9. panta 5. punktā noteikto procedūru paziņojumam par nodomu neievērot prasības, izmantojot III pielikumā paredzēto veidlapu.

Pamatojoties uz šo pamatoto iebildumu, izdevējiestāde pārskata savu rīkojumu. Ja izdevējiestāde nolemj atcelt rīkojumu, procedūra tiek izbeigta. Ja izdevējiestāde vēlas apstiprināt rīkojumu, lietu nodod tās dalībvalsts kompetentajai tiesai. Tad tiesa, pamatojoties uz pamatoto iebildumu un ņemot vērā visus būtiskos lietas faktus, izvērtē, vai konkrētā gadījumā ir piemērojami trešās valsts tiesību akti un — ja tas tā ir — vai konkrētajā gadījumā pastāv konflikts. Veicot šo novērtējumu, tiesai būtu jāņem vērā, vai trešās valsts tiesību akti tā vietā, lai aizsargātu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses, kas saistītas ar valsts drošību vai aizsardzību, acīmredzami cenšas aizsargāt citas intereses vai arī ir vērsti uz to, lai kriminālizmeklēšanas ietvaros aizsargātu nelikumīgas darbības no tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumiem.

Ja tiesa konstatē, ka šajā gadījumā pastāv faktiska pretruna ar pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem, kuri aizsargā personu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību, tiesai ar trešās valsts centrālo iestāžu starpniecību jāpieprasa attiecīgās trešās valsts atzinums. Ja trešā valsts, ar kuru notikusi apspriešanās, apstiprina konflikta pastāvēšanu un iebilst pret rīkojuma izpildi, tiesai ir jāatsauc rīkojums.

Ja konflikts rodas, pamatojoties uz citiem trešo valstu tiesību aktiem, kas nav paredzēti, lai aizsargātu personas pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību, tiesa pieņem lēmumu, līdzsvarojot intereses par labu rīkojumam un pret rīkojuma apstiprināšanu..

2018/0108 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

Par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

Tā kā:

1)Savienība ir izvirzījusi mērķi saglabāt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienība pieņem pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, ko parasti dēvē par stūrakmeni tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās Eiropas Savienībā kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī.

2)Pasākumi elektronisko pierādījumu iegūšanai un saglabāšanai kļūst arvien nozīmīgāki, lai nodrošinātu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu visā Savienībā. Efektīvi mehānismi elektronisko pierādījumu iegūšanai ir būtiski noziedzības apkarošanai, vienlaikus ievērojot nosacījumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību pamattiesībām un principiem, kas atzīti Līgumos ietvertajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principi, pienācīgs process, datu aizsardzība, sarakstes noslēpums un privātums.

3)Tieslietu un iekšlietu ministru un Savienības iestāžu pārstāvju kopīgajā 2016. gada 22. marta paziņojumā par teroristu uzbrukumiem Briselē tika uzsvērts, ka prioritārā kārtā nepieciešams atrast veidus, kā ātrāk un efektīvāk nodrošināt un iegūt elektroniskos pierādījumus un noteikt konkrētus pasākumus šā jautājuma risināšanai.

4)Padomes 2016. gada 9. jūnija secinājumos uzsvērts, ka arvien lielāka nozīme ir elektroniskiem pierādījumiem kriminālprocesos un ekonomikas un sabiedrības labā kibertelpas aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgām darbībām, tādēļ tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi, lai veiktu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kibertelpu.

5)Komisija 2017. gada 13. septembra Kopīgajā paziņojumā “Noturība, novēršana un aizsardzība, veidojot Eiropas Savienībai stipru kiberdrošību” 27 uzsvēra, ka efektīva kibernoziegumu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir galvenais faktors, kas attur no kibernoziegumu veikšanas, un ka pašreizējo procesuālo regulējumu nepieciešams labāk pielāgot interneta laikmetam. Spēkā esošās procedūras reizēm nespēja atbilstoši ātri reaģēt uz kiberuzbrukumiem, tādēļ ir īpaši nepieciešama ātra pārrobežu sadarbība.

6)Savā 2017. gada 3. oktobra Rezolūcijā par cīņu pret kibernoziegumiem 28 Eiropas Parlaments pievienojās šīm bažām, uzsverot problēmas, kādas šobrīd sadrumstalotais tiesiskais regulējums var radīt pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt tiesībaizsardzības prasības, un aicināja Komisiju nākt klajā ar Savienības elektronisko pierādījumu tiesisko regulējumu, nodrošinot pietiekamus aizsardzības līdzekļus visu iesaistīto personu tiesībām un brīvībām.

7)Tīkla pakalpojumus var nodrošināt no jebkuras vietas, un tiem nav vajadzīga fiziskā infrastruktūra, telpas vai personāls attiecīgajā valstī. Tāpēc attiecīgos pierādījumus bieži glabā ārpus izmeklēšanas valsts vai to dara pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus šīs valsts. Bieži vien nav nekādas citas saiknes starp izmeklējamo lietu attiecīgajā valstī un valsti, kurā pakalpojumu sniedzējs glabā datus vai atrodas tā galvenā uzņēmējdarbības vieta.

8)Šīs saiknes neesības dēļ tiesiskās sadarbības lūgumi bieži tiek adresēti valstīm, kurās ir liels pakalpojumu sniedzēju skaits, taču nav citas saistības ar attiecīgo lietu. Turklāt pieprasījumu skaits ir palielinājies, ņemot vērā to, ka arvien vairāk tiek izmantoti tīklu pakalpojumi, kuriem pēc būtības nav robežu. Tādēļ elektronisko pierādījumu iegūšanai, izmantojot tiesiskās sadarbības kanālus, bieži vien ir vajadzīgs ilgs laiks — ilgāks, nekā sekojošās norādes varētu būt pieejamas. Turklāt nav skaidra regulējuma sadarbībai ar pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus daži trešo valstu pakalpojumu sniedzēji pieņem tiešus pieprasījumus pēc datiem, kas nav saturs, kā to ļauj šo valstu piemērojamie tiesību akti. Tādēļ visas dalībvalstis paļaujas uz pieejamajiem sadarbības kanāliem ar pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot dažādus valstu instrumentus, nosacījumus un procedūras. Turklāt attiecībā uz satura datiem dažas dalībvalstis ir piemērojušas vienpusējus pasākumus, savukārt citas turpina paļauties uz tiesisko sadarbību.

9)Sadrumstalotais tiesiskais regulējums rada problēmas pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izpildīt tiesībaizsardzības prasības. Tādēļ ir nepieciešams izstrādāt Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz elektroniskiem pierādījumiem, lai uzliktu pienākumu tiem pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas instrumenta darbības joma, bez tiesu iestādes iesaistīšanas pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī sniegt atbildi tieši iestādēm.

10)Rīkojumi saskaņā ar šo regulu būtu jāadresē šim mērķim izraudzītajiem pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pārstāvjiem. Ja pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, nav izraudzījies juridisko pārstāvi, rīkojumus var adresēt jebkuram šā pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā. Šī atkāpšanās iespēja palīdz nodrošināt sistēmas efektivitāti, ja pakalpojumu sniedzējs (vēl) nav iecēlis īpašu pārstāvi.

11)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums elektronisko pierādījumu iegūšanai krimināllietās var darboties, tikai pamatojoties uz augstu savstarpējās uzticēšanās līmeni starp dalībvalstīm, kas ir būtisks priekšnoteikums šā instrumenta pareizai darbībai.

12)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tie ietver tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, likumības un proporcionalitātes principus, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Ja izdevējai dalībvalstij ir norādes par paralēla kriminālprocesa iespējamu norisi citā dalībvalstī, tā apspriežas ar šīs dalībvalsts iestādēm saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2009/948/TI 29 .

13)Lai garantētu pamattiesību pilnīgu ievērošanu, šajā regulā ir skaidri norādīti nepieciešamie standarti attiecībā uz jebkādu personas datu iegūšanu, šādu datu apstrādi, pārskatīšanu tiesā attiecībā uz šajā instrumentā paredzētā izmeklēšanas pasākuma izmantošanu un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

14)Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot procesuālās tiesības kriminālprocesā, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2010/64/ES 30 , 2012/13/ES 31 , 2013/48/ES 32 , 2016/343 33 , 2016/800 34 un 2016/1919 35 .

15)Šajā instrumentā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem kompetentā tiesu iestāde Eiropas Savienībā, izdodot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumu, var pieprasīt pakalpojumu sniedzējam, kas Savienībā piedāvā pakalpojumus, sniegt vai saglabāt elektroniskos pierādījumus. Šī regula ir piemērojama visos gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts citā dalībvalstī. Attiecībā uz iekšzemes situācijām, kad šajā regulā paredzētos instrumentus nevar izmantot, regulai nevajadzētu ierobežot valsts kompetento iestāžu pilnvaras, kas jau ir noteiktas valsts tiesību aktos, uzlikt pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēti to teritorijā.

16)Kriminālprocesā vissvarīgākie pakalpojumu sniedzēji ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un konkrēti informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, kas veicina mijiedarbību starp lietotājiem. Tādējādi šai regulai vajadzētu attiekties uz abām grupām. Elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji ir definēti priekšlikumā direktīvai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu. Tie ietver starppersonu saziņu, piemēram, IP balss pārraidi, tūlītējās ziņapmaiņas un e-pasta pakalpojumus. Šeit ietvertie informācijas sabiedrības pakalpojumu veidi ir tie, attiecībā uz kuriem datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements, un jo īpaši attiecas uz sociālajiem tīkliem, ciktāl tie nav elektronisko sakaru pakalpojumi, uz tiešsaistes tirgiem, kas sekmē darījumus starp to lietotājiem (piemēram, patērētājiem vai uzņēmumiem) un citiem mitināšanas pakalpojumiem, tostarp, ja pakalpojumu sniedz, izmantojot mākoņdatošanu. Informācijas sabiedrības pakalpojumi, attiecībā uz kuriem datu glabāšana nav lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements un kuriem ir tikai palīgraksturs, piemēram, juridiskie, arhitektūras, inženiertehniskie un grāmatvedības pakalpojumi, kas tiek sniegti tiešsaistē no attāluma, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas pat tad, ja tie varētu atbilst informācijas sabiedrības pakalpojumu definīcijai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/1535.

17)Daudzos gadījumos dati lietotāja ierīcē vairs netiek glabāti vai apstrādāti, bet ir pieejami mākoņa infrastruktūrā piekļuvei no jebkuras vietas. Lai sniegtu minētos pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējiem nav nepieciešams veikt uzņēmējdarbību vai izvietot serverus konkrētā jurisdikcijā. Tādējādi šīs regulas piemērošanai nevajadzētu būt atkarīgai no pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma vai datu apstrādes vai glabāšanas ierīces faktiskās atrašanās vietas.

18)Īpaši svarīgi attiecībā personu, kuras atbildīgas par ļaunprātīgām vai apdraudētām tīmekļa vietnēm, identificēšanu ir tādu interneta infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, kas saistīti ar vārdu un numuru piešķiršanu, piemēram, domēnu vārdu reģistratori un reģistri, privātuma un starpniekservera pakalpojumu sniedzēji vai reģionālie interneta reģistri interneta protokola (“IP”) adresēm. Viņu rīcībā ir dati, kas ir īpaši nozīmīgi kriminālprocesā, jo tie ļauj identificēt personu vai struktūru, kas atbildīgas par kriminālnoziegumā izmantoto tīmekļa vietni, vai noziedzīgo darbību rezultāta cietušas personas, ja apdraudētu tīmekļa vietni ir uzlauzuši noziedznieki.

19)Šī regula regulē tikai uzglabāto datu vākšanu, proti, tie ir pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošie dati brīdī, kad viņš saņem Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma sertifikātu. Regulā nav noteikts vispārējs datu saglabāšanas pienākums, kā arī netiek atļauts pārtvert vai iegūt uzglabātos datus nākotnē pēc datu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma sertifikāta saņemšanas. Dati būtu jāsniedz neatkarīgi no tā, vai tie ir šifrēti vai ne.

20)Datu kategorijas, uz kurām attiecas šī regula, ietver abonenta datus, piekļuves datus, darījumu datus (šīs trīs kategorijas dēvē par “datiem, kas nav saturs”) un satura datus. Šis dalījums, izņemot piekļuves datus, pastāv daudzu dalībvalstu tiesību aktos, kā arī pašreizējā ASV tiesiskajā regulējumā, un tas ļauj pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgi apmainīties ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ar datiem, kas nav saturs.

21)Ir lietderīgi nošķirt piekļuves datus kā īpašu datu kategoriju, ko izmanto šajā regulā. Piekļuves dati tiek vākti ar tādu pašu mērķi kā abonenta dati, proti, lai identificētu ar tiem saistīto lietotāju, un pamattiesību aizskāruma līmenis ir līdzīgs kā abonenta datu gadījumā. Piekļuves dati parasti tiek reģistrēti kā notikumu ieraksta daļa (citiem vārdiem sakot, servera žurnālā), lai norādītu lietotāja piekļuves pakalpojumam sesijas sākumu un beigas. Bieži vien tā ir atsevišķa IP adrese (statiska vai dinamiska) vai cits identifikators, kas nošķir piekļuves sesijas laikā izmantoto tīkla saskarni. Ja lietotājs nav zināms, bieži vien vispirms ir identifikatora dati, un tikai pēc tam var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzējs iesniedz ar šo identifikatoru saistītos abonenta datus.

22)No otras puses, darījumu dati parasti tiek prasīti ar mērķi iegūt informāciju par lietotāja kontaktiem un atrašanās vietu, un tos var sniegt, lai izveidotu attiecīgās personas profilu. Tas nozīmē, ka piekļuves dati paši par sevi nevar kalpot līdzīgam mērķim, piemēram, tie neatklāj nekādu informāciju par sarunu partneriem, kas saistīti ar lietotāju. Tādējādi ar šo priekšlikumu tiek ieviesta jauna datu kategorija, kas ir uzskatāma par abonenta datiem, ja šo datu iegūšanas mērķis ir līdzīgs.

23)Visas datu kategorijas ietver personas datus, un tādējādi uz tiem attiecas aizsardzības pasākumi saskaņā ar Savienības datu aizsardzības acquis, taču atšķirīga ir ietekmes intensitāte uz pamattiesībām, jo īpaši tas attiecas uz abonenta datiem un piekļuves datiem, no vienas puses, un uz darījumu datiem un satura datiem no otras puses. Lai gan abonenta dati un piekļuves dati ir noderīgi, lai izmeklēšanā gūtu pirmās norādes par aizdomās turētās personas identitāti, darījumu un satura dati ir vissvarīgākie kā pierādījumu materiāls. Tādēļ ir būtiski, lai šis instruments aptvertu visas šīs datu kategorijas. Ņemot vērā atšķirīgo pamattiesību aizskāruma līmeni, tiek piemēroti dažādi nosacījumi abonentu un piekļuves datu iegūšanai, no vienas puses, un darījumu un satura datu iegūšanai, no otras puses.

24)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums ir izmeklēšanas pasākumi, kas būtu jāizdod tikai saistībā ar konkrētiem kriminālprocesiem pret konkrētiem zināmiem vai vēl nezināmiem konkrēta, jau izdarīta noziedzīgā nodarījuma izpildītājiem, pirms tam katrā atsevišķā lietā izvērtējot proporcionalitāti un nepieciešamību.

25)Šī regula neskar iestāžu izmeklēšanas pilnvaras civillietās vai administratīvos procesos, tostarp gadījumos, kad to rezultātā var tikt piemērotas sankcijas.

26)Šī regula būtu jāpiemēro pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā, un šajā regulā paredzētos rīkojumus var izdot tikai attiecībā uz datiem, kas attiecas uz Savienībā piedāvātiem pakalpojumiem. Pakalpojumi, kas tiek piedāvāti tikai ārpus Savienības, neietilpst šīs regulas darbības jomā, pat ja pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienībā.

27)Lai noteiktu, vai pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, nepieciešams izvērtēt, vai pakalpojumu sniedzējs ļauj juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot savus pakalpojumus. Tomēr tiešsaistes saskarnes pieejamība vien, piemēram, pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka tīmekļa vietnes vai e-pasta adreses un citas kontaktinformācijas pieejamība vienā vai vairākās dalībvalstīs, aplūkojot atsevišķi, nebūtu pietiekams nosacījums šīs regulas piemērošanai.

28)Nosakot šīs regulas piemērošanas jomu, par nozīmīgu faktoru būtu uzskatāma arī būtiska saistība ar Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Savienībā. Ja viņš neveic šādu uzņēmējdarbību, kritērijs par būtisku saistību būtu jāizvērtē, pamatojoties uz ievērojamu lietotāju skaitu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem būtiskajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā minētajā dalībvalstī parasti lietotā valoda vai valūta, vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus. Par darbību vēršanu uz kādu dalībvalsti norāda arī lietojumprogrammas (“lietotnes”) pieejamība attiecīgās valsts lietotņu veikalā, vietējo reklāmas pakalpojumu sniegšana vai reklāmas sniegšana attiecīgajā dalībvalstī izmantotajā valodā, vai attiecības ar klientiem, piemēram, nodrošinot klientu apkalpošanas dienestu valodā, ko parasti izmanto attiecīgajā dalībvalstī. Tāpat tiek pieņemts, ka pastāv būtiska saistība, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savu darbību uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā Regulā 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 36 . No otras puses, pakalpojuma sniegšanu tikai nolūkā nodrošināt atbilstību Regulā (ES) 2018/302 37 noteiktajam diskriminācijas aizliegumam tikai šā viena iemesla dēļ nevar uzskatīt par darbību virzīšanu vai vēršanu uz konkrētu teritoriju Savienībā.

29)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāizdod tikai tad, ja tas ir nepieciešams un proporcionāls. Novērtējumā būtu jāņem vērā, vai rīkojums nepārsniedz leģitīmā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, proti, iegūt attiecīgos un nepieciešamos datus, kas kalpotu kā pierādījums tikai konkrētajā lietā.

30)Ja tiek izdots Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojums, tā izdošanas vai apstiprināšanas procesā vienmēr būtu jāiesaista tiesu iestāde. Ņemot vērā darījumu un satura datu sensitīvo būtību, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošana vai apstiprināšana šo kategoriju datu sniegšanas vajadzībām ir jāpārskata tiesnesim. Tā kā abonentu un piekļuves dati ir mazāk sensitīvi, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus to izpaušanai var izdot vai apstiprināt arī kompetentie prokurori.

31)Tā paša iemesla dēļ ir jānošķir šīs regulas materiālā piemērošanas joma: rīkojumus par abonentu un piekļuves datu sniegšanu var izdot par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, savukārt attiecībā uz piekļuvi darījumu un satura datiem vajadzētu piemērot stingrākas prasības, lai atspoguļotu šādu datu sensitīvo būtību. Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa un iesaistīto personu tiesību ievērošanu, proporcionālāku pieeju ļauj nodrošināt priekšlikumā noteiktais slieksnis kopā ar vairākiem citiem ex ante un ex post nosacījumiem un aizsardzības pasākumiem. Tajā pašā laikā slieksnim nevajadzētu ierobežot instrumenta efektivitāti un tā praktisku izmantošanu. Atļaujot izdot rīkojumus tādu nodarījumu izmeklēšanā, par kuriem paredzēts maksimālais brīvības atņemšanas sods uz vismaz trīs gadiem, instrumenta darbības joma tiek ierobežota attiecībā uz smagākiem noziegumiem, pārmērīgi neierobežojot tā praktisku izmantošanu. Tas izslēdz no darbības jomas ievērojamu skaitu noziegumu, kas dalībvalstīs tiek uzskatīti par mazāk smagiem, par ko liecina mazāks piemērojamais maksimālais sods. Turklāt tā priekšrocība ir vienkāršā praktiskā izmantošana.

32)Noteiktu nodarījumu gadījumā pierādījumi parasti būs pieejami tikai elektroniskā formā, kam ir raksturīgs īslaicīgums. Tas attiecas uz kibernoziegumiem, pat tādiem, kuri būtībā un paši par sevi nav uzskatāmi par smagiem noziegumiem, taču var radīt ievērojamu vai būtisku kaitējumu, jo īpaši gadījumos, kad to ietekme uz atsevišķiem indivīdiem ir neliela, taču nodarītā kaitējuma apjoms ir liels un vispārējs. Vairākumā gadījumu, kad nodarījums tiek izdarīts, izmantojot informācijas sistēmu, tāda paša sliekšņa piemērošana kā citiem nodarījumu veidiem var novest pie nesodāmības. Tas pamato regulas piemērošanu arī tiem nodarījumiem, par kuriem piemēro sodu ar brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem. Par teroristu nodarījumiem, kā noteikts Direktīvā 2017/541/ES, nav jāpiemēro minimālais maksimālais trīs gadu slieksnis.

33)Turklāt nepieciešams noteikt, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu drīkst izdot tikai tad, ja līdzīgs rīkojums būtu pieejams tāda paša noziedzīga nodarījuma gadījumā salīdzināmā iekšzemes situācijā izdevējvalstī.

34)Gadījumos, kad pieprasītie dati tiek glabāti vai apstrādāti kā daļa no infrastruktūras, ko pakalpojumu sniedzējs nodrošina uzņēmumam vai citai struktūrai, kura nav fiziskas personas — parasti mitināšanas pakalpojumu gadījumā —, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums būtu jāizmanto tikai tad, ja citi izmeklēšanas pasākumi, kas ir vērsti uz uzņēmumu vai struktūru, nav piemēroti, jo īpaši, ja tas apdraudētu izmeklēšanu. Tas ir jo īpaši būtiski, ja runa ir par lielākām struktūrām, piemēram, korporācijām vai valdības struktūrām, kuras izmanto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, lai nodrošinātu savu korporatīvo IT infrastruktūru vai pakalpojumus, vai abus. Pirmajam Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma adresātam šādās situācijās vajadzētu būt uzņēmumam vai citai struktūrai. Šis uzņēmums vai cita struktūra var nebūt pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma. Tomēr gadījumos, kad nav piemēroti vērsties pie šīs struktūras, jo tā, piemēram, tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos attiecīgajā lietā, vai arī ir norādes par slepenu vienošanos ar izmeklēšanas objektu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ar lūgumu iesniegt prasītos datus vērsties pie pakalpojumu sniedzēja, kurš nodrošina attiecīgo infrastruktūru. Šis noteikums neskar tiesības pieprasīt pakalpojumu sniedzējam saglabāt datus.

35)Imunitāte un privilēģijas, kas var attiekties uz personu kategorijām (piemēram, diplomātiem) vai īpaši aizsargātām attiecībām (piemēram, advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte), ir minētas citos savstarpējās atzīšanas instrumentos, piemēram, Eiropas izmeklēšanas rīkojumā. To tvērums un ietekme atšķiras atkarībā no piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas būtu jāņem vērā rīkojuma izdošanas laikā, jo izdevējiestāde var izdot rīkojumu tikai tad, ja līdzīgs rīkojums būtu pieejams salīdzināmā iekšzemes situācijā. Papildus šim pamatprincipam imunitāte un privilēģijas, kas aizsargā piekļuves, darījumu vai satura datus pakalpojumu sniedzēja dalībvalstī, cik vien iespējams jāņem vērā izdevējvalstī tādā pašā veidā kā tad, ja tos paredzētu izdevējvalsts tiesību akti. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad dalībvalsts, kurā vēršas pie pakalpojumu sniedzēja vai tā juridiskā pārstāvja, tiesību akti nodrošinātu lielāku aizsardzību, nekā to nodrošina izdevējvalsts tiesību akti. Tāpat šis noteikums nodrošina to, ka tiek ņemti vērā gadījumi, kad datu izpaušana var ietekmēt minētās dalībvalsts pamatintereses, piemēram, valsts drošību un aizsardzību. Kā papildu drošības līdzeklis šie aspekti būtu jāņem vērā ne tikai tad, kad tiek izdots rīkojums, bet arī vēlāk, izvērtējot attiecīgo datu atbilstību un pieņemamību attiecīgajā kriminālprocesa posmā, un izpildes procedūras gadījumā šie aspekti būtu jāņem vērā izpildes iestādei.

36)Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu var izdot par jebkuru nodarījumu. Tā mērķis ir novērst attiecīgo datu izņemšanu, dzēšanu vai grozīšanu situācijās, kad šo datu sniegšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks, piemēram, tāpēc, ka tiks izmantoti tiesiskās sadarbības kanāli.

37)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumi būtu jāadresē pakalpojumu sniedzēja izraudzītajam juridiskajam pārstāvim. Ja juridiskais pārstāvis nav izraudzīts, rīkojumus var adresēt pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā. Tas var attiekties uz gadījumiem, kad pakalpojumu sniedzējam nav juridiska pienākuma iecelt juridisko pārstāvi. Ja juridiskais pārstāvis nepilda prasības ārkārtas situācijās, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumu var adresēt arī pakalpojumu sniedzējam papildus oriģinālā rīkojuma izpildei vai tās vietā saskaņā ar 14. panta noteikumiem. Ja juridiskais pārstāvis nepilda prasības situācijās, kas nav ārkārtas, taču nepārprotami pastāv datu zuduma risks, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojumu var adresēt arī jebkuram pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā. Šo dažādo iespējamo scenāriju dēļ noteikumos tiek izmantots vispārējais jēdziens “adresāts”. Ja pienākums, piemēram, konfidencialitātes ievērošana, attiecas ne tikai uz adresātu, bet arī uz pakalpojumu sniedzēju, kas nav adresāts, tas ir norādīts attiecīgajā noteikumā.

38)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumi būtu jānosūta pakalpojumu sniedzējam, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC) vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR), kas būtu jāpārtulko. Lai novērstu izmeklēšanas apdraudējumu, sertifikātos vajadzētu būt norādītai tādai pašai obligātai informācijai kā rīkojumos, izņemot pasākuma nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojumus vai sīkāku informāciju par lietu. Bet, tā kā sertifikāti ir daļa no paša rīkojuma, aizdomās turētajai personai ir iespēja apstrīdēt sertifikātus vēlāk kriminālprocesa laikā. Vajadzības gadījumā sertifikātu nepieciešams pārtulkot (vienā no) adresāta dalībvalsts oficiālajā(m) valodā(m) vai citā oficiālajā valodā, ko pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis par pieņemamu.

39)Kompetentajai izdevējiestādei EPOC vai EPOC-PR būtu jānosūta tieši adresātam, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku dokumentu ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniedzējs var noteikt tā autentiskumu, piemēram, ierakstītā vēstulē, izmantojot drošu e-pasta sistēmu vai platformas vai citus drošus kanālus, tai skaitā pakalpojumu sniedzēja piedāvātos, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus.

40)Pieprasītie dati būtu jānosūta iestādēm ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc EPOC saņemšanas. Ārkārtas situācijās un gadījumos, kad izdevējiestāde norāda citus iemeslus atkāpei no desmit dienu termiņa, datu iesniedzējam būtu jāievēro īsāki termiņi. Tie varētu būt gadījumi, kad pastāv nenovēršami draudi, ka prasītie dati varētu tikt izdzēsti, kā arī apstākļi, kas saistīti ar notiekošu izmeklēšanu, piemēram, ja pieprasītie dati ir saistīti ar citiem steidzamiem izmeklēšanas pasākumiem, kurus nevar īstenot bez trūkstošiem datiem vai kuri ir citādi atkarīgi no šiem datiem.

41)Lai pakalpojumu sniedzējiem ļautu risināt formālas problēmas, nepieciešams noteikt procedūru saziņai starp pakalpojumu sniedzēju un izdevēju tiesu iestādi gadījumos, kad EPOC varētu būt nepilnīgs vai tajā ir acīmredzamas kļūdas vai trūkst informācijas rīkojuma izpildei. Turklāt, ja pakalpojumu sniedzējs nesniegtu pilnīgu vai savlaicīgu informāciju citu iemeslu dēļ, piemēram, ja viņš uzskata, ka tas ir pretrunā ar pienākumu, ko paredz trešās valsts tiesību akti, vai ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums nav izdots saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem, viņam vajadzētu sazināties ar izdevējiestādēm un sniegt atbilstīgus pamatojumus. Tādēļ saziņas procedūrai kopumā būtu jānodrošina iespēja izdevējiestādei agrīnā posmā labot vai pārskatīt EPOC. Lai garantētu datu pieejamību, pakalpojumu sniedzējam būtu jāsaglabā dati, ja no tiem var identificēt pieprasītos datus.

42)Saņemot Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR), pakalpojumu sniedzējam vajadzētu saglabāt pieprasītos datus ne ilgāk kā 60 dienas, ja vien izdevējiestāde neinformē pakalpojumu sniedzēju, ka tā ir sākusi procedūru nākamajam pieprasījumam sniegt datus, tādā gadījumā dati jāsaglabā ilgāku laiku. 60 dienu periods ir aprēķināts, lai varētu iesniegt oficiālu pieprasījumu. Šim nolūkam ir jāveic vismaz daži formāli pasākumi, piemēram, jānosūta tulkošanai savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījums. Pēc minētās informācijas saņemšanas dati būtu jāsaglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams, līdz tos sniedz saskaņā ar turpmāku pieprasījumu sniegt datus.

43)Pakalpojumu sniedzējiem un to juridiskajiem pārstāvjiem būtu jānodrošina konfidencialitāte un, ja izdevējiestāde to pieprasa, lai garantētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 23. pantu, 38 , jāatturas informēt personu, kuras dati tiek pieprasīti. Tomēr lietotāja informācija ir būtisks elements, lai nodrošinātu pārskatīšanu un tiesisko aizsardzību, un, ja pakalpojumu sniedzējs tika lūgts neinformēt lietotāju, gadījumos, kad netiek apdraudēta notiekošā izmeklēšana, iestādei šī informācija būtu jāsniedz saskaņā ar valsts pasākumu, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2016/680 13. pantu 39 .

44)Ja adresāts nepilda prasības, izdevējiestāde var nosūtīt visu rīkojumu, tostarp nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojumu, kam pievienots sertifikāts, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā sertifikāta adresāts dzīvo vai veic uzņēmējdarbību. Šai dalībvalstij būtu jāizpilda rīkojums saskaņā ar tās tiesību aktiem. Ja tiek pārkāpti šajā regulā noteiktie pienākumi, dalībvalstīm būtu jānodrošina iedarbīgu, samērīgu un atturošu finansiālo sankciju piemērošana.

45)Izpildes procedūra ir procedūra, kurā adresāts var iebilst pret izpildi konkrētu ierobežotu iemeslu dēļ. Izpildes iestāde var atteikties atzīt un izpildīt rīkojumu, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, vai ja saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem ir spēkā imunitāte un privilēģijas vai arī informācijas izpaušana var ietekmēt valsts pamatintereses, piemēram, valsts drošību un aizsardzību. Izpildes iestādei jāapspriežas ar izdevējiestādi pirms atteikuma atzīt vai izpildīt rīkojumu, pamatojoties uz minētajiem iemesliem. Prasību neizpildes gadījumā iestādes var piemērot sankcijas. Šīm sankcijām jābūt samērīgām, turklāt jāņem vērā konkrētie apstākļi, piemēram, atkārtota vai sistemātiska prasību neizpilde.

46)Neatkarīgi no to datu aizsardzības pienākumiem pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāuzņemas atbildība par kaitējumu, kas nodarīts viņu lietotājiem vai trešajām personām tikai tādēļ, ka pakalpojumu sniedzēji ir labticīgi ievērojuši EPOC vai EPOC-PR prasības.

47)Papildus personām, kuru dati tiek pieprasīti, izmeklēšanas pasākums var ietekmēt pakalpojumu sniedzējus un trešās valstis. Lai nodrošinātu trešo valstu suverēno interešu atzīšanu, aizsargātu attiecīgo personu un novērstu pretrunīgus pienākumus pakalpojumu sniedzējiem, šis instruments nodrošina īpašu mehānismu pārskatīšanai tiesā, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma prasību ievērošana neļautu pakalpojumu sniedzējiem ievērot juridiskos pienākumus, kas izriet no trešās valsts tiesību aktiem.

48)Šajā nolūkā, ja adresāts uzskata, ka ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu konkrētajā gadījumā tiks pārkāpts juridiskais pienākums, kas izriet no trešās valsts tiesību aktiem, viņam par to būtu jāinformē izdevējiestāde, iesniedzot pamatotu iebildumu un izmantojot pielikumā pievienotās veidlapas. Izdevējiestādei tad būtu jāpārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums atbilstoši pamatotajam iebildumam, ņemot vērā tos pašus kritērijus, kas būtu jāievēro kompetentai tiesai. Ja iestāde nolemj apstiprināt rīkojumu, procedūra būtu jānodod attiecīgās dalībvalsts paziņotajai kompetentajai tiesai, kura pēc tam pārskata rīkojumu.

49)Lai noteiktu pretrunīga pienākuma esību izskatāmās lietas konkrētajos apstākļos, kompetentā tiesa vajadzības gadījumā var paļauties uz attiecīgu ārējo ekspertu atzinumu, piemēram, ja pārskatīšanas laikā rodas jautājumi par attiecīgās trešās valsts tiesību aktu interpretāciju. Piemēram, tās varētu būt apspriedes ar šīs valsts centrālajām iestādēm.

50)Zināšanas par tiesību aktu interpretāciju var nodrošināt arī ekspertu atzinumi, ja tādi ir pieejami. Informācijai un tiesu praksei par trešo valstu tiesību aktu interpretāciju un dalībvalstu kolīziju procedūrām vajadzētu būt pieejamai centrālajā platformā, piemēram, SIRIUS projektā un/vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā. Tam būtu jānodrošina iespēja tiesām izmantot citu valstu tiesu uzkrāto pieredzi un zināšanas par tiem pašiem vai līdzīgiem jautājumiem. Tam nevajadzētu kavēt jaunu apspriešanos ar trešo valsti, ja tāda ir nepieciešama.

51)Ja pastāv pretrunīgi pienākumi, tiesai būtu jānosaka, vai trešās valsts pretrunīgie noteikumi aizliedz attiecīgo datu izpaušanu, pamatojoties uz to, ka tas ir nepieciešams attiecīgo personu pamattiesību aizsardzību vai trešās valsts pamatinterešu saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību nodrošināšanu. Veicot šo novērtējumu, tiesai būtu jāņem vērā, vai trešās valsts tiesību akti tā vietā, lai aizsargātu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses, kas saistītas ar valsts drošību vai aizsardzību, acīmredzami cenšas aizsargāt citas intereses vai arī ir vērsti uz to, lai kriminālizmeklēšanas ietvaros aizsargātu nelikumīgas darbības no tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumiem. Ja tiesa secina, ka trešās valsts pretrunīgie noteikumi aizliedz attiecīgo datu izpaušanu, pamatojoties uz apsvērumiem, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu attiecīgo personu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību, tai būtu jāapspriežas ar trešo valsti ar tās centrālo iestāžu starpniecību, kuras savstarpējas tiesiskās palīdzības nolūkos jau ir izveidotas lielākajā daļā pasaules reģionu. Tiesai būtu jānosaka termiņš, līdz kuram trešā valsts var iesniegt iebildumus pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi; ja trešās valsts iestādes nereaģē noteiktajā (pagarinātajā) termiņā, neraugoties uz atgādinājumu, kurā tās ir informētas par atbildes nesniegšanas sekām, tiesa apstiprina rīkojumu. Ja trešās valsts iestādes iebilst pret informācijas izpaušanu, tiesai ir jāatceļ rīkojums.

52)Visos pārējos pretrunīgo pienākumu gadījumos, kas neattiecas uz personas pamattiesībām vai trešās valsts pamatinteresēm saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību, tiesai būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, apsverot vairākus elementus, kas ir izstrādāti, lai pārliecinātos, cik stipra ir saikne ar kādu no abām iesaistītajām jurisdikcijām, kādas ir attiecīgās intereses iegūt datus vai nepieļaut to izpaušanu, kā arī kādas ir iespējamās sekas pakalpojumu sniedzējam, ja tas pildīs rīkojuma prasības. Attiecībā uz kibernoziegumiem ir svarīgi, ka nozieguma izdarīšanas vieta attiecas gan uz vietu(-ām), kurā(-ās) tika veikta darbība, gan uz vietu(-ām), kur ir īstenojušās nodarījuma sekas.

53)Regulas 9. pantā izklāstītie nosacījumi ir piemērojami arī gadījumos, kad rodas pretrunīgi pienākumi, kas izriet no trešās valsts tiesību aktiem. Šīs procedūras laikā dati būtu jāsaglabā. Ja rīkojums tiek atcelts, var izdot jaunu datu saglabāšanas rīkojumu, lai ļautu izdevējiestādei prasīt sniegt datus, izmantojot citus kanālus, piemēram, savstarpēju tiesisko palīdzību.

54)Ir būtiski, lai visām personām, kuru dati tiek pieprasīti kriminālizmeklēšanā vai tiesvedībā, būtu pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu. Aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām vajadzētu būt tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību kriminālprocesā. Tas var ietekmēt ar šādiem līdzekļiem iegūto pierādījumu pieņemamību vai attiecīgā gadījumā to nozīmīgumu tiesvedībā. Turklāt minētajām personām tiek piešķirtas visas piemērojamās procesuālās garantijas, piemēram, tiesības uz informāciju. Tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību būtu jānodrošina arī citām personām, kuras nav aizdomās turētās vai apsūdzētās personas. Tādēļ būtu jānodrošina vismaz iespēja apstrīdēt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma likumību, tostarp rīkojuma nepieciešamību un proporcionalitāti. Šai regulai nebūtu jāierobežo iespējamie pamatojumi rīkojuma likumības apstrīdēšanai. Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi būtu jāizmanto izdevējvalstī saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Noteikumi par pagaidu noregulējumu būtu jāreglamentē valsts tiesību aktiem.

55)Turklāt izpildes procedūras laikā un izmantojot turpmākos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, adresāts var iebilst pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma izpildi vairāku ierobežotu iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka rīkojumu nav izdevusi vai apstiprinājusi kompetenta iestāde vai ka rīkojums acīmredzami pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartu vai ir acīmredzami ļaunprātīgs. Piemēram, rīkojums sniegt satura datus, kuri attiecas uz nenoteiktu cilvēku grupu kādā ģeogrāfiskajā apgabalā vai kuriem nav saiknes ar konkrētu kriminālprocesu, acīmredzami ignorētu šajā regulā noteiktos Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumus.

56)Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi ir viena no pamattiesībām. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un LESD 16. panta 1. punktu ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personas dati tiek aizsargāti un ka tos var apstrādāt tikai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680.

57)Personas dati, kas iegūti saskaņā ar šo regulu, būtu jāapstrādā tikai tad, ja tas ir nepieciešami un proporcionāli noziedzīgu nodarījumu novēršanai, izmeklēšanai, atklāšanai un kriminālvajāšanai par tiem vai kriminālsodu izpildei un lai īstenotu tiesības uz aizstāvību. Jo īpaši dalībvalstīm jānodrošina attiecīgas datu aizsardzības politikas un pasākumu piemērošana gadījumos, kad attiecīgās iestādes pārsūta pakalpojumu sniedzējiem personas datus šīs regulas vajadzībām, kā arī pasākumi datu drošībai. Pakalpojumu sniedzējiem tas pats jānodrošina, nosūtot personas datus attiecīgajām iestādēm. Tikai pilnvarotas personas var saņemt piekļuvi informācijai, kas satur personas datus, kurus var iegūt, izmantojot autentifikācijas procesus. Nepieciešams apsvērt autentiskuma nodrošināšanas mehānismu izmantošanu, piemēram, paziņotās valsts elektroniskās identifikācijas sistēmas vai uzticamības pakalpojumus, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK.

58)Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, pamatojoties uz pieciem kritērijiem: efektivitāte, lietderība, atbilstība, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un šis izvērtējums kalpotu par pamatu iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumam. Regulāri būtu jāvāc informācija šīs regulas izvērtēšanas vajadzībām.

59)Iepriekš iztulkotu un standartizētu veidlapu izmantošana sekmē sadarbību un informācijas apmaiņu starp tiesu iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot tiem ātrāk un efektīvāk nodrošināt un pārsūtīt elektroniskus pierādījumus, vienlaikus izpildot nepieciešamās drošības prasības lietotājam draudzīgā veidā. Veidlapas samazina tulkošanas izmaksas un veicina augstus kvalitātes standartus. Tāpat atbildes veidlapas nodrošina standartizētu informācijas apmaiņu, jo īpaši gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēji nespēj izpildīt prasības tāpēc, ka konts nepastāv vai nav pieejami dati. Turklāt šīs veidlapas atvieglo statistikas vākšanu.

60)Lai efektīvi risinātu iespējamo nepieciešamību uzlabot EPOC un EPOC-PR un to veidlapu saturu, kas jāizmanto, lai sniegtu informāciju par nespēju izpildīt EPOC vai EPOC-PR, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I, II un III pielikuma grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 40 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

61)Lai iegūtu elektroniskos pierādījumus, pasākumiem, kas pamatojas uz šo regulu, nevajadzētu aizstāt Eiropas izmeklēšanas rīkojumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/41/ES 41 . Dalībvalstu iestādēm būtu jāizvēlas to situācijai vispiemērotākais instruments, tās var izvēlēties izmantot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, pieprasot dažādu veidu izmeklēšanas pasākumus, tostarp, bet ne tikai, citas dalībvalsts elektronisko pierādījumu sniegšanu.

62)Turpinoties tehnoloģiju attīstībai, dažu gadu laikā var sākt dominēt jauni saziņas līdzekļu veidi, vai šīs regulas piemērošanā var rasties nepilnības. Tādēļ ir svarīgi paredzēt pārskatīt regulas piemērošanu.

63)Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot pārrobežu elektronisko pierādījumu nodrošināšanu un iegūšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs mērķa pārrobežu rakstura dēļ, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

64)Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, [Apvienotā Karaliste / Īrija ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] vai [un, neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste / Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro].

65)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

66)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu 42 , un tas sniedza atzinumu (...) 43 ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa. Priekšmets, definīcijas un darbības joma

1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalsts iestāde var pieprasīt pakalpojumu sniedzējam, kas Savienībā piedāvā pakalpojumus, sniegt vai saglabāt elektroniskos pierādījumus neatkarīgi no datu atrašanās vietas. Šī regula neskar valstu iestāžu pilnvaras likt pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēti to teritorijā, ievērot līdzīgus valsts pasākumus.

2.Ar šo regulu negroza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti LES 6. pantā, tostarp personu, pret kurām notiek kriminālprocess, tiesības uz aizstāvību, un tā neskar tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu jebkādus pienākumus šajā sakarā.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums” ir dalībvalsts izdevējiestādes saistošs lēmums, ar ko pakalpojumu sniedzējam, kurš piedāvā pakalpojumus Savienībā un veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts citā dalībvalstī, liek sniegt elektroniskos pierādījumus;

(2)“Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums” ir dalībvalsts izdevējiestādes saistošs lēmums, ar ko pakalpojumu sniedzējam, kurš piedāvā pakalpojumus Savienībā un veic uzņēmējdarbību vai ir pārstāvēts citā dalībvalstī, liek saglabāt elektroniskos pierādījumus, ņemot vērā turpmāku pieprasījumu sniegt datus;

(3)“pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vienu vai vairākus šādu kategoriju pakalpojumus:

(a)elektronisko sakaru pakalpojums, kā noteikts [Direktīvas, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu] 2. panta 4. punktā;

(b)informācijas sabiedrības pakalpojumi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā 44 , attiecībā uz kuriem datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements; tie ietver sociālos tīklus, tiešsaistes tirgus, kas sekmē darījumus starp to lietotājiem, un citus mitināšanas pakalpojumu sniedzējus;

(c)interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumi, piemēram, IP adreses sniedzēji, domēna nosaukumu reģistri, domēna nosaukumu reģistratori un saistītie privātuma un starpnieku pakalpojumi;

(4)“pakalpojumu piedāvāšana Savienībā” nozīmē:

(a)iespēja juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot 3. punktā minētos pakalpojumus un

(b)būtiska saikne ar a) punktā minēto(-ajām) dalībvalsti(-īm);

(5)“uzņēmējdarbības veikšana” ir faktiska saimnieciskās darbības veikšana uz nenoteiktu laiku, izmantojot stabilu infrastruktūru, no kuras faktiski tiek veikta pakalpojumu sniegšanas darbība, vai stabila infrastruktūra, no kuras tiek pārvaldīta darījumdarbība;

(6)“elektroniskie pierādījumi” ir pierādījumi, kurus pakalpojumu sniedzējs vai kāds cits tā vārdā glabā elektroniskā formā brīdī, kad tiek saņemts e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma sertifikāts, un tie ietver uzglabātus abonenta datus, piekļuves datus, darījumu datus un satura datus;

(7)“abonenta dati” ir visi dati, kas attiecas uz:

(a)abonenta vai klienta identitāti, piemēram, norādīto vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, pasta vai ģeogrāfisko adresi, norēķinu un maksājumu datiem, telefona numuru vai e-pasta adresi;

(b)pakalpojuma veidu un tā ilgumu, ieskaitot tehniskos datus un datus, ar kuriem identificē saistītos tehniskos pasākumus vai saskarnes, ko izmanto vai ko sniedz abonents vai klients, un datus, kas ir saistīti ar pakalpojuma izmantošanas apstiprināšanu, izņemot paroles vai citus autentifikācijas līdzekļus, ko izmanto paroles vietā un ko nodrošina lietotājs, vai ko izveido pēc lietotāja pieprasījuma;

(8)“piekļuves dati” ir dati, kas attiecas uz lietotāja piekļuves sesijas pakalpojumam sākumu un beigām un ir noteikti nepieciešami vienīgi pakalpojuma lietotāja identificēšanai, piemēram, izmantošanas datums un laiks, vai laiks, kad lietotājs ir pieteicies pakalpojumam un atteicies no tā, kopā ar IP adresi, ko interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs piešķīris pakalpojuma lietotājam, kā arī dati, kas identificē izmantoto saskarni un lietotāja ID. Tas ietver elektronisko sakaru metadatus, kas definēti [Regulas par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā] 4. panta 3. punkta g) apakšpunktā;

(9)“darījumu dati” ir dati, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēja piedāvātā pakalpojuma sniegšanu un nodrošina kontekstu vai papildu informāciju par šādu pakalpojumu un ko ģenerē vai apstrādā pakalpojumu sniedzēja informācijas sistēma, piemēram, ziņas vai cita veida mijiedarbības avots un galamērķis, dati par ierīces atrašanās vietu, datums, laiks, ilgums, lielums, maršruts, formāts, izmantotais protokols un saspiešanas veids, ja vien šādi dati nav daļa no piekļuves datiem. Tas ietver elektronisko sakaru metadatus, kas definēti [Regulas par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā] 4. panta 3. punkta g) apakšpunktā;

(10)“satura dati” ir visi elektroniskā formātā uzglabātie dati, piemēram, teksts, balss, video, attēli un skaņa, kas nav abonenta, piekļuves vai darījumu dati;

(11)“informācijas sistēma” ir informācijas sistēma, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/40/ES 2. panta a) apakšpunktā 45 ;

(12)“izdevējvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir izdots Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums;

(13)“izpildes valsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas vai veic uzņēmējdarbību Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma adresāts un kurai tiek nosūtīti izpildei Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikāts vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikāts;

(14)“izpildes iestāde” ir izpildes valsts kompetentā iestāde, kurai izdevējiestāde nosūta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu;

(15)“ārkārtas gadījumi” ir situācijas, kad pastāv nenovēršami draudi personas dzīvībai vai fiziskai neaizskaramībai vai kritiskai infrastruktūrai, kā definēts Padomes Direktīvas 2008/114/EK 2. panta a) punktā 46 .

3. pants
Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā.

2.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus var izdot tikai kriminālprocesā gan pirmstiesas, gan tiesas posmā. Rīkojumus var izdot arī tiesvedībā par noziedzīgu nodarījumu, par kuru izdevējvalstī var saukt pie atbildības vai sodīt juridisku personu.

3.Šajā regulā paredzētos rīkojumus var izdot tikai par datiem, kas attiecas uz Savienībā piedāvātajiem pakalpojumiem, kuri definēti 2. panta 3. punktā.

2. nodaļa.    Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums, Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums un sertifikāti

4. pants
Izdevējiestāde

1.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu par abonenta datiem un piekļuves datiem var izdot

(a)tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, kas ir kompetents attiecīgajā lietā, vai

(b)cita izdevējvalsts noteikta kompetenta iestāde, kura konkrētajā gadījumā rīkojas kā izmeklēšanas iestāde kriminālprocesā un kuras kompetencē ir pieprasīt pierādījumu vākšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc tam, kad ir pārbaudīta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma atbilstība Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumiem atbilstīgi šai regulai, šādu rīkojumu apstiprina tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors izdevējvalstī.

2.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu par darījumu un satura datiem var izdot tikai

(a)tiesnesis, tiesa vai izmeklēšanas tiesnesis, kas ir kompetents attiecīgajā lietā, vai

(b)cita izdevējvalsts noteikta kompetenta iestāde, kura konkrētajā gadījumā rīkojas kā izmeklēšanas iestāde kriminālprocesā un kuras kompetencē ir pieprasīt pierādījumu vākšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc tam, kad ir pārbaudīta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma atbilstība Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumiem atbilstīgi šai regulai, šādu rīkojumu apstiprina tiesnesis, tiesa vai izmeklēšanas tiesnesis izdevējvalstī.

3.Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu var izdot:

(a)tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors, kas ir kompetents attiecīgajā lietā; vai

(b)cita izdevējvalsts noteikta kompetenta iestāde, kura konkrētajā gadījumā rīkojas kā izmeklēšanas iestāde kriminālprocesā un kuras kompetencē ir pieprasīt pierādījumu vākšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pēc tam, kad ir pārbaudīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma atbilstība Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanas nosacījumiem atbilstīgi šai regulai, šādu rīkojumu apstiprina tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis vai prokurors izdevējvalstī.

4.Ja rīkojumu ir apstiprinājusi tiesu iestāde saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punkta b) apakšpunktu, minēto iestādi var uzskatīt arī par izdevējiestādi Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikāta un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikāta nosūtīšanas vajadzībām.

5. pants
Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumi

1.Izdevējiestāde var izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu tikai tad, ja ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi.

2.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir nepieciešams un proporcionāls 3. panta 2. punktā minētās tiesvedības vajadzībām, un to var izdot tikai tad, ja līdzīgs pasākums par tādu pašu noziedzīgu nodarījumu būtu pieejams salīdzināmā iekšzemes situācijā izdevējvalstī.

3.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus par abonenta datu vai piekļuves datu sniegšanu var izdot par visiem noziedzīgiem nodarījumiem.

4.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus par darījumu datu vai satura datu sniegšanu var izdot vienīgi

(a)par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem izdevējvalstī ir paredzēta brīvības atņemšanas sods maksimālo ilgumu vismaz trīs gadi, vai

(b)par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja tie pilnībā vai daļēji ir izdarīti, izmantojot informācijas sistēmu:

–par nodarījumiem, kas definēti Padomes Pamatlēmuma 2001/413/TI 3., 4. un 5. pantā 47 ;

–par nodarījumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES 3. līdz 7. pantā 48 ;

–par nodarījumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 3. līdz 8. pantā;

(c)par noziedzīgiem nodarījumiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 3. līdz 12. pantā un 14. pantā 49 .

5.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumā iekļauj šādu informāciju:

(a)izdevējiestāde un (ja piemērojams) apstiprinātāja iestāde;

(b)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma adresāts, kā minēts 7. pantā;

(c)personas, kuru dati tiek pieprasīti, izņemot gadījumus, kad rīkojuma vienīgais mērķis ir personas identificēšana;

(d)pieprasīto datu kategorija (abonenta dati, piekļuves dati, darījumu dati vai satura dati);

(e)laika periods, par kuru pieprasīts sniegt datus (ja piemērojams);

(f)izdevējvalsts krimināltiesību piemērojamās normas;

(g)ārkārtas situācijās vai pieprasījuma datus izpaust agrāk pamatojums;

(h)gadījumos, kad pieprasītie dati tiek glabāti vai apstrādāti kā daļa no infrastruktūras, ko pakalpojumu sniedzējs nodrošina uzņēmumam vai citai struktūrai, kura nav fiziskas personas, apstiprinājums, ka rīkojums ir pieņemts saskaņā ar 6. punktu;

(i)pasākuma nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojums.    

6.Gadījumos, kad pieprasītie dati tiek glabāti vai apstrādāti kā daļa no infrastruktūras, ko pakalpojumu sniedzējs nodrošina uzņēmumam vai citai struktūrai, kura nav fiziskas personas, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu var adresēt tikai pakalpojumu sniedzējam, ja uzņēmumam vai struktūrai adresēti izmeklēšanas pasākumi vai uzņēmums nav piemēroti, jo īpaši tāpēc, ka tie varētu apdraudēt izmeklēšanu.

7.Ja izdevējiestādei ir iemesls uzskatīt, ka pieprasītos darījumu vai satura datus aizsargā imunitātes un privilēģijas, kas piešķirtas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pakalpojumu sniedzējs ir adresāts, vai arī to izpaušana var ietekmēt attiecīgās dalībvalsts pamatintereses, piemēram, valsts drošības un aizsardzības jomā, izdevējiestādei pirms Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas jālūdz precizējums, tostarp apspriežoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai nu tieši, vai ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību. Ja izdevējiestāde konstatē, ka pieprasītos piekļuves, darījumu vai satura datus aizsargā šāda imunitāte un privilēģijas vai arī to izpaušana varētu ietekmēt citas dalībvalsts pamatintereses, tā neizdod Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu.

6. pants
Eiropas elektronisko pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izdošanas nosacījumi

1.Izdevējiestāde var izdot Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu tikai tad, ja ir izpildīti šajā pantā izklāstītie nosacījumi.

2.To var izdot, ja tas ir nepieciešams un proporcionāls, lai novērstu datu izņemšanu, dzēšanu vai grozīšanu, ņemot vērā turpmāku pieprasījumu sniegt šos datus, izmantojot savstarpēju tiesisko palīdzību, Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus var izsniegt par visiem noziedzīgiem nodarījumiem.

3.Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumā tiek iekļauta šāda informācija:

(a)izdevējiestāde un (ja piemērojams) apstiprinātāja iestāde;

(b)Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma adresāts, kā minēts 7. pantā;

(c)personas, kuru dati jāsaglabā, izņemot gadījumus, kad rīkojuma vienīgais mērķis ir personas identificēšana;

(d)saglabājamo datu kategorija (abonenta dati, piekļuves dati, darījumu dati vai satura dati);

(e)laika periods, par kuru pieprasīts saglabāt datus (ja piemērojams);

(f)izdevējvalsts krimināltiesību piemērojamās normas;

(g)pasākuma nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojums.

7. pants
Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas elektronisko pierādījumu saglabāšanas rīkojuma adresāts

1.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu adresē tieši juridiskajam pārstāvim, ko izraudzījies pakalpojumu sniedzējs ar mērķi vākt pierādījumus kriminālprocesā.

2.Ja nav iecelts neviens īpašais juridiskais pārstāvis, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu var adresēt jebkuram pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā.

3.Ja juridiskais pārstāvis neatbilst EPOC prasībām, ārkārtas situācijā saskaņā ar 9. panta 2. punktu EPOC var adresēt jebkuram pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā.

4.Ja juridiskais pārstāvis nepilda savus pienākumus, kas paredzēti 9. vai 10. pantā, un izdevējiestāde uzskata, ka pastāv nopietns datu zaudēšanas risks, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu var adresēt jebkuram pakalpojumu sniedzēja uzņēmumam Savienībā.

8. pants
Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikāts

1.Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums tiek nosūtīts adresātam, kā definēts 7. pantā, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC) vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR).

Izdevēja vai apstiprinātāja iestāde aizpilda EPOC, kas pievienots regulas I pielikumā, vai EPOC-PR, kas pievienots regulas II pielikumā, paraksta to un apliecina tā saturu kā precīzu un pareizu.

2.EPOC vai EPOC-PR jānosūta tieši, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku dokumentu ar nosacījumu, ka adresāts var noteikt tā autentiskumu.

Ja pakalpojumu sniedzēji, dalībvalstis vai Savienības iestādes ir izveidojušas īpašas platformas vai citus drošus kanālus, kas ļauj tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm apstrādāt datu pieprasījumus, izdevējiestāde var izvēlēties nosūtīt sertifikātu, arī izmantojot šos kanālus.

3.EPOC ietver informāciju, kas minēta 5. panta 5. punkta a) līdz h) apakšpunktā, tostarp pietiekamu informāciju, kas adresātam ļauj identificēt izdevējiestādi un sazināties ar to. Sertifikātā neietver pasākuma nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojumu, kā arī sīkāku informāciju par izmeklēšanu.

4.EPOC-PR ietver informāciju, kas minēta 6. panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunktā, tostarp pietiekamu informāciju, kas adresātam ļauj identificēt izdevējiestādi un sazināties ar to. Sertifikātā neietver pasākuma nepieciešamības un proporcionalitātes pamatojumu, kā arī sīkāku informāciju par izmeklēšanu.

5.Vajadzības gadījumā EPOC vai EPOC-PR iztulko kādā no Savienības oficiālajām valodām, kas ir pieņemama adresātam. Ja nav norādīta neviena valoda, EPOC vai EPOC-PR tulko vienā no oficiālajām valodām tajā dalībvalstī, kurā dzīvo vai veic uzņēmējdarbību juridiskais pārstāvis.

9. pants
EPOC izpilde

1.Saņemot EPOC, adresāts nodrošina, ka pieprasītie dati tiek nosūtīti tieši izdevējiestādei vai tiesībaizsardzības iestādēm, kā norādīts EPOC, ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc EPOC saņemšanas, ja vien izdevējiestāde nav norādījusi pamatojumu pieprasījumam datus izpaust agrāk.

2.Ārkārtas gadījumos adresāts nosūta pieprasītos datus bez liekas kavēšanās, vēlākais, 6 stundu laikā pēc EPOC saņemšanas.

3.Ja adresāts nevar izpildīt savus pienākumus tādēļ, ka EPOC ir nepilnīgs, tajā ir acīmredzamas kļūdas vai nav norādīta pietiekama informācija EPOC izpildei, adresāts, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu, bez liekas kavēšanās informē EPOC minēto iestādi un lūdz precizējumu. Adresāts informē izdevējiestādi, vai bija iespējams identificēt un saglabāt datus, kā izklāstīts 6. punktā. Izdevējiestāde reaģē nekavējoties un ne vēlāk kā 5 dienu laikā. Termiņi, kas noteikti 1. un 2. punktā, nav spēkā, kamēr nav sniegts precizējums.

4.Ja adresāts nevar izpildīt savus pienākumus nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības apstākļu dēļ, kas nav attiecināmi uz adresātu vai pakalpojumu sniedzēju, ja tās ir dažādas personas, jo īpaši tāpēc, ka persona, kuras dati tiek pieprasīti, nav viņu klients vai dati tika dzēsti pirms EPOC saņemšanas, adresāts, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu, nekavējoties informē EPOC minēto izdevējiestādi un paskaidro iemeslus. Ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, izdevējiestāde atsauc EPOC.

5.Visos gadījumos, kad adresāts nesniedz pieprasīto informāciju, sniedz to nepilnīgi vai nenodrošina to noteiktajā termiņā citu iemeslu dēļ, viņš, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu, bez liekas kavēšanās un vēlākais 1. un 2. punktā noteiktajos termiņos paziņo izdevējiestādei iemeslus. Izdevējiestāde pārskata rīkojumu, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja norādīto informāciju, un, ja nepieciešams, nosaka pakalpojumu sniedzējam jaunu termiņu datu sniegšanai.

Ja adresāts uzskata, ka EPOC nevar izpildīt, jo, pamatojoties tikai uz EPOC ietverto informāciju, ir acīmredzams, ka sertifikāts acīmredzami pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartu vai ir acīmredzami ļaunprātīgs, adresāts nosūta III pielikumā pievienoto veidlapu arī adresāta dalībvalsts kompetentajai izpildes iestādei. Šādos gadījumos kompetentā izpildes iestāde var tieši vai ar Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību lūgt izdevējiestādei precizējumu par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu.

6.Ja adresāts nesniedz prasītos datus nekavējoties, viņš tos saglabā, izņemot gadījumu, kad EPOC ietvertā informācija neļauj adresātam identificēt pieprasītos datus, šādā gadījumā adresāts lūdz precizējumu saskaņā ar 3. punktu. Datus saglabā līdz brīdim, kad tie tiek sniegti vai nu pamatojoties uz precizētu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un tā sertifikātu, vai izmantojot citus kanālus, piemēram, savstarpēju tiesisko palīdzību. Ja datu sniegšana un saglabāšana vairs nav nepieciešama, izdevējiestāde un attiecīgā gadījumā izpildes iestāde saskaņā ar 14. panta 8. punktu informē par to adresātu bez liekas kavēšanās.

10. pants
EPOC-PR izpilde

1.Saņemot EPOC-PR, adresāts bez liekas kavēšanās saglabā prasītos datus. Datu saglabāšana tiek pārtraukta pēc 60 dienām, ja vien izdevējiestāde neapstiprina, ka ir izdots nākamais pieprasījums sniegt datus.

2.Ja izdevējiestāde 1. punktā noteiktajā termiņā apstiprina, ka ir izdots nākamais pieprasījums sniegt datus, adresāts saglabā datus tik ilgi, cik nepieciešams, lai sniegtu datus pēc nākamā pieprasījuma sniegt datus saņemšanas.

3.Ja datu saglabāšana vairs nav nepieciešama, izdevējiestāde bez liekas kavēšanās informē par to adresātu.

4.Ja adresāts nevar izpildīt savus pienākumus tādēļ, ka sertifikāts ir nepilnīgs, tajā ir acīmredzamas kļūdas vai nav norādīta pietiekama informācija EPOC-PR izpildei, adresāts, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu, bez liekas kavēšanās informē par to EPOC-PR minēto iestādi un lūdz precizējumu. Izdevējiestāde reaģē nekavējoties un ne vēlāk kā 5 dienu laikā. Adresāts no savas puses nodrošina iespēju saņemt vajadzīgo precizējumu, lai izpildītu 1. punktā noteikto pienākumu.

5.Ja adresāts nevar izpildīt savus pienākumus nepārvaramas varas vai faktiskas neiespējamības apstākļu dēļ, kas nav attiecināmi uz adresātu vai pakalpojumu sniedzēju, ja tās ir dažādas personas, it īpaši tāpēc, ka persona, kuras dati tiek pieprasīti, nav viņu klients vai dati tika dzēsti pirms rīkojuma saņemšanas, adresāts, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu, nekavējoties informē EPOC-PR minēto izdevējiestādi un paskaidro iemeslus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, izdevējiestāde atsauc EPOC-PR.

6.Visos gadījumos, kad adresāts nesaglabā prasīto informāciju citu iemeslu dēļ, kas norādīti III veidlapā, adresāts paziņo izdevējiestādei savas rīcības iemeslus bez liekas kavēšanās, izmantojot III pielikumā pievienoto veidlapu. Izdevējiestāde pārskata rīkojumu, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju.

11. pants
Konfidencialitāte un lietotāja informācija

1.Adresāti un pakalpojumu sniedzēji, ja tās ir dažādas personas, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EPOC vai EPOC-PR konfidencialitāti, kā arī sniegto vai saglabāto datu konfidencialitāti un, ja to pieprasa izdevējiestāde, lai netraucētu attiecīgo kriminālprocesu, viņi atturas informēt personu, kuras dati tiek saglabāti.

2.Ja izdevējiestāde ir lūgusi adresātam neinformēt personu, kuras dati tiek pieprasīti, izdevējiestāde bez liekas kavēšanās par datu sniegšanu informē personu, kuras dati tiek pieprasīti, pamatojoties uz EPOC. Šī informācija var tikt aizkavēta tik ilgi, cik tas ir nepieciešami un proporcionāli, lai netraucētu attiecīgo kriminālprocesu.

3.Informējot personu, izdevējiestāde ietver informāciju par visiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas minēti 17. pantā.

12. pants
Izmaksu atlīdzināšana

Pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt izdevējvalstij atlīdzināt viņa izdevumus, ja to paredz izdevējvalsts tiesību akti par iekšzemes rīkojumiem līdzīgās situācijās, pamatojoties uz šīm tiesību normām.

3. nodaļa. Sankcijas un to izpilde

13. pants
Sankcijas

Neskarot valsts tiesību aktus, kas paredz kriminālsodu piemērošanu, dalībvalstis nosaka noteikumus par finansiālām sankcijām, kuras piemērojamas par pienākumu pārkāpumiem saskaņā ar šīs regulas 9., 10. un 11. pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek izpildītas. Paredzētās finansiālās sankcijas ir efektīvas, proporcionālas un preventīvas. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un šiem pasākumiem, kā arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

14. pants
Izpildes procedūra

1.Ja adresāts, nenorādot izdevējiestādei pieņemamus iemeslus, neizpilda EPOC vai EPOC-PR prasības noteiktajā termiņā, izdevējiestāde, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku dokumentu ar nosacījumu, ka izpildes iestāde var noteikt tā autentiskumu, var nosūtīt izpildes valsts kompetentajai iestādei Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu kopā ar EPOC vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu kopā ar EPOC-PR, kā arī adresāta aizpildītu III pielikumā pievienoto veidlapu un jebkuru citu nozīmīgu dokumentu ar mērķi izpildīt rīkojumu. Šim nolūkam izdevējiestāde pārtulko rīkojumu, veidlapu un visus citus pievienotos dokumentus vienā no šīs dalībvalsts oficiālajām valodām un informē adresātu par to nosūtīšanu.

2.Pēc saņemšanas izpildes iestāde bez papildu formalitātēm atzīst Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 1. punktu, un veic vajadzīgos pasākumus tā izpildei, izņemot gadījumus, kad izpildes iestāde uzskata, ka ir piemērojam viens no 4. vai 5. punktā norādītajiem pamatojumiem vai ka attiecīgos datus aizsargā imunitāte vai privilēģijas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, vai ka to izpaušana var ietekmēt tās pamatintereses, piemēram, valsts drošību un aizsardzību. Izpildes iestāde pieņem lēmumu atzīt rīkojumu bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 5 darba dienas pēc rīkojuma saņemšanas.

3.Ja izpildes iestāde atzīst rīkojumu, tā oficiāli pieprasa adresātam izpildīt attiecīgo pienākumu, informējot adresātu par iespēju iebilst pret tā izpildi, atsaucoties uz 4. vai 5. punktā minētajiem pamatojumiem, kā arī par piemērojamām sankcijām prasību neizpildes gadījumā, un nosaka termiņu prasību izpildei vai iebildumu iesniegšanai.

4.Adresāts var iebilst pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi, tikai pamatojoties uz šādiem iemesliem:

(a)izdevējiestāde nav izdevusi vai apstiprinājusi Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, kā paredzēts 4. pantā;

(b)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums nav izdots par pārkāpumu, kas paredzēts 5. panta 4. punktā;

(c)adresāts nevarēja izpildīt EPOC prasības faktiskās neiespējamības vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ vai tāpēc, ka EPOC ir pieļautas acīmredzamas kļūdas;

(d)Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums neattiecas uz datiem, kurus pakalpojumu sniedzējs pats vai cita persona viņa vārdā glabā brīdī, kad tiek saņemts EPOC;

(e)uz pakalpojumu neattiecas šī regula;

(f)no EPOC ietvertās informācijas vien skaidri izriet, ka rīkojums acīmredzami pārkāpj Hartu vai ir acīmredzami ļaunprātīgs.

5.Adresāts var iebilst pret Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildi, tikai pamatojoties uz šādiem iemesliem:

(a)izdevējiestāde nav izdevusi vai apstiprinājusi Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kā noteikts 4. pantā;

(b)pakalpojumu sniedzējs nevarēja ievērot EPOC-PR faktiskās neiespējamības vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ vai tāpēc, ka EPOC-PR ir pieļautas acīmredzamas kļūdas;

(c)Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums neattiecas uz datiem, kurus pakalpojumi sniedzējs vai cita persona viņa vārdā glabā EPOC-PR izdošanas brīdī;

(d)pakalpojums neattiecas uz šīs regulas darbības jomu;

(e)no EPOC-PR ietvertās informācijas vien skaidri izriet, ka rīkojums acīmredzami pārkāpj Hartu vai ir acīmredzami ļaunprātīgs.

6.Adresāta iebilduma gadījumā izpildes iestāde lemj, vai izpildīt rīkojumu, ņemot vērā adresāta sniegto informāciju, un vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas iegūta no izdevējiestādes saskaņā ar 7. punktu.

7.Pirms pieņemt lēmumu par rīkojuma neatzīšanu vai nepildīšanu saskaņā ar 2. un 6. punktu, izpildes iestāde apspriežas ar izdevējiestādi, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus. Vajadzības gadījumā tā pieprasa papildu informāciju no izdevējiestādes. Izdevējiestāde atbild uz šādu pieprasījumu 5 darba dienu laikā.

8.Visus lēmumus nekavējoties paziņo izdevējiestādei un adresātam, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku dokumentu.

9.Ja izpildes iestāde iegūst datus no adresāta, tā nosūta tos izdevējiestādei 2 darba dienu laikā, izņemot gadījumus, kad attiecīgos datus aizsargā imunitāte vai privilēģijas saskaņā ar tās valsts iekšzemes tiesību aktiem vai arī to izpaušana ietekmē valsts pamatintereses, piemēram, valsts drošību un aizsardzību. Šādā gadījumā tā informē izdevējiestādi par iemesliem, kāpēc dati nav nosūtīti.

10.Gadījumā, ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu rīkojumu, kura izpildāmību ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem piemēro finansiālas sankcijas. Pret lēmumu uzlikt naudas sodu ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

4. nodaļa. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

15. pants
Pārskatīšanas procedūra pretrunīgu pienākumu gadījumā, kuru pamatā ir trešās valsts pamattiesības vai pamatintereses

1.Ja adresāts uzskata, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde būtu pretrunā ar piemērojamiem trešās valsts tiesību aktiem, kas aizliedz attiecīgo datu izpaušanu, pamatojoties uz to, ka tas ir nepieciešams, lai aizsargātu attiecīgo personu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses saistībā ar valsts drošību vai aizsardzību, tā saskaņā ar 9. panta 5. punktā minēto procedūru informē izdevējiestādi par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildes iemesliem.

2.Pamatotajā iebildumā ietver visu būtisko informāciju par trešās valsts tiesību aktiem, to piemērojamību attiecīgajai lietai un pretrunīgā pienākuma raksturojumu. Iebildumu nevar pamatot ar faktu, ka trešās valsts piemērojamie tiesību akti neparedz līdzīgus noteikumus par e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumiem, formalitātēm un procedūrām, vai tikai ar apstākli, ka dati tiek glabāti trešā valstī.

3.Ņemot vērā pamatoto iebildumu, izdevējiestāde pārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Ja izdevējiestāde plāno apstiprināt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, tā pieprasa tās dalībvalsts kompetentajai tiesai veikt pārskatīšanu. Rīkojuma izpilde tiek apturēta līdz pārskatīšanas procedūras beigām.

Kompetentā tiesa vispirms novērtē, vai pastāv pretruna, balstoties uz pārbaudi par to,

(a)vai, pamatojoties uz lietas konkrētajiem apstākļiem, ir piemērojami trešās valsts tiesību akti, un ja ir, tad –

(a)vai trešās valsts akti, kas attiecas uz konkrētās lietas īpašajiem apstākļiem, aizliedz attiecīgo datu izpaušanu.

4.Veicot šo novērtējumu, tiesai būtu jāņem vērā, vai trešās valsts tiesību akti tā vietā, lai aizsargātu pamattiesības vai trešās valsts pamatintereses, kas saistītas ar valsts drošību vai aizsardzību, acīmredzami cenšas aizsargāt citas intereses vai arī ir vērsti uz to, lai kriminālizmeklēšanas ietvaros aizsargātu nelikumīgas darbības no tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījumiem.

5.Ja kompetentā tiesa konstatē, ka nepastāv būtiskas pretrunas 1. un 4. punkta nozīmē, tā apstiprina šo rīkojumu. Ja kompetentā tiesa konstatē būtisku pretrunu 1. un 4. punkta nozīmē, tā ar savas valsts centrālās iestādes starpniecību nosūta attiecīgās trešās valsts centrālajām iestādēm visus attiecīgos faktus un juridisko informāciju attiecībā uz lietu, nosakot 15 dienu termiņu atbildes sniegšanai. Pēc trešās valsts centrālās iestādes pamatota pieprasījuma termiņu var pagarināt līdz 30 dienām.

6.Ja trešās valsts centrālā iestāde noteiktajā termiņā informē kompetento tiesu par to, ka tā iebilst pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi šajā lietā, kompetentā tiesa atceļ rīkojumu un informē izdevējiestādi un adresātu. Ja (pagarinātajā) termiņā netiek saņemti nekādi iebildumi, kompetentā tiesa nosūta atgādinājumu trešās valsts centrālajai iestādei, dodot tai vēl 5 dienas atbildes sniegšanai un informējot par atbildes nesniegšanas sekām. Ja šajā papildu termiņā netiek saņemti nekādi iebildumi, kompetentā tiesa apstiprina rīkojumu.

7.Ja kompetentā tiesa konstatē, ka rīkojums ir jāapstiprina, tā par to informē izdevējiestādi un adresātu, kurš rīkojumu izpilda.

16. pants
Pārskatīšanas procedūra pretrunīgu pienākumu gadījumā, kuru pamatā ir citi iemesli

1.Ja adresāts uzskata, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde būtu pretrunā ar piemērojamiem trešās valsts tiesību aktiem, kas aizliedz atklāt attiecīgos datus, pamatojoties uz citiem iemesliem, nevis tiem, kas minēti 15. pantā, tā saskaņā ar 9. panta 5. punktā minēto procedūru informē izdevējiestādi par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildes iemesliem.

2.Pamatotajā iebildumā jāietver visa būtiskā informācija par trešās valsts tiesību aktiem, to piemērojamība attiecīgajā lietā un pretrunīgā pienākuma raksturojums. Iebildumu nevar pamatot ar faktu, ka trešās valsts piemērojamie tiesību akti neparedz līdzīgus noteikumus par e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdošanas nosacījumiem, formalitātēm un procedūrām, vai tikai ar apstākli, ka dati tiek glabāti trešā valstī.

3.Ņemot vērā pamatoto iebildumu, izdevējiestāde pārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu. Ja izdevējiestāde plāno apstiprināt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, tā pieprasa tās dalībvalsts kompetentajai tiesai veikt pārskatīšanu. Rīkojuma izpilde tiek apturēta līdz pārskatīšanas procedūras beigām.

4.Kompetentā tiesa vispirms novērtē, vai pastāv pretruna, balstoties uz pārbaudi par to,

(a)vai, pamatojoties uz lietas konkrētajiem apstākļiem, ir piemērojami trešās valsts tiesību akti, un ja ir, tad –

(b)vai trešās valsts akti, kas attiecas uz konkrētās lietas īpašajiem apstākļiem, aizliedz attiecīgo datu izpaušanu.

5. Ja kompetentā tiesa konstatē, ka nepastāv būtiskas pretrunas 1. un 4. punkta nozīmē, tā apstiprina šo rīkojumu. Ja kompetentā tiesa konstatē, ka trešās valsts tiesību akts, ko piemēro izskatāmās lietas īpašajos apstākļos, aizliedz attiecīgo datu izpaušanu, kompetentā tiesa nosaka, vai apstiprināt vai atsaukt rīkojumu, jo īpaši pamatojoties uz šādiem faktoriem:

(a)intereses, ko aizsargā trešās valsts tiesību akti, tostarp trešās valsts intereses nepieļaut datu izpaušanu;

(b)kriminālprocesa, par kuru rīkojums tika izdots, saistības pakāpe ar kādu no abām jurisdikcijām, uz ko cita starpā norāda:

personas, kuras dati tiek prasīti, un/ vai cietušā(-o) atrašanās vieta, valstspiederība un dzīvesvieta;

vieta, kur izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums;

(c)pakalpojumu sniedzēja un attiecīgās trešās valsts saistības pakāpe; šajā sakarā datu glabāšanas vieta pati par sevi nav pietiekams faktors, lai konstatētu būtisku saistības pakāpi;

(d)izmeklēšanas valsts interese par attiecīgo pierādījumu iegūšanu, ņemot vērā nodarījuma smagumu un pierādījumu iegūšanas svarīgumu;

(e)iespējamās sekas adresātam vai pakalpojumu sniedzējam par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma prasību izpildi, tostarp iespējamās sankcijas.

6.Ja kompetentā tiesa izlemj atcelt rīkojumu, tā informē par to izdevējiestādi un adresātu. . Ja kompetentā tiesa konstatē, ka rīkojums ir jāapstiprina, tā par lēmumu informē izdevējiestādi un adresātu, kurš rīkojumu izpilda.

17. pants
Efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.Aizdomās turētās un apsūdzētās personas, kuru dati tika iegūti ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, ir tiesīgas uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai vērstos pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma piemērošanu kriminālprocesā, par kuru tika izdots rīkojums, neskarot Direktīvā (ES) 2016/680 un Regulā (ES) Nr. 2016/679 paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

2.Ja persona, kuras dati tika iegūti, nav aizdomās turētā vai apsūdzētā persona kriminālprocesā, par kuru tika izdots rīkojums, šai personai ir tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai vērstos pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdevējvalstī, neskarot Direktīvā (ES) 2016/680 un Regulā (ES) 2016/679 paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

3.Šādas tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību īsteno izdevējvalsts tiesā saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, un tiesības ietver iespēju apstrīdēt pasākuma likumību, tostarp tā nepieciešamību un proporcionalitāti.

4.Neskarot 11. pantu, izdevējiestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta informācija par valsts tiesību aktos paredzētajām iespējām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus un par to efektīvu izmantošanu.

5.Tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai piemēro tādus pašus termiņus vai citus nosacījumus kā līdzīgās iekšzemes lietās un tādā veidā, kas garantē attiecīgajām personām šo līdzekļu efektīvu īstenošanu.

6.Neskarot valstu procesuālos noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka, vērtējot pierādījumus, kas iegūti, izmantojot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, kriminālprocesā izdevējvalstī tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību un taisnīgu lietas izskatīšanu.

18. pants
Privilēģiju un imunitātes nodrošināšana saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem

Ja darījumu vai satura datus, kas iegūti ar Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, aizsargā imunitāte vai privilēģijas, kuras piešķirtas saskaņā ar adresāta dalībvalsts tiesību aktiem, vai tie ietekmē attiecīgās dalībvalsts pamatintereses, piemēram, valsts drošību un aizsardzību, izdevējvalsts tiesa kriminālprocesa laikā, par kuru tika izdots rīkojums, nodrošina, ka šie iemesli tiek ņemti vērā tādā pašā veidā kā tad, ja tie būtu noteikti tās valsts tiesību aktos, novērtējot attiecīgo pierādījumu atbilstību un pieņemamību. Tiesa var apspriesties ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu krimināllietās vai Eurojust.

5. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

19. pants
Uzraudzība un ziņošana

1.Vēlākais līdz [šīs regulas piemērošanas datums] Komisija izstrādā detalizētu programmu šīs regulas iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai. Uzraudzības programmā norāda izmantojamos līdzekļus un intervālus, kas jāievēro datu un citu nepieciešamo pierādījumu vākšanā. Tajā norāda darbības, kas Komisijai un dalībvalstīm jāveic, apkopojot un analizējot datus un citus pierādījumus.

2.Jebkurā gadījumā dalībvalstis apkopo un saglabā visaptverošu statistiku, kas saņemta no attiecīgajām iestādēm. Katru gadu līdz 31. martam apkopotos datus par iepriekšējo kalendāro gadu nosūta Komisijai, un šie dati ietver:

(a)izdoto EPOC un EPOC-PR skaitu pēc pieprasīto datu veida, pakalpojumu sniedzējiem, kam rīkojums adresēts, un situācijas (vai tas ir ārkārtas gadījums);

(b)izpildīto un neizpildīto EPOC skaitu pēc pieprasīto datu veida, pakalpojumu sniedzējiem, kam rīkojums adresēts, un situācijas (vai tas ir ārkārtas gadījums);

(c)attiecībā uz izpildītajiem EPOC — vidējo ilgumu pieprasīto datu saņemšanai no EPOC izdošanas brīža līdz datu sniegšanai pēc pieprasīto datu veida, pakalpojumu sniedzējiem, kam rīkojums adresēts, un situācijas (vai tas ir ārkārtas gadījums);

(d)izpildes valstij nosūtīto un tajā izpildei saņemto Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu skaitu pēc pieprasīto datu veida, pakalpojumu sniedzējiem, kam rīkojums adresēts, un situācijas (vai tas ir ārkārtas gadījums), un izpildīto rīkojumu skaitu;

(e)pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem izmantojamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu skaitu izdevējvalstī un izpildes valstī pēc pieprasīto datu veida.

20. pants
Grozījumi sertifikātos un veidlapās

Komisija saskaņā ar 21. pantu pieņem deleģētos aktus, lai grozītu I, II un III pielikumu ar mērķi efektīvi risināt iespējamu nepieciešamību veikt uzlabojumus EPOC saturā un EPOC-PR veidlapās, kā arī veidlapās, kas izmantojamas informācijas sniegšanai par neiespējamību izpildīt EPOC vai EPOC-PR.

21. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Šīs regulas 20. pantā minētās pilnvaras deleģē uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas piemērošanas diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 20. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem speciālistiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 50 .

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 20. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

22. pants
Paziņojumi

1.Līdz [šīs regulas piemērošanas datums] katra dalībvalsts paziņo Komisijai šādu informāciju:

(a)iestādes, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas atbilstīgi 4. pantam izdot un/vai apstiprināt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus;

(b)izpildes iestāde vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus;

(c)tiesas, kas ir kompetentas izskatīt adresātu pamatotus iebildumus saskaņā ar 15. un 16. pantu.

2.Saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju Komisija dara publiski pieejamu īpašā tīmekļa vietnē vai Padomes Lēmuma 2008/976/TI 9. pantā minētajā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla tīmekļa vietnē 51 .

23. pants
Saistība ar Eiropas izmeklēšanas rīkojumiem

Dalībvalstu iestādes var turpināt izdot Eiropas izmeklēšanas rīkojumus saskaņā ar Direktīvu 2014/41/ES, lai vāktu pierādījumus, kas arī ietilptu šīs regulas darbības jomā.

24. pants
Izvērtējums

Vēlākais [5 gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas] Komisija veic regulas izvērtējumu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, ziņojumā iekļauj novērtējumu par nepieciešamību paplašināt regulas darbības jomu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus. Izvērtējumu veic saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par labāku regulējumu. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama šā ziņojuma sagatavošanai.

25. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [6 mēneši pēc tās stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

(1)    Sk. ietekmes novērtējuma 2.1.1. un 2.3. sadaļu.

(2)    Eiropas Savienībā ir savstarpējas atzīšanas mehānismi, kas pašlaik pamatojas uz Eiropas Izmeklēšanas rīkojumu direktīvu; ar trešām valstīm, savstarpējas tiesiskās palīdzības (STP) mehānismi.

(3)    Šajā dokumentā termins “izpildes jurisdikcija” norāda uz attiecīgo iestāžu kompetenci veikt izmeklēšanas pasākumu.

(4)     Eiropas Savienības Padomes secinājumi par krimināljustīcijas uzlabošanu kibertelpā , ST9579/16 .

(5)     P8_TA(2017)0366 .

(6)     https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/docs/pages/20170522_non-paper_electronic_evidence_en.pdf

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.

(8)     Padomes 2000. gada 29. maija Akts , ar ko pieņem Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību.

(9)     Padomes lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem. Komisija 2013. gadā pieņēma priekšlikumu Regulai , lai reformētu Eurojust (Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), COM/2013/0535 final).

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI.

(11)     Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām.

(12)     Padomes Lēmums 2009/820/KĀDP (2009. gada 23. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu par izdošanu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm un Nolīgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(13)     Padomes Lēmums 2010/616/ES (2010. gada 7. oktobris), lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

(14)    Izņemot kopīgas izmeklēšanas grupas (sk. EIR direktīvas 3. pantu); ne visas dalībvalstis piedalās EIR direktīvā (Īrija, Dānija).

(15)    Izņemot atsauci uz tādas personas identificēšanu, kurai ir 10. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā IP adrese un kurai nevar piemērot dubulto sodāmību kā pamatojumu atteikumam atzīt un izpildīt prasību.

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679  par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680  par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

(18)    Eiropas Savienības 2013. gada kiberdrošības stratēģijā Budapeštas konvencija tika atzīta par galveno daudzpusējo sistēmu cīņai pret kibernoziegumiem — Komisijas un Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgais paziņojums par Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģiju: Atvērta, droša un uzticama kibertelpa, JOIN (2013) 1 final.

(19)    Konvencijas par kibernoziegumiem komiteja (T-CY) savā 17. plenārsēdē (2017. gada jūnijā) pieņēma Konvencijas otrā papildprotokola (“Otrais papildprotokols”) sagatavošanas darba uzdevumus, kuri T-CY jāsagatavo un jāpabeidz līdz 2019. gada decembrim. Mērķis ir atteikties no pieejas, kurā datu glabāšanas vieta tiek uzskatīta par izšķirošu faktoru.

(20)    Komisijas dienestu darba dokuments: Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu iegūšanai krimināllietās, un priekšlikumam direktīvai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par juridisko pārstāvju iecelšanu, lai apkopotu pierādījumus kriminālprocesā, SWD (2018) 118.

(21)    Eiropas Komisijas Regulējuma kontroles padome: Atzinums par ietekmes novērtējumu — priekšlikums regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem, lai gūtu elektroniskos pierādījumus krimināllietās, un priekšlikums direktīvai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par juridisko pārstāvju iecelšanu, lai apkopotu pierādījumus kriminālprocesā, SEC (2018) 199.

(22)    Sīkāku informāciju sk. Komisijas dienestu darba dokumentā: Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu nodrošināšanai krimināllietās, un priekšlikumam direktīvai, ar ko nosaka saskaņotus noteikumus par juridisko pārstāvju iecelšanu, lai apkopotu pierādījumus kriminālprocesā, SWD (2018) 118.

(23)    2018. gada 23. martā Amerikas Savienotajās Valstīs tika pieņemts Akts par datu likumīgu izmantojumu ārzemēs (Clarifying Lawful Overseas Use of Data — CLOUD). CLOUD akts ir pieejams šeit

(24)    Ietekmes novērtējumā ir sniegti papildu skaidrojumi.

(25)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016. 1.–14. lpp.

(26)    OV C , , lpp.

(27)    JOIN(2017) 450 final.

(28)    2017/2068(INI).

(29)     Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā (OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV L 294, 6.11.2013., 1. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV L 65, 11.3.2016., 1. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (OV L 132, 21.5.2016., 1. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297, 4.11.2016., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 601, 2.3.2018., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(40)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(41)     Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(43)    OV C , lpp.

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535 , ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.).

(46)     Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345 23.12.2008., 75. lpp.).

(47)     Padomes Pamatlēmums 2001/413/TI (2001. gada 28. maijs) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem (OV L 149, 2.6.2001., 1. lpp.).

(48)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(50)    OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.

(51)    Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā,17.4.2018

COM(2018) 225 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu iegūšanai krimināllietās

{SWD(2018) 118 final}

{SWD(2018) 119 final}

I PIELIKUMS

EIROPAS ELEKTRONISKO PIERĀDĪJUMU SNIEGŠANAS RĪKOJUMA SERTIFIKĀTS (EPOC)

ELEKTRONISKO PIERĀDĪJUMU SNIEGŠANAI

___________________

II PIELIKUMS

EIROPAS ELEKTRONISKO PIERĀDĪJUMU SAGLABĀŠANAS RĪKOJUMA SERTIFIKĀTS (EPOC-PR)

ELEKTRONISKO PIERĀDĪJUMU SNIEGŠANAI

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR NEIESPĒJAMĪBU IZPILDĪT EPOC/EPOC-PR

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu iegūšanai krimināllietās (OV L …)

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu iegūšanai krimināllietās (OV L …)