52017PC0218

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.5.2017

COM(2017) 218 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj Komisijai sākt sarunas par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu jebkura dalībvalsts var nolemt izstāties no Savienības saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām un, ja tā pieņem tādu lēmumu, par savu nodomu paziņo Eiropadomei.

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas.

Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā ir noteikts, ka, ievērojot Eiropadomes paustās nostādnes, Savienība risina sarunas un noslēdz līgumu ar valsti, kura vēlas izstāties no Eiropas Savienības, nosakot tās izstāšanās kārtību un ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību.

Jāatgādina, ka izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienai vajadzētu būt ne vēlāk kā 2019. gada 30. martā, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu. Ja līgums netiek noslēgts, 2019. gada 30. martā plkst. 00:00 (pēc Briseles laika) visi Savienības Līgumi un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums Apvienotajai Karalistei vairs nav saistoši. Apvienotā Karaliste no izstāšanās dienas kļūs par trešo valsti. No tās pašas dienas Līgumi vairs nav saistoši arī tām aizjūras zemēm un teritorijām, kuras uztur īpašas attiecības ar Apvienoto Karalisti 1 , un tām Eiropas teritorijām, par kuru ārlietām ir atbildīga Apvienotā Karaliste, uz kurām Līgumi attiecas saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību 355. pantu.

Eiropadome 2017. gada 29. aprīlī pieņēma nostādnes. Ņemot vērā minētās nostādnes, ar šo ieteikumu ierosina Padomei atļaut Komisijai sākt sarunas par līgumu ar Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas, izvirzīt Komisiju par Savienības sarunu vadītāju un dot Komisijai sarunu norādes.

Sarunas tiks risinātas, ņemot vērā Eiropadomes nostādnes, saskaņā ar sarunu norādēm un pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju. Tiks izmantota pakāpeniska pieeja sarunām, kā noteikts Eiropadomes nostādnēs. Ieteiktās sarunu norādes pielikumā attiecas uz sarunu pirmo posmu, kurā par prioritāriem ir noteikti jautājumi, par kuriem šajā posmā ir konstatēts, ka tie ir noteikti vajadzīgi, lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos. Sarunu norādes sarunu gaitā var grozīt un papildināt pēc vajadzības, jo īpaši, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropadomes nostādnēs un lai ietvertu sarunu nākamo posmu.

Līgumu par Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām varēs pabeigt un noslēgt tikai tad, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti. Tomēr Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā ir noteikts, ka līgumā, ar ko nosaka izstāšanās kārtību, ir jāņem vērā turpmākās attiecības ar Savienību. Tāpēc, tiklīdz Eiropadome nolemj, ka ir panākts pietiekams progress, lai sarunas varētu pāriet nākamajā posmā, 50. pantā paredzēto sarunu otrajā posmā būtu jārod vispārēja saprašanās ar Apvienoto Karalisti par turpmāko attiecību satvaru.

Lai varētu noteikt pārejas kārtību saskaņā ar izstāšanās līgumu, tostarp pagaidu risinājumus, lai panāktu paredzamu satvaru turpmākajām attiecībām, ņemot vērā panākto progresu, ir jārod saprašanās par Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru, ko noteiks sarunu otrajā posmā. Tāpēc pašreizējās sarunu norādēs nav ietverti jautājumi, kas varētu būt šādas pārejas kārtības daļa, un tos noteiks vēlākā posmā. Šāda pieeja ļaus efektīvi izmantot ierobežoto laiku, kas Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā paredzēts līguma noslēgšanai.

Saskaņā ar Eiropadomes nostādnēm turpmāk minētie pamatprincipi tiks vienlīdz attiecināti uz sarunām par sakārtotu izstāšanos, uz jebkādām sākotnējām un sagatavošanas diskusijām par turpmāko attiecību satvaru un uz jebkāda veida pārejas kārtību:

–līgums būs jābalsta uz tiesību un pienākumu līdzsvaru un tam jānodrošina vienlīdzīgi noteikumi;

–lai saglabātu vienotā tirgus integritāti, ir izslēgta dalība tikai atsevišķos izvēlētos sektoros;

–valstij, kura nav Savienības dalībvalsts un kurai nav tādu pašu pienākumu kā dalībvalstij, nevar būt tādas pašas tiesības un ieguvumi kā dalībvalstīm;

–nosacījums dalībai vienotajā tirgū ir visu četru brīvību pieņemšana;

–sarunas ar Apvienoto Karalisti tiks risinātas kā vienots kopums. Saskaņā ar principu “iekams nav panākta vienošanās par visu, nav panākta vienošanās ne par ko” atsevišķus jautājumus nevar pabeigt izskatīt pa vienam. Savienība sarunās iesaistīsies ar vienotām nostājām, izmantojot vienīgi Eiropadomes nostādnēs un sarunu norādēs minētos kanālus, un jautājumi, kas saistīti ar izstāšanos, netiks apspriesti atsevišķās individuālu dalībvalstu un Apvienotās Karalistes sarunās;

–līgumā būs jāievēro Savienības autonomija attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kā arī Eiropas Savienības Tiesas nozīme.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Sarunās un līgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu tiks pilnībā ievēroti Līgumi un saglabāta Savienības tiesiskā regulējuma integritāte un autonomija. Sarunas un līgums sekmēs Savienības vērtības, mērķus un intereses un nodrošinās Savienības politikas virzienu un darbību konsekvenci, efektivitāti un nepārtrauktību.

•Pamattiesības

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu Savienība atzīst tiesības, brīvības un principus, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un šai Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. Turklāt pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats.

Šīs tiesības, brīvības un principi Savienībā tiks pilnībā saglabāti un aizsargāti arī turpmāk gan sarunu procesā ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu, gan pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības. Tāpēc Līguma par Eiropas Savienību 50. pants ir sarunu un izstāšanās līguma noslēgšanas juridiskais pamats. Jāatgādina, ka saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106. panta a) punktu Līguma par Eiropas Savienību 50. pants attiecas arī uz Eiropas Atomenerģijas kopienu.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. punktu, uz kuru ir atsauce Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā, Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas, un izvirza Savienības sarunu vadītāju.

•Proporcionalitāte

Ar šo ieteikumu ierosina Padomei atļaut sākt sarunas un izvirzīt Savienības sarunu vadītāju, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. punktu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu risināmo sarunu nolūks būs nodrošināt Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības. Tā kā līgumu par Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām varēs noslēgt tikai tad, kad Apvienotā Karaliste būs kļuvusi par trešo valsti, sarunās netiks risināti jautājumi, kas saistīti ar ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru, izņemot to, ka minēto satvaru ņems vērā sarunu ietvaros.

•Instrumenta izvēle

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu ir jārisina sarunas par līgumu ar Apvienoto Karalisti, nosakot tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības. Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, izvirzot Savienības sarunu vadītāju un atļaujot sākt sarunas. Padomes lēmums ir vispiemērotākais instruments, ar kuru Padome var sniegt Komisijai šādas pilnvaras.

3.IETEKME UZ BUDŽETU

Šim ieteikumam, ar ko ierosina Padomei izvirzīt Savienības sarunu vadītāju un atļaut Komisijai sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti, nav paredzama tieša ietekme uz budžetu, ciktāl tas attiecas uz sarunu procesu. Iepriekš minēto sarunu rezultātā radusies saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu noslēgtā līguma ietekme uz budžetu tiks norādīta, kad būs iesniegti attiecīgie priekšlikumi par izstāšanās līguma parakstīšanu un noslēgšanu.

4.CITI ELEMENTI

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ieteiktā Padomes lēmuma 1. pantā Padome atļauj sākt sarunas un izvirza Komisiju par Savienības sarunu vadītāju par līgumu ar Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas.

Ieteiktā Padomes lēmuma 2. pantā Padome nosaka, ka sarunas risina saskaņā ar Eiropadomes paustajām nostādnēm un sarunu norādēm, kas ietvertas pielikumā.

Ieteiktā Padomes lēmuma pielikumā ir ietvertas sarunu norādes par šādiem jautājumiem:

–pilsoņu tiesības;

–vienotais finanšu noregulējums, kas saistīts ar Savienības budžetu un Apvienotās Karalistes dalības izbeigšanu iestādēs vai struktūrās, kas izveidotas ar Līgumiem, kā arī ar Apvienotās Karalistes dalību konkrētos fondos un mehānismos, kas saistīti ar Savienības politikas virzieniem;

–kārtība attiecībā uz tirgū laistām precēm un notiekošām procedūrām, kas balstītas uz Savienības tiesību aktiem;

–kārtība, kādā izskata citus administratīvus jautājumus, kuri attiecas uz Savienības darbību;

–līguma pārvaldība.

•Lēmuma un pielikumā ietverto sarunu norāžu publicēšana

Komisija ierosina Padomei publicēt lēmumu, ar ko atļauj sākt sarunas par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības, un izvirza Komisiju par Savienības sarunu vadītāju, kā arī sarunu norādes, kas ietvertas pielikumā.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko atļauj Komisijai sākt sarunas par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa nostādnes,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības.

(2)Eiropadome 2017. gada 29. aprīlī pieņēma nostādnes, kurās definēts satvars sarunām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu un izklāstīti vispārējie principi, ko Savienība ievēros visā sarunu gaitā.

(3)Ievērojot Eiropadomes nostādnes, Savienībai būtu jārisina sarunas un jānoslēdz līgums ar Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību, ņemot vērā tās turpmāko attiecību ar Savienību satvaru (“izstāšanās līgums”).

(4)Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tāds nav noslēgts, divus gadus pēc paziņojuma, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt.

(5)Tāpēc sarunas būtu jāsāk nekavējoties, lai noslēgtu izstāšanās līgumu.

(6)Eiropas Parlaments 2017. gada 5. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīta Parlamenta nostāja par izstāšanās sarunām.

(7)Būtu jāatļauj Komisijai sākt sarunas par izstāšanās līgumu, un tā būtu jāizvirza par Savienības sarunu vadītāju.

(8)Saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106. panta a) punktu Līguma par Eiropas Savienību 50. pants attiecas uz Eiropas Atomenerģijas kopienu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisijai atļauj Savienības vārdā sākt sarunas par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas, ņemot vērā tās turpmāko attiecību ar Savienību satvaru, un ar šo Komisiju izvirza par Savienības sarunu vadītāju.

2. pants

Sarunas risina saskaņā ar nostādnēm, ko pieņēmusi Eiropadome, un atbilstīgi sarunu norādēm, kas ietvertas pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) Uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikuma pēdējos divpadsmit ievilkumos.

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.5.2017

COM(2017) 218 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums

PADOMES LĒMUMAM,

ar ko atļauj sākt sarunas par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības

PIELIKUMS

Sarunu norādes līgumam ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā nosaka tās izstāšanās kārtību no Eiropas Savienības

I.Izstāšanās līguma mērķi

1.Pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk — “Apvienotā Karaliste”) paziņojuma par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības Savienība risina sarunas un noslēdz izstāšanās līgumu (“līgums”) ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

2.Līgumā tiks noteikta Apvienotās Karalistes izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmāko attiecību ar Savienību satvaru.

3.Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības un no Eiropas Atomenerģijas kopienas. Šajās sarunu norādēs termins “Savienība” nozīmē Eiropas Savienību, kas dibināta ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un/vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienu, kas dibināta ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.

4.Sarunas par līgumu tiks risinātas, ņemot vērā Eiropadomes nostādnes un saskaņā ar sarunu norādēm. Sarunu norādes pamatojas uz Eiropadomes nostādnēm, izstrādājot Savienības nostājas izstāšanās sarunām un pilnībā ievērojot nostādnēs izvirzītos mērķus, principus un nostājas. Sarunu norādes sarunu gaitā var grozīt un papildināt pēc vajadzības, jo īpaši, lai ņemtu vērā izmaiņas Eiropadomes nostādnēs.

II.Līguma būtība un darbības joma

5.Sarunas par līgumu risinās un to noslēgs Savienība. Šajā ziņā Līguma par Eiropas Savienību 50. pants Savienībai piešķir izņēmuma horizontālo kompetenci šajā līgumā izskatīt visus tos jautājumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu izstāšanos. Šī izņēmuma kompetence ir vienreizēja un attiecas tikai uz izstāšanās no Savienības kārtošanu. Tas, ka Savienība īsteno šo īpašo kompetenci līgumā, nekādi neietekmēs kompetenču sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attiecībā uz jebkādu turpmāku instrumentu pieņemšanu attiecīgajās jomās.

6.Līgumā būtu jāatgādina, ka Savienības tiesību akti (tostarp visi primārie tiesību akti, jo īpaši Līgums par Eiropas Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību, pievienošanās līgumi un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, kā arī sekundārie tiesību akti un starptautiskie nolīgumi) Apvienotajai Karalistei vairs nav saistoši no dienas, kad stājas spēkā izstāšanās līgums (“izstāšanās diena”).

7.Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu un Eiropadomes nostādnēm līgumā būtu arī jāatgādina, ka Savienības tiesību akti no izstāšanās dienas vairs nav saistoši tām aizjūras zemēm un teritorijām, kuras uztur īpašas attiecības ar Apvienoto Karalisti 1 , un tām Eiropas teritorijām, par kuru ārlietām ir atbildīga Apvienotā Karaliste, uz kurām Līgumi attiecas saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību 355. pantu. Attiecībā uz izstāšanās līguma un turpmākā satvara teritoriālo darbības jomu sarunu norādēs būtu pilnībā jāievēro Eiropadomes nostādņu 4. un 24. punkts.

8.Līgumā būtu jānosaka izstāšanās diena, kas ir vēlākais 2019. gada 30. martā plkst. 00:00 (pēc Briseles laika), ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj šo laikposmu pagarināt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu. Apvienotā Karaliste no izstāšanās dienas kļūs par trešo valsti.

III.Sarunu norāžu nolūks un tvērums

9.Eiropadomes nostādnēs ir noteikta divu posmu pieeja sarunām. Pirmajā posmā mērķis būs:

–nodrošināt pēc iespējas lielāku skaidrību un juridisko noteiktību pilsoņiem, uzņēmumiem, ieinteresētajām personām un starptautiskajiem partneriem attiecībā uz tūlītējām sekām, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības;

–nokārtot Apvienotās Karalistes atšķetināšanu no Savienības un no visām tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Apvienotās Karalistes saistībām, ko tā uzņēmusies kā dalībvalsts.

10.Pašreizējais sarunu norāžu kopums ir paredzēts pirmajam sarunu posmam. Saskaņā ar mērķi, ko Eiropadome noteikusi pirmajā sarunu posmā, šajās sarunu norādēs par prioritāriem ir noteikti jautājumi, par kuriem šajā posmā ir konstatēts, ka tie ir noteikti vajadzīgi, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības.

11.Sarunu pirmā prioritāte ir aizsargāt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo 27 ES dalībvalstu pilsoņu un viņu ģimenes locekļu statusu un tiesības un Apvienotās Karalistes pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības 27 ES dalībvalstīs, jo tas tieši skar lielu skaitu cilvēku un izstāšanās atstāj uz viņiem nopietnas sekas. Līgumā būtu jāparedz šo pilsoņu tiesību, tostarp pastāvīgas uzturēšanās tiesību pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās, nodrošināšanai vajadzīgās garantijas, kas būtu efektīvas, izpildāmas, nediskriminējošas un visaptverošas.

12.Lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības, ir jānokārto finanšu saistības, kas izriet no visa Apvienotās Karalistes dalības laikposma Savienībā. Tādējādi pirmajā sarunu posmā ir jānosaka metodika finanšu saistību noregulējumam, kuras pamatā ir III.2. iedaļā izklāstītie principi.

13.Lai nepieļautu juridisku vakuumu un iespēju robežās novērstu nenoteiktību, šajā posmā ir konstatēts, ka līgumā būtu jāprecizē situācija attiecībā uz precēm, kas laistas tirgū pirms izstāšanās dienas, kā arī uz III.3. iedaļā uzskaitītajiem notiekošajiem procesiem.

14.Saskaņā ar Eiropadomes nostādnēm Savienība ir apņēmusies arī turpmāk atbalstīt mieru, stabilitāti un samierināšanu Īrijas salā. Nekas līgumā nedrīkstētu apdraudēt mērķus un saistības, ko paredz Lielās piektdienas vienošanās un ar to saistītie īstenošanas nolīgumi. Ņemot vērā unikālos apstākļus un problēmas Īrijas salā, būs nepieciešami elastīgi un izdomas bagāti risinājumi. Sarunu mērķim jo īpaši vajadzētu būt izvairīties no stingras robežas izveidošanas Īrijas salā, vienlaikus ievērojot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti. Būtu pilnībā jāņem vērā tas, ka Īrijas pilsoņi, kas dzīvo Ziemeļīrijā, arī turpmāk izmantos Eiropas Savienības pilsoņu tiesības. Būtu jāatzīst tie spēkā esošie divpusējie nolīgumi un vienošanās starp Īriju un Apvienoto Karalisti (piemēram, kopīgā ceļojumu telpa), kuri ir saskaņā ar ES tiesību aktiem. Ar līgumu būtu jārisina arī jautājumi, kas izriet no Īrijas unikālā ģeogrāfiskā novietojuma, tostarp preču tranzīts (uz un no Īrijas caur Apvienoto Karalisti). Šie jautājumi tiks risināti atbilstīgi Eiropadomes nostādnēs paredzētajai pieejai sarunām.

15.Saskaņā ar Eiropadomes nostādnēm Savienībai būtu jāvienojas ar Apvienoto Karalisti par kārtību attiecībā uz Apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā un šajā saistībā būtu jāatzīst tie divpusējie nolīgumi un vienošanās starp Kipras Republiku un Apvienoto Karalisti, kuri ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz to Savienības pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību, kuri dzīvo vai strādā Suverēnajās bāzu teritorijās.

16.Ar līgumu būtu jānodrošina nepieciešamā Savienības interešu aizsardzība Apvienotajā Karalistē.

17.Līgumā būtu jāietver noteikumi attiecībā uz līguma vispārējo pārvaldību. Šādos noteikumos jāietver efektīvi izpildes un strīdu izšķiršanas mehānismi, kas pilnībā ievēro Savienības un tās tiesiskā regulējuma autonomiju, lai garantētu līgumā paredzēto saistību efektīvu īstenošanu.

18.Turklāt saskaņā ar Eiropadomes nostādnēm, cik drīz vien praktiski iespējams, būtu jāsāk konstruktīvs dialogs ar Apvienoto Karalisti par iespējamu kopīgu pieeju attiecībā uz partneriem trešās valstīs, starptautiskām organizācijām un konvencijām saistībā ar starptautiskajām saistībām, ko Apvienotā Karaliste uzņēmusies pirms izstāšanās dienas un kas tai joprojām ir saistošas.

19.Tiklīdz Eiropadome nolems, ka ir panākts pietiekams progress, lai sarunas varētu pāriet nākamajā posmā, tiks sagatavoti jauni sarunu norāžu kopumi. Šajā kontekstā, ņemot vērā panākto progresu, turpmākajos sarunu norāžu kopumos tiks ietverti jautājumi, uz kuriem varētu attiekties pārejas kārtība (t. i., pagaidu risinājumi, lai panāktu paredzamu satvaru turpmākajām attiecībām). Šāda pieeja ļaus efektīvi izmantot ierobežoto laiku, kas Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā paredzēts līguma noslēgšanai, izvairoties no viena un tā paša jautājuma vairākkārtējas risināšanas dažādos sarunu posmos.

III.1.Pilsoņu tiesības

20.Ar līgumu būtu jāaizsargā statuss un tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem un ir spēkā izstāšanās dienā, tostarp tiesības, kuras tiks izmantotas vēlāk (piemēram, ar vecuma pensijām saistītās tiesības), gan attiecībā uz 27 ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri dzīvo (vai ir dzīvojuši) un/vai strādā (vai ir strādājuši) Apvienotajā Karalistē, gan uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri dzīvo (vai ir dzīvojuši) un/vai strādā (vai ir strādājuši) kādā no 27 ES dalībvalstīm. Šādām garantijām līgumā vajadzētu būt abpusējām un balstītām uz principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi 27 ES dalībvalstu pilsoņu starpā un vienlīdzīgu attieksmi pret 27 ES dalībvalstu pilsoņiem salīdzinājumā ar Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kā tas paredzēts attiecīgajā Savienības acquis. Minētās tiesības būtu jāaizsargā kā tieši īstenojamas iegūtās tiesības visā attiecīgo personu dzīves laikā.

21.Līgumā būtu jāietver vismaz šādi elementi.

(a)To personu definīcija, uz kurām attiecas šīs tiesības. Darbības jomai attiecībā uz personām vajadzētu būt tādai pašai kā Direktīvā 2004/38 (gan ekonomiski aktīvās personas, t. i., darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, gan ekonomiski neaktīvās personas, kuras pirms izstāšanās dienas ir uzturējušās Apvienotajā Karalistē vai ES-27 valstīs, un viņu ģimenes locekļi, kuri tos pavada vai pārceļas kopā ar tiem jebkurā laikā pirms/pēc izstāšanās dienas). Turklāt darbības jomā attiecībā uz personām būtu jāietver personas, uz kurām attiecas Regula Nr. 883/2004 (piem., pārrobežu darba ņēmēji).

(b)Aizsargājamo tiesību definīcija. Šajā definīcijā būtu jāietver vismaz šādas tiesības:

i)uzturēšanās tiesības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 21., 45. un 49. panta un ir noteiktas Direktīvā 2004/38 (viena un tā pati materiālā piemērošanas joma, kas ietver, inter alia, pastāvīgas uzturēšanās tiesības pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās), un noteikumi, kas attiecas uz minētajām tiesībām; visiem dokumentiem, ko izdod attiecībā uz uzturēšanās tiesībām (piemēram, reģistrācijas apliecības, uzturēšanās atļaujas vai apliecinoši dokumenti), vajadzētu būt paskaidrojoša rakstura, un tie būtu jāizdod, izmantojot vienkāršu un raitu procedūru, vai nu bez maksas, vai arī par maksu, kas nav lielāka par summu, ko attiecīgās valsts valstspiederīgie maksā par līdzīgu dokumentu izsniegšanu;

ii)tiesības un pienākumi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulā Nr. 987/2009, ar kuru īsteno Regulu Nr. 883/2004, (tostarp abu regulu turpmākos grozījumos) un attiecas uz, inter alia, tiesībām uz summēšanu, pabalstu pārnešanu un vienotu piemērojamo tiesību aktu principu;

iii)tiesības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (piemēram, piekļuve darba tirgum, tiesības strādāt, sociālās un nodokļu priekšrocības, izglītība, mājoklis, kolektīvās tiesības);

iv)tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. panta.

22.Juridiskās noteiktības nolūkos ar līgumu būtu jānodrošina, ka Apvienotajā Karalistē un ES-27 saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas ir piemērojami pirms izstāšanās dienas tiek aizsargāti atzīti diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas pirms izstāšanās dienas iegūti kādā no Savienības dalībvalstīm. Ar līgumu būtu arī jānodrošina, ka arī pēc izstāšanās dienas joprojām tiek atzīti diplomi, sertifikāti vai citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas iegūti trešā valstī un pirms izstāšanās dienas bijuši atzīti kādā no Savienības dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktu noteikumiem, kas bijuši piemērojami pirms minētās dienas. Līgumā būtu arī jāparedz kārtība attiecībā uz atzīšanas procedūrām, kuras notiek izstāšanās dienā.

III.2.Finanšu noregulējums

23.Vienotam finanšu noregulējumam būtu jānodrošina, ka gan Savienība, gan Apvienotā Karaliste ievēro pienākumus, kas izriet no visa Apvienotās Karalistes dalības laikposma Savienībā. Sarunas saistībā ar finanšu noregulējuma metodiku būtu jābalsta uz turpmāk minētajiem principiem.

24.Vajadzētu būt vienotam finanšu noregulējumam, kas saistīts ar:

–Savienības budžetu;

–Apvienotās Karalistes dalības izbeigšanu visās struktūrās vai iestādēs, kas izveidotas ar Līgumiem 2 (piem., Eiropas Investīciju banka, Eiropas Centrālā banka 3 );

–Apvienotās Karalistes dalību konkrētos fondos un mehānismos, kas saistīti ar Savienības politikas virzieniem (piem., Eiropas Attīstības fonds un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā).

25.Šim vienotajam finanšu noregulējumam vajadzētu būt balstītam uz principu, ka Apvienotajai Karalistei ir jāpilda visu to pienākumu finansējuma daļa, ko tā uzņēmusies, kad tā bija Savienības dalībvalsts.

26.Saskaņā ar Eiropadomes nostādņu 10. punktu minētie pienākumi ietver saistības, tostarp iespējamās saistības un visus pārējos pienākumus, kas izriet no pamatakta Finanšu regulas 4 54. panta nozīmē. Turklāt Apvienotajai Karalistei būtu pilnībā jāsedz ar izstāšanās procesu saistītās īpašās izmaksas, piemēram, par aģentūru vai citu Savienības struktūru pārvietošanu.

27.Aprēķina metodei vajadzētu būt balstītai uz oficiālajiem konsolidētajiem gada pārskatiem, vajadzības gadījumā papildus izmantojot starpposma pārskatus. Tajā tiks arī izmantotas summas no attiecīgajiem pamataktiem (tostarp atsauces summas un to turpmākie pasākumi, izmantojot finanšu plānošanu). Pienākumi būtu jānorāda euro.

28.Apvienotās Karalistes pienākumu pret Savienības budžetu un fondiem aprēķina metode būtu jābalsta uz pašu resursu lēmumu 5 un tajā jāņem vērā vēsturiskie pierādījumi par tās finansējuma daļu pirms izstāšanās dienas.

29.Būtu jāvienojas par maksājumu veikšanas kārtību, lai mazinātu izstāšanās ietekmi uz Savienības budžetu.

30.Tādējādi līgumā būtu jāietver:

(a)aprēķins par kopējo summu, kas Apvienotajai Karalistei ir jāmaksā, lai nokārtotu savas finanšu saistības pret Savienības budžetu, visām iestādēm vai struktūrām, kas izveidotas ar Līgumiem, un citiem jautājumiem ar finansiālu ietekmi. Uz kopējo summu nākotnē var attiekties ikgadējas tehniskas korekcijas;

(b)Apvienotās Karalistes veicamo ikgadējo maksājumu grafiks un šo maksājumu veikšanas praktiskā kārtība;

(c)pārejas noteikumi, ar ko nodrošina, ka Komisija (vai, vajadzības gadījumā, cita struktūra, kas ir atbildīga saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pirms izstāšanās dienas), Revīzijas palāta un OLAF veic kontroli un ka Eiropas Savienības Tiesai ir pilnvaras lemt par agrākiem maksājumiem / iekasēšanas rīkojumiem Apvienotās Karalistes saņēmējiem un Apvienotās Karalistes saņēmējiem izmaksātiem jebkādiem maksājumiem pēc izstāšanās dienas, lai izpildītu visas juridiskās saistības (tostarp iespējamos aizdevumus), kurus ir atļāvusi atbildīgā struktūra pirms izstāšanās dienas;

(d)īpaša kārtība attiecībā uz tagadējām vai turpmākām juridiskām saistībām pret Apvienotās Karalistes saņēmējiem, kas noslēgtas pēc izstāšanās dienas (piem., attiecībā uz Apvienotās Karalistes saņēmēju maksājumu pārvaldības iestādēm);

(e)īpaši noteikumi, lai risinātu jautājumu par iespējamajām saistībām, ko savā budžetā uzņēmusies Savienība vai konkrētas iestādes vai struktūras, vai fondi (piemēram, aizdevumi, ko izsniedz Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds).

III.3. Situācija attiecībā uz tirgū laistām precēm un uz Savienības tiesību aktiem balstītu procedūru iznākums

A. Preces, kas laistas tirgū saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pirms izstāšanās dienas

31.Ar līgumu būtu jānodrošina, ka ikvienu preci, kas pirms izstāšanās dienas likumīgi laista Savienības tirgū saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc minētās dienas var joprojām darīt pieejamu tirgū vai nodot ekspluatācijā gan Apvienotajā Karalistē, gan 27 ES dalībvalstīs, ievērojot attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, kas bijuši piemērojami pirms izstāšanās dienas.

B. Notiekošā dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbība saskaņā ar Savienības tiesību aktiem

32.Līgumā būtu jāparedz kārtība attiecībā uz tiesvedībām, kas saistītas ar tiesu iestāžu sadarbību un ko reglamentē Savienības tiesību akti, un kuras notiek izstāšanās dienā. Līgumā jo īpaši būtu jānosaka, ka šādus procesus līdz to pabeigšanai joprojām reglamentē attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi, kas bijuši piemērojami pirms izstāšanās dienas.

33.Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās starp Apvienoto Karalisti un ES-27 ar līgumu būtu jānodrošina, ka pirms izstāšanās dienas pieņemto valsts tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi arī turpmāk reglamentē attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi, kas bijuši piemērojami pirms izstāšanās dienas. Ar līgumu būtu arī jānodrošina, ka arī turpmāk tiek piemēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz piemērojamiem tiesību aktiem un tiesas izvēli, kas izdarīta pirms izstāšanās dienas.

C. Notiekošā administratīvā sadarbība un tiesībaizsardzības sadarbība saskaņā ar Savienības tiesību aktiem

34.Līgumā būtu jāparedz kārtība attiecībā uz administratīvo sadarbību un tiesībaizsardzības sadarbību, tostarp kontroli, ko reglamentē Savienības tiesību akti un kas notiek izstāšanās dienā. Šādai kārtībai būtu jo īpaši jānodrošina, ka minētos procesus līdz to pabeigšanai joprojām reglamentē attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi, kas bijuši piemērojami pirms izstāšanās dienas. Būtu arī jāparedz noteikumi par iespējamu informācijas un datu izmantošanu tiesībaizsardzības iestāžu veiktās izmeklēšanās un kriminālprocesos, kas notiek izstāšanās dienā. Tiem būtu jāattiecas gan uz informāciju un datiem, kurus no ES-27 vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir saņēmusi vai tur Apvienotā Karaliste, gan uz informāciju un datiem, kurus no Apvienotās Karalistes ir saņēmušas vai tur 27 ES dalībvalstis vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Tiem būtu jāietver noteikumi par personas datu aizsardzību.

D. Notiekošie Savienības tiesas un administratīvie procesi

35.Līgumā būtu jāparedz kārtība attiecībā uz:

(a)izstāšanās dienā Eiropas Savienības Tiesā izskatāmu lietu tiesvedību, kurā ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, Apvienotās Karalistes fiziskas un/vai juridiskas personas (tostarp lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus). Tiesai arī turpmāk būtu jāsaglabā kompetence lemt šajās tiesvedībās, un tās nolēmumiem jābūt saistošiem Apvienotajai Karalistei;

(b)Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās notiekošiem administratīvajiem procesiem, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti (piemēram, pārkāpumu procedūras, valsts atbalsts) vai, attiecīgā gadījumā, uz Apvienotās Karalistes fiziskām vai juridiskām personām;

(c)iespēju uzsākt gan administratīvu procesu Savienības iestādēs, gan tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā saistībā ar Apvienoto Karalisti (piemēram, pārkāpumu procedūras, valsts atbalsts) pēc izstāšanās dienas par faktiem, kas notikuši pirms izstāšanās dienas;

(d)Savienības tiesību aktu, ar kuriem nosaka finansiālas saistības, un Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, kas pieņemti pirms izstāšanās dienas vai tiek pieņemti notiekošā tiesas un administratīvajā procesā, turpmāku piemērojamību.

III.4.Citi administratīvi jautājumi, kuri attiecas uz Savienības darbību

36.Līgumā būtu jāietver vajadzīgie noteikumi, kas attiecas uz Savienības un tās iestāžu vai struktūru īpašuma, finanšu līdzekļu, aktīvu un darbību, un to personāla (tostarp pensionētā personāla) un viņu ģimenes locekļu aizsardzību, kā paredzēts Līgumos un Līgumiem pievienotajos protokolos (jo īpaši 7. protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā).

37.Līgumā būtu attiecīgā gadījumā jānodrošina īpašumtiesību nodošana Apvienotajai Karalistei attiecībā uz:

(a)speciālajiem skaldmateriāliem, kas atrodas Eiropas Atomenerģijas kopienas teritorijā un kas patlaban ir šīs kopienas īpašums saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 86. pantu, kuru lietošanas tiesības patlaban ir fiziskai vai juridiskai personai – publiskai vai privātai – Apvienotajā Karalistē;

(b)Eiropas Atomenerģijas kopienas īpašumu, kas atrodas Apvienotajā Karalistē un tiek izmantots drošības pasākumu nodrošināšanas nolūkā saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.

Līgumā būtu arī jāparedz, ka Apvienotā Karaliste uzņemas visas tiesības un pienākumus, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz nodoto materiālu vai īpašumu, un reglamentē citus jautājumus saistībā ar materiāliem un īpašumu saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši drošības pasākumu pienākumus, kas piemērojami iepriekš minētajiem materiāliem.

38.Līgumā būtu arī jāparedz, ka Apvienotā Karaliste savā jurisdikcijā garantēs, ka Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru locekļi, komiteju locekļi, Savienības ierēdņi un citi darbinieki arī turpmāk pilda pienākumus, kas viņiem pirms izstāšanās dienas noteikti ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 339. pantu.

III.5.Līguma pārvaldība

39.Ar līgumu būtu jāizveido institucionāla struktūra, lai nodrošinātu efektīvu līgumā noteikto saistību īstenošanu, ņemot vērā Savienības intereses efektīvi aizsargāt savu autonomiju un tiesisko regulējumu, tostarp Eiropas Savienības Tiesas nozīmi.

40.Līgumā būtu jāietver atbilstoša institucionālā kārtība, kas ļautu pieņemt pasākumus, lai risinātu līgumā neparedzētas situācijas, un iekļaut līgumā Savienības tiesību aktu turpmākus grozījumus, ja tas vajadzīgs līguma pareizai īstenošanai.

41.Līgumā būtu jāietver noteikumi, kas nodrošina strīdu izšķiršanu un līguma izpildi. Proti, tiem būtu jāaptver strīdi saistībā ar turpmāk minētajiem jautājumiem:

–Savienības tiesību aktu turpmāka piemērošana;

–pilsoņu tiesības;

–citu līguma noteikumu, piemēram, finanšu noregulējuma vai institucionālās struktūras pieņemto pasākumu neparedzētu situāciju risināšanai, piemērošana un interpretācija.

42.Šajos jautājumos būtu jāsaglabā Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija (un uzraudzības funkcija, ko pilda Komisija). To līguma noteikumu piemērošanai un interpretēšanai, kuri neattiecas uz Savienības tiesību aktiem, alternatīva strīdu izšķiršana būtu jāparedz tikai tad, ja tā garantē neatkarību un objektivitāti, kas ir līdzvērtīga tai, ko garantē Eiropas Savienības Tiesa.

43.Līgumā būtu jāparedz, ka ikviena atsauce uz Savienības tiesību jēdzieniem vai noteikumiem ir jāsaprot kā atsauce, kas ietver Eiropas Savienības Tiesas judikatūru šādu jēdzienu vai noteikumu interpretēšanā pirms izstāšanās dienas. Turklāt, ja konkrētiem līguma noteikumiem paredz alternatīvu strīdu izšķiršanu, būtu jāietver noteikums, saskaņā ar kuru, interpretējot šādus jēdzienus un noteikumus, ir jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas turpmākā judikatūra pēc izstāšanās dienas.

IV.Sarunu risināšanas procesuālā kārtība

44.Atbilstīgi 27 dalībvalstu valsts vai valdību vadītāju, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju paziņojumam šīs sarunu norādes izveido detalizētu kārtību, kas reglamentē attiecības starp Padomi un tās darba sagatavošanas struktūrām, no vienas puses, un Savienības sarunu vadītāju, no otras puses.

45.Savienības sarunu vadītājs risinās sarunas ar Apvienoto Karalisti, nepārtraukti koordinējot un uzturot pastāvīgu dialogu ar Padomi un tās darba sagatavošanas struktūrām. Šajā ziņā, pilnībā ievērojot Līgumos noteikto iestāžu līdzsvaru, Padome un Coreper, kam palīdz 50. panta darba grupa, sniegs padomus Savienības sarunu vadītājam, ņemot vērā Eiropadomes nostādnes un saskaņā ar sarunu norādēm.

46.Savienības sarunu vadītājs savlaicīgi apspriedīsies ar Padomes darba sagatavošanas struktūrām un ziņos tām. Šajā nolūkā Padome pirms un pēc katras sarunu sanāksmes rīkos 50. panta darba grupas sanāksmi. Savienības sarunu vadītājam būtu savlaicīgi jāsniedz nepieciešamā ar sarunām saistītā informācija un dokumenti.

(1) Uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikuma pēdējos divpadsmit ievilkumos.

(2) Tas neskar attiecīgajām iestādēm vai struktūrām paredzētās tiesību aktos noteiktās prasības, kas izriet jo īpaši no attiecīgajiem Līgumu protokoliem.

(3) Saskaņā ar Līgumiem pievienotā 4. protokola 47. pantu Lēmumā ECB/2010/28 (2010. gada 13. decembris) par to, kā ārpus eurozonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (2011/22/ES), ir noteikts parakstītā un samaksātā ECB kapitāla apmērs un veids attiecībā uz Anglijas Bankas daļu. Samaksātais kapitāls ir iemaksa Eiropas Centrālās bankas darbības izmaksu segšanai.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, OV L 298, 26.10.2012., 1.–96. lpp.

(5) Padomes Lēmums (2014/335/ES, Euratom) (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, OV L 168, 7.6.2014., 105.–111. lpp.

Top