EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.5.2017

JOIN(2017) 17 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par jaunu impulsu Āfrikas un ES partnerībai

{SWD(2017) 150 final}
{SWD(2017) 151 final}

Saturs

1.Ievads

2.Āfrikas mainīgā situācija

3.ES stratēģiskie mērķi

4.Spēcīgākas politiskās attiecības

5.Pārvērst stratēģiskos mērķus rīcībā

5.1.Noturīgākas valstis un sabiedrības

A.Novērst konfliktus, risināt krīzes un vairot mieru

B.Stiprināt pārvaldības sistēmas

C.Migrācijas un mobilitātes vadība

5.2.Vairāk darbvietu un labākas darbvietas, jo īpaši jauniešiem

A.Piesaistīt atbildīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus

B.Enerģijas nodrošināšana Āfrikai

C.Pārveidot Āfrikas lauksaimniecību un lauksaimniecības uzņēmumus, kā arī tās zilo ekonomiku, tostarp zivsaimniecību

D.Veicināt zināšanas un prasmes

1.Ievads

2017. gads būs noteicošais Eiropas un Āfrikas partnerattiecībām. Strauji mainīgajā globālajā kopainā Āfrika pieredz pamatīgas ekonomiskas, politiskas un sociālas izmaiņas, un tās nozīme Eiropas drošības un labklājības iekšējās un ārējās dimensijās kļūst aizvien skaidrāka. Eiropa un Āfrika var daudz iegūt no aizvien pieaugošajām politiskajām un ekonomiskajām saitēm, bet rīcības trūkuma gadījumā tās var arī daudz zaudēt.

Piektais Āfrikas un ES samits, kas notiks 2017. gada novembrī, dod būtisku iespēju Āfrikas un Eiropas līderiem reaģēt uz šo mainīgo kontekstu un pārveidot un padziļināt Āfrikas un ES partnerattiecības.

Šajā paziņojumā piedāvāta atjaunota struktūra kopīgai rīcībai, ko ES un dalībvalstis varētu apspriest samitā un ko varētu iekļaut 2018.–2020. gada ceļvedī. Tas paredz spēcīgāku, dziļāku un uz konkrētāku rīcību orientētu stratēģisko partnerību, kas veicinātu labklājību un stabilitāti abos kontinentos. Atbildot uz Āfrikas dokumentu “Programma 2063” 1 un pamatojoties uz Globālo ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju 2 , tajā izklāstītas politiskās prioritātes un sākotnējo konkrēto iniciatīvu kopums 2018.–2020. gadam un turpmāk, kas jākoordinē un jānostiprina ar ES dalībvalstīm un tālāk jāattīsta kopīgi ar Āfrikas partneriem. Tajā īpaša uzmanība pievērsta jaunatnes centieniem un vajadzībām, un viņu iesaistīšanās kopējā procesā tiks īpaši atbalstīta.

Tas veicina aktuālās pārdomas, kas paustas kopīgajā paziņojumā Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm 3 , kurš ietekmēs sarunas, kas sāksies 2018. gadā, lai atjaunotu ES ilgstošās partnerattiecības ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, jo īpaši Āfrikas pīlāru.

Tajā ņemti vērā starptautiskie ietvardokumenti, piemēram, ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, 4 , tās Adisabebas Rīcības programma (AAAA) par attīstības finansējumu 5 un Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā 6 . Tas ir saskaņots ar citām attiecīgajām ES politikas jomām 7 .

2.Āfrikas mainīgā situācija

Neskatoties uz tās dažādību, Āfrika uz starptautiskās skatuves redzama ar lielāku pārliecību, dinamismu un optimismu nekā jebkad agrāk.

Pēdējo divu desmitgažu laikā Āfrika ir parādījusi iespaidīgu ekonomisko attīstību. Daudzās valstīs notiek pozitīvi pārveides procesi. Arvien lielāks skaits Āfrikas valdību un reģionālo organizāciju uzņemas vadošo lomu drošības, politikas un nabadzības samazināšanas problēmu risināšanā savas valsts robežās un aiz tām, kā arī pilda aizvien aktīvāku lomu labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanā. Daudzās valstīs tas ļāvis valstij un sabiedrībai kļūt noturīgākai, palielināt pilsoņu politisko līdzdalību un virzību uz strukturālām pārmaiņām.

Tomēr šīs cerīgās tendences bieži vien ir trauslas un joprojām nav pietiekami iekļaujošas vai ilgtspējīgas, lai piedāvātu labākas izredzes lielai sabiedrības daļai un jo īpaši attiecībā uz pieaugošo Āfrikas jauniešu skaitu. Politiskās telpas atvēršana dažās valstīs kontrastē ar regresīvajām tendencēm citās. Vairākas valstis nav spējušas īstenot reformas un atgūties no konfliktiem nepieciešamajā mērā vai tempā un tāpēc cieš no nestabilitātes. Daudzas valstis joprojām saskaras ar smagiem ilgtspējīgas ekonomikas attīstības ierobežojumiem un ir lielā mērā atkarīgas no dabas resursu izmantošanas. Patiesībā kopējā ekonomiskā izaugsme Āfrikas kontinentā pašlaik palēninās. Līdztekus vietējiem faktoriem draudus reģionu stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai rada starptautiskās drošības problēmas, jo īpaši organizētā noziedzība, tostarp cilvēku tirdzniecība un terorisms. Progresu apdraud arī vides degradācija uz sauszemes un jūrā, klimata pārmaiņu sekas, kā arī infekcijas slimību, piemēram, Ebolas vīrusslimības, uzliesmojumi. Bada uzliesmojums Dienvidsudānā, Nigērijā un Somālijā izceļ nedrošības, klimata pārmaiņu un pārtikas un ūdens trūkuma ietekmi un savstarpējās saiknes. Šo problēmu dēļ Āfrikā notiek vēl nepieredzēta apjoma piespiedu pārvietošana. Tās arī veicinājušas lielāku neatbilstīgo migrāciju — pirmkārt un galvenokārt Āfrikas iekšienē, bet arī virzienā uz Eiropu, un tas savukārt palielina spiedienu uz politisko vadību un pārvaldības sistēmu visās skartajās valstīs.

Demogrāfiskā dinamika būs viena no nozīmīgākajām strukturālajām pārmaiņām pasaulē 21. gadsimtā. Līdz 2050. gadam Āfrikā dzīvos 2,4 miljardi lielākoties jaunu cilvēku 8 . Tas, kā notiks politiskā un ekonomiskā pielāgošanās šīm pārmaiņām, noteiks nākotni kontinentā un aiz tā robežām.

No vienas puses, Āfrikas demogrāfijas prognozes nerada šaubas par to, ka būs liela nepieciešamība radīt miljoniem jaunu darbvietu. Saskaņā ar prognozēm 9 , lai iekļautu jaunpienācējus darba tirgū, Subsahāras Āfrikā jārada 18 miljoni jaunu darbvietu katru gadu līdz 2035. gadam; salīdzinājumam — pašreiz gadā tiek radīti 3 miljoni oficiālu darbvietu. Turklāt, ņemot vērā mazo oficiālā sektora izmēru un sociālās aizsardzības sistēmu trūkumu lielākajā daļā valstu, vairums jauniešu turpinās paļauties uz ēnu ekonomiku, tostarp pašnodrošinājuma lauksaimniecību kā izdzīvošanas veidu.

No otras puses, tāds iedzīvotāju skaita pieaugums sniedz ievērojamas ekonomiskās iespējas. Prognozēts, ka kopējais privātais patēriņš, ko virza plaukstošais vidusslānis 10 , 2025. gadā sasniegs 2 triljonus euro gadā 11 , un uzņēmumiem Āfrikā būs jāpiedāvā pat vēl lielāks tirgus, jo prognozēts, ka izdevumu līmenis, sākot no 2025. gada, sasniegs 3,3 triljonus euro gadā.

3.ES stratēģiskie mērķi

Šajā mainīgajā un globālajā kontekstā ir skaidrs, ka ES stratēģiskajās interesēs ir padziļināt un pielāgot savas ilgstošās partnerattiecības ar Āfriku.

Pēdējo 10 gadu laikā ES un Āfrika jau ir izveidojušas spēcīgākas un politiskākas partnerattiecības, kas balstās uz kopīgām vērtībām un interesēm un kas nostiprinātas ES un Āfrikas kopējā stratēģijā 12 (EĀKS). Šobrīd ES kopīgi ir galvenais Āfrikas ārzemju investors 13 , tās galvenais tirdzniecības partneris 14 , nozīmīgākais drošības sniedzējs 15 , galvenais naudas pārskaitījumu avots 16 un pirmais partneris attīstības un humānās palīdzības jomā 17 . Aizvien ciešāks cilvēcisko sakaru un apmaiņas tīkls stiprina abu kontinentu iedzīvotāju saites.

Balstoties uz EĀKS, ES jārīkojas saistībā ar trim savstarpēji saistītiem stratēģiskajiem mērķiem:

·spēcīgāka abpusēja iesaiste un pastiprināta sadarbība starptautiskajā arēnā, balstoties uz kopējām vērtībām un interesēm, tostarp divpusējām attiecībām;

·drošība uz sauszemes un jūrā un cīņa pret starpvalstu draudiem kā ieguldījums drošībā abos kontinentos;

·ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomikas attīstība Āfrikā, kontinentam nepieciešamo darbvietu radīšana un tā Eiropai piedāvāto iespēju izmantošana.

4.Spēcīgākas politiskās attiecības

Ambiciozas kopējās programmas īstenošanai pirmkārt un galvenokārt vajadzīgs ieguldījums politiskajā līmenī, lai pastāvošās politiskās attiecības ar Āfriku paceltu augstākā stratēģiskā līmenī. To var sasniegt:

·padziļinot globālo pārvaldības jautājumu koalīcijas , tiecoties pēc spēcīgāka dialoga un efektīvas sadarbības starptautiskajos forumos. Āfrikas Savienība (ĀS) un Āfrikas grupa ANO ir stratēģiskie partneri un galvenie sabiedrotie nolūkā stiprināt ANO lomu un uz tiesiskumu balstītu globālo kārtību, kas ir būtiska turpmākam mieram un labklājībai. Visiem partneriem ir sava loma visas ANO sistēmas, tostarp Drošības padomes, efektivitātes, pārskatatbildības un pārstāvības uzlabošanā. Tādas sadarbības nolūks ir daudzpusējo iestāžu reformēšana un stiprināšana un nolīgumu, kritēriju un rīcību izstrādāšana, reaģējot uz globālajām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, epidēmijām, dabas resursu pārmērīgu izmantošanu, kā arī migrāciju un mobilitāti, un humanitārajām krīzēm. Tāpat tai jāveicina un jāatbalsta tiesiskums un taisnīgums starptautiskā līmenī, tostarp taisnīguma un atbildības panākšana attiecībā uz vissmagākajiem noziegumiem saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos;

·stiprinot sadarbību un kopējās intereses un balstoties uz biežu politisku mijiedarbību, izmantojot pilnu potenciālu, kāds piemīt EĀKS un citām pastāvošām sadarbības sistēmām un nolīgumiem visatbilstošākajā līmenī (divpusējā, kontinenta, reģiona, nacionālā, vietējā), balstoties uz subsidiaritātes principiem. Jo īpaši ES un Āfrikas partneriem no jauna jāstiprina politiskais dialogs ministriju līmenī, ne tikai attiecībā uz ārpolitikas jautājumiem, bet arī attiecībā uz nozaru politikas iniciatīvām un partnerattiecībām;

·īstenojot uz cilvēkiem orientētas partnerattiecības, nostiprinot cilvēku un uzņēmumu savstarpējos kontaktus un apmaiņas un jo īpaši stiprinot sadarbību ar vietējām varas iestādēm, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību. Pierādījies, ka tas ir izaicinoši un tam vajadzīgi jauni kopēji centieni. Dialogs visu šo dalībnieku starpā tiks veicināts, gatavojoties samitam, un pēc tā.

5.Pārvērst stratēģiskos mērķus rīcībā

ES ārējās politikas sistēma un Āfrikas reformu programma “Programma 2063” sniedz pareizos ieteikumus, lai šos mērķus pārvērstu pārveidojošā programmā, kas strukturēta ap diviem galvenajiem virzieniem:

·noturīgāku valstu un sabiedrību veidošana;

·lielāka skaita un labāku darbvietu radīšana, jo īpaši jaunatnei.

5.1.Noturīgākas valstis un sabiedrības

“Programmā 2063” Āfrika paredz mierpilnu, drošu un labklājīgu Āfriku, kurā nodrošināta laba pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesību ievērošana, taisnīgums un tiesiskums un kuras attīstība ir vērsta uz cilvēkiem, ļaujot jaunatnei, jo īpaši jaunām sievietēm, attīstīt savu potenciālu un nevienu neatstājot novārtā.

Šīs cerības pilnībā sakrīt ar ES vērtībām un mērķiem, jo īpaši, kad nestabilitāte aiz tās robežām apdraud tās svarīgākās intereses.

A.Novērst konfliktus, risināt krīzes un vairot mieru

Vēl nekad iepriekš ES drošības intereses nav bijušas tik ļoti saistītas ar Āfriku. Tiešā saikne starp Lībiju un Sāhelu, starp Āfrikas Ragu un līci rada vajadzību pēc stratēģiskākas pieejas, kas pārsniedz ierastos formātus. Draudi jūras drošībai Sarkanajā jūrā, Indijas okeānā un Gvinejas līcī tieši ietekmē Eiropas ekonomiku.

Terorisms, vardarbīgais ekstrēmisms un starpvalstu organizētā noziedzība, piemēram, cilvēku tirdzniecība, kā arī tradicionālāki draudi mieram un stabilitātei (valstu iekšējie konflikti, vietējie konflikti par resursiem, vardarbība vēlēšanu laikā, bruņotās laupīšanas un pirātisms u. c.) ir dziļākas strukturālās nestabilitātes un trausluma simptomi.

Āfrikas vīzija

“Programmā 2063” Āfrika apstiprinājusi tiekšanos pēc mierpilna un droša kontinenta. Pieņemot Āfrikas miera un drošības sistēmu (APSA), Āfrikas mērķis ir stiprināt mehānismus miera nodrošināšanai un samierināšanai visos līmeņos, risināt radušos draudus Āfrikas mieram un drošībai, kā arī ieviest stratēģijas attiecībā uz to, kā kontinents varētu pašfinansēt savas drošības vajadzības. Pola Kagames (Paul Kagame) ziņojums “Imperatīvs stiprināt mūsu savienību” (“The imperative to reinforce our Union”) un Donalda Kaberukas (Donald Kaberuka) ziņojums “Nodrošinot paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu mieram Āfrikā” (“Securing predictable and sustainable financing for peace in Africa”) 18 ir svarīgi atspēriena punkti virzībā uz šī procesa nostiprināšanu.

ES rīcība

Āfrika joprojām ir viens no galvenajiem centriem ES rīcībai drošības jomā. No 33 pabeigtām vai notiekošām civilām un militārām ES vadītām operācijām 19 tika īstenotas Āfrikā, un šobrīd piecas no sešām notiekošām ES vadītām militārām operācijām notiek Āfrikā. Caur Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF) vien ES kopš 2004. gada novirzījusi ievērojamu finansējumu, kas pārsniedz 2 miljardus euro. Tas papildina nozīmīgas ar drošību/pretterorismu/pretradikalizāciju saistītas palīdzības programmas nacionālā līmenī un citas aktivitātes, ko vada ES un atsevišķas dalībvalstis. Saskaņā ar ES Globālo stratēģiju ES vēlas no jauna nostiprināt savas pozīcijas kā drošības sniedzēja un Āfrikas galvenā partnere APSA īstenošanā un reģionālo stratēģiju atbalstīšanā, tādējādi dodot ieguldījumu pastāvīgajos Āfrikas centienos rast “Āfrikas risinājumus Āfrikas problēmām”.

ES piedāvā pārcelt partnerattiecības soli tālāk, palielinot centienus:

i) vēl vairāk pastiprināt koordināciju un dialogu:

·izveidojot sadarbības platformu, kas savestu kopā Eiropas un Āfrikas partnerus, kā arī ANO un starptautiskos dalībniekus, lai radītu lielāku noturību pret visu draudu un krīžu izraisīšanas spektru;

ii) novērst konfliktus:

·stiprinot atbalstu pilnai APSA īstenošanai un Āfrikas resursu izveidošanai;

·veicinot drošības nozares reformu iespēju veidošanas iniciatīvas, jo īpaši ar KDAP 19 misijām un ar papildu atbalstu spēju veidošanai, atbalstot drošību un attīstību;

·stiprinot civilo tiesiskumu un tiesībaizsardzības spējas, kā arī Āfrikas valstu spēju efektīvi cīnīties ar terorismu, pirātismu, vardarbīgu radikalizāciju un organizēto noziedzību, ieskaitot cilvēku tirdzniecību;

·stiprinot atbilstīgo ANO Drošības padomes rezolūciju, politiku un konvenciju efektīvu īstenošanu, tādējādi nodrošinot atbilstīgas zināšanas;

·veicinot ekspertu sadarbību ar atsevišķiem Āfrikas partneriem, tostarp īstenojot spēju veidošanas projektus, lai stiprinātu jūras un gaisa satiksmes drošību, piemēram, ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu 20 ;

iii) risināt krīzes un uzlabot konfliktu pārvarēšanas spējas:

·turpinot pēc to lūguma un vajadzības gadījumā palīdzēt Āfrikas Savienībai, apakšreģionālajām organizācijām un valstīm miera atbalsta operācijās ar ES specifiskiem instrumentiem, piemēram, APF un KDAP operācijām. Pasākumi var ietvert arī pirmos soļus pēckonflikta centienos nostiprināt mieru, piemēram, atbruņošanu, demobilizāciju un reintegrāciju. 

B.Stiprināt pārvaldības sistēmas

Pārvaldība, attīstība un drošība ir cieši saistītas. Ilgtspējīgas attīstības un stabilitātes centrā ir noturīgas sabiedrības ar atbildīgām, demokrātiskām, efektīvām un pārredzamām iestādēm visos līmeņos, kas strādā stabilā un paredzamā makroekonomiskajā sistēmā, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības. Tādas sabiedrības ir arī vislabāk sagatavotas pieņemt pārmaiņas ārējā ekonomiskajā vidē un iekšējās pārmaiņas, reaģēt uz tām un tās atbilstoši vadīt, tostarp efektīvi nodrošinot pakalpojumus pieaugošam iedzīvotāju skaitam.

Progress pārvaldē ir nevienmērīgs. Demokrātija iesakņojas, bet tādas vajadzības kā vēlēšanu procesa integritāte, par kurām būtu jārūpējas, bieži vien tiek apdraudētas, un rodas konstitucionālas izmaiņas vai mēģinājumi ļaut pie varas palikt līdzšinējiem vadītājiem. Progress cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības jomā joprojām ir nevienlīdzīgs un mainīgs nepietiekamas pārvaldības, nestabilitātes un konfliktu dēļ. 

Iekļaujoša pilsoņu līdzdalība publiskajā lēmumu pieņemšanas procesā un jo īpaši jaunatnes un sieviešu iesaistīšana oficiālajā politiskajā procesā palielinās uzticību valsts iestādēm. Šīm iestādēm arī bieži vien trūkst spējas efektīvi funkcionēt, piemēram, tādās jomās kā publisko finanšu pārvaldība, tostarp publiskā iepirkuma un izdevumu pārredzamība, un cīņa pret korupciju un krāpniecību. Īpaši iekšzemes ieņēmumu mobilizācija, kas ir priekšnoteikums tam, lai valsts varētu strādāt, bieži vien ir zem vajadzīgā līmeņa, un to apdraud nelikumīgas finanšu plūsmas 22 . Vismaz 50 miljardi ASV dolāru 23 ik gadu atstāj kontinentu ar nelikumīgajām finanšu plūsmām, lielā mērā pārspējot kopējo ikgadējo oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjomu.

Visās pārvaldības jomās, no līdzdalības un iespēju došanas līdz pārredzamībai, atbildībai un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kvalitātei, digitālajiem pakalpojumiem 24 un tehnoloģijām var būt — un jau ir — nozīmīga veicinoša loma. Gan ES, gan Āfrika var gūt labumu un mācīties viena no otras pieredzes.

Āfrikas vīzija

“Programmā 2063” Āfrika apņēmusies tiekties “būt kontinents, kurā nostiprinātas demokrātijas vērtības, kultūra, prakse, vispārējie cilvēktiesību principi, dzimumu līdztiesība, taisnīgums un tiesiskums” un “kurā ir spējīgas iestādes un transformējoša vadība visos līmeņos”. Tajā paredzēta uz cilvēkiem orientēta attīstīta, kurā pilsoņi aktīvi piedalās sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā attīstībā un kurā ir atbildīgas iestādes, kur efektīvus un kvalificētus pakalpojumus sniedz kompetenti profesionāļi. Līdz ar Āfrikas pārvaldības sistēmu kontinents ir ieguvis nozīmīgu sistēmu koordinēšanai un demokrātijas veidošanai. Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms — unikāls Āfrikas izveidots instruments — ir galvenais šīs sistēmas pīlārs.

ES rīcība

ES ir Āfrikas galvenais partneris pārvaldībā, demokrātijā, tiesiskumā un cilvēktiesībās, ar spēcīgām un ilgstošām saistībām valstu, reģionu un kontinenta līmenī, kas ir šo attiecību pamatelements 25 . Strukturāls politiskais dialogs tiek virzīts ar lielāko daļu Āfrikas valstu saskaņā ar pantiem par politisko dialogu attiecīgajā asociācijas nolīgumā, piemēram, 8. pantu Kotonū nolīgumā ar ĀKK valstīm. Turklāt ES sniedz ievērojamu atbalstu Āfrikas pārvaldības saistību īstenošanā, izmantojot programmas ar valstu, reģionu un kontinentu iestādēm, ko papildina pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt vietējās varas iestādes un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību politiskajā dialogā. ES arī atbalsta Āfrikas valstu centienus mobilizēt vairāk iekšzemes resursu, uzlabot publisko finanšu pārvaldību un nodrošināt parāda atmaksājamību, jo īpaši, īstenojot pieeju “Iekasēt vairāk, tērēt labāk 26 ” (“Collect more, Spend better”), kas balstīta uz Adisabebas Rīcības programmu.

Balstoties uz savu pieredzi, ES piedāvā pārcelt partnerattiecības soli tālāk, palielinot centienus:

i) atbalstīt demokrātiju un veicināt cilvēktiesības un tiesiskumu:

-stiprinot un paplašinot politiskos dialogus ar partnervalstīm, pilnībā izmantojot pastāvošo ietvardokumentu un nolīgumu noteikumus;

-sekmējot starptautisko un pašas ĀS iekšējo cilvēktiesību instrumentu ratifikāciju un īstenošanu valsts līmenī;

-vēl vairāk stiprinot uzticību demokrātiskajiem procesiem, veicinot sadarbību vēlēšanu novērošanā, jo īpaši ar ĀS, tostarp vēlēšanu novērošanas ieteikumu ievērošanas pārbaudē;

-stiprinot dialogu un informācijas apmaiņu, ņemot vērā gūto pieredzi un apkopojot paraugprakses piemērus no vēlēšanu novērošanas misijām, kas līdz šim īstenojušas sadarbību uz vietas, kā arī stiprinot sadarbības programmas demokrātijas jomā un atbalstu Āfrikas pārvaldības sistēmai un šajā nolūkā veidojot kontaktus un kopīgus pasākumus ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp valdībām, politiskajām partijām, parlamentārajām asamblejām un pilsonisko sabiedrību, lai dalītos pieredzē un speciālajās zināšanās un noteiktu veidus, kā stiprināt demokrātiju abos kontinentos;

ii) veicināt atbildīgu, pārredzamu un atsaucīgu pārvaldību:

-atbalstot iestāžu spēju piedāvāt iespējas piedalīties arvien lielākam jauniešu skaitam visos sabiedrības līmeņos;

-palielinot pilsoņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, veicinot valsts pārvaldes pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī efektivitāti un kvalitāti, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši īstenojot e-pārvaldības pakalpojumus, vienlaicīgi nodrošinot privātumu un augsta līmeņa personas datu aizsardzību;

-stiprinot kopējos centienus sekmēt, saglabāt un paplašināt vietu pilsoniskās sabiedrības iesaistei interešu pārstāvībā un politikas veidošanā;

-atbalstot vietējo iestāžu spēcīgāku lomu un spējas, jo īpaši nolūkā risināt problēmas, kas saistītas ar straujo urbanizāciju, īpaši atbalstot Āfrikas Vietējās pārvaldības hartas un AHCLA 27 ) darbības īstenošanu un sekmējot mērķsadarbību;

-padziļinot iespēju sniegšanu sievietēm, jauniešiem, kā arī mazaizsargātiem cilvēkiem ar mērķprogrammām, kas veicina viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošina visiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un profesionālajai izglītībai un apmācībai un pienācīgai un ilgtspējīgai sociālajai aizsardzībai, kā arī vispārējai veselības aprūpei, tostarp vakcinācijai, reproduktīvās veselības aprūpei un infekcijas slimību novēršanai;

-sekmējot sadarbību publisko finanšu pārvaldībā, tostarp koncentrējoties uz proaktīvu politiku/instrumentiem korupcijas un krāpniecības apkarošanai un nodrošinot efektīvas kontroles sistēmas publiskajām finansēm, atbalstot spēju attīstību tādās jomās kā reformas nodokļu politikā, nodokļu administrācija un ienākumu no dabas resursiem pārvaldība, kā arī apkarojot nelegālās finanšu plūsmas Adisabebas Rīcības programmas turpinājumā;

iii) veidot noturību pret vides degradāciju un humanitārajām krīzēm:

-palielinot centienus atbalstīt valdības ieguldījumus katastrofu riska samazināšanā, agrīnas rīcības spēju veidošanā, ilgstošu piespiedu pārvietošanas krīžu pārvarēšanā un pamatvajadzību nodrošināšanā, lai labāk izturētu, pielāgotos un atgūtos no stresa, šoka un traumām, tostarp pilsētvidē;

-palīdzot Āfrikas partneriem novērst neaizsargātību pret slimību uzliesmojumiem un citiem veselības apdraudējumiem, piemēram, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jo īpaši stiprinot veselības aprūpes sistēmas, veidojot spēju būt gataviem ārkārtas situācijām un reaģēt 28 , kā arī atbalstot sanitāriju un tīra ūdens pieejamību;

-stiprinot Āfrikas pašas spēju pārvaldīt vides un sabiedrības pārmaiņas, izmantojot kosmosa tehnoloģijas un informāciju, tostarp datus un pakalpojumus, ko sniedz Eiropas Zemes novērošanas programma “Copernicus”;

-veicinot sabiedrības un vides apstākļu atvieglošanu saistībā ar dabas resursu izmantošanu, tostarp minerālu ieguves, apstrādes un pārstrādes procesos.

C.Migrācijas un mobilitātes vadība

Mobilitāte un migrācija ir nozīmīgi ekonomikas, drošības un sociālās jomas aspekti gan Āfrikā, gan Eiropā. Tās var bagātināt un stiprināt sabiedrības, bet arī destabilizēt tās, ja netiek pareizi pārvaldītas. Tā kā migrācijas un mobilitātes plūsmas, tostarp piespiedu pārvietošana, Āfrikā ir rekordaugstā līmenī un vienlaikus pieaug tādu migrantu un patvēruma meklētāju skaits, kuri no Āfrikas ierodas Eiropā, abi kontinenti ir atzinuši, ka jādara daudz vairāk, jo īpaši lai novērstu bīstamus pārbraucienus, samazinātu ceļā mirušo skaitu un uzlabotu praktisko sadarbību. Āfrikai un Eiropai ir kopējas intereses un dalīta atbildība, tās aicina meklēt arī globālus risinājumus, kas balstīti uz solidaritātes un atbildības dalīšanas principiem. Ņujorkas deklarācija 29 nodrošina ļoti labu politisko sistēmu, lai nodrošinātu lielas bēgļu un migrantu kustības.

Āfrikas vīzija

“Programmā 2063” teikts, ka Āfrika paredz veidot dinamiskas un abpusēji labvēlīgas saites savā diasporā un kļūt par kontinentu ar nemanāmām robežām, pielikt punktu intelektuālā darbaspēka aizplūšanai un arī visu veidu “neatbilstīgajai migrācijai un jauniešu tirdzniecībai”, vienlaikus tiecoties arī uz lielāku mobilitāti, piemēram, akadēmiskā personāla, pētnieku un studentu vidū, piemēram, uzsverot Āfrikas iekšējās jauniešu mobilitātes nozīmību. Citas prioritātes ietver uzlabojumu pārskaitījumu mehānismos un atbildīgu darbaspēka migrācijas politiku. Turklāt Āfrika vēlas kontinentā izskaust cilvēku tirdzniecību un izbeigt organizēto noziedzību un citu veidu kriminālos tīklus.

ES rīcība

ES risina migrācijas problēmas partnerības un abpusējas uzticības garā ar nepārtrauktu dialogu un sadarbību ar Āfrikas partneriem. Jau pastāv nozīmīgi ietvari dialogam, piemēram, Āfrikas un ES migrācijas un mobilitātes dialogs (MMD). Papildu iniciatīvas apvieno Eiropas valdības un iestādes ar to kolēģiem no Centrālāfrikas, Rietumāfrikas un Ziemeļāfrikas (“Rabātas process”) un no Ziemeļāfrikas un Austrumāfrikas (“Hartūmas process”). Līderi no 31 Eiropas valsts un 35 Āfrikas valstīm kā šo divu dialogu procesu dalībnieki 2015. gada novembrī Valletā apstiprināja ambiciozu rīcības plānu.

ES ambiciozākā un novatoriskākā pieeja efektīvai migrācijas pārvaldībai ir Partnerības satvars 30 , kas ir ietvars ES un trešo izcelsmes un tranzīta valstu praktiskai sadarbībai migrācijas pirmcēloņu novēršanā un migrācijas pārvaldībā, pilnībā ievērojot humanitāros un cilvēktiesību pienākumus. Partnerības satvara garā ES un tās dalībvalstis nesen palielinājušas savus centienus attiecībā uz saviem partneriem Ziemeļāfrikā, lai glābtu vairāk dzīvību Vidusjūrā un efektīvāk pārvaldītu migrācijas plūsmas. Tā rezultātā tika sniegts kopīgs paziņojums: “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā — plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana 31 ”, un Eiropadome to no jauna apstiprināja Maltas deklarācijā 32 par Vidusjūras centrālās daļas maršrutu.

Ārkārtas trasta fonds Āfrikai 33 (EUTF Africa) ir galvenais rīks to saistību īstenošanai, kas pieņemtas Valletā, turklāt tas ir ārkārtīgi nozīmīgs Partnerības satvara pieejā. EUTF Africa, kura vērtība ir vairāk nekā 2,6 miljardi euro 34 un kurš aptver Sāhelas reģionu un Čada ezeru, Āfrikas ragu un Ziemeļāfriku, risina destabilizācijas, neatbilstīgās migrācijas, piespiedu pārvietošanas 35 un cilvēku tirdzniecības pirmcēloņus, atbalstot darbvietu radīšanu un ekonomikas attīstību, noturību, migrācijas pārvaldību, kā arī stabilitāti un pārvaldību.

Līdztekus šiem procesiem un iniciatīvām piedāvātais Eiropas Ārējo investīciju plāns 36 (EIP) būs ES ietekmīgākais līdzeklis, lai veicinātu ieguldījumus un radītu darbvietas Āfrikā — palīdzot ilgtspējīgai izaugsmei un tieši tēmējot uz migrācijas un piespiedu pārvietošanas pirmcēloņiem.

Šo pastāvošo dokumentu ietvaros ES piedāvā virzīt partnerību vēl soli tālāk, turpinot Partnerības satvara centienus, kā arī:

i) risinot reģionālās migrācijas plūsmu jautājumu un ar to saistītās pārrobežu problēmas:

·atbalstot tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu un internalizāciju, kas veicina likumīgu migrāciju un mobilitāti Āfrikā;

·risinot piespiedu pārvietošanas jautājumu un veicinot starptautisko aizsardzību, kas balstīta uz dalītas atbildības principu, palīdzot saglabāt un uzlabot to personu cilvēkkapitālu, kuras ir spiestas pamest savas mājas, nodrošinot viņu aizsardzību un gala rezultātā sniedzot ieguldījumu pārvietoto personu un viņu uzņemošo personu attīstībā;

·palielinot sadarbību robežu pārvaldībā, tostarp ar integrētās robežu pārvaldības koncepciju;

·kopīgi strādājot, lai 2018. gadā pabeigtu Globālos līgumus, un cieši sadarbojoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām;

ii) maksimāli palielinot ieguvumus no likumīgās migrācijas un mobilitātes un tās kā attīstības virzītājspēka potenciālu:

·turpinot atbalstīt Āfrikas Pārskaitījumu institūta darbu;

·uzlabojot Āfrikas diasporas zināšanas, darbību un spējas attīstības veicināšanā;

·turpinot attīstīt diasporas ieguldījumus un uzņēmējdarbību viņu izcelsmes valstīs;

·turpinot attīstīt studentu un pētnieku mobilitāti;

(iii) uzlabojot sadarbību neatbilstīgas migrācijas jomā:

·atbalstot tādu visaptverošu tiesisko regulējumu izveidi, kuri aptver visus cilvēku tirdzniecības un cilvēku kontrabandas aspektus un atbilst ANO Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību un tai pievienotajiem protokoliem, cita starpā aktīvāk sadarbojoties cīņā pret nelikumīgās tirdzniecības un kontrabandas tīkliem;

·ieviešot atbilstošus pasākumus ieceļojošo, izceļojošo un tranzīta migrantu plūsmu pārvaldībai, cita starpā atbalstot uzticamu cilvēku reģistrācijas / ID sistēmu izveidi un tādu procedūru ieviešanu, kas garantē migrantu tiesību un neizraidīšanas principa ievērošanu;

·novēršot neatbilstīgu migrācijas kanālu izmantošanu un atturot no tās, kā arī stiprinot sadarbību, lai atvieglotu neatbilstīgu migrantu atgriešanos un ilgtspējīgu reintegrāciju, vienlaikus popularizējot likumīgas migrācijas un mobilitātes iespējas.

5.2.Vairāk darbvietu un labākas darbvietas, jo īpaši jauniešiem

“Programmā 2063” Āfrika paredzējusi paradigmas maiņu, kas ļauj veidot “pārtikušu kontinentu, kuram ir līdzekļi un resursi savas attīstības virzīšanai un kurā ekonomika ir strukturāli pārveidota ar industrializāciju, ražošanu un vērtības pievienošanu, lai radītu kopēju izaugsmi ar privātā sektora attīstību, uzņēmējdarbību un pienācīgām darbvietām visiem”.

Nolūkā šo paradigmas maiņu padarīt par realitāti ES seko līdzi Āfrikas industrializācijai ar galīgo mērķi radīt labklājību ar lielāku skaitu un labākām darbvietām, koncentrējoties uz aizvien pieaugošo darbaspēka produktivitāti un kvalitātes ieguldījumiem pievienotās vērtības radīšanas un darbietilpīgajās nozarēs, īpaši lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē, ievērojot starptautiski pieņemtas darbaspēka tiesības un pienācīgus darba apstākļus, kā arī nodrošinot iespējas sievietēm. Tajā pašā laikā ir būtiski nodrošināt, lai ekonomikas pārveidē tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas un vides ilgtspējas problēmas un iespējas.

A.Piesaistīt atbildīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus

Makroekonomikas stabilitāte, reģionālo tirgu radīšana, atbilstīga ieguldījumu vide un dažādota pievienotās vērtības ekonomika ir būtiska ekonomiskajai attīstībai un pienācīgu darbvietu radīšanai.

Privātajā sektorā ir lielākais potenciāls darbvietu radīšanai, tāpēc ir būtiski Āfrikā piesaistīt atbildīgus privātos — iekšzemes un ārvalstu — ieguldījumus. Tam nepieciešama stabilas un atvērtas finanšu sistēmas attīstīšana palielinātam privātā sektora kredītam un iedrošinošas ieguldījumu vides radīšanai, kas sekmē ieguldītāju atbildīgu uzvedību, sabiedrības un vides standartu ievērošanu un labu korporatīvo pārvaldību.

Āfrikas vīzija

“Programmā 2063” Āfrika apņēmusies tiekties kļūt par “kontinentu, kur cilvēku, kapitāla, preču un pakalpojumu brīvība radīs ievērojamu tirdzniecības un ieguldījumu palielinājumu”. To var interpretēt kā vajadzību veicināt “makroekonomisko politiku, kas sekmētu izaugsmi, nodarbinātības radīšanu, ieguldījumus un industrializāciju” un “attīstīt Āfrikas privāto sektoru līdz ar iesaisti un sekmējošu vidi, kas attīsta Panāfrikas uzņēmumus līdz ar reģionālo ražošanas centru izaugsmi un palielināto Āfrikas iekšējo tirdzniecību”.

ES rīcība

ES ir intensīvi strādājusi ar Āfrikas partneriem, lai attīstītu viņu uzņēmējdarbības vidi un ieguldījumu gaisotni, veicinātu Āfrikas ekonomiskās integrācijas procesu nacionālā, reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī piesaistītu valsts un privātos ieguldījumus visā kontinentā. Ir ļoti svarīgi īpaši veicināt privātos ieguldījumus, kas papildinātu nepietiekamos publiskos līdzekļus, un tas ir EIP galvenais mērķis.

ES piedāvā pārcelt partnerattiecības soli tālāk, lai:

i) sekmētu atbildīgus un ilgtspējīgus liela apmēra ieguldījumus Āfrikā, jo īpaši ierosinātā EIP kontekstā:

·atbalstot paredzamu un veicinošu ieguldījumu vidi Āfrikā atbildīgu un ilgtspējīgu ieguldījumu veikšanai, izmantojot dialogu ar Āfrikas valstīm un privāto sektoru;

·atbalstot svarīgu pamata infrastruktūru, jo īpaši tādās jomās kā ilgtspējīga enerģija, ūdens, transports, informācijas un sakaru tehnoloģijas, vide, dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un jūras nozaru izaugsme, sociālā infrastruktūra, cilvēkkapitāls; tas ietvers partnerības piedāvājumus ar ES nozaru dalībniekiem, jo īpaši jomās, kurās ES ir pasaules līdere;

·atbalstot Āfrikas uzņēmējus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus ar īpaši tam paredzētām vietējām uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām un pakalpojumiem;

·sadarbojoties ar starptautiskām finanšu iestādēm un attīstības bankām, lai pārnestu resursus no kapitāla tirgiem, koncentrējoties uz pievienoto vērtību radošām nozarēm ar augstāko ilgtspējīgu darbvietu radīšanas un zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības potenciālu, kā arī zaļās, zilās un aprites ekonomikas iespēju izmantošanu;

·sekmējot korporatīvo sociālo atbildību, sociālo uzņēmējdarbību un atbildīgas uzņēmējdarbības sistēmas;

ii) veicinātu Eiropas un Āfrikas darījumu attiecības:

·izveidojot strukturētu dialogu ar Eiropas un Āfrikas privāto sektoru, izmantojot platformu “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība Āfrikai” (SB4A) Eiropas Inovācijas partnerības sistēmā, uzņēmējdarbības forumus un “Ekonomiskās diplomātijas misijas”, ko Eiropas ieguldītāji realizējuši Āfrikā;

·turpinot stiprināt ES un Āfrikas tirdzniecības attiecības, garantējot to, ka partneri var pilnībā gūt labumu no stabilas un paredzamas sistēmas, ko sniedz ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN), brīvās tirdzniecības nolīgumi un citi labvēlīgie tirdzniecības režīmi stiprinātas daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kontekstā. Tās arī gūs labumu no pārskatītas ES Tirdzniecības atbalsta stratēģijas;

iii) atbalstītu Āfrikas ambīcijas izveidot īstu iekšējo Āfrikas tirgu:

·sekmējot tirdzniecību ar ilgtspējīgu muitas reformu un atbalstu modernizācijai;

·vēl vairāk stiprinot “Kvalitatīvu Panāfrikas infrastruktūru (PAQI)” 37 ar īpašu uzsvaru uz ES vienotā tirgus labāko prakšu iedvesmotas Panāfrikas standartu sistēmas ieviešanu;

·atbalstot gatavošanos kontinentālajai brīvās tirdzniecības zonai (CFTA).

B.Enerģijas nodrošināšana Āfrikai

Vispārējas piekļuves nodrošināšana pieejamai, uzticamai, ilgtspējīgai un modernai enerģijai Āfrikā, tostarp lauku rajonos, ir arī iespēja radīt iekļaujošu attīstību un darbvietas abos kontinentos saistībā ar klimata problēmām. Kopīgās interesēs ir stiprināt sadarbību, kas balstīta uz kopīgām tīras enerģijas pārejas vērtībām, ko ES aizstāv un vada globālā mērogā.

Gaidāms, ka pieprasījums pēc elektroapgādes Āfrikā līdz 2030. gadam trīskāršosies 38 , jo aug ekonomika, palielinās iedzīvotāju skaits un notiek urbanizācija. Aptuveni 700 miljoni, lielākoties Subsahāras Āfrikā dzīvojošo, šobrīd ir bez pieejas moderniem enerģijas veidiem, un ne pašreizējais elektrifikācijas temps, ne ikgadējā IKP izaugsme nebūs pietiekama, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi enerģijai. Tomēr Āfrikas bagātīgie vietējie ilgtspējīgas enerģijas resursi tālu pārsniedz tās pašreizējās un prognozētās vajadzības. Āfrikas potenciāla aptveršana atkarīga no palielinātas elektroenerģijas ražošanas un enerģijas efektīvas izmantošanas, labākas pārrobežu sadarbības, tostarp ar Eiropu, un pareizā politiskā regulējuma enerģijas nozares pārvaldībai. Tikai publiskais finansējums vien nerada tādus ieguldījumus, kas vajadzīgi šās vajadzības segšanai.

Āfrikas vīzija

Āfrika ir nolēmusi piedalīties globālajos centienos klimata pārmaiņu mazināšanai, kas atbalsta un paplašina politisko telpu ilgtspējīgai attīstībai kontinentā. Tādi centieni ietver pasākumus, kas izveidoti Āfrikas nacionāli noteiktajā devumā klimata pārmaiņu jomā. “Programmā 2063” Āfrika paredz “izmantot visus Āfrikas enerģijas resursus, lai nodrošinātu modernu, efektīvu, uzticamu, rentablu, atjaunojamu un videi draudzīgu enerģiju visām Āfrikas mājsaimniecībām, rūpniecības nozarēm un iestādēm”.

ES rīcība

ES izveidojusi partnerattiecības ar Āfriku enerģijas jomā jau daudzus gadus un vada šos centienus Visiem izmantojamas ilgtspējīgas enerģijas desmitgadē 39 ar mērķi palielināt elektroenerģijas ražošanu un sadali, palielinot atjaunojamās enerģijas daļu un samazinot fosilās degvielas īpatsvaru kopējā enerģijas ražošanā.

ES ir noteikusi vēlamos mērķus sadarbībai ilgtspējīgas enerģijas jomā ar Subsahāras Āfriku 40 , veicinot arī COP21 mērķus: līdz 2020. gadam ES atbalstīs ilgtspējīgas enerģijas pieejamības nodrošināšanu 30 miljoniem cilvēku, nodrošinot 5 GW atjaunojamas enerģijas radīšanas kapacitāti un ietaupot 11 miljonu tonnu CO2 gadā, atbalstot Āfrikas atjaunojamās enerģijas iniciatīvu (AREI).

Ziemeļāfrikas gadījumā partnerattiecības enerģijas jomā turpina attīstīties reģionālajā līmenī Savienības Vidusjūrai ietvaros. Divpusējā līmenī ES strādā ar Ziemeļāfrikas valstīm, izmantojot plašu finanšu un tehniskās palīdzības programmu portfeli, un specifiskos gadījumos ar galveno enerģijas piegādātāju, piemēram, Alžīriju, izmantojot stratēģisko enerģijas partnerību.

ES piedāvā pārcelt partnerattiecības soli tālāk, palielinot centienus:

i) sekmēt publiskos un privātos ieguldījumus atjaunojamā enerģijā Āfrikā, jo īpaši ierosinātā EIP kontekstā:

·atvieglojot publiskā un privātā sektora sadarbību augsta līmeņa platformā, lai veidotu spēcīgu ekonomisko pamatu ātrākiem privātā sektora ieguldījumiem Āfrikā;

·spēlējot katalizatora lomu, palīdzot Āfrikas valdībām uzlabot vides pieejamību enerģijas nozarei. Balstoties uz savām visaptverošajām politikas struktūrām enerģijas un klimata jomā, ieskaitot jaunāko dokumentu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” 41 , ES var attiecīgā gadījumā dalīties ar Āfrikas partneriem savā bagātīgajā unikālajā pieredzē, zināšanās un labākajā praksē politikas analīzē un regulējumā, lai veicinātu ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un enerģijas sistēmas modernizēšanu un, attiecīgā gadījumā, reģionālo tirgu iekļaušanu;

·palīdzot veidot reģionālo Āfrikas enerģijas tirgu integrāciju līdz ar elektrības regulējumu harmonizāciju;

·veicinot pārrobežu sadarbību, tostarp ar Eiropu, lai nodrošinātu uzticamu un pieejamu energoapgādi;

ii) padziļināt stratēģiskās savienības un sadarbību:

·enerģētikas jomā īstenotās Āfrikas un ES partnerības ietvaros pastiprinot dialogu un koordināciju ar ES dalībvalstīm, izmantojot ES Enerģijas iniciatīvu (EUEI), un ar galvenajiem partneriem un iniciatīvām, piemēram, G20, G7, SE4All un USAID Power Africa, lai veicinātu sadarbību;

·veidojot partnerattiecības ar vietējām varas iestādēm augšupejošai pārejai uz globālu zema oglekļa līmeņa un klimata ziņā noturīgu ekonomiku un sabiedrību, tostarp ar tādām iniciatīvām kā Pasaules pilsētas mēru pakts (kuras pamatā ir veiksmīgais ES pilsētas mēru pakts) un tās reģionālo komponentu paplašināšanu Āfrikā;

·stiprinot sadarbību starp pētniekiem un novatoriem ES un Āfrikas augsta līmeņa politikas dialoga par zinātni, tehnoloģiju un inovācijām ietvaros.

C.Pārveidot Āfrikas lauksaimniecību un lauksaimniecības uzņēmumus, kā arī tās zilo ekonomiku, tostarp zivsaimniecību 

Lauksaimniecība, tostarp mājlopi, zivsaimniecība un akvakultūra, Āfrikai ir būtiski svarīgas. Tās pārstāv galveno ienākumu avotu aptuveni 90 % kontinenta lauku iedzīvotāju un ir iztikas līdzekļi aptuveni 75 % darbaspēka, no kuriem puse ir sievietes. Produktivitāte joprojām ir zema un ir balstīta uz maza mēroga pašpietiekamu zemkopību un amatierzveju. Kapitāla trūkums, neilgtspējīga resursu pārvaldība, zemes īpašumtiesību problēmas un nedrošība jūrā ir galvenie šķēršļi, kas kavē vajadzīgo izaugsmi. Āfrika zaudē vairākus miljardus euro pārzvejotu zivju krājumu un nepietiekami optimālas zivsaimniecības pārvaldības dēļ. Turklāt klimata pārmaiņu radītā ietekme — pašreizējā un gaidāmā — uzliek papildu slogu šīm nozarēm.

Pārtikas ražošanas nozaru potenciāla atraisīšana šķiet viens no efektīvākajiem veidiem, kā risināt pārtikas nodrošinājuma jautājumu, radīt darbvietas un ienākumu iespējas un sniegt iespējas simtiem miljonu afrikāņu, jo īpaši jauniešiem.

Āfrikas vīzija

“Programma 2063” Āfrika paredz “mainīt, attīstīt un industrializēt savu valstu ekonomiku, cita starpā radot dabas resursu pievienoto vērtību un izstrādājot produktivitātes plānus un reģionālo vērtību ķēdes”, vienlaikus atbalstot “industriālās politikas īstenošanu visos līmeņos, koncentrējoties uz MMVU 43 un lauksaimniecības uzņēmumiem” un attīstot “stratēģijas Āfrikas zilās/okeāna un zaļās ekonomikas izaugsmei” 44 .

ES rīcība

ES ir viena no Āfrikas galvenajiem partneriem lauksaimniecības un zilās ekonomikas attīstībā 45 . Tās rīcības mērķis ir stiprināt atbildīgu vērtību ķēžu lomu lauku un jūras attīstības programmās un stiprināt pavadošo reglamentējošo un politikas sistēmu, vienlaicīgi ilgtspējīgā veidā pārvaldot tādus vērtīgus resursus kā ūdens un zeme.

ES paredz pārcelt partnerattiecības soli tālāk, palielinot centienus:

i) sekmēt atbildīgu un ilgtspējīgu vērtību ķēžu attīstību:

·veicinot privātā sektora ieguldījumus lauksaimniecības pārtikas ražošanas vērtības ķēdēs, balstoties uz tādām iniciatīvām kā Lauksaimniecības finansēšanas instruments (AgriFI), ierosinātais EIP un FAO un ESAO ieteikumi par atbildīgām lauksaimniecības piegādes ķēdēm;

·palīdzot Āfrikai pieņemt tirgus sniegtās iespējas Āfrikas pārtikas ražošanai. EPN piedāvā lielas iespējas, tostarp brīvu piekļuvi ES elastīgajiem noteikumiem par iegūšanas avotiem, dialogu un sadarbību lauksaimniecības jomā un EPN īstenošanas plānu. Vismazāk attīstītajām valstīm, kurām nav EPN, brīvu tirgus piekļuvi nodrošina platforma “Viss, izņemot ieročus”. ES arī turpinās atbalstīt Āfrikas spēju attīstīšanu, lai nodrošinātu atbilstību drošības un kvalitātes standartiem, tostarp attiecībā uz sanitārajām un fitosanitārajām problēmām;

·ar sadarbību un politisko dialogu ES NNN regulas 46 ietvaros palielinot ilgtspējīgu Āfrikas zivsaimniecības nozares produktivitāti, pienācīgi paplašinot Ilgtspējīgas Zivsaimniecības partnerības nolīgumu starp ES un Āfrikas valstīm un uzlabojot Āfrikas partneru spējas ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldībā un cīnoties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; 

·veicinot klimata jautājumu risināšanu Āfrikas lauksaimniecībā, kā noteikts Āfrikas valstu nacionāli noteiktajos devumos (NND);

·atbalstot pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas un katastrofu riska mazināšanas aspektu efektīvu iekļaušanu Āfrikas lauksaimniecības politikā, cita starpā saistībā ar ekosistēmu atjaunošanu un uz dabas resursiem balstītu risinājumu ieviešanu;

ii) veicināt pētniecību prasmju, inovācijas un sadarbības jomā:

·stiprinot Eiropas un Āfrikas pētniecības un inovāciju ekspertu mobilizāciju, jo īpaši stiprinot Āfrikas un ES ceļveža par pārtikas un uztura nodrošinājumu un ilgtspējīgu lauksaimniecību 47 (FNSSA) īstenošanu, kā arī gaidāmo partnerību pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) un Atlantijas okeāna pētniecības un inovācijas aliansi;

·uzlabojot profesionālo apmācību un izglītību lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas uzņēmējdarbības aktivitātēs, pamatojoties uz iepriekšējo un pašreizējo atbalstu lauksaimnieku organizācijām;

·palielinot atbalstu piekļuvei finansējumam, mazo lauksaimnieku piekļuvei savienojamībai un e-lauksaimniecības digitālo pakalpojumu izmantošanai produktivitātes un ienākumu palielināšanai;

D.Veicināt zināšanas un prasmes

Lai gan līdzdalība izglītībā lielākajā daļā Āfrikas valstu pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami palielinājusies, joprojām vairāk nekā 20 % Āfrikas bērnu, jo īpaši meitenes, nepabeidz pamatizglītību, aptuveni 50 % nav pieejas vidējai izglītībai, un tikai 7 % ir pieeja augstākajai izglītībai. Pašreizējie pamatapmācības līmeņi, kas ir nepieciešami jauniem cilvēkiem, lai turpinātu savu izglītību profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) un augstākajā izglītībā, joprojām ir ļoti zemi. Daudz jaunu cilvēku, kam izdodas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, atstāj skolu bez zināšanām un prasmēm, kas viņiem vajadzīgas, lai turpmāk mācītos un būtu aktīvi, atbildīgi un produktīvi pilsoņi.

Pastāv neatbilstība starp prasmēm, ko jauni cilvēki saņem ar PIA un augstāko izglītību, un tām, kas viņiem nepieciešamas darba dzīvei. Izglītības un PIA sistēmām jābūt atbilstīgākām darba tirgus vajadzībām, daudz ciešāk saistītām ar sabiedrības un industriālo attīstību, daudz novatoriskākām un daudz kvalitatīvākām. Tā kā daudz jaunu cilvēku strādā ēnu ekonomikas sektorā vai arī viņiem pašiem sev jānodrošina iztikas līdzekļi, būtiski, lai viņiem būtu pieeja uzņēmējdarbības izglītībai un apmācībai un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, lai varētu integrēties oficiālajā sektorā.

Labāka izglītības, inovāciju un pētniecības sasaiste veicinās izglītības ieguldījumu darbvietās un ilgtspējīgā attīstībā, jo īpaši tālmācības un atvērto mācību jomā.

Āfrikas vīzija

“Programmā 2063” Āfrika apņēmusies tiekties “katalizēt izglītības un prasmju revolūciju un aktīvi veicināt zinātni, tehnoloģijas, pētniecību un inovāciju, veidot zināšanas, cilvēkkapitālu, spējas un prasmes, kas vajadzīgas inovācijas virzībai”.

ES rīcība

ES ir ilglaicīga Āfrikas partnere izglītības jomā, no agrīnās pirmskolas izglītības un pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai, ieskaitot PIA un uzņēmējdarbības studijas 48 , kā arī pētniecību un inovācijas.

ES veicina vienlīdzīgas iespējas, samazinātu nevienlīdzību un palielinātu nodarbinātību ar sociālo kohēziju, taisnīgumu, dažādību, iecietību un dzimumu nevienlīdzības izskaušanu.

ES piedāvā pārcelt partnerattiecības soli tālāk, palielinot centienus:

i) atbalstīt kvalitatīvu izglītību visos līmeņos:

·palielinot kopīgos centienus atvieglot piekļuvi pamatizglītībai un vidējai izglītībai visiem bērniem, jo īpaši meitenēm, un tās pabeigšanu, ar divpusējo programmu un Globālās partnerības izglītībai palīdzību;

·risinot dzimuma un izglītības jautājumus, tostarp vardarbību dzimuma dēļ, saskaņā ar ES dzimuma līdztiesības iniciatīvu;

·vēl vairāk veicinot Āfrikas valstu dalību Erasmus+ programmā, palielinot personāla un studentu un akadēmiskā personāla sadarbību, tādējādi uzlabojot studentu prasmes un izglītības kvalitāti un atbilstību;

·vēl vairāk atbalstot reģionālo mobilitāti un palielinot atbalstu augstākās izglītības harmonizēšanai ar pārrobežu programmām, kvalifikācijas atzīšanu, uzlabotu kvalitātes nodrošināšanu, inovācijām un uzlabotu projektu “Tuning”;

ii) palielināt atbalstu profesionālajai izglītībai un apmācībai un uzņēmējdarbībai:

·ieviešot ES PIA instrumentu, kas sniegs augstākā līmeņa zināšanas valstu ieinteresētajām personām, lai atbalstītu pārejas procesus uz pieprasījuma virzītām PIA sistēmām, kas pielāgotas darba tirgus vajadzībām un iespējām;

·atbalstot mobilitāti un spēju veidošanu augstākajā izglītībā ar programmu Erasmus+ un attīstot pilotprojektus, lai paplašinātu Erasmus+ PIA mobilitātes shēmas Āfrikā;

·atbalstot spēju veidošanas projektus, kas veicina sieviešu un jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā, jo īpaši uzlabojot neformālo mācīšanos un veicinot sinerģijas starp izglītības sistēmām un darba tirgu;

·atbalstot digitālo prasmju attīstību un digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošanu, nodrošinot tālredzīgu, iekļaujošu un augstā mērā kvalitatīvu izglītību. Tas nozīmē arī atbalstīt uzņēmēju, tostarp sieviešu, spējas un prasmes izmantot digitālās tehnoloģijas, lai veidotu uzņēmumus;

iii) intensificēt Āfrikas un ES sadarbību pētniecībā:

·stiprinot sadarbību starp pētniekiem un novatoriem no Āfrikas un Eiropas, tostarp palielinot profesionālās attīstības iespējas pētniekiem, īstenojot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības un citus programmas “Apvārsnis 2020” projektus;

·atbalstot pētniecības spēju veidošanu Āfrikā ar tādu programmu palīdzību kā Āfrikas Savienības Pētniecības dotācijas;

·atbalstot atvērtu digitālo pētījumu vidi universitātēm un pētniecības organizācijām Āfrikā.

(1) “Programma 2063” Āfrikas Savienība, , 2015. gads.

(2) Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija  , 2016. gads — turpmāk saukta par ES Globālo stratēģiju.

(3) Kopīgs paziņojums “Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm”  , JOIN(2016) 52 final.

(4) Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ANO, , 2015. gads.

(5) Adisabebas Rīcības programma ANO, , 2015. gads.

(6) Parīzes nolīgums ANO, , 2015. gads

(7) Tās īpaši ietver ierosināto jauno Eiropas Konsensu attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību politiku, Eiropas programmu migrācijas jomā un Valletas rīcības plānu, ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī pastāvošos juridiski saistošos asociācijas nolīgumus ar dažādām Ziemeļāfrikas valstīm (izņemot Lībiju) un ĀKK valstīm.

(8) Pasaules iedzīvotāju skaita prognozes (World population prospects) ANO, , 2015. gads. Turpretī ES iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam tas būs sarucis līdz 500 miljoniem un arvien lielāka daļa iedzīvotāju būs gados veci cilvēki.

(9) Reģionālās ekonomiskās izredzes (Regional economic outlook) SVF, , 2015. gads.

(10) Āfrikas attīstība skaitļos (Tracking Africa’s Progress in Figures)  AfDB, , 2014. gads.

(11) Lauvas kustībā II (Lions on the move II)  McKinsey Global Institute, , 2016. gads.

(12) ES un Āfrikas kopējā stratēģija  , 2007. gads.

(13) 2015. gadā Āfrikā ieplūda ES ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) 32 miljardu euro apmērā (33 % no kopējās ĀTI plūsmas uz Āfriku); 2016. gadā 33,5 % no Āfrikas importa bija no ES un 41 % no Āfrikas eksporta — uz ES. Eiropas Investīciju banka arī ik gadu Āfrikā nodrošina vairāk nekā 2 miljardu euro lielu finansējumu.

(14) ES piedāvā brīvu pieeju ES tirgum visiem produktiem ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) un iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus” vismazāk attīstītajām valstīm, kā arī daudziem produktiem brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Alžīriju, Ēģipti, Maroku un Tunisiju un Eiropas Savienības vispārējās preferenču sistēmas ietvaros.

(15) Caur Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu vien ES kopš 2004. gada novirzījusi finansējumu, kas pārsniedz 2 miljardus euro. ES pašlaik ir uzsākusi septiņas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas Āfrikā — gan civilās, gan militārās —, tostarp operāciju Atalanta.

(16) Pārskaitījumi 21 miljarda euro apmērā no ES uz Āfriku 2015. gadā (36 % no kopējās plūsmas uz Āfriku).

(17) Kopējā oficiālā attīstības palīdzība (OAP) Āfrikai 21 miljarda euro apmērā (no ES un tās dalībvalstīm) 2015. gadā (50 % no kopējās OAP Āfrikai).

(18) Tas jo īpaši paredz nodrošināt finansējumu ĀS, piemērojot 0,2 % nodevu importam uz Āfrikas valstīm. Tam būtu jānodrošina ĀS dalībvalstīm iespēja pilnībā finansēt ĀS Komisijas darbību un jānosedz 75 % no programmām.

(19)  Kopējā drošības un aizsardzības politika.

(20) Regula (ES) Nr. 230/2014, OV L 77, 15.3.2014.

(21) Jaundes rīcības kodekss, Džibutijas rīcības kodekss, Lomes harta.

(22) Nereģistrēta kapitāla plūsmas, kuru izcelsme ir korupcija, kriminālā darbība, izvairīšanās no nodokļiem un legalizēti komercdarījumi.

(23) Augsta līmeņa speciālistu grupas ziņojums par nelikumīgām finanšu plūsmām no Āfrikas (Report of the High Level Panel on Illicit Financial Flows from Africa)  , 2014. gads.

(24) Komisijas dienestu darba dokuments “Digitālā vide attīstībai” (“Digital for Development”), SWD(2017).

(25) Periodā no 2014. līdz 2020. gadam ES paredzējusi vairāk nekā 3,3 miljardus euro.

(26) “Iekasēt vairāk — tērēt labāk” (“Collect More – Spend Better”) Komisijas dienestu darba dokuments , SWD(2015)198.

(27) Āfrikas Savienības Vietējo varas iestāžu augstā padome.

(28) Tas ietver darbu ar nabadzību saistītu infekcijas slimību jomā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmas (EDCTP2) ietvaros.

(29) Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem, ko 2016. gada 19. septembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja.

(30) COM(2016) 385 final Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei un Eiropas Investīciju bankai paziņojums par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, .

(31) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā — plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana”, JOIN(2017) 4.

(32) http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/01/03-malta-declaration/

(33)

 Komisijas 2015. gada 20. oktobra lēmums C(2015)7293  final.

(34) Galvenais finansējuma avots ir Eiropas Attīstības fonds, un papildu līdzekļus apņēmušās piešķirt dalībvalstis un citi līdzekļu devēji. Ziņots, ka 2017. gadā ES trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļai būs pieejami papildu 200 miljoni euro, kuru izlietošanā prioritāte tiks piešķirta ar migrāciju saistītiem projektiem Lībijā.

(35) COM(2016) 234 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Cieņpilna dzīve — atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība”, .

(36)

Komisijas priekšlikums regulai par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un ar ko izveido EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu (COM(2016) 586); Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu”. Briselē, 14.9.2016, COM(2016) 581 final .

(37)  PAQI oficiāli tika atklāta 2013. gadā, tās mērķis ir stiprināt Āfrikas standartu, mērījumu, atbilstības novērtējumu un akreditācijas politikas attīstību un īstenošanu.

(38) Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra IRENA, 2015. gads

(39) 2012. gadā ANO Ģenerālā asambleja pasludināja laikposmu no 2014. gada līdz 2024. gadam par Visiem izmantojamas ilgtspējīgas enerģijas desmitgadi.

(40) ES paredzējusi vairāk nekā 2,7 miljardus euro laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

(41) COM(2016) 860 final —  

(42) Saskaņā ar COM(2016) 763.

(43)  Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi.

(44) Āfrikas lauksaimniecības pārveides pamats ir Visaptverošā Āfrikas lauksaimniecības attīstības programma (CAADP). Āfrikas Savienības 2014. gada Malabo deklarācija par straujāku lauksaimniecības attīstību un pārveidi vispārējai labklājībai un labākai iztikai sniedz stimulu papildus CAADP un paredz Āfrikas lauksaimniecības virzību nākamajos 10 gados.

(45) ES paredzējusi vairāk nekā 4,2 miljardus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, lai atbalstītu rīcību, kas saistīta ar pārtikas un uztura nodrošinājumu, un ilgtspējīgu lauksaimniecību un zivsaimniecību Āfrikā.

(46) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 — Savienības sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.  

(47)

  Ceļvedis virzībā uz kopīgi finansētu ES un Āfrikas Pētniecības un inovāciju partnerību pārtikas un uztura nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā . Adisabeba, 2016. gada 4.–5. aprīlis.

(48) Pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. gadam) ES atbalsta divpusējās izglītības un PIA programmas Āfrikā ar aptuveni 1,34 miljardiem euro. Tajā pašā periodā ES arī atbalsta izglītību ar globālajām iniciatīvām, piemēram, Globālo partnerību izglītībai (GPE), nodrošinot 375 miljonus euro.