11.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 129/27

Ziņotājs:

Jonathan PEEL (UK-I)

Līdzziņotājs:

Christophe QUAREZ (FR-II)

1.1.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošana un realizēšana ir būtiska vispārējā prioritāte. Tagad ir būtiski saglabāt impulsu, ja vēlas sasniegt 2030. gada mērķus.

1.1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka IAM un Parīzes nolīguma (COP 21) (1) īstenošana būtiski mainīs globālo tirdzniecības programmu, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Vajadzība īstenot šos būtiskos nolīgumus ir jāizvirza visu turpmāko ES tirdzniecības sarunu centrā.

1.2.

ES ir ļoti izdevīgā pozīcijā, lai sekmētu IAM īstenošanu. Tā ir uzticams starpnieks, kas var veidot efektīvu saikni starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Jāpiešķir lielāka prioritāte to politiku attīstīšanai, kas izklāstītas Komisijas paziņojumā “Turpmākie pasākumi” (2), un vairāk uzmanības jāpievērš – sadarbībā ar dalībvalstīm, kur nepieciešams – IAM pilnīgai integrēšanai Eiropas politikas sistēmā un pašreizējās Komisijas prioritātēs.

1.2.1.

Komiteja atzīst, ka tas jādara saskaņā ar Lisabonas līgumu (3). IAM sekmēšanai un īstenošanai, kā arī Eiropas vērtību popularizēšanai pasaulē ir jābūt ciešā sinerģijā.

1.3.

Tūkstošgades attīstības mērķos (TAM) (4) tirdzniecība ir minēta tikai vienu reizi, savukārt ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) – īpaši deviņas reizes. Komiteja aicina Eiropas Savienību īstenot ne tikai tiešus pasākumus IAM sasniegšanai, bet arī iekļaut “ilgtspējīgas attīstības mērķiem draudzīgu” tirdzniecību un ieguldījumus. Tirdzniecība un ieguldījumi var daudzos dažādos veidos pozitīvi veicināt šo mērķu sasniegšanu, pat ja tas dažreiz nenotiek tieši.

1.4.

Saskaņā ar 17. mērķi (atjaunot globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai) īpašs apakšmērķis ir veicināt “vispārēju, uz noteikumiem balstītu, atvērtu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas pārziņā”. ES jau ilgu laiku ir īpašu uzmanību pievērsusi daudzpusējām attiecībām un PTO būtiskajai nozīmei; tai ir aktīvi jāturpina darboties, lai atbalstītu to.

1.5.

EESK norāda – tā kā IAM nav juridiski saistoši, turklāt nav strīdu izšķiršanas mehānisma, ES ir jāizmanto sava politika un pasākumi, lai veicinātu šo mērķu īstenošanu.

1.5.1.

EESK atzinīgi vērtē ES nodomu katru gadu izstrādāt atjauninājumus, tomēr turpina paust bažas par to, ka ES, šķiet, vairāk vēlas apliecināt, ka pašreizējā politika atbilst IAM mērķiem un ar tiem pārklājas, nevis sasniegt pēc iespējas lielāku sinerģiju, koncentrējot un pielāgojot minēto politiku un pasākumus. Vairāk pievēršoties IAM sasniegšanai, tiktu gūti labāki rezultāti.

1.5.2.

Mūsuprāt, vairākās būtiskās politikas jomās ES būtu jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu sinerģiju ar IAM. Tas attiecas uz, piemēram, Kotonū jeb ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma atjaunošanu, kā arī ES plašāku sadarbību ar šiem reģioniem. Tas īpaši attiecas gan uz mērķtiecīgu spēju veidošanu nolūkā atbalstīt un palīdzēt īstenot tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kā arī plašāku kopīgu ES/dalībvalstu stratēģiju tirdzniecības atbalstam. Tas ir būtisks ieguldījums PTO Tirdzniecības atbalsta iniciatīvā un būtiska tās sastāvdaļa; šī iniciatīva paredzēta, lai uzlabotu jaunattīstības valstu spēju izmantot tirdzniecības nolīgumu sniegtās iespējas. Svarīga nozīme būs ilgtspējīgas attīstības mērķu mērķtiecīgam ieguldījumam PTO sestajā globālajā pārskatā.

1.5.3.

Tāpat konkrētāk būtu jāatbalsta tas, ka tirdzniecību izmanto kā līdzekli reģionālās integrācijas un IAM sekmēšanai, jo īpaši reģionos, ar kuriem vēl jāvienojas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), lai gan tie pagaidām neīsteno sākotnējās cerības.

1.5.4.

Atbilstoši savai kompetencei ES vajadzētu arī tiekties panākt lielāku sinerģiju starp 27 pamata konvencijām, kas ir būtiskas tās VPS+ programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

1.6.

Komiteja turklāt mudina ES veicināt IAM īstenošanu ar tās divpusējo attiecību starpniecību, kad vien iespējams. Šajā sakarībā spilgts piemērs ir sadarbība ar Ķīnu saistībā ar tās iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, kuras īstenošanai, kā tika akcentēts pēdējā ES un Ķīnas apaļā galda sanāksmē (5), vajadzētu palīdzēt īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus.

1.7.

EESK uzsver atbildīgas uzņēmējdarbības prakses nozīmi IAM realizēšanā. Privātā sektora ietekme būs gan izšķiroši nozīmīga, gan nopietna; Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) aplēses (6) liecina, ka ik gadus būs nepieciešami papildu 2,5 triljoni USD: paredzams, ka privātais sektors nodrošinās vienu trešo daļu no minētā apjoma. Daudzi uzņēmumi ir jau izstrādājuši savas IAM stratēģijas, tomēr visi uzņēmumi ir jāmudina veltīt pienācīgu rūpību risku izvērtēšanai un uzņemties atbildību par radīto ietekmi uz sabiedrību. EESK norāda, ka resursu mobilizēšanu veicina arī starptautiskā nodokļu politika, jo šādi var atbalstīt ieguldījumus, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) (7).

1.8.

Turklāt 17. IAM īpaši norādīts – “lai ilgtspējīgas attīstības programma būtu sekmīga, ir vajadzīgas publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerības”. Tāpēc EESK mudina nodrošināt, ka turpmāk visās ES tirdzniecības un partnerattiecību sarunās sadaļā “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība” tiktu garantētas pilnvaras ietvert īpašu klauzulu, ar kuru nosaka, ka pilsoniskās sabiedrības uzraudzības mehānisma abām pusēm ir jāsadarbojas, lai veicinātu IAM, un jāuzrauga tā ietekme.

1.8.1.

Minētajai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļai (jo īpaši tāpēc, ka tā aptver IAM, Parīzes nolīgumu un SDO konvenciju ievērošanu) ir jāvelta tāda pati uzmanība kā tām sadaļām, kas skar komerciālos, tehniskos vai tarifu aspektus.

1.9.

Visbeidzot, EESK atgādina ES par tās agrāko ieteikumu (8) veikt pilnīgu ietekmes novērtējumu par IAM un Parīzes nolīguma īstenošanas iespējamo ietekmi uz ES tirdzniecības politiku, tostarp lauksaimniecību. Laba analīze ir labas politikas sākums.

2.1.

Apvienoto Nāciju Organizācijas visaptverošās programmas “Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, jo īpaši tās svarīgākā elementa – IAM – īstenošana, arī turpmāk līdz noteiktajam termiņam būs galvenā prioritāte pasaules mērogā. Septiņpadsmit ilgtspējīgas attīstības mērķus papildina 169 konkrēti noteikti apakšmērķi.

2.1.1.

IAM ir globāli svarīgi un universāli piemērojami un savstarpēji saistīti– visām valstīm ir jāuzņemas kopīga atbildība par to sasniegšanu. Tie jau stimulē jauna veida globālu darbību – plašāku un vairāk vērstu uz līdzdalību un konsultācijām: vairāk nekā 90 valsis jau ir lūgušas citu pušu, jo īpaši ES, palīdzību šo mērķu sasniegšanā.

2.2.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu nozīmība īpaši pastiprināta ar Parīzes nolīgumu, kas jau ir stājies spēkā. Bet tagad būtisku nenoteiktību ir radījis ASV administrācijas paziņotais nodoms izstāties no nolīguma, kā arī šādas rīcības iespējamā ietekme praksē. Šajā situācijā ES ir iespēja uzņemties globālo vadību, lai nodrošinātu, ka gan IAM, gan Parīzes nolīgums saglabā galveno prioritāšu statusu, ņemot vērā Ķīnas un citu augošo ekonomiku spēcīgo interesi par šiem nolīgumiem. Šobrīd daudzām valstīm ar strauji augošu ekonomiku ir vēl jāīsteno citi būtiski pasākumi, lai palīdzētu citām, mazāk attīstītām valstīm.

2.3.

Komisijas 2016. gada novembra paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” teikts, ka ir paredzēts pilnīgi integrēt IAM “Eiropas politikas sistēmā un pašreizējās Komisijas prioritātēs”, jo tas faktiski ir Komisijas pienākums saskaņā ar Lisabonas līgumu (9). Komiteja šo iniciatīvu, pie kuras pašreiz notiek darbs, vērtēja atzinīgi, kā tā norādīja savā atzinumā par lauksaimniecību tirdzniecības sarunām  (10), kurā turklāt ieteica Eiropas Savienībai veikt pilnīgu ietekmes novērtējumu par iespējamo ietekmi uz ES tirdzniecības politiku.

2.3.1.

Minētajā paziņojumā teikts, ka IAM būs visa ES globālās stratēģijas īstenošanas darba “transversāla dimensija”. Tajā norādīts, ka Eiropas Savienībai bija svarīga nozīme šīs programmas veidošanā. IAM sekmēšana un īstenošana, kā arī Eiropas vērtību popularizēšana pasaulē jāveic ciešā sinerģijā, lai arī IAM tiešā veidā neveicina labu pārvaldību un tiesiskumu.

2.4.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi un Parīzes nolīgums būtiski maina vispārējo tirdzniecības programmu, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Vajadzība īstenot šos nolīgumus ir jāizvirza visu turpmāko ES tirdzniecības sarunu centrā.

2.4.1.

ES ir uzticams starpnieks, kas var veidot efektīvu saikni starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. EESK jau iepriekš ir norādījusi (11), ka Eiropas Savienībai ir vislabākās iespējas virzīt šīs programmas attīstību:

3.1.

UN Foundation  (12) 1. maijā savā tviterkontā paziņoja: “Nodrošinot labu izglītību, veselību un pārvaldību visiem, ir iespējams samazināt konfliktu iespējamību. Lai to izdarītu, @ANO ir 17 #GlobāliMērķi. http://bit.ly/UN2030”. Tie ir pamatnosacījumi IAM sasniegšanai, savukārt karš un korupcija joprojām ir būtiskākie šķēršļi.

3.2.

Tomēr, lai sasniegtu IAM, tirdzniecībai un ieguldījumiem ir jāpiešķir svarīga nozīme. Tūkstošgades attīstības mērķos (TAM) tirdzniecība ir minēta tikai vienu reizi, savukārt ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) – deviņas reizes. PTO tīmekļa vietnē īpaša uzmanība pievērsta 2. mērķim (Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību), 3. mērķim (Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem), 8. mērķim (Veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un cilvēka cienīgu darbu visiem), 10. mērķim (Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē), 14. mērķim (Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus) un 17. mērķim (Atjaunot globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai). Te vajadzētu pievienot arī 7. mērķi (Nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu) un 9. mērķi (Veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas). Turklāt tie jāīsteno pilnīgā sinerģijā ar citiem būtiskiem pasākumiem, jo īpaši attīstības jomā.

3.2.1.

Arī lauksaimniecības produktu tirdzniecībai būs svarīga nozīme lielākās daļas IAM sasniegšanā, jo īpaši šādu mērķu sasniegšanā: 12. mērķis (Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa ieradumus un ražošanas modeļus) un 15. mērķis (Ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, apkarot pārtuksnešošanos un novērst zemes degradāciju, veicināt tās atjaunošanu un apstādināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu), kā arī 1. mērķis (Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs), 13. mērķis (Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi) un 5. mērķis (Panākt dzimumu līdztiesību un palielināt iespējas visām sievietēm un meitenēm).

3.2.2.

Pretēji Tūkstošgades attīstības mērķiem ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) īpaši ir norādīti “līdzekļi mērķu sasniegšanai”, konkrēti izvirzot 169 apakšmērķus. Tā kā šo apakšmērķu ir daudz, ir grūti noteikt prioritātes vai iegūt atbalstu. Tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka tie paliek iekļaujoši un neviena sabiedrības daļa netiek atstāta novārtā.

3.3.

EESK pauž bažas, ka līdz šim nav efektīvi definēti pietiekami pasākumi/politikas nostādnes un nav pilnībā apzinātas galvenās nepilnības, kuras ir jānovērš.

3.3.1.

Būs svarīgi izvērsti pārbaudīt, kādas priekšrocības var sniegt tirdzniecība pati par sevi. Turklāt kā tieša darbība būtu jāiekļauj “IAM draudzīga” tirdzniecība un ieguldījumi, piemēram, paredzot tīru tehnoloģiju izmantošanu. Tirdzniecība un ieguldījumi var daudzos veidos radīt netiešu pozitīvu devumu, lai gan tie ne vienmēr būs galvenie virzītājspēki IAM sasniegšanā un nevar piedāvāt sistemātisku pieeju.

3.4.

Būtībā tirdzniecībai vajadzētu būt ilgtspējīgai, tomēr realitātē tā nenotiek vienmēr, jo īpaši, ja ņem vērā pašreizējos ilgtspējas kritērijus, tostarp oglekļa dioksīda pēdu. Agrāk Eiropā tirgojās ar tādu pārtiku un precēm, ko attiecīgajā reģionā nevarēja iegūt (13). Nozīme bija vēl diviem aspektiem – būtiskām apstrādes pamatprasmēm, ko ieguva ilgā laika posmā, un ērtai pārvadāšanai. Svarīgs aspekts bija piekļuve ūdenim, jo pārvadājumi pa sauszemi bija ievērojami dārgāki un mazāk uzticami.

3.4.1.

Šie aspekti joprojām ir svarīgi. Importa aizstāšanas politika ir pastāvīgi izrādījusies nesekmīga. Starptautiska mēroga uzticēšanās tirdzniecībai ir būtisks faktors, lai pēc iespējas samazinātu vai novērstu nevajadzīgus importa šķēršļus. Tieši tāpēc būtisks priekšnoteikums ir vispārēja tirdzniecības sistēma, kuras atbalstam tiek izstrādāti starptautiski normatīvie akti un strīdu izšķiršanas sistēma. Neskatoties uz ASV administrācijas radītajām iespējamām problēmām, šajā saistībā izšķiroša nozīme vēl aizvien ir PTO.

3.4.2.

Viens no 17. mērķa konkrētajiem apakšmērķiem ir “veicināt vispārēju, uz noteikumiem balstītu, atvērtu, nediskriminējošu un taisnīgu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu Pasaules Tirdzniecības organizācijas pārziņā”; tāpēc PTO ir dots svarīgs uzdevums. Eiropas Savienībai arī turpmāk tas ir jāveicina un jāatbalsta.

3.4.3.

PTO Ministru konferences Nairobi deklarācijā norādīts, ka starptautiskā tirdzniecība var veicināt ilgtspējīgu, stabilu un līdzsvarotu izaugsmi visiem (14), un uzsvērts, ka bez efektīva daudzpusējās tirdzniecības mehānisma to izdarīt būs daudz grūtāk. PTO deklarācijā arī uzsvērta tās Tirdzniecības atbalsta iniciatīvas nozīme – tai vajadzētu sniegt svarīgu ieguldījumu vairāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā.

3.4.4.

Nairobi konferencē paustā PTO apņemšanās likvidēt lauksaimniecības eksporta subsīdijas ir saskaņā ar 2. IAM noteikto galveno apakšmērķi (izskaust badu). Pašreizējās PTO sarunas par zvejniecības subsīdijām ir būtiskas attiecībā uz 14. IAM (okeāni, jūras un to resursi) un tā apakšmērķi līdz 2020. gadam aizliegt tās zvejniecības subsīdijas, kas stimulē zvejas kapacitātes pārsniegšanu un pārzveju. Komiteja pauž cerību, ka gaidāmajā PTO Ministru sanāksmē Buenosairesā tiks panākta šāda vienošanās.

3.4.5.

Jau kopš 1947. gada vispirms ar GATT starpniecību un tagad PTO tiecas likvidēt šķēršļus. Papildus rūpēm par pārtikas, lauksaimniecības produktu, tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un keramikas izstrādājumu nodrošināšanu patlaban uzmanība vairs nav pievērsta tarifu likvidēšanai, bet gan ar tarifiem nesaistītu problēmu risināšanai. EESK jau iepriekš norādīja (15), ka “tirdzniecība palīdz izlīdzināt piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību; pateicoties pārtikas labākai pieejamībai, tā var ievērojami uzlabot pārtikas nodrošinājumu un uzturu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu, palielināt ieguldījumus, uzlabot tirgus iespējas un stimulēt ekonomikas izaugsmi, tādējādi radot darbvietas, ienākumus un labklājību lauku apgabalos”.

3.5.

Pieaugot kopējiem ienākumiem, palielinās pieprasījums pēc vēl nebijuša pārtikas un patēriņa preču klāsta un izvēles. Tas ietver kokvilnas izstrādājumus, graudus un liellopu gaļu, kuru ražošanai ir nepieciešams daudz ūdens, bet daudzviet ūdens ir deficīta prece. Ūdens un augsnes ilgtspējīga izmantošana (kā arī gaisa piesārņojuma novēršana) ir būtisks aspekts daudzu IAM sasniegšanai. Aizvien lielāka nozīme būs ražošanas racionalizācijai: piemēram, Uzbekistānā (kas vēl nav PTO dalībvalsts) būtiski svarīga ir kokvilnas ražošana, tomēr valstī ir sauss klimats, savukārt kokvilnas audzēšanai ir īpaši vajadzīgs ūdens, turklāt ir jāizmanto daudz pesticīdu.

3.6.

Arī ar tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kas stājās spēkā 2017. gada sākumā, vajadzētu ievērojami uzlabot starptautiskās tirdzniecības ilgtspēju, likvidējot kavēšanos un nevajadzīgus sastrēgumus pie robežām. Šajā saistībā Eiropas Savienība var sniegt būtisku devumu spēju veidošanā.

3.7.

Tirdzniecība un ieguldījumi būtiski ietekmē klimata pārmaiņas. Sarunas par plurilaterālu vides preču nolīgumu solās būt ievērojams panākums, kas veicinās klimata pārmaiņu integrēšanu daudzpusējā tirdzniecības politikā, taču labākas saskaņotības veicināšanai joprojām būs vajadzīga turpmāka daudzpusējā darbība.

3.8.

IAM sasniegšanā liela nozīme ir ieguldījumiem, jo īpaši Āfrikā, jo tie palīdz nodrošināt pietiekamu infrastruktūru (9. mērķis) un pietiekami attīstītas sekundārās pārstrādes iespējas, kā arī palielina spēju nogādāt iegūtos produktus uz transporta centriem un tirgu.

3.8.1.

Kā teikts Komitejas atzinumā par autonomiem ieguldījumu nolīgumiem  (16), “Ieguldījumu nolīgumus parakstījušajām pusēm būs nozīmīgs uzdevums – nodrošināt ilgtspējīgu infrastruktūru, kas vajadzīga ieguldījumu veicināšanai. Valdības ir atbildīgas par stabila tiesiskā pamata nodrošināšanu infrastruktūras izveidei (..) un par efektīvu un racionālu energoapgādes, ūdensapgādes un transporta tīklu nodrošināšanu, izveidojot attiecīgu efektīvu, sistemātisku pamatu. Enerģijas un ūdens apgādes tīklu projektēšana ir sarežģīta, un iespējams, ka būs vajadzīgi desmit gadi vai vairāk, lai tos pilnībā izveidotu”.

4.1.

Kā norādīts iepriekš, Komisijas paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” teikts, ka IAM ir pilnīgi jāintegrē “Eiropas politikas sistēmā un pašreizējās Komisijas prioritātēs”.

4.1.1.

Savā 2006. gada paziņojumā “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē” Komisija norādīja, ka ir svarīgi nodrošināt to, ka tirdzniecības liberalizācijas “labums tiek pilsoņiem. Tā kā mēs tiecamies pēc sociālā taisnīguma un kohēzijas pašu mājās, mums būtu arī jācenšas visā pasaulē propagandēt mūsu vērtības, ieskaitot sociālos un ekoloģiskos standartus un kultūras daudzveidību” (17).

4.1.2.

Lisabonas līgumā (18) ir noteikts, ka par visu ES darbību tirdzniecības, attīstības un plašāku ārējo darbību jomā notiek savstarpēja informācijas apmaiņa. Komiteja ir jau iepriekš paudusi savu vilšanos (19) par to, ka Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība visiem” (20), ko publicēja neilgi pēc IAM pieņemšanas ANO, šie ilgtspējīgas attīstības mērķi gandrīz nemaz nav pieminēti. Īstenojot savu stratēģiju “Tirdzniecība visiem”, ES ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka tās turpmākie tirdzniecības un partnerības nolīgumi ir saskaņā ar SDO pamata standartiem un COP 21 saistībām, kā arī nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību.

4.1.3.

Tomēr, kā apliecināja jaunākais Tiesas spriedums (21) par ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu, ES kompetence ieguldījumu jomā ir ierobežota, savukārt tirdzniecības jomā tai ir pilna kompetence.

4.2.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi nav juridiski saistoši, kā arī tos nebalsta strīdu izšķiršanas mehānisms. Panākumi būs atkarīgi no pašu valstu ilgtspējīgas attīstības politikas un programmām. ANO uzsver, ka valdību, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības starpā ir nepieciešamas partnerības. Tās tīmekļa vietnē (22) pat uzskaitīti pasākumi, kas būtu īstenojami personām.

4.3.

ES ir jāturpina pārskatīt sava politika un pasākumi, lai noteiktu, kā tā var vislabāk palīdzēt sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, arī ar tirdzniecības palīdzību. Komiteja pauž bažas par to, ka ES bieži ir vairāk gatava parādīt, kā pašreizējās politiskās nostādnes sakrīt un pārklājas ar IAM mērķiem, nevis pielāgot pašreizējās politikas nostādnes, lai iegūtu maksimālu sinerģiju. Turklāt Komiteja nav pārliecināta, ka Komisija nozīmīgu jautājumu risināšanai ir izveidojusi pilnīgu vairākus ģenerāldirektorātus aptverošu pieeju. Labāk un vairāk – tostarp tirdzniecības politikā – pievēršoties IAM sasniegšanai, tiktu gūti labāki rezultāti.

4.3.1.

Tas attiecas, piemēram, uz gaidāmo Kotonū jeb ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma atjaunošanu, kā arī ES plašāku sadarbību ar šiem reģioniem. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, būtu mērķtiecīgi jāveido spējas, lai atbalstītu tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, un uz šiem apsvērumiem būtu jābalstās arī jebkurā ES/dalībvalstu kopējās Tirdzniecības atbalsta stratēģijas (23) pārskatīšanā. Jāatzīmē, ka šī stratēģija ir būtisks PTO Tirdzniecības atbalsta iniciatīvas elements. Ja politika būs veidota tā, lai uzlabotu jaunattīstības valstu spēju izmantot tirdzniecības nolīgumu sniegtās iespējas, tas būtiski palīdzēs sasniegt daudzus no mērķiem.

4.3.2.

Mērķtiecīgāk būtu jāatbalsta arī tas, ka tirdzniecību izmanto kā līdzekli reģionālās integrācijas un IAM sekmēšanai, jo īpaši reģionos, ar kuriem vēl jāvienojas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), lai gan ar nožēlu jāatzīmē, ka tie pagaidām neīsteno sākotnējās cerības.

4.3.3.

Atbilstoši savai kompetencei ES vajadzētu tiekties panākt arī lielāku sinerģiju starp IAM un 27 obligātajām vides un SDO konvencijām, kas ir būtiskas tās VPS+ programmai (tāpat kā prasībām, kas paredzētas LDC EBA programmai).

4.3.4.

Noslēguma deklarācijā, ko pieņēma ĀKK un ES ekonomisko un sociālo interešu grupu 14. sanāksmē, kura notika 2015. gada jūlijā Jaundē (24), norādīts, ka visi pieejamie finanšu līdzekļi ir jānovirza ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, nodrošinot pareizu, pārredzamu fiskālo pārvaldību un iesaistot privāto sektoru.

4.4.

Komiteja turklāt uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāveicina IAM īstenošana ar tās divpusējo attiecību starpniecību, kad vien iespējams. Šajā sakarībā spilgts piemērs ir sadarbība ar Ķīnu saistībā ar tās iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, kuras īstenošanai, kā tika akcentēts pēdējā ES un Ķīnas apaļā galda sanāksmē (25), vajadzētu palīdzēt īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīgumu. Tas atspoguļo līdzīgus ANO ģenerālsekretāra nesen izteiktus komentārus.

4.4.1

.EESK tomēr atkārtoti pauž ciešu pārliecību, ka ir svarīgi, lai Ķīna un citas valstis nodrošinātu atbilstību Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijām.

4.5.

EESK arī uzskata, ka ES stratēģijā “Eiropa 2020” ir jāiekļauj kopīgie IAM mērķi, lai tādējādi varētu radīt nosacījumus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

4.6.

Savā atzinumā par tematu “Ilgtspējīga attīstība – pārskats par ES iekšpolitiku un ārpolitiku” (26) EESK norādīja, ka “ANO 2030. gada programma būtu jāpārvērš par proaktīvu, pārmaiņām pilnu un pozitīvu vēstījumu Eiropai, un šis process ir jāvirza ar spēcīgu politisko gribu un apņēmību veidot ilgtspējīgu Eiropas Savienību, virzot mūsu ekonomiku noturīgas un konkurētspējīgas, resursu ziņā efektīvas mazoglekļa un sociāli iekļaujošas attīstības virzienā. Šis uz nākotni vērstais stāstījums palīdzētu pārvarēt iepriekš vēl nepieredzēto ES iedzīvotāju neuzticēšanos ES projektam un jo īpaši iegūt tam jauniešu atbalstu. Šādi Eiropas Savienībai ar ANO 2030. gada programmu būtu jāpaver ES iedzīvotājiem jauns redzējums uz Eiropu: 21. gadsimta sociālais līgums”.

5.1.

Saskaņā ar UNCTAD aplēsēm (27) 17 IAM (un 169 apakšmērķu) sasniegšanai ik gadu papildus būs vajadzīgi 2,5triljoni ASV dolāru. Paredzams, ka vienu trešdaļu no minētā apjoma nodrošinās privātais sektors, kura nozīme akcentēta ar 17. mērķi, gluži tāpat kā pilsoniskas sabiedrības nozīme.

5.2.

Lielākā daļa no vajadzīgās summas tiks iegūta, palielinoties tirdzniecībai un ieguldījumiem, jo īpaši tāpēc, ka būs jābūvē pilsētas, un attiecīgi nodrošinot infrastruktūru, skolas, slimnīcas un ceļus. Tas jau netieši izriet no Ķīnas iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš”.

5.3.

Kā minēts iepriekš, īpaši liela nozīme būs infrastruktūras būvniecībai Āfrikā. Āfrikas iekšējās tirdzniecības apjoms ir niecīgs – tikai 10–15 % no Āfrikas kopējā tirdzniecības apjoma. Kā EESK jau iepriekš norādījusi: “Lai Āfrika varētu pozitīvi piedalīties lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, kā arī uzlabot pārtikas nodrošinājumu, izšķiroši svarīgi būs sekmēt Āfrikas valstu spēju paplašināt lauksaimniecības produktu tirdzniecību saistībā ar tiem IAM, kuri attiecas uz infrastruktūru, reģionālo integrāciju un iekšējo tirgu padziļināšanu, tostarp izvēršot sekundāro pārstrādi” (28).

5.4.

EESK ir arī norādījusi šādi: “Normatīvā vide ir jāplāno ilgtermiņā. Arī uzņēmumiem ir jāplāno ilgtermiņā, it īpaši, ja tie vēlas, lai to ieguldījumi būtu sekmīgi. Vienas vai otras puses neveiksme nav vajadzīga nevienam. Stabiliem publiskā un privātā sektora dalībniekiem jāattīsta jaunas sinerģijas un jāapgūst jauni iesaistīšanās veidi. Šajā ziņā būtiska loma būtu jāatvēl pilsoniskās sabiedrības ieguldījumam, it īpaši sociālo partneru līmenī” (29).

5.5.

Kā EESK norādīja savā atzinumā par tematu “Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība globālajās piegādes ķēdēs” (30), būtiska nozīme būs globālo vērtības ķēžu un globālo piegādes ķēžu (GVC, GSC) efektīvai pārvaldībai. Globālās vērtības ķēdes ietver visus pasākumus no produkta koncepcijas līdz nonākšanai pie galapatērētāja. Globālā piegādes ķēde ir globālās vērtības ķēdes daļa, kas paredzēta sagādei, nevis izstrādei un izplatīšanai.

5.5.1.

EESK norādīja, ka tās mērķis ir “ieviest pakāpenisku, konsekventu un ilgtspējīgu politiku GSC atbildīgā pārvaldībā” un veicināt “praktiskas un piemērotas, uz risku balstītas pieejas, kurās tiktu ņemtas vērā globālās vērtības ķēdes un GSC (lineārās vai modulārās, vienkāršās vai kompleksās, strukturāli īsas vai garas) īpašās iezīmes”.

5.5.2.

Privātā sektora ietekme būs nopietna. Tā var būt nozīmīgs sociālās, ekonomiskās un kultūras atjaunošanās katalizators, tostarp veicinot un pilnveidojot svarīgas prasmes un nodrošinot lielāku dažādību. Daudzi uzņēmumi jau ir izstrādājuši savu IAM stratēģiju. Tomēr, lai varētu sasniegt IAM, ir jāīsteno atbildīga uzņēmējdarbības prakse, arī mudinot visus uzņēmumus pašiem uzņemties atbildību par savu ietekmi uz sabiedrību. Tās pamatā jābūt pienācīgai rūpībai risku izvērtēšanā, jo īpaši attiecībā uz GVC un GCS, aptverot gan negatīvo ietekmi, gan riskus, kā arī aktīvi veicinot priekšrocības un nodrošinot, ka neviena sabiedrības daļa netiek atstāta novārtā. Tas savukārt palielinātu uzņēmumu “darbības licenci”, vienlaikus pēc iespējas palielinot gan inovācijas, gan ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

5.6.

Lai panāktu lielāku sinerģiju starp IAM un privāto sektoru, jāīsteno turpmāk minētie pasākumi:

5.6.1.

EESK uzskata, ka visos turpmākos ES tirdzniecības vai partnerattiecību nolīgumos būtu jāveicina arī uzņēmumu sociālās atbildības principi un standarti, kā arī jācenšas veicināt valsts tiesību aktus šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz papildu finanšu pārskatiem. Tajos ir jāuzstāj uz to, lai katra parakstītāja puse aktīvi mudinātu uzņēmumus ievērot ESAO Pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem (31) un ANO Globālo līgumu, lai tiktu garantētas tiesības uz kolektīvām sarunām un uzturēts sociālais dialogs.

5.6.2.

Savā informatīvajā ziņojumā par korporatīvo sociālo atbildību (32) Komiteja arī uzsvēra, cik svarīgi ir 2011. gada ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (33), kas ir galvenais solis korporatīvās atbildības jomā, sociālajā pīlārā uzsvaru liekot uz cilvēktiesībām. ANO tagad šo iniciatīvu turpina pilnveidot, lai virzītos uz saistošu līgumu, kas attiecībā uz cilvēktiesībām jāievēro transnacionālajām korporācijām un citiem uzņēmumiem.

5.6.3.

EESK ir izstrādājusi arī citus attiecīgus atzinumus par privātā sektora lomu attīstības jomā (34) un par tematu “EFIA garantijas un EFIA garantiju fonda izveide” (35).

5.7.

Īstenojot 17. mērķa pasākumus, ir jāveic gan publiskais iepirkums, gan jāīsteno valdību sadarbība ar privāto sektoru. ES ir cieši jāsadarbojas gan ar UNCTAD, gan UNECE, kas līdz šim ir veicinājušas publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) lomu. Lai gan EESK principā atbalsta PPP, Komiteja ir tomēr paudusi (36) konkrētas bažas, norādot, ka PPP “var kļūt par nozīmīgu instrumentu attīstības stratēģiju īstenošanai, ja vien iepriekš tiek nodrošināts ieinteresēto pušu pienācīgs līdzsvars un laba saziņa”.

5.8.

Komiteja jau iepriekš ir uzsvērusi e-tirdzniecības milzīgo potenciālu MVU un citiem specializētiem uzņēmumiem, jo dod tiem un vietējiem uzņēmumiem iespēju piekļūt līdz šim nepieejamiem tirgiem. Tā kā MVU ir galvenais inovācijas virzītājspēks un sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējības uzturēšanā un attīstībā, turklāt nodrošina 70–80 % darbvietu, EESK aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, lai atbalstītu šādus uzņēmumus un palīdzētu tiem sasniegt IAM.

6.1.

Īpaši 17. IAM attiecas uz pilsoniskās sabiedrības nozīmi, norādot – “lai ilgtspējīgas attīstības programma būtu sekmīga, ir vajadzīgas publiskā un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerības. Šīs vispārīgās partnerības (..) ir nepieciešamas globālā, reģionu, valstu un vietējā līmenī”. Pēc tam tiek runāts par “pārskatīšanas un uzraudzības sistēmām”. Pirmo reizi ANO vēsturē IAM ir precizēts, ka valdības ir atbildīgas tautas priekšā. Lai sasniegtu IAM, būs vajadzīga tieša pilsoniskās sabiedrības līdzdalība kaut vai tāpēc vien, ka tā mudinās ievērot tiesiskumu un palīdzēs apkarot korupciju. Ja pilsoniskā sabiedrība baidās iesaistīties, tad notiek tieši pretējais. Atklātā sabiedrībā tās viedoklim ir liels spēks, kas rada ievērojamas pārmaiņas iekšzemē, kā arī nodrošina atklātību un plurālismu.

6.1.1.

Kopš 2011. gadā tika noslēgts ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgums, visos ES tirdzniecības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumos ir bijis paredzēts iekļaut tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas (37), paredzot pilsoniskās sabiedrības veiktās uzraudzības mehānismus. Šobrīd minētās sadaļas tiek pārskatītas. Tās ir jāstiprina un, ja iespējams, jāpielāgo, lai atbalstītu IAM sasniegšanu. Turpmākajās ES sarunu pilnvarās ir jāparedz, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās tiek iekļauta atsauce uz IAM.

6.2.

Šiem mehānismiem ir būtisks potenciāls veicināt ES vērtības, tostarp sociālos un vides standartus. Tie var sniegt reālus rezultātus. Tie ir svarīgs kanāls sadarbībai ar partnervalstu pilsonisko sabiedrību un tās iespēju uzlabošanai.

6.2.1.

Šiem kopīgajiem pilsoniskās sabiedrības mehānismiem ir jābūt tādiem, lai tos varētu izmantot nolūkā veicināt IAM sasniegšanu, kā arī reaģēt uz negatīvu notikumu gaitu. Komiteja uzskata: ir jānosaka, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ir izpildāmas tādā pašā veidā kā citi tirdzniecības noteikumi. Šajā sakarā Komiteja aicina Eiropas Komisiju, vedot sarunas par katru turpmāko nolīgumu, apspriest pasākumus, kas dod iespēju pilnībā uzraudzīt šo sadaļu īstenošanu, un vajadzības gadījumā veikt attiecīgas darbības.

6.3.

Turklāt Komiteja atzinīgi vērtē to, ka tiek uzsvērta “sociālās ekonomikas uzņēmumu nozīme darbvietu radīšanā un ilgtspējīgā attīstībā”, kā teikts Padomes 2015. gada maijā pieņemtajā dokumentā “Jauna globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada” (38). Sociālās ekonomikas organizācijas arī var kļūt par svarīgu dalībnieku, kas palīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Savā nesenākajā atzinumā par sociālo ekonomiku  (39) EESK norāda, ka sociālā ekonomika ir redzama ikdienas dzīvē un ražošanas darbībā plašos Āfrikas, Amerikas un Āzijas reģionos, būtiski sekmējot vispārējo dzīves un darba apstākļu uzlabošanos.