EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.11.2016

COM(2016) 850 final

2016/0360(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 377 final}
{SWD(2016) 378 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Ierosinātie grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) ir daļa no tiesību aktu paketes, kurā ietilpst arī grozījumi Direktīvā 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva jeb CRD), Direktīvā 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva jeb BAND), kā arī Regulā (ES) Nr. 806/2014 (Vienotā noregulējuma mehānisma regula jeb VNMR).Ierosinātie grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) ir daļa no tiesību aktu paketes, kurā ietilpst arī grozījumi Direktīvā 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva jeb CRD), Direktīvā 2014/59/ES (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva jeb BAND), kā arī Regulā (ES) Nr. 806/2014 (Vienotā noregulējuma mehānisma regula jeb VNMR).Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējo gadu laikā ES ir īstenojusi ievērojamu finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma reformu, lai uzlabotu to iestāžu (t.i., kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību), kas darbojas ES finanšu sektorā, noturību, galvenokārt balstoties uz pasaules standartiem, kas tika saskaņoti ar ES partneriem starptautiskā līmenī. Jo īpaši reformas paketē bija iekļauta Regula (ES) Nr. 575/2013 1 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) un Direktīva (ES) 2013/36/ES 2 (Kapitāla prasību direktīva jeb KPD) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz iestādēm un šo iestāžu uzraudzību, Direktīva 2014/59/ES 3 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva jeb BAND) par iestāžu atveseļošanu un noregulējumu un Regula (ES) Nr. 806/2014 4 par vienoto noregulējuma mehānismu (VNM).

Šie pasākumi tika pieņemti kā atbilde uz finanšu krīzi, kas attīstījās 2007.–2008. gadā, un atspoguļo starptautiski saskaņotus standartus. Lai gan reformas ir padarījušas finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu iespējamiem nākotnes satricinājumiem un krīzēm, tās vēl nerisina visas identificētās problēmas visaptveroši. Tādēļ šo priekšlikumu mērķis ir pabeigt reformu plānu, novēršot atlikušās nepilnības un īstenojot atsevišķus nepabeigtus reformas elementus, kuriem ir izšķirīga nozīme iestāžu noturības nodrošināšanā, bet kurus tikai nesen ir beiguši izstrādāt pasaules standartu noteicēji (t.i., Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) un Finanšu stabilitātes padome (FSB)):

saistošs sviras rādītājs, kas liegs iestādēm pārmērīgi palielināt sviru, piemēram, lai kompensētu zemu rentabilitāti;

saistošs neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR), kas būs balstīts uz iestāžu uzlabotajiem finansējuma profiliem un ar ko izveidos saskaņotu standartu attiecībā uz to, cik daudz stabilu ilgtermiņa finansējuma avotu iestādei vajadzīgs, lai pārdzīvotu tirgus un finansējuma spriedzes posmus;

riska pakāpei atbilstošākas pašu kapitāla (t.i., kapitāla) prasības iestādēm, kuras ievērojamā apmērā tirgojas ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem, kā rezultātā tiks novērstas pārlieku lielas atšķirības prasībās, kas nav balstītas uz iestāžu riska profiliem;

visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — jauni kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standarti globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), kuri noteiks šīm iestādēm pienākumu uzturēt lielāku zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, uzlabos starpsavienojumus starptautiskajos finanšu tirgos un vēl vairāk stiprinās ES spēju noregulēt grūtībās nonākušas G-SNI, vienlaikus mazinot riskus nodokļu maksātājiem.

Komisija savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā 5 atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas balstīts uz iepriekš uzskaitītajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Šādi riska mazināšanas pasākumi ne tikai vēl vairāk stiprinās Eiropas banku sistēmas noturību un tirgu uzticēšanos tai, bet arī kalpos par pamatu turpmākajam progresam banku savienības izveides pabeigšanā. Nepieciešamība spert tālākus likumdošanas soļus attiecībā uz risku mazināšanu finanšu nozarē ir atzīta arī Ekonomikas un finanšu padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumos 6 . Arī Eiropas Parlamenta 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību — 2015. gada ziņojumā norādīts uz atsevišķām esošā tiesiskā regulējuma jomām, ko varētu risināt turpmāk.

Vienlaikus Komisijai bija jāņem vērā spēkā esošais tiesiskais regulējums un jaunās reglamentējošo noteikumu izmaiņas starptautiskā līmenī un jāreaģē uz problēmām, kas ietekmē ES ekonomiku, sevišķi nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Lai stiprinātu Savienības ekonomiku, ir izveidotas dažādas nozīmīgas politiskās iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai (ESIF) un kapitāla tirgu savienība. Iestāžu iespējas finansēt ekonomiku ir jāuzlabo, nekaitējot tiesiskā regulējuma stabilitātei. Lai nodrošinātu, ka nesenās finanšu nozares reformas nevainojami mijiedarbojas gan savā starpā un ar jaunajām politikas iniciatīvām, gan ar nesenajām plašākajām finanšu nozares reformām, Komisija, balstoties uz aicinājumu sniegt pierādījumus, padziļināti vispusīgi izvērtēja spēkā esošo tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu nozarē (ieskaitot KPR, KPD, BAND un VNMR). Gaidāmā pasaules standartu pārskatīšana tika izvērtēta arī no plašākas ekonomiskās ietekmes perspektīvas.

Grozījumi, pamatojoties uz starptautiska līmeņa norisēm, pilnā apmērā Savienības tiesībās īsteno starptautiskos standartus, kuros veikti atsevišķi precizējumi, lai atspoguļotu ES īpatnības un plašākas politikas apsvērumus. Piemēram, ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un infrastruktūras projektu izteiktā paļaušanās uz banku finansējumu nosaka, ka nepieciešami konkrēti reglamentējoši precizējumi, lai nodrošinātu, ka iestādes joprojām var tos finansēt, tā kā tie ir vienotā tirgus pamatā. Ir nepieciešama nevainojama mijiedarbība ar esošajām prasībām, piemēram, attiecībā uz atvasināto instrumentu riska darījumu centralizētu tīrvērti un nodrošinājuma sniegšanu, vai pakāpeniska pāreja uz atsevišķām jaunajām prasībām. Šādi no darbības jomas vai laika viedokļa ierobežoti precizējumi neietekmē to, cik kopumā pamatoti ir priekšlikumi, kuri atbilst starptautiskajos standartos noteikto mērķu pamatlīmenim.

Turklāt, balstoties uz aicinājumu sniegt pierādījumus, priekšlikumu mērķis ir uzlabot esošos noteikumus. Komisijas analīze parādīja, ka esošais regulējums var tikt piemērots proporcionālāk, jo īpaši ņemot vērā mazāku un nesarežģītu iestāžu situāciju, attiecībā uz kurām dažas no spēkā esošajām informācijas atklāšanas, ziņošanas un sarežģītajām ar tirdzniecības portfeli saistītajām prasībām šķiet nepamatotas ar prudenciāliem apsvērumiem. Turklāt Komisija ir apsvērusi risku, kas saistīts ar aizdevumiem MVU un infrastruktūras projektu finansēšanu, un konstatējusi, ka attiecībā uz dažiem no šiem aizdevumiem būtu pamats piemērot zemākas pašu kapitāla prasības nekā šobrīd. Attiecīgi šajos priekšlikumos tiks koriģētas minētās prasības un uzlabota iestāžu prudenciālās uzraudzības sistēmas proporcionalitāte. Tādējādi iestāžu iespējas finansēt ekonomiku tiks uzlabotas, nekaitējot tiesiskā regulējuma stabilitātei.

Visbeidzot, Komisija ciešā sadarbībā ar ekspertu grupu banku, maksājumu un apdrošināšanas jomā ir izvērtējusi esošo KPD un KPR paredzēto iespēju un rīcības brīvības piemērošanu. Balstoties uz šo analīzi, ar šo priekšlikumu ir plānots izslēgt atsevišķas iespējas un rīcības brīvību attiecībā uz noteikumiem par sviras rādītāju, lieliem riska darījumiem un pašu kapitālu. Tiek ierosināts izbeigt iespēju veidot jaunus valsts garantētus atliktā nodokļa aktīvus, kas nepaļaujas uz peļņas gūšanu nākotnē un kas būtu atbrīvoti no atskaitījumiem no regulējošām prasībām atbilstīga kapitāla.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Vairāki KPD un KPR priekšlikumu aspekti tiek izteikti pēc pārskatīšanas, kamēr citi finanšu jomas tiesiskā regulējuma pielāgojumi ir kļuvuši nepieciešami vēlākās notikumu attīstības dēļ, piemēram, BAND pieņemšana, vienotā uzraudzības mehānisma izveidošana, kā arī gan Eiropas Banku iestādes (EBI), gan starptautiskā līmenī paveiktais darbs.

Ār šo priekšlikumu ievieš grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos un padara tos pilnībā saskanīgus ar spēkā esošajām iestāžu prudenciālajām prasībām, to uzraudzības, atveseļošanas un noregulējuma tiesiskā regulējuma politikas noteikumiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Četru gadu laikā pēc Eiropas valstu un valdību vadītāju vienošanās par banku savienības izveidi ir ieviesti divi banku savienības pīlāri – vienotā uzraudzība un noregulējums –, kuriem stingru pamatu nodrošina vienots noteikumu kopums visām ES iestādēm. Lai gan ir panākts nozīmīgs progress, ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai pabeigtu banku savienības izveidi, ieskaitot vienotas noguldījumu garantiju shēmas izveidošanu.

KPR un KPD pārskatīšana ir daļa no riska mazināšanas pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai vēl vairāk stiprinātu banku sektora noturību un ko īsteno paralēli Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) pakāpeniskajai ieviešanai. Vienlaikus pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu vienotu noteikumu kopumu visām ES iestādēm banku savienībā un ārpus tās. Vispārīgie šīs iniciatīvas mērķi, kā aprakstīts iepriekš, ir pilnībā saskanīgi un saistīti ar ES pamatmērķiem veicināt finanšu stabilitāti, samazināt varbūtību, ka nodokļu maksātājiem būtu jāatbalsta iestāde, kam piemēro noregulējumu, un šāda atbalsta apmēru, kā arī veicināt harmonisku un ilgtspējīgu saimnieciskās darbības finansēšanu, kas rada labvēlīgus apstākļus augstai konkurētspējai un patērētāju tiesību aizsardzībai.

Šie kopējie mērķi arī atbilst citās nozīmīgās ES iniciatīvās noteiktajiem mērķiem, kā aprakstīts iepriekš.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ierosinātajiem grozījumiem ir tāds pats juridiskais pamats kā tiesību aktiem, kas tiek grozīti, t.i., LESD 114. pants — priekšlikumam regulai, ar kuru groza KPR, un LESD 53. panta 1. punkts — priekšlikumam direktīvai, ar kuru groza KPD IV.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Ierosināto pasākumu mērķis ir papildināt jau spēkā esošos ES tiesību aktus, tādēļ tos vislabāk ir iespējams sasniegt ES līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Valstu pasākumi, kuru mērķis ir, piemēram, samazināt iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, stiprināt to stabila finansējuma un tirdzniecības portfeļa kapitāla prasības, nebūtu tik efektīvi finansiālās stabilitātes nodrošināšanā kā ES noteikumi, ņemot vērā iestāžu brīvību izveidot un sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs un no tās izrietošo pārrobežu pakalpojumu sniegšanas, kapitāla plūsmas un tirgus integrācijas līmeni. Tieši pretēji — valstu pasākumi varētu kropļot konkurenci un ietekmēt kapitāla plūsmas. Turklāt valstu pasākumu pieņemšana no juridiskā viedokļa būtu sarežģīta, jo KPR jau regulē banku darbības jautājumus, tostarp sviras rādītāja prasības (pārskatu sniegšanu), likviditāti (jo īpaši likviditātes seguma rādītāju jeb LCR) un tirdzniecības portfelim piemērojamās prasības.

Tādēļ grozījumi KPR un KPD ir uzskatāmi par labāko rīcības variantu. Tie līdzsvaro noteikumu saskaņošanu un elastības saglabāšanu valsts līmenī, kur tas nepieciešams, tajā pašā laikā nelabvēlīgi neietekmējot vienoto noteikumu kopumu. Grozījumi vēl vairāk veicinātu prudenciālo prasību vienveidīgu piemērošanu un uzraudzības prakses konverģenci, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā banku pakalpojumu vienotajā tirgū. Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekamā mērā sasniegt šos mērķus. Īpaši svarīgi tas ir banku nozarē, kur ES vienotajā tirgū darbojas daudzas kredītiestādes. Lai kredītiestādes tiktu efektīvi konsolidēti uzraudzītas, ir svarīgi, lai pastāvētu pilnīga savstarpējā sadarbība un uzticēšanās vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), kā arī uzraudzības iestāžu un kompetento iestāžu kolēģijās ārpus VUM. Valstu noteikumi nesasniegtu šos mērķus.

•Proporcionalitāte

Būtisks priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma elements ir bijusi proporcionalitāte. Visi ieteiktie risinājumi atšķirīgajās regulatīvajās jomās ir ne tikai individuāli izvērtēti saistībā ar proporcionalitātes mērķi, bet esošo noteikumu proporcionalitātes neesamība ir izklāstīta kā atsevišķa problēma un analizēti konkrēti rīcības varianti, kuru mērķis ir samazināt administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas mazākām iestādēm (skatīt ietekmes novērtējuma 2.9. un 4.9. iedaļu).

•Instrumenta izvēle

Pasākumus tiek ieteikts īstenot, grozot KPR un KPD attiecīgi ar regulas un direktīvas palīdzību. Ierosinātie pasākumi atsaucas uz šajos tiesību aktos jau esošiem noteikumiem (attiecībā uz likviditāti, sviru, atalgojumu, proporcionalitāti) vai tos izstrādā tālāk.

Attiecībā uz jauno FSP saskaņoto TLAC standartu tiek ierosināts lielāko daļu standarta iekļaut KPR, jo, tāpat kā pastāvošo uz risku balstīto pašu kapitāla prasību gadījumā, vienīgi ar regulu ir iespējams panākt nepieciešamo vienveidīgo piemērošanu. Prudenciālo prasību izteikšana KPR grozījuma formā nodrošinās, ka šīs prasības būs tieši piemērojamas G-SNI. Šādi tiks novērsts tas, ka dalībvalstis īsteno dažādas valstu prasības nozarē, kurā ir vēlama pilnīga saskaņošana, lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr būs nepieciešams precizēt esošos BAND noteikumus, lai nodrošinātu, ka TLAC prasība un minimālās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) ir savstarpēji pilnīgi saskanīgas un konsekventas.

Daži no ierosinātajiem KPD grozījumiem, kas skar proporcionalitāti, sniegtu dalībvalstīm zināmu elastīgumu attiecībā uz iespēju saglabāt atšķirīgus noteikumus, tos transponējot valsts tiesību aktos. Tas ļautu dalībvalstīm izvēlēties dažos jautājumos paredzēt stingrākus noteikumus.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija īstenoja dažādas iniciatīvas, lai izvērtētu, vai spēkā esoša prudenciālās uzraudzības sistēma un gaidāmā pasaules standartu pārskatīšana ir piemērotākie instrumenti ES iestāžu prudenciālo mērķu nodrošināšanai, kā arī to, vai tās turpinās nodrošināt ES ekonomikai nepieciešamo finansējumu.

Komisija 2015. gada jūlijā sāka sabiedrisko apspriešanu par KPR un KPD iespējamo ietekmi uz ES ekonomikas finansēšanu ar banku aizdevumiem, īpaši pievēršoties MVU un infrastruktūras finansēšanai, savukārt 2015. gada septembrī izdeva aicinājumu sniegt pierādījumus 7 attiecībā uz ES tiesību aktiem finanšu jomā kopumā. Abu iniciatīvu mērķis bija iegūt empīriskus pierādījumus un konkrētas atsauksmes par i) noteikumiem, kas ietekmē ekonomikas spēju finansēt sevi un izaugsmi, ii) nevajadzīgu regulatīvo slogu, iii) noteikumu mijiedarbību, nekonsekvenci un nepilnībām, kā arī iv) neparedzētām noteikumu sekām. Komisija arī apkopoja ieinteresēto personu viedokļus īpašā analīzē, kas tika veikta attiecībā uz noteikumiem, kuri regulē atalgojumu 8 , un uz KPR un KPD iekļauto noteikumu proporcionalitāti. Visbeidzot tika sākta sabiedriskā apspriešana saistībā ar Komisijas pasūtītu pētījumu, lai izvērtētu KPR ietekmi uz banku veikto ekonomikas finansēšanu 9 .

Visas minētās iniciatīvas ir skaidri parādījušas, ka nepieciešams atjaunināt un pilnībā pabeigt spēkā esošos noteikumus, lai: i) vēl vairāk samazinātu banku nozares riskus, tādējādi mazinot paļaušanos uz valsts atbalstu un nodokļu maksātāju naudu krīzes gadījumā, un ii) lai uzlabotu iestāžu spēju ekonomikā iepludināt pietiekamu finansējumu.

Ietekmes novērtējuma 1. un 2. pielikumā atrodams apspriešanos, pārskatīšanu un ziņojumu kopsavilkums.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums 10 tika apspriests ar Regulējuma kontroles padomi un noraidīts 2016. gada 7. septembrī. Pēc noraidījuma ietekmes novērtējums tika uzlabots, to papildinot ar i) labāku priekšlikuma politikas konteksta izskaidrojumu (t.i., tā saistību ar politikas attīstību starptautiskā un ES līmenī), ii) detalizētāku informāciju par ieinteresēto personu viedokļiem un iii) papildu pierādījumiem par dažādo ietekmes novērtējumā aplūkoto politikas risinājumu ietekmi (gan no priekšrocību, gan izmaksu viedokļa). Regulējuma kontroles padome 2016. gada 27. septembrī sniedza pozitīvu atzinumu 11 par atkārtoti iesniegto ietekmes novērtējumu. Priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējums. Priekšlikums joprojām atbilst ietekmes novērtējumam.

Kā parādīja ietekmes novērtējumā izstrādātā simulācijas analīze un makroekonomiskā modelēšana, gaidāms, ka ar jauno prasību, jo īpaši jauno Bāzeles standartu — tādu kā sviras rādītājs un tirdzniecības portfelis — ieviešanu saistītās izmaksas būs ierobežotas. Paredzamā ilgtermiņa ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) ir no -0,03 % līdz -0,06 %, savukārt banku nozares finansējuma izmaksu pieaugums ārkārtas scenārijā tiek lēsts kā mazāks par trim bāzes punktiem. Attiecībā uz priekšrocībām jānorāda, ka simulācijas izmēģinājumā ir konstatēts, ka 2007.–2008. gada finanšu krīzei līdzīgas krīzes gadījumā banku sistēmas atbalstam nepieciešamie publiskā sektora resursi samazināsies par 32 % — no EUR 51 miljarda līdz EUR 34 miljardiem.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Paredzams, ka vienkāršotas pieejas saglabāšana pašu kapitāla prasību aprēķināšanai nodrošinās pastāvīgu mazākām iestādēm piemērojamo noteikumu proporcionalitāti. Turklāt papildu pasākumiem dažu prasību proporcionalitātes palielināšanai (saistībā ar ziņošanu, informācijas atklāšanu un atalgojumu) būtu jāsamazina šo iestāžu administratīvais un atbilstības nodrošināšanas slogs.

Paredzams, ka attiecībā uz MVU pašu kapitāla prasību ierosinātā pārkalibrēšana banku riska darījumiem ar MVU pozitīvi ietekmēs banku veikto MVU finansēšanu. Tas galvenokārt skartu MVU, kuru riska darījumi patlaban pārsniedz EUR 1,5 miljonus, jo šādi riska darījumi saskaņā ar esošajiem noteikumiem negūst labumu no MVU atbalsta faktora.

Paredzams, ka citi priekšlikuma elementi, jo īpaši tie, kuru mērķis ir uzlabot iestāžu noturību pret krīzēm nākotnē, palielinās MVU kreditēšanas ilgtspējību.

Visbeidzot ir sagaidāms, ka pasākumi, kuru mērķis ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas iestādēm, jo īpaši mazākām un nesarežģītām iestādēm, samazinās MVU aizņēmumu izmaksas.

Attiecība uz trešām valstīm šis priekšlikums palielinās ES finanšu tirgu stabilitāti, tādējādi samazinot varbūtību, ka radīsies iespējama negatīva ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un ar to saistītas izmaksas. Turklāt ierosinātie grozījumi vēl vairāk saskaņos tiesisko regulējumu visā Savienībā, tādējādi ievērojami samazinot administratīvās izmaksas trešo valstu iestādēm, kas darbojas ES.

Ņemot vērā notiekošo ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatīšanu saskaņā ar KPR, kā arī EBI sākotnējo ziņojumu 12 , uzskatāms par pamatotu, ka jaunieviestās prasības piemēro tikai sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, savukārt citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām līdz pārskata pabeigšanai piemēro iepriekšējo kārtību.

Priekšlikums atbilst Komisijas digitālā satura vienotā tirgus prioritātei.

•Pamattiesības

ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi daudzas konvencijas cilvēktiesību jomā. Šajā saistībā ir maz ticams, ka priekšlikumam būtu tieša ietekme uz šīm tiesībām, kas norādītas svarīgākajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kura ir ES līgumu sastāvdaļa, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK).

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5. CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Paredzēts, ka ierosinātie grozījumi sāks stāties spēkā ne agrāk kā 2019. gadā. Grozījumi ir cieši saistīti ar citiem KPR un KPD noteikumiem, kas jau ir spēkā un kuru uzraudzība notiek kopš 2014. gada.

BBUK un EBI turpinās apkopot sviras rādītāja un jauno likviditātes pasākumu uzraudzībai nepieciešamos datus, lai ļautu izvērtēt jauno politikas rīku ietekmi nākotnē. Jauno ierosināto pasākumu ietekmi uz skartajām iestādēm, kā arī mazu iestāžu īpatnību ievērošanai ieviestā elastīguma un proporcionalitātes piemērotību palīdzēs izvērtēt arī regulāri uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) un spriedzes pārbaudes izmēģinājumi. Papildus tam Komisijas dienesti turpinās piedalīties BBUK darba grupās un Eiropas Centrālās bankas (ECB) un EBI izveidotajā darba grupā, kas — attiecīgi pasaules un ES mērogā — uzrauga iestāžu pašu kapitāla un likviditātes pozīciju dinamiku.

Indikatoru kopumu vēlamo risinājumu īstenošanas rezultātu uzraudzībai veido šādi elementi.

Attiecībā uz neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR):

Attiecībā uz sviras rādītāju:

Attiecībā uz MVU:

Attiecībā uz TLAC:

Attiecībā uz tirdzniecības portfeli:

Attiecībā uz atalgojumu:

Attiecībā uz proporcionalitāti:

Šā priekšlikuma ietekme tiks izvērtēta piecus gadus pēc ierosināto pasākumu piemērošanas dienas, balstoties uz metodoloģiju, par ko ar EBI drīz pēc pieņemšanas tiks panākta vienošanās. EBI tiks pilnvarota definēt un ievākt datus, kas nepieciešami, lai uzraudzītu minētos indikatorus, kā arī citus indikatorus, kas nepieciešami grozīto KPR un KPD izvērtējumam. Metodoloģiju varētu izstrādāt atsevišķām iespējām vai savstarpēji saistītu iespēju kopai atkarībā no apstākļiem, kādi pastāvēs pirms izvērtējuma sākšanas, un uzraudzības indikatoru rezultātiem.

Atbilstību un izpildi, ja tas būs nepieciešams, nepārtraukti nodrošinās Komisijas sāktas pienākumu neizpildes procedūras par likumdošanas pasākumu netransponēšanu vai to nepareizu transponēšanu vai piemērošanu. Ziņošana par ES tiesību pārkāpumiem var notikt, izmantojot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), tostarp ar valstu kompetento iestāžu un EBI, kā arī ECB starpniecību. EBI arī turpinās publicēt regulāros ziņojumus par ES banku sistēmas uzraudzību Bāzele III regulējuma ietvaros. Sagatavojot ziņojumus, tiek uzraudzīta Bāzele III regulējuma prasību ietekme (ko īsteno, izmantojot KPR un KPD) uz ES iestādēm, jo īpaši uz iestāžu kapitāla rādītājiem (uz risku balstītiem un uz risku nebalstītiem) un likviditātes rādītājiem (LCR, NSFR). Tas tiek veikts paralēli BBUK veiktajai uzraudzībai.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Atbrīvojumi no kapitāla un likviditātes prasībām (KPR)

Prasība meitasuzņēmumiem individuāli izpildīt pašu kapitāla un likviditātes prasības var neļaut iestādēm efektīvi pārvaldīt šos resursus grupas līmenī. Tas ir īpaši nozīmīgi pašreizējā kontekstā, jo tehnoloģiju attīstība arvien vairāk veicina kapitāla un likviditātes pārvaldības centralizāciju grupas ietvaros.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem kompetentajām iestādēm ir piešķirtas iespējas atbrīvot no prasības individuālā līmenī meitasuzņēmumus vai mātesuzņēmumus, kuri ir vienā dalībvalstī vai kuri ir daļa no likviditātes apakšgrupas vairākās dalībvalstīs, nosakot tādus drošības pasākumus, kas nodrošina, ka kapitāls un likviditāte ir pienācīgi sadalīti starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem. Ar vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveidi grupas uzraudzība ir ievērojami stiprināta, īpaši gadījumos, kad grupas uzņēmumi atrodas dalībvalstīs, kuras piedalās VUM, jo VUM ir labākas zināšanas un tiešas pilnvaras attiecībā uz dažādās dalībvalstīs esošiem grupas uzņēmumiem. Tomēr, kamēr nav pabeigta banku savienības izveide, dalībvalstīs, kurās atrodas meitasuzņēmumi, joprojām pastāv bažas, ka nepietiekama likviditāte vai kapitāls grūtībās nonākušo meitasuzņēmumu līmenī varētu radīt fiskālas sekas šīm ("uzņēmējām") dalībvalstīm. Šīs problēmas šajā priekšlikumā ir risinātas, izmantojot šādus drošības mehānismus: KPR jau iekļautie nosacījumi tiek papildināti ar skaidri formulētu pienākumu mātesuzņēmumam atbalstīt meitasuzņēmumus. Šādas saistības mātesuzņēmumam ir jāgarantē visas nepiemērotās prasības apmērā, un garantijai jābūt nodrošinātai vismaz apmērā, kas atbilst pusei no garantētās summas. Komisija rūpīgi uzraudzīs attiecīgo noteikumu īstenošanu.

Uzskatāms, ka šajā banku savienības posmā ir iespējams, ka kompetentā iestāde, kas uzrauga dažādās banku savienības dalībvalstīs izveidotus mātesuzņēmumus un meitasuzņēmumus, nepiemēro pašu kapitāla un likviditātes prasības meitasuzņēmumiem, kas atrodas citās dalībvalstīs nekā to mātesuzņēmums, taču vienīgi tādā gadījumā, ja mātesuzņēmums apņemas šiem meitasuzņēmumiem garantēt atbalstu visas nepiemērotās prasības apmērā un šī garantija tiek nodrošināta vismaz attiecībā uz pusi no garantijas summas. Attiecīgi tiek grozīts KPR 7. un 8. pants. Tāda pati atbrīvojumu piemērošanas izvēle tiek sniegta to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras nav banku savienībā, ja tās tam nepārprotami piekrīt.

FSP kopējās zaudējumu absorbcijas spējas standarta īstenošana (KPR, BAND, VNM)

FSP 2015. gada 9. novembrī publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas darbības nosacījumus ("TLAC standarts"), kas nedēļu vēlāk tika pieņemti G20 samitā Turcijā 13 . TLAC standarts nosaka, ka globāli sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), kas Savienības tiesību aktos apzīmētas kā G-SNI, jābūt pietiekamam daudzumam ("rekapitalizējamu") saistību, kurām ir ļoti augsts zaudējumu absorbcijas spējas līmenis, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu vienmērīgu un ātru zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. TLAC standarta mijiedarbība ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, kuriem ir tādi paši regulatīvie mērķi, sīkāk aprakstīta paskaidrojuma rakstā, kas pievienots priekšlikumiem par grozījumiem BAND un VNMR.

Saskaņotība ar BAND

TLAC standarts ES tiek īstenots, izmantojot grozījumus KPR un balstoties uz spēkā esošo BAND regulējumu. Lai integrētu abus tiesiskos regulējumus, kuru politikas mērķi ir vieni un tie paši, ir jāievieš jaunas definīcijas, piemēram, noregulējuma struktūras, noregulējuma grupa utt. (KPR 4. pants), kā arī jāparedz kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu savstarpējā sadarbība (KPR 2. pants).

Pamatojoties uz KPR 518. pantā paredzēto pārskatīšanu un, ievērojot BAND 59. panta prasības, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu (KPR 52. pants) un otrā līmeņa instrumentu (KPR 63. pants) kritēriji tiek grozīti, lai paredzētu, ka šie instrumenti tiek norakstīti vai konvertēti par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem brīdī, kad iestāde zaudējusi dzīvotspēju. Tas nemainīs ES iestāžu emitēto kapitāla instrumentu statusu, taču vienlaikus nodrošinās, ka tikai tādus ES iestāžu meitasuzņēmumu trešajās valstīs emitētus instrumentus, kas atbilst šai papildu prasībai, to ES mātesuzņēmumi var uzskatīt par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa instrumentiem, veicot konsolidētā pašu kapitāla prasību aprēķinu.

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība

TLAC standarts ES tiek īstenots, ieviešot prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ko veido uz risku balstīta attiecība un uz risku nebalstīta attiecība (KPR jaunais 92.a pants). Šāda prasība ir piemērojama tikai G-SNI, kas var būt iestāžu grupa vai atsevišķas iestādes (KPD 131. panta 1. punkts). KPR 6. pants tiek grozīts, lai noteiktu, ka atsevišķām G-SNI, kas ir noregulējuma struktūras, jāatbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām individuālā līmenī, savukārt 11. pants tiek grozīts, lai noteiktu, ka noregulējuma struktūrām, kas ietilpst par G-SNI noteiktās grupās, jāatbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām konsolidētā līmenī.

TLAC standartā ir paredzēta arī iekšējā TLAC prasība (t.i., prasība iepriekš paredzēt zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju meitasuzņēmumu līmenī noregulējuma grupā), ko ES transponē, paredzot prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (KPR jaunais 92.b pants), ko piemēro trešo valstu G-SNI (BAND jau pastāv līdzīga prasība attiecībā uz G-SNI). Šī prasība atbilst 90 % no G-SNI piemērojamās prasības saskaņā ar jauno 92.a pantu. Trešo valstu G-SNI prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām attiecas uz trešo valstu G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem individuālā līmenī, ja tie nav ne noregulējuma struktūras, ne ES mātes iestādes, bet konsolidētā līmenī — ja tie ir ES mātes iestādes, bet ne noregulējuma struktūras.

Atbilstīgās saistības

KPR pēc nodaļām, kurās regulēts pašu kapitāls, tiek iekļauta jauna 5.a nodaļa (jauns 72.a līdz 72.l pants) par atbilstīgajām saistībām. Jaunā 72.a pantā minētas izslēgtās saistības, ko nevar ņemt vērā, lai izpildītu prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām. 72.b pantā ietverti kritēriji atbilstīgo saistību instrumentiem, tā 2. punktā — atbilstības kritēriji subordinētajām saistībām, savukārt 3. un 4. punktā atspoguļoti atbilstības kritēriji tādām saistībām, kas ir līdzvērtīgas izslēgtajām saistībām. 72.c pantā noteikts, ka instrumentus var ņemt vērā saistībā ar atbilstīgajām saistībām tikai tad, ja to atlikušais termiņš ir vismaz viens gads. No atbilstības kritērijiem ir izslēgtas saistības, kas emitētas ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, kā to paredz TLAC darbības nosacījumi.

Jaunās 5.a nodaļas 2. iedaļā (72.e līdz 72.j pants) noteikti atskaitījuma noteikumi, ko piemēro, lai noteiktu neto summu saistībām, kuras var uzskaitīt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības vajadzībām. Iestādēm ir pienākums atskaitīt līdzdalību pašu atbilstīgo saistību instrumentos (72.f pants) un līdzdalību citu G-SNI atbilstīgajās saistībās (72.h un 72.i pants). 72.e panta 3. punktā noteikts proporcionāls atskaitījums līdzdalībai saistībās, kurām ir līdzvērtīga prioritāte ar izslēgtajām saistībām un kuras tikai līdz noteiktai summai var uzskatīt par atbilstīgajām saistībām. Atskaitījumus veic no atbilstīgajām saistībām un no pašu kapitāla — balstoties uz atbilstošo atskaitījumu pieeju (KPR 66. panta e) punkts). 72.j pantā paredzēts atskaitījuma izņēmums attiecībā uz tirdzniecības portfeļa posteņiem. Jaunās 5.a nodaļas 3. sadaļā definēti atbilstīgo saistību (72.k pants) un pašu kapitāla un atbilstīgo saistību (72.l pants) jēdzieni.

Komisija lūgs EBI viedokli attiecībā uz alternatīvām G-SNI emitētu TLAC instrumentu līdzdalības pārvaldības iespējām un šo iespēju ietekmi. Viena no iespējām, par kuru Komisija lūgs viedokli, būs BBUK nesen publicētās TLAC līdzdalības pārvaldības pieejas īstenošana. Balstoties uz saņemto viedokli, Komisija apsvērs, vai nepieciešamas izmaiņas šajā priekšlikumā piedāvātajā risinājumā.

Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību vispārīgo prasību precizējumi

KPR II daļas I sadaļas 6. nodaļa (73. līdz 80. pants) tiek precizēta, lai atspoguļotu atbilstīgo saistību kategorijas ieviešanu. 77. un 78. pants tiek paplašināts, lai ietvertu iepriekšēju uzraudzības iestādes atļauju kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību pirmstermiņa dzēšanai. Ar 78. pantu tiek ieviesta iespēja dot iestādēm vispārēju iepriekšēju atļauju pirmstermiņa dzēšanai, nosakot kritērijus, kas nodrošina atbilstību šādiem uzraudzības atļaujas piešķiršanas nosacījumiem. 80. pantā EBI tiek pilnvarota pārraudzīt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību emisijas. Lai saskaņotu pašu kapitāla atbilstības kritērijus ar atbilstīgo saistību kritērijiem, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, pašu kapitāla vajadzībām varēs uzskaitīt tikai līdz 2021. gada 31. decembrim.

Kapitāla vērtspapīru ieguldījumi fondos (KPR)

2013. gada aprīlī BBUK publicēja jaunu standartu par to, kā pārvaldīt kapitāla vērtspapīru ieguldījumus fondos. Jaunā standarta mērķis bija precizēt esošo šādu riska darījumu pārvaldību un panākt, ka pārvaldība ir konsekventāka no starptautiskā viedokļa un jutīgāka pret risku (t.i., tā atspoguļo gan fonda pamatā esošo ieguldījumu risku, gan tā sviru). Lai jauno standartu īstenotu Savienības tiesībās, KPR tika veiktas vairākas izmaiņas.

128. pants tiek grozīts, lai nodrošinātu, ka ar īpaši augstu risku saistītu posteņu definīcijā netiek iekļauti riska darījumi KIU ieguldījumu apliecību vai daļu formā.

132. pants tiek grozīts, lai atspoguļotu jaunos vispārējos principus un prasības, kas ir pamatā pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz riska darījumiem KIU ieguldījumu apliecību vai daļu formā, iestādēm, kas piemēro standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.

Tiek iekļauts jauns 132.a pants, lai detalizēti noteiktu aprēķinu kārtību divām 132. pantā paredzētajām pieejām, proti, caurskatāmības pieejai un uz pilnvarojumu balstītajai pieejai.

152. pants tiek grozīts, lai atspoguļotu pārskatītās prasības un pieejas pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz riska darījumiem KIU ieguldījumu apliecību vai daļu formā, iestādēm, kas piemēro uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju attiecībā uz kredītrisku.

Standartizētā pieeja darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR) (KPR)

2014. gada martā BBUK publicēja standartu, ar kuru noteica jaunu standartizēto metodi atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai — tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR), lai risinātu esošo standartizēto metožu trūkumus. Lai jauno metodi ieviestu Savienības tiesībās, vienlaikus nodrošinot, ka noteikumi saglabā proporcionalitāti, KPR tika veiktas vairākas izmaiņas.

273. pantā tika grozītas vairākas definīcijas un pievienotas jaunas, lai atspoguļotu ieviestās jaunās metodes. Tirgus vērtības metode tika aizstāta ar SA-CCR (274. līdz 280.f pants). Tika svītroti ar standartizēto metodi saistītie noteikumi. Tika ieviesti jauni noteikumi attiecībā uz vienkāršoto SA-CCR (281. pants). Tika grozīti pašreizējie noteikumi attiecībā uz sākotnējās riska darījuma vērtības metodi (282. pants). Tika precizēti atbilstības kritēriji sākotnējās riska darījuma vērtības metodes izmantošanai un ieviesti atbilstības kritēriji vienkāršotās SA-CCR izmantošanai (273.a un 273.b pants). 298. un 299. pants tika grozīts, lai atspoguļotu SA-CCR ieviešanu.

Riska darījumi ar CCP (KPR un ETIR)

2014. gada aprīlī BBUK publicēja galīgo redakciju standartam par riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem (CCP). Standarta galīgajā redakcijā tika novērstas vairākas divus gadus agrāk publicētā pagaidu standarta nepilnības. Lai īstenotu galīgo standarta redakciju Savienības tiesību aktos, tika izdarīti vairāki grozījumi KPR un Regulā (ES) 648/2012 (Regula par Eiropas tirgus infrastruktūru jeb ETIR).

KPR 300. līdz 310. panta un 497. panta grozījumi

300. pantā tika pievienotas vairākas jaunas definīcijas attiecībā uz terminiem, kas lietoti grozītajos noteikumos par pašu kapitāla prasībām riska darījumiem ar CCP. 301. pants ir grozīts, lai ieviestu īpašu pārvaldību attiecībā uz iestāžu riska darījumiem ar CCP saistībā ar skaidras naudas darījumiem, lai sīkāk regulētu sākotnējo drošības rezervi un atspoguļotu faktu, ka pašu kapitāla prasību aprēķināšanai riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP) būtu jāpiemēro vienota metode. 304. pants ir grozīts, lai atspoguļotu atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību aprēķināšanas metožu izmaiņas un precizētu pārvaldību vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD), kā arī nodrošinājumam, ko klienti sniedz saviem tīrvērtes dalībniekiem. 305. pants ir grozīts, lai precizētu VFD pārvaldību un pielāgotu atbilstības kritērijus preferenciālai attieksmei pret klientu riska darījumiem. 306. pantā iekļauts precizējums attiecībā uz tīrvērtes dalībnieku klientiem sniegto garantiju pārvaldību, kā arī VFD pārvaldību. 308. pantā tika ieviesta jauna metode pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz priekšfinansētām saistību neizpildes fonda iemaksām QCCP. Tika grozīta 309. pantā iekļautā formula pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP. 310. pantā svītrota alternatīvā metode pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz riska darījumiem ar CCP, aizstājot to ar jaunu nefondēto saistību neizpildes fonda iemaksu pārvaldību. Visbeidzot, grozīti pārejas noteikumi 497. pantā.

ETIR 50.a līdz 50.d panta un 89. panta grozījumi

50.a līdz 50.d pants grozīts, lai ieviestu jaunu metodi CCP hipotētiskā kapitāla aprēķināšanai, kas nepieciešams iestādēm, lai tās aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības attiecībā uz konkrētā CCP saistību neizpildes fonda iemaksām. 89. panta 5.a punkts grozīts, lai atjauninātu ar šo aprēķinu saistītos pārejas noteikumus.

Tirdzniecības portfelis/Tirgus risks (KPR)

2016. gada janvārī BBUK beidza darbu pie tirdzniecības portfeļa fundamentālās pārskatīšanas un publicēja jaunu standartu par tirgus riska pārvaldību. Ar standartu risinātas esošā tirgus riska regulējuma nepilnības, tajā skaitā nepilnīgi aptvertais to risku loks, ar kuriem saskaras iestādes, un nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības un ārpus tirdzniecības (piemēram, banku) portfeļu nošķiršanu, kas radīja iespējas regulējuma arbitrāžai. Jaunajā standartā ietverti pārskatīti noteikumi par iekšējo modeļu izmantošanu pašu kapitāla aprēķinam tirgus riska vajadzībām, kā arī jauna standartizētā pieeja, kas aizstāj līdzšinējo. Lai jauno standartu īstenotu Savienības tiesībās, vienlaikus nodrošinot, ka noteikumi saglabā proporcionalitāti, KPR tika veikti vairāki grozījumi.

I sadaļa — Vispārīgas prasības, vērtēšana un pārskati

94. pantā ir izklāstīti pārskatītie nosacījumi, saskaņā ar kuriem iestāde var izmantot izņēmumu, kas paredzēts iestādēm ar neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem, saskaņā ar kuru ar pašu kapitāla prasībām bankas portfeļa kredītriskam var aizstāt pašu kapitāla prasības tirgus riskam. 102. un 103. pantā precizētas vispārējās prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām. 104. un 104.a pantā precizēti kritēriji tirdzniecības portfeļa pozīciju iedalīšanai un nosacījumi, saskaņā ar kuriem tirdzniecības portfeļa pozīciju pārkvalificē par bankas portfeļa pozīciju un otrādi. 104.b pantā definēts jaunais tirdzniecības nodaļas jēdziens. 105. pantā izklāstīti noteikumi, kas jāievēro, lai prudenciāli novērtētu tirdzniecības portfeļa pozīcijas. 106. pantā aprakstīts, kā atzīst un apstrādā tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ko bankas portfelī uzskata par iekšējā riska ierobežošanas pozīcijām.

IV sadaļas 1. nodaļa — Vispārīgie noteikumi

325. pantā aprakstītas atšķirīgās pieejas, ko iestādes var izmantot, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kā arī to izmantošanas nosacījumi un iespējas kombinēt izmantošanu. 325.a pantā detalizētāk aprakstīti atbilstības kritēriji vienkāršotās standarta pieejas izmantošanai iestādēm, kuru tirdzniecības portfeļa darījumi notiek vidēji lielā mērogā. 325.b pantā izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tirgus riska darījumiem var veikt ieskaitu dažādu vienas grupas juridisko personu starpā, lai aprēķinātu konsolidētā pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku. 325.c pants paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem pozīcijas, kuras iestāde izveidojusi, lai ierobežotu valūtas kursu izmaiņu nelabvēlīgo ietekmi uz iestādes pašu kapitāla attiecībām, var tikt atbrīvotas no tirgus riska prasībām.

1.a nodaļa — Standartizētā pieeja

1. iedaļā (325.d pants) aprakstīti dažādie standartizētās pieejas komponenti. 2. iedaļā (325.e līdz 325.l pants) aprakstīta pirmā komponenta — uz jutīgumu balstītās metodes — darbība. Tajā noteikti vispārējie principi delta koeficienta, vega koeficienta un izliekuma risku aprēķināšanai un summēšanai. 3. iedaļas 1. apakšiedaļā (325.m līdz 325.r pants) noteikti riska faktori, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu tirdzniecības portfeļa pozīciju jutīgumu pret dažādām risku klasēm. 3. iedaļas 2. apakšiedaļā (325.s līdz 325.u pants) paskaidrots, kā aprēķina šo jutīgumu. 4. iedaļā (325.v pants) aprakstīta standartizētās pieejas otrā elementa — atlikušā riska papildinājuma — darbība. 5. iedaļā aprakstīta standartizētās pieejas trešā elementa — saistību nepildīšanas riska — darbība. 325.w pantā iekļautas galvenās definīcijas. 1. apakšiedaļā (325.x līdz 325.z pants) aprakstīts, kā aprēķina kredītriska prasību nevērtspapīrošanas pozīcijām, savukārt 2. (325.aa un 325.ab pants) un 3. apakšiedaļa (325.ac līdz 325.ae) apraksta šo pašu aprēķinu attiecībā uz vērtspapīrošanu. 6. iedaļā (325.af līdz 325.az pants) noteiktas riska pakāpes un korelācija, kas jāpiemēro katrai riska klasei kopā ar jutību, lai noteiktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar standartizēto pieeju. Riska darījumi ar ES valstīm ir iekļauti pirmajā riska kategorijā, kam piešķirta zemākā riska pakāpe (325.ai pants un 325.al pants). Šāda pārvaldība atbilst no kredītreitinga neatkarīgajai pārvaldībai, kas pašlaik ir paredzēta netirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumu veidiem. Ir samazinātas riska pakāpes, ko piemēro ES iestāžu emitētajām segtajām obligācijām (325.ai un 325.al panti). Šāda pieeja novērsīs to, ka iespējami varētu būtiski pieaugt kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar ES iestāžu emitētām segtajām obligācijām, tā saglabājot zemākas hipotekāro aizdevumu finansējuma izmaksas mājokļiem un komerciālajiem īpašumiem.

1.b nodaļa — Iekšējā modeļa pieeja

1. iedaļā (325.ba un 325.bb pants) precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem iestādēm atļauts izmantot iekšējos modeļus, un pašu kapitāla prasību aprēķināšanas kārtība attiecībā uz tirgus risku tirdzniecības nodaļām, kas gūst labumu no šādas atļaujas. 2. iedaļā (325.bc līdz 325.bl pants) aprakstīts, kā jāizmanto gaidāmās nepietiekamības un likviditātes periodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, iekšējo modeļu prasības attiecībā uz tirgus riska aprēķināšanu, peļņas un zaudējumu attiecināšanu, iekšējo validēšanu un vispārīgākas kvalitatīvas un riska mērīšanas prasības, kā arī spriedzes scenārija riska pakāpe, kas jāaprēķina attiecībā uz riska faktoriem, kurus nav iespējams modelēt. Tāpat kā standartizētās pieejas gadījumā iekšējā modeļa pieejā tika paredzēta labvēlīgāka attieksme īsāku likviditātes periodu veidā attiecībā uz riska darījumiem ar ES valstīm un ES iestāžu emitētajām segtajām obligācijām (325.be pants). 3. iedaļā (325.bm līdz 325.bq pants) aprakstīts, kā tirdzniecības nodaļām, kuras skar kredītrisks, jāaprēķina kredītriska prasība, ja tiek izmantota iekšējā modeļa pieeja.

2., 3. un 4. nodaļa — Vienkāršotā standartizētā pieeja

2., 3. un 4. nodaļa — pašu kapitāla prasības attiecīgi pozīcijas riskam, ārvalstu valūtas riskam un preču riskam — pārskatītajā tirgus riska tiesiskajā regulējumā atspoguļo vienkāršoto standartizēto pieeju. Šie noteikumi jau pastāvēja esošajā tirgus riska tiesiskajā regulējumā un netiek mainīti. Iestādes varēs izmantot šo pieeju līdz [šīs regulas piemērošanas datums]. Pēc šī datuma vienīgi iestādes, kas atbilst 325.a pantā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, varēs izmantot vienkāršoto standartizēto pieeju.

5. nodaļa — Vienkāršotā iekšējā pieeja

5. nodaļā ir noteikta vienkāršotā iekšējā modeļa pieeja saskaņā ar pārskatīto tirgus riska regulējumu. Šie noteikumi jau pastāvēja esošajā tirgus riska tiesiskajā regulējumā un netiek mainīti. Iestādes varēs izmantot šo pieeju līdz [šīs regulas piemērošanas datums]. Pēc šī datuma iestādes vairs nevarēs izmantot vienkāršoto iekšējā modeļa pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskiem. Tomēr 5. nodaļa paliek spēkā attiecībā uz pašu kapitāla aprēķināšanu kredīta vērtības korekcijas (CVA) riskiem saskaņā ar 383. pantā noteikto attīstīto metodi.

Desmitā daļa — Pārejas noteikumi, pārskati, pārskatīšana un grozījumi

501.b pantā aprakstīts, kā pakāpeniski tiks ieviestas pašu kapitāla prasības tirgus riskam, ko aprēķina saskaņā ar 1.a un 1.b nodaļu. 519.a pantā noteikti vairāki pārskatītā tirgus riska tiesiskā regulējuma tehniskie elementi, kas pēc īstenošanas varētu šķist problemātiski. EBI ir pilnvarota pārskatīt šos tehniskos elementus ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un Komisija var izteikt priekšlikumus saistīto noteikumu grozīšanai, ņemot vērā EBI secinājumus.

Lieli riska darījumi (KPR)

Pašreizējā kapitāla bāze ("atbilstīgais kapitāls") aptver tikai nelielu daļu no visiem iestāžu lielajiem riska darījumiem, tādēļ tā nav pietiekami piesardzīga, lai izvairītos no tā, ka maksimālie iespējamie iestādes zaudējumi gadījumā, ja iestājas negaidīta kāda darījumu partnera vai darījumu partneru grupas maksātnespēja, apdraud iestādes dzīvotspēju un darbības turpināšanu. Turklāt esošais ierobežojums neņem vērā augstākos riskus no G-SNI riska darījumiem ar vienu darījumu partneri vai savstarpēji saistītu klientu grupu, jo īpaši attiecībā uz riska darījumiem ar citām G-SNI. Finanšu krīze ir pierādījusi, ka būtiski zaudējumi kādā G-SNI var radīt bažas par citu G-SNI maksātspēju, kas potenciāli var atstāt nopietnas sekas uz finanšu stabilitāti. Visbeidzot, pašreizējā lielu riska darījumu regulējumā izmantotās metodes ir mazāk precīzas nekā jaunā metodoloģija (t.i., standartizētā pieeja darījuma partnera kredītriskam; SA-CCR), ko izstrādājusi BBUK banku atvasināto instrumentu riska darījumu (t.i., ārpusbiržas darījumu) aprēķināšanai. Lielo riska darījumu regulējums tiek grozīts, lai risinātu identificētās iespējas to apiet. Jo īpaši kapitāls, ko var ņemt vērā, aprēķinot lielo riska darījumu limitu, tiek ierobežots ar pirmā līmeņa kapitālu (otrā līmeņa kapitālu izmantot vairs nevar). 395. panta 1. punkts tiek grozīts, lai ieviestu zemāko robežvērtību 15 % apmērā G-SNB riska darījumiem ar citām G-SNB, un grozītais 390. pants paredz pienākumu izmantot SA-CCR metodes, lai noteiktu riska darījumus attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, pat ja banka ir saņēmusi atļauju izmantot iekšējos modeļus. Ar pašreizējā regulējumā ieviestajiem grozījumiem kopumā tiks palielināts lielo riska darījumu režīma riska jutīgums un precīzāk saskaņota Eiropas sistēma ar BBUK 2014. gadā publicēto standartu par lieliem riska darījumiem.

KPR 507. pantā bija paredzēts Komisijas pienākums pārskatīt 400. panta 1. punkta j) apakšpunkta un 400. panta 2. punkta piemērošanu un sagatavot ziņojumu par to. Tā kā nebija iespējams iegūt pietiekami daudz kvantitatīvu datu, lai izvērtētu šajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu atcelšanas vai obligātas piemērošanas potenciālo ietekmi, 507. pantā ir noteikts jauns pilnvarojums EBI ziņot Komisijai par 400. panta 1. un 2. punktā un 390. panta 6. punktā noteikto atbrīvojumu izmantošanu.

Sviras rādītājs (KPR)

KPR ir iekļauti jauni noteikumi un veikti precizējumi vairākos pantos, lai ieviestu saistošu sviras rādītāja prasību visām iestādēm, kurām piemēro KPD. Sviras rādītāja prasība papildina pašreizējās KPD prasības par pārmērīgas sviras riska uzraudzības monitoringu un KPR iekļautās prasības aprēķināt sviras rādītāju, paziņot par to uzraudzības iestādēm un kopš 2015. gada janvāra — to publiski atklāt.

Sviras rādītāja prasība

Sviras rādītāja prasība 3 % apmērā no pirmā līmeņa kapitāla — saskaņā ar vienošanos starptautiskā līmenī — tiek pievienota KPR 92. panta prasībām pašu kapitālam, kas iestādēm jāievēro papildus uz risku balstītajām prasībām. Tādēļ visā Savienībā tiek ieviesta saskaņota, saistoša prasība, ar ko nosaka iestāžu atbalsta mehānismu. Turklāt kompetentās iestādes joprojām ir atbildīgas par atsevišķu iestāžu sviras politikas un procesu uzraudzību un nepieciešamības gadījumā var noteikt papildu pasākumus, lai novērstu pārmērīgas sviras risku.

Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra korekcijas

Sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra korekcijas, kas jau bija iekļautas pašreizējā KPR redakcijā, ir saglabātas. Tā kā 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus, nepieciešamas papildu korekcijas. Iestādes var samazināt sviras rādītāja riska darījumu vērtību mēru valsts attīstības banku publiskajiem aizdevumiem (429.a panta 1. punkta d) apakšpunkts), pastarpinātajiem aizdevumiem (429. panta 1. punkta e) apakšpunkts) un oficiāli garantētajiem eksporta kredītiem (429.a panta 1. punkta f) apakšpunkts). Lai nemazinātu iestāžu stimulu veikt klientu tīrvērti, iestādēm ir ļauts samazināt riska darījumu vērtību mēru par sākotnējo drošības rezervi, kas saņemta no klientiem par atvasinātajiem instrumentiem, kuru tīrvērte veikta ar QCCP starpniecību (429.c panta 4. punkts).

Sviras rādītāja rezerves G-SNB

Pašlaik starptautiskā līmenī notiek diskusijas par iespējamu sviras rādītāja rezervju noteikšanu G-SNB. Kad būs panākta galīga starptautiska vienošanās par sviras rādītāja rezervi, būtu jāapsver tās iekļaušana KPR.

Normatīvajos aktos paredzētie pārskati (KPR)

KPR un KPD ir pievienoti vai grozīti dažādi noteikumi, lai uzlabotu proporcionalitāti un samazinātu iestāžu izmaksas saistībā ar kopējo normatīvajos aktos paredzēto pārskatu tiesisko regulējumu.

99. panta 5. punkts tiek grozīts, lai pilnvarotu EBI līdz 2019. gada 31. decembrim ziņot Komisijai par normatīvajos aktos paredzēto pārskatu izmaksām. Pilnvarojumā noteikta ļoti precīza metodoloģija, pēc kuras EBI jākvantificē iestāžu ziņošanas izmaksas, un paredzēts pienākums sniegt ieteikumus par to, kā vienkāršot ziņošanu mazām iestādēm, veicot grozījumus esošajās EBI pārskatu veidnēs.

Mazām iestādēm atbilstoši 430.a pantā lietotajai definīcijai normatīvajos aktos paredzētie pārskati būs jāiesniedz tikai reizi gadā, savukārt pārējām iestādēm — reizi pusgadā vai biežāk (99. panta 4. punkts, 100., 101., 394. un 430. pants).

Ziņošana par lieliem riska darījumiem tiks vienkāršota, svītrojot vienu vienību un precizējot citu vienību, par kuru saskaņā ar 394. pantu pašlaik ir jāziņo.

Informācijas atklāšana (KPR)

Uzlabota informācijas atklāšanas prasību proporcionalitāte

Astotajā daļā tiek iekļauti jauni noteikumi, lai paredzētu proporcionālāku informācijas atklāšanas režīmu, kurā tiek ņemts vērā iestāžu relatīvais lielums un sarežģītība. Tās tiek iedalītas būtiskās (433.a. pants), mazās (433.b. pants) un citās (433.c. pants), atsevišķi izdalot arī biržas sarakstā iekļautās un neiekļautās iestādes. Informācijas atklāšanas prasības katrai iestāžu kategorijai tiks piemērotas pēc slīdošās skalas principa, diferencējot attiecībā uz atklāšanas saturu un biežumu.

Skalas augšējā daļā esošajām lielajām iestādēm, kuru vērtspapīri tiek kotēti, būs pienākums katru gadu atklāt visu Astotajā daļā paredzēto informāciju, kā arī atklāt noteiktu informāciju reizi pusgadā vai ceturksnī, pēdējā gadījumā pievienojot svarīgāko prudenciālo mēru tabulu (447. pants). Zemākajā daļā esošajām mazajām biržas sarakstā neiekļautajām iestādēm būs jāatklāj tikai atsevišķa informācija par pārvaldību, atalgojumu un riska pārvaldību, bet svarīgāko mēru tabula — reizi gadā.

Mērķtiecīgi grozījumi nolūkā panākt saskanību ar starptautiskajiem standartiem un jaunām vai grozītām pirmā pīlāra prasībām

Ir izdarīti vairāki grozījumi Astotās daļas II un III sadaļā (435. līdz 455. pantā), lai labāk saskaņotu informācijas atklāšanas prasības ar starptautiskajiem standartiem informācijas atklāšanas jomā. Jo īpaši ir ieviesta jauna prasība atklāt informāciju par būtiskiem ieguldījumiem apdrošināšanas sabiedrībās, kurus kompetentā iestāde ir atļāvusi neatskaitīt no finanšu konglomerātu papildu pašu kapitāla prasībām (438. panta e) un f) punkts).

Pilnvarojumi EBI un Komisijai

Priekšlikums ietver pilnvarojumu EBI izstrādāt vienotus informācijas atklāšanas formātus, kuriem vajadzētu būt pēc iespējas labāk saskaņotiem ar starptautiskajiem informācijas atklāšanas formātiem, lai veicinātu salīdzināmību (434.a pants).

Šajā nolūkā priekšlikumā ietverts pilnvarojums Komisijai grozīt informācijas atklāšanas prasības Astotajā daļā, lai atspoguļotu starptautisko standartu informācijas atklāšanas jomā attīstību vai to grozījumus (456. panta k) punkts).

NSFR (KPR)

Sestajai daļai tiek pievienota jauna sadaļa un precizēti esošie noteikumi, lai ieviestu saistošu neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR) kredītiestādēm un sistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Vispārīgie noteikumi

Ir precizēti vispārīgie noteikumi Pirmajā daļā. Ir grozīts 8. pants, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestādes var izmantot likviditātes prasību nepiemērošanu individuālā līmenī, kā arī 11. un 18. pants attiecībā uz konsolidācijas noteikumiem.

Esošie likviditātes noteikumi

Sestās daļas I un II sadaļā ir veikti grozījumi, lai precizētu definīcijas un pārskatu sniegšanas prasības. 411. pantā ir precizētas definīcijas, savukārt 412., 413., 415., 416. un 422. līdz 425. pantā ir sīkāk precizētas pārskatu sniegšanas prasības. 414. pants ir grozīts, lai iekļautu jauno NSFR prasību un norādītu, kādas sekas iestājas par tās pārkāpšanu.

Jaunā Sestās daļas IV sadaļa: Neto stabila finansējuma rādītājs

1. nodaļa Neto stabila finansējuma rādītājs (428.a un 428.b pants)

428.a pantā ir paredzēti noteikumi meitasuzņēmumiem trešajās valstīs konsolidētai NSFR aprēķināšanai.

428.b pantā ir definēta NSFR vispārējā uzbūve, to aprēķinot kā iestādes pieejamā stabila finansējuma (ASF) summas un tās prasītā stabila finansējuma (RSF) summas attiecību.

2. nodaļa Vispārējie neto stabila finansējuma rādītāja aprēķināšanas noteikumi (428.c līdz 428.h pants)

428.c pantā precizēti vispārējie noteikumi, ko piemēro NSFR aprēķināšanai.

428.d pantā noteikts, kā atvasināto instrumentu līgumus ņem vērā, aprēķinot NSFR, savukārt 428.e pants nosaka nodrošināto kreditēšanas darījumu un kapitāla tirgus darījumu ieskaitu.

428.f pantā definēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem atsevišķus aktīvus un saistības var uzskatīt par savstarpēji atkarīgiem, un ietverts saraksts ar produktiem, kuru aktīvus un saistības par tādiem uzskata: centralizēti regulētie uzkrājumi, attīstību veicinoši aizdevumi, segto obligāciju emisija bez finansējuma riska tuvākā gada laikā un atvasināto instrumentu klientu tīrvērtes darbības. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu šo sarakstu (jauns 460. panta 3. punkts).

428.g pants nosaka noguldījumu pārvaldību kooperatīvos tīklos vai institucionālās aizsardzības shēmās, un 428.h pants piešķir kompetentajām iestādēm rīcības brīvību ar zināmiem nosacījumiem piešķirt preferenciālu attieksmi darījumiem grupas iekšienē.

3. nodaļa Pieejamais stabilais finansējums (428.i līdz 428.o pants)

Šīs nodaļas 1. iedaļā (428.i un 428.j pants) definēti vispārējie noteikumi, ko piemēro, lai aprēķinātu ASF summu, kura ir NSFR rādītāja skaitītājs.

2. iedaļā (428.k līdz 428.o pants) definēti ASF koeficienti, ko piemēro regulējošām prasībām atbilstīgajam kapitālam un dažādām saistībām atkarībā no to īpašībām, jo īpaši termiņa un darījumu partnera būtības.

4. nodaļa Prasītais stabilais finansējums (428.p līdz 428.ag pants)

Šīs nodaļas 1. iedaļā (428.p un 428.q pants) definēti vispārējie noteikumi, ko piemēro, lai aprēķinātu prasītā stabilā finansējuma (RSF) summu, kura ir NSFR saucējs.

2. iedaļā (428.r līdz 428.o pants) definēti RSF koeficienti, ko piemēro dažādiem aktīviem un ārpusbilances posteņu riska darījumiem atkarībā no to īpašībām, jo īpaši termiņa, likviditātes un darījumu partnera būtības.

NSFR aprēķinam piemērotās definīcijas un RSF koeficienti atspoguļo ES likviditātes seguma rādītāja (LCR) aprēķinam piemērotās definīcijas un diskontus. Jo īpaši aktīviem, kas atbilst pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem (HQLA), izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, piemēro RSF koeficientu 0 %, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz valsts obligāciju tirgu likviditāti.

Aktīviem, kuri radušies no darījumiem ar finanšu klientiem un kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, un kuri ir nodrošināti ar pirmā līmeņa HQLA, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, piemēro RSF koeficientu 5 % (428.s pants). Ja šie darījumi nav nodrošināti vai tos nodrošina citi aktīvi, tiem piemēro 10 % RSF koeficientu (428.u pants). Šie Bāzeles RSF faktoru precizējumi (attiecīgi 10 % un 15 %) ir paredzēti, lai mazinātu tūlītējo ietekmi uz starpbanku finansēšanas tirgu likviditāti, vērtspapīru likviditāti un tirgus uzturēšanas darbībām. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu šo pārvaldību un nodrošināto darījumu pārvaldību plašākā nozīmē, ņemot vērā EBI sagatavotā ziņojuma secinājumus. Ja trīs gadu laikā no NSFR piemērošanas datuma nav pieņemts lēmums, prasītā stabila finansējuma koeficients tiks palielināts attiecīgi līdz 10 % un 15 % (Desmitās daļas 510. panta jaunais 7. punkts).

Attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, ja atvasināto instrumentu aktīvi (ieskaitīti ar mainīgo drošības rezervi, kas saņemta kā naudas līdzekļi un pirmā līmeņa HQLA, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas) ir lielāki par atvasināto instrumentu saistībām (ieskaitītas ar visām iesniegtajām mainīgajām drošības rezervēm), starpībai piemēro RSF koeficientu 100 % (428.ag pants). Pie tam aktīviem, kas ir iesniegti kā sākotnējā drošības rezerve vai kā ieguldījums CCP saistību neizpildes fondā, piemēro RSF koeficientu 85 % (428.af pants). Turklāt tiek ieviesta riska jutīguma pieeja, kas salīdzinājumā ar Bāzeles NSFR ir tikusi precizēta, lai aptvertu atvasināto instrumentu nākotnes finansējuma risku. Ar drošības rezervi nesaistīto atvasināto instrumentu līgumu bruto atvasināto instrumentu saistībām piemēro RSF koeficientu 10 % (428.u pants), bet atvasināto instrumentu līgumiem ar drošības rezervi tiek piedāvāta iespēja piemērot atvasināto instrumentu saistībām RSF koeficientu 20 % vai izmantot potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību (PFE), ko aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam — SA-CCR (428.x pants). Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, lai pārskatītu šo pārvaldību, ņemot vērā EBI sagatavotā ziņojuma secinājumus. Ja trīs gadu laikā no NSFR piemērošanas datuma nav pieņemts lēmums, attiecībā uz visiem atvasināto instrumentu līgumiem un visām iestādēm tiks piemērots 20 % RSF koeficients bruto atvasināto instrumentu saistībām (510. panta jaunais 5. punkts).

9. SFPS (KPR)

Tiek iekļauts 473.a pants, lai pamazām ieviestu jaunās SFPS pakāpeniskās uzkrājumu veidošanas prasības kredītriskam no 2019. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, lai mazinātu finansiālo ietekmi uz iestādēm.

MVU atbalsta faktors (KPR)

Priekšlikums ietver izmaiņas attiecībā uz kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU (501. pants). Tiek saglabāta pašreizējā kapitāla samazināšana par 23,81 % par riska darījumu ar MVU, ja tas nepārsniedz EUR 1,5 miljonus. Attiecībā uz MVU riska darījumu, kas pārsniedz EUR 1,5 miljonus, tiek ierosināts noteikt 23,81 % kapitāla samazinājumu par pirmajiem EUR 1,5 miljoniem no riska darījuma summas un 15 % samazinājumu — par pārējo riska darījuma daļu virs EUR 1,5 miljonu robežas. Iestādes varēs turpināt īstenot samazinājumu, koriģējot riska darījuma riska svērto vērtību konkrētam MVU.

Režīms, ko piemēro infrastruktūras riska darījumiem (KPR)

Savienības ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi veicināt ilgtspējīgus infrastruktūras projektus tādās nozarēs kā transports, enerģētika, inovācija, izglītība, pētniecība. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām — tādām kā kapitāla tirgu savienība un Investīciju plāns Eiropai — priekšlikuma mērķis ir piesaistīt privāto finansējumu augstas kvalitātes infrastruktūras projektiem. Balstoties uz neseno apdrošināšanas sabiedrību tiesiskā regulējuma attīstību un pašlaik notiekošo darbu saistībā ar gaidāmo BBUK standartizētās pieejas reformu, tiek ierosināts gan kredītriska standartizētajā pieejā, gan uz iekšējiem reitingiem balstītajā pieejā piešķirt preferenciālu režīmu specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuru mērķis ir finansēt drošus un stabilus infrastruktūras projektus. Tos definē, izmantojot kritēriju kopu, pamatojoties uz kuriem, var samazināt riska darījuma riska profilu un uzlabot iestāžu spēju šo risku pārvaldīt. Šie kritēriji atbilst tiem, saskaņā ar kuriem tiek identificēti atbilstīgi infrastruktūras projekti, kas sistēmā Maksātspēja II ir prioritāri. Ierosinātajai pārvaldībai ir noteikta pārskatīšanas klauzula, lai, iespējams, sīkāk precizētu šo noteikumu, vadoties no tā ietekmes uz ieguldījumiem infrastruktūrā ES, kā arī, lai ņemtu vērā attiecīgo notikumu attīstību pasaulē. Tā arī ļaus, ja tas būs lietderīgi, grozīt noteikumu ar mērķi panākt lielāku elastīgumu attiecībā uz infrastruktūras projektu finansējuma struktūru, t.i., attiecināt režīmu uz infrastruktūras uzņēmumiem. Komisija pēc apspriešanās ar EBI ziņos par tendencēm infrastruktūras ieguldījumu tirgū un šo ieguldījumu efektīvo riska profilu un šo ziņojumu iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgo priekšlikumu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatīšana (KPR)

508. panta 3. punkta pārskatīšana attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām pašlaik atrodas otrajā fāzē. Pirmajā ziņojumā, kas tika publicēts 2015. gada decembrī, EBI konstatēja, ka banku noteikumiem līdzīgie KPR noteikumi nebija piemēroti vairumam ieguldījumu brokeru sabiedrību, izņemot sistēmiskākās, kuras rada līdzīgus riskus tiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Pēc Komisijas lūguma EBI veic papildu analītisko darbu un apkopo datus, lai formulētu piemērotāku un proporcionālāku kapitāla pārvaldību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kura aptvers visus varbūtējā jaunā režīma parametrus. Sagaidāms, ka EBI savu galīgo viedokli Komisijai sniegs 2017. gada jūnijā. Komisija līdz 2017. gada beigām plāno nākt klajā ar leģislatīvā akta priekšlikumiem, ar ko nosaka īpašu uzraudzības sistēmu nesistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Kamēr šie priekšlikumi nav pieņemti, uzskatāms, ka ir lietderīgi ļaut nesistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērot KPR tādā redakcijā, kāda tā ir pirms grozījumu spēkā stāšanās. Sistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām savukārt tiks piemērota KPR grozītā redakcija. Šādi tiks nodrošināts, ka sistēmiski uzņēmumi tiek atbilstoši pārvaldīti, vienlaikus samazinot regulatīvo slogu nesistēmiskiem uzņēmumiem, kuriem citādi būtu pagaidām jāpiemēro jauns noteikumu kopums, kas paredzēts kredītiestādēm un sistēmiskām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kamēr vēl nav pieņemts galīgais īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrībām paredzētais tiesiskais regulējums, kura priekšlikums tiks iesniegts 2017. gadā.

Grozīta regulējuma ieviešana attiecībā uz procentu likmju risku (KPR un KPD)

Pēc notikumu attīstības BBUK līmenī attiecībā uz procentu likmju riska mērīšanu, KPD 84. un 98. pants un KPR 448. pants tiek grozīti, lai ieviestu pārskatītu regulējumu procentu likmju riska atspoguļošanai bankas portfeļa pozīcijās. Grozījumi ietver kopējas standartizētas pieejas ieviešanu, kuru iestādes varētu izmantot, lai aptvertu šos riskus, vai kuru kompetentā iestāde varētu noteikt iestādei kā obligāti izmantojamu, ja iestādes izstrādātās sistēmas risku aptveršanai ir neapmierinošas, uzlabotu izlecošo vērtību pārbaudi un informācijas atklāšanas prasības. Papildus tam ar KPD 84. pantu EBI tiek pilnvarota sīkāk izklāstīt standartizēto metodi — kritērijus un nosacījumus, kuri iestādēm jāievēro, lai identificētu, izvērtētu, pārvaldītu un mazinātu procentu likmju riskus, bet ar KPD 98. pantu — definēt sešus uzraudzības satricinājuma scenārijus, ko piemēro procentu likmēm, kā arī kopējo pieņēmumu, kas iestādēm jāīsteno izlecošo vērtību pārbaudes vajadzībām.

2016/0360 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 14 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes Savienība īstenoja finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma būtisku reformu, lai stiprinātu tās finanšu iestāžu noturību. Šī reforma galvenokārt bija balstīta uz starptautiski pieņemtiem standartiem. Reformu paketes daudzo pasākumu ietvaros bija arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 16 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 17 pieņemšana, ar kurām tika stiprinātas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(2)Lai gan reforma ir padarījusi finanšu sistēmu stabilāku un noturīgāku pret dažādu veidu nākotnē iespējamiem satricinājumiem un krīzēm, tā neatrisināja visas identificētās problēmas. Svarīgs iemesls, kas to noteica, bija tas, ka starptautisko standartu noteicēji, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (Bāzeles komiteja) un Finanšu stabilitātes padome (FSB), nebija pabeiguši darbu pie starptautiskiem risinājumiem šo problēmu risināšanai. Tā kā darbs pie svarīgām papildu reformām ir pabeigts, būtu jāvelta uzmanība neatrisinātajām problēmām.

(3)Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā Komisija atzina, ka nepieciešams vēl vairāk mazināt risku, un apņēmās nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas būs balstīts uz starptautiski pieņemtiem standartiem. Nepieciešamību spert tālākus konkrētus likumdošanas soļus, lai mazinātu riskus finanšu nozarē, atzinusi arī Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos un Eiropas Parlaments savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā 18 .

(4)Riska mazināšanas pasākumiem būtu ne tikai vēl vairāk jāstiprina Eiropas banku sistēmas noturība un tirgu uzticēšanās tai, bet arī jākalpo par pamatu banku savienības izveides pabeigšanas turpmākajam progresam. Šie pasākumi jāizvērtē arī kontekstā ar plašākām problēmām, kuras skar Savienības ekonomiku, sevišķi nepieciešamību veicināt izaugsmi un nodarbinātību ekonomikas nenoteiktības periodā. Šajā saistībā nolūkā stiprināt Savienības ekonomiku ir izveidotas dažādas nozīmīgas politiskās iniciatīvas, piemēram, Investīciju plāns Eiropai un kapitāla tirgu savienība. Tādēļ ir svarīgi, lai visi riska mazināšanas pasākumi nevainojami mijiedarbotos ar šīm politikas iniciatīvām, kā arī ar nesenajām plašākām finanšu nozares reformām.

(5)Šīs grozītās regulas noteikumiem jāatbilst starptautiskā līmenī pieņemtiem standartiem un jānodrošina arī turpmāka Direktīvas 2013/36/EK un šīs regulas atbilstība Bāzeles III regulējumam. Atsevišķie precizējumi, kas veikti, lai atspoguļotu Savienības īpatnības un plašākas politikas apsvērumus, jāierobežo no darbības jomas vai laika viedokļa, lai neietekmētu prudenciālās uzraudzības sistēmas kopējo stabilitāti.

(6)Arī esošie riska mazināšanas pasākumi būtu jāuzlabo, lai nodrošinātu, ka tos var piemērot proporcionālāk un ka tie nerada pārmērīgu atbilstības slogu, sevišķi mazākām un nesarežģītām iestādēm.

(7)Sviras rādītāji veicina finansiālās stabilitātes saglabāšanu, kalpojot kā atbalsta mehānisms uz risku balstītām kapitāla prasībām un ierobežojot pārmērīgas sviras uzkrāšanos ekonomikas atlabšanas gadījumā. Tādēļ būtu jāievieš sviras rādītāja prasība, lai papildinātu esošo sviras rādītāja ziņošanas un informācijas atklāšanas sistēmu.

(8)Lai nevajadzīgi neierobežotu iestāžu aizdevumus uzņēmumiem un privātām mājsaimniecībām un novērstu nepamatotu negatīvu ietekmi uz tirgus likviditāti, sviras rādītāja prasība jānosaka līmenī, kurā tā kalpo kā uzticams atbalsta mehānisms pārmērīgas sviras riskam, nekavējot ekonomikas izaugsmi.

(9)Eiropas Banku iestāde (EBI) savā ziņojumā Komisijai 19 secināja, ka pirmā līmeņa kapitāla sviras rādītāja noteikšana 3 % apmērā jebkura veida kredītiestādei pildītu uzticama atbalsta mehānisma funkciju. Arī starptautiskā līmenī Bāzeles komitejā tika panākta vienošanās par 3 % sviras rādītāja prasību. Tādēļ sviras rādītāja prasība būtu jānosaka 3 % līmenī.

(10)Tomēr 3 % sviras rādītāja prasība noteiktus uzņēmējdarbības modeļus un veidus ierobežotu vairāk nekā citus. Jo īpaši nesamērīgi tiktu ietekmēti valsts attīstības banku publiskie aizdevumi un oficiāli garantētie eksporta kredīti. Tādēļ sviras rādītājs šiem riska darījumiem ir jāprecizē.

(11)Sviras rādītājs arī nedrīkstētu apgrūtināt iestāžu centralizētās tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu klientiem. Tādēļ sākotnējā drošības rezerve tiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte veikta centralizēti un ko iestādes no klientiem saņem skaidrā naudā un nodod centrālajiem darījumu partneriem (CCP), būtu jāizslēdz no sviras rādītāja riska darījuma vērtības mēra.

(12)Bāzeles komiteja ir pārskatījusi starptautisku standartu par sviras rādītāju, lai papildus noteiktu atsevišķus šī rādītāja aprēķināšanas aspektus. Regula (ES) Nr. 575/2013 ir jāsaskaņo ar pārskatīto standartu, lai uzlabotu starptautiskos vienlīdzīgas konkurences apstākļus ES iestādēm, kas darbojas ārpus Savienības, un nodrošinātu, ka sviras rādītājs arī turpmāk efektīvi papildina uz risku balstītās pašu kapitāla prasības.

(13)Bāzeles komiteja patlaban apsver sviras rādītāja palielināšanu globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB). Bāzeles komitejas kalibrācijas pasākumu rezultātiem jārada diskusija par atbilstīgu sviras rādītāja kalibrāciju sistēmiski nozīmīgām ES iestādēm.

(14)2015. gada 9. novembrī FSP publicēja Kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) nosacījumus ("TLAC standarts"), ko 2015. gada novembra samitā Turcijā apstiprināja G20. TLAC standarts nosaka, ka globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB) jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu nekavētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Savā 2015. gada 24. novembra paziņojumā Komisija apņēmās līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas ļautu īstenot TLAC standartu līdz 2019. gadam, kas ir starptautiski saskaņotais termiņš.

(15)Īstenojot TLAC Savienībā, ir jāņem vērā esošās minimālās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES 20 . Tā kā TLAC un MREL ir viens un tas pats mērķis — nodrošināt, ka iestādēm ir pietiekama zaudējumu absorbcijas spēja, abas prasības ir savstarpēji papildinoši viena tiesiskā regulējuma elementi. Saskaņotais TLAC standarta minimālais līmenis jāievieš Regulā (ES) Nr. 575/2013, paredzot jaunu prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, savukārt atsevišķu uzņēmumu papildinājums attiecībā uz globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un atsevišķu uzņēmumu prasība iestādēm, kas nav G-SNI, jāievieš ar mērķtiecīgiem grozījumiem Direktīvā 2014/59/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 21 . Attiecīgie noteikumi, ar kuriem šajā regulā (ES) ievieš TLAC standartu, jālasa kopā ar noteikumiem minētajos tiesību aktos un ar Direktīvu 2013/36/ES.

(16)Saskaņā ar TLAC standartu, kas attiecas tikai uz G-SNB, minimālās prasības pietiekamam pašu kapitāla apjomam un zaudējumus labi absorbējošām saistībām, ko ievieš ar šo regulu, jāpiemēro tikai attiecībā uz G-SNI. Tomēr ar šo regulu ieviestajiem noteikumiem par atbilstīgajām saistībām būtu jāattiecas uz visām iestādēm tāpat kā Direktīvas 2014/59/ES papildu korekcijām un prasībām.

(17)Kā paredzēts TLAC standartā, pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības jāpiemēro noregulējuma struktūrām, kas vai nu pašas ir G-SNI, vai ir daļa no grupas, ko identificē kā G-SNI. Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības jāpiemēro vai nu individuāli, vai konsolidēti atkarībā no tā, vai attiecīgās noregulējuma struktūras ir pastāvīgas iestādes bez meitasuzņēmumiem, vai tās ir mātesuzņēmumi.

(18)Direktīva 2014/59/ES ļauj noregulējuma instrumentus izmantot ne tikai attiecībā uz iestādēm, bet arī finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Tādēļ mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām un mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, tāpat kā mātes iestādēm, būtu jābūt pietiekamai zaudējumu absorbcijas spējai.

(19)Lai nodrošinātu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības efektivitāti, ir svarīgi, lai instrumentiem, kas tiek turēti šīs prasības izpildei, ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Saistībām, kas ir izslēgtas no Direktīvā 2014/59/ES minētā iekšējās rekapitalizācijas instrumenta, nav šādas spējas, tāpat kā citām saistībām, kuras, lai gan teorētiski ir rekapitalizējamas, praksē varētu radīt rekapitalizācijas grūtības. Tādēļ šīs saistības nebūtu jāuzskata par atbilstīgām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām. No otras puses, kapitāla instrumentiem, kā arī pakārtotajām saistībām ir augsta zaudējumu absorbcijas spēja. Tāpat arī to saistību, kuru prioritāte ir līdzvērtīga atsevišķām izslēgtajām saistībām, zaudējumu absorbcijas potenciāls būtu jāatzīst līdz zināmai robežai, kā to paredz TLAC standarts.

(20)Lai novērstu saistību divkāršu uzskaiti pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, ir jāparedz noteikumi atbilstīgo saistību posteņu līdzdalības atskaitīšanai, kas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 par kapitāla instrumentiem jau izstrādātajai attiecīgajai atskaitījumu pieejai. Saskaņā ar šo pieeju atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalība vispirms jāatskaita no atbilstīgajām saistībām un, ciktāl nav pietiekamu saistību, tās jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

(21)TLAC standartā ir ietverti atsevišķi saistību atbilstības kritēriji, kas ir stingrāki nekā pašreizējie kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji. Lai nodrošinātu konsekvenci, kapitāla instrumentu atbilstības kritēriji ir jāsaskaņo attiecībā uz to instrumentu neatbilstību, kas emitēti ar īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, no 2022. gada 1. janvāra.

(22)Kopš Regulas (ES) Nr. 575/2013 pieņemšanas starptautiskais standarts par iestāžu riska darījumu ar CCP prudenciālo režīmu ir ticis grozīts, lai uzlabotu aprēķina procedūru iestāžu riska darījumiem ar atbilstīgiem centrālajiem darījumu partneriem (QCCP). Standarta grozījumu vidū ievērojamākie ir vienas metodes izmantošana riska darījumu pašu kapitāla prasību noteikšanai saistībā ar iemaksām saistību neizpildes fondā, skaidrs ierobežojums kopējām pašu kapitāla prasībām, ko piemēro riska darījumiem ar QCCP, un pret risku jutīgāka pieeja atvasināto instrumentu vērtības noteikšanā, aprēķinot QCCP hipotētiskos resursus. Vienlaikus netika mainīta aprēķina procedūra riska darījumiem ar neatbilstīgiem CCP. Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta kārtība, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības jāgroza, lai iekļautu šos standartus.

(23)Lai nodrošinātu, ka iestādes pienācīgi pārvalda savus riska darījumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (KIU) ieguldījumu apliecību vai daļu formā, noteikumi par šo riska darījumu pārvaldību būtu jāparedz jutīgāki pret risku, un tiem būtu jāveicina pārredzamība attiecībā uz KIU pamatā esošajiem riska darījumiem. Tādēļ Bāzeles komiteja ir pieņēmusi pārskatītu standartu, kas iedala riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanas pieejas skaidrā hierarhijā. Šī hierarhija atspoguļo pamatā esošo riska darījumu pārredzamības pakāpi. Regula (ES) Nr. 575/2013 ir jāsaskaņo ar šiem starptautiskajā līmenī pieņemtajiem noteikumiem.

(24)Lai aprēķinātu riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu darījumiem saskaņā ar darījumu partnera kredītriska satvaru, Regula (ES) Nr. 575/2013 pašlaik ļauj iestādēm izvēlēties vienu no trim dažādām standartizētām pieejām: standartizēto metodi ("SM"), tirgus vērtības metodi ("TVM") un sākotnējās riska darījuma vērtības metodi ("SRDVM").

(25)Tomēr šīs standartizētās pieejas pienācīgi neņem vērā risku mazinošo būtību, kāda riska darījumos ir nodrošinājumam. To kalibrācija ir novecojusi un neatspoguļo finanšu krīzes laikā novēroto augsto svārstīgumu. Tās arī korekti neatspoguļo ieguvumus no savstarpējo prasījumu ieskaita. Lai risinātu šīs nepilnības, Bāzeles komiteja nolēma aizstāt SM un TVM ar jaunu standartizētu pieeju atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības aprēķināšanai — tā dēvēto Standartizēto pieeju darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR). Tā kā ar pārskatītajiem starptautiskajiem standartiem tika ieviesta jauna standartizēta pieeja, kas ir labāk piemērota centralizētas tīrvērtes videi, Savienības tiesības jāgroza, lai iekļautu šos standartus.

(26)SA-CCR ir vairāk jutīga pret risku nekā SM un TVM, tādēļ no tās būtu jāizriet pašu kapitāla prasībām, kas labāk atspoguļo ar iestāžu atvasināto instrumentu darījumiem saistītos riskus. Vienlaikus SA-CCR īstenošana no iestāžu viedokļa ir sarežģītāka. Dažām iestādēm, kas pašlaik izmanto TVM, SA-CCR varētu izrādīties pārāk sarežģīta un apgrūtinoša, lai to ieviestu. Šīm iestādēm būtu jānosaka vienkāršots SA-CCR paveids. Tā kā šāds vienkāršots paveids nebūs tikpat jutīgs pret risku kā SA-CCR, to pienācīgi jākalibrē, lai nodrošinātu, ka atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība netiek novērtēta pārāk zemu.

(27)Iestādēm, kam ir ļoti ierobežots skaits riska darījumu ar atvasinātajiem instrumentiem un kuras šobrīd izmanto SRDVM, gan SA-CCR, gan vienkāršotā SA-CCR ieviešana būtu pārāk sarežģīta. Tādēļ šīm iestādēm būtu jāparedz SRDVM, bet tā ir jāpārskata, lai novērstu tās būtiskos trūkumus.

(28)Lai palīdzētu iestādei izvēlēties, kuru no atļautajām pieejām izmantot, ir jāparedz skaidri kritēriji. Šiem kritērijiem vajadzētu būt balstītiem uz iestādes darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem, kas norāda uz to, cik sarežģītus riska darījuma vērtības aprēķinus iestādei jāspēj veikt.

(29)Finanšu krīzes laikā vairāku Savienībā izveidotu iestāžu tirdzniecības portfeļi cieta būtiskus zaudējumus. Dažām no tām nepieciešamais kapitāls šo zaudējumu segšanai izrādījās nepietiekams, tādēļ tām bija jālūdz ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Šie novērojumi Bāzeles komitejai ļāva novērst vairākus tirdzniecības portfeļa pozīciju, kas ir pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, prudenciālās pārvaldības trūkumus.

(30)2009. gadā starptautiskā līmenī tika pabeigts pirmais reformu kopums, ko Savienības tiesībās transponēja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/76/ES 22 .

(31)Tomēr 2009. gada reforma nerisināja strukturālās nepilnības standartos attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riskiem. Nenoteiktība attiecībā uz tirdzniecības portfeļa un bankas portfeļa robežšķirtni radīja iespējas regulējuma arbitrāžai, savukārt, tā kā pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku nebija pietiekami jutīgas pret risku, tas neļāva pilnībā aptvert riskus, ar kuriem saskārās iestādes.

(32)Tādēļ Bāzeles komiteja sāka tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (FRTB), lai risinātu minētās nepilnības. Šis darbs tika pabeigts 2016. gada janvārī. FRTB standarti uzlabo tirgus riska regulējuma riska jutīgumu, nosakot pašu kapitāla prasību summu, kas ir proporcionālāka tirdzniecības portfeļa pozīciju riskam, kā arī tajos precizēta banku un tirdzniecības portfeļu robežšķirtne.

(33)Īstenojot FRTB standartus Savienībā, ir jāsaglabā neskarta Savienības finanšu tirgu sekmīgā darbība. Nesenos pētījumos par FRTB standartu ietekmi konstatēts, ka pēc FRTB standartu īstenošanas ir gaidāms straujš kopējo pašu kapitāla prasību pieaugums attiecībā uz tirgus risku. Lai izvairītos no tā, ka Savienības tirdzniecības uzņēmumi strauji zaudē apgrozījumu, būtu jāparedz ieviešanas periods, lai iestādes apzinātu pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku kopējo līmeni, ko radījusi FRTB standartu transponēšana Savienībā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī Eiropas tirdzniecības īpatnībām un precizējumiem attiecībā uz pašu kapitāla prasībām valsts un segtajām obligācijām, un vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai.

(34)Proporcionāla tirgus riska pārvaldība būtu jāpiemēro arī iestādēm, kas tirdzniecības portfeļa darbības veic ierobežotā mērogā, tā ļaujot lielākam skaitam iestāžu, kuras tirgojas nelielā mērogā, piemērot kredītriska regulējumu bankas portfeļa pozīcijām, kā tas paredzēts pārskatītā izņēmumā attiecībā uz neliela mēroga tirdzniecības portfeļa darījumiem. Turklāt iestādēm ar vidēji lielu tirdzniecības portfeli ir jāļauj izmantot vienkāršotu standartizēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas atbilst Regulā (ES) 575/2013 pašlaik paredzētajai pieejai.

(35)Lielo riska darījumu regulējums ir jānostiprina, lai uzlabotu iestāžu spēju absorbēt zaudējumus un labāk ievērot starptautiskos standartus. Šim mērķim par lielo riska darījumu limita aprēķinu kapitāla bāzi jāizmanto augstākas vērtības kapitāls, bet riska darījumi ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem jāaprēķina, izmantojot SA-CCR. Turklāt riska darījumu, kas G-SNB var būt ar citām G-SNB, limits ir jāpazemina, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas ir saistīti ar lielu iestāžu savstarpējām saiknēm, un ietekmi, kāda G-SNB darījumu partnera saistību nepildīšanai varētu būt uz finanšu stabilitāti.

(36)Lai gan likviditātes seguma koeficients (LCR) nodrošina, ka kredītiestādes un sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības īstermiņā spēs izturēt lielu spriedzi, tas negarantē, ka šo kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību finansējuma struktūra ilgtermiņā būs stabila. Tādēļ kļuva skaidri redzams, ka ES līmenī jāizstrādā detalizēta saistoša stabila finansējuma prasība, kas jāievēro nepārtraukti, lai novērstu pārmērīgu aktīvu un saistību termiņu nesakritību un pārmērīgu paļaušanos uz īstermiņa liela apjoma finansējumu.

(37)Tādēļ, ievērojot Bāzeles komitejas stabila finansējuma standartus, jāpieņem noteikumi, lai definētu stabila finansējuma prasību kā attiecību starp iestādes pieejamā stabila finansējuma summu un tās prasītā stabila finansējuma summu gada griezumā. Tas ir saistošais neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR). Pieejamā stabila finansējuma summu aprēķina, reizinot iestādes saistības un regulējošām prasībām atbilstīgo kapitālu ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to uzticamības pakāpi NSFR viena gada griezumā. Prasītā stabila finansējuma summu aprēķina, reizinot iestādes aktīvus un ārpusbilances posteņu riska darījumus ar attiecīgiem koeficientiem, kas atspoguļo to likviditātes īpašības un atlikušo termiņu NSFR viena gada griezumā.

(38)NSFR būtu jāizsaka procentos un jāparedz, ka tā minimālais līmenis ir 100 %, kas norāda, ka iestādei ir pietiekams stabilais finansējums, lai apmierinātu finansēšanas vajadzības viena gada laikā kā normālos, tā spriedzes apstākļos. Ja NSFR samazinās zem 100 % līmeņa, iestādei jāievēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. panta prasības, lai laikus atjaunotu savu NSFR minimālajā noteiktajā līmenī. Uzraudzības pasākumi neatbilstības gadījumā nav automātiski — kompetentajām iestādēm pirms iespējamo uzraudzības pasākumu noteikšanas jāizvērtē iemesli, kādēļ nav nodrošināta atbilstība NSFR prasībai.

(39)Saskaņā ar ieteikumiem, ko EBI pauda savā 2015. gada 15. decembra ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 510. panta 1. un 2. punktu, noteikumi par NSFR aprēķināšanu būtu cieši jāsaskaņo ar Bāzeles komitejas standartiem, tostarp šo standartu attīstību jautājumā par atvasināto instrumentu darījumu pārvaldību. Tomēr apstāklis, ka jāņem vērā dažas Eiropas īpatnības, lai nodrošinātu, ka NSFR nekavē Eiropas reālās ekonomikas finansēšanu, attaisno atsevišķus Bāzeles NSFR precizējumus Eiropas NSFR definēšanai. Šie Eiropas konteksta dēļ veicamie precizējumi ir ieteikti EBI sagatavotajā NSFR ziņojumā un ir saistīti galvenokārt ar īpašu pārvaldības kārtību i) pastarpinātiem modeļiem kopumā un segto obligāciju emisijai konkrēti; ii) tirdzniecības finansēšanas darbībām; iii) centralizētajiem regulētajiem uzkrājumiem; iv) hipotekārajiem nodrošinātajiem kredītiem; un v) krājaizdevu sabiedrībām. Šī ierosinātā īpašā pārvaldības kārtība kopumā atspoguļo preferenciālo attieksmi pret šīm darbībām Eiropas LCR, salīdzinot ar Bāzeles LCR. Tā kā NSFR papildina LCR, abām attiecībām jābūt konsekventām no definīciju un kalibrācijas viedokļa. Tas īpaši attiecas uz prasītā stabila finansējuma koeficientiem, ko piemēro LCR augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem NSFR aprēķināšanai, kam būtu jāatspoguļo Eiropas NSFR definīcijas un diskonti neatkarīgi no atbilstības LCR aprēķinam paredzētajām vispārējām un operacionālajām prasībām, kas nav piemērotas NSFR aprēķina viena gada periodam.

(40)Papildus Eiropas īpatnībām stingrajai atvasināto instrumentu darījumu pārvaldībai, ko paredz Bāzeles NSFR, varētu būt būtiska ietekme uz iestāžu darbībām ar atvasinātajiem instrumentiem un līdz ar to — uz Eiropas finanšu tirgiem un dažu operāciju pieejamību galalietotājiem. Ar Bāzeles NSFR ieviešanu var tikt nepamatoti un nesamērīgi skarti atvasināto instrumentu darījumi un daži savstarpēji saistītie darījumi, tostarp tīrvērtes darbības, iepriekš neveicot plašus kvantitatīvās ietekmes pētījumus un sabiedrisko apspriešanu. Papildu prasība turēt 20 % no bruto no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību stabilā finansējuma lielā mērā tiek uztverta kā stingrs pasākums, kas pārmērīgi augstu novērtē papildu finansējuma riskus, kas saistīti ar iespējamu atvasināto instrumentu saistību pieaugumu gada laikā. Tādēļ liekas pamatoti pieņemt alternatīvu, pret risku jutīgāku pasākumu, lai netraucētu Eiropas finanšu tirgu pienācīgu darbību un riska ierobežošanas rīku piedāvāšanu iestādēm un galalietotājiem, tajā skaitā uzņēmumiem nolūkā nodrošināt to finansēšanu, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības mērķiem.

Atvasināto instrumentu darījumiem, kas nav saistīti ar drošības depozītiem un kuru nākotnes finansējuma risks ir atkarīgs no kāda neparedzama notikuma, piemēram, nepieciešamības sniegt nodrošinājumu kredītreitinga izraisītājnotikuma dēļ, un kurus vislabāk tuvināt pēc to tirgus vērtības, kas atbilst nepieciešamajam finansējumam, ja šāds notikums iestātos, to bruto atvasināto instrumentu saistībām jāpiemēro prasītā stabilā finansējuma (RSF) koeficients 10 % apmērā. 20 % prasītā stabilā finansējuma faktors tiešām šķiet ļoti konservatīvs. Attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem ar drošības rezervi iestādēm, kuras izmanto SA-CCR, tiek piedāvāta iespēja piemērot RSF koeficientu 20 %, kā paredzēts Bāzeles standartā, vai izmantot potenciālo nākotnes kredītriska darījuma vērtību (PFE), ko aprēķina saskaņā ar SA-CCR. Iestādēm, kuras neizmanto SA-CCR, ir ļoti mazi ieguldījumu portfeļi, un tās būtu jāatbrīvo no šīs prasības. Šāda pieeja ir jutīgāka pret risku un, tā kā tā ir paredzēta darījuma partnera kredītriska un sviras rādītāja aprēķiniem, tās aprēķiniem nevajadzētu radīt iestādēm papildu slogu.

(41)Bāzeles sistēmas asimetriskais režīms starp īstermiņa finansējumu, piemēram, repo darījumiem (netiek atzīts stabils finansējums) un īstermiņa kreditēšanu, piemēram, atpakaļpirkuma līgumiem (nepieciešams zināms stabils finansējums — 10 %, ja nodrošināts ar pirmā līmeņa augstas kvalitātes likvīdajiem aktīviem jeb HQLA, kā tas definēts LCR, 15 % — citiem darījumiem) ar finanšu klientiem, ir paredzēts, lai mazinātu vēlmi veidot plašas īstermiņa finansējuma saites finanšu klientu starpā, kas rada savstarpējus savienojumus un neizpildes gadījumā apgrūtina tādu konkrētās iestādes noregulējumu, kas neradītu risku pārējai finanšu sistēmai. Tomēr asimetrijas kalibrācija ir pārāk konservatīva un var ietekmēt to vērtspapīru likviditāti, kurus parasti izmanto kā nodrošinājumu īstermiņa darījumos, jo īpaši valsts obligācijas, jo iestādes, iespējams, samazinās savu darbību repo tirgos. Tā var arī ietekmēt tirgus uzturēšanas darbības, jo repo tirgi veicina nepieciešamā inventāra pārvaldību, tā nonākot pretrunā ar kapitāla tirgu savienības mērķiem. Turklāt tas apgrūtinātu šo vērtspapīru ātru pārvēršanu naudā par labu cenu, kas varētu apdraudēt LCR efektivitāti, tā kā tā mērķis ir izveidot likvīdu aktīvu rezervi, ko likviditātes spriedzes gadījumā viegli var pārvērst naudā. Galu galā šīs asimetrijas kalibrācija var ietekmēt starpbanku finanšu tirgu likviditāti, jo īpaši likviditātes pārvaldības mērķiem, jo banku savstarpējie īstermiņa aizdevumi kļūs dārgāki. Asimetriskā pārvaldība ir jāsaglabā, taču RSF koeficients ir jāsamazina attiecīgi līdz 5 % un 10 % (nevis 10 % un 15 %).

(42)Papildus Bāzeles RSF faktora atkārtotai kalibrācijai, ko piemēro īstermiņa reversajiem repo darījumiem ar finanšu klientiem, kas nodrošināti ar valsts obligācijām (5 % RSF faktors 10 % vietā), ir izrādījies, ka nepieciešami atsevišķi citi precizējumi, lai nodrošinātu, ka NSFR ieviešana neapgrūtina valsts obligāciju tirgu likviditāti. Bāzeles RSF koeficients 5 % apmērā, ko piemēro pirmā līmeņa HQLA, ieskaitot valsts obligācijas, netieši norāda, ka iestāžu turējumā būtu jāatrodas viegli pieejamam ilgtermiņā nenodrošinātam finansējumam šādā procentpunktu apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi tās plāno turēt šīs valsts obligācijas. Tas, iespējams, varētu vēl vairāk stimulēt iestādes noguldīt naudu centrālajās bankās, nevis darboties kā primārajiem tirgotājiem un nodrošināt likviditāti valsts obligāciju tirgos. Turklāt tas neatbilst LCR, saskaņā ar kuru tiek atzīta šo aktīvu pilnā likviditāte pat būtiskas likviditātes spriedzes laikā (0 % diskonts). Tādēļ 1. līmeņa HQLA RSF koeficients saskaņā ar ES LCR definīciju, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, jāsamazina no 5 % uz 0 %.

(43)Turklāt visiem pirmā līmeņa HQLA atbilstoši ES LCR definīcijai, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, kas saņemti mainīgās drošības rezerves atvasināto instrumentu līgumu ietvaros, būtu jāatsver atvasināto instrumentu aktīvi, kaut gan Bāzeles standarts atvasināto instrumentu aktīvu atsvēršanai atzīst tikai naudas līdzekļus, ņemot vērā sviras regulējuma noteikumus. Paplašinātā aktīvu, kas saņemti kā mainīgā drošības rezerve, atzīšana veicinās valstu obligāciju tirgu likviditāti, novērsīs tādu galalietotāju sodīšanu, kuru turējumā ir daudz valsts obligāciju, bet maz naudas līdzekļu (piemēram, pensiju fondi), kā arī izvairīsies no papildu spriedzes repo tirgos attiecībā uz pieprasījumu pēc naudas līdzekļiem.

(44)NSFR būtu jāpiemēro iestādēm kā individuāli, tā konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes nepieņem lēmumu atbrīvot no NSFR piemērošanas individuālā līmenī. Šādi tiek dublēta LCR piemērošanas joma, kuru papildina NSFR. Ja nav paredzēts nepiemērot NSFR individuālā līmenī, darījumiem divu iestāžu starpā, kuras pieder pie vienas grupas vai vienas institucionālās aizsardzības shēmas, būtībā būtu jāsaņem simetriski pieejamā un prasītā finansējuma koeficienti, lai izvairītos no finansējuma zuduma iekšējā tirgū un nekavētu efektīvu likviditātes pārvaldību Eiropas grupās, kur likviditāte tiek pārvaldīta centralizēti. Šāda preferenciāla simetriska kārtība būtu jāattiecina tikai uz darījumiem grupas iekšienē, ja ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, tā jābalsta uz papildu kritērijiem pārrobežu darījumiem, un jāīsteno tikai ar iesaistīto kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, jo nevar pieņemt, ka iestādes, kurām radušās grūtības pildīt savas maksājumu saistības, vienmēr saņems finansējuma atbalstu no citiem tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas uzņēmumiem.

(45)Trešo valstu meitasuzņēmumu konsolidācijā būtu pienācīgi jāņem vērā šajās valstīs piemērojamās prasības stabilam finansējumam. Tādēļ ar konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu ieviest labvēlīgāku režīmu attiecībā uz pieejamo un prasīto stabilo finansējumu trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts attiecīgo trešo valstu tiesību aktos.

(46)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. panta 3. punktu Komisija ziņo par atbilstošu režīmu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai un vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu. Līdz šī noteikuma piemērošanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, attiecībā uz neto stabila finansējuma prasību būtu jāturpina piemērot dalībvalstu tiesību aktus. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja tās ir daļa no banku grupas, Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktais NSFR jāpiemēro konsolidēti, lai ļautu pienācīgi aprēķināt NSFR konsolidētā līmenī.

(47)Iestādēm jānosaka pienākums ziņot kompetentajām iestādēm pārskata sniegšanas valūtā saistošu detalizētu NSFR par visiem posteņiem, kā arī atsevišķi par posteņiem, kas izteikti katrā no nozīmīgajām valūtām, lai nodrošinātu iespējamās valūtu nesakritības pienācīgu uzraudzību. Ar NSFR iestādēm nebūtu jānosaka nekādas divkāršās pārskatu sniegšanas prasības vai spēkā esošajiem noteikumiem neatbilstošas pārskatu sniegšanas prasības, un iestādēm jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos tam, ka spēkā stāsies jaunas pārskatu sniegšanas prasības.

(48)Tā kā nozīmīgas un salīdzināmas informācijas sniegšana tirgum par iestāžu kopējiem riska rādītājiem ir stabilas banku sistēmas pamatprincips, ir svarīgi, cik vien iespējams, samazināt informācijas asimetriskumu un veicināt kredītiestāžu riska profilu salīdzināmību gan vienā, gan dažādās jurisdikcijās. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK) 2015. gada janvārī publicēja pārskatītos trešā pīlāra informācijas atklāšanas standartus, lai uzlabotu iestāžu regulatīvās informācijas atklāšanas tirgum salīdzināmību, kvalitāti un konsekvenci. Tādēļ ir lietderīgi grozīt esošās informācijas atklāšanas prasības, lai īstenotu šos jaunos starptautiskos standartus.

(49)Respondenti, kas atsaucās Komisijas aicinājumam sniegt pierādījumus par ES tiesisko regulējumu finanšu pakalpojumu jomā, uzskatīja, ka pašreizējās informācijas atklāšanas prasības mazākām iestādēm ir nesamērīgas un apgrūtinošas. Neskarot informācijas atklāšanas ciešāku tuvināšanu starptautiskajiem standartiem, mazākām un nesarežģītām iestādēm būtu jāparedz retāka un mazāk detalizēta informācijas atklāšana nekā lielākajām, tādējādi mazinot administratīvo slogu, kāds tām tiek radīts.

(50)Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Turklāt iestādēm, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, būtu jāparedz pienākums atklāt informāciju par šiem izņēmumiem.

(51)Pārskatītajos starptautiskajos grāmatvedības standartos par finanšu instrumentiem "9. SFPS" ieviestā uzkrājumu veidošana paredzamo kredītu zaudējumiem, to piemērojot, var radīt pēkšņu ievērojamu iestāžu kapitāla attiecību pieaugumu. Kamēr notiek diskusijas par paredzamo kredītu zaudējumu pieauguma ietekmes atbilstošu prudenciālo pārvaldību un, lai novērstu nepamatotu nelabvēlīgu ietekmi uz kredītiestāžu aizdevumiem, jāievieš 9. SFPS pakāpeniskie kredītriska noteikumi.

(52)Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, jo tiem ir izšķiroša nozīme ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Tā kā ar MVU saistītais sistēmiskais risks ir zemāks nekā lielākiem uzņēmumiem, kapitāla prasībām riska darījumiem ar MVU jābūt zemākām nekā lieliem uzņēmumiem paredzētajām, lai nodrošinātu optimālu banku finansējumu MVU. Patlaban MVU riska darījumiem par summu līdz EUR 1,5 miljoniem piemēro riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājumu par 23,81 %. Tā kā EUR 1,5 miljonu slieksnis MVU riska darījumiem neliecina par MVU riskantuma izmaiņām, kapitāla prasību pazemināšana jāattiecina arī uz MVU riska darījumiem, kas pārsniedz EUR 1,5 miljonus, un attiecībā uz pārsniegto daļu jānosaka riska darījuma riska svērtās vērtības samazinājums par 15 %.

(53)Ieguldījumi infrastruktūrā ir svarīgi Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un darba vietu radīšanas stimulēšanai. ES ekonomikas atlabšana un turpmākā izaugsme galvenokārt ir atkarīga no kapitāla pieejamības Eiropas nozīmes stratēģiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīkliem, kā arī satiksmes infrastruktūrai, sevišķi rūpnieciskajos centros; izglītībā, pētniecībā un inovācijās; kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir veicināt papildu finansējuma piešķiršanu dzīvotspējīgiem infrastruktūras projektiem, tostarp piesaistot papildu privātus finansējuma avotus. Vairākiem potenciālajiem investoriem lielākās šaubas ir par šķietamo dzīvotspējīgo projektu trūkumu un ierobežoto spēju pienācīgi izvērtēt risku, ņemot vērā to sarežģītību pēc būtības.

(54)Tādēļ, lai veicinātu privātus ieguldījumus infrastruktūras projektos, ir svarīgi izveidot regulatīvo vidi, kas spēj veicināt augstas kvalitātes infrastruktūras projektus un mazināt ieguldītāju riskus. Jo īpaši būtu jāsamazina kapitāla prasības riska darījumiem ar infrastruktūras projektiem, ja tie atbilst konkrētiem kritērijiem, kuri samazina to riska profilu un uzlabo naudas plūsmas paredzamību. Komisijai noteikums jāpārskata [trīs gadus pēc stāšanās spēkā], lai izvērtētu a) tā ietekmi uz ieguldījumu apmēru, kurus iestādes veic infrastruktūrā, un ieguldījumu kvalitāti attiecībā pret ES mērķi — pāriet uz zemu oglekļa emisiju, pret klimata pārmaiņām noturīgu un aprites ekonomiku; un b) tā piemērotību no piesardzības viedokļa. Komisijai būtu arī jāapsver, vai darbības joma nebūtu jāpaplašina, iekļaujot korporatīvos ieguldījumus infrastruktūrā.

(55)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/20132 508. panta 3. punktā noteikts Komisijas pienākums ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par atbilstošu režīmu ieguldījumu brokeru sabiedrību un minētās regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta b) un c) punktā minēto sabiedrību prudenciālajai uzraudzībai, vajadzības gadījumā pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu. Ar šo leģislatīvā akta priekšlikumu var tikt paredzētas jaunas prasības šiem uzņēmumiem. Lai nodrošinātu proporcionalitāti un izvairītos no nevajadzīgām un atkārtotām regulatīvām izmaiņām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiskas, tādēļ būtu jāļauj neatbilst jaunajiem noteikumiem, ar kuriem tiek grozīta Regula (ES) Nr. 575/2013. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas rada tādu pašu sistēmisko risku kā kredītiestādes, būtu jānosaka tādas pašas prasības, kādas attiecinātas uz kredītiestādēm.

(56)Ņemot vērā nostiprinātu grupas uzraudzību, kas izriet no pienācīgo reglamentējošo noteikumu stiprināšanas un banku savienības izveidošanas, ir vēlams, lai iestādes vēl vairāk savā labā izmantotu vienotā tirgus iespējas, tostarp, lai nodrošinātu efektīvu kapitāla un likviditātes resursu pārvaldību visā grupā. Tādēļ pārrobežu grupām jābūt pieejamai iespējai nepiemērot prasības meitasuzņēmumiem vai mātesuzņēmumiem individuālā līmenī, ja ir veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka struktūrām, uz kurām attiecina nepiemērošanu, ir pieejams pietiekams kapitāls un likviditāte. Ja ir ievēroti visi aizsardzības pasākumi, kompetentā iestāde izlemj, vai attiecināt šādu nepiemērošanu. Kompetento iestāžu lēmumiem jābūt pienācīgi pamatotiem.

(57)Lai veicinātu iestāžu atbilstību šīs regulas un Direktīvas 36/2013/ES noteikumiem, kā arī regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, īstenošanas tehniskajiem standartiem, norādījumiem un veidnēm, kas pieņemti šo noteikumu īstenošanai, EBI jāizstrādā IT rīks, kura mērķis būtu palīdzēt iestādēm iepazīties ar attiecīgajiem noteikumiem, standartu un veidnēm atkarībā no to izmēra un uzņēmējdarbības modeļa.

(58)Lai veicinātu atklātās informācijas salīdzināmību, EBI būtu jāpilnvaro izstrādāt standartizētas informācijas veidnes, kuras aptvertu visas būtiskās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 575/2013 noteiktās informācijas atklāšanas prasības. Attīstot šos standartus, EBI jāņem vērā iestāžu lielums un sarežģītība, kā arī to darbības veida būtība un riska līmenis.

(59)Lai nodrošinātu atsevišķu Regulas (ES) Nr. 573/2013 tehnisko noteikumu pienācīgu definēšanu un ņemtu vērā iespējamo notikumu attīstību starptautiskā līmenī, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu sarakstu, kuru aktīvi un saistības ir uzskatāmi par savstarpēji saistītiem, kā arī attiecībā uz atvasināto instrumentu, nodrošinātās kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumu, un par sešiem mēnešiem īsāku nenodrošināto darījumu ar finanšu klientiem aprēķina procedūru NSFR aprēķina vajadzībām.

(60)Komisijai jāpieņem EBI izstrādātais regulatīvo tehnisko standartu projekts attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīciju pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, atlikušajam riskam pakļautiem instrumentiem, aprēķiniem pieņēmumā par saistību pēkšņas neizpildes risku, atļauju izmantot iekšējos modeļus tirgus riska aprēķināšanai, iekšējo modeļu atpakaļejošās pārbaudes analīzi, peļņas un zaudējumu attiecinājumu, nemodelējamiem riska faktoriem un kredītrisku tirgus riska iekšējā modeļa pieejā, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana būtu samērīga ar minēto iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(61)Lielo riska darījumu noteikumu piemērošanas vajadzībām Komisijai, pieņemot tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jāprecizē, kādos gadījumos tiek izpildīti nosacījumi par savstarpēji saistītu klientu grupas pastāvēšanu un kā aprēķināt riska darījumu vērtību, kas izriet no II pielikumā minētajiem līgumiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, kas nav tieši noslēgti ar klientu, bet ir pamatā klienta emitētam parāda vai pašu kapitāla instrumentam, kā arī jānosaka gadījumi un laika posms, uz kādu kompetentās iestādes var atļaut pārsniegt riska darījumu limitu. Komisijai arī jāizdod regulatīvie tehniskie standarti, lai noteiktu ar lieliem riska darījumiem saistītās ziņošanas formātu un biežumu, kā arī kritērijus nebanku finanšu iestāžu identificēšanai, uz kurām norādīts lielu riska darījumu ziņošanas pienākumā.

(62)Pilnvaras pieņemt tiesību aktus saistībā ar darījuma partnera kredītrisku saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz darījumu būtiskajiem risku izraisītājiem, uzraudzības deltu un preču riska kategoriju palielinājumu.

(63)Pirms aktu pieņemšanas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu ir īpaši svarīgi, lai Komisija rīkotu pienācīgu apspriešanos šo aktu sagatavošanas gaitā, tostarp ekspertu līmenī, kā arī lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(64)Lai efektīvāk reaģētu uz pakāpenisko notikumu attīstību attiecībā uz informācijas atklāšanas standartiem starptautiskā un Savienības līmenī, Komisijai jābūt pilnvarotai grozīt Regulā (ES) 575/2013 noteiktās informācijas atklāšanas prasības, izmantojot deleģēto aktu.

(65)EBI jāziņo par to, kur iespējams uzlabot Savienības uzraudzības ziņošanas prasību kopuma proporcionalitāti no darbības jomas, granularitātes vai biežuma viedokļa.

(66)Lai piemērotu pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU ieguldījumu apliecību vai daļu formā, Komisijai, pieņemot regulatīvos tehniskos standartus, jānorāda iestādēm, kā aprēķināt riska svērto riska darījumu summu atbilstīgi uz pilnvarojumu balstītajai pieejai, ja nav pieejami kādi no ievaddatiem, kas nepieciešami šī aprēķina veikšanai.

(67)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, stiprināt un precizēt esošos Savienības tiesību aktus, kas nodrošina vienotas prudenciālās prasības kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām visā Savienībā, — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(68)Ņemot vērā grozījumus riska darījumu ar QCCP pārvaldībā, jo īpaši attiecībā uz regulējumu par iestāžu iemaksām QCCP saistību neizpildes fondos, būtu jāgroza arī attiecīgie Regulas (ES) Nr. 648/2012 noteikumi, kas minētajā regulā tika iekļauti ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un kurā noteikta kārtība, kādā aprēķina CCP hipotētisko kapitālu, ko iestādes pēc tam izmanto, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības.

(69)Noteiktu prasību piemērošana pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, ar ko īsteno TLAC standartu, jāsāk no 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar vienošanos starptautiskā līmenī.

(70)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants
Piemērošanas joma

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:

(a)pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un norēķinu riska elementiem;

(b)prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

(c)likviditātes prasībām saistībā ar pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;

(d)pārskatu sniegšanas prasībām, kas saistītas ar a), b) un c) apakšpunktu un sviras rādītāju;

(e)informācijas publiskas atklāšanas prasībām.

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kādām atbilst noregulējuma struktūras, kas ir globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) vai daļa no G-SNI, kā arī trešo valstu G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi.

Ar šo regulu kompetentajām iestādēm nenosaka publiskošanas prasības iestāžu prudenciālā regulējuma un uzraudzības jomā, kā noteikts Direktīvā 2013/36/ES.";

(2)regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants
Uzraudzības pilnvaras

1.Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentajām iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2013/36/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un regulā noteiktās procedūras.

2.Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, noregulējuma iestādēm ir piešķirtas Direktīvā 2014/59/ES un šajā regulā noteiktās pilnvaras un tās ievēro šajā direktīvā un šajā regulā noteiktās procedūras.

3.Lai nodrošinātu atbilstību prasībām par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas.";

(3)regulas 4. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"7)    "kolektīvo ieguldījumu uzņēmums" jeb ‘KIU’ ir PVKIU, kā tas definēts 1. panta 2 punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK 23 , vai AIF, kā tas definēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES 24 ;";

(b)panta 1. punkta 20) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"20) "finanšu pārvaldītājsabiedrība" ir finanšu iestāde, kuras meitasuzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, un kura nav jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

Finanšu iestādes meitasuzņēmumi ir galvenokārt iestādes vai finanšu iestādes, ja vismaz viens no tiem ir iestāde un ja vairāk nekā 50 % no pašu kapitāla, konsolidētajiem aktīviem, ieņēmumiem, darbiniekiem vai cita indikatora, ko finanšu iestādes kompetentā iestāde uzskata par būtisku, ir saistīti ar meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes vai finanšu iestādes.";

(c)panta 1. punkta 26. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"26) "finanšu iestāde" ir uzņēmums, kas nav iestāde un kas nav tikai rūpniecības līdzdalības sabiedrība, kuras galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām; tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū 25 nozīmē un aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, bet neietverot apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktas darbības apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības, kā tās definētas Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta attiecīgi f) un g) apakšpunktā;";

(d)panta 1. punkta 39) apakšpunktā iekļauj šādu daļu:

"Divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kas atbilst a) un b) apakšpunktu nosacījumiem, jo tās tīrvērtes vajadzībām veic tiešus riska darījumus ar vienu un to pašu CCP, neuzskata par saistītu klientu grupu.";

(e)panta 1. punkta 71) apakšpunkta b) punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

"b) 97. panta vajadzībām tas nozīmē šādu lielumu summu:";

(f)regulas 1. punkta 72) apakšpunkta a) punktu aizstāj ar šādu:

"a) tā ir regulēts tirgus vai trešās valsts tirgus, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteikto kārtību;";

(g)panta 1. punkta 86) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"86) "tirdzniecības portfelis" ir visas finanšu instrumentu un preču pozīcijas, ko iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai lai ierobežotu tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju vai 104. panta 2. punktā minēto pozīciju risku, izņemot 104. panta 3. punktā minētās pozīcijas;";

(h)panta 1. punkta 91) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"91) "tirdzniecības riska darījumi" ir tīrvērtes dalībnieka vai CCP klienta pašreizējie riska darījumi, tostarp mainīgā drošības rezerve, kas pienākas tīrvērtes dalībniekam, bet vēl nav saņemta, un visi potenciālie nākotnes riska darījumi, kas izriet no līgumiem un darījumiem, kas uzskaitīti 301. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kā arī sākotnējā drošības rezerve;".

(i)panta 1. punkta 96. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"96) "iekšējā riska ierobežošanas pozīcija" ir pozīcija, kas faktiski izlīdzina komponentu riska elementus starp tirdzniecības portfeļa pozīciju un vienu vai vairākām netirdzniecības portfeļa pozīcijām vai divām tirdzniecības nodaļām;".

(j)šā panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

129) "noregulējuma iestāde" ir noregulējuma iestāde, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

130) "noregulējuma struktūra" ir noregulējuma struktūra, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.a apakšpunktā;

131) "noregulējuma grupa" ir noregulējuma grupa, kā tas definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 83.b apakšpunktā;

132) "globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" (G-SNI) ir G-SNI, kas ir identificēta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. un 2. punktu;

133) "trešās valsts globāla sistēmiski nozīmīga iestāde" (trešās valsts G-SNI) ir globāla sistēmiski nozīmīga banku grupa vai banka (G-SNB), kas nav G-SNI un kas ir iekļauta Finanšu stabilitātes padomes publicētā G-SNB sarakstā, ko regulāri atjaunina;

134) "svarīgs meitasuzņēmums" ir meitasuzņēmums, kas atsevišķi vai konsolidēti izpilda kādu no šādiem nosacījumiem:

(a)meitasuzņēmumam ir vairāk nekā 5 % tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidēto riska svērto aktīvu;

(b)meitasuzņēmums rada vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem;

(c)kopējais meitasuzņēmuma sviras riska darījumu vērtības mērs ir vairāk nekā 5 % no tā sākotnējā mātesuzņēmuma konsolidētā sviras riska darījumu mēra;

135) "G-SNI vienība" ir vienība, kam piemīt juridiskas personas statuss un kas ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no trešās valsts G-SNI;

136) "iekšējās rekapitalizācijas instruments" ir iekšējās rekapitalizācijas instruments, kā tas definēts 2. panta 1. punkta 57. apakšpunktā Direktīvā 2014/59/EU;

137) "grupa" ir uzņēmumu grupa, kurā vismaz viens no uzņēmumiem ir iestāde un ko veido vai nu mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi, vai tādi uzņēmumi, kurus saista savstarpējas attiecības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 22. pantā 26 ;

138) "vērtspapīru finansēšanas darījums" jeb "VFD" ir repo darījums, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums vai maržinālo aizdevumu darījums;

139) "sistēmiska ieguldījumu brokeru sabiedrība" ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir identificēta kā G-SNI vai C-SNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1., 2. vai 3. punktu";

140) "sākotnējā drošības rezerve" jeb "SDR" ir jebkāds nodrošinājums, izņemot mainīgo drošības rezervi, kas saņemts no sabiedrības vai kas tai iesniegts, lai segtu esošo un potenciālo nākotnes riska darījumu vai darījumu portfeļa laika posmā, kas nepieciešams, lai likvidētu šos darījumus vai atkārtoti ierobežotu tirgus risku pēc tam, kad iestājas darījuma vai darījumu portfeļa darījumu partnera saistību nepildīšana;

141) "tirgus risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no tirgus cenu svārstībām;

142) "ārvalstu valūtas risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no ārvalstu valūtas kursu svārstībām;

143) "preču risks" ir risks ciest zaudējumus, kas rodas no preču cenu svārstībām;

144) "tirdzniecības nodaļa" ir iestādes izveidota precīzi identificēta dīleru grupa kopīgai tirdzniecības portfeļa pozīciju kopuma pārvaldīšanai saskaņā ar precīzi definētu un konsekventu darījumdarbības stratēģiju, kas darbojas vienas un tās pašas riska pārvaldības struktūras ietvaros."

(k)pievieno šādu 4. punktu:

"4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka, kādos gadījumos tiek izpildītas 39. apakšpunkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos noteiktās prasības.

EBI šādu regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [viens gads pēc regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.";

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(a)1. punktu aizstāj ar šādu:

"Iestādes Otrajā līdz Piektajā, Septītajā un Astotajā daļā noteiktās saistības izpilda individuāli.";

(b)iekļauj šādu 1.a punktu:

"1.a.    Atkāpjoties no 1. punkta, vienīgi iestādes, kas ir identificētas kā noregulējuma vienības, kuras ir arī G-SNI vai ietilpst G-SNI un kurām nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.a panta prasību.

Vienīgi trešās valsts G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi, kas nav ES mātes iestādes meitasuzņēmumi, noregulējuma sabiedrības un kam nav meitasuzņēmumu, individuāli ievēro 92.b panta prasību.";

(5)regulas 7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Kompetentās iestādes var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu jebkuram iestādes meitasuzņēmumam, ja gan meitasuzņēmuma, gan mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas vienā un tajā pašā dalībvalstī un meitasuzņēmums ir iekļauts mātesuzņēmuma — iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības — konsolidētajā uzraudzībā, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi, lai nodrošinātu pašu kapitāla atbilstīgu sadalījumu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu:

(a)nepastāv un nav gaidāmi nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tam, lai mātesuzņēmums varētu meitasuzņēmumam veikt tūlītēju pašu kapitāla pārskaitīšanu vai saistību atmaksāšanu;

(b)vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma piesardzīgu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

(c)mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

(d)mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, un/vai mātesuzņēmumam ir tiesības norīkot vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu.

2. Pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi kompetentā iestāde var izvēlēties nepiemērot 6. panta 1. punktu meitasuzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, kurā neatrodas tā mātesuzņēmuma — iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības — galvenais birojs, un kurš ir iekļauts minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā uzraudzībā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)1. punkta a) līdz d) apakšpunktu nosacījumi;

(b)iestāde savam meitasuzņēmumam sniedz garantiju, kas vienmēr atbilst šādiem nosacījumiem:

(I)garantija ir sniegta vismaz par summu, kas atbilst nepiemērotās meitasuzņēmuma pašu kapitāla prasības summai;

(II)garantija iestājas, ja meitasuzņēmums nevar segt savus parādus vai citas saistības, tām iestājoties, vai attiecībā uz meitasuzņēmumu ir konstatēti Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punktā paredzētie apstākļi, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

(III)garantija ir pilnībā nodrošināta vismaz 50 % apmērā no tās summas ar finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK 27 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(IV)garantijai un finanšu nodrošinājuma līgumam piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas meitasuzņēmuma galvenais birojs, ja meitasuzņēmuma kompetentā iestāde nav noteikusi citādi;

(V)garantijas nodrošinājums ir atbilstīgs nodrošinājums 197. panta izpratnē un pēc atbilstoši konservatīva diskonta ir pietiekams, lai pilnībā segtu iii) apakšpunktā minēto summu;

(VI)nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, nav apgrūtināts un netiek izmantots kā citas garantijas nodrošinājums;

(VII)nav juridisku, regulatīvu vai darbības šķēršļu nodrošinājuma pārskaitīšanai no mātesuzņēmuma uz attiecīgo meitasuzņēmumu.";

(6)regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants
Atbrīvojums no likviditātes prasību individuālas piemērošanas

1.Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas iestādes galvenais birojs, un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)mātes iestāde konsolidēti vai meitasuzņēmums subkonsolidēti ievēro Sesto daļu;

(b)mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti vienmēr uzrauga visu likviditātes apakšgrupas iestāžu likviditātes pozīcijas, uz kurām šajā punktā noteiktajā kārtībā attiecina minēto nepiemērošanu, un nodrošina visu minēto iestāžu pietiekamu likviditātes līmeni;

(c)likviditātes apakšgrupas iestādes ir noslēgušas līgumus, kas, ievērojot kompetento iestāžu prasības, paredz līdzekļu brīvu pārvietošanu starp tām, lai ļautu iestādēm pildīt to faktiskās individuālās un kopējās saistības;

(d)nepastāv un nav gaidāmi nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas kavētu c) apakšpunktā minēto līgumu izpildi.

2.Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, kurā neatrodas iestādes galvenais birojs, un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu tikai pēc 21. pantā noteiktās procedūras ievērošanas un tikai attiecībā uz iestādēm, kuru kompetentās iestādes ir vienisprātis par šādiem elementiem:

(a)to veikts novērtējums par atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem;

(b)to veikts novērtējums par organizācijas atbilstību un likviditātes riska pārvaldību visā vienas likviditātes apakšgrupā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 86. pantā izklāstītajiem kritērijiem;

(c)vienas likviditātes apakšgrupā turēt nepieciešamo likvīdo aktīvu summu, atrašanās vietas un īpašumtiesību sadalījums;

(d)tās likvīdo aktīvu minimālās summas noteikšana, kas jātur tām iestādēm, kurām nepiemēros Sesto daļu;

(e)nepieciešamība noteikt stingrākus parametrus, nekā paredzēts Sestajā daļā;

(f)neierobežota apmaiņa ar pilnīgu informāciju starp kompetentajām iestādēm;

(g)pilnīga izpratne par šāda atbrīvojuma sekām.

3.Iestāde, kas ir kompetenta individuāli uzraudzīt iestādi un visus vai daļu tās meitasuzņēmumu, kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī nekā iestādes galvenais birojs, var pilnībā vai daļēji nepiemērot Sesto daļu iestādei un visiem vai dažiem tās meitasuzņēmumiem un uzraudzīt tās kā vienu likviditātes apakšgrupu, ja tiek izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)1. punktā un 2. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi;

(b)mātes iestāde konsolidēti vai meitas iestāde subkonsolidēti sniedz iestādei vai iestāžu grupai, kuras galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, tādu garantiju, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(I)garantija tiek sniegta par summu, kas ir vismaz ekvivalenta garantijas aizvietotajai neto likviditātes izejošās naudas plūsmas summai, kuru aprēķina saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61 28 individuāli iestādei vai subkonsolidēti — iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kura gūst labumu no garantijas, neņemot vērā nekādu preferenciālu režīmu;

(II)garantija iestājas, ja iestāde vai iestāžu grupa, uz kuru attiecas atbrīvojums un kura gūst labumu no garantijas, nevar segt savus parādus vai citas saistības, iestājoties to izpildei, vai attiecībā uz iestādi vai iestāžu grupu ir konstatēti Direktīvas 2014/59/ES 59. panta 3. punktā paredzētie apstākļi, atkarībā no tā, kas iestājas agrāk;

(III)garantija ir pilnībā nodrošināta ar finanšu nodrošinājuma līgumu, kā tas definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(IV)garantijai un finanšu nodrošinājuma līgumam piemēro tās dalībvalsts tiesību aktus, kurā atrodas galvenais birojs iestādei vai iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija, ja šo iestāžu kompetentā iestāde nav noteikusi citādi;

(V)nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, ir atbilstīgs kā augstas kvalitātes likvīdais aktīvs, kā tas definēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 10. līdz 13. un 15. pantā, un pēc minētās regulas II sadaļas 2. nodaļā minētā diskonta piemērošanas sedz vismaz 50 % no likviditātes izejošo naudas plūsmu summas, ko aprēķina saskaņā ar minēto regulu individuāli iestādei vai subkonsolidēti — iestāžu grupai, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija, neņemot vērā nekādu preferenciālu režīmu;

(VI)nodrošinājums, ar kuru nodrošināta garantija, nav apgrūtināts un netiek izmantots kā cita darījuma nodrošinājums;

(VII)nepastāv un nav gaidāmi nekādi juridiski, regulatīvi vai praktiski šķēršļi nodrošinājuma pārskaitīšanai no iestādes, kas sniedz garantiju, uz iestādi vai iestāžu grupu, uz kuru attiecas atbrīvojums un kurai par labu ir sniegta garantija.

4.Kompetentās iestādes var arī piemērot 1., 2. un 3. punktu vienam vai vairākiem finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumiem un kā vienu likviditātes apakšgrupu uzraudzīt finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību un meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas atbrīvojums, vai tikai meitasuzņēmumus, uz kuriem attiecas atbrīvojums. 1., 2. un 3. punkta norādes uz mātes iestādi ietver finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību.

5.Kompetentās iestādes 1., 2. un 3. punktu var piemērot arī iestādēm, kas ir dalībnieces vienā un tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kura minēta 113. panta 7. punktā, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem tajā paredzētajiem nosacījumiem, un citām iestādēm, kuru starpā valda 113. panta 6. punktā minētās attiecības, ar noteikumu, ka šīs iestādes atbilst visiem minētā punkta nosacījumiem. Tādā gadījumā kompetentās iestādes nosaka vienu no iestādēm, kurai netiek piemērota Sestā daļa, pamatojoties uz vienas likviditātes apakšgrupas visu iestāžu konsolidēto finanšu stāvokli.

6.Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu ir paredzēts atbrīvojums, kompetentās iestādes vienas likviditātes apakšgrupas līmenī var arī piemērot Direktīvas 2013/36/ES 86. pantu vai tā daļas un atteikties no Direktīvas 2013/36/ES 86. panta vai tā daļu individuālas piemērošanas.

Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu ir paredzēts atbrīvojums, attiecībā uz nepiemērotajiem Sestās daļas noteikumiem kompetentās iestādes šīs regulas 415. pantā noteiktās ziņošanas prasības piemēro vienotās likviditātes apakšgrupas līmenī un nepiemēro 415. pantu individuāli.

7.Ja saskaņā ar 1. līdz 5. punktu atbrīvojums netiek piešķirts iestādēm, kam iepriekš bijis paredzēts atbrīvojums individuālā līmenī, kompetentās iestādes ņem vērā laiku, kas šīm iestādēm nepieciešams, lai sagatavotos Sestās daļas pilnīgai vai daļējai piemērošanai, un nosaka attiecīgu pārejas laiku pirms noteikumu piemērošanas attiecībā uz šīm iestādēm.";

(7)regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

"11. pants
Vispārēja pieeja

1.Lai konsolidēti piemērotu šīs regulas prasības, termini "iestādes", "dalībvalsts mātes iestādes", "ES mātes iestāde" un "mātesuzņēmums" attiecas arī uz finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21.a pantu.

2.Tādā apjomā un veidā, kā noteikts18. pantā, dalībvalsts mātes iestādes ievēro Otrās līdz Ceturtās daļas un Septītās daļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli. Mātesuzņēmumi un to meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši tie nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procedūras un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, tikai mātes iestādes, kas identificētas kā noregulējuma iestādes, kuras ir G-SNI vai daļa no G-SNI, vai daļa no trešās valsts G-SNI, ievēro 92.a pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.

ES mātesuzņēmumi, kas ir trešās valsts G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi un nav noregulējuma sabiedrības, ievēro 92.b pantu konsolidēti tādā apjomā un veidā, kā noteikts 18. pantā.

4.ES mātes iestādes ievēro Sesto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ja grupā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir tiesības sniegt Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus un veikt darbības. Gaidot šīs regulas 508. panta 2. punktā minēto Komisijas pārskatu, un ja grupa ietver tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kompetentās iestādes, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, apjomu un sarežģītību, var ES mātes iestādes atbrīvot no konsolidētas atbilstības Sestajā daļā izklāstītajām saistībām.

Ja saskaņā ar 8. panta 1. līdz 5. punktu ir paredzēts piemērot atbrīvojumu, iestādes un — attiecīgā gadījumā — finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas ietilpst likviditātes apakšgrupā, ievēro Sesto daļu konsolidēti vai kā apakšgrupa — subkonsolidēti."

5.Ja piemēro 10. pantu, minētajā pantā norādītā centrālā iestāde ievēro Otrās līdz Astotās daļas prasības, pamatojoties uz centrālās iestādes kopējo konsolidēto finanšu stāvokli, ko veido centrālā iestāde kopā ar tās radniecīgajām iestādēm.

6.Papildus 1. līdz 4. punktā noteiktajām prasībām un neskarot citus šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kad to pamato uzraudzības mērķi iestādes riska iezīmju vai kapitāla struktūras dēļ, vai ja dalībvalstis pieņem valsts tiesību aktus, kuros prasīta darbību strukturāla nošķiršana banku grupā, kompetentās iestādes var prasīt, lai iestāde subkonsolidēti ievēro prasības, kas noteiktas šīs regulas Otrajā līdz Ceturtajā daļā un Sestajā līdz Astotajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļā.

Pirmajā daļā noteiktās pieejas piemērošana neskar efektīvu konsolidēto uzraudzību un nerada nedz nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu vai Savienību kopumā visu finanšu sistēmu vai tās daļām, nedz veido vai rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. ";

(8)regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

"12. pants
Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma struktūrām

Ja vairāk nekā viena G-SNI vienība, kas ir daļa no vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma struktūra, šīs G-SNI ES mātes iestāde aprēķina 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Šo aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma struktūra.

Ja pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā summa ir zemāka nekā 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma struktūru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.

Ja pirmajā daļā noteiktajā kārtībā aprēķinātā summa ir augstāka nekā 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā visu attiecīgajai G-SNI piederīgo noregulējuma struktūru pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summa, noregulējuma iestādes var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu un 45.h panta 2. punktu.";

(9)regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

"13. pants
Konsolidētās informācijas atklāšanas prasību piemērošana

1.ES mātes iestādes ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 450., 451., 451.a, 451.d un 453. pantu individuāli vai — ja tā noteikts saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES — subkonsolidēti.

2.Iestādes, kuras identificētas kā noregulējuma struktūras un kuras ir G-SNI vai ietilpst G-SNI, ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli.

3.Šā panta 1. punkta pirmo apakšpunktu nepiemēro ES mātes iestādēm, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, ES mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai noregulējuma struktūrām, ja tās ir iekļautas līdzvērtīgā konsolidētā informācijas atklāšanā, ko sniedz trešajā valstī izveidots mātesuzņēmums.

1. apakšpunkta otro punktu piemēro trešā valstī izveidotiem mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, ja šie meitasuzņēmumi uzskatāmi par lieliem meitasuzņēmumiem.

4.Ja piemēro 10. pantu, šajā pantā minētā centrālā iestāde ievēro Astoto daļu, pamatojoties uz centrālās iestādes konsolidēto finanšu stāvokli. Centrālajai iestādei piemēro 18. panta 1. punktu, savukārt radniecīgās iestādes uzskata par centrālās iestādes meitasuzņēmumiem.";

(10)regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

18. pants
Prudenciālās konsolidācijas metodes

1.Iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kam ir jāpilda 1. iedaļas prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi. Šā panta 3. līdz 7. punktu nepiemēro, ja, pamatojoties uz iestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli vai 8. un 10. pantā noteiktās likviditātes apakšgrupas subkonsolidēto finanšu stāvokli, ir piemērojama Sestā daļa.

Iestādes, kam ir jāpilda 92.a vai 92.b panta prasības, pamatojoties uz to konsolidēto finanšu stāvokli, pilnībā konsolidē visas iestādes un finanšu iestādes, kuras ir to meitasuzņēmumi attiecīgajās noregulējuma grupās.

2.Ja konsolidētā uzraudzība ir paredzēta, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, palīgpakalpojumu uzņēmumus konsolidācijā iekļauj šajā pantā minētajos gadījumos un saskaņā ar tajā minētajām metodēm.

3.Ja uzņēmumus saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē, kompetentās iestādes nosaka to, kā veicama konsolidācija.

4.Konsolidētās uzraudzības iestāde prasa, lai proporcionāli saskaņā ar to turēto kapitāla daļu tiktu konsolidēta dalība iestādēs vai finanšu iestādēs, ko pārvalda kāda konsolidācijā iekļauts uzņēmums kopā ar vienu vai vairākiem uzņēmumiem, kas nav iekļauti konsolidācijā, ja minēto uzņēmumu atbildība ir ierobežota un attiecas tikai uz to turēto kapitālu.

5.Tādas dalības vai kapitāla saikņu gadījumos, kas nav minētas 1. un 4. punktā, kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija. Konkrētāk, tās var pieļaut vai pieprasīt pašu kapitāla metodes izmantojumu. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

6.Kompetentās iestādes nosaka, vai un kā ir veicama konsolidācija šādos gadījumos:

(a)    ja pēc kompetento iestāžu atzinuma iestādei ir būtiska ietekme vienā vai vairākās iestādēs vai finanšu iestādēs, bet tai nav līdzdalības vai citu kapitāla saikņu šajās iestādēs; un

(b)    ja divām vai vairāk iestādēm vai finanšu iestādēm ir viena vadība, kas nav vadība, kura izveidota saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai statūtiem.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut vai prasīt pielietot Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. līdz 9. punktā paredzēto metodi. Tomēr šī metode nenozīmē attiecīgo uzņēmumu iekļaušanu konsolidētajā uzraudzībā.

7.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai paredzētu nosacījumus, saskaņā ar kādiem veic konsolidāciju šā panta 2.–6. punktā minētajos gadījumos.

EBI līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

(11)Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

"22. pants
Subkonsolidācija trešās valstīs esošu struktūru gadījumā

1.Meitas iestādes piemēro 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja šīm iestādēm trešā valstī ir meitasuzņēmumi, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, vai ja tām ir dalība šādos uzņēmumos.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, meitas iestādes var nepiemērot 89. līdz 91. pantā un Trešajā un Ceturtajā daļā noteiktās prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja to trešajā valstī esoša meitasuzņēmuma kopējie aktīvi ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitasuzņēmuma iestādes aktīviem un ārpusbilances posteņiem.";

(12)otrās daļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

"PAŠU KAPITĀLS UN ATBILSTĪGĀS SAISTĪBAS.";

(13)regulas 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c) iestādes no atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību patiesās vērtības guvumi un zaudējumi, kas rodas no iestādes pašas kredītriska izmaiņām.";

(14)regulas 36. panta j) punktu aizstāj ar šādu:

"j) no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem saskaņā ar 56. pantu atskaitāmo posteņu vērtību, kas pārsniedz iestādes pirmā līmeņa papildu vienības;";

(15)regulas 37. pantam pievieno šādu c) punktu:

"c) atskaitāmo summu samazina par summu, kas atbilst meitasuzņēmuma nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas grāmatvedības vajadzībām, kas balstīta uz to meitasuzņēmumu konsolidāciju, kuri attiecināmi uz citām personām, kas nav uzņēmumi, kuri iekļauti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.";

(16)regulas 39. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"Atliktā nodokļa aktīvi, kuru realizācija nav atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir tikai tie atliktā nodokļa aktīvi, kuri izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības un kas izveidoti pirms [datums, kad Kolēģija pieņēmusi grozījumu regulu], ja ir izpildīti šādi nosacījumi:";

(17)regulas 45. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i) īsās pozīcijas termiņš ir vai nu vienāds, vai vēlāks ar garās pozīcijas termiņu vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;" ;

(18)regulas 49. panta 2. punkta beigās pievieno šādu apakšpunktu:

"Šo punktu nepiemēro, aprēķinot pašu kapitālu 92.a un 92.b panta vajadzībām.";

(19)regulas 52. panta 1. punktu groza šādi:

(a)tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) instrumentus tieši emitē iestāde un tie ir pilnībā apmaksāti";

(b)tā p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"p) tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā paredzētās pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;";

(c)panta 1. punktam pievieno šādu q) un r) apakšpunktu:

"q) instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā noteiktās samazināšanas un konvertēšanas tiesības ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas samazināšanas vai konvertēšanas darbības;

r) instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus.";

(20)regulas 56. panta e) punktu aizstāj ar šādu:

"e) no otrā līmeņa kapitāla posteņiem saskaņā ar 66. pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes otrā līmeņa kapitāla posteņus;";

(21)regulas 59. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i) īsās pozīcijas termiņš ir vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;";

(22)regulas 62. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

"a) kapitāla instrumenti un subordinētie aizdevumi, ja ir izpildīti 63. panta nosacījumi, tiktāl, cik paredzēts 64. pantā;";

(23)regulas 63. pantu groza šādi:

(a)panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) iestāde instrumentus ir tieši emitējusi vai subordinētus aizdevumus — attiecīgā gadījumā — tieši piešķīrusi, un tie ir pilnībā apmaksāti;"

(b)panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

prasījums attiecībā uz instrumentu pamatsummu saskaņā ar instrumentu reglamentējošiem noteikumiem vai prasījums attiecībā uz subordinēta aizdevuma pamatsummu saskaņā ar subordinētu aizdevumu reglamentējošiem noteikumiem — attiecīgā gadījumā — ir pilnīgi subordinēts visiem prasījumiem no atbilstīgu saistību instrumentiem;

(c)panta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"n) tiesību akti vai līguma noteikumi, kas reglamentē instrumentus, paredz, ka pēc noregulējuma iestādes lēmuma izmantot Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā paredzētās pilnvaras instrumentu pamatsummu galīgi noraksta vai instrumentus pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

(d)pievieno šādu o) un p) punktu:

"o) instrumentus var emitēt saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai citādi tiem pakļaut vienīgi tad, ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem Direktīvas 2014/59/ES 59. pantā noteiktās samazināšanas un konvertēšanas tiesības ir tiesiskas un izpildāmas, pamatojoties uz tiesību aktu noteikumiem vai tiesiski izpildāmiem līguma noteikumiem, kas atzīst noregulējumu vai citas samazināšanas vai konvertēšanas darbības;

p) instrumentiem nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus.";

(24)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

"64. pants
Otrā līmeņa kapitāla instrumentu amortizācija

1.Otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vairāk nekā pieci gadi, to pilnas summas apmērā uzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.To, kādā mērā otrā līmeņa kapitāla instrumentus var uzskatīt par otrā līmeņa kapitāla posteņiem instrumentu termiņa pēdējo piecu gadu laikā, aprēķina, reizinot rezultātu, kas iegūts a) apakšpunktā paredzētajā aprēķinā, ar b) apakšpunktā minēto summu:

(a)    instrumentu vai subordinēto aizdevumu neto aktīvu vērtība līgumā noteiktā termiņa pēdējo piecu gadu perioda pirmajā dienā, dalīta ar šā perioda kalendāro dienu skaitu;

(b)    instrumentu vai subordinēto aizdevumu līgumā noteiktā termiņa atlikušo kalendāro dienu skaits.";

(25)regulas 66. pantu papildina ar šādu e) punktu:

"e) no atbilstīgo saistību posteņiem saskaņā ar 72.e pantu atskaitāmo posteņu summu, kura pārsniedz iestādes atbilstīgās saistības.";

(26)regulas 69. panta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"i) īsās pozīcijas termiņš ir vienāds ar garās pozīcijas termiņu vai vēlāks par to, vai garās pozīcijas atlikušais termiņš ir vismaz 365 dienas;";

(27)aiz 72. panta pievieno šādu 5.a nodaļu:

"5.a NODAĻA
Atbilstīgās saistības

1. iedaļa
Atbilstīgo saistību posteņi un instrumenti

72.a pants
Atbilstīgo saistību posteņi

1.Atbilstīgo saistību posteņus veido šādi instrumenti, ja tie neietilpst kādā no 2. punktā minētajām izslēgto saistību kategorijām:

(a)atbilstīgo saistību instrumenti, ja ir izpildītas 72.b panta prasības, ciktāl tie nav uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem;

(b)otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, ciktāl tos saskaņā ar 64. pantu neuzskata par otrā līmeņa kapitāla posteņiem.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, no atbilstīgo saistību posteņiem ir izslēgtas šādas saistības:

(a)segtie noguldījumi;

(b)beztermiņa noguldījumi un īstermiņa noguldījumi, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu;

(c)fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgo noguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas minēts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;

(d)noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tie nav veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpus Savienības;

(e)nodrošinātās saistības, tostarp segtās obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nodrošināti līdzīgi kā segtās obligācijas, ja visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ja tiem ir pietiekams finansējums, izņemot nodrošinātu saistību daļu vai saistības, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību;

(f)jebkuras saistības, ko rada turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām;

(g)jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp noregulējuma vienību vai jebkuru tās meitasuzņēmumu (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

(h)saistības pret iestādēm, izņemot saistības pret struktūrām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

(i)tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, vai šādu sistēmu operatoriem, vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā;

(j)saistības pret kādu no turpmāk minētajiem:

(I)darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums, kā arī izņemot atalgojuma mainīgo daļu personām, kuras uzņemas būtisku risku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā minēto;

(II)komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai mātesuzņēmuma ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanas iestādei vai mātesuzņēmumam;

(III)nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

(IV)noguldījumu garantiju sistēmām, ja saistības rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

(k)saistības, kas rodas no atvasinātajiem instrumentiem;

(l)saistības, kas rodas no parāda instrumentiem ar iegultiem atvasinātiem finanšu instrumentiem.

72.b pants
Atbilstīgu saistību instrumenti

1.Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem, ja tās atbilst šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, un tikai tādā mērā, kā paredzēts šajā pantā.

2.Saistības uzskata par atbilstīgu saistību instrumentiem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)iestāde saistības ir tieši emitējusi vai — attiecīgā gadījumā — tieši piešķīrusi, un tās ir pilnībā apmaksātas;

(b)saistības nav iegādājusies kāda no turpmāk minētajām sabiedrībām:

(I)tās pašas noregulējuma grupas iestāde vai struktūra;

(II) uzņēmums, kurā iestādei ir tieša vai netieša dalība, kas ir īpašumtiesību, tieši vai kontroles veidā, uz vismaz 20 % vai vairāk no minētā uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

(c)saistību pirkšanu tieši vai netieši nefinansē noregulējuma struktūra;

(d)prasījums par saistību pamatsummu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē instrumentus, ir pilnībā pakārtots prasījumiem, kas rodas no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām. Šo subordinācijas prasību uzskata par izpildītu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(I)līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, nosaka, ka Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definētās parastās maksātnespējas procedūras gadījumā prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

(II)tiesību akti, kas reglamentē saistības, nosaka, ka Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definētās parastās maksātnespējas procedūras gadījumā prasījumiem par instrumentu pamatsummu ir zemāka vērtība nekā prasījumiem no jebkuras no 72.a panta 2. punktā minētajām izslēgtajām saistībām;

(e)instrumentus emitē noregulējuma struktūra, kuras bilancē nav 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību, kas būtu līdzvērtīgas vai ar zemāku prioritāti nekā atbilstīgo saistību instrumenti;

(f)saistības nav ne nodrošinātas, ne tām piemērota garantija vai cita kārtība, kas paredz augstāku prioritāti prasījumam, kas ir kādam no turpmāk minētajiem:

(I)iestāde vai tās meitasuzņēmumi;

(II)iestādes mātesuzņēmums vai tā meitasuzņēmumi;

(III)jebkurš uzņēmums, kam ir ciešas attiecības ar i) un ii) punktā minētajām struktūrām;

(g)saistībām nepiemēro savstarpējās dzēšanas līgumus vai ieskaita tiesības, kas apgrūtinātu to iespējas absorbēt zaudējumus;

(h)saistības reglamentējošie noteikumi neparedz nekādu stimulu iestādei pirms to termiņa atsaukt, dzēst, atpirkt vai — attiecīgā gadījumā — pirms termiņa atmaksāt saistību pamatsummu;

(i)saskaņā ar 72.c panta 2. punktu instrumentu turētāji nevar atmaksāt saistības pirms to termiņa;

(j)ja saistības ietver vienu vai vairākas atsaukšanas iespējas vai — attiecīgā gadījumā — pirmstermiņa atmaksas iespējas, šīs iespējas var izmantot vienīgi pēc emitenta ieskatiem;

(k)saistības var atsaukt, dzēst, vai atpirkt vai atmaksāt pirms termiņa tikai tad, ja ir izpildīti 77. un 78. panta nosacījumi;

(l)saistības reglamentējošie noteikumi tieši vai netieši nenorāda, ka noregulējuma struktūra, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā, attiecīgi varētu atsaukt, dzēst, atpirkt vai pirms termiņa atmaksāt saistības, un iestāde nesniedz citā veidā šādu norādi;

(m)saistības reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt nākotnes grafikā noteikto procentu vai pamatsummas maksājumu, izņemot noregulējuma struktūras maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

(n)par saistībām maksājamie procentu maksājumi vai — attiecīgā gadījumā — dividenžu maksājumi netiks grozīti, pamatojoties uz noregulējuma struktūras vai tās mātesuzņēmuma kredītstāvokli;

(o)līguma noteikumi, kas reglamentē saistības, paredz, ka, ja noregulējuma struktūra īsteno Direktīvas 2014/59/ES 48. pantā paredzētās norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, saistību pamatsummu galīgi noraksta vai saistības pārvērš pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

3.Papildus 2. punktā minētajām saistībām par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskata arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu, ja:

(a)ir izpildīti visi 2. punktā minētie nosacījumi, izņemot d) apakšpunktā minēto nosacījumu;

(b)saistībām ir līdzvērtīga prioritāte ar zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā; un

(c)šo saistību iekļaušanai atbilstīgo saistību posteņos nav būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes noregulējamību, ko apstiprinājusi noregulējuma iestāde pēc Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā norādīto elementu izvērtēšanas.

Iestāde var izvēlēties pirmajā punktā minētās saistības neiekļaut atbilstīgo saistību posteņos.

4.Ja iestāde pieņem 3. punkta otrajā daļā minēto lēmumu, saistības kvalificē kā atbilstīgo saistību instrumentus papildus 2. punktā minētajām saistībām, ja:

(a)iestādes lēmums atbilstīgo saistību posteņos neiekļaut 3. punkta pirmajā apakšpunktā minētās saistības stājas spēkā 5. punktā noteiktajā kārtībā;

(b)ir izpildīti visi 2. punktā minētie nosacījumi, izņemot šā punkta d) apakšpunktā minēto nosacījumu;

(c)saistībām ir līdzvērtīga vai augstāka prioritāte nekā zemākās pakāpes izslēgtajām saistībām, kas minētas 72.a panta 2. punktā;

(d)iestādes bilancē to 72.a panta 2. punktā minēto izslēgto saistību summa, kura maksātnespējas gadījumā ir līdzvērtīga vai zemāka par šīm saistībām, nepārsniedz 5 % no iestādes pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas;

(e)šo saistību iekļaušanai atbilstīgo saistību posteņos nav būtiskas negatīvas ietekmes uz iestādes noregulējamību, ko apstiprinājusi noregulējuma iestāde pēc Direktīvas 2014/59/ES 45.b panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā norādīto elementu izvērtēšanas.

5.Šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajā lēmumā norāda, vai iestāde plāno iekļaut 4. punktā minētās saistības atbilstīgo saistību posteņos vai neiekļaut nevienu no 3. un 4. punktā minētajām saistībām. Iestāde nevar izvēlēties atbilstīgo saistību posteņos iekļaut 3. un 4. punktā minētās saistības.

Lēmumu publicē gada pārskatā, un tas stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši pēc šī pārskata publicēšanas. Lēmums ir spēkā vismaz vienu gadu.

6.Kompetentā iestāde, pārbaudot, vai šī panta nosacījumi ir izpildīti, konsultējas ar noregulējuma iestādi.

72.c pants
Atbilstīgu saistību instrumentu amortizācija

1.Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz viens gads, to pilnas summas apmērā uzskata par atbilstīgo saistību posteņiem.

Atbilstīgu saistību instrumentus, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par vienu gadu, neuzskata par atbilstīgo saistību posteņiem. 

2.1. punkta vajadzībām, ja atbilstīgo saistību instruments ietver turētāja pirmstermiņa dzēšanas iespēju, kas jāizmanto pirms sākotnēji norādītā instrumenta termiņa, kā instrumenta termiņu nosaka agrāko iespējamo datumu, kurā turētājs var izmantot pirmstermiņa dzēšanas iespēju un pieprasīt instrumenta pirmstermiņa dzēšanu vai atmaksāšanu.

72.d pants
Sekas, ja tiek pārtraukta atbilstības prasību ievērošana

Ja atbilstīgu saistību instrumenta gadījumā 72.b pantā noteiktie piemērojamie kritēriji vairs netiek ievēroti, saistības nekavējoties pārtrauc uzskatīt par atbilstīgu saistību instrumentiem.

72.b panta 2. punktā minētās saistības var turpināt uzskaitīt kā atbilstīgo saistību instrumentus, kamēr tās var kvalificēt kā atbilstīgo saistību instrumentus saskaņā ar 72.b panta 3. punktu vai 72.b panta 4. punktu.

2. iedaļa
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

72.e pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi

1.Iestādes, kurām piemēro 92.a pantu, no atbilstīgo saistību posteņiem atskaita:

(a)iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību pašu atbilstīgu saistību instrumentos, tostarp pašu saistībās, ko iestādei var nākties iegādāties spēkā esošo līgumsaistību rezultātā;

(b)iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, ar kurām iestādei ir savstarpēja līdzdalība, attiecībā uz kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir izveidota, lai mākslīgi palielinātu noregulējuma struktūras zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju;

(c)tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības G-SNI atbilstīgo saistību instrumentos attiecīgo summu, kas noteikta saskaņā ar 72.i pantu, ja iestādei šajās struktūrās nav būtisku ieguldījumu;

(d)iestādes tiešu, netiešu un sintētisku līdzdalību G-SNI atbilstīgo saistību instrumentos, ja iestādei šajās struktūrās ir būtiski ieguldījumi, izņemot sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas mazāk par piecām darbdienām.

2.Šīs iedaļas vajadzībām visus instrumentus ar atbilstīgu saistību instrumentiem līdzvērtīgu prioritāti uzskata par atbilstīgo saistību instrumentiem, izņemot instrumentus, kuru prioritāte ir līdzvērtīga instrumentiem, kas atzīti kā atbilstīgās saistības saskaņā ar 72.b panta 3. un 4. punktu.

3.Šīs iedaļas vajadzībām iestādes 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu var aprēķināt šādi:

kur

h    = 72.b panta 3. punktā minēto atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summa;

i    = indekss, ar ko apzīmē emitentiestādi;

Hi    = 72.b panta 3. punktā minētās emitentiestādes atbilstīgo saistību līdzdalības kopējā summa;

li    = to saistību summa, kuras atbilstīgo saistību posteņos iekļauj emitentiestāde i 72.b panta 3. punktā noteiktajās robežās saskaņā ar emitentiestādes pēdējo atklāto informāciju;

Li    = kopējā emitentiestādes i 72.b panta 3. punktā minēto nenokārtoto saistību summa saskaņā ar emitenta pēdējo atklāto informāciju.

4.Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša un sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, var atļaut mātes iestādei atkāpties no 1. punkta c) apakšpunkta, 1. punkta d) apakšpunkta un 2. punkta, atskaitot mazāku summu, ko nosaka vietējā noregulējuma iestāde. Šai zemākajai summai jābūt vismaz vienādai ar summu (m), ko aprēķina šādi:

kur

i    = indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

Oi    = meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu vērtība, ko konsolidētajā pašu kapitālā atzīst mātesuzņēmums;

Pi     = meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu vērtība, ko tur mātesuzņēmums;

rRG     = attiecība, ko piemēro attiecīgajai noregulējuma grupai saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 45.d pantu;

Ri     = G-SNI vienības i kopējā riska darījumu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu.

Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt mazāku summu saskaņā ar pirmo punktu, starpību starp summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punktu, un minēto mazāko summu meitasuzņēmums atskaita no attiecīgā pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām.

72.f pants
Pašu atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības atskaitījums

Šīs regulas 72.e panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām iestādes, pamatojoties uz bruto garajām pozīcijām, līdzdalību aprēķina, ievērojot šādus izņēmumus:

(a)iestādes var aprēķināt līdzdalības apmēru, pamatojoties uz neto garajām pozīcijām, ar noteikumu, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

(I)garās un īsās pozīcijas ir izveidotas vienā pamatā esošajā riska darījumā un īsās pozīcijas neietver darījuma partnera risku,

(II)vai nu īsās un garās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

(b)iestādes nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, aprēķinot pamatā esošo riska darījumu ar pašu atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos;

(c)iestādes var veikt neto ieskaitu, atņemot no pašu atbilstīgo saistību instrumentu bruto garajām pozīcijām, kas rodas no līdzdalības indeksa vērtspapīros, pašu atbilstīgo saistību instrumentu īsās pozīcijas, kas rodas no īsajām pozīcijām pamatā esošajos indeksos, tostarp arī tad, ja šīs īsās pozīcijas ietver darījuma partnera risku, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

(I)garās un īsās pozīcijas ir tajos pašos pamatā esošajos indeksos;

(II)vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī.

72.g pants
Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījuma bāze

72.e panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta vajadzībām iestādes atskaita bruto garās pozīcijas ar izņēmumiem, kas noteikti 72.h līdz 72.i pantā.

72.h pants
Citu G-SNI vienību atbilstīgo saistību līdzdalības atskaitījums

Iestādes, kuras neizmanto 72.j pantā paredzēto izņēmumu, veic 72.e panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētos atskaitījumus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(a)tās var aprēķināt tiešo, netiešo un sintētisko līdzdalību atbilstīgo saistību instrumentos, pamatojoties uz neto garo pozīciju tajā pašā pamatā esošā riska darījumā, ar noteikumu, ka ir ievēroti abi šie nosacījumi:

(I)īsās pozīcijas termiņš sakrīt ar garās pozīcijas termiņu vai tās atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

(II)vai nu garās un īsās pozīcijas tiek turētas tirdzniecības portfelī, vai abas tiek turētas netirdzniecības portfelī;

(b)tās nosaka atskaitāmo summu attiecībā uz tiešām, netiešām un sintētiskām līdzdalībām indeksa vērtspapīros, caurskatot pamatā esošo riska darījumu ar atbilstīgo saistību instrumentiem, kas iekļauti šajos indeksos.

72.i pants
Atbilstīgo saistību atskaitījums, ja iestādei nav būtisku ieguldījumu G-SNI struktūrās

1.Šīs regulas 72.e. panta 1. apakšpunkta vajadzībām iestādes aprēķina piemērojamo atskaitāmo summu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā minēto summu ar koeficientu, kas iegūts no šā punkta b) apakšpunktā minētā aprēķina:

(a)kopējā summa, par kādu iestādes tiešā, netiešā un sintētiskā līdzdalība finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos un G-SNI struktūru atbilstīgo saistību instrumentos, no kuriem nevienā iestādei nav būtiska līdzdalība, pārsniedz 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad piemērots:

(I)32. līdz 35. pants;

(II)36. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunkts, k) apakšpunkta ii) līdz v) punkts un l) apakšpunkts, izņemot atskaitāmo summu attiecībā uz tādiem atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē un izriet no laika noviržu izraisītas pagaidu starpības;

(III)44. pants un 45. pants;

(b)iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības tādu G-SNI struktūru, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, atbilstīgo saistību instrumentos summa, dalīta ar iestādes tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla instrumentos, kā arī G-SNI struktūru atbilstīgo saistību instrumentos, ja noregulējuma struktūrai nevienā no minētajām nav būtiskas līdzdalības, kopējo summu.

2.Iestādes 1. punkta a) apakšpunktā minētajās summās un 1. punkta b) apakšpunktā minētā koeficienta aprēķināšanā neietver sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kas tiek turētas piecas vai mazāk darbdienas.

3.Summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, sadala pa visiem iestādes turētajiem G-SNI vienības atbilstīgo saistību instrumentiem. Iestādes nosaka katra atbilstīgo saistību instrumenta summu, ko atskaita saskaņā ar 1. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto summu ar šā punkta b) apakšpunktā norādīto proporciju:

(a)līdzdalības apmērs, kas ir jāatskaita saskaņā ar 1. punktu;

(b)kopējā apmēra proporcija iestādes tiešai, netiešai un sintētiskai līdzdalībai tādu G-SNI vienību atbilstīgo saistību instrumentos, kurās iestādei nav būtisku ieguldījumu, kuru pārstāv katrs iestādes turētais atbilstīgo saistību instruments.

4.Šīs regulas 72.e panta c) punktā minētās līdzdalības apmēru, kas vienāds ar vai mazāks par 10 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc tam, kad ir piemēroti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā paredzētie noteikumi, neatskaita, un uz to attiecīgā gadījumā attiecina piemērojamo riska pakāpi saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. vai 3. nodaļu un Trešās daļas IV sadaļas prasības.

5.Iestādes nosaka katra tāda atbilstīgo saistību instrumenta summu, kuram riska pakāpi nosaka saskaņā ar 4. punktu, reizinot šā punkta a) apakšpunktā norādīto līdzdalības summu, kas nepieciešama, lai tas būtu riska svērts saskaņā ar 4. punktu, ar 3. punkta b) apakšpunktā norādīto aprēķinu rezultātā iegūto proporciju.

72.j pants
Tirdzniecības portfeļa izņēmums no atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumiem

1.Iestādes var izvēlēties neatskaitīt iepriekš noteiktu daļu no to tiešās, netiešās un sintētiskās līdzdalības atbilstīgo saistību instrumentos, kas kopumā, mērot uz bruto garās bāzes, ir vienāda ar vai mazāka par 5 % no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem pēc 32. līdz 36. panta piemērošanas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)līdzdalība ir tirdzniecības portfelī;

(b)atbilstīgo saistību instrumentus netur ilgāk kā 30 darba dienas.

2.To posteņu summai, kas netiek atskaitīti 1. punktā noteiktajā kārtībā, piemēro tirdzniecības portfelī esošo posteņu pašu kapitāla prasības.

3.Ja saskaņā ar 1. punktu atskaitītas līdzdalības gadījumā minētā punkta nosacījumi vairs netiek ievēroti, līdzdalību atskaita saskaņā ar 72.g pantu, nepiemērojot 72.h un 72.i pantā noteiktos izņēmumus.

3. iedaļa
Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

72.k pants
Atbilstīgās saistības

Iestādes atbilstīgās saistības sastāv no iestādes atbilstīgo saistību pozīcijām pēc atskaitījumiem, kas minēti 72.e pantā.

72.l pants
Pašu kapitāls un atbilstīgās saistības

Iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības sastāv no tās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summas.";

(28)regulas Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Vispārīgas prasības attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgām saistībām";

(29)regulas 73. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Peļņas sadale attiecībā uz instrumentiem";

(b)panta 1., 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem nevar tikt uzskatīti kapitāla instrumenti un saistības, attiecībā uz kurām iestādei ir pilnīga rīcības brīvība pieņemt lēmumu sadalīt peļņu veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti, ja vien iestāde pirms tam nav saņēmusi kompetentās iestādes atļauju.

2. Kompetentās iestādes 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja tās uzskata, ka ir izpildīti visi šie nosacījumi:

(a)panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā iestādes spēju atcelt instrumentā paredzētos maksājumus;

(b)panta 1. punktā minētā rīcības brīvība vai peļņas sadales veids neietekmētu negatīvā veidā instrumenta vai saistības spēju absorbēt zaudējumus;

(c)panta 1. punktā minētā iestādes rīcības brīvība vai peļņas sadales veids nekādi citādi nemazinātu attiecīgā kapitāla instrumenta vai saistības kvalitāti.

Pirms 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par iestādes atbilstību šiem nosacījumiem.

3. Par pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem nevar tikt uzskatīti kapitāla instrumenti un saistības, par kurām juridiskai personai, kas nav iestāde, kura emitējusi šos instrumentus vai saistības, ir rīcības brīvība pieņemt lēmumu vai pieprasīt peļņas sadali veidā, kas nav nauda vai pašu kapitāla instrumenti.

4. Iestādes var izmantot plaša tirgus indeksu kā vienu no atskaites punktiem, lai noteiktu peļņas sadales līmeni attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentiem.";

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

"6. Iestādes ziņo un atklāj informāciju par tiem plašā tirgus indeksiem, uz kuriem balstās to kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti.";

(30)regulas 75. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

Uzskata, ka 45. panta a) punktā, 59. panta a) punktā, 69. panta a) punktā un 72.h panta a) punktā minētās īso pozīciju termiņa prasības attiecībā uz turētajām pozīcijām ir ievērotas, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:";

(31)regulas 76. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Regulas 42. panta a) punkta, 45. panta a) punkta, 57. panta a) punkta, 59. panta a) punkta, 67. panta a) punkta, 69. panta a) punkta un 72.h panta a) punkta vajadzībām iestādes var samazināt kapitāla instrumenta garās pozīcijas apjomu par indeksa daļu, kas sastāv no tā paša pamatā esošā riska darījuma, kuram ierobežo risku, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)gan garā pozīcija, kurai ierobežo risku, gan īsā pozīcija indeksā, kuru izmanto, lai ierobežotu risku minētajai garajai pozīcijai, ir iegrāmatotas tirdzniecības portfelī vai abas tiek turētas netirdzniecības portfeļos;

(b)punkta a) apakšpunktā minētās pozīcijas ir iegrāmatotas iestādes bilancē pēc patiesās vērtības.

2. Ja kompetentā iestāde iepriekš ir devusi atļauju, iestāde var izmantot konservatīvas aplēses, lai noteiktu apmēru iestādes pamatā esošajiem riska darījumiem ar indeksos iekļautajiem instrumentiem, kā alternatīvu tam, ka tā aprēķina savus riska darījumus ar vienu vai vairākām šādām pozīcijām:

(a)indeksos iekļautie pašu pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla un atbilstīgo saistību instrumenti;

(b)indeksos iekļautie finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

(c)indeksos iekļautie iestāžu atbilstīgo saistību instrumenti.

3. Kompetentās iestādes 2. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja iestāde tām ir pārliecinoši pierādījusi, ka iestādei būtu praktiskā ziņā apgrūtinoši uzraudzīt tās pamatā esošos riska darījumus ar pozīcijām, kas attiecīgi minētas vai nu vienā, vai vairākos 2. punkta apakšpunktos.";

(32)regulas 77. pantu aizstāj ar šādu:

"77. pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību samazināšanas nosacījumi

Iestādei ir jāsaņem kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, lai veiktu vienu vai abas no turpmāk minētajām darbībām:

(a)samazinātu, dzēstu vai atpirktu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, ko iestāde emitējusi saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem;

(b)atsauktu, dzēstu, atmaksātu vai atpirktu pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai attiecīgā gadījumā atbilstīgo saistību instrumentus pirms to līgumā noteiktā termiņa.";

(33)regulas 78. pantu aizstāj ar šādu:

"78. pants
Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu un atbilstīgās saistības

1.Kompetentā iestāde sniedz atļauju iestādei samazināt, atpirkt, atsaukt vai dzēst pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla, otrā līmeņa kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentus, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

(a)    agrāk vai vienlaicīgi ar 77. pantā minēto darbību iestāde aizstāj 77. pantā minētos instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru nosacījumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus;

(b)iestāde ir kompetentajai iestādei pārliecinoši pierādījusi, ka iestādes pašu kapitāls un atbilstīgās saistības pēc minētās darbības veikšanas pārsniegs šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības tādā mērā, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu.

Pirms minētās atļaujas sniegšanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības, noregulējuma iestāde, apspriežoties ar kompetento iestādi, var piešķirt šai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, izpildot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkuras šādas turpmākās darbības būs atbilstošas šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka noregulējuma iestāde. Noregulējuma iestāde informē kompetentās iestādes par visām piešķirtajām vispārīgajām iepriekšējām atļaujām.

Ja iestāde sniedz pietiekamas garantijas attiecībā uz savu spēju darboties ar pašu kapitālu, pārsniedzot šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES noteiktās prasības, kompetentā iestāde, apspriežoties ar noregulējuma iestādi, var piešķirt šai iestādei vispārīgu iepriekšēju atļauju atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt atbilstīgo saistību instrumentus, ievērojot kritērijus, kas nodrošina, ka jebkuras šādas turpmākās darbības būs atbilstošas šā punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem. Šādu vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai uz noteiktu termiņu, kas nedrīkst pārsniegt vienu gadu, pēc kura to var pagarināt. Vispārīgu iepriekšēju atļauju piešķir tikai noteiktam iepriekš norādītam apjomam, kuru nosaka kompetentā iestāde. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem šis iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 3 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 10 % no apjoma, par kādu pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības, kas minētas šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/59/ES, tādā mērā, kādu kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem šis iepriekš noteiktais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecīgās emisijas un tas nedrīkst pārsniegt 3 % no kopējā apjoma, ko attiecīgi veido pārējie pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti. Attiecībā uz atbilstīgo saistību instrumentiem šo iepriekš noteikto apjomu nosaka noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi.

Kompetentās iestādes atsauc vispārīgo iepriekšējo atļauju, ja iestāde pārkāpj kādu no kritērijiem, kas paredzēti minētai atļaujai.

2.Saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu izvērtējot aizstājēju instrumentu ilgtermiņa piemērotību iestādes spējai nodrošināt ienākumus, kompetentās iestādes apsver to, cik lielā mērā šie aizstājēji kapitāla instrumenti un saistības iestādei izmaksātu dārgāk nekā instrumenti, kurus ar tiem aizstātu.

3.Ja iestāde veic 77. panta a) apakšpunktā minēto darbību un spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz atteikties dzēst 27. pantā minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kompetentā iestāde var nepiemērot šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, ja kompetentā iestāde prasa iestādei pienācīgi ierobežot šādu instrumentu dzēšanu.

4.Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm atsaukt, dzēst, atmaksāt vai atpirkt pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus piecus gadus pēc to emitēšanas dienas, ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi un jebkurš no šādiem nosacījumiem:

(a)ir notikušas tādas izmaiņas šo instrumentu regulatīvajā klasifikācijā, kuru rezultātā pastāv diezgan liela iespēja, ka tos izslēgs no pašu kapitāla vai pārklasificēs par zemākas kvalitātes pašu kapitālu, turklāt ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

(I)kompetentā iestāde šādas izmaiņas uzskata par pietiekami drošām;

(II)iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata prognozēt to regulatīvo pārklasificēšanu;

(b)ir notikušas izmaiņas šiem instrumentiem piemērotajos nodokļos, attiecībā uz kurām iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka šīs izmaiņas bijušas būtiskas un šo instrumentu emisijas brīdī nebija pamata tās prognozēt;

(c)šie instrumenti ir atbrīvoti no pamata noteikumu izpildes saskaņā ar KPR 484. pantu;

(d)agrāk vai vienlaicīgi ar 77. pantā minēto darbību iestāde aizstāj 77. panta minētos instrumentus ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla vai atbilstīgo saistību instrumentiem, kuru nosacījumi ir ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus, un kompetentā iestāde ir atļāvusi šo darbību, pamatojoties uz apsvērumu, ka tā būtu lietderīga no piesardzības viedokļa un to pamato ārkārtas apstākļi;

(e) pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti ir atpirkti tirgus veidošanas nolūkā.

Pirms atļaujas sniegšanas kompetentā iestāde apspriežas ar noregulējuma iestādi par šiem nosacījumiem.

5.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)    nozīmi formulējumam "ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus";

(b)    šā panta 3. punktā minēto pienācīgo dzēšanas ierobežošanu;

(c)    procesu prasības, tostarp kompetentu iestāžu iepriekšēja apstiprinājuma sniegšanas ierobežojumus un procedūras attiecībā uz 77. pantā minēto darbību, un datu prasības attiecībā uz pieteikumu, ko iestāde iesniedz, lai saņemtu kompetentās iestādes atļauju veikt 77. pantā minēto darbību, tostarp saistībā ar procesu, ko paredzēts piemērot, ja dzēš akcijas, kas emitētas kooperatīvo sabiedrību biedriem, un šāda pieteikuma apstrādes laiku;

(d)ārkārtas apstākļus, kas minēti 4. punktā;

(e) nozīmi terminam "tirgus veidošana", kas minēts 4. punktā.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [trīs mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

(34)regulas 79. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Atskaitījumu no pašu kapitāla un atbilstīgajām saistībām pagaidu nepiemērošana";

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ja iestādei uz laiku ir kapitāla instrumenti vai saistības vai — attiecīgā gadījumā — tai ir piešķirti subordinētie aizdevumi, kas uzskatāmi par finanšu sektora sabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vai atbilstīgo saistību instrumentiem iestādē, un ja kompetentā iestāde attiecībā uz šo līdzdalību atzīst, ka tā finansiālas palīdzības operācijas vajadzībām ir izveidota, lai reorganizētu un glābtu šo sabiedrību vai iestādi, kompetentā iestāde var uz laiku nepiemērot noteikumus par atskaitījumiem, kas parasti šiem instrumentiem tiktu piemēroti.";

(35)regulas 80. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

"Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību kvalitātes nepārtraukta pārbaude";

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. EBI uzrauga Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti un nekavējoties paziņo Komisijai, ja pastāv vērā ņemamas liecības par to, ka šie instrumenti neatbilst attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem piemērotības kritērijiem.

Kompetentās iestādes nekavējoties un pēc EBI lūguma nosūta visu informāciju, ko EBI uzskata par vajadzīgu attiecībā uz emitētajiem jaunajiem kapitāla instrumentiem vai jaunajiem saistību veidiem, lai EBI varētu uzraudzīt Savienības iestāžu emitēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību instrumentu kvalitāti.";

(c)panta 3. punktā ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"3. EBI Komisijai sniedz tehniskus ieteikumus par jebkādām būtiskām izmaiņām, kas, pēc tās uzskata, vajadzīgas attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību noteikšanu un kas izriet no:";

(36)regulas 81. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Mazākuma līdzdalībā ietver pirmā līmeņa pamata kapitāla summu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)meitasuzņēmums ir vai nu:

(I)iestāde,

(II)uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības, vai

(III)starpposma finanšu kontrolakciju sabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka tās noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šīs regulas noteikumiem;

(b)meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

(c)šā punkta ievaddaļā minētās pirmā līmeņa pamata kapitāla pozīcijas pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.";

(37)regulas 82. pantu aizstāj ar šādu:

"82. pants
Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls

Atbilstīgs pirmā līmeņa papildu kapitāls, pirmā līmeņa kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgs pašu kapitāls attiecīgā gadījumā ietver meitasuzņēmuma mazākuma līdzdalību, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kam pieskaita attiecīgo nesadalīto peļņu un akciju emisijas uzcenojuma kontus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)meitasuzņēmums ir vai nu:

(I)iestāde,

(II)uzņēmums, kam atbilstīgi spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem piemēro šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES prasības, vai

(III)starpposma finanšu kontrolakciju sabiedrība trešā valstī, uz kuru attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz minētās trešās valsts kredītiestādēm, un ja Komisija ir nolēmusi saskaņā ar 107. panta 4. punktu, ka tās noteikumi ir vismaz līdzvērtīgi šīs regulas noteikumiem;

(b)meitasuzņēmums ir pilnībā ietverts konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;

(c)šie instrumenti pieder personām, kas nav uzņēmumi, kuri ietverti konsolidācijā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.";

(38)regulas 83. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"1. Atbilstīgā pirmā līmeņa papildu kapitālā, pirmā līmeņa kapitālā, otrā līmeņa kapitālā vai atbilstīgā pašu kapitālā līdz 2021. gada 31. decembrim attiecīgā gadījumā ietver īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitētus pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, kā arī attiecīgos akciju emisijas uzcenojuma kontus tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:";

(39)regulas 92. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d)    sviras rādītājs 3 % apmērā."

(b)panta 3. punkta b) c) un d) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:

"b)    pašu kapitāla prasības iestādes tirdzniecības portfeļa darījumiem attiecībā uz:

(IV)tirgus riskiem, kas noteikti saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu;

(V)lieliem riska darījumiem, kas pārsniedz 395.–401. pantā noteiktos ierobežojumus, ciktāl iestādei ir atļauts pārsniegt šos ierobežojumus, ko nosaka saskaņā ar Ceturto daļu.

c) pašu kapitāla prasības tirgus riskiem, ko nosaka saskaņā ar šīs daļas IV sadaļu attiecībā uz visiem uzņēmējdarbības veidiem, kas rada ar valūtas maiņu vai precēm saistītus riskus;

d) pašu kapitāla prasības, ko nosaka saskaņā ar V sadaļu, izņemot 379. pantu attiecībā uz norēķinu risku.";

(40)regulā iekļauj šādu 92.a un 92.b pantu:

"92.a pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību G-SNI prasība

1.Saskaņā ar 93. un 94. pantu un ņemot vērā izņēmumus, kas minēti šā panta 2. punktā, iestādes, kas apzinātas kā noregulējuma struktūras un ir G-SNI vai daļa no G-SNI, visu laiku atbilst turpmāk minētajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām:

(a)uz risku balstīts rādītājs 18 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un izteikts kā kopējās riska darījumu vērtības procents, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu;

(b)uz risku nebalstīts rādītājs 6,75 %, kas raksturo iestādes pašu kapitālu un atbilstīgās saistības un izteikts kā procents no kopējās riska darījumu vērtības mēra, kas minēts 429. panta 4. punktā.

2.Prasību, kas paredzēta 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

(a)trīs gadus pēc dienas, kad iestāde vai grupa, kurai iestāde pieder, ir apzināta kā G-SNI;

(b)divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma iestāde ir piemērojusi galvojuma līdzekli saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES;

(c)divus gadus pēc dienas, kad noregulējuma struktūra ir izveidojusi alternatīvu privātā sektora pasākumu, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ar kuru kapitāla instrumenti un citas saistības tiek norakstītas vai pārvērstas pirmā līmeņa pamata kapitālā, lai rekapitalizētu noregulējuma struktūru, nepiemērojot noregulējuma rīkus.

3.Ja kopsumma, kas izriet no 1. punkta a) apakšpunkta prasību piemērošanas katrai noregulējuma struktūrai tajā pašā G-SNI, pārsniedz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 12. pantu, ES mātesuzņēmuma noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām noregulējuma iestādēm var rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 3. punktu vai 45.h panta 1. punktu.

92.b pants
Pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība G-SNI, kas atrodas ārpus ES

Iestādes, kas ir ārpus ES esošu G-SNI būtiski meitasuzņēmumi un nav noregulējuma struktūras, visu laiku atbilst pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas līdzvērtīga 90 % no pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kuras minētas 92.a pantā.

Lai nodrošinātu atbilstību 1. punkta prasībām, pirmā līmeņa papildu kapitāls, otrā līmeņa kapitāls un atbilstīgo saistību instrumenti ir ņemami vērā tikai, ja tos tur iestādes mātesuzņēmums trešā valstī.";

(41)regulas 94. pantu aizstāj ar šādu:

"94. pants
Izņēmums attiecībā uz maziem tirdzniecības portfeļa darījumiem

1.Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta b) apakšpunkta, iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmērs nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)EUR 50 miljoni.

2.Ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, iestādes var aprēķināt pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirdzniecības portfeļa darījumiem šādi:

(a)attiecībā uz līgumiem, kas minēti II pielikuma 1. punktā, līgumiem, kas saistīti ar II pielikuma 3. punktā minēto kapitālu, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes var atbrīvot šīs pozīcijas no pašu kapitāla prasības, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

(b)attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas nav minētas a) apakšpunktā, iestādes var aizstāt pašu kapitāla prasību, kas minēta 92. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ar prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

3.Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances tirdzniecības portfeļa darījumu apmēru norādītajā datumā saskaņā ar 1. punktu, izpildot šādas prasības:

(a)visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim saskaņā ar 104. pantu, iekļauj aprēķinā, izņemot turpmāk minēto:

(I)pozīcijas, kas attiecas uz valūtas maiņu un precēm;

(II)kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti par iekšēju riska ierobežošanu, salīdzinājumā ar netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumiem vai darījuma partnera riska darījumiem;

(b)visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētā datumā; ja kādas pozīcijas tirgus cena konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību;

(c)garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

4.Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu.

5.Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

6.Iestāde pārtrauc noteikt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar 2. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem gadījumiem:

(a)iestāde neatbilst katram no 1. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)iestāde neatbilst katram no 1. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

7.Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa darījumiem saskaņā ar šo pantu tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.

8.Iestādes neiesaistās tirdzniecības portfelī neiekļautā pozīcijā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējuma laikā.";

(42)regulas 99. pantu aizstāj ar šādu:

"99. pants
Pārskati par pašu kapitāla prasībām un finanšu informācija

1.Iestādes kompetentajām iestādēm sniedz pārskatus par 92. pantā noteiktajiem pienākumiem saskaņā ar šo pantu.

Noregulējuma struktūras kompetentajām iestādēm sniedz pārskatus par 92.a un 92.b pantā noteiktajiem pienākumiem vismaz reizi pusgadā.

2.Papildus 1. punktā minētajiem pašu kapitāla pārskatiem, iestādes kompetentajām iestādēm sniedz finanšu informāciju, ja tām ir kāds no šādiem statusiem:

(a)iestāde, uz kuru attiecas Regulas (EK) 1606/2002 4. pants;

(b)kredītiestāde, kas gatavo konsolidētos pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1606/2002 5. panta b) punktā.

3.Kompetentās iestādes var prasīt kredītiestādēm, kas nosaka pašu kapitālu konsolidētā veidā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā paredzēts šīs regulas 24. panta 2. punktā, lai tās sniedz finanšu informāciju saskaņā ar šo pantu.

4.Pārskatus, kas jāsniedz saskaņā ar 1.–3. punktu, mazās iestādes, kuras definētas 430.a pantā, iesniedz reizi gadā, bet visas pārējās iestādes — reizi pusgadā vai biežāk saskaņā ar 6. punktu.

5.Pārskatos par finanšu informāciju, kas minēti 2. un 3. punktā, iekļauj tikai to informāciju, kas vajadzīga visaptverošam priekšstatam par iestādes riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko šī iestāde rada finanšu sektorā vai reālajā ekonomikā, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

6.EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus pārskatu formātus, to regularitāti un pārskatu iesniegšanas datumus, definīcijas un IT risinājumus attiecībā uz 1.–3. punktā un 100. pantā minētajiem pārskatiem.

Pārskatu sniegšanas prasības, kas izklāstītas šajā pantā, iestādēm piemēro proporcionāli, ņemot vērā to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7.EBI vērtē Komisijas Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 680/2014 29 finansiālo ietekmi uz iestādēm attiecībā uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām un ziņo Komisijai par konstatēto ne vēlāk kā līdz [2019. gada 31. decembrim]. Šajā ziņojumā jo īpaši analizē to, vai pārskatu sniegšanas prasības tiek piemērotas pietiekami proporcionāli. Šim nolūkam ziņojums:

(a)klasificē iestādes kategorijās, pamatojoties uz to lielumu, sarežģītību un darbības radītā riska raksturu un pakāpi. Ziņojumā jo īpaši iekļauj mazo iestāžu kategoriju, kas definēta 430.a pantā;

(b)mēra pārskatu sniegšanas radīto slogu katrai iestāžu kategorijai attiecīgā laikposmā, lai izpildītu pārskatu sniegšanas prasības, kas paredzētas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, ņemot vērā šādus principus:

(I)pārskatu sniegšanas radīto slogu mēra kā atbilstības nodrošināšanas izmaksu attiecību pret iestādes neto ieņēmumiem attiecīgajā laikposmā;

(II)atbilstības nodrošināšanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar pārskatu sniegšanas sistēmu ieviešanu un regulāru darbību, tostarp izdevumus, ko rada personāls, IT sistēmas, juridiskie, grāmatvedības, revīzijas un konsultāciju pakalpojumi;

(III)attiecīgais laikposms ir katrs gada periods, kurā iestādēm radušās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, gatavojoties to pārskatu sniegšanas prasību izpildei, kas minētas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, un turpinot regulāri izmantot pārskatu sniegšanas sistēmas;

(c)vērtē, vai un kādā apjomā atbilstības nodrošināšanas izmaksas ir būtiski aizkavējušas jaunizveidoto iestāžu ienākšanu tirgū;

(d)kā minēts b) apakšpunkta ii) punktā, vērtē atbilstības nodrošināšanas izmaksu ietekmi uz katru iestāžu kategoriju attiecībā uz alternatīvajām izmaksām; un

(e)ierosina grozījumus Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, lai samazinātu pārskatu sniegšanas slogu iestādēm vai attiecīgi kādām konkrētām iestāžu kategorijām, ņemot vērā šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES mērķus. Ziņojumā iekļauj vismaz ieteikumus par to, kā samazināt pārskatu sniegšanas prasību detalizācijas līmeni mazajām iestādēm, kas definētas 430.a pantā.

8.Panta 7. punkta d) apakšpunkta nolūkiem "alternatīvas izmaksas" ir vērtība, kuru iestādes zaudē saistībā ar pakalpojumiem, kuri netiek sniegti klientiem atbilstības nodrošināšanas izmaksu dēļ.

9.Kompetentās iestādes apspriežas ar EBI par to, vai iestādēm, kas nav minētas 2. un 3. punktā, būtu jāsniedz finanšu informācija konsolidētā veidā saskaņā ar 2. punktu, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)attiecīgās iestādes vēl nesniedz pārskatus konsolidētā veidā;

(b)uz attiecīgajām iestādēm attiecas grāmatvedības regulējums, kas paredzēts Direktīvā 86/635/EEK;

(c)finanšu pārskatu sniegšana ir atzīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu visaptverošu priekšstatu par minēto iestāžu darbības riska profilu un sistēmiskajiem riskiem, ko tās rada finanšu sektoram vai reālajai ekonomikai, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu formātus, kas pirmajā daļā minētajām iestādēm jāizmanto norādītajiem mērķiem.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

10.Ja kompetentā iestāde uzskata, ka 5. punktā noteiktajiem mērķiem ir vajadzīga informācija, uz ko neattiecas 6. punktā minētie īstenošanas tehniskie standarti, tā iesniedz EBI un ESRK papildinformāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu iekļaut minētajā punktā norādītajos īstenošanas tehniskajos standartos.

11.Kompetentās iestādes var atteikties no prasībām paziņot datu posteņus, kas norādīti īstenošanas tehniskajos standartos, kuri minēti šajā pantā un 100., 101., 394., 415. un 430. pantā, ja šie datu posteņi kompetentajām iestādēm jau ir pieejami no citiem avotiem, kas nav norādīti iepriekš minētajos īstenošanas tehniskajos standartos, tostarp — ja šī informācija kompetentajām iestādēm ir pieejama citos formātos vai detalizācijas līmeņos.";

(43)regulas 100. pantu aizstāj ar šādu:

"100. pants
Pārskatu sniegšanas prasības par aktīvu apgrūtinājumiem

1.Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm par to, kāds ir aktīvu apgrūtinājuma līmenis.

2.Panta 1. punktā minētais ziņojums sniegs sadalījumu pa aktīvu apgrūtinājumu veidu, proti, atpirkšanas līgumiem, vērtspapīru aizdevumiem, vērtspapīrotiem riska darījumiem vai aizdevumiem, kas nodrošina segtās obligācijas. ";

(44)regulas 101. panta 1. punktā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

"1.    Iestādes kompetentajām iestādēm reizi pusgadā attiecībā uz katru valsts nekustamo īpašumu tirgu, kurā tām ir riska darījumi, paziņo šādus apkopotus datus:";

(45)regulas 101. pantā 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

"4.    EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minēto apkopoto datu vienotus formātus, definīcijas, regularitāti un iesniegšanas datumus, kā arī IT risinājumus.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.    Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, mazās iestādes, kas definētas 430.a pantā, sniedz 1. punktā minēto informāciju reizi gadā.";

(46)regulas 102. pantu groza šādi:

(a)panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"2. Tirdzniecības nolūks ir jāpierāda ar stratēģijām, darbības plāniem un procedūrām, ko iestāde izveidojusi, lai saskaņā ar 104. pantu pārvaldītu pozīciju vai portfeli.

3. Lai pārvaldītu savu tirdzniecības portfeli atbilstoši 103. pantam, iestādes izveido un uztur sistēmas un kontroles.

4. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām, kuras iestāde izveidojusi saskaņā ar 104.b pantu, ja vien šī iestāde nav piemērota kārtībai, kas noteikta 94. pantā, vai tai nav atļauta nepiemērošana, kas minēta 104.b panta 3. punktā.".

(b)pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

"5. Uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām attiecas piesardzīgas vērtēšanas prasības, kas minētas 105. pantā.

6. Iestādes strādā ar iekšējām risku ierobežošanas pozīcijām saskaņā ar 106. pantu.";

(47)regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:

(a) pirmo punktu aizstāj ar šādu:

"1. Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras tirdzniecības portfeļa vispārējai pārvaldībai. Šajā politikā un procedūrās nosaka vismaz:

(a)    darbības, kuras iestāde uzskata par tirdzniecības darījumiem un kuras veido daļu no tirdzniecības portfeļa pašu kapitāla prasību vajadzībām;

(b)    apmēru, kādā pozīcija var tikt ik dienas vērtēta pēc tirgus cenas ar atsauci uz aktīvu, likvīdu divvirzienu tirgu;

(c)    attiecībā uz pozīcijām, ko novērtē pēc modeļa — to, ciktāl iestāde spēj:

(I)identificēt visus pozīcijas būtiskos riskus,

(II)ierobežot visus pozīcijas būtiskos riskus ar instrumentiem, kuriem pastāv aktīvs, likvīds divvirzienu tirgus,

(III)iegūt ticamas aplēses galvenajiem modelī izmantotajiem pieņēmumiem un parametriem.

(d)    apmēru, kādā iestāde var un tai vajadzīgs veikt vērtējumus pozīcijai, ko saskaņotā veidā var validēt ārēji;

(e)    apmēru, kādā juridiskie ierobežojumi vai citas operacionālās prasības varētu kavēt iestādes spēju veikt pozīcijas likvidāciju vai riska ierobežošanu īsā termiņā;

(f)    apmēru, kādā iestāde var un tai vajag aktīvi pārvaldīt pozīciju riskus tās ar tirdzniecību saistītajā darbībā;

(g)    apmēru, kādā iestāde var pārcelt risku vai pozīcijas no netirdzniecības uz tirdzniecības portfeli, un kritērijus šādai pārcelšanai saskaņā ar 104.b pantu.";

(a)panta 2. punktā ievaddaļu aizstāj ar šādu:

"2. Pārvaldot savas pozīcijas vai pozīciju kopas tirdzniecības portfelī, iestāde nodrošina atbilstību visām šādām prasībām:"

(b)panta 2. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)    iestādei tirdzniecības portfelī ir ieviesta skaidri dokumentēta pozīciju vai to portfeļu tirdzniecības stratēģija, ko apstiprinājusi augstākā vadība un kas ietver paredzamo turēšanas periodu;"

(c)panta 2. punkta b) apakšpunkta ievaddaļu groza šādi:

"b)    iestādei ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras pozīciju vai to portfeļu aktīvai pārvaldībai tirdzniecības portfelī. Šajā politikā un procedūrās nosaka turpmāk minēto:"

(d)panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu groza šādi:

"i) kuras pozīcijas vai pozīciju portfeļus var izveidot konkrētās tirdzniecības nodaļās vai attiecīgā gadījumā — izraudzīti dīleri;";

(48)regulas 104. pantu aizstāj ar šādu:

"104. pants
Iekļaušana tirdzniecības portfelī

1.Iestādēm ir ieviesta skaidri noteikta politika un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī to kapitāla prasību aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar 102. pantā noteiktajām prasībām un tirdzniecības portfeļa noteikšanas vajadzībām saskaņā ar 4. panta 1. punkta 86) apakšpunktu un šā panta prasībām, ņemot vērā iestādes risku pārvaldības iespējas un praksi. Iestāde pilnībā dokumentē atbilstību šai politikai un procedūrām, piemēro tām iekšējo revīziju vismaz reizi gadā un dara pieejamus kompetentajām iestādēm šīs revīzijas rezultātus.

2.Tirdzniecības portfelim piesaista pozīcijas šādos instrumentos:

(a)instrumentos, kas atbilst kritērijiem iekļaušanai korelācijas tirdzniecības portfelī (CTP), kā minēts 7.–9. punktā;

(b)finanšu instrumentos, ko pārvalda tirdzniecības nodaļā, kas izveidota saskaņā ar 104.b pantu;

(c)finanšu instrumentos, kas rada neto īso kredīta vai kapitāla pozīciju;

(d)instrumentos, kas izriet no parakstīšanās saistībām;

(e)finanšu aktīvos vai saistībās, ko uzskaita pēc patiesās vērtības;

(f)instrumentos, kas izriet no tirgus veidošanas darbībām;

(g)kolektīvos ieguldījumu uzņēmumos, ja tie atbilst šā panta 10. punkta nosacījumiem;

(h)biržā tirgotos kapitāla instrumentos;

(i)ar tirdzniecību saistītos VFD;

(j)iespēju līgumos, tostarp divdaļīgos iegultos atvasinājumu instrumentos, kas izriet no netirdzniecības portfeļa instrumentiem saistībā ar kredīta vai kapitāla risku.

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkiem iestādei ir neto īsā kapitāla pozīcija, ja kapitāla cenas samazināšanās rada iestādei peļņu. Attiecīgi, iestādei ir neto īsā kredīta pozīcija, ja kredītriska starpības palielināšanās vai emitenta, vai emitentu grupas kredītspējas pasliktināšanās rada iestādei peļņu.

3.Tirdzniecības portfelim nepiesaista pozīcijas šādos instrumentos:

(a)instrumentos, kas paredzēti vērtspapīrošanas darījumiem;

(b)nekustamā īpašuma pārvaldītājsabiedrībās;

(c)mazumtirdzniecības un MVU kreditēšanā;

(d)citos kolektīvos ieguldījumu uzņēmumos, izņemot tos, kas minēti 2. punkta g) apakšpunktā, ja iestāde tajos nevar ikdienā līdzekļus caurskatīt vai ja iestādei ikdienā nevar nodrošināt reālas cenas tās kapitālieguldījumiem līdzekļos;

(e)atvasināto instrumentu līgumos ar pamatā esošiem instrumentiem, kas minēti a)–d) apakšpunktā;

(f)instrumentos, kas pozīcijas radītā riska ierobežošanas nolūkā tiek turēti instrumentā, kas minēts a)–e) apakšpunktā.

4.Neskarot 2. punktu, iestāde var nepiesaistīt tirdzniecības portfelim pozīciju instrumentā, kas minēts 2. punkta e)–i) apakšpunktā, ja minētā iestāde spēj pārliecināt kompetentās iestādes, ka šī pozīcija netiek turēta tirdzniecības nolūkā vai neierobežo risku pozīcijām, kuras tur tirdzniecības nolūkā.

5.Kompetentās iestādes var lūgt iestādei sniegt pierādījumus, ka pozīcija, kas nav minēta 3. punktā, ir piesaistīta tirdzniecības portfelim. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kompetentās iestādes var lūgt iestādei pārcelt šo pozīciju uz netirdzniecības portfeli, izņemot attiecībā uz pozīcijām, kas minētas 2. punkta a)–d) apakšpunktā.

6.Kompetentās iestādes var lūgt iestādei sniegt pierādījumus, ka pozīcija, kas nav minēta 2. punkta a)–d) apakšpunktā, ir piesaistīta netirdzniecības portfelim. Ja nav pietiekamu pierādījumu, kompetentās iestādes var lūgt iestādei pārcelt šo pozīciju uz tirdzniecības portfeli, ja vien šī pozīcija nav minēta 3. punktā.

7.Vērtspapīrošanas pozīcijas un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, piesaista CTP:

(a)pozīcijas nav ne atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas, ne iespējas līgums attiecībā uz vērtspapīrošanas laidienu, ne arī kādi citi vērtspapīrošanas riska darījumu atvasinātie instrumenti, kas nenodrošina proporcionālas tiesības uz vērtspapīrošanas laidiena ieņēmumiem;

(b)visi pamatā esošie instrumenti ir:

(I)ar vienu parādnieku saistītie instrumenti, tostarp ar vienu parādnieku saistītie kredītu atvasinātie instrumenti, kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus,

(II)parasti tirgotie indeksi, kas balstīti uz i) punktā minētajiem instrumentiem.

Uzskata, ka divvirzienu tirgus pastāv tur, kur ir neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai ka pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas kotējumus var noteikt vienas dienas laikā un norēķināties par tādu cenu samērā īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

8.Pozīcijas ar jebkuru turpmāk minēto pamatā esošo instrumentu neiekļauj CTP:

(a)pamatā esoši instrumenti, kas pieder 112. panta h) vai i) punktā minētajām riska darījumu kategorijām;

(b)prasījums pret īpašam nolūkam izveidotu sabiedrību, kas tieši vai netieši nodrošināta ar pozīciju, kas pati par sevi neatbilstu iekļaušanai CTP saskaņā ar 6. punktu.

9.Iestāde CTP var iekļaut pozīcijas, kas nav ne vērtspapīrošanas pozīcijas, ne n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredītu atvasinātie instrumenti, bet kas ierobežo citu šī portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā pamatā esošajiem instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, kā aprakstīts 7. punkta pēdējā daļā.

10.Iestāde piesaista tirdzniecības portfelim pozīciju kolektīvu ieguldījumu uzņēmumā, ja tā atbilst vismaz vienam šādam nosacījumam:

(a)iestāde var ikdienā caurskatīt šo kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu;

(b)iestāde var ikdienā nodrošināt cenas attiecībā uz šo kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu.";

(49)regulā iekļauj šādu 104.a un 104.b pantu:

"104.a pants
Pozīcijas pārklasificēšana

1.Iestādēm jāizveido skaidri izstrādāta politika, lai varētu apzināt, kādi ārkārtas apstākļi pamato tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi — netirdzniecības portfeļa pozīcijas pārklasificēšanu par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai spētu noteikt šo iestāžu pašu kapitāla prasības, pārliecinot par tām kompetentās iestādes. Iestādes pārskata šo politiku vismaz reizi gadā.

EBI izstrādā pamatnostādnes līdz [divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par to, kas ir ārkārtas apstākļi šā panta nozīmē.

2.Kompetentās iestādes piešķir atļauju pārklasificēt tirdzniecības portfeļa pozīciju par netirdzniecības portfeļa pozīciju vai otrādi — netirdzniecības portfeļa pozīciju par tirdzniecības portfeļa pozīciju, lai varētu noteikt šo iestāžu pašu kapitāla prasības, vienīgi tad, ja iestāde iesniedz kompetentajai iestādei rakstisku pierādījumu, ka tās lēmums pārklasificēt minēto pozīciju izriet no ārkārtas apstākļiem, kas atbilst iestādes izstrādātajai politikai saskaņā ar 1. punktu. Šim nolūkam iestāde iesniedz pietiekamu pierādījumu, ka minētā pozīcija vairs neatbilst nosacījumiem, lai to klasificētu kā tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa pozīciju saskaņā ar 104. pantu.

Pirmajā daļā minēto lēmumu apstiprina iestādes vadības struktūra.

3.Ja kompetentās iestādes piešķir atļauju saskaņā ar 2. punktu, iestāde:

(a)pirmajā pārskatu sniegšanas datumā publiski sniedz informāciju, ka tās pozīcija ir pārklasificēta;

(b)piemērojot 4. punktā noteikto procedūru, nosaka pārklasificētās pozīcijas pašu kapitāla prasības pirmajā pārskatu sniegšanas datumā saskaņā ar 92. pantu;

4.Ja pirmajā pārskatu sniegšanas datumā neto izmaiņas iestādes pašu kapitāla prasību apjomā, kas izriet no pozīcijas pārklasificēšanas, izraisa pašu kapitāla prasību neto samazinājumu, iestāde saglabā papildu pašu kapitālu vienā līmenī ar šīm neto izmaiņām un publiski informē par šā papildu pašu kapitāla apjomu. Minētā papildu pašu kapitāla apjoms paliek nemainīgs līdz brīdim, kad iestājas šīs pozīcijas termiņš, ja vien kompetentās iestādes neatļauj iestādei pakāpeniski šo apjomu izslēgt jau agrāk.

5.Pozīcijas pārklasificēšana saskaņā ar šo pantu ir neatsaucama.

104b. pants
Prasības tirdzniecības nodaļai

1.Iestādes izveido tirdzniecības nodaļas un piesaista katru savu tirdzniecības portfeļa pozīciju kādai no šīm tirdzniecības nodaļām. Tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tai pašai tirdzniecības nodaļai vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgās tirdzniecības nodaļas saskaņotajai uzņēmējdarbības stratēģijai un tiek konsekventi pārvaldītas un uzraudzītas saskaņā ar 2. punktu.

2.Iestāžu tirdzniecības nodaļas visu laiku atbilst visām šādām prasībām:

(a)katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra un atšķirīga uzņēmējdarbības stratēģija un riska pārvaldības struktūra, kas ir atbilstoša šai darījumdarbības stratēģijai;

(b)katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidra organizatoriskā struktūra; pozīcijas katrā tirdzniecības nodaļā pārvalda iestādē izraudzīti dīleri; katram dīlerim tirdzniecības nodaļā ir īpaši pienākumi; katru dīleri piesaista tikai vienai tirdzniecības nodaļai; vienam dīlerim katrā tirdzniecības nodaļā ir vadošā loma, un viņš pārrauga šīs tirdzniecības nodaļas darbības un citus dīlerus;

(c)katrā tirdzniecības nodaļā nosaka pozīciju ierobežojumus saskaņā ar šīs tirdzniecības nodaļas uzņēmējdarbības stratēģiju;

(d)ziņojumus par darbībām, ienesīgumu, riska pārvaldību un reglamentācijas prasībām tirdzniecības nodaļas līmenī sagatavo vismaz reizi nedēļā un regulāri iesniedz iestādes vadības struktūrai;

(e)katrai tirdzniecības nodaļai ir skaidrs gada darbības plāns, tostarp detalizēti izstrādāta atalgojuma politika, kuras pamatā ir pareizi kritēriji, ko izmanto darba rezultātu mērīšanai.

3.Iestādes informē kompetentās iestādes par veidu, kā tās izpilda 2. punkta prasības. Kompetentās iestādes var lūgt iestādi izmainīt tirdzniecības nodaļu struktūru vai organizāciju, lai izpildītu šā panta prasības.

4.Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestādes, kas izmanto 325. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta metodes, lai noteiktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, var pieprasīt daļēju vai pilnīgu šā panta prasību nepiemērošanu. Kompetentās iestādes var atļaut šo nepiemērošanu, ja iestāde pierāda, ka:

(a)neatbilstība 2. punkta prasībām neradītu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iestādes spēju efektīvi pārvaldīt un uzraudzīt tirgus riskus saistībā ar tirdzniecības portfeļa pozīcijām;

(b)iestāde atbilst vispārīgajām tirdzniecības portfeļa pārvaldības prasībām, kas noteiktas 103. pantā.";

(50)regulas 105. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.    Visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, piemēro piesardzīgas vērtēšanas standartus, kā norādīts šajā pantā. Iestādes jo īpaši nodrošina, ka to tirdzniecības portfeļa pozīciju piesardzīgai novērtēšanai ir atbilstīga noteiktības pakāpe, ņemot vērā tirdzniecības portfeļa pozīciju un netirdzniecības portfeļa pozīciju, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, dinamisko būtību, prudenciālās atbilstības prasības un kapitāla prasību lietošanas veidu un mērķi attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības.";

(b)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"3.    Iestādes vismaz reizi dienā pārvērtē tirdzniecības portfeļa pozīcijas pēc to patiesās vērtības. Izmaiņas šo pozīciju vērtībā paziņo iestādes peļņas un zaudējumu pārskatā.

4.    Iestādes, kad tas iespējams, tirdzniecības portfeļa pozīcijas un netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas mērītas pēc to patiesās vērtības, vērtē pēc tirgus cenas, arī tad, kad piemēro šīm pozīcijām attiecīgās kapitāla prasības.";

(c)panta 6. punktu aizstāj ar šādiem:

"6.    Ja novērtēšana pēc tirgus cenas nav iespējama, iestādes piesardzīgi veic savu pozīciju un portfeļu novērtēšanu pēc modeļa, tostarp aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām un netirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas mērītas pēc to patiesās vērtības.";

(d)panta 7. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

"Šā punkta d) apakšpunkta vajadzībām modeli izstrādā vai apstiprina neatkarīgi no tirdzniecības nodaļas, un to izmēģina neatkarīgi, ietverot matemātisko aprēķinu, pieņēmumu un programmatūras ieviešanas validāciju.";

(e)panta 11. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a)    papildu laiks, kas būtu nepieciešams, lai slēgtu pozīciju vai ierobežotu riskus, kuri piemīt pozīcijai, pārsniedzot likviditātes periodus, kas piesaistīti šīs pozīcijas riska faktoriem saskaņā ar 325.be pantu;";

(51)regulas 106. pantu groza šādi:

(a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"2.    Šā panta 1. punkta prasības piemēro, neskarot prasības, kas piemērojamas attiecīgi netirdzniecības portfeļa vai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, kurai samazina risku.

3.    Ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumu vai darījuma partnera riska darījumu, izmantojot kredītu atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo kredītu atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst kā iekšējo risku ierobežošanu netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumā vai darījuma partnera riska darījumā, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja iestāde slēdz citu kredītu atvasinātā instrumenta darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā kompensē iekšējā riska ierobežošanas tirgus risku.

Gan iekšējo riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kredītu atvasināto instrumentu, kas noslēgts ar trešo personu, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskiem.";

(b)pantam pievieno šādu 4., 5. un 6. punktu:

"4.    Ja iestāde ierobežo risku netirdzniecības portfeļa kapitāla riska darījumam, izmantojot kapitāla atvasināto instrumentu, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo kapitāla atvasinātā instrumenta pozīciju atzīst kā iekšējo risku ierobežošanu netirdzniecības portfeļa kapitāla riska darījumā, lai aprēķinātu riska darījuma riska svērtās vērtības, kas minētas 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja iestāde slēdz citu kapitāla atvasinātā instrumenta darījumu ar piemērotu trešās personas aizsardzības devēju, kurš atbilst prasībām attiecībā uz netirdzniecības portfeļa nefondēto kredītaizsardzību un pilnībā kompensē iekšējā riska ierobežošanas tirgus risku.

Gan iekšējo riska ierobežošanu, kas atzīta saskaņā ar pirmo daļu, gan kapitāla atvasināto instrumentu, kas noslēgts ar trešo personu, iekļauj tirdzniecības portfelī, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības tirgus riskiem.

5. Ja iestāde ierobežo risku netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska darījumam, izmantojot procentu likmju riska pozīciju, ko iegrāmato tirdzniecības portfelī, šo pozīciju uzskata par iekšēju riska ierobežošanu, lai varētu novērtēt procentu likmju riskus, ko rada netirdzniecības pozīcijas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantu, izpildot šādus nosacījumus:

(a)minēto pozīciju piesaista tirdzniecības nodaļai, kura izveidota saskaņā ar 104.b pantu un kuras uzņēmējdarbības stratēģija paredz vienīgi tirgus riska pārvaldīšanu un mīkstināšanu iekšējai riska ierobežošanai procentu likmju riska darījumos. Šim nolūkam minētā tirdzniecības nodaļa var izveidot citas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām vai citām iestādes tirdzniecības nodaļām, ja vien šīs citas tirdzniecības nodaļas pilnībā kompensē tirgus risku, ko rada šīs citas procentu likmju riska pozīcijas, izveidojot pretējas procentu likmju riska pozīcijas ar trešām personām;

(b)iestāde pilnībā dokumentē, kā katra pozīcija mīkstina procentu likmju riskus, ko rada netirdzniecības portfeļa pozīcijas, to prasību vajadzībām, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 84. un 98. pantā;

6. Pašu kapitāla prasības visu to pozīciju tirgus riskiem, kas piesaistītas vai izveidotas tirdzniecības nodaļā, kas minēta 3. punkta a) apakšpunktā, aprēķina katru atsevišķi kā atsevišķus portfeļus, un tās papildina pašu kapitāla prasības citām tirdzniecības portfeļa pozīcijām.";

(52)regulas 107. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Šīs regulas vajadzībām riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu sabiedrībām, trešo valstu kredītiestādēm un trešo valstu biržām uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto sabiedrību piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.";

(53)regulas 128. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1. Iestādes piemēro 150 % riska pakāpi riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.

2. Šajā pantā iestādes uzskata spekulatīvu nekustamā īpašuma finansēšanu par riska darījumiem, kas saistīti ar īpaši augstu risku.";

(54)regulas 132. pantu aizstāj ar šādu:

"132. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska svērtā riska darījuma vērtību, reizinot riska svērtā riska darījuma vērtību KIU riska darījumos, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punkta pirmajā daļā minētajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.Iestādes var izmantot 132.a panta 1. punktā noteikto caurskatāmības pieeju vai 132.a panta 2. punktā noteikto pilnvaru pieeju, ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

Saskaņā ar 132.b panta 2. punktu iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju vai pilnvaru pieeju, piesaista saviem riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā riska svērumu 1,250 % ("atkāpšanās metode").

Iestādes var aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, izmantojot šajā punktā minēto pieeju kombināciju, ja ir izpildīti nosacījumi šo pieeju lietošanai.

3.Iestādes var noteikt riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar pieejām, kas minētas 132.a pantā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)KIU ir vai nu:

(I)pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), ko regulē Direktīva 2009/65/EK;

(II)ES AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas reģistrēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punktu;

(III)AIF, ko pārvalda ES AIFP, kas licencēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu;

(IV)AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP, kas licencēts saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 37. pantu; vai

(V)ārpussavienības AIF, ko pārvalda ārpussavienības AIFP un laiž tirgū saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. pantu;

(b)KIU prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir iekļautas:

(I)aktīvu kategorijas, kurās KIU ir atļauts ieguldīt,

(II)ja pastāv ieguldījumu limiti — relatīvie limiti un to aprēķināšanas metodika;

(c)KIU ziņojumi iestādei atbilst šādām prasībām:

(I)par KIU darbību ziņo vismaz tikpat bieži kā par iestādes darbību,

(II)finanšu informācijas detalizācijas pakāpe ir pietiekama, lai iestāde varētu aprēķināt KIU riska darījumu riska svērtās vērtības saskaņā ar iestādes izvēlēto pieeju,

(III)ja iestāde izmanto caurskatāmības pieeju, informāciju par pamatā esošiem riska darījumiem pārbauda neatkarīga trešā persona.

4.Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai varētu aprēķināt riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar 132.a panta pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)trešā persona ir vai nu:

(I)KIU depozitārā iestāde vai depozitārā finanšu iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozitārajā iestādē vai depozitārajā finanšu iestādē;

(II)to KIU gadījumā, kas nav ietverti i) apakšpunktā, KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība atbilst 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumam.

(b)trešā persona veic aprēķinus, izmantojot metodes, kas minētas attiecīgi 132.a panta 1., 2. un 3. punktā;

(c)ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina šajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

Ja iestāde izmanto pieejas, kas minētas 132.a pantā, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības KIU ("1. līmeņa KIU") riska darījumiem, un jebkurš no 1. līmeņa KIU pamatā esošajiem riska darījumiem ir riska darījums cita KIU ("2. līmeņa KIU") daļu vai ieguldījumu apliecību veidā, riska darījumu riska svērtās vērtības 2. līmeņa KIU riska darījumiem var aprēķināt ar jebkuru no trim 2. punktā minētajām pieejām. Iestāde var izmantot caurskatāmības pieeju, aprēķinot riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem 3. līmenī un jebkurā turpmākā līmenī, tikai tad, ja ir lietojusi šo pieeju aprēķiniem iepriekšējā līmenī. Jebkurā citā gadījumā tā izmanto atkāpšanās pieeju.

6.Riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem, kas aprēķinātas saskaņā ar caurskatāmības pieeju un pilnvaru pieeju, ir ierobežotas ar minēto KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta ar atkāpšanās pieeju.";

(55)regulā iekļauj šādu 132.a pantu:

"132.a pants
Pieejas KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

1.Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījumu riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.

2.Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, lai varētu izmantot caurskatāmības pieeju, var aprēķināt riska darījumu riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar ierobežojumiem, kas noteikti KIU pilnvarās un attiecīgajos tiesību aktos.

Pirmās daļas nolūkiem iestādes veic aprēķinus, pieņemot, ka KIU vispirms izraisa riska darījumus maksimālā apmērā, kādu pieļauj to pilnvaras vai attiecīgie tiesību akti, riska darījumos, kas piesaista augstākās pašu kapitāla prasības, un tad turpina izraisīt riska darījumus dilstošā secībā, kamēr sasniedz maksimālo kopējo riska darījumu ierobežojumu.

Iestādes veic aprēķinus, kas minēti pirmajā daļā, izmantojot metodes, kas noteiktas šajā nodaļā, šīs sadaļas 5. nodaļā un šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā.

3.Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām, iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aizstāt pašu kapitāla prasību attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada minētā KIU atvasinātā instrumenta riska darījumi, ar summu, kas vienāda ar 50 % no riska darījuma vērtības šiem riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, iestāde var izslēgt no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku tos atvasinātā instrumenta riska darījumus, uz kuriem šī prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iestādes aprēķina 2. punktā minētās riska darījumu riska svērtās vērtības, ja nav pieejami kādi no šiem aprēķiniem nepieciešamajiem ievades datiem.

EBI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz [deviņi mēneši pēc stāšanās spēkā].

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.";

(56)regulā iekļauj šādu 132.b pantu:

"132.b pants
Izņēmumi attiecībā uz metodēm KIU riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai

5.Iestādes izslēdz no 132. pantā minētajiem aprēķiniem KIU turētos pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentus, un tie jāatskaita saskaņā ar attiecīgi 36. panta 1. punktu, 56. pantu un 66. pantu.

6.Iestādes var izslēgt no 132. pantā minētajiem aprēķiniem riska darījumus KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā 150. panta 1. punkta g) un h) apakšpunkta izpratnē un tā vietā piemērot šiem riska darījumiem aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā.";

(57)regulas 152. pantu aizstāj ar šādu:

"152. pants
Aprēķina procedūra riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā

1.Riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā iestādes aprēķina riska svērtā riska darījuma vērtības, reizinot KIU riska darījumu riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šajā pantā minētajām pieejām, ar šo iestāžu turēto daļu vai ieguldījumu apliecību procentuālo īpatsvaru.

2.Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām ir pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, caurskata šos pamatā esošos riska darījumus, lai aprēķinātu KIU riska darījumu riska svērto vērtību, sverot attiecībā uz risku visus pamatā esošos KIU riska darījumus, it kā šīs iestādes tos turētu tiešā veidā.

3.Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta d) apakšpunkta prasībām, iestādes, kas aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aizstāt pašu kapitāla prasību attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada minētā KIU atvasinātā instrumenta riska darījumi, ar summu, kas vienāda ar 50 % no riska darījuma vērtības šiem riska darījumiem, kas aprēķināta attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, iestāde var izslēgt no pašu kapitāla prasības aprēķiniem attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku tos atvasinātā instrumenta riska darījumus, uz kuriem šī prasība neattiektos, ja tos tiešā veidā izraisītu iestāde.

4.Iestādes, kas piemēro caurskatāmības pieeju saskaņā ar 2. un 3. punktu un atbilst pastāvīgas daļējas izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar 150. pantu, vai kas neatbilst šajā nodaļā minēto metožu izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz visiem vai daļu no pamatā esošajiem KIU riska darījumiem, aprēķina riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas, ievērojot šādus principus:

(a)riska darījumiem, kas ietilpst 147. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajā kapitāla vērtspapīru riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro vienkāršo riska pakāpju pieeju, kā norādīts 155. panta 2. punktā;

(b)riska darījumiem, kas ietilpst vērtspapīrošanas riska darījumu kategorijā, iestādes piemēro uz reitingiem balstīto metodi, kā norādīts 261. pantā;

(c)visiem citiem pamatā esošajiem riska darījumiem iestādes piemēro standartizēto pieeju, kā norādīts šīs sadaļas 2. nodaļā.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem, ja iestāde nespēj noteikt atšķirību starp privātu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, biržā tirgotu kapitāla vērtspapīru riska darījumiem un citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tā attiecīgos riska darījumus pielīdzina citiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem.

5.Ja ir izpildīti 132. panta 3. punkta nosacījumi, iestādes, kurām nav pietiekami daudz informācijas par atsevišķiem pamatā esošiem KIU riska darījumiem, var aprēķināt riska darījumu riska svērto vērtību šiem riska darījumiem saskaņā ar pilnvaru pieeju, kas paredzēta 132.a panta 2. punktā. Tomēr, riska darījumiem, kas minēti šā panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, iestādes piemēro tajos noteiktās pieejas.

6.Saskaņā ar 132.b panta 2. punktu iestādes, kas neizmanto caurskatāmības pieeju saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu vai pilnvaru pieeju saskaņā ar šā panta 5. punktu, izmanto atkāpšanās pieeju, kas minēta 132. panta 2. punktā.

7.Iestādes, kurām nav atbilstīgu datu vai informācijas, lai varētu aprēķināt riska svērtās vērtības KIU saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punkta pieejām, var izmantot trešās personas aprēķinus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)trešā persona ir vai nu:

(I)KIU depozītu iestāde vai depozītu finanšu iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda tikai vērtspapīros un nogulda visus vērtspapīrus šajā depozītu iestādē vai depozītu finanšu iestādē;

(II)attiecībā uz KIU, kas nav ietverti i) punktā, KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunkta kritērijiem.

(b)riska darījumiem, kas nav minēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieeju, kas minēta 132.a panta 1. punktā;

(c)riska darījumiem, kas minēti 4. punkta a), b) un c) apakšpunktos, trešā persona veic aprēķinus saskaņā ar pieejām, kas tajos noteiktas;

(d)ārējais revidents ir apstiprinājis trešās personas aprēķinu pareizību.

Iestādes, kas izmanto trešo personu aprēķinus, reizina šajos aprēķinos iegūtās riska darījumu riska svērtās vērtības KIU riska darījumiem ar koeficientu 1,2.

8.Šā panta vajadzībām piemēro 132. panta 5. un 6. punkta un 132.b panta noteikumus.";

(58)regulas 201. panta 1. punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"h) atbilstīgi centrālie darījumu partneri.";

(59)regulā iekļauj šādu 204.a pantu:

"204.a pants
Atbilstoši kapitāla atvasināto instrumentu veidi

1.Iestādes var izmantot kapitāla atvasinātos instrumentus, kas ir kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumi vai ir ekonomiskās izpausmes ziņā tiem līdzīgi, kā atbilstošu kredītaizsardzību vienīgi tādēļ, lai īstenotu iekšējā riska ierobežošanas pozīcijas.

Ja iestāde pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo aizsargātā aktīva vērtības pazemināšanos (vai nu samazinot patieso vērtību, vai papildinot rezerves), šāda kredītaizsardzība netiek atzīta par atbilstošu.

2.Ja iestāde veic iekšēju riska ierobežošanu, izmantojot kapitāla atvasināto instrumentu, lai šī iekšējā riska ierobežošana tiktu atzīta par atbilstošu kredītaizsardzību šīs nodaļas vajadzībām, kredītrisks, kas pārvietots uz tirdzniecības portfeli, tiks pārvietots uz trešo personu vai personām.

Ja iekšējā riska ierobežošana ir veikta saskaņā ar pirmo daļu un ja ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tad iestādes, kad tās saņem nefondēto kredītaizsardzību, riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšanai piemēro šīs nodaļas 4.–6. iedaļā minētos noteikumus.";

(60)regulas 223. pantu groza šādi:

(a)panta 3. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

"OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto 6. nodaļas 6. iedaļā minēto metodi, EVA aprēķina šādi:

."

(b)panta 5. punktā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

"OTC atvasināto instrumentu darījumiem iestādes, kas izmanto šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā minētās metodes, ņem vērā nodrošinājuma radīto riska mīkstināšanas ietekmi saskaņā ar noteikumiem, kas attiecīgi paredzēti šajās iedaļās.";

(61)regulas 272. pantā 6. un 12. punktu aizstāj ar šādiem:

"6) "riska ierobežošanas kopa" ir darījumu grupa vienā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kur ir atļauta pilnīga vai daļēja kompensēšana, nosakot potenciālu nākotnes riska darījumu saskaņā ar metodēm, kas norādītas šīs nodaļas 3. vai 4. iedaļā;

12) '"pašreizējā tirgus vērtība" jeb "CMV" šīs nodaļas 3.–5. iedaļas vajadzībām ir visu darījumu neto tirgus vērtība jebkura nodrošinājuma, kas turēts vai iesniegts, bruto savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā, aprēķinot CMV, ieskaita gan pozitīvās, gan negatīvās tirgus vērtības;";

(62)regulas 272. pantā iekļauj šādu 7.a un 12.a punktu:

"7.a) "vienvirziena līgums par drošības rezervi" ir līgums par drošības rezervi, saskaņā ar kuru iestādei jāiesniedz darījumu partnerim mainīgās drošības rezerves, bet nav tiesību saņemt šādas mainīgās drošības rezerves no darījumu partnera, vai otrādi;"

"12.a) "neto neatkarīgs nodrošinājums" jeb "NICA" ir summa, ko veido neto nodrošinājuma svārstīguma korekcijas vērtība, kas attiecīgi saņemta vai iesniegta savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, izņemot mainīgo drošības rezervi;";

(63)regulas 273. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.    Iestādes aprēķina II pielikumā minēto līgumu riska darījumu vērtību, pamatojoties uz vienu no metodēm, kas izklāstītas šīs nodaļas 3.–6. iedaļā saskaņā ar šo pantu.

Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 2. punkta nosacījumiem, neizmanto šīs nodaļas 4. iedaļā minēto metodi. Iestāde, kas neatbilst 273.a panta 3. punkta nosacījumiem, neizmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi.

Nosakot II pielikuma 3. punktā minēto līgumu riska darījumu vērtību, iestāde neizmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi.

Iestādes grupā drīkst pastāvīgi apvienojumā izmantot šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētās metodes. Atsevišķa iestāde nedrīkst pastāvīgi apvienojumā izmantot šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētās metodes."

(b)panta 6., 7., 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem:

"6. Saskaņā ar visām šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm riska darījuma vērtība konkrētam darījuma partnerim ir vienāda ar riska darījumu vērtību summu, ko aprēķina katrai šā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopai.

Atkāpjoties no pirmās daļas prasībām, ja vienu līgumu par drošības rezervi piemēro vairākām minētā darījuma partnera savstarpējo prasījumu ieskaita kopām un iestāde izmanto kādu no metodēm, kas minētas šīs nodaļas 3. un 6. iedaļā, lai aprēķinātu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu riska darījuma vērtību, minēto riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo iedaļu.

Konkrētam darījuma partnerim riska darījuma vērtība noteiktai II pielikumā norādīto OTC atvasināto instrumentu savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas aprēķināta saskaņā ar šo nodaļu, ir lielāka par nulli un starpību starp riska darījumu summu visās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās ar darījuma partneri un šā darījuma partnera CVA summu, kuru iestāde ir atzinusi par norakstītu. Kredīta vērtības korekcijas aprēķina, neņemot vērā izlīdzinošo debeta vērtības korekciju, kas saistīta ar sabiedrības pašas kredītrisku un ko no pašu kapitāla jau izslēdz saskaņā ar 33. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

7. Aprēķinot riska darījuma vērtību saskaņā ar šīs nodaļas 3.–5. iedaļā minētajām metodēm, iestādes var uzskatīt divus OTC atvasināto instrumentu līgumus, kas iekļauti tajā pašā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā un ir pilnīgi atbilstīgi, par vienu līgumu ar nosacītu pamatsummu, kas vienāda ar nulli.

Pirmās daļas nolūkiem divi OTC atvasināto instrumentu līgumi ir pilnīgi atbilstīgi, ja atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)to riska pozīcijas ir pretējas;

(b)to pazīmes, izņemot tirdzniecības datumu, ir identiskas;

(c)to naudas plūsmas pilnībā viena otru kompensē.

8. Riska darījumiem, kuri rodas no ilgstošo norēķinu darījumiem, iestādes nosaka riska darījuma vērtību, izmantojot jebkuru no šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm, neatkarīgi no tā, kādu metodi iestāde ir izvēlējusies piemērot OTC atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem. Aprēķinot pašu kapitāla prasības ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kas izmanto 3. nodaļā noteikto pieeju, var pastāvīgi un neatkarīgi no attiecīgo pozīciju būtiskuma piešķirt riska pakāpes saskaņā ar 2. nodaļā noteikto metodi.

9. Attiecībā uz šīs nodaļas 3.–6. iedaļā minētajām metodēm iestādes klasificē darījumus, kuros ir konstatēts specifiskais korelācijas risks, saskaņā ar 291. pantu.";

(64)regulā iekļauj šādu 273.a un 273.b pantu:

"273.a pants
Riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumi

1.Iestāde var aprēķināt atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību saskaņā ar 4. punktā minēto metodi, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)EUR 150 miljoni.

Šā punkta nolūkiem iestādes nosaka bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru konkrētā dienā, iekļaujot tajā visas atvasināto instrumentu pozīcijas, izņemot kredītu atvasinātos instrumentus, kas atzīti par iekšējās riska ierobežošanas pozīcijām, salīdzinot ar netirdzniecības portfeļa kredītriska darījumiem.

2.Iestāde var aprēķināt procentu likmju, ārvalstu valūtu un zelta atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību saskaņā ar 5. iedaļu, ar noteikumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmērs nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)5 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)EUR 20 miljoni.

Šā punkta nolūkiem iestādes nosaka bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru konkrētā dienā, iekļaujot tajā visas atvasināto instrumentu pozīcijas, kas attiecas uz II pielikuma 1. un 2. punktā minētajiem līgumiem.

3.1. un 2. punkta nolūkiem iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances atvasināto instrumentu darījumu apmēru konkrētā dienā saskaņā ar šādām prasībām:

(a)atvasināto instrumentu pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētā datumā. Ja kādas pozīcijas tirgus cena konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību;

(b)garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

4.Iestādes paziņo kompetentajām iestādēm šīs nodaļas 4. vai 5. iedaļā minētās metodes, kuras tās attiecīgi izmanto vai kuru izmantošanu pārtrauc, lai aprēķinātu atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību.

5.Iestādes neiesaistās atvasināto instrumentu darījumā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. un 2. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējumā.

273b. pants
Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības vienkāršotu aprēķināšanas metožu izmantošanas nosacījumu neizpilde

1.Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

2.Iestāde pārtrauc piemērot 273.a panta 1. vai 2. punktu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iestājas kāds no šādiem notikumiem:

(a)iestāde neatbilst kādam no 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)iestāde neatbilst kādam no attiecīgi 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

3.Ja iestāde pārtrauc piemērot 273.a panta 1. vai 2. punktu, tā drīkst noteikt atvasināto instrumentu pozīciju riska darījuma vērtību, izmantojot attiecīgi šīs nodaļas 4. vai 5. iedaļā minētās metodes, tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka ir izpildīti visi 273.a panta 1. vai 2. punkta nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktu pilna gada periodu.";

(65)regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļu aizstāj ar šādu:

"3. iedaļa
Standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku

274. pants
Riska darījuma vērtība

1.Iestāde var aprēķināt atsevišķa riska darījuma vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī visiem darījumiem, uz ko attiecas līgumiskā ieskaita līgums, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

(a)ieskaita līgums pieder kādam no līgumiskā ieskaita līguma veidiem, kas minēti 295. pantā;

(b)kompetentās iestādes atzīst ieskaita līgumu saskaņā ar 296. pantu;

(c)iestāde ir izpildījusi pienākumus, kas paredzēti 297. pantā attiecībā uz ieskaita līgumiem.

Ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts, iestāde strādā ar katru darījumu tā, it kā tā būtu pašas šīs iestādes savstarpējo prasījumu ieskaita kopa.

2.Iestāde aprēķina savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz darījumu partnera kredītriska metodi šādi:

kur:

RC    =    aizvietošanas vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 275. pantu;

PFE    =    iespējamā nākotnes riska darījuma vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 278. pantu;

α    =    1,4.

3.Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar vienošanās līgumu par drošības rezervi ierobežo ar tās pašas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību, uz ko neattiecas nekāds līgums par drošības rezervi.

4.Ja vienai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai piemēro vairākus līgumus par drošības rezervi, iestādes piesaista katru šo līgumu par drošības rezervi darījumu grupai savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kurā līgumu par drošības rezervi piemēro saskaņā ar līgumu, un aprēķina riska darījuma vērtību katram no šajā grupā iekļautajiem darījumiem atsevišķi.

5.Iestādes var noteikt riska darījumu vērtību kā nulli savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

(a)savstarpējo prasījumu ieskaita kopa sastāv tikai no pārdotajiem iespēju līgumiem;

(b)savstarpējo prasījumu ieskaita kopas pašreizējā tirgus vērtība visu laiku ir negatīva;

(c)visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iekļauto iespēju līgumu prēmijas iestāde ir saņēmusi jau iepriekš, lai nodrošinātu līgumu izpildi;

(d)uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu neattiecas neviens līgums par drošības rezervi.

6.Savstarpējo prasījumu ieskaita kopā iestādes aizstāj darījumu, kas ir nopirkto vai pārdoto dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumu lineāra kombinācija, ar visām atsevišķajām iespējām, kas veido minēto lineāro kombināciju, ko uzskata par individuālu darījumu, aprēķinot savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību saskaņā ar šo iedaļu.

275. pants
Aizvietošanas vērtība

1.Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību ("RC") savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām neattiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

2.Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību atsevišķām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

kur:

VM        =    neto mainīgās drošības rezerves svārstīguma korekcija, kas attiecīgi regulāri saņemta vai iesniegta savstarpējo prasījumu ieskaita kopai, lai mīkstinātu izmaiņas šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas CMV;    

TH        =    maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA        =    minimālais nododamais apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi.

3.Iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz kurām attiecas līgums par drošības rezervi, izmantojot šādu formulu:

kur:

i    =    indekss, kas apzīmē savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, uz kurām attiecas viens līgums par drošības rezervi;

CMVi    =    savstarpējo prasījumu ieskaita kopas "i" CMV;

VMMA    =    summa, ko veido nodrošinājuma svārstīguma korekcija, kas attiecīgi regulāri saņemta vai iesniegta vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, lai mīkstinātu izmaiņas to CMV;

NICAMA    =    saņemtās vai iesniegtās nodrošinājuma vērtības (CVA), kurai piemērota svārstīguma korekcija, summa, kāda tā piemērojama, vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav VMMA

Pirmās daļas nolūkiem NICAMA var aprēķināt tirdzniecības līmenī, savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī vai visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu līmenī, kam piemēro līgumu par drošības rezervi, atkarībā no līmeņa, kurā piemēro līgumu par drošības rezervi.

276. pants
Nodrošinājuma atzīšana un apstrāde

1.Šīs iedaļas nolūkiem iestādes aprēķina VM, VMMA, NICA un NICAMA nodrošinājuma summas, piemērojot visas šādas prasības:

(a)ja visi darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, pieder tirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir piemērots saskaņā ar 299. pantu;

(b)ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa satur vismaz vienu darījumu, kas pieder netirdzniecības portfelim, atzīst vienīgi to nodrošinājumu, kas ir piemērots saskaņā ar 197. pantu;

(c)no darījumu partnera saņemtu nodrošinājumu atzīst ar pozitīvu zīmi, un nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, atzīst ar negatīvu zīmi;

(d)jebkura veida saņemta vai iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju aprēķina saskaņā ar 223. pantu. Šo aprēķinu nolūkiem iestādes neizmanto metodi, kas minēta 225. pantā;

(e)to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VM, gan NICA;

(f)to pašu nodrošinājuma pozīciju vienlaikus neiekļauj gan VMMA, gan NICAMA;

(g)jebkuru nodrošinājumu, kas iesniegts darījumu partnerim, ir nodalīts no šā darījumu partnera aktīviem un šādas nodalīšanas dēļ ir neaizskarams minētā darījumu partnera saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, neatzīst, aprēķinot NICA un NICAMA.

2.Aprēķinot iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju, kas minēta 1. punkta d) apakšpunktā, iestādes aizstāj 223. panta 2. punkta formulu ar šādu formulu:

3.1. punkta d) apakšpunkta nolūkiem iestādes nosaka likvidācijas periodu, kas ir būtisks, aprēķinot jebkura saņemta vai iesniegta nodrošinājuma svārstīguma korekciju, saskaņā ar kādu no šādiem laikposmiem:

(a)276. panta 1. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām šis laikposms ir viens gads;

(b)276. panta 2. un 3. punktā minētajām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām šis laikposms ir maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 279.d panta 1. punkta b) apakšpunktu.

277. pants
Darījumu attiecināšana uz riska kategorijām

1.Iestādes attiecina katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījumu uz kādu no šādām sešām riska kategorijām, lai noteiktu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamo nākotnes riska darījumu, kā minēts 278. pantā:

(a)procentu likmju risks;

(b)ārvalstu valūtu risks;

(c)kredītrisks;

(d)kapitāla vērtspapīru risks;

(e)preču risks;

(f)citi riski.

2.Iestādes veic 1. punktā minēto attiecināšanu, pamatojoties uz darījuma primāro risku raksturojošo rādītāju. Darījumiem, kas nav minēti 3. punktā, primārais risku raksturojošais rādītājs ir vienīgais būtiskais risku raksturojošais rādītājs atvasinātā instrumenta pozīcijai.

3.Sākot no [šīs regulas piemērošanas datums], attiecībā uz atvasināta instrumenta darījumu, kas piesaistīts tirdzniecības portfelim un attiecībā uz kuru iestāde izmanto metodes, kas minētas 1.a vai 1.b nodaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, primārais risku raksturojošais rādītājs ir riska faktors, kas saistīts ar augstāko absolūto jutīgumu no visiem jutīgajiem šā darījuma apstākļiem, kas aprēķināts saskaņā ar IV sadaļas 1.b nodaļu.

4.Neierobežojot 1. un 2. punktu, kad iestādes attiecina darījumus uz 1. punktā minētajām riska kategorijām, tās piemēro šādas prasības:

(g)ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs ir inflācijas mainīgais lielums, iestādes attiecina darījumu uz procentu likmju riska kategoriju;

(h)ja darījuma primārais risku raksturojošais rādītājs ir mainīgais lielums attiecībā uz klimatu, iestādes attiecina darījumu uz preču riska kategoriju.

5.Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, iestādes attiecina atvasināta instrumenta darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju uz vairāk nekā vienu riska kategoriju. Ja viena šāda darījuma visi būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder tai pašai riska kategorijai, iestādēm tikai vienu reizi jāattiecina šis darījums uz minēto riska kategoriju, pamatojoties uz visbūtiskāko no šiem risku raksturojošajiem rādītājiem. Ja viena šāda darījuma būtiskie risku raksturojošie rādītāji pieder dažādām riska kategorijām, iestādes attiecina šo darījumu vienu reizi uz katru riska kategoriju, attiecībā uz kuru darījumam ir vismaz viens būtisks risku raksturojošs rādītājs, pamatojoties uz visbūtiskāko risku raksturojošo rādītāju attiecīgajā riska kategorijā.

6.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

(a)metodi, kā apzināt darījumu vienīgo būtisko risku raksturojošo rādītāju, izņemot tos, kas minēti 3. punktā;

(b)metodi, kā apzināt darījumus ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošu rādītāju un kā apzināt visbūtiskāko no tiem 3. punkta nolūkiem.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

277.a pants
Riska ierobežošanas kopas

1.Iestādes izveido attiecīgas riska ierobežošanas kopas katrai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska kategorijai un piesaista katru darījumu šīm riska ierobežošanas kopām šādi:

(a)darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārais risku raksturojošais rādītājs ir izteikts tai pašā valūtā;

(b)darījumus, kas attiecināti uz ārvalstu valūtu riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja tās primārā risku raksturojošā rādītāja pamatā ir tas pats valūtas pāris;

(c)visus darījumus, kas attiecināti uz kredītriska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

(d)visus darījumus, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai;

(e)darījumus, kas attiecināti uz preču riska kategoriju, piesaista vienai no šādām piecām riska ierobežošanas kopām, pamatojoties uz to primārā risku raksturojošā rādītāja raksturu:

(I)enerģija;

(II)metāli;

(III)lauksaimniecības preces;

(IV)klimatiskie apstākļi;

(V)citas preces.

(f)darījumus, kas attiecināti uz citu risku kategoriju, piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir identisks.

Punkta a) apakšpunkta nolūkiem darījumus, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kam inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs, piesaista atsevišķām riska ierobežošanas kopām, kas nav tās riska ierobežošanas kopas, kuras izveidotas darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju, kurai inflācijas mainīgais lielums ir primārais risku raksturojošais rādītājs. Minētos darījumus piesaista tai pašai riska ierobežošanas kopai vienīgi tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir izteikts tai pašā valūtā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestādes izveido atsevišķas individuālas riska ierobežošanas kopas katrā riska kategorijā šādiem darījumiem:

(a)darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs ir vai nu tirgus izraisīts risku raksturojoša rādītāja svārstīgums, vai tā īstenots svārstīgums, vai korelācija starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem;

(b)darījumiem, kuru primārais risku raksturojošais rādītājs ir starpība starp diviem risku raksturojošiem rādītājiem, kas attiecināti uz to pašu riska kategoriju, vai darījumiem, kuri sastāv no divām maksājuma pozīcijām, kas izteiktas tai pašā valūtā, un kuru risku raksturojošais rādītājs no tās pašas primārā risku raksturojošā rādītāja riska kategorijas ir iekļauts citā maksājuma pozīcijā, nevis tajā, kas satur primāro risku raksturojošo rādītāju.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja to primārais risku raksturojošais rādītājs ir identisks.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkiem iestādes piesaista darījumus tai pašai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai tikai tad, ja risku raksturojošo rādītāju pāris šajos darījumos, kā minēts b) apakšpunktā, ir identisks un abi risku raksturojošie rādītāji šajā pārī ir pozitīvi korelēti. Pretējā gadījumā iestādes piesaista b) apakšpunktā minētos darījumus vienai no riska ierobežošanas kopām, kas izveidotas saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties tikai uz vienu no diviem risku raksturojošajiem rādītājiem, kas minēti b) apakšpunktā.

3.Iestādes pēc kompetento iestāžu pieprasījuma dara pieejamu riska ierobežošanas kopu skaitu, kas izveidots saskaņā ar 2. punktu katrai riska kategorijai, kā arī primāro risku raksturojošo rādītāju vai risku raksturojošo rādītāju pāri katrā no šīm riska ierobežošanas kopām un darījumu skaitu katrā no šīm riska ierobežošanas kopām.

278. pants
Iespējamais nākotnes riska darījums

1.Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamo nākotnes riska darījumu ("PFE") iestādes aprēķina šādi:

kur:

a    =    indekss, kas apzīmē riska kategorijas, kuras iekļautas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamā nākotnes riska darījuma aprēķinos;

AddOn(a)    =    papildinājums riska kategorijai "a", kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgi 280.a–280.f pantu;

multiplier    =    reizinātājs, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktā minēto formulu.

Šo aprēķinu nolūkiem iestādes iekļauj attiecīgās riska kategorijas papildinājumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamā nākotnes riska darījuma aprēķinos, ja vismaz viens šīs savstarpējo prasījumu ieskaita kopas darījums ir attiecināts uz šo riska kategoriju.

2.Vairāku savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iespējamo nākotnes riska darījumu, uz ko attiecas viens līgums par drošības rezervi, kā minēts 275. panta 3. punktā, aprēķina kā visu attiecīgo individuālo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu summu, it kā uz tām neattiektos nekāda veida līgums par drošības rezervi.

3.Panta 1. punkta nolūkiem reizinātāju aprēķina šādi:

kur:

Floorm    =    5 %;

y        =    

z        =

NICAi    =    neto neatkarīga nodrošinājuma summa, kas aprēķināta tikai darījumiem, kuri iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā "i". NICAi aprēķina tirdzniecības līmenī vai savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī, atkarībā no līguma par drošības rezervi.

279. pants
Riska pozīcijas aprēķināšana

Lai aprēķinātu riska kategorijas papildinājumus, kas minēti 280.a–280.f pantā, iestādes aprēķina katra darījuma riska pozīciju savstarpējo prasījumu ieskaita kopā šādi:

kur:

δ        =    darījuma uzraudzības delta rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar 279.a pantā iekļauto formulu;

AdjNot    =    darījuma koriģētā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 279.b pantu;

MF        =    darījuma termiņa faktors, kas aprēķināts saskaņā ar 279.c pantā iekļauto formulu.

279.a pants
Uzraudzības delta rādītājs

1.Iestāde aprēķina uzraudzības delta rādītāju (δ) šādi:

(a)attiecībā uz dzēšanas vai pārdošanas iespēju līgumiem, kas šīs iespējas pircējam dod tiesības pirkt vai pārdot pamatā esošu instrumentu par pozitīvu cenu vienā datumā nākotnē, izņemot gadījumus, kad šīs iespējas ir attiecinātas uz procentu likmju riska kategoriju, iestādes izmanto šādu formulu:

kur:

sign        =    

type        =    

N(x)        =    standartizēta normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīva sadalījuma funkcija, t. i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar "x";

P        =    iespējas līguma pamatā esošā instrumenta tūlītēja vai nākotnes cena;

K        =    iespējas līguma norunas cena;

T        =    iespējas līguma beigu termiņš, kas ir vienīgais datums nākotnē, kurā iespēju var īstenot. Beigu termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem;

σ        =    iespējas līguma uzraudzības svārstīgums, kas noteikts saskaņā ar 1. tabulu, pamatojoties uz darījuma riska kategoriju un iespējas līguma pamatā esošā instrumenta raksturu.

1. tabula

Iestāde, kas izmanto iespējas līguma pamatā esošā instrumenta nestandartizētu nākotnes darījuma cenu, nodrošina, ka:

i) nestandartizētā nākotnes darījuma cena atbilst iespējas līguma īpašībām;

ii) nākotnes darījuma cenu aprēķina, izmantojot attiecīgu procentu likmi, kas ir dominējoša pārskata sniegšanas dienā;

iii) nākotnes darījuma cenā ir integrētas pamatā esošā instrumenta paredzamās naudas plūsmas pirms iespēju līguma beigu termiņa.

(b)     attiecībā uz sintētiskās vērtspapīrošanas laidieniem iestādes izmanto šādu formulu:

kur:

sign    =

A    =    laidiena pievienošanas punkts;

D    =    laidiena atvienojuma punkts.

(c)attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti a) vai b) apakšpunktā, iestādes izmanto šādu uzraudzības delta rādītāju:

2.Šīs iedaļas nolūkiem garā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā nozīmē, ka darījuma tirgus vērtība palielinās, kad palielinās primārā risku raksturojošā rādītāja vērtība, un īsā pozīcija primārajā risku raksturojošajā rādītājā nozīmē, ka darījuma tirgus vērtība samazinās, kad palielinās primārā risku raksturojošā rādītāja vērtība.

Attiecībā uz darījumiem, kas minēti 277. panta 3. punktā, garā pozīcija ir darījums, kuram jutīguma zīme primārajā risku raksturojošajā rādītājā ir pozitīva, un īsā pozīcija ir darījums, kuram jutīguma zīme primārajā risku raksturojošajā rādītājā ir negatīva. Attiecībā uz darījumiem, kas nav minēti 277. panta 3. punktā, iestādes nosaka, vai šie darījumi ir garās vai īsās pozīcijas primārajā risku raksturojošajā rādītājā, pamatojoties uz objektīvu informāciju par šo darījumu struktūru vai nodomu.

3.Iestādes nosaka, vai darījums ar vairāk nekā vienu būtisku risku raksturojošo rādītāju ir garā pozīcija vai īsā pozīcija katrā būtiskajā risku raksturojošajā rādītājā saskaņā ar metodi, kas izmantota atbilstoši 2. punktam attiecībā uz primāro risku raksturojošo rādītāju.

4.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

(a)formulu, ko iestādes izmanto, lai aprēķinātu dzēšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītāju, kas attiecināts uz procentu likmju riska kategoriju, kura salīdzināma ar tirgus apstākļiem, kuros procentu likmes var būt negatīvas, kā arī uzraudzības svārstīgumu, kas ir piemērots minētajai formulai;

(b)kādu objektīvu informāciju par darījuma struktūru un nodomu iestādes izmanto, lai noteiktu, vai darījums, kas nav minēts 277. panta 2. punktā, ir garā vai īsā pozīcija tā primārajā risku raksturojošajā rādītājā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

279.b pants
Koriģētā nosacītā summa

1.Iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu šādi:

(a)darījumiem, kas attiecināti uz procentu likmju riska kategoriju vai kredītriska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu kā rezultātu, ko iegūst atvasinātā instrumenta līguma nosacīto summu reizinot ar uzraudzības ilguma koeficientu, ko aprēķina šādi:

kur:

R    =    uzraudzības diskonta likme; R = 5 %;

S    =    sākuma datums, tas ir, datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi. Ja pārskata sniegšanas dienā darījumā jau ir noteikti vai veikti maksājumi, sākuma datums ir vienāds ar nulli. Sākuma datumu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumā ir viens vai vairāki nākotnes datumi, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa, sākuma datums ir vienāds ar agrāko no turpmāk minētā:

i) datums vai agrākais no vairākiem nākotnes datumiem, kuros iestāde vai darījumu partneris var nolemt izbeigt darījumu pirms līgumā noteiktā termiņa;

ii) datums, kurā darījumā sāk noteikt vai veikt maksājumus, izņemot maksājumus, kas saistīti ar nodrošinājuma maiņu līgumā par drošības rezervi.

Ja darījumam ir finanšu instruments kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus, papildus darījuma pienākumiem, darījuma sākuma datumu nosaka, pamatojoties uz agrāko datumu, kurā pamatā esošais instruments sāk noteikt vai veikt maksājumus.

E    =    beigu datums, tas ir, datums, kurā iestāde un darījumu partneris apmainās ar darījuma pēdējā līgumiskā maksājuma vērtību. Beigu datumu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumam ir finanšu instruments kā pamatā esošs instruments, kas var izraisīt līgumiskus pienākumus, papildus darījuma pienākumiem, darījuma beigu datumu nosaka, pamatojoties uz darījuma pamatā esošā instrumenta pēdējo līgumisko maksājumu;

(b)darījumiem, kas attiecināti uz ārvalstu valūtu riska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu šādi:

(I)ja darījums sastāv no vienas maksājuma pozīcijas, koriģētā nosacītā summa ir atvasinātā instrumenta līguma nosacītā summa;

(II)ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un vienas maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir otras maksājuma pozīcijas nosacītā summa;

(III)ja darījums sastāv no divām maksājuma pozīcijām un katras maksājuma pozīcijas nosacītā summa ir izteikta citā valūtā, nevis iestādes pārskata sniegšanas valūtā, koriģētā nosacītā summa ir lielākā no abu maksājuma pozīciju nosacītajām summām pēc tam, kad šīs summas ir konvertētas iestādes pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa.

(c)darījumiem, kas attiecināti uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, iestādes aprēķina koriģēto nosacīto summu kā rezultātu, ko iegūst darījuma pamatā esošā instrumenta vienas vienības tirgus cenu reizinot ar vienību skaitu šajā pamatā esošajā instrumentā, kas norādīts darījumā.

Iestāde izmanto nosacīto summu kā koriģētu nosacīto summu, ja darījums, kas attiecināts uz kapitāla vērtspapīru riska kategoriju vai preču riska kategoriju, līgumā ir izteikts kā nosacīta summa, nevis kā vienību skaits pamatā esošajā instrumentā.

2.Iestādes nosaka nosacīto summu vai vienību skaitu pamatā esošajā instrumentā, lai varētu aprēķināt darījuma koriģēto nosacīto summu, kas minēta 1. punktā, šādi:

(a)ja darījuma nosacītā summa vai pamatā esošā instrumenta vienību skaits nav noteikts līdz tā līgumā noteiktajam termiņam:

(I)deterministiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir svērtais vidējais lielums no visām attiecīgi nosacīto summu vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita deterministiskajām vērtībām līdz darījuma līgumā noteiktajam termiņam, ja pakāpe ir tā laikposma proporcionālais īpatsvars, kurā piemēro katru nosacītās summas vērtību;

(II)stohastiskām nosacītām summām un pamatā esošā instrumenta vienību skaitam nosacītā summa ir summa, kas noteikta, iekļaujot pašreizējās tirgus vērtības formulā nākotnes tirgus vērtību aprēķināšanai.

(b)bināriem un digitāliem iespēju līgumiem nosacītā summa ir lielākā vērtība no šā iespējas līguma izmaksāšanas iespējamā stāvokļa, iestājoties minētā iespējas līguma beigu termiņam.

Neierobežojot pirmo daļu, ja iespējas līguma izmaksāšanas iespējamais stāvoklis ir stohastisks, iestāde izmanto metodi, kas minēta a) apakšpunkta ii) punktā, lai noteiktu nosacītās summas vērtību;

(c)līgumiem ar vairākām nosacītās summas izmaiņām nosacīto summu reizina ar to atlikušo maksājumu skaitu, kuri vēl jāveic saskaņā ar līgumiem;

(d)līgumiem, kas paredz naudas plūsmas maksājumu reizināšanu vai līguma pamatā esošo instrumentu reizināšanu, iestāde nosacīto summu koriģē, lai ņemtu vērā šīs reizināšanas ietekmi uz minēto līgumu riska struktūru.

3.Iestādes konvertē darījuma koriģēto nosacīto summu savā pārskata sniegšanas valūtā pēc dominējošā tūlītējā maiņas kursa, ja koriģēto nosacīto summu aprēķina saskaņā ar šo pantu no līgumā noteiktās nosacītās summas vai pamatā esošā instrumenta vienību skaita tirgus cenas, kas izteikta citā valūtā.

279.c pants
Termiņa faktors

1.Iestādes aprēķina termiņa faktoru ("MF") šādi:

(a)darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 1. punktā, iestāde izmanto šādu formulu:

kur:

M            =    darījuma atlikušais termiņš, kas vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu darījuma līgumisko pienākumu izbeigšanai. Šim nolūkam jebkuru atvasināta instrumenta līguma izvēles iespēju uzskata par līgumisku pienākumu. Atlikušo termiņu izsaka gados, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

Ja darījumam ir vēl viens atvasināta instrumenta līgums kā pamatā esošs instruments, kas var radīt līgumiskus papildu pienākumus, papildus šā darījuma līgumiskajiem pienākumiem, darījuma atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu, kāds nepieciešams visu šā pamatā esošā instrumenta līgumisko pienākumu izbeigšanai.

OneBusinessYear    =    viens gads, kas izteikts darbdienās, izmantojot attiecīgu vienošanos par brīvdienās iekrītošajiem maksājumiem.

(b)darījumiem, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, kā norādīts 275. panta 2. un 3. punktā, termiņa faktoru definē kā:

kur:

MPOR        =    savstarpējo prasījumu ieskaita kopas maržinālais riska periods, kas noteikts saskaņā ar 285. panta 2.–5. punktu.

Nosakot maržinālo riska periodu darījumiem starp klientu un tīrvērtes dalībnieku, iestāde, kas darbojas vai nu kā klients, vai kā tīrvērtes dalībnieks, aizstāj minimālo periodu, kas noteikts 285. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ar piecām darbdienām.

2.Panta 1. punkta nolūkiem atlikušais termiņš ir vienāds ar laikposmu līdz dienai, kad tiks izdarīta nākošā pielāgošana darījumiem, kas strukturēti tā, lai nokārtotu atlikušos riska darījumus pēc norādītajiem maksājumu datumiem, un ja termiņi tiek pielāgoti tā, lai norādītajos maksājumu datumos līguma tirgus vērtība būtu nulle.

280. pants
Riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients

Lai varētu aprēķināt riska ierobežošanas kopas papildinājumu, kā minēts 280.a–280.f pantā, riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients "ϵ" ir šāds:

280.a pants
Procentu likmju riska kategorijas papildinājums

1.Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina procentu likmju riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j        = indekss, kas apzīmē visas procentu likmju riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnIRj    = procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas "j" papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.Procentu likmju riska kategorijas riska ierobežošanas kopas "j" papildinājumu aprēķina šādi:

kur:

ϵj            =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j", kas noteikts saskaņā ar piemērojamo vērtību, kura norādīta 280. pantā;

SFIR             =    uzraudzības faktors procentu likmju riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 0,5 %;

EffNotIRj    =    riska ierobežošanas kopas "j" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

3.Lai varētu aprēķināt riska ierobežošanas kopas "j" faktisko nosacīto summu, iestādes vispirms piesaista katru šīs riska ierobežošanas kopas darījumu attiecīgajai grupai 2. tabulā. Iestādes to dara, pamatojoties uz katra darījuma beigu datumu, kas noteikts saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktu:

2. tabula

Pēc tam iestādes aprēķina riska ierobežošanas kopas "j" faktisko nosacīto summu saskaņā ar šādu formulu:

kur:

l    =    indekss, kas apzīmē riska pozīciju;

Dj,k     =    riska ierobežošanas kopas "j" grupas "k" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.b pants
Ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājums

1.Regulas 278. panta nolūkiem ārvalstu valūtu riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai aprēķina šādi:

kur:

j    = indekss, kas apzīmē ārvalstu valūtu riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnFXj     =    ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas "j" papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

2.Ārvalstu valūtu riska kategorijas riska ierobežošanas kopas "j" papildinājumu aprēķina šādi:

kur:

ϵj        =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j", kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

SFFX        =    uzraudzības faktors ārvalstu valūtu riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 4 %;

EffNotIRj    =    riska ierobežošanas kopas "j" faktiskā nosacītā summa, ko aprēķina šādi:

280.c pants
Kredītriska kategorijas papildinājums

1.Panta 2. punkta nolūkiem iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto.

(a) Vienu kredīta atsauces vienību izveido katram atsauces parāda instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai. Ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu ir emitējis tas pats emitents.

(b)Vienu kredīta atsauces vienību izveido katrai atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredīta atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kredītriska kategorijai. Ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kredīta atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces parāda instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kredīta atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina kredītriska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j        =    indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta c) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnCreditj    =    kredītriska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai "j", kas aprēķināts saskaņā ar 2. punktu.

3.Iestādes aprēķina kredītriska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai "j" šādi:

kur:

j            =    indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kredīta atsauces vienības;

ϵj            =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j", kas noteikts saskaņā ar 280. panta 3. punktu;

AddOn(Entityj)    =    kredīta atsauces vienības "j" papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

ρjCredit         =    vienības "j" korelācijas faktors. Ja kredīta atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ρjCredit = 50 %. Ja kredīta atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ρjCredit = 80 %.

4.Iestādes aprēķina papildinājumu kredīta atsauces vienībai "j" šādi:

kur:

EffNotCreditj    =    kredīta atsauces vienības "j" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

kur:

l        =    indekss, kas apzīmē riska pozīciju;

SFj,lCredit    =    uzraudzības faktors, ko piemēro kredīta atsauces vienībai "j" un kas noteikts saskaņā ar 5. punktu.

5.Panta 4. punkta nolūkiem iestādes aprēķina uzraudzības faktoru, ko piemēro kredīta atsauces vienībai "j", šādi:

(a)Attiecībā uz kredīta atsauces vienību "j", kas izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, SFj,lCredit attiecina uz vienu no sešiem uzraudzības faktoriem, kas iekļauti šā panta 3. tabulā, pamatojoties uz ārēju kredītnovērtējumu, ko veic attiecīgā individuālā emitenta izraudzīta ĀKNI. Individuālam emitentam, kam nav pieejams izraudzītas ĀKNI veikts kredītnovērtējums:

(I) iestāde, izmantojot II sadaļas 3. nodaļā minēto metodi, attiecina individuālā emitenta iekšējo reitingu uz vienu no ārējiem kredītnovērtējumiem;

(II) iestāde, izmantojot II sadaļas 2. nodaļā minēto metodi, šai kredīta atsauces vienībai piesaista SFj,lCredit = 0,54 %. Tomēr, ja iestāde izmanto 128. pantu, lai veiktu riska svēršanu darījuma partneru kredītriska darījumiem ar šo individuālo emitentu, piesaista SFj,lCredit = 1,6 %;

(b)Kredīta atsauces vienībām "j", kas izveidotas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu:

(I)ja pozīcija "l", kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai "j", ir kredīta indekss, kas kotēts atzītā biržā, SFj,lCredit attiecina uz vienu no diviem uzraudzības faktoriem, kas minēti šā panta 4. tabulā, pamatojoties uz tā atsevišķo sastāvdaļu kredītkvalitātes vairākumu;

(II)ja pozīcija "l", kas piesaistīta kredīta atsauces vienībai "j", nav minēta šā apakšpunkta i) punktā, SFj,lCredit ir svērtais vidējais lielums uzraudzības faktoriem, kas attiecināti uz katru sastāvdaļu saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktā minēto metodi, ja pakāpes ir noteiktas proporcionāli minētās pozīcijas sastāvdaļu nosacītajai summai.

3. tabula

4. tabula

280.d pants
Kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājums

1.Panta 2. punkta nolūkiem iestādes izveido attiecīgas savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības saskaņā ar turpmāk minēto:

(a)vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katram atsauces kapitāla vērtspapīru instrumenta emitentam, un tā ir pamatā ar vienu parādnieku saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai. Ar vienu parādnieku saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu ir emitējis tas pats emitents;

(b)vienu kapitāla vērtspapīru atsauces vienību izveido katrai atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai, un tā ir pamatā ar vairākiem parādniekiem saistītam darījumam, kas piesaistīts kapitāla vērtspapīru riska kategorijai. Ar vairākiem parādniekiem saistītus darījumus piesaista tai pašai kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošo atsauces kapitāla vērtspapīru instrumentu vai attiecīgi ar vienu parādnieku saistītu kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu grupai ir tās pašas sastāvdaļas.

2.Regulas 278. panta nolūkiem attiecībā uz konkrēto savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iestāde aprēķina kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu šādi:

kur:

j        =    indekss, kas apzīmē visas kredītriska riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta d) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnEquityj    =    kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopas "j" papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3.Iestādes aprēķina kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai "j" šādi:

      kur:

j     =    indekss, kas apzīmē saskaņā ar 1. punktu izveidotās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas kapitāla vērtspapīru atsauces vienības;

ϵj         =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j",kas noteikts saskaņā ar 280. pantu;

AddOn(Entityj) =    kapitāla vērtspapīru atsauces vienības "j" papildinājums, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

ρjEquity      =    vienības "j" korelācijas faktors. Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, ρjEquity = 50 %. Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ρjEquity = 80 %.

4.Iestādes aprēķina papildinājumu kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai "j" šādi:

kur:

SFjEquity     =    uzraudzības faktors, ko piemēro kapitāla vērtspapīru atsauces vienībai "j". Ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, SFjEquity = 32 %; ja kapitāla vērtspapīru atsauces vienība "j" ir izveidota saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, SFjEquity = 20 %;

EffNotEquityj    =    kapitāla vērtspapīru atsauces vienības "j" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.e pants
Preču riska kategorijas papildinājums

1.Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina preču riska kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

j        =    indekss, kas apzīmē visas preču riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta e) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnComj    = preču riska kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai "j", kas noteikts saskaņā ar 4. pantu.

2.Lai varētu aprēķināt preču riska ierobežošanas kopas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar 4. punktu, iestādes izveido attiecīgus preču atsauces veidus katrai riska ierobežošanas kopai. Preču atvasināto instrumentu darījumus piesaista tam pašam preču atsauces veidam tikai tad, ja šo darījumu pamatā esošajam preču instrumentam ir tāds pats raksturs.

3.Atkāpjoties no 2. punkta prasībām, kompetentās iestādes var prasīt iestādei ar lielu un koncentrētu preču atvasināto instrumentu portfeli, lai tā ņem vērā citas īpašības, kas nav pamatā esošā preču instrumenta raksturs, nosakot preču atsauces veidus preču riska ierobežošanas kopai saskaņā ar 2. punktu.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu, kas ir pirmajā daļā minētais lielais un koncentrētais preču atvasināto instrumentu portfelis.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

4.Iestādes aprēķina preču riska kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai "j" šādi:

kur:

k            =    indekss, kas apzīmē saskaņā ar 2. punktu izveidotos savstarpējo prasījumu ieskaita kopas preču atsauces veidus;

ϵj             =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j", kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

AddOn(Typejk)    =    preču atsauces veida "k" papildinājums, kas aprēķināts saskaņā ar 5. punktu;

ρCom            =    korelācijas koeficients preču riska kategorijai, kura vērtība vienāda ar 40 %.

5.Iestāde aprēķina papildinājumu preču atsauces veidam "k" šādi:

kur:

SFkCom     =    uzraudzības faktors, ko piemēro preču atsauces veidam "k".

Ja preču atsauces veids "k" atbilst darījumiem, kas piesaistīti 277.b panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā minētajai riska ierobežošanas kopai, SFkCom = 40 %; citos gadījumos SFkCom = 18 %;

EffNotComk    =    preču atsauces veida "k" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

280.f pants
Citu risku kategorijas papildinājums

1.Regulas 278. panta nolūkiem iestādes aprēķina citu risku kategorijas papildinājumu konkrētai savstarpējo prasījumu ieskaita kopai šādi:

kur:

j        =    indekss, kas apzīmē citu risku riska ierobežošanas kopas, kas izveidotas saskaņā ar 277.a panta 1. punkta f) apakšpunktu un 277.a panta 2. punktu attiecībā uz savstarpējo prasījumu ieskaita kopu;

AddOnOtherj    =    citu risku kategorijas papildinājums riska ierobežošanas kopai "j", kas noteikts saskaņā ar 2. punktu.

2.Iestādes aprēķina citu risku kategorijas papildinājumu riska ierobežošanas kopai "j" šādi:

kur:    

ϵj         =    riska ierobežošanas kopas uzraudzības faktora koeficients riska ierobežošanas kopai "j", kas aprēķināts saskaņā ar 280. pantu;

SFOther     =    uzraudzības faktors citu risku kategorijai, kura vērtība vienāda ar 8 %;

EffNotOtherj = riska ierobežošanas kopas "j" faktiskā nosacītā summa, kas aprēķināta šādi:

";

(66)regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļu aizstāj ar šādu:

"4. iedaļa
Vienkāršota standartizēta pieeja attiecībā uz darījumu partnera kredītriska metodi

281. pants
Riska darījuma vērtības aprēķināšana

1.Iestāde aprēķina viena riska darījumu vērtību savstarpējo prasījumu ieskaita kopas līmenī saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļu, ievērojot 2. punktu.

2.Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar šādām prasībām:

(a)iestādes nepiemēro kārtību, kāda minēta 274. panta 6. punktā;

(b)atkāpjoties no 275. panta 1. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kas nav minētas 275. panta 2. punktā, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

;

(c)atkāpjoties no 275. panta 2. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību saskaņā ar šādu formulu:

kur:

TH    =    maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA    =    minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

(d)atkāpjoties no 275. panta 3. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, uz ko attiecas līgums par drošības rezervi, ja šo līgumu piemēro vairākām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, iestādes aprēķina aizvietošanas vērtību kā summu, ko veido katras atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas aizvietošanas vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar 1. punktu, it kā tās nepiemērotu maržinālajā tirdzniecībā;

(e)visas riska ierobežošanas kopas izveido saskaņā ar 277.a panta 1. punktu;

(f)iestādes paredz reizinātāju 1 formulā, ko izmanto, lai aprēķinātu iespējamo nākotnes riska darījumu 278. panta 1. punktā šādi:

;

(g)atkāpjoties no 279.a panta 1. punkta prasībām, iestādes piemēro turpmāk minēto.

Visiem darījumiem iestādes aprēķina uzraudzības delta rādītāju šādi:

;

(h) formula, ko izmanto, lai aprēķinātu uzraudzības ilguma faktoru 279.b panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir šāda:

;

(i)Termiņa faktoru, kas minēts 279.c panta 1. punktā, aprēķina šādi:

(III) a) darījumiem, kas iekļauti 275. panta 1. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, MF = 1;

b) darījumiem, kas iekļauti 275. panta 2. un 3. punktā minētajās savstarpējo prasījumu ieskaita kopās, MF = 0,42;

(j)formula, ko izmanto, lai aprēķinātu faktisko nosacīto summu riska ierobežošanas kopā "j" 280.a panta 3. punktā, ir šāda:

(k)formula, ko izmanto, lai aprēķinātu kredītriska kategorijas papildinājumu kredītriska kategorijas riska ierobežošanas kopai "j" 280.c panta 3. punktā, ir šāda:

(l)formula, ko izmanto, lai aprēķinātu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas papildinājumu kapitāla vērtspapīru riska kategorijas riska ierobežošanas kopai "j" 280.d panta 3. punktā, ir šāda:

(m)formula, ko izmanto, lai aprēķinātu preču riska kategorijas papildinājumu preču riska kategorijas riska ierobežošanas kopai "j" 280.e panta 3. punktā, ir šāda:

";

(67)regulas Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 5. iedaļu aizstāj ar šādu:

"5. iedaļa
Sākotnējās riska darījuma vērtības metode

282. pants
Riska darījuma vērtības aprēķināšana

1.Iestādes var aprēķināt viena riska darījuma vērtību visiem darījumiem, kas ietilpst savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumā, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas minēti 274. panta 1. punktā. Pretējā gadījumā iestādes aprēķina riska darījuma vērtību atsevišķi katram darījumam, ko uzskata par patstāvīgu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu.

2.Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas vai darījuma riska darījuma vērtība ir rezultāts, ko iegūst, pašreizējās aizvietošanas vērtības un iespējamā nākotnes riska darījuma summu reizinot ar 1,4.

3.Pašreizējo aizvietošanas vērtību, kas minēta 2. punktā, nosaka šādi:

(a)savstarpējo prasījumu ieskaita kopām darījumos, kurus tirgo atzītā biržā, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kuri pakļauti centralizētai tīrvērtei, ko veic centrālais darījumu partneris, kurš pilnvarots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu, vai to darījumu savstarpējo prasījumu ieskaita kopām, kuros ar nodrošinājumu apmainās divpusējā kārtā ar darījumu partneri saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantu, 2. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību iestādes aprēķina šādi:

kur:

TH    =    maržinālais slieksnis, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi un kuru nesasniedzot iestāde nevar pieprasīt nodrošinājumu;

MTA    =    minimālais pārveduma apjoms, ko piemēro savstarpējo prasījumu ieskaita kopai saskaņā ar līgumu par drošības rezervi;

(b)visām citām savstarpējo prasījumu ieskaita kopām vai atsevišķiem darījumiem 2. punktā minēto pašreizējo aizvietošanas vērtību iestādes aprēķina šādi:

Lai varētu aprēķināt pašreizējo aizvietošanas vērtību, iestādes atjaunina pašreizējās tirgus vērtības vismaz reizi mēnesī.

4.Panta 2. punktā minēto iespējamo nākotnes riska darījumu iestādes aprēķina šādi:

(a)savstarpējo prasījumu ieskaita kopas iespējamais nākotnes riska darījums ir summa, ko veido visu to darījumu iespējamie nākotnes riska darījumi, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kā aprēķināts saskaņā ar b) apakšpunktu;

(b)viena darījuma iespējamais nākotnes riska darījums ir tā nosacītā summa, kas reizināta ar:

(I)rezultātu 0,5 %, kas reizināts ar darījuma atlikušo termiņu procentu likmju līgumos;

(II)4 % līgumos, kas saistīti ar ārvalstu valūtu maiņas līgumiem;

(III)18 % līgumos, kas saistīti ar zelta tirdzniecības līgumiem.

(c)nosacīto summu, kas minēta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar 279.b panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 279.b panta 2. un 3. punktu, ja attiecināms;

(d)savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iespējamo nākotnes riska darījumu, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, reizina ar 0,42.

Lai aprēķinātu procentu likmju līgumu iespējamo riska darījumu saskaņā ar b) apakšpunkta ii) punktu, iestāde var izvēlēties izmantot līgumu sākotnējo termiņu, nevis atlikušo termiņu.";

(68)minētās regulas 283. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Visiem OTC atvasināto instrumentu darījumiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, kuriem iestāde nav saskaņā ar 1. punktu saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 3. iedaļā vai 5. iedaļā izklāstītās metodes. Šīs metodes grupas ietvaros var pastāvīgi izmantot apvienojumā." ;

(69)regulas 298. pantu aizstāj ar šādu:

"298. pants
Savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšanas par risku mazinošu ietekme

Savstarpējo prasījumu ieskaitu 3.–6. iedaļas vajadzībām atzīst, kā noteikts minētajās iedaļās.";

(70)regulas 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu svītro;

(71)regulas 300. pantu groza šādi:

(a)ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"Šajā iedaļā un Septītajā daļā piemēro šādas definīcijas:";

(b)pievieno šādu 5.–11. punktu:

"5) "skaidras naudas darījumi" ir darījumi, kuros izmanto skaidru naudu, parāda instrumentus un kapitāla vērtspapīrus, kā arī tūlītēja valūtas maiņa un tūlītēji preču tirdzniecības darījumi; repo darījumi un vērtspapīru vai preču aizdevuma un vērtspapīru vai preču aizņēmuma darījumi nav skaidras naudas darījumi;

6) "netiešas tīrvērtes kārtība" ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 3. punkta otrās daļas nosacījumiem;

7) "vairāklīmeņu klientu struktūra" ir netiešas tīrvērtes kārtība, saskaņā ar kuru tīrvērtes pakalpojumus iestādei sniedz struktūra, kas nav tīrvērtes dalībnieks, bet pati ir tīrvērtes dalībnieka vai augstāka līmeņa klienta klients;

8) "augstāka līmeņa klients" ir struktūra, kas sniedz tīrvērtes pakalpojumus zemāka līmeņa klientam;

9) "zemāka līmeņa klients" ir struktūra, kurai ir pieejami CCP pakalpojumi ar augstāka līmeņa klienta starpniecību;

10) "nefondētas iemaksas saistību neizpildes fondā" ir iemaksas, kuras iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, ir līgumā apņēmusies iemaksāt CCP pēc tam, kad CCP ir pilnībā izmantojis saistību neizpildes fondu, lai segtu zaudējumus, kas tam radušies pēc viena vai vairāku tā tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes;

11) "pilnībā garantēts noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījums" ir pilnībā nodrošināts naudas tirgus darījums, kurā divi darījumu partneri apmainās ar noguldījumiem un CCP darbojas kā starpnieks, lai nodrošinātu minēto darījumu partneru maksājumu saistību izpildi.";

(72)regulas 301. pantu aizstāj ar šādu:

"301. pants
Materiālā piemērošanas joma

1.Šī iedaļa ir piemērojama turpmāk minētajiem līgumiem un darījumiem tik ilgi, kamēr tie nav nokārtoti ar CCP:

(a)II pielikumā minētie līgumi un kredītu atvasinātie instrumenti;

(b)VFD un pilnībā garantēti noguldījumu aizdevumu vai aizņēmumu darījumi;

(c)ilgtermiņa norēķinu darījumi.

Šo iedaļu nepiemēro riska darījumiem, kas izriet no skaidras naudas darījumu norēķiniem. Iestādes piemēro kārtību, kas izklāstīta šīs daļas V sadaļā, lai tirgotos ar riska darījumiem, kas izriet no šiem darījumiem, un 0 % riska pakāpi iemaksām saistību neizpildes fondā, kas attiecas tikai uz šiem darījumiem. Iestādes piemēro 307. pantā izklāstīto kārtību tām iemaksām saistību neizpildes fondā, kuras attiecas uz kādu no līgumiem, kas minēts pirmajā daļā, papildus skaidras naudas darījumiem.

2.Šīs iedaļas nolūkiem piemēro turpmāk minētos noteikumus:

(a)sākotnējā drošības rezervē neiekļauj iemaksas CCP attiecībā uz savstarpēji sadalītiem zaudējumu dalīšanas mehānismiem;

(b)sākotnējā drošības rezervē iekļauj nodrošinājumu, ko nogulda iestāde kā tīrvērtes dalībnieks vai nogulda klients, kas pārsniedz minimālo summu, ko attiecīgi pieprasa CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks, ar nosacījumu, ka CCP vai iestāde kā tīrvērtes dalībnieks attiecīgos gadījumos var liegt iestādei kā tīrvērtes dalībniekam vai klientam izņemt šādu pārmērīgu nodrošinājumu;

(c)ja CCP izmanto sākotnējo drošības rezervi, lai savstarpēji sadalītu zaudējumus starp tīrvērtes dalībniekiem, iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki, atzīst šo sākotnējo drošības rezervi par iemaksu saistību neizpildes fondā.";

(73)regulas 302. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Izmantojot piemērotu scenāriju analīzi un spriedzes testus, iestādes izvērtē, vai pašu kapitāla līmeņa attiecība pret riska darījumiem ar CCP, tostarp potenciālajiem nākotnes vai iespējamajiem kredītriska darījumiem, riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām un — ja iestāde ir tīrvērtes dalībnieks — riska darījumiem, kas izriet no jebkādiem līgumiskiem pasākumiem, kā paredzēts 304. pantā, adekvāti atspoguļo minētajiem riska darījumiem piemītošo risku.";

(74)regulas 303. pantu aizstāj ar šādu:

"303. pants
Tīrvērtes dalībnieku riska darījumiem ar CCP piemērojamā procedūra

1.Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, vai nu saviem mērķiem, vai kā finansiāls starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar CCP šādi:

(a)tā piemēro 306. pantā noteikto procedūru tirdzniecības riska darījumiem ar CCP;

(b)tā piemēro 307. pantā noteikto procedūru saistību neizpildes fonda iemaksām CCP.

2.Panta 1. punkta nolūkiem uz summu, ko veido iestādes pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar QCCP saistībā ar tirdzniecības riska darījumiem, un uz saistību neizpildes fonda iemaksām attiecas ierobežojums, kas vienāds ar pašu kapitāla prasību summu, ko piemērotu tiem pašiem riska darījumiem, ja CCP būtu neatbilstīgs CCP.";

(75)regulas 304. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks un šādā statusā darbojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar klientu, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un šīs daļas VI sadaļu.";

(b)panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

"3. Ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 3. iedaļā vai 6. iedaļā minētās metodes, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības saviem riska darījumiem, piemēro turpmāk minēto:

(a)atkāpjoties no 285. panta 2. punkta prasībām, iestāde saviem riska darījumiem ar klientu var izmantot maržinālu riska periodu vismaz piecu darba dienu garumā;

(b)iestāde saviem riska darījumiem ar CCP piemēro maržinālu riska periodu vismaz desmit darbadienu garumā;

(c)atkāpjoties no 285. panta 3. punkta prasībām, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopa, kas iekļauta aprēķinos, atbilst minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumam, iestāde var neņemt vērā minētajā punktā noteikto ierobežojumu, ar nosacījumu, ka savstarpējo prasījumu ieskaita kopa neatbilst minētā punkta b) apakšpunkta nosacījumam un nesatur apstrīdētus tirdzniecības darījumus;

(d)ja CCP saglabā darījuma mainīgo drošības rezervi un iestādes nodrošinājums nav aizsargāts pret CCP maksātnespēju, iestāde piemēro tādu maržinālu riska periodu, kas ir īsāks — viens gads vai darījuma atlikušais termiņš, bet ne īsāku par desmit darba dienām.

4. Atkāpjoties no 281. panta 2. punkta h) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 4. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, iestāde aprēķinos var izmantot termiņa faktoru, kas vienāds ar 0,21.

5. Atkāpjoties no 282. panta 4. punkta d) apakšpunkta prasībām, ja iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, izmanto šīs nodaļas 5. iedaļā minēto metodi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību saviem riska darījumiem ar klientu, iestāde šajos aprēķinos var izmantot termiņa faktoru, kas vienāds ar 0,21.";

(c)pantam pievieno šādu 6. un 7. punktu:

"6. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, var izmantot samazinātu riska darījumu saistību neizpildes gadījumā, kas izriet no aprēķiniem 3., 4. un 5. punktā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības CVA riskam saskaņā ar VI sadaļu.

7. Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, kurš iekasē nodrošinājumu no klienta ar CCP saistītam darījumam un nodod šo nodrošinājumu CCP, var atzīt, ka nodrošinājums samazina tās riska darījumu ar klientu par minēto ar CCP saistīto darījumu.

Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, pirmajā daļā izklāstīto kārtību var piemērot katrā šīs struktūras līmenī.";

(76)regulas 305. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Iestāde, kas ir klients, aprēķina pašu kapitāla prasības tiem saviem darījumiem ar tīrvērtes dalībnieku, kuri saistīti ar CCP, saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu, šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu un šīs daļas VI sadaļu.";

(b)panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c) klients ir veicis pietiekami rūpīgu juridisku pārbaudi, kuru regulāri atjaunina, un tā pamato, ka mehānismi b) apakšpunkta nosacījuma izpildes nodrošināšanai ir likumīgi, derīgi, saistoši un izpildāmi saskaņā ar attiecīgas jurisdikcijas vai jurisdikciju tiesību aktiem šajā jomā;";

(c)panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"Iestāde var ņemt vērā jebkuru skaidru precedentu, kas saistīts ar klienta pozīciju un atbilstošā nodrošinājuma nodošanu CCP, un jebkuru nozares nodomu turpināt šādu praksi, kad iestāde vērtē savu atbilstību pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumam.";

(d)panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta prasībām, ja iestāde kā klients neizpilda minētā punkta a) apakšpunkta nosacījumu, jo iestāde nav aizsargāta pret zaudējumiem gadījumā, kad tīrvērtes dalībnieks un cits tīrvērtes dalībnieka klients kopīgi neizpilda saistības, bet visi citi minētā punkta a) apakšpunktā un citos šā punkta apakšpunktos minētie nosacījumi ir izpildīti, iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības tirdzniecības riska darījumiem ar CCP saistītos darījumos ar tīrvērtes dalībnieku saskaņā ar 306. pantu, ja aizstāj 2 % riska pakāpi 306. panta 1. punkta a) apakšpunktā ar 4 % riska pakāpi.

4. Ja klientu struktūrai ir vairāki līmeņi, iestāde, kas ir zemāka līmeņa klients, kura pieeju CCP pakalpojumiem nodrošina augstāka līmeņa klients, var piemērot 2. vai 3. punktā minēto procedūru tikai, ja šo punktu nosacījumi ir izpildīti minētās struktūras visos līmeņos.";

(77)regulas 306. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"c) gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei nav pienākuma atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, tā var noteikt riska darījuma vērtību tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam, kā nulli;";

(b)panta 1. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d) gadījumos, kad iestāde rīkojas kā finanšu starpnieks starp klientu un CCP un ar CCP saistītā darījuma noteikumi paredz, ka iestādei ir pienākums atmaksāt klientam zaudējumus, kas radušies minētā darījuma vērtības izmaiņas dēļ, ja CCP nepilda saistības, tā var piemērot procedūru, kas attiecīgi noteikta a) vai b) apakšpunktā, tirdzniecības riska darījumam ar CCP, kas atbilst minētajam ar CCP saistītajam darījumam.";

(c)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"2. Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, ja aktīvi, kas CCP vai tīrvērtes dalībniekam iesniegti kā nodrošinājums, ir neaizskarami gadījumā, ja CCP, tīrvērtes dalībnieks vai viens vai vairāki citi tīrvērtes dalībnieka klienti kļūst maksātnespējīgi, iestāde darījuma partnera kredītriska riska darījumiem ar šiem aktīviem var piemērot nulles riska darījuma vērtību.

3. Iestāde aprēķina riska darījuma vērtības saviem tirdzniecības riska darījumiem ar CCP saskaņā ar attiecīgi šīs nodaļas 1.–8. iedaļu un šīs sadaļas 4. nodaļas 4. iedaļu.";

(78)regulas 307. pantu aizstāj ar šādu:

"307. pants
Pašu kapitāla prasības iemaksām CCP saistību neizpildes fondā

Iestāde, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, saviem riska darījumiem, kuri rodas no tās iemaksām CCP saistību neizpildes fondā, piemēro šādu kārtību:

(a)tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 308. pantā paredzēto pieeju;

(b)tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām priekšfinansētām un nefondētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 309. pantā paredzēto pieeju;

(c)tā aprēķina pašu kapitāla prasību savām nefondētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā saskaņā ar 310. pantā paredzēto pieeju.";

(79)regulas 308. pantu groza šādi:

(a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

"2. Iestāde pašu kapitāla prasību (Ki), lai segtu riska darījumu, kas rodas no tās priekšfinansētās iemaksas (DFi), aprēķina šādi:

kur:

i =    indekss, kas apzīmē tīrvērtes dalībnieku;

KCCP    = QCCP hipotētiskais kapitāls, kuru iestādei iesniedz QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu;

DFCM     = visu QCCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summa, kuru iestādei iesniedz QCCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu;

DFCCP    = CCP priekšfinansētie finanšu līdzekļi, kurus iestādei iesniedz CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c pantu.

3. Iestāde riska svērtās riska darījuma vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes priekšfinansētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā 92. panta 3. punkta vajadzībām, aprēķina kā pašu kapitāla prasību (KCMi), kura noteikta saskaņā ar 2. punktu, reizinātu ar 12,5.";

(b)panta 4. un 5. punktu svītro;

(80)regulas 309. pantu aizstāj ar šādu:

"309. pants
Pašu kapitāla prasības priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā un nefondētām iemaksām neatbilstīgam CCP

1.Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību (K) riska darījumiem, kas rodas no tās priekšfinansētām iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā (DF) un no nefondētām iemaksām (UC) šādam CCP, iestāde izmanto šādu formulu:

2.Iestāde riska svērtās riska darījuma vērtības riska darījumiem, kas izriet no iestādes iemaksām neatbilstīga CCP saistību neizpildes fondā 92. panta 3. punkta vajadzībām, aprēķina kā pašu kapitāla prasību (K), kura noteikta saskaņā ar 1. punktu, reizinātu ar 12,5.";

(81)regulas 310. pantu aizstāj ar šādu:

"310. pants
Pašu kapitāla prasības nefondētām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā

Iestāde piemēro 0 % riska pakāpi savām nefondētajām iemaksām QCCP saistību neizpildes fondā.";

(82)regulas 311. pantu aizstāj ar šādu:

"311. pants
Pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar CCP, kas vairs neatbilst konkrētiem nosacījumiem

3.Iestādes piemēro šajā pantā noteikto procedūru, ja pēc publiska paziņojuma vai pēc iestāžu izmantotā CCP kompetentās iestādes vai paša CCP sniegta paziņojuma iestādēm ir kļuvis zināms, ka CCP vairs neatbildīs attiecīgi atļaujas saņemšanas vai atzīšanas nosacījumiem.

4.Ja ir izpildīts 1. punkta nosacījums, iestādes triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir iestājies minētā punkta apstāklis, vai agrāk, ja to pieprasa minēto iestāžu kompetentās iestādes, dara turpmāk minēto attiecībā uz saviem riska darījumiem ar minēto CCP:

(a)saviem tirdzniecības riska darījumiem ar attiecīgo CCP piemēro procedūru, kas noteikta 306. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(b)savām iepriekš finansētām iemaksām attiecīgā CCP saistību neizpildes fondā un savām nefondētām iemaksām attiecīgajam CCP piemēro procedūru, kas noteikta 309. pantā;

(c)atzīst savus riska darījumus ar minēto CCP, izņemot riska darījumus, kas norādīti šā punkta a) un b) apakšpunktā, par riska darījumiem ar komercsabiedrībām saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļas standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku.";

(83)regulas Trešās daļas IV sadaļas 1. nodaļu aizstāj ar šādu:

"1. nodaļa
Vispārīgie noteikumi

325. pants
Pieejas, kā aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem

1.Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem visās tirdzniecības portfeļa pozīcijās un netirdzniecības portfeļa pozīcijās, uz ko attiecas ārvalstu valūtu risks vai preču risks, izmantojot šādas metodes:

(a)no [šīs regulas piemērošanas datums] standartizēto pieeju, kas minēta šīs sadaļas 1.a nodaļā;

(b)no [šīs regulas piemērošanas datums] iekšējo modeļu pieeju, kas minēta šīs sadaļas 1.b nodaļā, tikai attiecībā uz tām pozīcijām, kas piesaistītas tirdzniecības nodaļām, attiecībā uz kurām kompetentās iestādes ir devušas iestādei atļauju izmantot šo pieeju, kā paredzēts 325.ba pantā;

(c)pēc [šīs regulas piemērošanas datums] vienīgi iestādes, kas atbilst 325.a panta 1. punkta nosacījumiem, drīkst izmantot vienkāršoto standartizēto pieeju, kas minēta 4. punktā, lai noteiktu savas pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem;

(d)līdz [šīs regulas piemērošanas datums] vienkāršotā iekšējo modeļu pieeja, kas minēta šīs sadaļas 5. nodaļā, attiecībā uz tām riska kategorijām, kurām iestādei ir piešķirta atļauja saskaņā ar 363. pantu izmantot minēto pieeju. Pēc [šīs regulas piemērošanas datums] iestādes vairs neizmanto vienkāršoto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta 5. nodaļā, lai noteiktu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

2.Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas, izmantojot vienkāršoto standartizēto pieeju, kura minēta 1. punkta c) apakšpunktā, ir summa, ko veido attiecīgi šādas pašu kapitāla prasības:

(a)pašu kapitāla prasības attiecībā uz pozīcijas riskiem, kas minēti šīs sadaļas 2. nodaļā;

(b)pašu kapitāla prasības attiecībā uz ārvalstu valūtu riskiem, kas minēti šīs sadaļas 3. nodaļā;

(c)pašu kapitāla prasības attiecībā uz preču riskiem, kas minēti šīs sadaļas 4. nodaļā.

3.Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā tās pieejas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, kas aprēķinātas saskaņā ar a) apakšpunktā norādīto pieeju, nepārsniedz 90 % no kopējo pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus riskiem. Pretējā gadījumā iestāde izmanto pieeju, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz visām pozīcijām, kurām piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

4.Iestāde var pastāvīgi grupas ietvaros izmantot apvienojumā pieejas, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā, saskaņā ar 363. pantu.

5.Iestāde neizmanto nevienu pieeju, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, apvienojumā ar pieeju, kas minēta c) apakšpunktā.

6.Iestādes neizmanto pieeju, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, attiecībā uz instrumentiem tirdzniecības portfelī, kuri ir vērtspapīrošanas pozīcijas vai pozīcijas, kas iekļautas CTP, kā definēts 104. panta 7.–9. punktā.

7.Lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības kredīta vērtības korekcijas (CVA) riskiem, izmantojot uzlaboto metodi, kas minēta 383. pantā, iestādes var turpināt izmantot vienkāršoto iekšējo modeļu pieeju, kas minēta šīs sadaļas 5. nodaļā, pēc [šīs regulas piemērošanas datums], un šajā datumā iestādes pārtrauc izmantot minēto pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

8.EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kā iestādes nosaka pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem netirdzniecības portfeļa pozīcijās, uz kurām attiecas ārvalstu valūtu risks vai preču risks, izmantojot pieejas, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.a pants
Vienkāršotās standartizētās metodes izmantošanas nosacījumi

1.Iestāde var aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem, izmantojot pieeju, kas minēta 325. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka iestādes bilances un ārpusbilances darījumu apmērs, uz ko attiecas tirgus riski, nepārsniedz turpmāk minētās robežvērtības, pamatojoties uz ikmēneša novērtējumu:

(a)10 % no iestādes kopējiem aktīviem;

(b)EUR 300 miljonus.

2.Iestādes aprēķina bilances un ārpusbilances darījumu apmēru, uz ko attiecas tirgus riski, norādītajā datumā saskaņā ar šādām prasībām:

(a)iekļauj visas pozīcijas, kas piesaistītas tirdzniecības portfelim, izņemot kredīta atvasinātos instrumentus, kas atzīti kā iekšējas riska ierobežošanas pozīcijas netirdzniecības portfeļa kredītriska riska darījumos;

(b)iekļauj visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada ārvalstu valūtu un preču riskus;

(c)visas pozīcijas vērtē pēc to tirgus cenām konkrētajā datumā, izņemot pozīcijas, kas minētas b) apakšpunktā. Ja kādas pozīcijas tirgus cena konkrētā datumā nav pieejama, iestādes izmanto šīs pozīcijas jaunāko tirgus vērtību;

(d)visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada preču riskus, atzīst par kopēju neto ārvalstu valūtas pozīciju un vērtē saskaņā ar 352. pantu;

(e)visas netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada preču riskus, vērtē, izmantojot 357.–358. panta noteikumus;

(f)garo pozīciju absolūto vērtību summē ar īso pozīciju absolūto vērtību.

3.Iestādes informē kompetentās iestādes, kad tās aprēķina vai pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar šo pantu.

4.Iestāde, kas vairs neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem, nekavējoties informē par to kompetento iestādi.

5.Iestādes pārtrauc aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu trīs mēnešu laikā vienā no šādiem gadījumiem:

(a)iestāde neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem trīs mēnešus pēc kārtas;

(b)iestāde neatbilst kādam no 1. punkta nosacījumiem vairāk nekā sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā.

6.Ja iestāde ir pārtraukusi aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu, tā drīkst aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar 1. punktu tikai tad, kad pierāda kompetentajai iestādei, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti vienu pilnu gadu bez pārtraukuma.

7.Iestādes neiesaistās nevienā pozīcijā tikai tādēļ vien, lai izpildītu kādu no 1. punkta nosacījumiem ikmēneša novērtējuma laikā.

325.b pants
Atbrīvojumi attiecībā uz konsolidētajām prasībām

1.Ievērojot 2. punktu, kā arī tikai neto pozīciju un pašu kapitāla prasību konsolidētas aprēķināšanas vajadzībām saskaņā ar šo sadaļu, iestādes var izmantot pozīcijas vienā iestādē vai uzņēmumā, lai segtu pozīcijas citā iestādē vai uzņēmumā.

2.Iestādes var piemērot 1. punktu tikai tad, ja ir saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, ko piešķir, ja ir atbilstība visiem šiem nosacījumiem:

(a)grupā ir pienācīga pašu kapitāla sadale;

(b)regulatīvā, juridiskā vai līgumiskā sistēma, kurā iestādes darbojas, garantē savstarpēju finansiālu atbalstu grupas iekšienē.

3.Ja uzņēmumi atrodas trešās valstīs, papildus 2. punkta nosacījumiem tiek nodrošināta atbilstība arī visiem šādiem nosacījumiem:

(a)šie uzņēmumi ir saņēmuši atļauju trešā valstī un vai nu atbilst kredītiestāžu definīcijai, vai ir atzītas trešās valsts ieguldījumu brokeru sabiedrības;

(b)šie uzņēmumi individuāli atbilst pašu kapitāla prasībām, kas līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām;

(c)attiecīgajās trešās valstīs nav noteikumu, kas varētu būtiski ietekmēt līdzekļu pārvešanu grupas iekšienē.

325.c pants
Ārvalstu valūtu riska strukturālā riska ierobežošana

1.Jebkuru pozīciju, kuru iestāde apzināti pieņēmusi, lai ierobežotu risku, ko rada ārvalstu valūtas maiņas kursa nelabvēlīgā ietekme uz rādītājiem, kas minēti 92. panta 1. punktā, saņemot kompetento iestāžu atļauju, var izslēgt no tirgus risku pašu kapitāla prasību aprēķina, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

(a)izslēgšana aprobežojas ar lielāko no šādām summām:

(I)ieguldījumu summa radniecīgajās struktūrās, kas izteikta ārvalstu valūtās, bet nav konsolidēta ar iestādi;

(II)ieguldījumu summa konsolidētajos meitasuzņēmumos, kas izteikta ārvalstu valūtās.

(b)izslēgšana no tirgus risku pašu kapitāla prasību aprēķina notiek vismaz uz sešiem mēnešiem;

(c)iestāde ir iesniegusi kompetentajai iestādei informāciju par minēto pozīciju, ir pamatojusi, ka šī pozīcija ir iekļauta tādēļ, lai daļēji vai pilnībā ierobežotu risku, ko rada valūtas maiņas kursa nelabvēlīgā ietekme uz rādītājiem, kas definēti saskaņā ar 92. panta 1. punktu, un ir norādījusi minētās pozīcijas summas, kas izslēgtas no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku, kā minēts a) apakšpunktā.

2.Jebkuru pozīciju izslēgšanu no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar 1. punktu piemēro konsekventi, un tā paliek spēkā, kamēr pastāv attiecīgais aktīvs vai citas pozīcijas.

3.Kompetentās iestādes apstiprina jebkuras turpmākās izmaiņas, ko iestāde veic summās, kuras izslēdz no pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar 1. punktu.";

(84)regulas Trešās daļas IV sadaļai pievieno šādu 1.a un 1.b nodaļu:

"1.a nodaļa
Standartizētā pieeja

1. iedaļa
Vispārīgie noteikumi

325.d pants
Standartizētās pieejas joma un struktūra

Iestāde aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, piemērojot standartizēto pieeju portfelim, ko veido tirdzniecības portfeļa pozīcijas vai netirdzniecības portfeļa pozīcijas, kas rada ārvalstu valūtu un preču riskus, kā summu, kas sastāv no šādām trim sastāvdaļām:

(a)pašu kapitāla prasības saskaņā ar metodi, kuras pamatā ir jutīgums un kura minēta šīs nodaļas 2. iedaļā;

(b)saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasība, kas minēta šīs nodaļas 5. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā;

(c)pašu kapitāla prasība atlikušajiem riskiem, kas minēta šīs nodaļas 4. iedaļā un ko piemēro tikai tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas norādītas minētajā iedaļā.

2. iedaļa
Ar jutīgumu saistītās metodes pašu kapitāla prasība

325.e pants
Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro turpmāk minētās definīcijas:

1) "riska klase" ir viena no šādām septiņām kategorijām: i) vispārīgais procentu likmju risks; ii) nevērtspapīrošanas kredītriska starpības risks; iii) vērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (nav CTP); iv) vērtspapīrošanas kredītriska starpības risks (CTP); v) kapitāla vērtspapīru risks; vi) preču risks; un vii) ārvalstu valūtu risks;

2) "jutīgums" ir pozīcijas vērtības relatīvā maiņa, kura aprēķināta ar iestādes cenu noteikšanas modeli un kuras cēlonis ir vērtības maiņa vienam no šīs pozīcijas būtiskajiem riska faktoriem;

(3) "grupa" ir pozīciju apakškategorija vienā riska klasē ar līdzīgu riska profilu, kurai piesaista riska pakāpi saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļu.

325.f pants
Ar jutīgumu saistītās metodes sastāvdaļas

1.Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasību attiecībā uz tirgus risku, izmantojot ar jutīgumu saistīto metodi, apkopojot šādas trīs pašu kapitāla prasības saskaņā ar 325.i pantu:

(a)pašu kapitāla prasības attiecībā uz delta risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, un pieņemot lineāru cenu noteikšanas funkciju;

(b)pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas ar tā svārstīgumu saistītos riska faktoros;

(c)pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku, kas saistīts ar instrumenta vērtības maiņas risku, ko rada pārmaiņas galvenajos ar svārstīgumu nesaistītos riska faktoros, uz kuriem neattiecas delta risks.

2.Lai veiktu 1. punktā minētos aprēķinus:

(d)uz visām instrumentu pozīcijām ar izvēles iespēju attiecas pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktos;

(e)uz visām instrumentu pozīcijām bez izvēles iespējas attiecas tikai pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

Šīs nodaļas nolūkiem instrumenti ar izvēles iespēju, cita starpā, ietver: dzēšanu, pārdošanu, augšējos un apakšējos ierobežojumus, mijmaiņas iespējas līgumus, barjeras iespēju līgumus un eksotiskus iespēju līgumus. Iegultos iespēju līgumus, piemēram priekšapmaksas vai uzvedības iespēju līgumus, uzskata par atsevišķām pozīcijām iespēju līgumos, lai varētu aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem.

Šīs nodaļas nolūkiem instrumentus, kuru naudas plūsmas var aprakstīt kā pamatā esošās nosacītās vērtības lineāru funkciju, uzskata par instrumentiem bez izvēles iespējas.

325.g pants
Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem

1.Iestādes piemēro delta un vega riska faktorus, kas raksturoti šīs nodaļas 3. iedaļas 1. apakšiedaļā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.

2.Iestādes piemēro 3.–8. punktā minēto procedūru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem.

3.Katrai riska klasei visu to instrumentu jutīgumu, kuri ietilpst pašu kapitāla prasību jomā delta vai vega riskiem, ar katru piemērojamo delta vai vega riska faktoru, kas iekļauts minētajā riska klasē, aprēķina, izmantojot atbilstošās formulas šīs nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā. Ja instrumenta vērtība ir atkarīga no vairākiem riska faktoriem, jutīgumu nosaka katram riska faktoram atsevišķi.

4.Jutīgumu piesaista vienai no grupām "b" katrā riska klasē.

5.Katrā grupā "b" pozitīvajam un negatīvajam jutīgumam pret to pašu riska faktoru veic savstarpēju ieskaitu, radot neto jutīgumu ( pret katru riska faktoru "k" šajā grupā.

6.Neto jutīgumu pret katru riska faktoru () katrā grupā reizina ar atbilstīgo riska pakāpi (RWk), kas norādīta 6. iedaļā, radot svērto jutīgumu (WSk) pret katru riska faktoru minētajā grupā, saskaņā ar šādu formulu:

7.Svērto jutīgumu pret dažādiem riska faktoriem katrā grupā apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, ja daudzums kvadrātsaknes funkcijā tiek samazināts līdz nullei, radot ar grupu saistītu jutīgumu (Kb). Izmanto atbilstīgās korelācijas svērtam jutīgumam tajā pašā grupā (), kā norādīts 6. iedaļā.

8.Ar grupu saistīto jutīgumu (Kb) aprēķina katrai grupai riska klases ietvaros saskaņā ar 5.–7. punktu. Kad ar grupu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām grupām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās grupās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstīgas korelācijas γbc svērtajam jutīgumam dažādās grupās, kas minētas 6. punktā, radot ar riska klasi saistītas delta vai vega pašu kapitāla prasības:

kur visiem riska faktoriem grupā b un grupā c. Ja šīs vērtības attiecībā uz un rada negatīvu skaitli kopējai summai, iestāde aprēķina ar riska klasi saistītās delta vai vega pašu kapitāla prasības, izmantojot citu specifikāciju, ar ko visiem riska faktoriem grupā b un visiem riska faktoriem grupā c. 

Ar riska klasi saistītās delta vai vega riska pašu kapitāla prasības aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 1.–8. punktu.

325.h pants
Pašu kapitāla prasības attiecībā uz līknes risku

1.Iestādes piemēro 2.–6. punktā minēto procedūru, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības līknes riskam.

2.Izmantojot jutīgumu, kas aprēķināts saskaņā ar 325.g panta 3. punktu katrai riska klasei, neto līknes riska prasību katram riska faktoram (k), kas iekļauts šajā riska klasē, aprēķina saskaņā ar turpmāk minēto formulu.

kur:

i = indekss, kas apzīmē instrumentu, uz kuru attiecas līknes riski, kas saistīti ar riska faktoru k;

= riska faktora k pašreizējais līmenis;

= instrumenta i vērtība, kas aplēsta pēc iestādes cenu noteikšanas modeļa, izmantojot riska faktora k pašreizējo vērtību;

un = instrumenta i vērtība pēc tam, kad ir pārvietots attiecīgi augšup un lejup saskaņā ar atbilstīgo riska pakāpi;

= riska pakāpe līknes riska faktoram k attiecībā uz instrumentu i, kas noteikta saskaņā ar 6. iedaļu;

= instrumenta i delta jutīgums attiecībā pret delta riska faktoru, kas atbilst līknes riska faktoram k.

3.Katrai riska klasei neto līknes riska prasības , kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punktu, piesaista vienai no grupām (b) minētajā riska klasē.

4.Visas neto līknes riska prasības katrā grupā (b) apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstošas paredzētās korelācijas kl starp riska faktoru k,l pāriem katrā grupā, radot ar grupu saistītās līknes riska pašu kapitāla prasības:

kur:

ψ = funkcija, kuras vērtība ir 0, ja gan , gan ir negatīva zīme. Visos citos gadījumos ψvērtība ir 1.

5.Neto līknes riska pašu kapitāla prasības apkopo visās grupās katrā riska klasē saskaņā ar turpmāk minēto formulu, izmantojot atbilstošas paredzētās korelācijas γbc neto līknes riska prasību kopām, kas pieder dažādām grupām. Tas rada ar riska klasi saistītas līknes riska pašu kapitāla prasības.

kur:

visiem riska faktoriem grupā b un grupā c;

ir funkcija, kuras vērtība ir 0, ja gan , gan ir negatīva zīme. Visos citos gadījumos vērtība ir 1.

Ja šīs vērtības attiecībā uz un rada negatīvu skaitli kopsummai, ko veido

iestāde aprēķina līknes riska prasību, izmantojot citu specifikāciju, kur visiem riska faktoriem grupā b un visiem riska faktoriem grupā c.

6.Ar riska klasi saistītās līknes riska pašu kapitāla prasības aprēķina katrai riska klasei saskaņā ar 2.–5. punktu.

325.i pants
Ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību apkopošana delta, vega un līknes riskiem

1.Iestādes apkopo ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības delta, vega un līknes riskiem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2.–5. punktā

2.Procedūru delta, vega un līknes ar riska klasi saistīto pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kas raksturota 325.g un 325.h pantā, katrai riska klasei veic trīs reizes, katrreiz izmantojot citu korelācijas parametru kopu (korelācijai starp riska faktoriem katrā grupā) un (korelācijai starp grupām katrā riska klasē). Katra no šīm trim kopām atbilst citam scenārijam, proti:

(a)"vidējas korelācijas" scenārijs, kur korelācijas parametri un netiek mainīti, salīdzinot ar 6. iedaļā minētajiem;

(b)"augstas korelācijas" scenārijs, kur korelācijas parametrus un , kas minēti 6. iedaļā, vienādi reizina ar 1,25, un uz un attiecas ierobežojums 100 %;

(c)"zemas korelācijas" scenārijs, kur atbilstošās paredzētās korelācijas, kas minētas 6. iedaļā, vienādi reizina ar 0,75.

3.Visas ar riska klasi saistītās pašu kapitāla prasības, kas izriet no katra scenārija, apkopo atsevišķi attiecībā uz delta, vega un līknes risku, radot trīs atšķirīgas ar scenāriju saistītas pašu kapitāla prasības delta, vega un līknes riskam.

4.Galīgās delta, vega vai līknes pašu kapitāla prasības ir lielākās no trim ar scenāriju saistītajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz delta, vega vai līknes risku, kas aprēķināts saskaņā ar 3. punktu.

5.Ar jutīgumu saistītās metodes pašu kapitāla prasība ir summa, ko veido šīs trīs galīgās delta, vega un līknes pašu kapitāla prasības.

325.j pants
Indeksa instrumentu apstrāde, vairāki pamatā esošie iespēju līgumi

1.Iestādes izmanto caurskatīšanas pieeju attiecībā uz indeksa instrumentiem un vairākiem pamatā esošiem iespēju līgumiem, ja indeksa vai iespējas līguma visām sastāvdaļām ir delta riska jutīgums ar to pašu zīmi. Jutīgumam pret sastāvā esošiem riska faktoriem no indeksa instrumentiem un vairākiem pamatā esošiem iespēju līgumiem ir atļauts bez ierobežojumiem veikt savstarpēju ieskaitu ar jutīgumu pret viena parādnieka instrumentu, izņemot attiecībā uz CTP ietvertajām pozīcijām.

2.Vairāku pamatā esošu iespēju līgumus ar delta riska jutīgumu un dažādām zīmēm atbrīvo no delta un vega riska, bet uz tiem attiecas atlikušā riska papildinājums, kas minēts šīs nodaļas 4. iedaļā.

325.k pants
Kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu apstrāde

1.Iestādes aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku pozīcijai kolektīvu ieguldījumu uzņēmumā ("KIU"), izmantojot vienu no šādām metodēm:

(a)iestāde, kas katru dienu spēj apzināt pamatā esošos KIU vai indeksa instrumenta ieguldījumus, caurskata šos pamatā esošos ieguldījumus un aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku šai pozīcijai saskaņā ar pieeju kas minēta 325.j panta 1. punktā;

(b)ja dienas cenas attiecībā uz KIU ir iespējams iegūt, bet iestāde ir pārliecināta par KIU pilnvaru, iestāde uzskata KIU pozīciju par kapitāla vērtspapīru instrumentu ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem;

(c)ja dienas cenas attiecībā uz KIU ir iespējams iegūt, bet iestāde nav pārliecināta par KIU pilnvaru, iestāde uzskata KIU pozīciju par kapitāla vērtspapīru instrumentu ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem un piesaista šo KIU pozīciju riska pakāpei kapitāla vērtspapīru riska grupā "cita nozare".

2.Iestādes var paļauties uz turpmāk minētām trešām personām, aprēķinot un paziņojot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku pozīcijām KIU saskaņā ar šajā nodaļā minētajām metodēm:

(a)KIU depozitārā iestāde, ja KIU iegulda tikai vērtspapīros un visus vērtspapīrus nogulda šajā depozitārajā iestādē;

(b)pārējo KIU gadījumā — KIU pārvaldes sabiedrība, ar nosacījumu, ka KIU pārvaldes sabiedrība atbilst 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

3.EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kuras riska pakāpes piesaista pozīcijām KIU, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.l pants
Sākotnējās izvietošanas pozīcijas

1.Iestādes var izmantot procedūru, kas noteikta šajā pantā, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentu sākotnējās izvietošanas pozīcijām.

2.Iestādes piemēro vienu no atbilstošajiem reizinātājiem, kas minēti 1. tabulā, lai veiktu jutīguma savstarpēju ieskaitu visām sākotnējās izvietošanas pozīcijām katrā atsevišķā emitentā, izņemot tās sākotnējās izvietošanas pozīcijas, kuras parakstījušas vai tālāk sākotnēji izvietojušas trešās personas, pamatojoties uz formāliem nolīgumiem, un aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus riskiem saskaņā ar metodi, kas noteikta šajā nodaļā, pamatojoties uz koriģētu neto jutīgumu.

1. tabula

Šā panta nolūkiem "0. darbdiena" ir tā darbdiena, kurā iestādei bez nosacījumiem jāpieņem zināms vērtspapīru apjoms par norunātu cenu.

3.Iestādes informē kompetentās iestādes par šajā pantā izklāstītās procedūras piemērošanu.

3. iedaļa
Riska faktors un jutīguma definīcijas

1. apakšiedaļa
Riska faktora definīcijas

325.m pants
Vispārīgie procentu likmju riska faktori

1.Visiem vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, tostarp attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto risku, ir jābūt vienai grupai katrai valūtai, un katrai no tām jāsatur atšķirīgi riska faktori.

Delta vispārīgajiem procentu likmju riska faktoriem, ko piemēro pret procentu likmi jutīgiem instrumentiem, ir attiecīgas bezriska likmes katrai valūtai un katram no šādiem termiņiem — 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piesaista riska faktorus konkrētām virsotnēm, lineāri interpolējot vai izmantojot metodi, kas vislabāk sader ar cenu noteikšanas funkcijām, ko izmanto neatkarīga iestādes riska kontroles funkcija, lai ziņotu augstākai vadībai par tirgus riskiem vai peļņu un zaudējumiem.

2.Iestādes iegūst bezriska likmes katrai valūtai no naudas tirgus instrumentiem iestādes tirdzniecības portfelī, kuriem ir viszemākais kredītrisks, piemēram, no diennakts indeksa mijmaiņas darījumiem.

3.Ja iestādes nevar piemērot metodi, kas minēta 2. punktā, bezriska likmju pamatā liek vienu vai vairākas tirgus ietekmētas mijmaiņas līknes, ko iestāde izmanto, lai atzīmētu pozīcijas tirgū, piemēram, starpbanku piedāvātās likmes mijmaiņas līknes.

Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas minētas 2. punktā un šā punkta pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai.

Ja iestādes izmanto riska faktorus, kas atvasināti saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto procedūru attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, šos valsts parāda instrumentus neatbrīvo no kredītriska starpības riska pašu kapitāla prasībām. Gadījumos, kad nav iespējams atšķirt bezriska likmi no kredītriska starpības sastāvdaļas, jutīgumu pret šo riska faktoru piesaista gan vispārīgā procentu likmju riska, gan kredītriska starpības riska klasēm.

4.Vispārīgā procentu likmju riska faktoru gadījumā katra valūta veido atsevišķu grupu. Iestādes piešķir riska faktoriem tajā pašā grupā, bet ar atšķirīgu termiņu dažādas riska pakāpes saskaņā ar 6. iedaļu.

Iestādes piemēro papildu riska faktorus attiecībā uz inflācijas risku tiem parāda instrumentiem, kuru naudas plūsmas ir funkcionāli atkarīgas no inflācijas rādītājiem. Minētie papildu riska faktori sastāv no viena vektora, ko katrai valūtai veido tirgus ietekmētas inflācijas likmes ar dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik inflācijas likmes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

5.Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret papildu riska faktoru attiecībā uz inflācijas risku, kas minēts 4. punktā, kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katrā grupā iestādes atzīst inflāciju par atsevišķu riska faktoru, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā vektorā. Iestādes grupas ietvaros kompensē visu jutīgumu pret inflāciju, kas aprēķināts tā, kā iepriekš izskaidrots, lai radītu vienotu neto jutīgumu katrā grupā.

6.Parāda instrumenti, kas paredz maksājumus dažādās valūtās, arī ir pakļauti ar dažādām valūtām saistītam riskam starp valūtām. Ar jutīgumu saistītās metodes nolūkiem riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir katras valūtas ar valūtu atšķirībām saistītais risks attiecībā uz ASV dolāru vai euro. Iestādes aprēķina starpvalūtu bāzes, kas neattiecas ne uz USD bāzi vai EUR bāzi, ne arī uz "ASV dolāra bāzi" vai "EUR bāzi".

Katras starpvalūtu bāzes riska faktors sastāv no viena vektora ar starpvalūtu bāzi, ko katrai valūtai veido atšķirīgi termiņi. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik starpvalūtu bāzes tiek izmantotas kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Katra valūta veido atsevišķu grupu.

Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret šo riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katrā grupā jābūt iespējamiem diviem atšķirīgiem riska faktoriem — EUR bāzei un USD bāzei, neatkarīgi no sastāvdaļu skaita katrā starpvalūtu bāzes vektorā. Maksimālais neto jutīgumu skaits katrā grupā ir divi.

7.Vega vispārīgo procentu likmju riska faktors, ko piemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret vispārīgo procentu likmi, ir attiecīgo bezriska likmju izsecinātais svārstīgums, kā norādīts 2. un 3. punktā, un to piesaista grupām, atkarībā no valūtas, un attiecina uz šādiem termiņiem katrā grupā — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Katrai valūtai ir viena grupa.

Savstarpēja ieskaita nolūkiem iestādes ņem vērā izsecināto svārstīgumu, kas saistīts ar to pašu bezriska likmi un attiecināts uz to pašu termiņu, lai veidotu to pašu riska faktoru.

Ja iestādes attiecina izsecināto svārstīgumu uz termiņiem, kā minēts šajā punktā, piemēro šādus noteikumus:

(a)kur     iespēju līguma termiņš ir savietots ar pamatā esošā instrumenta termiņu, jāņem vērā viens vienīgs riska faktors, ko attiecina atbilstoši šim termiņam.

(b)ja iespēju līguma termiņš ir īsāks par pamatā esošā instrumenta termiņu, ņem vērā šādus riska faktorus:

(I)pirmo riska faktoru attiecina saskaņā ar iespēju līguma termiņu;

(II)otro riska faktoru attiecina saskaņā ar iespēju līgumam pamatā esošā instrumenta atlikušo termiņu šā iespēju līguma beigu datumā.

8.Līknes vispārīgā procentu likmju riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, sastāv no viena bezriska likmju vektora, kas attiecībā uz katru valūtu raksturo konkrētu bezriska ienesīguma līkni. Katra valūta veido atsevišķu grupu. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādi bezriska likmju termiņi tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

9.Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes uzskata vektorus, kas atbilst dažādām ienesīguma līknēm un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, par to pašu riska faktoru, ja šie vektori atbilst tai pašai valūtai. Iestādes kompensē jutīgumu pret to pašu riska faktoru. Katrā grupā ir tikai viens neto jutīgums.

Nav līknes riska kapitāla prasību attiecībā uz inflācijas risku un ar dažādām valūtām saistīto bāzes risku.

325.n pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz nevērtspapīrošanu

1.Delta kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, kas jutīgi pret kredītriska starpību, ir emitenta kredītriska starpības rādītāji, kas secināti no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem un attiecināti uz katru šādu termiņu — 0,25 gadi, 0,5 gadi, 1 gads, 2 gadi, 3 gadi, 5 gadi, 10 gadi, 15 gadi, 20 gadi un 30 gadi. Iestādes piemēro vienu riska faktoru katram emitentam un termiņam, neņemot vērā to, vai šie emitenta kredītriska starpības rādītāji ir izsecināti no parāda instrumentiem vai kredītriska mijmaiņas līgumiem. Grupas ir sektorālas grupas, kā norādīts 6. iedaļā, un katrā grupā ietilpst visi riska faktori, kas piesaistīti attiecīgajam sektoram.

2.Vega kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar nevērtspapīrotiem pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kredītriska starpību, ir pamatā esošo instrumentu emitenta kredītriska starpības rādītāju izsecinātie svārstīgumi, kas izsecināti saskaņā ar 1. punktu, un tie ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Tās pašas grupas izmanto kā grupas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu.

3.Līknes kredītriska starpības riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro nevērtspapīrošanas instrumentiem, sastāv no viena kredītriska starpības rādītāju vektora, kas raksturo konkrētā emitenta kredītriska starpības līkni. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Tas pašas grupas izmanto kā grupas, ko izmanto attiecībā uz delta kredītriska starpības risku saistībā ar nevērtspapīrošanu.

4.Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ciktāl šie vektori atbilst tam pašam emitentam.

325.o pants
Kredītriska starpības riska faktori attiecībā uz vērtspapīrošanu

1.Iestādes piemēro CTP vērtspapīrošanas kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 3. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā.

Iestādes piemēro vērtspapīrošanas ārpus CTP esošus kredītriska starpības riska faktorus, kas minēti 5. punktā, vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā.

2.Grupas, kuras piemēro CTP piederošas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, ir tās pašas kā grupas, kuras piemēro nevērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, kā minēts 6. iedaļā.

Grupas, kuras piemēro CTP nepiederošas vērtspapīrošanas kredītriska starpības riskam, ir specifiskas šīs riska klases kategorijai, kā minēts 6. iedaļā.

3.Kredītriska starpības riska faktori, kurus iestādes piemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP, ir šādi:

(a)delta riska faktori ir visi attiecīgie kredītriska starpības rādītāji emitentiem, kuri emitē pamatā esošus riska darījumus vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta no attiecīgiem parāda instrumentiem un kredītriska mijmaiņas līgumiem, un attiecībā uz katru šādu termiņu — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(b)vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas pieder CTP kā pamatā esoši instrumenti, ir kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā, un tos attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstīgā iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(c)līknes riska faktori ir attiecīgās kredītriska starpības ienesīguma līknes pamatā esošu riska darījumu emitentiem vērtspapīrošanas pozīcijā, kuras izteiktas kā kredītriska starpības rādītāju vektors dažādiem termiņiem, kas izsecināta tā, kā norādīts šā punkta a) apakšpunktā. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu kredītriska starpības rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

4.Iestādes aprēķina vērtspapīrošanas pozīcijas jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus, kas izsecināti vai nu no attiecīgiem parāda instrumentiem, vai kredītriska mijmaiņas līgumiem un ar dažādu sastāvdaļu skaitu, kā to pašu riska faktoru, ciktāl šie vektori atbilst tam pašam emitentam.

5.Kredītriska starpības riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP, attiecas uz laidiena starpību, nevis uz pamatā esošo instrumentu starpību, un ir šādi:

(a)delta riska faktori ir attiecīgie laidiena kredītriska starpības rādītāji, kas attiecināti uz šādiem termiņiem saskaņā ar laidiena termiņu — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(b)vega riska faktori, ko piemēro iespēju līgumiem ar vērtspapīrošanas pozīcijām, kas nepieder CTP kā pamatā esoši instrumenti, ir laidienu kredītriska starpību izsecinātie svārstīgumi, un katru no tiem attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar iespēju līguma termiņu, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi;

(c)līknes riska faktori ir tie paši, kas raksturoti šā punkta a) apakšpunktā. Visiem šiem riska faktoriem piemēro kopīgu riska pakāpi, kā norādīts 6. iedaļā.

325.p pants
Kapitāla vērtspapīru riska faktori

1.Grupas visiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem ir sektorālas grupas, kas minētas 6. iedaļā.

2.Kapitāla vērtspapīru delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas un visi kapitāla vērtspapīru atpirkšanas līgumu rādītāji jeb kapitāla vērtspapīru repo rādītāji.

Kapitāla vērtspapīru riska nolūkiem specifiskā kapitāla vērtspapīru repo līkne ir vienots riska faktors, kas izteikts kā repo rādītāju vektors dažādiem termiņiem. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu repo rādītāju termiņu tiek izmantoti kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu.

Iestādes aprēķina instrumenta jutīgumu pret šo riska faktoru kā instrumenta vērtības maiņu saskaņā ar tā cenu noteikšanas modeli, kuru izraisa pārbīde par vienu bāzes punktu katrā šā vektora sastāvdaļā. Iestādes kompensē jutīgumu pret repo rādītāju riska faktoru tam pašam kapitāla vērtspapīram, neņemot vērā sastāvdaļu skaitu katrā vektorā.

3.Kapitāla vērtspapīru vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir kapitāla vērtspapīru tūlītējo cenu izsecinātie svārstīgumi, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem nav vega riska kapitāla prasību.

4.Kapitāla vērtspapīru līknes riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret kapitālu, ir visas kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, neņemot vērā attiecīgo iespēju līgumu termiņus. Attiecībā uz kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem nav līknes riska kapitāla prasību.

325.q pants
Preču riska faktori

1.Grupas visiem preču riska faktoriem ir sektorālās grupas, kas minētas 6. iedaļā.

2.Preču delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro preču jutīgiem instrumentiem, ir visas preču tūlītējās cenas katram preču veidam un katrai no divām līgumu kategorijām — pamatlīgumiem un līgumiem, kas atkarīgi no kategorijas. Iestādes ņem vērā tikai divas preču cenas tam pašam preču veidam, ar to pašu termiņu un to pašu līguma kategoriju, lai veidotu vienu un to pašu riska faktoru, ja juridisko noteikumu kopa attiecībā uz piegādes vietu ir identiska.

3.Preču vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir preču cenu izsecinātie svārstīgumi katram preču veidam, kas ir attiecināmi uz šādiem termiņa soļiem saskaņā ar attiecīgo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. Iestādes uzskata jutīgumu pret to pašu preču veidu, kas piesaistīts tam pašam termiņam, par vienu riska faktoru, kuru iestādes pēc tam kompensē.

4.Preču līknes riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas ir jutīgi pret precēm, ir viena preču cenu kopa ar dažādiem termiņiem katram preču veidam, izsakot to kā vektoru. Katram instrumentam šis vektors satur tik daudz sastāvdaļu, cik daudz dažādu minēto preču cenu tiek izmantots kā mainīgie lielumi iestādes cenu noteikšanas modelī attiecībā uz konkrēto instrumentu. Iestādes nesadala preču cenas pēc preču kategorijas vai piegādes vietas.

Instrumenta jutīgumu pret katru riska faktoru, ko izmanto līknes riska formulā , aprēķina saskaņā ar 325.h pantu. Līknes riska nolūkiem iestādes ņem vērā vektorus ar dažādu sastāvdaļu skaitu, lai veidotu to pašu riska faktoru, ja šie vektori atbilst tam pašam preču veidam.

325.r pants
Ārvalstu valūtu riska faktori

1.Ārvalstu valūtu delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir visi tūlītējās valūtas maiņas rādītāji starp valūtu, kurā instruments ir izteikts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu. Katram valūtu pārim ir viena grupa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu.

2.Ārvalstu valūtu vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir maiņas kursa izsecinātais svārstīgums starp 1. punktā minētajiem valūtu pāriem. Šo maiņas kursa izsecināto svārstīgumu attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstošo iespēju līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības — 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.

3.Ārvalstu valūtu līknes riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespēju līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir tie paši, kas minēti 1. punktā.

4.Iestādēm nav jānodala valūtas iekšzonas un ārzonas varianti attiecībā uz visiem ārvalstu valūtas delta, vega un līknes riska faktoriem.

2. apakšiedaļa
Jutīguma definīcijas

325.s pants
Delta riska jutīgums

1.Iestādes aprēķina delta vispārīgo procentu likmju riska jutīgumu šādi:

(a)jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no bezriska likmēm, aprēķina šādi:

kur:

= bezriska līknes "k" likme ar termiņu "t";

Vi (.) = instrumenta "i" cenu noteikšanas funkcija;

x,y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

(b)jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no inflācijas riska un starpvalūtu bāzes (), aprēķina šādi:

kur:

= "m" sastāvdaļu vektors, kas raksturo izsecinātās inflācijas līkni vai starpvalūtu bāzes līkni konkrētai valūtai "j", kur "m" vienāds ar to mainīgo lielumu skaitu, kas saistīti ar inflāciju vai starpvalūtu bāzi, ko izmanto instrumenta "i" cenu noteikšanas modelī;

= dimensijas vienības matrica (1 x m);

Vi (.) = instrumenta "i" cenu noteikšanas funkcija;

y, z = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī.

2.Iestādes aprēķina delta kredītriska starpības riska jutīgumu visām vērtspapīrošanas un nevērtspapīrošanas pozīcijām () šādi:

kur:

= emitenta "j" kredītriska starpības rādītāja vērtība ar termiņu "t";

Vi (.) = instrumenta "i" cenu noteikšanas funkcija;

x,y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

3.Iestādes aprēķina delta kapitāla vērtspapīru riska jutīgumu šādi:

(a)jutīgumu pret riska faktoriem "k" (sk), kas sastāv no kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām, aprēķina šādi:

kur:

"k" ir specifisks kapitāla vērtspapīrs;

EQk ir minētā kapitāla vērtspapīra tūlītējās cenas vērtība; un

Vi (.) ir instrumenta "i" cenu noteikšanas funkcija;

x,y ir citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas modelī.

(b)jutīgumu pret riska faktoriem, kas sastāv no kapitāla vērtspapīru repo rādītājiem, aprēķina šādi:

kur:

k = indekss, kas apzīmē kapitāla vērtspapīru;

= "m" sastāvdaļu vektors, kas raksturo pārstrukturētu repo termiņu konkrētam kapitāla vērtspapīram "k", kur "m" ir vienāds ar repo rādītāju skaitu atbilstoši dažādiem termiņiem, kas izmantoti instrumenta "i" cenu noteikšanas modelī;

= dimensijas vienības matrica (1 x m);

Vi (.) = instrumenta "i" cenu noteikšanas funkcija;

y, z = citi mainīgie lielumi instrumenta "i" cenu noteikšanas modelī.

4.Iestādes aprēķina delta preču riska jutīgumu pret katru riska faktoru "k" (sk) šādi:

kur:

k = konkrētās preces riska faktors;

CTYk = riska faktora "k" vērtība; 

Vi (.) = instrumenta "i" tirgus vērtība kā riska faktora "k" funkcija.

5.Iestādes aprēķina delta ārvalstu valūtu riska jutīgumu pret katru ārvalstu valūtu riska faktoru "k" (sk) šādi:

kur:

k = konkrētās ārvalstu valūtas riska faktors;

FXk = riska faktora vērtība;

Vi (.) = instrumenta "i" tirgus vērtība kā riska faktora "k" funkcija.

325.t pants
Vega riska jutīgums

1.Iestādes aprēķina iespējas līguma vega riska jutīgumu pret konkrētu riska faktoru "k" (sk) šādi:

kur:

k = specifisks vega riska faktors, kas sastāv no izsecināta svārstīguma;

= minētā riska faktora vērtība, kas izsakāma procentuāli;

x,y = citi mainīgie lielumi cenu noteikšanas funkcijā.

2.Attiecībā uz riska klasēm, kurās vega riska faktoriem ir termiņa dimensija, bet noteikumi par riska faktoru attiecināšanu nav piemērojami, jo iespēju līgumiem nav termiņa, iestādes attiecina šos riska faktorus uz ilgāko paredzēto termiņu. Uz šiem iespēju līgumiem attiecas atlikušo risku papildinājums.

3.Attiecībā uz iespēju līgumiem, kuriem nav noteikta norunas cena vai barjera, un iespēju līgumiem ar vairākām norunas cenām vai barjerām iestādes piemēro attiecināšanu uz norunas cenām un termiņiem, kurus iestāde izmanto iekšēji, lai noteiktu cenu iespējas līgumam. Uz šiem iespēju līgumiem arī attiecas atlikušo risku papildinājums.

4.Iestādes neaprēķina vega risku vērtspapīrošanas laidieniem, kas iekļauti CTP un minēti 104. panta 7.–9. punktā, ja tiem nav izsecināta svārstīguma. Šiem vērtspapīrošanas laidieniem aprēķina delta un līknes riska kapitāla prasības.

325.u pants
Prasības jutīguma aprēķiniem

1.Iestādes atvasina jutīgumu no iestādes cenu noteikšanas modeļa, ko izmanto peļņas un zaudējumu pārskatos.

2.Iestādes pieņem, ka izsecinātais svārstīgums paliek nemainīgs, aprēķinot delta jutīgumu instrumentiem, uz kuriem attiecas izvēles iespējas.

3.Iestādes pieņem, ka iespējas līguma pamatā esošais instruments atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, no kuriem atvasina jutīgumu, aprēķinot vega vispārīgo procentu likmju risku vai kredītriska starpības riska jutīgumu. Iestādes pieņem, ka pamatā esošais instruments atbilst vai nu logaritmiski normālam vai normālam sadalījumam cenu noteikšanas modeļos, no kuriem atvasina jutīgumu, aprēķinot vega kapitāla vērtspapīru, preču vai ārvalstu valūtu jutīgumu.

4.Iestādes aprēķina visus jutīguma veidus, izslēdzot kredīta vērtības korekcijas.

4. iedaļa
Atlikušā riska papildinājums

325.v pants
Pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem

1.Papildus pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus riskiem, kas noteiktas šīs nodaļas 2. iedaļā, iestādes piemēro papildu pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo pantu instrumentiem, kurus ietekmē atlikušie riski.

2.Instrumentus ietekmē atlikušie riski, ja tie atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

(a)instruments atsaucas uz eksotisku pamatā esošu instrumentu;

(b)instrumentu ietekmē citi atlikušie riski.

3.Iestādes aprēķina papildu pašu kapitāla prasības, kas minētas 1. punktā, kā summu, ko veido 2. punktā minēto instrumentu bruto nosacītās summas, reizinot ar šādām riska pakāpēm:

(a)1,0 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā;

(b)0,1 % attiecībā uz instrumentiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā.

4.Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, iestāde nepiemēro pašu kapitāla prasību attiecībā uz atlikušajiem riskiem tādam instrumentam, kas atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

(a)instruments tiek kotēts atzītā biržā;

(b)instruments ir piemērots centrālajai tīrvērtei saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012;

(c)instruments pilnībā kompensē tirgus riskus citai tirdzniecības portfeļa pozīcijai, un tādā gadījumā abas pilnīgi atbilstīgās tirdzniecības portfeļa pozīcijas atbrīvo no pašu kapitāla prasības atlikušajiem riskiem.

5.EBI izstrādā regulatīvos tehniskos standartus, lai sīkāk precizētu, kas ir nestandarta pamatā esošs instruments un uz kuriem instrumentiem attiecas citi atlikušie riski 2. punkta nolūkiem.

Izstrādājot šo regulatīvo tehnisko standartu projektus, EBI ņem vērā šādus elementus.

(d)nestandarta pamatā esošajos instrumentos iekļauj riska darījumus, kas neietilpst delta, vega vai līknes riska procedūru jomā saskaņā ar metodi, kas saistīta ar jutīgumu un raksturota 2. iedaļā, vai saistību neizpildes riska kapitāla prasību, kas minēta 5. iedaļā. EBI analizē vismaz to, vai ilgmūžības risks, laika apstākļi, dabas katastrofas un nākotnē īstenojams svārstīgums jāuzskata par nestandarta pamatā esošiem riska darījumiem;

(e)Definējot, kurus instrumentus ietekmē citi atlikušie riski, EBI analizē vismaz tos instrumentus, kas atbilst jebkuram šādam kritērijam:

(I)uz instrumentu attiecas vega un līknes riska pašu kapitāla prasības ar jutīgumu saistītā metodē, kas minēta 2. iedaļā, un tas izraisa izmaksājumus, kurus nevar atkārtot kā standarta iespēju līgumu galīgu lineāro kombināciju;

(II)instruments ir vērtspapīrošanas pozīcija, kas pieder CTP, kā minēts 104. panta 7.–9. punktā. Nevērtspapīrošanas riska ierobežojumi, kas pieder CTP, netiek ņemti vērā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

5. iedaļa
Saistību neizpildes riska kapitāla prasība

325.w pants
Definīcijas un vispārīgie noteikumi

1.Saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības piemēro parāda un kapitāla vērtspapīru instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem ar bijušiem instrumentiem kā pamatā esošiem instrumentiem, un atvasinātiem instrumentiem, kuru izmaksas vai patiesās vērtības ietekmē parādnieka saistību neizpildes notikums, ja šis parādnieks nav darījumu partneris pašam atvasinātajam instrumentam. Iestādes aprēķina saistību neizpildes riska prasības atsevišķi katram šādam instrumentu veidam — nevērtspapīrošanas instrumenti, vērtspapīrošanas instrumenti, kas nepieder CTP, un vērtspapīrošanas instrumenti, kas pieder CTP. Galīgās saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasības iestādei ir šo triju sastāvdaļu summa.

2.Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

(a)"īsais riska darījums" nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei peļņu, neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;

(b)"garais riska darījums" nozīmē, ka emitenta vai emitentu grupas saistību neizpilde rada iestādei zaudējumus, neatkarīgi no instrumenta vai darījuma veida, kas rada riska darījumu;

(c)pēkšņas saistību neizpildes (JTD) bruto summa ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētā riska darījumā;

(d)pēkšņas saistību neizpildes (JTD) neto summa ir aplēsto zaudējumu vai peļņas apjoms, ko parādnieka saistību neizpilde radītu konkrētai iestādei pēc tam, kad kompensētas bruto JTD summas;

(e)LGD ir parādnieka saistību nepildīšanas zaudējumi šā parādnieka emitētā instrumentā, kas izteikti kā instrumenta nosacītās summas daļa;

(f)saistību neizpildes riska pakāpes ir procentuāls rādītājs, kas raksturo katra parādnieka saistību neizpildes aplēstās varbūtības saskaņā ar šā parādnieka kredītspēju.

1. apakšiedaļa
saistību neizpildes riska kapitāla prasība attiecībā uz nevērtspapīrošanas instrumentiem

325.x pants
Pēkšņas saistību neizpildes bruto summas

1.Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram garajam riska darījumam ar parāda instrumentiem saskaņā ar šādu formulu:

kur:

Vnotional = instrumenta nosacītā vērtība;

P&Llong = termins, kas koriģē peļņu un zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada garo riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi;

Adjustmentlong = summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes zaudējumi saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Palielinājumu Adjustmentlong terminā iekļauj ar pozitīvu zīmi, samazinājumu – ar negatīvu zīmi.

2.Iestādes aprēķina JTD bruto summas katram īsajam riska darījumam ar parāda instrumentiem saskaņā ar šādu formulu:

kur:

Vnotional = instrumenta nosacītā vērtība, ko formulā norāda ar negatīvu zīmi;

P&Lshort = termins, kas koriģē peļņu un zaudējumus, ko iestāde jau uzskaitījusi saistībā ar izmaiņām tā instrumenta patiesajā vērtībā, kas rada īso riska darījumu. Peļņu formulā norāda ar pozitīvu zīmi, zaudējumus – ar negatīvu zīmi;

Adjustmentshort = summa, par kādu atvasinātā instrumenta struktūras dēļ iestādes peļņa saistību neizpildes gadījumā palielinātos vai samazinātos attiecībā pret pilnajiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošo instrumentu. Samazinājumu Adjustmentshort terminā iekļauj ar pozitīvu zīmi, palielinājumu – ar negatīvu zīmi.

3.LGD attiecībā uz parāda instrumentiem, kas iestādēm jāpiemēro, lai veiktu aprēķinus, kas minēti 1. un 2. punktā, ir šāds:

(a)riska darījumiem ar parāda instrumentiem, kam nav augstākās prioritātes, piesaista LGD 100 % apmērā;

(b)riska darījumiem ar prioritāriem parāda instrumentiem piesaista LGD 75 % apmērā;

(c)riska darījumiem ar segtajām obligācijām, kā minēts 129. pantā, piesaista LGD 25 % apmērā.

4.Lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētos aprēķinus, parāda instrumentu gadījumā nosacītās vērtības ir parāda instrumenta nominālvērtība. Lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētos aprēķinus, pamatā esoša parāda vērtspapīra atvasināto instrumentu gadījumā nosacītās vērtības ir pamatā esošā parāda instrumenta nominālvērtība.

5.Attiecībā uz riska darījumiem ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem iestādes aprēķina JTD bruto summas šādi, nevis tā, kā norādīts 1. un 2. punktā:

kur

V = kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība vai — kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu gadījumā — atvasinātā instrumenta pamatā esošo kapitāla vērtspapīru patiesā vērtība.

6.Iestādes piesaista kapitāla vērtspapīru instrumentiem LGD 100 % apmērā, lai veiktu aprēķinus, kas minēti 6. punktā.

7.Attiecībā uz riska darījumiem ar saistību neizpildes risku, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, kuru izmaksājumi parādnieka saistību neizpildes gadījumā nav saistīti ar šā parādnieka emitētā konkrētā instrumenta nosacīto vērtību vai ar parādnieka LGD, vai ar šā parādnieka emitētu instrumentu, iestādes izmanto citas metodikas, aplēšot JTD bruto summas, kuras atbilst bruto JTD definīcijai 325.t panta 3. punktā.

8.EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu, kā iestādes aprēķina JTD summas dažāda veida instrumentiem saskaņā ar šo pantu un kuras alternatīvās metodikas iestādes izmanto, aplēšot JTD bruto summas, kas minētas 7. punktā.

EBI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [15 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

325.y pants
Pēkšņas saistību neizpildes neto summas

1.Iestādes aprēķina pēkšņas saistību neizpildes neto summas, veicot savstarpēju ieskaitu pēkšņas saistību neizpildes bruto summas īsajiem un garajiem riska darījumiem. Savstarpējs ieskaits ir iespējams tikai starp tā paša parādnieka riska darījumiem, ja īsajiem riska darījumiem ir tā pati vai zemāka prioritāte nekā garajiem riska darījumiem.

2.Savstarpējs ieskaits ir vai nu pilnīgs, vai daļējs, atkarībā no kompensējamajiem riska darījumu termiņiem:

(a)savstarpējs ieskaits ir pilnīgs, ja visiem kompensējamajiem riska darījumiem termiņš ir viens gads vai ilgāk;

(b)savstarpējs ieskaits ir daļējs, ja vismaz vienam kompensējamajam riska darījumam termiņš ir īsāks par vienu gadu, un tādā gadījumā pēkšņas saistību neizpildes summas apjoms katram riska darījumam ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek proporcionāli samazināts atbilstoši riska darījuma termiņa attiecībai pret vienu gadu.

3.Ja savstarpējs ieskaits nav iespējams, JTD bruto summas ir vienādas ar JTD neto summām tādu riska darījumu gadījumā, kuru termiņš ir viens gads vai ilgāk. JTD bruto summas ar termiņu, kas īsāks par vienu gadu, tiek proporcionāli samazinātas, lai aprēķinātu JTD neto summas.

Samazinājuma koeficients šiem riska darījumiem ir riska darījuma termiņa attiecība pret vienu gadu, bet ne mazāk par trim mēnešiem.

4.Panta 2. un 3. punkta nolūkiem ņem vērā atvasināto instrumentu līgumu termiņus, nevis tiem pamatā esošo instrumentu termiņus. Naudas kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piesaista vai nu viena gada, vai triju mēnešu termiņu, pēc iestādes ieskatiem.

325.z pants
Saistību neizpildes riska pašu kapitāla prasību aprēķināšana

1.JTD neto summas, neatkarīgi no darījumu partnera veida, reizina ar atbilstošām saistību neizpildes riska pakāpēm saskaņā ar to kredītkvalitāti, kas norādīta 2. tabulā.

2. tabula