Help Print this page 

Document 52016PC0767R(01)

Title and reference
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

COM/2016/0767 final/2 - 2016/0382 (COD)
Multilingual display
Text

Brisel?, 23.2.2017

COM(2016) 767 final

2016/0382(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 416 final}
{SWD(2016) 417 final}
{SWD(2016) 418 final}
{SWD(2016) 419 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Atjaunojamie energoresursi palīdz mazināt klimata pārmaiņas, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, panākt ilgtspējīgu attīstību, aizsargāt vidi un uzlabot iedzīvotāju veselību. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģija kļūst arī par iekļaujošas ekonomikas izaugsmes virzītāju, radot darbvietas un nostiprinot energoapgādes drošību visā Eiropā.

Šie aspekti ir norādīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantā, ar ko Savienībai ir piešķirtas pilnvaras veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu.

Eiropas Savienība (ES) jau ilgu laiku ir bijusi pasaules līdere atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanā un attīstīšanā, vadot centienus mazināt klimata pārmaiņas, mudināt pāriet uz mazoglekļa ekonomiku un stimulēt ekonomikas izaugsmi ar augstu potenciālu. Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers jau ir noteicis, ka viena no Komisijas politikas galvenajām prioritātēm ir padarīt ES par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā. Šai iecerei būtu jāiekļauj ne vien mērķis palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojumu, bet arī mērķis panākt, ka Eiropas uzņēmumi piegādā galvenos komponentus Eiropas Savienībā un ārpus tās.

Pašreizējā satvarā 2020. gadam Eiropas Savienībai ir noteikts mērķrādītājs panākt, ka 20 % no patērētās enerģijas ir iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, un šā mērķrādītāja sasniegšanas nolūkā valstīm ir noteikti saistoši mērķrādītāji, kas izpildāmi līdz 2020. gadam. Valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un ik pēc diviem gadiem īstenojamais monitorings, kas paredzēti Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ir ar labiem rezultātiem palielinājuši pārredzamību ieguldītājiem un citiem uzņēmējiem un tādējādi sekmējuši izmantoto atjaunojamo energoresursu īpatsvara ātro pieaugumu no 10,4 % 2007. gadā līdz 17 % 2015. gadā.

Eiropadome 2014. gada oktobrī apstiprināja klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, no jauna apliecinot Savienības ilgtermiņa apņemšanos īstenot vērienīgo ES stratēģiju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Jaunajā satvarā Eiropas Savienībai ir noteikts mērķrādītājs līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 27 % no Eiropas Savienībā patērētās enerģijas ir iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Šis mērķrādītājs ir saistošs ES mērogā un tiks izpildīts, pateicoties individuālam dalībvalstu ieguldījumam, kuru nosaka vajadzība kopīgi strādāt pie ES mērķrādītāja sasniegšanas. Turklāt jaunajā satvarā ir sniegta iespēja kopīgi strādāt pie mērķrādītāju sasniegšanas tā, lai dalībvalstis varētu papildus noteikt savus — pat vērienīgākus — valsts mērķrādītājus. Dalībvalstis var sniegt atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ievērojot valsts atbalsta noteikumus.

Eiropadome 1 ir vairākkārt mudinājusi Komisiju pārskatīt un izstrādāt tiesību aktus cita starpā par atjaunojamajiem energoresursiem, lai nostiprinātu virzību uz pieņemto 2030. gada mērķrādītāju. Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju iesniegt tiesību aktus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un vēl vairāk paaugstināt vērienīgo mērķi līdz vismaz 30 %.

ES energosistēmas prognozes liecina, ka ar dalībvalstu un ES pašreizējo politiku līdz 2030. gadam varētu panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa no kopējā enerģijas patēriņa ir tikai aptuveni 24,3 %, ja netiks ieviesta nekāda jauna politika. Šis rādītājs būtu daudz zemāks par Eiropadomes apstiprināto un ES mērogā saistošo mērķrādītāju panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 27 %, un tādējādi Savienība kopumā nespētu izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies 2015. gada Parīzes nolīgumā. Ja pašreizējā politika tiktu turpināta bez izmaiņām, tiktu arī ievērojami apdraudēts Savienības politiskais mērķis kļūt par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Turklāt tādējādi netiktu gūti ieguvumi energoapgādes drošības ziņā, kurus rada no vietējiem energoresursiem piegādātās enerģijas apjoma palielināšana, un tiktu mazināta patērētāju līdzdalība energosistēmā.

Tāpēc analīzē, kas ir pamatā šim priekšlikumam par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāšanu (“priekšlikums”), ir norādīts: lai varētu sasniegt ES mērogā noteikto vismaz 27 % mērķrādītāju, politikā ir jāievieš izmaiņas, radot Savienības līmeņa satvaru, no kura izriet ES, valstu un reģionāla mēroga pasākumi. Tas kļūst vēl jo skaidrāks, ja ņem vērā, ka precīzu starpību starp faktisko apjomu un mērķrādītāju nekādi nav iespējams skaidri noteikt, ņemot vērā to, kādi pieņēmumi jāveic, lai to aplēstu, ka ES atjaunojamo energoresursu īpatsvars, kas pārsniegtu 27 %, ir minimālais līmenis, kas jāsasniedz, un ka ievērojamajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai gūtu ES trūkstošo apjomu (piem., EUR 254 miljardi atjaunojamo energoresursu enerģijai elektroenerģijas ražošanā vien), ir vajadzīgi agrīni, skaidri un stabili politikas signāli.

Tai pašā laikā, ja nebūs atjaunināta tiesiskā regulējuma, pastāv risks, ka Eiropas Savienībā saasināsies atšķirības un ka tikai dalībvalstis ar vislabākajiem rezultātiem turpinās palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, bet dalībvalstis, kas šajos centienos iepaliek, nebūs motivētas palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas un patēriņa apjomu. Turklāt tas, ka cenšas tikai dažas dalībvalstis, sadārdzinātu šo procesu un vēl vairāk izkropļotu iekšējo enerģijas tirgu.

Jāmin arī tas, ka, tā kā 2020. gada satvars ievērojami atšķiras no 2030. gada satvara, Savienības mēroga rīcība ir īpaši atbilstošs rīks. 2020. gada satvarā mērķa sasniegšana varēja būt lielā mērā atkarīga no valstu saistošo mērķrādītāju stabilitātes, un tāpēc dalībvalstis varēja ļoti brīvi izvēlēties valsts pasākumus, savukārt 2030. gada satvars balstās tikai uz saistošu ES mēroga mērķrādītāju, kurš nav izteikts valstu mērķrādītājos.

Tāpēc Savienības 2030. gada mērķrādītāju var vislabāk sasniegt partnerībā ar dalībvalstīm, kurā apvienotas dalībvalstu darbības, ko papildina pasākumu satvars, kā sīkāk izklāstīts šajā priekšlikumā. Elektroenerģijas nozarē dalībvalstis varēs palielināt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas apjomu, īstenojot izmaksefektīvas valsts atbalsta shēmas, kam piemēro valsts atbalsta noteikumus un ES mērogā noteiktos pamatnosacījumus, tostarp noteikumus par pārrobežu dalību. Siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē lielāks atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums dos iespējas izmantot vēl neizmantoto potenciālu. Tas jāīsteno elastīgā veidā — ar dalībvalstu centieniem. Transporta nozarē ir vajadzīga saskaņota pieeja, jo tajā ar biodegvielām tirgojas pāri robežām.

Šajā saistībā svarīgs elements, kas nodrošina klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam koordināciju kopumā, ir priekšlikums par Enerģētikas savienības pārvaldību, kurā paredzēta i) plānošana — dalībvalstis formulē nacionālos enerģētikas un klimata plānus —, ii) ziņošana un monitorings — dalībvalstis ziņo par progresu, kas panākts nacionālo plānu īstenošanā —, un iii) nepilnību novēršanas / korektīvs pasākums — Komisija līdz 2025. gadam rūpīgāk pārskata progresu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

Aplēsts, ka ES nepieciešamie ieguldījumi 2015.–2030. gadā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā vien ir aptuveni EUR 1 triljons vai vairāk 2 . Šajā saistībā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt ieguldītājiem lielāku noteiktību, tāpēc tas ir viens no konkrētajiem priekšlikuma mērķiem. Tas jāskata plašākā kontekstā, proti, jāņem vērā, ka 2015. gadā ES ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos bija USD 48,8 miljardi, kas ir par aptuveni 60 % mazāk nekā 2011. gadā, un šāda krituma iemesls nav tikai tehnoloģiju izmaksu samazinājums. Tā rezultātā, lai gan Savienības ieguldījums atjaunojamo energoresursu enerģijā uz vienu iedzīvotāju joprojām ir vislielākais, tās ieguldījumu daļa no kopējiem ieguldījumiem atjaunojamajos energoresursos ir strauji samazinājusies no gandrīz puses 2010. gadā līdz mazāk nekā piektdaļai 2015. gadā.

Atjauninātā satvarā jāņem vērā arī jaunie, ieguldījumu jomā jau pastāvošie elementi. 2030. gada satvars dod Eiropas Savienībai iespējas nodrošināt ieguldījumus, radīt izaugsmi un darbvietas. ES jāpārliecinās, ka ir radīti ieguldījumiem labvēlīgi apstākļi. Šajā saistībā ir pierādījies, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) kā daļa no Investīciju plāna Eiropai un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) dod lielu artavu ieguldījumos atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē. No visiem ESIF darījumiem, ko apstiprinājusi Eiropas Investīciju banka (EIB), 23 % ir īstenoti enerģētikas nozarē. Gandrīz puse no šajā nozarē īstenotajiem projektiem ir saistīti ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijā. Tas liecina, ka privātā sektora ieguldītājiem ir patiesa vēlme iesaistīties konkrētos projektos Eiropas Savienībā, jo šī nozare tiek uzskatīta par nozari, kas ir būtiska enerģētikas pārkārtošanai Eiropas Savienībā, un par stratēģisku nozari, kurā ir vērts ieguldīt. ESI fondi 2014.–2020. gadā lielākoties iegulda mazoglekļa, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas, jomā.

Turklāt arī priekšlikums divkāršot ESIF darbības ilgumu un tā finansiālās spējas jāuzskata par iespēju veikt lielākus ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos. Priekšlikumā pagarināt ESIF darbības laiku līdz 2020. gadam ir noteikts mērķis piesaistīt līdz 40 % no ieguldījumiem infrastruktūras un inovācijas klasē projektiem, kas saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesiju (COP21). Lai to paveiktu, liela daļa enerģētikas nozarē ieguldāmo līdzekļu jāturpina piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, kā arī energoefektivitātes uzlabošanai. Tāpēc ir svarīgi turpināt dot pareizus signālus, lai privātā un publiskā sektora pārstāvjiem ES būtu skaidra informācija par ES politiku nākotnē. Šajā saistībā ar šo priekšlikumu tiek izveidots atbilstošais tiesiskais regulējums. Ieguldījumiem atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē, kā arī Eiropas enerģijas tirgu modernizācijā un integrācijā ir liela nozīme ES ekonomikas dekarbonizācijā. Taču vēl jo lielāka nozīme tiem ir izaugsmes un darbvietu radīšanā visā Eiropā un Savienības konkurētspējas veicināšanā pasaulē, jo tehnoloģiskā priekšrocība, ko šie ieguldījumi nostiprina, būs ļoti svarīgs devums Eiropas rūpniecībā.

Visbeidzot, pašreizējā atjaunojamo energoresursu enerģijas satvara pārskatītajā versijā ir arī jāatspoguļo pārmaiņas, kas notikušas pasaulē kopš 2009. gada, proti, konkurenti pasaules tirgū ir kļuvuši spēcīgāki, jo aizvien palielina ieguldījumus atjaunojamo energoresursu enerģijā. Ja ES vēlas saglabāt savu vadošo lomu, ir nepieciešams spēcīgs atjaunojamo energoresursu enerģijas satvars, kas sekmētu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu visās nozarēs. Tā rezultātā arī radīsies ievērojami ieguvumi Eiropas rūpniecībai konkurences priekšrocību ziņā.

Priekšlikumā ir noteikti principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var kopīgi un nepārtraukti strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ES enerģijas galapatēriņā visās trīs nozarēs — elektroenerģijas (RES-E), siltumapgādes un aukstumapgādes (RES-H&C) un transporta (RES-T) nozarē — izmaksefektīvā veidā sasniedz vismaz 27 %, atbilstoši šādiem konkrētiem mērķiem:

novērst ieguldījumu nenoteiktību tādā veidā, lai tiktu ņemti vērā vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi dekarbonizācijas jomā;

izmaksefektīvā veidā nodrošināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un integrāciju tirgū;

saskaņojot rīcību ar Enerģētikas savienības pārvaldību nolūkā izvairīties no iespējamām nepilnībām, izveidot politisko satvaru un tādējādi nodrošināt, ka līdz 2030. gadam kopīgi tiek sasniegts ES mēroga mērķrādītājs atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

palielināt moderno biodegvielu potenciālu dekarbonizācijas jomā un precizēt no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu nozīmi pēc 2020. gada;

palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciālu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē.

Tāpēc priekšlikumā iekļauto pasākumu mērķis ir ar samērīgiem līdzekļiem pārvarēt pastāvošās problēmas, kas rada šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanā, piemēram, nenoteiktību, ar ko saskaras ieguldītāji, administratīvos šķēršļus, vajadzību uzlabot atjaunojamo energoresursu izmantošanas izmaksefektivitāti, vajadzību atjaunināt politisko satvaru un risku pazaudēt iedzīvotāju atbalstu virzībā uz 2030. gadu.

1.2.•Saskanība ar spēkā esošajām politikas normām šajā politikas jomā

Priekšlikums ir saskaņots ar Tirgus modeļa priekšlikumu un Enerģētikas savienības pārvaldības priekšlikumu, kā arī Energoefektivitātes direktīvas un Direktīvas par ēku energoefektivitāti pārskatīšanu, 2015. gada jūlija ES ETS priekšlikumu, ierosināto Kopīgo centienu regulu un 2016. gada jūlija Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) regulu.

Priekšlikums ir jāskata kopā ar iepriekš minētajām iniciatīvām, ar kurām atsevišķi nepietiek, lai ES varētu līdz 2030. gadam kopīgi un izmaksefektīvi panākt, ka vismaz 27 % no enerģijas galapatēriņa veido no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija.

Priekšlikums balstās uz pieņēmumu, ka Tirgus modeļa iniciatīvas ietvaros tiks izveidots atjaunojamo energoresursu enerģijai piemērots elektroenerģijas tirgus, kurā ir pilnībā izveidoti un integrēti īstermiņa tirgi, kur liela nozīme atjaunojamo energoresursu tirgus vērtības palielināšanā ir elastīgumam un kur atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji lielāku daļu savu ienākumu var nopelnīt enerģijas tirgos, samazinot vajadzību pēc publiskā sektora atbalsta. Priekšlikums arī papildina Tirgus modeļa iniciatīvu, ieviešot dažādus pasākumus, kas paredzēti, lai izmaksefektīvi un laikus piesaistītu nepieciešamos ieguldījumus, un vēl vairāk samazinot administratīvo slogu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, tostarp patērētājiem, kas ražo paši savu atjaunojamo energoresursu siltumenerģiju un elektroenerģiju.

Priekšlikums papildina Enerģētikas Savienības pārvaldību, visās trīs nozarēs (elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē) radot apstākļus, kas nepieciešami, lai varētu vieglāk kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju. Tai pašā laikā Pārvaldības iniciatīva racionalizē un integrē enerģētikas jomas acquis pašreiz noteiktos plānošanas, ziņošanas un monitoringa pienākumus, tostarp tos, kas noteikti attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju laikposmā pēc 2020. gada, un tādējādi būs vieglāk izsekot virzībai uz ES mēroga mērķi, varēs pārskatīt nacionālo plānu vērienīgumu un īstenot pasākumus, reaģējot uz nepilnībām kopīgajā mērķu vērienīgumā vai sniegumā.

Energoefektivitātes direktīvas (EED) un Direktīvas par ēku energoefektivitāti (ĒEED) mērķi ir — attiecīgi — atvieglot energoefektivitātes mērķa sasniegšanu un uzlabot ēku energoefektivitāti. Ierosināto EED un ĒEED noteikumi par siltumapgādi un aukstumapgādi papildinās dalībvalstu centienus, kuru mērķis ir atvieglot atjaunojamo energoresursu enerģijas iekļūšanu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē un kuri tiek īstenoti saskaņā ar šā priekšlikuma un Pārvaldības regulas noteikumiem. Tādējādi tiks saglabāts pēc iespējas lielāks elastīgums, lai atspoguļotu valstīs ieviesto šādu sistēmu atšķirības, un tai pašā laikā nodrošināts ieguldījums, kas nepieciešams 2030. gada vispārējā mērķrādītāja sasniegšanai.

Runājot par pārveidoto ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) laikposmam pēc 2020. gada, jānorāda, ka stiprākai ES ETS būs aizvien lielāka nozīme spēcīgākā mudināšanā uz ieguldījumiem mazoglekļa tehnoloģijās, tostarp atjaunojamajos energoresursos, un ETS nodrošinās, ka tiek labāk izmantota sinerģija starp atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimata politiku. Tomēr pārveidotajā ES ETS cenas nebūs pietiekami lielas, lai attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem tiktu sasniegts ES mērogā saistošais 27 % mērķrādītājs. Noteikumi par atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai elektroenerģijas nozarē nodrošinās, ka šādi mehānismi pilnvērtīgi papildina ETS un līdz minimumam mazina jebkādu negatīvo ietekmi uz oglekļa cenu.

Turklāt ierosinātajā Kopīgo centienu regulā ir priekšlikumi par saistošu valsts mērķrādītāju noteikšanu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu nozarēs, kas neietilpst ES ETS, un par LULUCF, nenorādot, kā šos mērķrādītājus varētu sasniegt visizmaksefektīvāk. ES energosistēmas prognozes liecina: lai sasniegtu ETS neaptvertajām nozarēm noteikto mērķi izmaksefektīvā veidā, elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta nozarē ir jāievieš atjaunojamo energoresursu politika.

Ierosinātās LULUCF regulas mērķis ir iekļaut lauksaimniecībā un mežsaimniecībā radušās oglekļa emisijas un piesaistījumus ES klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam. Pastiprināto ES bioenerģijas ilgtspējas kritēriju mērķis ir turpināt garantēt enerģētikas nozarē izmantotās mežu biomasas ilgtspēju, tostarp ar LULUCF prasību, kas nodrošina pienācīgu to oglekļa emisiju uzskaiti, kuras radušās, izmantojot meža biomasu enerģijas ieguvei.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•2.1.Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 2. punktu, kas ir juridiskais pamats enerģētikas nozares pasākumiem. Tā kā Līgumā ir konkrēts enerģētikas jomas juridiskais pamats, ir piemēroti to izmantot.

•2.2.Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes princips šajā priekšlikumā ir apskatīts tāpēc, ka Savienībai nav ekskluzīvas kompetences atjaunojamo energoresursu enerģijas politikā. Priekšlikums pieņemts tāpēc, ka enerģijas jautājums politiskā un ekonomiskā aspektā kļūst aizvien problemātiskāks un enerģētika ir cieši saistīta ar tādām politikas jomām kā energoapgādes drošība, klimata pārmaiņas, iekšējais tirgus un ekonomiskā un sociālā attīstība.

ES mēroga rīcības nepieciešamība

Es mēroga rīcība ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sniedz ieguldījumu ES mēroga saistošā vismaz 27 % mērķrādītāja sasniegšanā attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un ka šis mērķis tiek kopīgi un izmaksefektīvi sasniegts. Dalībvalstīm ir jānosaka sava vēriena līmenis, cita starpā paredzot trajektorijas, kas atbilst valsts apstākļiem un prioritātēm. Progresam ES mēroga mērķrādītāja sasniegšanā palīdzēs izsekot lineāra ES mēroga trajektorija, kas nebūs saistoša katrai dalībvalstij atsevišķi. Atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jomā ir jādara pieejams pakāpeniski, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību un nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības iespējas, jo īpaši ieviestu kopīgus noteikumus par transporta degvielām.

Elektroenerģijas nozarē ES ir izveidojusi vienotu, integrētu elektroenerģijas tirgu, kurā pamatprincipi, noteikumi attiecībā uz kopīgām problēmām un noteikumi attiecībā uz pārrobežu aspektiem tiek noteikti ES mērogā. No tā izriet, ka arī atjaunojamo energoresursu jomā šādiem pārrobežu aspektiem jāpievēršas ES līmenī, izdodot īpašus noteikumus.

Daži ilgtspējas riski, kas ir saistīti ar bioenerģijas attīstību, ir pārrobežu riski, tāpēc tos var efektīvāk mazināt ES līmenī. Tas jo īpaši attiecas uz ietekmi uz vidi, piemēram, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Turklāt ir jāievieš saskaņots ES ilgtspējas satvars biomasas izmantošanai siltumapgādē un elektroenerģijā, lai atvieglotu biomasas tirdzniecību un veicinātu biomasas kurināmo iekšējo tirgu.

Kā liecina analīze, ja rīkotos tikai dalībvalstu mērogā, visticamāk, iekšējā enerģijas tirgū rastos kropļojumi un tas tiktu sadrumstalots, kas novestu pie vispārējas cenu paaugstināšanās un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma mazināšanās visā Savienībā.

ES pievienotā vērtība

Siltumapgādes un aukstumapgādes nozare patērē gandrīz 50 % no ES enerģijas, un 75 % no šajā nozarē Eiropas Savienībā patērētās enerģijas joprojām iegūst no fosilajiem energoresursiem. ES mēroga stratēģijas trūkuma rezultātā ir vairojusies nenoteiktība, ar ko saskaras ieguldītāji, un sadrumstalojušies vietējie tirgi, kuros patērētājiem ir grūti izdarīt izvēles atbilstoši savām prioritātēm, kā arī trūkst regulatīvas politikas, kas radītu stimulus decentralizētai enerģijas ražošanai. ES norādījumi šajā nozarē varētu palīdzēt izveidot integrētu ES tirgu atjaunojamo energoresursu enerģijai siltumapgādē un aukstumapgādē. Tādējādi dalībvalstīm tiek piedāvātas iespējas, kā izmantot neizmantoto potenciālu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē.

Tā kā siltumapgāde un aukstumapgāde ir vietēja mēroga jautājums, ar priekšlikumu tiek izveidots vispārējs satvars atjaunojamo energoresursu izmantojuma stimulēšanai šajā nozarē, vienlaikus sniedzot dalībvalstīm iespēju to pielāgot vietējiem apstākļiem pēc iespējas izmaksefektīvākā veidā.

Enerģijas pieprasījums transporta nozarē veido aptuveni trešdaļu no ES kopējā enerģijas pieprasījuma, un gandrīz visu šo pieprasījumu apmierina ar naftas produktiem. Lai gan pāreja uz mazemisiju alternatīvo enerģiju transporta nozarē jau ir sākusies, ko sekmējusi arī pašlaik spēkā esošā Atjaunojamo energoresursu direktīva, šī nozare krietni atpaliek no pārējām nozarēm vairāku iemeslu dēļ, tostarp tāpēc, ka trūkst transporta nozares ilgtermiņa dekarbonizācijai un enerģijas diversifikācijai nepieciešamo spēcīgo stimulu inovācijai enerģijas un tehnoloģijas jomā un pastāv infrastruktūras problēmas, kas saistītas ar elektrifikāciju (šīs problēmas risina, īstenojot Alternatīvo degvielu direktīvu un pasākumus, kas ierosināti, pārskatot Direktīvu par ēku energoefektivitāti).

Kopīga ES mēroga rīcība nodrošinās, ka politikas mērķi (piem., paaugstināt moderno biodegvielu potenciālu dekarbonizācijas jomā) tiek kopīgi sasniegti ar iespējami mazākām izmaksām.

Arī ES mēroga enerģētikas un klimata satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadam palīdzēs uzraudzīt un atbalstīt dalībvalstu enerģētikas politiku, lai izveidotu ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energosistēmu Eiropas iedzīvotājiem. Ja atjaunojamo energoresursu nozares virzību uz 2030. gadu noteiks paredzams ES tiesiskais regulējums, kas sekmē atjaunojamo energoresursu politikas eiropeizāciju, jo īpaši stiprina uz tirgu balstītu pieeju atjaunojamajiem energoresursiem un veicina pārrobežu atbalsta pieejamības palielināšanu, dalībvalstis varēs labāk izstrādāt valstu politiku virzībai uz 2020. gada mērķi, nodrošinot, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas politika ir saskaņota ar citiem enerģētikas un klimata jomas mērķiem, jo īpaši ETS, Kopīgo centienu regulas un ES energoefektivitātes mērķrādītāju 2030. gadam. ES mēroga satvars, kurā izklāstīti augsta līmeņa principi atbalsta shēmām, arī sniegtu ieguldītājiem noteiktību, ko pagātnē var būt mazinājusi dažu dalībvalstu īstenotā pārmaiņus bremzēšanas un rosināšanas (“stop-and-go”) politika un dažkārt arī pasākumi ar atpakaļejošu spēku.

Rīkojoties ES mērogā, varētu, novēršot dažādu atļauju piešķiršanas struktūru koordinācijas trūkumu valstīs un palielinot administratīvās spējas īstenot pārrobežu projektus un atbalsta shēmas, novērst vairākus šķēršļus, kas kavē publiskā un privātā sektora ieguldījumus (piem., ar atļauju piešķiršanas procedūrām saistītos šķēršļus).

ES mēroga rīcība nodrošinās ieguldītājiem noteiktību, ko garantēs ES mēroga tiesiskais regulējums, atjaunojamo energoresursu enerģijas saskaņotu un izmaksefektīvu izmantošanu visā ES un efektīvu iekšējā enerģijas tirgus darbību, taču tai pašā laikā neliegs dalībvalstīm ražot dažādu veidu atjaunojamo energoresursu enerģiju saskaņā ar to izvēlēto energoresursu struktūru.

Šajā ziņā dalībvalstis saglabā plašu rīcības brīvību un iespējas atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību jebkurā to ekonomikas nozarē tādā veidā, kas vislabāk atbilst valsts potenciālam un apstākļiem, tostarp iespēju sekmēt ES mēroga mērķrādītāja sasniegšanu, atbalstot atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu citās dalībvalstīs atbilstoši tirgus modeļa priekšlikumiem.

Tādējādi šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

2.3.Proporcionalitātes princips un instrumentu izvēle

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā izklāstītas ES darbības, kas nodrošinās, ka Savienība sasniedz vismaz 27 % mērķrādītāju, bet arī dota iespēja dalībvalstīm īstenot paredzētās darbības un attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas nozari, pēc iespējas vairāk ņemot vērā valstī valdošo situāciju, valsts prioritātes un potenciālu, ja vien tās kopā sasniedz vismaz 27 % mērķrādītāju.

Lai sasniegtu ES mēroga mērķrādītāju, ir būtiski jāpārorientē 2030. gada politiskais satvars, pārejot no juridiski saistošiem valstu mērķrādītājiem, kuru sasniegšanai paredzēto valsts pasākumu izvēlē dalībvalstīm bija piešķirta liela rīcības brīvība, uz juridiski saistošu Eiropas Savienības mēroga mērķrādītāju. Ja šajā situācijā tiktu īstenoti tikai valstu pasākumi, Eiropas Savienībā īstenotie centieni nebūtu izmaksefektīvi un būtu nevienmērīgi izplatīti, tādējādi netiktu panākts pietiekams atjaunojamo energoresursu izmantojums ES iekšējā tirgū un, iespējams, netiktu sasniegts mērķrādītājs, par kuru panākta vienošanās. Ja šajā situācijā tiktu īstenoti tikai valstu pasākumi, kas tiktu koordinēti ar ierosinātajiem pārvaldības mehānismiem, nebūtu pietiekamas garantijas, ka mērķrādītājs tiks sasniegts un ka tas tiks sasniegts iespējami izmaksefektīvāk, izvairoties no atsevišķu dalībvalstu parazītisma un samazinot tirgus sadrumstalotību. Tāpēc ES mēroga rīcība var radīt spēcīgu un stabilu satvaru, kas nodrošina iespēju līdz 2030. gadam kopīgi un izmaksefektīvi sasniegt Savienības saistošo vismaz 27 % mērķrādītāju attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, panākot centienu taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm, kam nebūs jāīsteno plašāki pasākumi, nekā vajadzīgs, lai nodrošinātu kopīgo centienu izmaksu optimalitāti.

Runājot par konkrētiem nozaru noteikumiem, jānorāda, ka siltumapgādē un aukstumapgādē tiek patērēts gandrīz 50 % no ES enerģijas un 75 % no kurināmā, kas ES tiek nodrošināts siltumapgādei un aukstumapgādei, joprojām ir fosilais kurināmais. Tāpēc, lai ES nenovirzītos no ceļa uz ES ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem un uzlabotu apgādes drošību, ir būtiski dekarbonizēt siltumapgādes un aukstumapgādes nozari. Līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka gandrīz pusi 3 no ieguldījuma ES atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķī sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes nozare. Ņemot vērā šos apmērus, šajā nozarē ir nepieciešama konkrēta rīcība. Ierosinātās iespējas siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē palīdz dalībvalstīm izvēlēties pieeju, ar kuru sekmēt atjaunojamo energoresursu iekļūšanu šajā nozarē, tādējādi sekmējot minētā īpatsvara izmaksefektīvu sasniegšanu, un vienlaikus tām dod pilnīgu rīcības brīvību to integrēto klimata un enerģētikas plānu izstrādē. Ja visas dalībvalstis pieņemtu ieteikto pasākumu, tiktu sasniegta aptuveni ceturtdaļa no trūkstošā apjoma, kas ceļā uz ES mēroga mērķrādītāju (vismaz 27 %) netiktu sasniegts, ja politikā netiktu ieviestas nekādas izmaiņas.

Svarīgas valstu prerogatīvas, piemēram, dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu izmantošanas nosacījumus, tiesības izvēlēties no dažādām energotehnoloģijām un noteikt savas energoapgādes vispārējo struktūru, nekādi netiek skartas. Turklāt ES bioenerģijas ilgtspējas satvarā ir iekļauti minimālie kritēriji, kas jāizpilda, lai pierādītu, ka biomasa transporta, siltumapgādes un elektroenerģijas nozarē tiek ražota ilgtspējīgi un izmantota efektīvi. Jaunajos ilgtspējas noteikumos ir izmantota uz risku balstīta pieeja, un tos piemēro tikai liela apjoma siltuma un elektroenerģijas ražotājiem.

Visbeidzot, proporcionalitāte tiek nodrošināta, panākot līdzsvaru starp konkurētspējas, apgādes drošības un ilgtspējas mērķiem un ņemot vērā ierosinātās rīcības ilgtermiņa ieguvumus, kas būs spēkā arī pēc 2030. gada, ne tikai īstermiņa līdz vidēja termiņa ietekmi.

Tādējādi noteikto ierobežojumu līmenis ir proporcionāls mērķim.

2.4.Instrumenta izvēle

Izvēlētais instruments ir direktīva, kas dalībvalstīm jāīsteno. Direktīva ir piemērotākais instruments atjaunojamo energoresursu izmantojuma sekmēšanai, jo tajā ir skaidri noteikti sasniedzamie ES mērķi, bet tai pašā laikā dalībvalstīm dota pietiekami liela rīcības brīvība, lai tās varētu direktīvu īstenot tādā veidā, kas vislabāk atbilst konkrētajiem valsts apstākļiem. Tāpēc ir iekļauts tikai ierobežots skaits noteikumu, kas nosaka obligāti īstenojamas darbības, un šādi noteikumi ir iekļauti tikai tāpēc, lai palielinātu vajadzīgo izmaksefektīvo izmantojumu visā Savienībā (piem., priekšlikuma 5. pants par atbalsta shēmu obligātu daļēju atvēršanu).

Priekšlikums paredz būtiskus grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā, un pārstrādāšanas metode ļauj pieņemt vienu tiesību aktu, ar ko vienlaikus izdara iecerētos grozījumus, kodificē šos grozījumus ar negrozītajiem iepriekšējā tiesību akta noteikumiem un atceļ minēto tiesību aktu. Tāpēc pārstrādāta direktīva ir vispiemērotākais instruments, kas arī atbilst Komisijas saistībām, ko tā uzņēmusies Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 4 .

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.REFIT izvērtējums

Normatīvās atbilstības programmas (REFIT) ietvaros Atjaunojamo energoresursu direktīvas izvērtējumu veica no 2014. līdz 2016. gadam. Šā izvērtējuma rezultāti ir iesniegti atsevišķā REFIT izvērtējuma dienestu darba dokumentā, kurš ir iesniegts kopā ar šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu.

REFIT izvērtējumā tika secināts, ka mērķis ilgtspējīgi palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ES enerģijas galapatēriņā ir sekmīgi sasniegts. Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktie saistošie valstu mērķrādītāji, valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā un ik pēc diviem gadiem īstenojamais monitorings ir bijuši īpaši noderīgi pārredzamības palielināšanā ieguldītājiem un citiem uzņēmējiem un ir nodrošinājuši augstas kvalitātes informāciju par atjaunojamo energoresursu enerģijas tirgiem un politiku dalībvalstīs. Par to liecina straujais izmantojuma pieaugums pēc direktīvas pieņemšanas — atjaunojamo energoresursu īpatsvars pieauga no 10,4 % 2007. gadā līdz 17 % 2015. gadā.

Šie juridiskie noteikumi kopā ar papildu valsts politiku un citiem neregulatīviem pasākumiem ir sekmējuši ES enerģētikas un klimata politikas mērķu vispārējo sasniegšanu, kā rezultātā ir palielinājies siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums un energoapgādes drošība, ieņemta vadošā pozīcija inovācijas jomā, radītas darbvietas, gūts sabiedrības atbalsts un sekmēta reģionālā attīstība. Ir pierādījies, ka tie vispārējo ES enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā ir bijuši noderīgi, saskaņoti, efektīvi, lietderīgi un ar pievienoto vērtību. Pašlaik elektroenerģijas nozarē atjaunojamo energoresursu enerģija ir vienīgais dekarbonizācijas līdzeklis, un tās izmantojums palielinās gandrīz tādā ātrumā, kāds saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ilgtermiņa scenārijiem ir nepieciešams, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz temperatūrai, kas ir par 2 ◦C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā.

Tomēr, pat ja ES kopumā un visas dalībvalstis, izņemot vienu, uz vispārējiem ES 2020. gada atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājiem pašlaik virzās sekmīgi, garantija, ka mērķrādītāji līdz 2020. gadam tiešām tiks sasniegti, būs tikai tad, ja dalībvalstis turpinās veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai nenovirzītos no savas aizvien stāvākās trajektorijas. Ir arī jāvelta papildu pūles, lai palielinātu ātrumu, ar kādu pašlaik tiek izvērsts atjaunojamo energoresursu izmantojums transporta nozarē, un tādējādi nodrošinātu, ka tiek sasniegts nozarei noteiktais 10 % mērķrādītājs. Konkrētāk, regulējuma nenoteiktība, ko radīja ilgstošās politiskās diskusijas par to, kā mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas risku (ILUC), kurš saistīts ar biodegvielām, kas ražotas no pārtikas kultūraugiem, ir negatīvi ietekmējusi atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta nozarē.

3.2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

3.2.1. Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Visā priekšlikuma sagatavošanas gaitā tika iesaistīts plašs ieinteresēto personu loks, tostarp dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes. Ieinteresētās personas cita starpā tika iesaistītas 12 nedēļu sabiedriskajā apspriešanā, ieinteresēto personu darbseminārā, kas notika 2016. gada 5. februārī, speciālā diskusijā Elektroenerģijas regulēšanas forumā Florencē un daudzās divpusējās diskusijās.

2015. gada 18. novembrī tika sākta sabiedriska apspriešana, kas turpinājās līdz 2016. gada 10. februārim. Komisija kopumā saņēma 614 atbilžu. 340 atbilžu (58 %) nosūtīja valstu un ES mēroga apvienības. 110 no šīm atbildēm bija iesūtījušas nozaru apvienības (18 % no kopējām atbildēm), bet 90 — atjaunojamo energoresursu enerģijas nozares pārstāvji (15 %). Turklāt 186 atbildes tika saņemtas tieši no uzņēmumiem (30 %). Šajā apspriešanā piedalījās kopā arī 19 valstu valdības un 22 reģionālās vai vietējās varas iestādes. Svarīgi minēt arī atsevišķu iedzīvotāju, enerģētikas kooperatīvu un nevalstisko organizāciju aktīvo dalību.

No 2016. gada 10. februāra līdz 10. maijam Komisija arī organizēja tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu par bioenerģijas ilgtspēju, kurā tika saņemts vairāk nekā 950 atbilžu. To papildināja tematiska ieinteresēto personu konference, kas notika 2016. gada 12. maijā.

3.2.2. Ieinteresēto personu viedokļu kopsavilkums

Detalizēti izvērtējot sabiedriskajā apspriešanā saņemtās atbildes, var konstatēt, ka respondentu vidū valda plaša vienprātība par vairākiem sabiedriskajā apspriešanā aplūkotajiem elementiem, cita starpā par vajadzību pēc stabila un paredzama ES tiesiskā regulējuma atjaunojamajiem energoresursiem, par to, cik svarīgi ir pārstrādātajā direktīvā noteikt papildpasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts saistošais ES mēroga vismaz 27 % mērķrādītājs, un to, cik būtiski ir izveidot atjaunojamajiem energoresursiem piemērotu tirgu. Tomēr citos jautājumos ieinteresēto personu domas dalās, piemēram, jautājumā par atbalsta shēmu ģeogrāfisko tvērumu un atjaunojamo energoresursu pakļaušanu tirgus nosacījumiem (piem., par prioritāru dispečēšanu un balansēšanas pienākumiem).

Jautājumā par privātā un publiskā sektora struktūru nozīmi elektroenerģijas tirgū tiek pausts spēcīgs atbalsts papildu ES rīcībai, kuras mērķis būtu nodrošināt lielākas iespējas enerģijas patērētājiem un vietējām varas iestādēm. Lielajā vairumā atbilžu pausts atbalsts stingrākiem ES noteikumiem, kas garantētu, ka patērētājiem ir iespēja no atjaunojamajiem energoresursiem pašiem ražot siltumenerģiju un elektroenerģiju un to uzkrāt, un bez diskriminācijas vienkārši piedalīties visos attiecīgajos enerģijas tirgos, tostarp ar agregatoru starpniecību. Daudz respondentu atbalsta ieceri palielināt pašpatēriņa sistēmu piesaisti īstermiņa tirgum, tīklā nodotajam elektroenerģijas pārpalikumam nosakot vairumtirdzniecības tirgus cenu. Tomēr vairāki atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji uzsver, ka pārejā uz pārveidotu tirgus modeli maza apjoma pašpatēriņa sistēmām tāpat būs nepieciešamas uz tirgu balstītas atbalsta shēmas. Vairāki respondenti atbalsta ieceri atvieglot vietējām atjaunojamo energoresursu enerģijas iniciatīvām piekļuvi finanšu līdzekļiem.

Ieinteresētās personas uzsver, ka atbalsta shēmās nevajadzētu pieļaut izmaiņas ar atpakaļejošu spēku. Arī citi elementi tika atzīti par svarīgiem ieguldījumu stabilitātes uzlabošanā; šādi elementi ir, piemēram, administratīvo šķēršļu likvidēšana, lielāka tirgus integrācija un pastiprināts ieguldījumu aizsardzības režīms, kas neaprobežojas tikai ar Enerģētikas hartas nolīgumu. Vairāki respondenti arī uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt, ka pārstrādātā direktīva tiek īstenota ātri — krietni pirms 2021. gada —, lai ieguldītājiem nodrošinātu savlaicīgus politikas signālus un nākotnes prognozes.

Vairākas dalībvalstis īpaši uzsvēra, ka, jo īpaši atbalsta shēmu izstrādē, ir jāgarantē dalībvalstu tiesības izvēlēties pašām savu energoresursu struktūru un attīstīt sevis izvēlētās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, piemēram, dažādošanas nolūkā. Tās arī uzsvēra, ka atjaunojamo energoresursu integrācija tirgū jāorganizē saskaņotā veidā un to nedrīkst balstīt tikai uz sadrumstalotām procedūrām, kas ir atkarīgas no individuāliem dalībvalstu paziņošanas grafikiem.

Visbeidzot, Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzētais spēcīgais tiesiskais regulējums ir uzskatīts par panākumu atslēgu ceļā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja (vismaz 27 %) sasniegšanu līdz 2030. gadam. Vairums respondentu dod priekšroku preventīvu pasākumu izmantošanai nolūkā nepieļaut nepilnības mērķrādītāja sasniegšanā, tomēr piekrīt arī tam, ka vajadzības gadījumā būtu jāveic korektīvas darbības. Dažas ieinteresētās personas, piemēram, energoregulatori, uzsver vajadzību saskaņot papildpasākumus ar valstu atbalsta shēmām.

Sabiedriskā apspriešana liecināja, ka galvenie šķēršļi, kas kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma palielināšanu transporta nozarē, cita starpā ir stabila politiskā satvara trūkums laikposmam pēc 2020. gada, ilgstošās diskusijas par biodegvielu ilgtspēju un elektrotransportlīdzekļu augstā cena. Lielais vairums respondentu arī norādīja, ka ES mērogā noteikts degvielas iekļaušanas pienākums būtu iedarbīgs vai ļoti iedarbīgs pasākums ilgtspējīgu atjaunojamo degvielu patēriņa veicināšanai ES transporta nozarē un elektrotransportlīdzekļu izmantojuma palielināšanā.

Turklāt 2016. gada 13. un 14. jūnijā Florencē notikušajā Elektroenerģijas regulēšanas forumā, kurā piedalījās dalībvalstis, valstu regulatīvās iestādes un galvenās ieinteresētās personas, tika secināts, ka atjaunojamo energoresursu satvaram laikposmam pēc 2020. gada vajadzētu būt balstītam uz uzlabotu tirgus modeli, kas ir piemērots pilnīgai atjaunojamo energoresursu integrācijai, un uz spēcīgu oglekļa cenas signālu, kas tiek dots ar nostiprinātas ETS starpniecību, un ka atjaunojamajiem energoresursiem paredzētam īpašam atbalstam, ja un kad tas nepieciešams, vajadzētu būt balstītam uz tirgu un līdz minimumam samazināt tirgus kropļojumus. Šajā saistībā forums sniedza Komisijai pamudinājumu Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas ietvaros izstrādāt kopīgus noteikumus par atbalsta shēmām, kuri veicinātu uz tirgu balstītu, reģionālāku pieeju atjaunojamajiem energoresursiem.

Sabiedriskajā apspriešanā par bioenerģijas ilgtspēju viedoklis par bioenerģijas radītajiem ieguvumiem un riskiem un par vajadzību pēc jaunas ES politikas dalījās. Tomēr lielais vairums respondentu uzsvēra, ka bioenerģijas ilgtspējas politikas galvenais mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas.

Vairākas valsts varas iestādes un valsts uzņēmumi, kā arī biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražotāji, mežsaimniecības uzņēmumi un vairākas dalībvalstis norādīja, ka dod priekšroku pamatscenārijam, t. i., nevēlas nekādas papildu ES prasības par ilgtspēju. Viens no galvenajiem minētajiem iemesliem ir tas, ka pastāv citi tiesību akti, kas aptver iespējamos riskus, kuri ir saistīti ar biomasas izmantošanu enerģijas ieguvei, un pārmērīga administratīvā sloga risku.

Tai pašā laikā daudzi ES bioenerģijas ražotāji un izmantotāji, kā arī vairākas dalībvalstis atbalsta papildu ES rīcību, kuras mērķis būtu paplašināt ES ilgtspējas kritēriju tvērumu, tos piemērojot arī biomasas izmantošanai siltumapgādē/aukstumapgādē un elektroenerģijas ražošanā. Nesenā ES Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas (padomdevēja grupa jautājumos, kas saistīti ar ES rīcību mežsaimniecības jomā) atzinumā tika pausts atbalsts iespējai ieviest uz risku balstītu ilgtspējas kritēriju meža biomasai.

Prasības par biomasas pārvēršanas enerģijā efektivitāti atbalsta virkne ieinteresēto personu, jo īpaši to nozaru pārstāvji, kurās izmanto koksni, tostarp celulozes un papīra ražotāji, kā arī vides NVO. NVO arī atbalsta kopējā bioenerģijas izmantojuma maksimuma noteikšanu, kā arī ierobežojumus dažām sākvielām vai avotiem un vides un sociālo prasību piemērošanu biomasas ražošanai.

Kopumā ieinteresētās personas lūdza pasākumu attiecināšanā uz konkrētām sākvielām ievērot konsekvenci neatkarīgi no sākvielu galīgā izmantojuma; tas nozīmē, piemēram, to, ka lauksaimniecības biomasai būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi neatkarīgi no tā, vai to izmanto biodegvielu ražošanai vai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai paredzētas biogāzes ieguvei.

3.3.Ekspertu atzinumu ievākšana un izmantošana

Ārējiem darbuzņēmējiem tika pasūtīti šādi galvenie pētījumi:

“Study on the impact assessment for a new Directive mainstreaming deployment of renewable energy and ensuring that the EU meets its 2030 renewable energy target” [“Pētījums par tādas jaunas direktīvas ietekmi, ar kuru tiek integrēta atjaunojamo energoresursu enerģija un nodrošināts, ka ES sasniedz savu 2030. gada atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju”] — ECN, Oeko Institute, Eclareon, REBEL, SUER, BBH;

“Study on Technical Assistance in Realisation of the 2016 Report on Renewable Energy, in preparation of the Renewable Energy Package for the Period 2020-2030 in the European Union” [“Pētījums par tehnisko palīdzību 2016. gada ziņojuma par atjaunojamo energoresursu enerģiju sagatavošanā saistībā ar Eiropas Savienības 2020.–2030. gada atjaunojamo energoresursu enerģijas tiesību aktu kopuma gatavošanu”] — Öko-Institut, E3-Modelling, Observ’ER, COWI;

“Supporting investments into renewable electricity in context of deep market integration of RES-e after 2020: Study on EU-, regional- and national-level options” [“Atbalsts ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijā saistībā ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pamatīgu integrāciju tirgū pēc 2020. gada: pētījums par iespējām ES, reģionālā un valsts mērogā”] — Cambridge Economic Policy Associates (CEPA);

“Study on the sustainable and optimal use of biomass for energy in the EU beyond 2020” [“Pētījums par ilgtspējīgu un optimālu biomasas izmantošanu enerģijas ieguvē ES pēc 2020. gada”] — PricewaterhouseCoopers, Vito, TU Wien, Utrecht University, INFRO, Rutter Soceco;

“Carbon impacts of biomass consumed in the EU” [“ES patērētās biomasas ietekme oglekļa emisiju ziņā”] — Forest Research UK, VTT, North Energy, Alterra;

“Study on impacts on resource efficiency of future EU demand for bioenergy” [“Pētījums par ES pieprasījuma pēc bioenerģijas gaidāmo ietekmi uz resursu izmantošanas efektivitāti”] — IISA, Idufor, EFI, Oeko Institute, IEEP.

3.4.Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā netika aprakstīts ieteicamo iespēju kopums, bet gan tika detalizēti analizēta katra politikas iespēja, pakāpeniski pārejot no ierastās darbības scenārija (0. iespēja), kas paredz valstu pasākumu turpināšanu bez papildu ES mēroga rīcības īstenošanas, līdz alternatīviem scenārijiem, kas ietver vairāk uz ES mērogu vērstus pasākumus turpmāk aprakstītajās piecās jomās.

2016. gada 16. septembrī 5 Regulējuma kontroles padome sniedza savu pirmo atzinumu par ietekmes novērtējumu un lūdza to iesniegt atkārtoti. Novērtējumu pēc tam pārskatīja un 2016. gada 17. oktobrī atkārtoti iesniedza Regulējuma kontroles padomei, kas 2016. gada 4. novembrī sniedza vēl vienu negatīvu atzinumu, bet vairs nelūdza ietekmes novērtējumu ne pārskatīt, ne iesniegt atkārtoti.

Šajā kontekstā Komisija uzskata par piemērotu turpināt īstenot Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāšanas priekšlikumu, pienācīgi ņemot vērā iebildumus, ko Regulējuma kontroles padome paudusi savā otrajā atzinumā. Konkrētāk, Komisija ir izvēlējusies proporcionālākus un mazāk apgrūtinošus noteikumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozarei, tos papildinot ar stingrākiem pārvaldības satvara noteikumiem, lai garantētu 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu. Tā ir arī nodrošinājusi, ka priekšlikuma noteikumi ir pilnīgi saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem un tos pilnvērtīgi papildina, un neskar Komisijas kompetenci valsts atbalsta jomā. Ierosinātie noteikumi ir vispārīgi principi, kas pieprasa uz tirgu balstītu un izmaksefektīvu shēmu izmantošanu (vajadzības gadījumā). Tas pilnībā atbilst jaunajam tirgus modelim un palīdz samazināt izmaksas nodokļu maksātājiem un elektroenerģijas patērētājiem. Ar šiem noteikumiem tiek arī nodrošināta lielāka noteiktība ieguldītājiem 2021.–2030. gadā. Komisija ir ņēmusi vērā visus Enerģētikas savienības mērķus. Visbeidzot, tā norāda uz nenovēršamo nenoteiktību trūkstošā apjoma aplēšanā, uz to, ka saistošais ES mēroga 27 % mērķrādītājs ir minimums, un uz vajadzību nodrošināt stabilus un savlaicīgus stimulus ieguldījumiem ar garu izpildes laiku. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka pasākumu kopums visumā ir proporcionāla reakcija uz pašreizējām problēmām. Sīkāka informācija par to sniegta šajā nodaļā.

i) Iespējas, kā palielināt atjaunojamo energoresursu enerģiju elektroenerģijas nozarē (RES-E)

a) Kopējs Eiropas satvars atbalsta shēmām: 1) izmanto tikai tirgus mehānismus; 2) Eiropas satvars uz tirgu balstītam un izmaksefektīvam atbalstam; 3) obligāta pāreja uz ieguldījumu atbalstu.

Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir pieļauts atbalsta shēmu izmantojumus, bet atbalsta shēmu izvēle ir atstāta dalībvalstu ziņā. Tā rezultātā radusies nepietiekami laba situācija — dalībvalstis ir ieviesušas atbalsta shēmas, taču daudzas no tām pēc ieviešanas ir mainītas vai atceltas ar atpakaļejošu spēku. Tas savukārt ir negatīvi ietekmējis ieguldītāju uzticēšanos. Tāpēc pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir jāievieš skaidrāki noteikumi, lai palielinātu ieguldītāju uzticēšanos.

Ņemot to vērā, 2. iespēja paredz ieviest principus atbalsta shēmām, ko dalībvalstis var ieviest un kas pašlaik vēl ir nepieciešamas, lai piesaistītu pietiekamus ieguldījumus, kuri ļautu sasniegt Savienības 2030. gada mērķrādītāju. Šajā iespējā ir paredzēti izstrādes principi, ko dalībvalstis var izmantot atbalsta shēmu izveidē, un ieguldītāju aizsardzība pret izmaiņām ar atpakaļejošu spēku. Šie principi neskar valsts atbalsta noteikumus.

Attiecībā uz šo jomu Regulējuma kontroles padome uzskata, ka pašreizējās valsts atbalsta pamatnostādnes jau aptver vairumu jautājumu, kas iekļauti ietekmes novērtējumā, un jau atzīst 2030. gada klimata un enerģētikas jomas mērķrādītājus.

Šo principu iekļaušana tiesību aktos ir politiska izvēle. Šādā veidā ar minētajiem noteikumiem tiks atbalstīta atjaunojamo energoresursu enerģijas politikas eiropeizācija, padarot atjaunojamos energoresursus piemērotus tirgum, kā arī nodrošināta noteiktība ieguldītājiem līdz 2030. gadam. Plašāka informācija sniegta ietekmes novērtējuma 1. pielikumā. Šajā kontekstā ierosinātajā satvarā ir izklāstīti izstrādes principi, kas i) nodrošina pietiekamu noteiktību ieguldītājiem 2021.–2030. gadā un ii) pieprasa (vajadzības gadījumā) izmantot uz tirgu balstītas un izmaksefektīvas shēmas, kuru modeļa pamatā ir jaunākā paraugprakse. Šajā priekšlikumā iekļautie principi pilnīgi atbilst ievirzēm, ko Komisija jau paredzējusi Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai un kas priekšlikumā precizētas vairākās jomās, jo īpaši pārrobežu dalības jomā.

Turklāt šis satvars iedarbīgi nodrošina pietiekamu noteiktību ieguldītājiem, saskaņā ar principiem, kas balstīti uz tirgu, un atbilstoši paraugpraksei nosakot vispārīgos izstrādes principus, kas būs spēkā 2021.–2030. gadā.

Tai pašā laikā satvars ir proporcionāls un nav pārlieku preskriptīvs, jo noteikumi ir vispārīgi, un tajā arī ievērota subsidiaritāte, jo tas pilnīgi ņem vērā dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Saistībā ar to šajā tiesiskajā regulējumā ir jānosaka saikne starp dalībvalstu tiesībām izvēlēties savu energoresursu struktūru un attīstīt sevis izvēlētās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, piemēram, dažādošanas nolūkā, no vienas puses, un mērķi nodrošināt noteiktu konkurences līmeni tehnoloģiju starpā, no otras puses. Iesniedzot šos Eiropas enerģētikas satvara pamatprincipus apstiprināšanai Padomē un Eiropas Parlamentā, tiks stiprināta tirgus integrācijas programmas leģitimitāte un sabiedrības atbalsts tai.

Turklāt dažādas ieinteresētās personas, tostarp regulatori 6 , kā arī vairākas dalībvalstis ir aicinājušas priekšlikumā paredzēt šādu satvaru, kas papildinātu piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

b) Vairāk koordinēta reģionāla pieeja: 1) obligāts reģionāls atbalsts; 2) atbalsta shēmu obligāta daļēja atvēršana pārrobežu dalībai.

Šajā priekšlikumā atspoguļota 2. iespēja (ietekmes novērtējuma ziņojumā tā ir 1. iespēja), kuras mērķis ir noteikt pienākumu daļēji atvērt RES-E atbalsta shēmas pārrobežu dalībai. Šī iespēja ļauj samazināt ar sistēmu saistītās kopējās izmaksas un atbalsta izmaksas, nodrošinot, ka ieguldījumi aizvien vairāk tiek veikti tur, kur potenciāls un citi apstākļi ir vislabākie. Ietekmes novērtējuma rezultāti liecina, ka šā pasākuma rezultātā energosistēmas izmaksas 2021.–2030. gada periodā katru gadu būtu par EUR 1,0 miljardu mazākas, savukārt patērētāju izdevumi par atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalstu samazinātos par 3 %.

Šī iespēja ir proporcionāla, jo piedāvā tikai pakāpenisku, daļēju atvēršanu atbilstoši fizisko starpsavienojumu līmenim. Tajā ir ievērota subsidiaritāte, jo tā neierobežo dalībvalstu iespējas izstrādāt savas atbalsta shēmas un tādējādi neskar to tiesības noteikt savu energoresursu struktūru.

c) Uz atjaunojamajiem energoresursiem vērsts finanšu instruments: 1) ES mēroga finanšu instruments ar plašiem atbilstības kritērijiem; 2) ES mēroga finanšu instruments, kas atbalsta augstāka riska atjaunojamo energoresursu projektus.

Šajā jomā mērķis ir labāk izmantot no pašreizējiem vai jauniem finanšu instrumentiem pieejamos līdzekļus, lai atbalstītu dalībvalstu vērienīgās ieceres atjaunojamo energoresursu izmantojuma izvēršanā. Šāds veicinošs satvars būtu jāprecizē saistībā ar 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas gatavošanu.

d) Administratīvā vienkāršošana: 1) spēcīgāki noteikumi ar “vienas pieturas aģentūru”, termiņiem un atvieglotām procedūrām energoatjaunināšanai; 2) atļauju piešķiršanas procedūru ilguma samazināšana ar automātiskiem apstiprināšanas mehānismiem un vienkāršu paziņošanas mehānismu maziem projektiem.

Šajā priekšlikumā priekšroka dota 1. un 2. iespējas apvienojumam, lai atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem ieviestu atļauju piešķiršanas procesu ar vienu norīkoto iestādi (“vienas pieturas aģentūru”), atļauju piešķiršanas procesa maksimālā ilguma ierobežojumu, sadales sistēmas operatoriem iespēju vienkārši paziņot par maza apmēra projektiem un ar īpašu noteikumu par atļauju piešķiršanas procesa paātrināšanu pastāvošu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotņu energoatjaunināšanai. Šī iespēja ļauj radīt pieteikuma iesniedzējiem skaidrākus, pārredzamākus, paredzamus un mazāk laikietilpīgus atļauju piešķiršanas procesus.

Šī iespēja ir proporcionāla, jo tās ietvaros lielā mērā tiek īstenotas paraugpraksei atbilstošas procedūras, kas ir jau ieviestas dažās dalībvalstīs. Tā nerada augstas izmaksas. Tajā ir ievērota subsidiaritāte, jo dalībvalstis var izvēlēties, kā organizēt vienas pieturas aģentūras. Tā arī neskar atļauju piešķiršanas procedūru saturu.

ii) Iespējas, kā palielināt atjaunojamo energoresursu enerģiju siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē (RES-H&C)

a) Iekļaut atjaunojamos energoresursus siltumapgādē un aukstumapgādē: 0) turpināt pašreizējos valstu pasākumus bez ES mēroga rīcības; 1) noteikt RES-H&C pienākumu fosilā kurināmā piegādātājiem; 2) noteikt minēto pienākumu visiem kurināmā piegādātājiem.

Priekšroka tika dota 2. iespējai, saskaņā ar kuru dalībvalstu noteiktiem piegādātājiem, kas piegādā vismaz 50 % no enerģijas, būtu līdz 2030. gadam pakāpeniski jāiekļauj atjaunojamo energoresursu enerģija savā kopējā ikgadējā pārdošanas apjomā (1 procentpunkts ik gadu).

Attiecībā uz šo nozari Regulējuma kontroles padome pauda šaubas par to, ka pienākuma noteikšana siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātājiem ir proporcionāla. Lai kliedētu šīs bažas, šajā priekšlikumā minētais pienākums ir aizstāts ar vairākām iespējām, no kurām dalībvalstis var izvēlēties, tādējādi īstenošanā valstu līmenī tiek nodrošināts elastīgums.

Tā kā gandrīz pusi no ES enerģijas galapatēriņa veido siltumapgādē un aukstumapgādē izmantotā enerģija 7 un atjaunojamo energoresursu daļa siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē 2009.–2015. gadā palielinājās tikai par mazāk nekā 3 procentpunktiem (turpretī atjaunojamo energoresursu enerģijas daļa elektroenerģijas nozarē tai pašā periodā palielinājās par vairāk nekā 8 procentpunktiem), šajā nozarē ir vajadzīgs vērienīgs, bet elastīgs pasākums.

Šī iespēja ir proporcionāla, jo tā nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu izmantojumu RES-H&C nozarē ES mērogā, un neuzliek MVU smagu slogu.

Šī iespēja atbilst EED un ĒEED un papildina tās. Energoefektivitāti siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē veicina ar enerģijas aiztaupījumiem un renovāciju, jo īpaši būvniecības nozarē. Vienlaikus siltumapgādes un aukstumapgādes nozarei piedāvātās iespējas paātrinātu siltumapgādes un aukstumapgādes nozares pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, aptverot arī jau uzbūvēto ēku fondu. Mērķorientēti atjaunojamo energoresursu enerģijas pasākumi siltumapgādē un aukstumapgādē un enerģijas izmantošanā ēkās samazinās tehnoloģiju “slazda” (lock-in) risku, proti, gadījumus, kad uz energoefektivitāti vērstas pieejas rezultātā fosilā kurināmā tehnoloģijas gan tiek aizstātas ar efektīvākiem risinājumiem, tomēr arī tie ir fosilā kurināmā risinājumi.

b) Atvieglot atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma izmantošanu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes (CSA) sistēmās: 1) dalīšanās paraugpraksē; 2) energoefektivitātes sertifikāti un piekļuves nodrošināšana vietējai siltumapgādei un aukstumapgādei; 3) 1. un 2. iespējas pasākumi kopā ar nostiprinātu patērētāju tiesību papildu satvaru.

Šajā priekšlikumā priekšroka ir dota 3. iespējai. Šī iespēja ļauj patērētājiem lokāli ražot siltumenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un izmantot centralizēto atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu, lai veidotu lokālu sinerģiju ar citiem lietotājiem, tādējādi radot pozitīvu sociālu ietekmi. Atvienošanās iespēja ļautu laikā no 2020. līdz 2030. gadam saražot papildu atjaunojamo energoresursu siltumenerģiju un tādējādi veicinātu klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai gan, atļaujot atvienoties, varētu tikt negatīvi ietekmētas vietējo centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes uzņēmumu ieņēmumu plūsmas, šo ietekmi atsvērtu pozitīvā sociālā ietekme un ietekme uz vidi.

Šī iespēja ir arī proporcionāla, jo administratīvais slogs būs tieši saistīts ar to, cik lielā mērā valstī tiek izmantotas centralizētās siltumapgādes sistēmas. Konkrētāk, dalībvalstīm, kurās centralizētā siltumapgāde ieņem nelielu vietu, būs ierobežots sertifikācijas slogs un, visticamāk, mērens pieprasījums pēc atvienošanās.

Centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde nodrošina aptuveni 10 % no Eiropas Savienībā piegādātās enerģijas. Centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas dod iespēju palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas daļu ES energosistēmā. Piemēram, ārkārtīgi maz ir izmantots industriālu siltumsūkņu potenciāls centralizētajā siltumapgādē, un ir aplēsts, ka vairāk nekā 25 % no ES iedzīvotājiem dzīvo ģeotermālai centralizētajai siltumapgādei piemērotās teritorijās. Centralizētās siltumapgādes sistēmas ir arī svarīga infrastruktūras tehnoloģija, ar kuru var palielināt kopējo enerģijas pārveidošanas efektivitāti iekārtās, kurās atkritumus pārvērš enerģijā 8 .

Vecākās centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas ir jāattīsta, lai tās spētu tikt galā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādes pieaugumu. Tomēr ar pašreizējiem ieguldījumiem centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē nepietiek, lai varētu pāriet uz efektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādi.

Energoefektivitātes pasākumiem ir vajadzīgs salīdzinoši vienkāršs administratīvais atbalsts, taču tie varētu ievērojami palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojumu un tādējādi arī pasākuma efektivitāti.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (jo tā ar pārredzamas un arī salīdzināmas sistēmas palīdzību rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējiem centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes operatoriem un siltumenerģijas ieguldītājiem un lietotājiem), un tajā ir ņemta vērā subsidiaritāte (jo tā nosaka principus, bet ievēro valstu un vietējo varas iestāžu nozīmi centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ieviešanā).

iii) Iespējas, kā palielināt mazoglekļa un atjaunojamo energoresursu enerģiju transporta nozarē (RES-T):

1) ES mēroga pienākums iekļaut modernas atjaunojamo energoresursu degvielas; 2) ES mēroga pienākums iekļaut modernas atjaunojamo energoresursu transporta degvielas (tostarp modernas biodegvielas) un tai pašā laikā samazināt no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu apjomu (samazināšanas ātrumam un apjomam iespējami vairāki varianti); 3) uz 2. iespēju balstīts speciāls ES mēroga pienākums iekļaut aviācijas un jūras transporta atjaunojamo energoresursu degvielas; 4) pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (Degvielas kvalitātes direktīvas turpinājums).

Regulējuma kontroles padome uzskata, ka biodegvielu ilgtspēja un to iespējamais ieguldījums Savienības mēroga mērķrādītāja sasniegšanā būtu skaidri jānosaka un jānovērtē tāpat, kā to nosaka un novērtē citiem bioenerģijas veidiem. Tā arī lūdza apsvērt vēl vienu iespēju, kurā būtu paredzēts piemērot uzlabotus ilgtspējas kritērijus visām biodegvielām.

Ietekmes novērtējumā ir analizētas šīs četras politikas iespējas, kā ES varētu rīkoties, lai sekmētu transporta degvielu dekarbonizāciju un enerģētisko diversifikāciju, vienlaikus mazinot netiešo zemes izmantošanas maiņu (ILUC), kas saistīta ar biodegvielām, kuras ražotas no pārtikas kultūraugiem. Šajā saistībā ietekmes novērtējumā izmantota analīze, kas veikta ILUC direktīvas ietekmes novērtējumā; ietekmes novērtējumā ir novērtētas vairākas iespējas, kā stiprināt biodegvielu ilgtspējas pašreizējo satvaru, tostarp iespēja vēl vairāk samazināt no pārtikas kultūraugiem ražotajām biodegvielām pašreiz noteikto maksimālo robežvērtību un pagarināt tās piemērošanas termiņu, to piemērojot arī pēc 2020. gada, lai līdz minimumam samazinātu ILUC emisijas. Papildus tam ietekmes novērtējumā par bioenerģiju tika novērtētas iespējas, kā stiprināt vispārējos bioenerģijas ilgtspējas kritērijus, tostarp iespēja iekļaut jaunu ilgtspējas kritēriju meža biomasai (ko izmanto arī biodegvielas ražošanā) un paplašināt ilgtspējas kritēriju piemērošanas jomu, tos piemērojot arī biodegvielai, ko izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Šajā priekšlikumā priekšroka dota 2. iespējai, jo tās pamatā ir prakse, ko īsteno 25 dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas biodegvielas piejaukuma pienākumu, un tā sniedz nozarei lielāku noteiktību par tirgus pieprasījumu pēc modernām biodegvielām nākotnē / par to apjomu nākotnē, savukārt šī noteiktība ir vajadzīga, lai nodrošinātu lielapjoma ieguldījumus un inovāciju šajā nozarē. Šī iespēja arī ļaus pakāpeniski samazināt no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu apjomu, kā norādīts 2016. gada jūlija Mazemisiju mobilitātes stratēģijā 9 .

Ierosinātajā samazināšanas trajektorijā ir ņemti vērā līdz šim veiktie lielie ieguldījumi, un tā atbilst reālistiskam modernu biodegvielu ieviešanas ātrumam tirgū. Šī iespēja ir vienkāršāka un viegli īstenojama, jo tās pamatā ir valstīs gūtā plašā politiskā un administratīvā pieredze.

Vēlamā iespēja mazina ILUC emisijas un veicina augstus modernu biodegvielu rādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. ILUC var ievērojami samazināt, līdz 2030. gadam pakāpeniski samazinot tradicionālo biodegvielu izmantojumu, galvenokārt pievēršoties no eļļas kultūraugiem ražotām biodegvielām, kuras vairāk veicina ILUC. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālā prasība veicinātu jaunu biodegvielas iekārtu darbības optimizāciju oglekļa emisiju ziņā.

Komisija savā Mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīja, ka no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām ir ierobežota nozīme transporta nozares dekarbonizācijā, jo pastāv šaubas par to patieso pienesumu transporta nozares dekarbonizācijā. ILUC direktīvas priekšlikumā tika ieteikts šim jautājumam pieiet piesardzīgi, kam piekrita arī likumdevēji, ierobežojot līdz 2020. gadam sasniedzamo no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu ieguldījumu līdz 7 %. Tā kā ILUC direktīvas sagatavošanu un sarunas par to caurstrāvoja regulējuma nenoteiktība, šajā nozarē papildus jau veiktajiem ieguldījumiem citi ieguldījumi vairs netika veikti.

Pakāpeniski samazinot no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu apjomu un tās aizstājot ar modernākām biodegvielām, tiks īstenots dekarbonizācijas potenciāls transporta nozarē. Tomēr, nosakot tradicionālo biodegvielu samazināšanas gaitu, ir svarīgi neiedragāt ar atpakaļejošu spēku uzņēmējdarbības modeļus, ko stimulējusi pašlaik spēkā esošā direktīva. Tāpēc ir ierosināta tāda tradicionālo degvielu daļas pakāpeniskas samazināšanas trajektorija, kas ļautu izvairīties no balasta aktīviem un neparedzēta darbvietu zuduma, vienlaikus ņemot vērā līdz šim veiktos svarīgos ieguldījumus, un šī trajektorija arī atbilst reālistiskai moderno biodegvielu ieviešanai tirgū. Šajā priekšlikumā konkrēti aprakstītā pakāpeniskās samazināšanas trajektorija atspoguļo uz informāciju balstītu politisku novērtējumu par to, kādai vajadzētu būt līdzsvarotai pieejai ieguldījumu stabilitātes nodrošināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta nozarē.

iv) Iespējas, kā sniegt atjaunojamo energoresursu enerģijas patērētājiem informāciju un lielākas iespējas

a) Dot patērētājiem iespēju pašiem ražot, patērēt un uzkrāt atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju: 1) ES norādījumi par pašpatēriņu; 2) dot iedzīvotājiem iespēju ražot pašpatēriņam un uzkrāt atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju; 3) attālinātais pašpatēriņš pašvaldībām.

Šajā priekšlikumā priekšroka dota 2. iespējai, jo tā līdz maksimumam palielina patērētāju iespējas un to potenciālo līdzdalību, mazina tīkla izvēršanas izmaksas un tīkla izmaksu sadalījuma problēmas, kā arī uzlabo jumta saules fotoelementu paneļu ieguldījumu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (jo tā nepiešķir universālas pašpatēriņa tiesības), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (jo tā neliedz dalībvalstīm brīvi atbalstīt konkrētas tehnoloģijas, bet gan tikai rada piemērotāko veicinošo satvaru decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas izvēršanai).

b) Atklāt informāciju par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju: 1) konsolidēt izcelsmes apliecinājumu (IA) sistēmu; 2) pamatojoties uz 1. iespēju, noteikt pienākumu informācijas atklāšanā izmantot IA; 3) pamatojoties uz 2. iespēju, paplašināt IA piemērošanas jomu, tos piemērojot visiem elektroenerģijas ražošanas resursiem.

Šajā priekšlikumā priekšroka dota 1. un 2. iespējas apvienojumam, kas paredz konsolidēt IA sistēmu un noteikt pienākumu informācijas par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju atklāšanā izmantot IA. Tādējādi tiek panākts labs līdzsvars un dota iespēja palielināt pārredzamību un uzticēšanos sistēmai, vienlaikus izvairoties no papildu administratīvajām izmaksām, kas rastos, ja paplašinātu sistēmas piemērošanas jomu, to attiecinot uz visiem ražošanas resursiem.

Šī iespēja ir arī proporcionāla, jo tā neuzliek pārmērīgu administratīvo slogu saistībā ar sistēmas pārvaldību (jo īpaši maza apjoma ražotājiem). Tajā ir arī ievērota subsidiaritāte, jo tā ļauj dalībvalstīm izvēlēties to iecienītāko sistēmas pārvaldības metodi.

c) Izsekot siltumapgādē un aukstumapgādē izmantotos atjaunojamo energoresursu kurināmos un transportā izmantotās atjaunojamo energoresursu degvielas: 1) paplašināt IA piemērošanas jomu, tos piemērojot arī atjaunojamo energoresursu gāzveida degvielām/kurināmajiem; 2) paplašināt IA piemērošanas jomu, tos piemērojot arī atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida degvielām/kurināmajiem; 3) izstrādāt alternatīvu izsekošanas sistēmu atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida degvielām/kurināmajiem.

Šajā priekšlikumā priekšroka dota 1. iespējai attiecībā uz gāzveida degvielām/kurināmajiem un 3. iespējai attiecībā uz šķidrajām degvielām/kurināmajiem. Tādējādi patērētājiem tiek sniegti tādi ieguvumi kā spēcīgāka atjaunojamo energoresursu degvielu/kurināmo izsekošana un samazināts krāpšanas risks, jo īpaši ar šķidrajām biodegvielām saistītais. Ar šādām sistēmām būtu arī jāsekmē atjaunojamo energoresursu degvielu/kurināmo pārrobežu tirdzniecība. Visbeidzot, attiecībā uz šķidrajām degvielām/kurināmajiem 3. iespēja šķiet vēlamāka par 2. iespēju, jo tā ir saderīgāka ar pašlaik spēkā esošajām administratīvajām sistēmām, ar ko kontrolē šo degvielu/kurināmo ilgtspēju.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (jo tajā paredzēts izmantot jau ieviestās ar biodegvielām saistītās sistēmas un tā atbalsta visvienkāršāko metodi atjaunojamo energoresursu gāzveida degvielu/kurināmo pārrobežu tirdzniecības sekmēšanai), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (jo tā papildina valstīs pašlaik pastāvošās atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida degvielu/kurināmo reģistrācijas shēmas).

v) Iespējas, kā nodrošināt, ka tiek sasniegts 2030. gada vismaz 27 % mērķrādītājs attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju

a) 2020. gada valstu mērķrādītāji: 2020. gada valstu mērķrādītāji kā pamats vai pamatscenārijs.

Šajā priekšlikumā priekšroka tika dota 1. iespējai, proti, nodrošināt, ka 2020. gada mērķrādītāji ir pamatscenārijs laikposmam pēc 2020. gada. Iespēja saglabāt 2020. gada mērķrādītāju sniedz atbalsta punktu, un, ja pieņem, ka dalībvalstis sasniegs šo mērķrādītāju, šīs iespējas īstenošanai nevajadzētu prasīt nekādas papildu pūles.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (jo tās īstenošanai nevajadzētu prasīt nekādas papildu pūles, ja vien dalībvalstis sasniedz minēto mērķrādītāju), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (jo tiek tikai pagarināta dalībvalstu jau pieņemto mērķrādītāju spēkā esība).

Ir svarīgi norādīt, ka visas pārējās iespējas, kas ir saistītas ar 2030. gada mērķrādītāja — panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 27 %, — sasniegšanu, ir aplūkotas Enerģētikas savienības pārvaldības regulā, savukārt ES pienākums sasniegt vismaz 27 % mērķrādītāju ir paredzēts priekšlikumā.

b) Trajektorija: lineāra vai nelineāra.

Šajā priekšlikumā priekšroka tika dota 1. iespējai, kas paredz ceļam no 2020. gada mērķrādītāja uz 2030. gada mērķrādītāju noteikt lineāru trajektoriju. Šāda trajektorija sniedz lielāku noteiktību, un tai vajadzētu palīdzēt samazināt izmaksas un izvairīties no riskiem, kas ir saistīti ar 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanu.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (tāpēc ka tai ir ierobežota ietekme uz izvēršanas izmaksām, jo izmantošanai visgatavākās tehnoloģijas pašlaik jau ir lielā mērā izprastas), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (šī iespēja ir tikai veids, kā mērīt panākumus ceļā uz dalībvalstu pieņemto ES mēroga mērķrādītāju).

c) Mehānismi, ar ko novērst vērienīguma nepietiekamību ceļā uz ES atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju: 1) pārskatīt valstu plānu vērienīgumu; 2) iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā vēlāk varētu ES mērogā ierosināt papildu mehānismus mērķrādītāja sasniegšanai; 3) palielināt ES mēroga pasākumu vērienīgumu; 4) noteikt saistošus valstu mērķrādītājus.

Priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību priekšroka tika dota 1. un 2. iespējas apvienojumam, kas paredz vismaz 27 % mērķrādītāja sasniegšanā paļauties uz pārvaldības procesu un arī ieviest pārskatīšanas klauzulu, lai varētu apsvērt iespēju ierosināt papildu ES mēroga pasākumus. Pārējās iespējas nav uzskatāmas par politiski īstenojamām, un par tām, iespējams, nevarēs vienoties, nepieņemot pāragrus lēmumus par nākamo vidējā termiņa budžeta struktūru.

Šī pieeja ir arī proporcionāla (jo tā automātiski neizraisa nekādus papildu pasākumus, kam vajadzīgs ES finansējums), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (jo izvēle par papildu centienu veltīšanu tiek atstāta dalībvalstu ziņā).

d) Mehānismi mērķrādītāja sasniegšanas nepilnību nepieļaušanai un novēršanai: 1) pārskatīt valstu plānus; 2) iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai vajadzības gadījumā vēlāk varētu ES mērogā ierosināt papildu mehānismus mērķrādītāja sasniegšanai; 3) palielināt ES mēroga pasākumu vērienīgumu; 4) noteikt saistošus valstu mērķrādītājus.

Priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību priekšroka tika dota 3. iespējai, jo tā tiek uzskatīta par visreālāk īstenojamo veidu, kā izlabot nepilnības mērķrādītāja sasniegšanā. To papildinātu 1. iespēja (pārskatīt valstu plānu izpildi), kam arī būtu jāstājas spēkā līdz ar Enerģētikas savienības pārvaldības procesu.

Šī iespēja ir arī proporcionāla (jo tā neizraisa nekādus papildu pasākumus, kam vajadzīgs ES finansējums), un tajā ir ievērota subsidiaritāte (jo izvēle par papildu centienu veltīšanu tiek atstāta dalībvalstu ziņā).

iv) Iespējas, kā stiprināt ES bioenerģijas ilgtspējas satvaru

Bioenerģijas ilgtspējas ietekmes novērtējumā papildus tika aplūkotas iespējas, kā nodrošināt siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā izmantotās biomasas ilgtspēju: 1) pamatscenārijs: siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā izmantotās biomasas ilgtspējas nodrošināšanā paļauties uz citiem klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam elementiem un valstu politiku; 2) paplašināt transporta jomas biodegvielām pašlaik noteikto ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju piemērošanas jomu, tos attiecinot arī uz siltumapgādē un elektroenerģijas ražošanā izmantoto cieto un gāzveida biomasu; 3) pamatojoties uz 2. iespēju, sīkāk izstrādāt meža biomasai piemērojamās ilgtspējas prasības un arī noteikt prasību iekļaut LULUCF emisijas valstu saistībās, ko tās uzņēmušās Parīzes nolīgumā; 4) pamatojoties uz 2. vai 3. iespēju, noteikt energoefektivitātes prasību siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas iekārtām; 5) pamatojoties uz 2. vai 3. iespēju, noteikt maksimālo robežvērtību dažu sākvielu (piem., apaļkoku) izmantošanai enerģijas ražošanā.

Šajā priekšlikumā priekšroka tika dota 3. iespējai, jo tā ir uzskatāma par visizmaksefektīvāko pieeju, ar ko var turpināt nodrošināt, ka bioenerģijas izmantojums ES pēc 2020. gada rada optimālu siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu un ka vienlaikus tiek samazināts negatīvas ietekmes uz vidi risks, kas saistīts ar meža biomasas izstrādes apjoma palielināšanos. Šajā iespējā ir ievērota subsidiaritāte, jo atbilstoši uz risku balstītai pieejai tajā paredzēts tās meža biomasas izstrādes ilgtspējas pierādīšanā, kura tiek izmantota enerģijas ražošanai, paļauties pirmām kārtām uz valstu tiesību aktiem un standartiem. Tā ir arī proporcionāla, jo attiecas tikai uz liela apjoma ražotājiem, kas no biomasas iegūst siltumenerģiju un elektroenerģiju.

3.5.Izmantotie modeļi

Priekšlikums balstās uz politikas iespējām, kas novērtētas, ņemot vērā energosistēmas modelēšanas scenāriju iznākumus. Konkrētāk, priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma sākumpunkts ir ES 2016. gada atsauces scenārijs (REF2016), kas sniedz 2030. gada energosistēmas prognozes, pamatojoties uz pašreizējām tendencēm un politiku.

3.5.1. Pamatscenāriji

Pamatojoties uz REF2016 un EUCO27 (sk. 3.5.2. punktu turpmāk tekstā), ir izmantoti konkrēti pamatscenāriji, kuros norādīts, kā pašreizējās politikas un prakses turpināšana, visticamāk, ietekmēs notikumu gaitu konkrētās nozarēs, kurās tiek īstenota politikas intervence, pieņemot, ka visas pārējās nozares un politika atbilst centrālajam politikas scenārijam.

3.5.2. Politikas scenāriji

Tika izmantots arī centrāls politikas scenārijs, kas tika sagatavots ietekmes novērtējumiem, kuri pievienoti priekšlikumam par Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu un priekšlikumam par Kopīgo centienu regulu. Šajā scenārijā (to sauc par “EUCO27”) tiek prognozēta paredzamā notikumu gaita nozarēs virzībā uz 2030. gada mērķrādītājiem un palīdzēts noteikt to ekonomisko, sociālo un vides jomas sarežģījumu apmēru, kas saistīti ar mērķrādītāju izmaksefektīvi panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir vismaz 27 %.

Tika uzskatīts, ka šāda pieeja, kas pamatojas uz kopēju politikas scenāriju un tad pievēršas katram problēmjautājumam atsevišķi, ir vienīgais realizējamais veids, kā novērtēt konkrētu politikas iespēju ietekmi, ņemot vērā kopējo kontekstu, proti, dažādas tālejošas iniciatīvas, ko Komisija ierosinājusi kā daļu no 2016. gada Enerģētikas savienības iniciatīvām.

3.5.3. Izmantotais modelis

Priekšlikuma pamatā esošo politikas iespēju novērtēšanai izmantotā modeļu virkne ir tā pati, kas izmantota gan klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumam laikposmam līdz 2020. gadam, gan klimata un enerģētikas politikas satvaram laikposmam līdz 2030. gadam.

Modeļu virkne ietver modeļus (PRIMES, PRIMES-TAPEM un PRIMES-TREMOVE, PRIMES Biomass Supply, GAINS, GLOBIOM-G4M, Prometheus un CAPRI), kas cits ar citu savienoti formāli noteiktos veidos, lai nodrošinātu konsekvenci scenāriju veidošanā. Šīs savstarpējās saiknes ir vajadzīgas, lai sagatavotu analīzes kodolu, proti, atspoguļotu enerģētikas, transporta un siltumnīcefekta gāzu emisiju jomas tendences, kas aptver šādus elementus:

visu energosistēmu (enerģijas pieprasījumu, piedāvājumu, cenas un ieguldījumus nākotnē) un visas siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus;

laikposmu no 1990. līdz 2050. gadam (ar piecu gadu soli);

šādas ģeogrāfiskās teritorijas: katru no visām ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā Norvēģiju, Šveici un Bosniju un Hercegovinu;

ietekmi uz enerģētiku, transportu un rūpniecību (PRIMES), lauksaimniecību, mežsaimniecību un zemes izmantošanu (GLOBIOM-G4M), piesārņotāju izplatīšanos gaisā, veselību un ekosistēmām (paskābināšanās, eitrofikācija) (GAINS), makroekonomiku, kas ietver vairākas nozares, nodarbinātību un sociālo labklājību.

Ietekmes novērtējumā par bioenerģijas ilgtspēju par pamata scenāriju ir izmantots EUCO27, un tajā ir novērtētas politikas iespējas ar šiem diviem modelēšanas rīkiem:

GLOBIOM (modelis, kas attiecas uz zemes izmantojumu pasaules ekonomikā) un G4M (mežsaimniecības nozares modelis), kas sniedz prognozes par patēriņa preču cenām, ietekmi uz zemi un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām;

Green-X (ES atjaunojamo energoresursu enerģijas modelis) kopā ar ArcGIS Network (biomasas transporta ķēžu ģeotelpiskais modelis) un MULTIREG (ielaides un izlaides modelis), ar ko modelē atjaunojamo energoresursu un bioenerģijas sākvielu sadalījumu, enerģētikas nozarē radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī ekonomisko un sociālo ietekmi, piemēram, ietekmi uz bruto pievienoto vērtību, ieguldījumiem un darbvietām.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ar priekšlikumu tiek pārstrādāta Atjaunojamo energoresursu direktīva, un ir sagaidāms, ka 23. un 25. pantā izklāstītie jaunie pasākumi dalībvalstu iestādēm radīs nelielu papildu administratīvo un ar budžetu saistīto slogu, kas būs saistīts ar administratīvām struktūrām, kuras ir jāievieš. Vairumā gadījumu ar pasākumiem saistīto izmaksu segšana tiks uzlikta galapatērētājiem, kas savukārt gūs labumu no dekarbonizācijas sniegtajiem ieguvumiem. Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Turpmāk aprakstīti galvenie noteikumi, kas būtiski maina Direktīvu 2009/28/EK vai pievieno jaunus elementus.

1. pantā ir norādīta šā priekšlikuma darbības joma, minot jaunus elementus laikposmam pēc 2020. gada, piemēram, ES vispārējo saistošo mērķrādītāju, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņu un uzlabotus biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas degvielu/kurināmo ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus.

2. pantā, ņemot vērā Atjaunojamo energoresursu direktīvas grozījumus, ir ieviestas jaunas konkrētas definīcijas.

3. pantā ir izklāstīts ES 2030. gada mērķrādītājs. Tajā 2020. gada valstu mērķrādītāji tiek noteikti par pamatscenāriju (t. i., dalībvalstu sniegums, sākot no 2021. gada, nedrīkst būt sliktāks par 2020. gada valsts mērķrādītājiem). Tajā ir arī iekļauta atsauce uz mehānismu, ar ko saskaņā ar Pārvaldības regulu pastāvīgi nodrošina, ka sniegums nav zemāks par pamatscenāriju, un ar ko novērš atpalikšanu mērķrādītāja sasniegšanā. Turklāt šajā pantā laikposmam pēc 2020. gada vairs nav noteikts 10 % RES-T mērķrādītājs.

4. pantā ir izklāstīti vispārīgie principi, ko dalībvalstis var piemērot, izstrādājot izmaksefektīvas atbalsta shēmas, lai, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, sekmētu uz tirgu vērstu un eiropeiskāku pieeju.

5. pantā ir paredzēta elektroenerģijas nozares atbalsta shēmu pakāpeniska, daļēja atvēršana pārrobežu dalībai.

Ar 6. pantu tiek nodrošināts, ka gadījumos, kad dalībvalstis izvēlas piešķirt atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, tā līmenis un ar to saistītie nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka atbalstītie projekti pārskatīšanas rezultātā tiktu negatīvi ietekmēti.

7. pantā, kas nosaka, kā aprēķināma no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas daļa, ir noteikta no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo maksimālā daļa, kas no 2021. gada samazināma, lai samazinātu ILUC emisijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku robežvērtību un var izšķirt dažādus no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo veidus, piemēram, nosakot zemāku robežvērtību no eļļas kultūraugiem ražotu biodegvielu ieguldījumam, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

15. pantā ir iekļauta jauna aprēķina metodika (kas sakņojas Ēku energoefektivitātes direktīvā), pēc kuras aprēķina atjaunojamo energoresursu enerģijas minimumu, kas izmantojams jaunās ēkās un jau pastāvošās ēkās, kuras tiek renovētas.

Ar 16. pantu tiek ieviests atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atļauju piešķiršanas process ar vienu norīkoto iestādi (“vienas pieturas aģentūru”) un procesa maksimālā ilguma ierobežojumu.

17. pantā sadales sistēmu operatoriem ir paredzēta vienkāršas paziņošanas iespēja attiecībā uz maza apmēra projektiem un ir ieviests īpašs noteikums par atļauju piešķiršanas procesa paātrināšanu pastāvošu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotņu energoatjaunināšanai.

Ar 19. pantu ir ieviestas dažas izmaiņas izcelsmes apliecinājumu (IA) sistēmā, lai i) paplašinātu IA sistēmas tvērumu, to piemērojot arī atjaunojamo resursu gāzei, ii) ieviestu pienākumu pēc ražotāja pieprasījuma obligāti izsniegt IA par siltumu un aukstumu, iii) ieviestu pienākumu informēšanā par RES-E un atjaunojamo resursu gāzes apjomu obligāti izmantot IA, iv) sniegtu iespēju atbalstītai RES-E izdot IA, tos piešķirot izsolēs, kurās gūtos ieņēmumus izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai, un v) uzlabotu administratīvās procedūras, piemērojot Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) standartu.

21. pants palielina patērētāju iespējas, jo ļauj tiem ražot enerģiju pašpatēriņam bez pārmērīgiem ierobežojumiem un saņemt atlīdzību par elektroenerģiju, ko tie nodod tīklā.

22. pantā ir izklāstīti jauni noteikumi par energokopienām, lai palielinātu to iespējas piedalīties tirgū.

23. panta mērķis ir izmantot atjaunojamo energoresursu potenciālu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, nodrošinot izmaksefektīvu šīs nozares ieguldījumu mērķrādītāja sasniegšanā, un paplašināt RES-H&C tirgu Eiropas Savienībā. Dalībvalstis attiecīgi centīsies atjaunojamo energoresursu enerģijas daļu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē ik gadu palielināt par 1 %. Dalībvalstis izlems, kā to paveikt.

24. pants palielina enerģijas patērētāju iespējas, nodrošinot tiem informāciju par centralizētās siltumapgādes energoefektivitāti un sniedzot tiem iespēju pārtraukt siltuma/aukstuma iegādi ēkai no centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes sistēmas, ja patērētāji vai trešā persona to vārdā var panākt daudz labāku energoefektivitāti ar ēkas līmenī veiktiem pasākumiem. Tajā arī paredzēta vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu atvēršana ražotājiem, kas ražo siltumu un aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma, un trešām personām, kas rīkojas to vārdā.

25. pantā degvielas piegādātājiem ir noteikts ES mēroga pienākums nodrošināt konkrētu daļu (2030. gadā — 6,8 %) mazemisiju un atjaunojamo energoresursu degvielu (tostarp atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas un modernu biodegvielu), lai veicinātu dekarbonizāciju un enerģijas dažādošanu un lai nodrošinātu izmaksefektīvu šīs nozares ieguldījumu vispārējā mērķrādītāja sasniegšanā. ILUC problēmjautājumi ir skarti 7. pantā, ar kuru tiek noteikta no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo maksimālā daļa, kas no 2021. gada samazināma. Pāreja uz modernām biodegvielām tiek veicināta ar īpašu apakšuzdevumu ik gadu palielināt to ieguldījumu tā, lai līdz 2030. gadam tas sasniegtu vismaz 3,6 %. Visbeidzot, šajā pantā ir iekļauts noteikums, kurā paredzēta valstu datubāzu ieviešana, lai nodrošinātu degvielu izsekojamību un mazinātu krāpšanas risku.

Ar 26. pantu tiek pastiprināti pašreizējie ES ilgtspējas kritēriji, kas piemērojami bioenerģijai, cita starpā paplašināta to darbības joma, tos attiecinot arī uz biomasu un biogāzi, ko izmanto siltumapgādē un aukstumapgādē un elektroenerģijas ražošanā. Lauksaimniecības biomasai piemērojamais ilgtspējas kritērijs ir racionalizēts, lai samazinātu administratīvo slogu. Turklāt ar jauno tekstu ir padarīts stingrāks mitrāju aizsardzības kritērijs, bet tai pašā laikā ir atvieglota tā pārbaudāmība. Ir ieviests jauns uz risku balstīts ilgtspējas kritērijs meža biomasai, kā arī LULUCF prasība, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi uzskaitītas oglekļa emisijas, kas rodas, meža biomasu izmantojot enerģijas ražošanā. Papildus tam jaunām stacijām līdz 70 % ir palielināts prasītais siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītājs attiecībā uz biodegvielām, un ražotājiem, kas ražo siltumu/aukstumu un elektroenerģiju no biomasas, prasītais aiztaupījums ir 80 %. Lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga, ES ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus nepiemēro mazām iekārtām, kurās ražo siltumu/aukstumu un elektroenerģiju no biomasas un kurās ieejas jauda ir mazāka par 20 MW. V pielikumā ir norādītas atjauninātas noklusējuma vērtības biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, un ir iekļauts jauns VI pielikums, kurā ir izklāstīta kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites metodika biomasas degvielām, ko izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī noklusējuma vērtības.

27. pantā ir skaidrāk izklāstīta masas bilances sistēma un tā pielāgota tā, lai aptvertu arī biogāzes ieguvi kopnoārdīšanas (co-digestion) procesā un biometāna ievadīšanu dabasgāzes tīklā. Ar grozīto pantu ir ieviests pienākums atzīt pierādījumus, kas iegūti no citu dalībvalstu valsts shēmām, kuras ir pārbaudījusi Komisija. Lai racionalizētu ES ilgtspējas kritērijus, no agrākā panta ir svītroti vairāki noteikumi, kas realitātē nedarbojas, tostarp iespēja noslēgt divpusējus nolīgumus ar trešajām valstīm un Komisijas iespēja atzīt teritorijas, kurās paredzēts aizsargāt retas, apdraudētas vai izzušanas riskam pakļautas ekosistēmas vai sugas, kas atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas sarakstos, kurus sagatavojušas starpvaldību organizācijas vai Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība. Tajā arī precizēts juridiskais pamats, kas ļauj Komisijai, vairāk cenšoties ierobežot administratīvo slogu, noteikt revīzijas pieejas, kuras izmantojamas brīvprātīgajās shēmās. Visbeidzot, ar to tiek palielināta dalībvalstu iesaiste brīvprātīgo shēmu pārvaldībā, jo tām tiek dota iespēja pārbaudīt sertifikācijas struktūras.

28. pantā ir juridiskais pamats, kas ļauj Komisijai atjaunināt siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina metodiku. Tajā arī paskaidrots, kā tiek turpmāk izmantoti dalībvalstu ziņojumi par augu audzēšanas radīto emisiju vidējo apjomu.

Ar šo priekšlikumu tiks atcelts Direktīvas 2009/28/EK 3. un 4. pants, 16. panta 1.–8. punkts, 22., 23., 24. un 26. pants. Direktīvas 2009/28/EK 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 25., 25.a, 27., 28. un 29. pantā (šā priekšlikuma 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 18., 31., 32., 33., 35. un 36. pants) ir ieviestas nelielas izmaiņas (piem., formāla rakstura izmaiņas vai pielāgojumi jauniem grozījumiem un noteikumiem), vai arī tie ir tikai pārnumurēti.

6.Papildu informācija

Vienkāršošana un normatīvā atbilstība

ES mēroga mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam sniedz iespēju īstenot visaptverošu pieeju atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma izvēršanā. Tā ietvaros Savienībai 2030. gadam ir paredzēts viens visaptverošs mērķrādītājs — panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir vismaz 27 %, un nav nepieciešams noteikt īpašu apakšmērķi RES-T. Priekšlikumā ir arī visās trīs atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarēs paredzēti pasākumi, kas palielina pārredzamību ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijā, uzlabo vispārējo tiesisko regulējumu un ļauj izmantot visu nozaru iespējas sniegt ieguldījumu kopīgajos centienos sasniegt 2030. gada mērķrādītāju.

Transporta nozarē izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas galapatēriņa aprēķins ir pārcelts uz 7. pantu, lai to saskaņotu ar atjaunojamo energoresursu enerģijas galapatēriņa aprēķinu elektroapgādes un siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē.

Ir paredzēti pasākumi, ar ko racionalizē atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta pašreizējo satvaru (piem., priekšlikuma 4. pantā) un risina pārrobežu problēmas (piem., mazina administratīvos šķēršļus, kā izklāstīts priekšlikuma 15., 16. un 17. pantā).

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Ja priekšlikumu pieņems, ar 2021. gada 1. janvāri tiks atcelta pašlaik spēkā esošā Atjaunojamo energoresursu direktīva.

Novērtēšanas/pārskatīšanas/turpināmības klauzula

Priekšlikuma 30. pantā ir ietverta vispārīga pārskatīšanas klauzula.

Pārstrādāšana

Šis paskaidrojuma raksts ir pievienots priekšlikumam par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāšanu. Ir izmantota tieši šī pieeja, jo pārstrādāšanas gaitā tiek veiktas jaunas būtiskas izmaiņas, tomēr daži iepriekšējā akta noteikumi paliek nemainīgi.

Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumu teksts, ar kuriem tiek transponēta šī direktīva, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

Ņemot vērā šā priekšlikuma plašo darbības jomu un ar šo priekšlikumu ieviesto juridisko pienākumu skaitu, šī atbilstības tabula ir nepieciešama, lai Komisija varētu pienācīgi veikt savu uzdevumu — pārraudzīt direktīvas transponēšanu.

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ)

Ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, tādēļ tas jāattiecina uz EEZ.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

2016/0382 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu ð 194. panta 2. punktu ï  un 95. pantu saistībā ar šīs direktīvas 17., 18. un 19. pantu,

ņemot vērā Ö Eiropas Õ Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar Ö parasto likumdošanas Õ Līguma 251. pantā noteikto 12 procedūru,

tā kā:

ò jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK 13 ir vairākkārt būtiski grozīta 14 . Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

ê 2009/28/EK 1. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(2)ðViens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. ï Eiropas enerģijas patēriņa kontrole un samazināšana un jautājums par iIntensīvākau atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanau, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes Ö palielināšana Õ ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu Kioto protokola prasības, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņāmÖ 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības Õ, kā arī lai īstenotu Kopienas un starptautiskās saistības arī pēc 2012. gada Ö un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni Õ. Šiem faktoriem Ö Tam Õ ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos ð vai mazapdzīvotās teritorijās ï.

ê 2009/28/EK 2. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(3)Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektīvu Ö energoefektivitātes Õ tehnoloģiju izmantošana un tādas Ö atjaunojamo energoresursu Õ enerģijas izmantošana Ö izmantojuma veicināšana Õ ð elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī ï transporta nozarē, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, ir daži no efektīvākajiem paņēmieniem, kā Kopienai  Ö ļoti efektīvi paņēmieni, kā Õ samazināt ð siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā ï un Ö Savienības Õ atkarību no ð gāzes un ï naftas importa transporta nozarē – jomas, kurā apgādes nodrošināšanas problēma arvien ir akūta, – un ietekmēt degvielas tirgu.

ò jauns

(4)Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā 15 tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.

(5)2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.

(6)Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.

(7)Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.

(8)Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(9)2020. gadam noteiktajiem nacionālajiem mērķrādītājiem vajadzētu būt dalībvalstu minimālajam devumam jaunā 2030. gada satvara īstenošanā. Nacionālajam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram nekādos apstākļos nevajadzētu nokrist zem šā devuma, un, ja tā notiek, attiecīgajām dalībvalstīm vajadzētu veikt pienācīgus pasākumus šā bāzlīnijas īpatsvara uzturēšanai, kā arī dot ieguldījumu Regulā [par pārvaldību] minētajā finanšu instrumentā.

(10)Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.

(11)Lai atbalstītu dalībvalstu vērienīgos devumus Savienības mērķrādītāja sasniegšanā, būtu jāizveido finanšu shēma, kuras mērķis būtu veicināt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos šajās dalībvalstīs, arī ar finanšu instrumentiem.

(12)Komisijai līdzekļu piešķiršana būtu jāorientē atjaunojamo energoresursu projektu kapitāla izmaksu samazināšanu, kam ir būtiska ietekme uz atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu izmaksām un to konkurētspēju.

(13)Komisijai vajadzētu sekmēt kompetento valsts vai reģionu iestāžu vai struktūru apmaiņu ar paraugpraksi, piemēram, regulārās sanāksmēs meklējot vienotu pieeju, kā sekmēt izmaksefektīvu atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu plašāku izmantošanu, vairot investīcijas jaunās, elastīgās un tīrās tehnoloģijās un noteikt pienācīgu stratēģiju, kā atteikties no tehnoloģijām, kuras nepalīdz samazināt emisijas vai nesniedz pietiekamu elastību, spriežot pēc caurskatāmiem kritērijiem un uzticamiem tirgus cenas signāliem.

ê 2009/28/EK 7. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektroenerģijas tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos energoresursus 16 , un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/30/EK (2003. gada 8. maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā 17 ð , kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2008  18 ï noteiktas dažādu atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ veidu definīcijas. Definīcijas, kuras piemērojamas elektroenerģijas nozarē kopumā, ir Ö noteiktas Õ izstrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā XXXX/XX/ES2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirguÖ  19  Õ. Juridiskās noteiktības un skaidrības labad šajā direktīvā ir lietderīgi lietot Ö minētās Õ tās pašas vai līdzīgas definīcijas.

ò jauns

(15)No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.

(16)Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit, radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.

(17)Atbalsta shēmu atvēršana pārrobežu dalībai ierobežo negatīvo ietekmi uz iekšējo enerģijas tirgu un noteiktos apstākļos var dalībvalstīm palīdzēt Savienības mērķrādītāju sasniegt izmaksefektīvāk. Pārrobežu dalība arī dabiski izriet no Savienības atjaunojamo energoresursu politikas attīstības, kurā saistošos nacionālos mērķrādītājus aizstāj saistošs Savienības līmeņa mērķrādītājs. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis pakāpeniski un daļēji atbalsta iespējas atvērtu arī projektiem citās dalībvalstīs, un noteikt vairākus veidus, kā šādu pakāpenisku atvēršanu varētu īstenot, nodrošinot Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu, tostarp 30., 34. un 110. panta, izpildi.

(18)Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu, atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

(19)Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.

ê 2009/28/EK 11. apsvērums (pielāgots)

(20)Ir jāparedz pārredzami un skaidri noteikumi atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ īpatsvara aprēķināšanai un šo energoresursu definēšanailai definētu šos energoresursus. Saistībā ar to būtu jāņem vērā okeānu un citu ūdenstilpju enerģija, kas izpaužas kā viļņi, jūras straumes, plūdmaiņas, okeāna siltumenerģijas gradienti vai sāļuma gradienti.

ê 2009/28/EK 5. apsvērums

Lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju Kopienā un tās atkarību no enerģijas importa, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas attīstībai vajadzētu būt cieši saistītai ar energoefektivitātes veicināšanu.

ê 2009/28/EK 8. apsvērums

Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā “Atjaunojamo energoresursu ceļa karte – Atjaunojamie energoresursi 21. gadsimtā: ilgtspējīgākas nākotnes veidošana” norādīts, ka 20 % atjaunojamo energoresursu saražotas enerģijas īpatsvars kopējā energopatēriņā un 10 % atjaunojamo energoresursu īpatsvars transporta nozarē ir atbilstīgi un sasniedzami mērķi un ka regulējumam, kurā ietverti obligātie mērķi, vajadzētu būt tādam, lai uzņēmējiem nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti, kas tiem vajadzīga, lai veiktu ilgtspējīgas investīcijas atjaunojamo energoresursu nozarē, ar kuriem iespējams samazināt atkarību no importētā fosilā kurināmā un veicināt jaunu energotehnoloģiju izmantošanu. Šie mērķi pastāv saistībā ar līdz 2020. gadam panākamo energoefektivitātes uzlabojumu par 20 %, kā paredzēts Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumā “Energoefektivitātes rīcības plāns: potenciāla izmantošana”, kuru atbalstīja 2007. gada marta Briseles Eiropadome, kā arī Eiropas Parlaments savā 2008. gada 31. janvāra rezolūcijā par minēto rīcības plānu.

ê 2009/28/EK 9. apsvērums

Eiropadome 2007. gada marta sanāksmē atkārtoti apstiprināja Kopienas saistības pēc 2010. gada ieviest enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem visā Kopienā. Eiropadome apstiprināja gan obligāto mērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam jāpanāk 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā Kopienas energopatēriņā, gan arī obligāto minimālo mērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm jāpanāk vismaz 10 % biodegvielas īpatsvars transporta benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā, un minētie mērķi jāsasniedz, izmantojot izmaksu efektīvus paņēmienus. Eiropadome paziņoja, ka biodegvielai noteiktais mērķis ir saistošs ar nosacījumu, ka tās ražošana ir ilgtspējīga, ka otrās paaudzes biodegvielas kļūst komerciāli pieejamas un ka tiek izdarīti grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti 20 , lai atļautu atbilstošu piemaisījuma līmeni. 2008. gada marta Eiropadome atkārtoti uzsvēra, ka ir būtiski attīstīt un ievērot efektīvus ilgtspējības kritērijus biodegvielām un nodrošināt otrās paaudzes biodegvielu komerciālu pieejamību. 2008. gada jūnija Eiropadome atkal pievērsās ilgtspējības kritērijiem un otrās paaudzes biodegvielu izstrādei, kā arī uzsvēra vajadzību izvērtēt iespējamās biodegvielu ražošanas ietekmi uz lauksaimniecības izcelsmes pārtikas produktiem un vajadzības gadījumā veikt darbības, lai likvidētu trūkumus. Tā arī norādīja, ka sīkāk būtu jāizvērtē biodegvielu ražošanas un patēriņa ietekme uz vidi un sabiedrību.

ê 2009/28/EK 10. apsvērums

Eiropas Parlaments 2007. gada 25. septembra rezolūcijā par Eiropas Atjaunojamās enerģijas ceļu karti 21 aicināja Komisiju līdz 2007. gada beigām iesniegt priekšlikumu tiesiskajam regulējumam atjaunojamo energoresursu jomā, atsaucoties uz to, cik nozīmīgi ir Kopienas un dalībvalstu mērogā noteikt mērķus atjaunojamo energoresursu īpatsvara sasniegšanai.

ê 2009/28/EK 12. apsvērums

Lauksaimniecības atkritumu izmantošana, piemēram, kūtsmēslu un vircas, kā arī citu dzīvnieku izcelsmes vai organisku atkritumu izmantošana biogāzes iegūšanai, ņemot vērā lielo siltumnīcefekta gāzu emisijas ietaupījumu, nozīmē ievērojamas priekšrocības attiecībā uz vidi, gan ražojot siltumu un elektroenerģiju, gan izmantojot tos par biodegvielu. Ņemot vērā biogāzes ražošanas iekārtu decentralizēto raksturu un reģionālo investīciju struktūru, tās var būtiski veicināt lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību, kā arī piedāvāt lauksaimniekiem jaunas ienākumu iespējas.

ê 2009/28/EK 13. apsvērums

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas nostāju, ir lietderīgi noteikt obligātos valstu mērķus, kas atbilst 20 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaram un 10 % atjaunojamo energoresursu īpatsvaram transporta nozarē enerģijas patēriņam Kopienā 2020. gadā.

ê 2009/28/EK 14. apsvērums

Obligātie valstu mērķi galvenokārt ir paredzēti tādēļ, lai radītu skaidrību investoriem un veicinātu tādu tehnoloģiju nepārtrauktu izstrādi, saskaņā ar kurām enerģiju iegūst no visiem atjaunojamo energoresursu veidiem. Nav lietderīgi atlikt lēmumu par mērķa obligāto raksturu, gaidot nākamos notikumus.

ê 2009/28/EK 15. apsvērums

Dalībvalstu sākotnējie apstākļi, atjaunojamo energoresursu potenciāls un enerģijas bilance ir atšķirīga. Tādēļ Kopienas 20 % mērķis jāpārveido par individuāliem mērķiem katrai dalībvalstij, pienācīgi ievērojot taisnīgu un atbilstīgu mērķa noteikšanu, ņemot vērā dažādos dalībvalstu sākotnējos apstākļus un potenciālu, arī pašreizējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un enerģijas piegādes struktūru. Lai to panāktu, kopējais palielinājuma apjoms, kas noteikts atjaunojamo energoresursu izmantošanai, būtu jāsadala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz vienlīdzīgu tādu īpatsvara palielinājumu katrā dalībvalstī, kas novērtēts atbilstīgi to IKP, noteikts, lai atspoguļotu valstu sākotnējos apstākļus, un aprēķināts, ņemot vērā bruto enerģijas galapatēriņu un dalībvalstu iepriekš veiktos pasākumus attiecībā uz tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 16. apsvērums

Turpretim 10 % mērķim attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem transporta nozarē ir lietderīgi noteikt vienādu īpatsvara apjomu katrai dalībvalstij, lai nodrošinātu transporta nozarē izmantojamās degvielas specifikāciju saskanību un tās pieejamību. Tā kā transporta degvielas ir viegli tirgot, dalībvalstis, kurās ir ierobežota attiecīgo resursu pieejamība, no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto degvielu varēs viegli iepirkt no citām valstīm. Lai gan tehniski Kopienai ir iespējams sasniegt mērķi par transporta nozarē izmantotajiem atjaunojamajiem energoresursiem, izmantojot tikai iekšzemes ražošanu, tomēr ir iespējams un tai pašā laikā ir vēlams šo mērķi sasniegt, kombinējot iekšzemes ražošanu un importu. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāuzrauga Kopienas tirgus apgāde ar biodegvielu un vajadzības gadījumā jāierosina attiecīgie pasākumi, lai panāktu līdzsvaru starp iekšzemes ražošanu un importu, ņemot vērā, inter alia, daudzpusējo un divpusējo tirdzniecības sarunu gaitu, vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī energoapgādes drošību.

ê 2009/28/EK 17. apsvērums

Energoefektivitātes uzlabošana ir būtiski svarīgs Kopienas mērķis, un tas paredz līdz 2020. gadam energoefektivitāti paaugstināt par 20 %. Minētajam mērķim, kā arī spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/91/EK (2002. gada 16. decembris) par ēku energoefektivitāti 22 , Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/32/EK (2005. gada 6. jūlijs), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem 23 , un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/32/EK (2006. gada 5. aprīlis) par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem 24 , ir būtiski svarīga loma, nodrošinot to, ka klimata un enerģijas jomā noteiktie mērķi tiek īstenoti izmaksu ziņā visizdevīgākajā veidā, un tie var arī sniegt jaunas iespējas Eiropas Savienības ekonomikai. Energoefektivitātes un energotaupības politika ir viena no efektīvākajām metodēm, kā dalībvalstis var palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūstamās enerģijas procentuālo daļu, un tāpēc tās vieglāk sasniegs šajā direktīvā noteiktos mērķus atjaunojamo energoresursu jomā, proti, vispārējo valsts mērķi un mērķi transporta jomā.

ê 2009/28/EK 18. apsvērums

Dalībvalstīm būs ievērojami jāuzlabo energoefektivitāte visās nozarēs, lai varētu vieglāk sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķus, kas izteikti procentos no enerģijas galīgā bruto patēriņa. Būtiski svarīga ir energoefektivitāte transporta nozarē, jo paredzams, ka saistošo procentuālo mērķi attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem būs grūti stabili sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā. Tādēļ obligātais minimālais transporta 10 % mērķa lielums, kas jāsasniedz visām dalībvalstīm, būtu jānosaka kā daļa no visas transporta jomā patērētās enerģijas, kura jāsasniedz no atjaunojamajiem energoresursiem, nevis tikai no biodegvielām.

ê 2009/28/EK 19. apsvērums

Lai nodrošinātu valsts vispārējo obligāto mērķu sasniegšanu, dalībvalstīm būtu jādarbojas saskaņā ar indikatīvu līkni, kas iezīmē galīgo obligāto mērķu sasniegšanas ceļu. Tām būtu jāsagatavo valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plāns, tajā ietverot informāciju par nozaru mērķiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka biomasu var izmantot dažādi un ka tādēļ ir būtiski mobilizēt jaunus biomasas resursus. Dalībvalstīm turklāt būtu jāsagatavo pasākumi šo mērķu sasniegšanai. Katrai dalībvalstij, tās atjaunojamās enerģijas valsts rīcības plānā izvērtējot paredzamo enerģijas galīgo bruto patēriņu, būtu jānovērtē, kāds varētu būt energoefektivitātes un energotaupības pasākumu devums, lai sasniegtu tās valsts mērķus. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā optimālā energoefektivitātes tehnoloģiju kombinācija ar atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 20. apsvērums

Lai izmantotu tehnoloģisko sasniegumu un apjomradītu ietaupījumu priekšrocības, indikatīvajai līknei būtu jāņem vērā tas, ka nākotnē, iespējams, strauji augs atjaunojamo energoresursu izmantojums. Tāpēc īpašu uzmanību var veltīt nozarēm, kurās vērojams nesamērīgs tehnoloģisko sasniegumu un apjomradītu ietaupījumu trūkums un kuras līdz ar to netiek pietiekami attīstītas, bet kuras nākotnē varētu ievērojami veicināt 2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu.

ê 2009/28/EK 21. apsvērums

Indikatīvās līknes sākumpunktam vajadzētu būt 2005. gadam, jo tas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami ticami dati attiecībā uz valstu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.

ê 2009/28/EK 23. apsvērums

Dalībvalstis var sekmēt to, lai pašvaldības un reģionālās pārvaldes iestādes nosaka mērķus, kas ir augstāki par valsts mērķiem, un iesaistīt pašvaldības un reģionālās pārvaldes iestādes valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu izstrādē un sabiedrības informēšanā par atjaunojamo energoresursu priekšrocībām.

ê 2009/28/EK 24. apsvērums

Lai izmantotu visu biomasas potenciālu, Kopienai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes rezervju mobilizācija un jaunu mežsaimniecības sistēmu izveide.

ê 2009/28/EK 25. apsvērums

Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiem, ko ražo to teritorijā. Lai valsts atbalsta shēmas pareizi darbotos, ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas atbilstīgi savam atšķirīgajam potenciālam. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir nodrošināt valsts atbalsta shēmu pareizu darbību atbilstīgi Direktīvai 2001/77/EK, lai tādējādi saglabātu ieguldītāju uzticību un dotu iespēju dalībvalstīm izstrādāt efektīvus valsts pasākumus mērķu sasniegšanai. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamajiem energoresursiem, neietekmējot valstu atbalsta shēmas. Ar to ievieš neobligātus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas dod iespēju dalībvalstīm vienoties par pakāpi, kādā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī, un par pakāpi, kādā enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem būtu jāskaita vai nu vienas, vai otras dalībvalsts valsts vispārējos mērķos. Lai nodrošinātu mērķu sasniegšanai paredzēto abu pasākumu, tas ir, valstu atbalsta shēmu un sadarbības mehānismu, efektivitāti, ir būtiski, lai dalībvalstis varētu noteikt, vai un cik lielā mērā to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un varētu vienoties par to, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.

ê 2009/28/EK 26. apsvērums

Vēlams, lai enerģijas cenas atspoguļotu ārējās izmaksas un patēriņu, tostarp attiecīgi vides, sociālās un veselības aprūpes izmaksas.

ê 2009/28/EK 27. apsvērums

Ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts, lai sasniegtu Kopienas mērķus attiecībā uz elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, paplašinātu izmantošanu, jo īpaši – kamēr elektroenerģijas cenas iekšējā tirgū neatspoguļo visas izmantoto energoresursu ar vidi saistītās un sociālās izmaksas un priekšrocības.

ê 2009/28/EK 28. apsvērums

Kopienai un dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt kopējo enerģijas patēriņu transporta nozarē un palielināt energoefektivitāti šajā nozarē. Galvenie pasākumi enerģijas patēriņa mazināšanai transporta nozarē ietver transporta plānošanu, atbalstu sabiedriskajam transportam, saražoto elektromobiļu īpatsvara palielināšanu un energoefektīvāku mazākas virsbūves un mazāka dzinēja tilpuma automobiļu ražošanu.

ê 2009/28/EK 29. apsvērums

Dalībvalstīm būtu jācenšas dažādot atjaunojamo energoresursu enerģijas piegādes struktūru visās transporta nozarēs. Komisijai līdz 2015. gada 1. jūnijam būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā aplūkotas iespējas palielināt atjaunojamo energoresursu izmantojuma īpatsvaru katrā no transporta nozarēm.

ê 2009/28/EK 30. apsvērums (pielāgots)

(21)Šīs direktīvas vajadzībām aprēķinot hidroenerģijas un vēja enerģijas ieguldījumu, klimata svārstību ietekme būtu jānormalizē, izmantojot normalizācijas formulu. Turklāt elektroenerģija, kas ražota sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijās Ö blokos Õ no ūdens, kas iepriekš uzsūknēts augšup, nav uzskatāma par elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 31. apsvērums (pielāgots)

(22)Siltumsūkņiemu, kas siltumenerģijas pārveidei vajadzīgajā temperatūrā atļauj izmantot Ö lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja Õ aerotermālo, ģeotermālo vai hidrotermālo siltumenerģiju, funkcionēšanai nepieciešama elektroenerģija vai cita ārēja enerģija. Tādēļ enerģija, ko izmanto siltumsūkņu darbināšanai, nebūtu jāieskaita kopējā izmantojamā siltumā. Būtu jāņem vērā tikai tādi siltumsūkņi, kuru Ö enerģijas izlaide Õ ražīgums ievērojami pārsniedz primārās enerģijas daudzumu, ko patērē to darbināšanai.

ê 2009/28/EK 32. apsvērums

(23)Pasīvās enerģijas sistēmas enerģijas ieguvei izmanto ēkas konstrukciju. To uzskata par ietaupītuo enerģiju. Lai novērstu divkāršu uzskaiti, šādā veidā iegūtā enerģija, piemērojot šo direktīvu, nebūtu jāņem vērā.

ê 2009/28/EK 33. apsvērums (pielāgots)

(24)Dažās dalībvalstīs lielu daļu no bruto enerģijas bruto galapatēriņa sastāda aviācija. Ņemot vērā pašreizējos tehnoloģiskos un regulatīvos šķēršļus, kas kavē biodegvielas komerciālu izmantošanu aviācijā, šādām dalībvalstīm ieteicams piešķirt daļēju atbrīvojumu, to valsts gaisa transporta bruto enerģijas bruto galapatēriņa aprēķinos neiekļaujot enerģijas daudzumu, par kuru tās pārsniedz Ö pusotrkāršotu Õ Kopienas Ö Savienības Õ aviācijas nozares bruto enerģijas bruto galapatēriņa vidējo rāadītāju (pusotru reizi) 2005. gadā pēcatbilstīgi Eurostat novērtējumam, proti, 6,18 %. Kipra un Malta Ö , būdamas perifēras salu valstis, Õ paļaujas uz aviāciju kā transporta veidu, kas to iedzīvotājiem un ekonomikai ir neaizstājams. Tādēļ Kiprā un Maltā bruto enerģijas bruto galapatēriņš gaisa aviotransportā ir neproporcionāli augsts, tas ir, Ö vairāk nekā Õ trīs reizes lielāks nekā vidējais Kopienā Ö Savienībā Õ 2005. gadā, un tādēļ tās neproporcionāli skar pašreizējie tehnoloģiskie un regulatīvie nosacījumi Ö ierobežojumi Õ. Tādēļ attiecībā uz šīm dalībvalstīm ir piemēroti noteikt, ka šim izņēmumam atbrīvojumam būtu jāsedz daudzums Ö jāaptver apjoms Õ, par kādu tās pārsniedz Kopienas Ö Savienības Õ vidējo bruto enerģijas bruto galapatēriņu aviācijas nozarē 2005. gadā, kā to noteicis Eurostat, tas ir, 4,12 %.

ò jauns

(25)Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK 25 noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.

ê 2009/28/EK 34. apsvērums

Lai izveidotu enerģijas modeli, kas atbalsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jāveicina stratēģiskā sadarbība starp dalībvalstīm, attiecīgi iesaistot reģionus un pašvaldības.

ê 2009/28/EK 35. apsvērums

Ņemot vērā noteikumus šajā direktīvā, dalībvalstīm būtu jāveicina visas sadarbības formas saistībā ar šajā direktīvā izvirzītajiem mērķiem. Šāda sadarbība var notikt visos līmeņos, un tā var būt divpusēja vai daudzpusēja. Sadarbība iespējama ne tikai saistībā ar šajā direktīvā paredzētajiem mehānismiem un mērķiem, piemēram, ar statistikas datu pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citām, ar kopīgiem atjaunojamo energoresursu projektiem un kopīgām atbalsta shēmām. Tā var arī būt, piemēram, informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā to paredz ar šo direktīvu izveidotā pārredzamības platforma, un visu atbalsta shēmu brīvprātīga saskaņošana.

ê 2009/28/EK 36. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(26)Lai radītu iespēju samazināt izmaksas, kas ir saistītas ar šajā direktīvā noteiktāo mērķu Ö Savienības mērķrādītāja Õ sasniegšanu, ð un dalībvalstīm dotu iespēju elastīgi izvēlēties, kā pēc 2020. gada nenoslīdēt zem to 2020. gada nacionālajiem mērķrādītājiem ï, ir lietderīgi dalībvalstīs veicināt tādas Ö citās dalībvalstīs saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas Õ elektroenerģijas patēriņu, kas citās dalībvalstīs ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī sniegt iespēju dalībvalstīm savas valsts mērķos ð savā atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï ieskaitīt citās dalībvalstīs patērēto enerģiju no atjaunojamiem energoresursiematjaunojamo energoresursu enerģiju. Šim nolūkam būtu Ö ir Õ vajadzīgi elastīgi pasākumið sadarbības mehānismi, kas būtu komplementāri pienākumam atbalstu atvērt arī projektiem citās dalībvalstīs ï, bet tie paliek dalībvalstu kontrolē, lai netraucētu tām sasniegt savus valsts mērķus. Šie elastīgie pasākumið mehānismi ï izpaužas kā Ö ietver Õ statistikas datu pārdaleÖ statistiskus pārvedumus Õ, kopīgi projekti starp dalībvalstīmÖ dalībvalstu kopprojektus Õ vai kopīgas atbalsta shēmas.

ê 2009/28/EK 35. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(27)Ņemot vērā noteikumus šajā direktīvā, dalībvalstīm būtu jāveicinaÖ Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot Õ visas Ö attiecīgās Õ sadarbības formas saistībā ar šajā direktīvā izvirzītajiem mērķiem. Šāda sadarbība var notikt visos līmeņos, un tā var būt divpusēja vai daudzpusēja. Sadarbība iespējama ne tikai saistībā ar šajā direktīvā Ö ekskluzīvi Õ paredzētajiem mehānismiemÖ , kas ietekmē sasniedzamā Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara ï Ö aprēķinu un mērķrādītāja sasniegšanu Õ un mērķiem, Ö proti Õpiemēram, ar statistikas datu pārsūtīšanuÖ statistiskiem pārvedumiem Õ no vienas dalībvalsts uz citām, ar kopīgiem atjaunojamo energoresursu projektiem Ö kopprojektiem Õ un kopīgām atbalsta shēmām; tā. Tā var būt arīarī būt, piemēram, informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā to paredz ar šo direktīvu ð Regulu [par pārvaldību] ï izveidotā pārredzamības platformaÖ e-platforma Õ, un Ö citāda Õ visu Ö veidu Õ atbalsta shēmu brīvprātīga saskaņošana.

ê 2009/28/EK 37. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(28)Lai dalībvalstis varētu sasniegt savus Ö Nosakot dalībvalstu Õ mērķusð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ï, tās var Ö vajadzētu būt iespējai Õ ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Ö Savienības Õ Kopienas. Tomēr, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisiju neto pieaugumu, kas saistīts ar esošo atjaunojamo energoresursu novirzīšanu un to pilnīgu vai daļēju aizstāšanu ar tradicionālajiem energoresursiem, vērā drīkst ņemt tikai tādu elektroenerģiju, kas ražota atjaunojamos energoresursus izmantojošās ražošanas iekārtās, kuru ekspluatāciju uzsākta pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, vai iekārtās, kuru jauda palielināta pēc šā datuma. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģijuenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem Kopienā Ö Savienībā Õ un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas Kkopienas līgumu 26 , attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām Ö būtu jāpiemēro Õpiemēros šajā direktīvā paredzētosie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumusi.

ê 2009/28/EK 38. apsvērums

Ja dalībvalstis uzsāk kopīgus projektus ar vienu vai vairāk trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, ir lietderīgi, ka šādi kopīgi projekti attiecas tikai uz nesen uzbūvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt to, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas daļa trešo valstu vispārējā enerģijas patēriņā nesamazināsies, enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem importējot Kopienā. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm jāveicina tas, lai iesaistītā trešā valsts pati lietotu daļu no enerģijas, kas ir saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts. Komisijai un dalībvalstīm arī būtu jāpalīdz kopīgos projektos iesaistītajām trešām valstīm izstrādāt politiku atjaunojamās enerģijas jomā, tostarp nosakot tālejošus mērķus.

ê 2009/28/EK 39. apsvērums

Ņemot vērā to, ka var būt nepieciešams ilgs laiks, lai Eiropas interesēm atbilstīgos projektus trešās valstīs, piemēram, Vidusjūras reģiona saules enerģijas plānu, pilnībā sasaistītu ar Kopienas teritoriju, šo projektu attīstību vajadzētu veicināt, ļaujot dalībvalstīm starpsavienojumu būvēšanas laikā valsts mērķos ieskaitīt šajos projektos saražotās elektroenerģijas ierobežotu daudzumu.

ê 2009/28/EK 40. apsvērums (pielāgots)

(29)Procedūrai, ko izmanto iestādes, kuras uzrauga atļauju, sertifikātu un licenču izsniegšanuai attiecībā uz atjaunojamās enerģijas spēkstacijām Ö atjaunojamo energoresursu enerģijas stacijām Õ, vajadzētu būt objektīvai, pārredzamai, nediskriminējošai un samērīgai, piemērojot noteikumus konkrētiem projektiem. Jo īpaši būtu jāizvairās no nevajadzīgiem šķēršļiemÖ nevajadzīga sloga Õ, kas varētu rasties, iekļaujot atjaunojamās enerģijas Ö atjaunojamo energoresursu enerģijas Õ projektus to iekārtu klasifikācijā Ö klasificējot pie tām iekārtām Õ, kuras rada augstu risku veselībai.

ê 2009/28/EK 42. apsvērums (pielāgots)

(30)Lai ātri attīstītu atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanu, ņemot vērā tās vispārējo augsto lietderību no ilgtspējas un vides aizsardzības viedokļa, dalībvalstīm, piemērojot administratīvos noteikumus, plānošanas shēmas un tiesību aktus, kuri paredzēti iekārtu licencēšanai attiecībā uz piesārņojuma samazināšanu un Ö ražotņu Õ ražošanas iekārtu uzraudzību, gaisa piesārņojuma novēršanai un kaitīgu Ö bīstamu Õ vielu noplūdes vidē mazināšanai un novēršanaiÖ nepieļaušanai vai samazināšanai līdz minimumam Õ, būtu jāņem vērā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijasatjaunojamo energoresursu devums vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas ražošanas iekārtām.

ê 2009/28/EK 43. apsvērums

Lai veicinātu atsevišķu pilsoņu devumu šajā direktīvā izklāstīto mērķu īstenošanā, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver iespēja atļauju izsniegšanu aizstāt ar vienkāršiem paziņojumiem kompetentajai struktūrai gadījumos, kad tiek uzstādītas mazas un decentralizētas iekārtas, lai ražotu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 44. apsvērums (pielāgots)

(31)Būtu jānodrošina šīs direktīvas un citu Kopienas Ö Savienības Õ tiesību aktu vides jomā mērķu saskaņošana Ö saskanīgums Õ. Konkrēti, atjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas ražošanas iekārtu novērtēšanas, plānošanas vai licencēšanas laikā dalībvalstīm būtu jāņem vērā visi Kopienas Ö Savienības Õ tiesību akti vides jomā un atjaunojamo energoresursu devums vides un klimata pārmaiņu jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā, jo īpaši salīdzinājumā ar neatjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas ražošanas iekārtām.

ê 2009/28/EK 45. apsvērums (pielāgots)

(32)Valsts tehniskajām specifikācijām un citām prasībām, uz kokurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535Ö  27  Õ 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā 28 , un kuras attiecas, piemēram, uz kvalitāties Ö līmeņiem Õ, Ö testēšanas Õpārbaudes metodēm unvai lietošanas noteikumiem, nevajadzētu radīt šķēršļus atjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas aprīkojuma un sistēmu tirdzniecībā. Tādēļ atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmās enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiem nebūtu jānosaka valsts tehniskās specifikācijas, kas atšķiras no pašreizējiem Kopienas Ö Savienības Õ standartiem vai pieprasa konkrētami Ö subjektam Õ iestādei vai konkrētā vietā apstiprināt vai pārbaudīt Ö sertificēt vai testēt Õ atbalsta shēmā ietverto aprīkojumu vai sistēmas.

ê 2009/28/EK 46. apsvērums

Dalībvalstīm ir lietderīgi apsvērt iespējas izveidot mehānismus, lai sekmētu to, ka centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās izmanto enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 47. apsvērums (pielāgots)

(33)Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības parattiecībā uz minimālajām prasībām enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiematjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiematjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Kopienā Ö Savienībā Õ būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus veicinot izmantot energoefektīvākas atjaunojamās enerģijas ierīces, ko panāk, izstrādājot noteikumus un kodeksusÖ ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu Õ.

ê 2009/28/EK 48. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(34)Lai veicinātu un paātrinātu minimālo līmeņu noteikšanu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai ēkās, dalībvalstis varētu nodrošināt, ka šādi līmeņi tiek panākti, obligātajās energoefektivitātes prasībās iekļaujot atjaunojamo energoresursu faktoru saskaņā ar Direktīvu 2002/91/EK, saistībā ar oglekļa emisiju samazināšanu ēkās no izmaksu viedokļa optimālā veidā. ð šo minimālo līmeņu aprēķināšanai attiecībā uz jaunām ēkām un esošām ēkām, kurās veic kapitālremontu, vajadzētu būt saskanīgai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES noteikto metodiku 29 ï

ò jauns

(35)Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 30 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

ê 2009/28/EK 41. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(36)Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē izmantot atjaunojamajos energoresursusÖ atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos Õ. ð Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. ï Tādēļ valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm būtu jāņem vērā atjaunojamās enerģijas nozares īpašā struktūra, kad tās pārskata administratīvās procedūras, saskaņā ar kurām tās piešķir atļaujas būvēt un ekspluatēt iekārtas un saistītas pārvades un sadales tīklu infrastruktūras, kas no atjaunojamajiem energoresursiem ražo elektroenerģiju, apsildei un dzesēšanai izmantojamo enerģiju vai degvielu. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto enerģiju atjaunojamo energoresursu enerģiju. Būtu jāpieņempPlānošanas noteikumi un Ö vadlīnijas būtu jāpielāgo tā Õ norādījumi, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu Ö atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un Õ elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās atjaunojamās enerģijas ražošanas aprīkojumu. ð Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai. ï

ò jauns

(37)Garas administratīvās procedūras ir būtisks administratīvs šķērslis un ir dārgas. Atļauju piešķiršanas procesu vienkāršošanai, kas saistīta ar skaidru termiņu, kādā attiecīgajām iestādēm jāpieņem lēmums par projekta būvniecību, vajadzētu stimulēt procedūru efektivitāti, tā samazinot administratīvās izmaksas.

(38)Vēl viens šķērslis atjaunojamo energoresursu izmantošanas izmaksefektīvai paplašināšanai ir tas, ka investori nevar pietiekamā mērā paredzēt, kā dalībvalstis grasās izvērst atbalstu. Konkrētāk, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt, kā dalībvalstis plāno izmantot atbalstu. Tas nozarei ļauj plānot un izstrādāt piegādes ķēdi, un tādējādi samazinās kopējās plašākas ieviešanas izmaksas.

ê 2009/28/EK 43. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(39)Lai veicinātu ð mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) un ï atsevišķu pilsoņu Ö iedzīvotāju Õ devumu šajā direktīvā izklāstīto mērķu īstenošanā, attiecīgajām iestādēm būtu jāapsver iespēja ð attiecībā uz nelieliem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem, arī tādiem ï decentralizētiem ð risinājumiem kā jumta saules enerģijas iekārtas, ï atļauju Ö piešķiršana Õ izsniegšanu aizstāt ð būtu jāaizstāj ï ar vienkāršiem paziņojumiem kompetentajai struktūrai gadījumos, kad tiek uzstādītas mazasun decentralizētas. ð Ņemot vērā aizvien pieaugošo vajadzību energoatjaunināt esošās atjaunojamo energoresursu stacijas, būtu jānosaka paātrinātas atļauju piešķiršanas procedūras ï iekārtas, lai ražotu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 49. apsvērums (pielāgots)

(40)Lai rosinātu enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem izmantošanu Ö plašāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju Õ, būtu jālikvidē informācijas un apmācības kursu trūkums, jo īpaši apsildes un dzesēšanas sistēmu jomā Ö siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā Õ.

ê 2009/28/EK 50. apsvērums (pielāgots)

(41)Ciktāl pieeja Ö piekļuve Õ uzstādītāja profesijai un Ö nodarbošanās ar to Õ tās veikšana ir regulēta, priekšnosacījumi profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ir ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu 31 . Tādēļ šo direktīvu piemēro, neskarot Direktīvu 2005/36/EK.

ê 2009/28/EK 51. apsvērums (pielāgots)

(42)Lai arī Direktīvā 2005/36/EK ir noteiktas prasības par savstarpēju profesionālo kvalifikāciju, tostarp par arhitektu kvalifikācijas, savstarpēju atzīšanu, vēl ir jānodrošina, ka arhitekti un plānotāji savos plānos un projektos pienācīgi apsver optimālo atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes tehnoloģiju kombināciju. Tādēļ dalībvalstīm šajā sakarā vajadzētu sniegt Ö skaidrus Õ precīzus norādījumus. Tas būtu jāveic, neskarot Direktīvas 2005/36/EK noteikumus, un jo īpaši tās 46. un 49. pantu.

ê 2009/28/EK 52. apsvērums (pielāgots)

(43)Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir pierādīt Ö parādīt Õ tiešajiem patērētājiem Ö galalietotājiem Õ, ka dotā elektroenerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vienība, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, var tikt piegādāta patērētājam Ö lietotājam tiek norādīta Õ tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un piegāde Ö norādīšana Õ. Atjaunojamāo Ö energoresursu Õ enerģijau, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevarētu tikt piegādāta vai pārdota tiešajam patērētājam Ö nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot Õenerģija no atjaunojamajiem energoresursiematjaunojamo energoresursu enerģiju. Svarīgi nošķirt zaļās apliecības, ko lieto atbalsta shēmās, no izcelsmes apliecinājumiem.

ê 2009/28/EK 53. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(44)Jaunajam Ö Atjaunojamo energoresursu Õ elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem Ö patērētāju Õ tirgum vajadzētu Ö būt iespējai Õ dot ieguldījumu jaunu iekārtu būvē enerģijai no atjaunojamajiem energoresursiemÖ atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas Õ ð attīstībā ï. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāvar Ö vajadzētu Õ prasīt, lai elektroenerģijas piegādātāji, kuri Ö galalietotājus Õ informē galapatērētājus par Ö savu energoresursu struktūru Õ izmantojamajiem enerģijas veidiem saskaņā ar Direktīvas [par tirgus modeli] 2003/54/EK 3. panta 6. punktu X. pantu ð vai kuri patērētājiem tirgo enerģiju ï , iekļauj minimālu procentu ð , atsaucoties uz atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu, izmanto ï izcelsmes apliecinājumus no nesen uzbūvētām iekārtām, kuras ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ja vien šāda prasība saskan ar Kopienas tiesību aktiem.

ê 2009/28/EK 54. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(45)Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir Ö galalietotājiem Õ enerģijas galapatērētājiem, piemērojot Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktu. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, jo īpaši saistībā ar tās enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem daudzumu, ko ražo jaunās iekārtās, Komisijai būtu jānovērtē dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāte ð dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai. ï

ê 2009/28/EK 55. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(46)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvau 2012/27/ES 2004/8/EK (2004. gada 11. februāris) par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū 32 , tiek izveidoti paredz izcelsmes apliecinājumusi, kas pierāda izcelsmi elektroenerģijai, kas saražota augstas efektivitātes koģenerācijas Ö stacijās Õ rūpnīcās. ð Tomēr ï Šādus šādiem izcelsmes apliecinājumiemus nevar izmantot ð nav precizēts nekāds lietojums, tāpēc tie būtu jāizmanto, arī ï, informējot par ð augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās saražotas ï enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem lietojumu saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktu, jo tas varētu būt par iemeslu divkāršai uzskaitei un divkāršai paziņošanai.

ê 2009/28/EK 56. apsvērums (pielāgots)

Izcelsmes apliecinājumi paši par sevi nedod tiesības gūt labumu no valsts atbalsta shēmām.

ò jauns

(47)Izcelsmes apliecinājumus, ko pašlaik piešķir par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju un siltumapgādi un aukstumapgādi, kurā izmanto atjaunojamos energoresursus, vajadzētu sākt piešķirt arī par atjaunojamo resursu gāzi. Tas būtu konsekvents veids, kā galalietotājiem pierādīt atjaunojamo resursu gāzu, piemēram, biometāna, izcelsmi, un veicinātu aktīvāku šādu gāzu pārrobežu tirdzniecību. Tas arī dotu iespēju izveidot izcelsmes apliecinājumus citām atjaunojamo resursu gāzēm, piemēram, ūdeņradim. 

ê 2009/28/EK 57. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(48)Jāatbalsta atjaunojamo energoresursu enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem integrācija pārvades un sadales tīklos un enerģijas uzkrāšanas sistēmu izmantošana integrētai periodiskai ð variablai ï atjaunojamo energoresursu enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražošanai ð , it sevišķi ar noteikumiem par dispečēšanu un piekļuvi tīklam. Direktīva [par elektroenerģijas tirgus modeli] nosaka satvaru atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrēšanai. Tomēr šis satvars neietver noteikumus par atjaunojamo resursu gāzes integrēšanu gāzes tīklā. Tāpēc tie jāpatur šajā direktīvā. ï

ê 2009/28/EK 58. apsvērums

Būtu jāpaātrina atjaunojamās enerģijas projektu izstrāde, tostarp “Eiropas interesēm atbilstīgu atjaunojamās enerģijas projektu” izstrāde saskaņā ar Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) programmu. Šajā nolūkā Komisijai būtu arī jāizpēta, kā var uzlabot šādu projektu finansēšanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš atjaunojamās enerģijas projektiem, kas palīdzēs ievērojami palielināt energoapgādes drošību Kopienā un kaimiņvalstīs.

ê 2009/28/EK 3. apsvērums (pielāgots)

(49)Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem ir atkarīga no vietējiem vai reģionālajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ir svarīgas tās izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod Ö investīcijas Õ ieguldījumi atjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas ražošanas jomā reģionālajā un vietējā ražošanā līmenī. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta valsts un reģionālā līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā no atjaunojamajiem energoresursiem starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un šajā jomā jāsekmē struktūrfondu kohēzijas politikas finansējuma izmantošana.

ê 2009/28/EK 4. apsvērums

(50)Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātībuas iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.

ò jauns

(51)Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā.

ê 2009/28/EK 6. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(52)Ir piemēroti ð dot iespēju izstrādāt ï atbalstīt decentralizētāas atjaunojamāso Ö energoresursu Õ enerģijas tehnoloģijas demonstrācijas fāzē un pirms izlaišanas tirgū fāzē ð nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā ï. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo Ö energoapgādes Õ piegādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu Ö avotus Õ energoresursus un radot darba vietas vietējā mērogā.

ò jauns

(53)Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes.

(54)Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

(55)Vietējām atjaunojamo energoresursu energokopienām to raksturīgo iezīmju, tādu kā lieluma, īpašumtiesību struktūras un projektu skaita, dēļ var būt grūti uz vienlīdzīgiem pamatiem konkurēt ar lieliem tirgus dalībniekiem, proti, ar konkurentiem, kuri īsteno lielākus projektus vai kuru rīcībā ir vairāk aktīvu. Pasākumi, kuru mērķis ir novērst šādu energokopienām neizdevīgu stāvokli, ietver pasākumus, kas tām dod iespēju darboties energosistēmā un veicina to integrāciju tirgū.

(56)Siltumapgāde un aukstumapgāde veido aptuveni pusi enerģijas galapatēriņa Savienībā, un to uzskata par svarīgu sektoru energosistēmas dekarbonizācijas paātrināšanā. Turklāt tas ir arī enerģētiskajai drošībai stratēģiski svarīgs sektors, jo ir plānots līdz 2030. gadam panākt, lai aptuveni 40 % atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa veidotu siltumapgāde un aukstumapgāde no atjaunojamajiem energoresursiem. Tā kā trūkst Savienības mērogā saskaņotas stratēģijas, ārējās izmaksas nav internalizētas un siltumapgādes un aukstumapgādes tirgi ir sadrumstaloti, šajā sektorā līdz šim novērots salīdzinoši lēns progress.

(57)Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

(58)Centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde patlaban veido aptuveni 10 % no siltumenerģijas pieprasījuma Savienībā, tomēr situācija dažādās dalībvalstīs ļoti atšķiras. Komisijas siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijā ir atzīts centralizētās siltumapgādes dekarbonizācijas potenciāls, kuru iespējams īstenot, uzlabojot energoefektivitāti un paplašinot atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu.

(59)Enerģētikas savienības stratēģijā arī atzīta iedzīvotāju loma tādā enerģētikas pārkārtošanā, kurā iedzīvotāji iesaistās ar entuziasmu, izmanto labumu, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, kuras palīdz samazināt rēķinus par energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū.

(60)Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

(61)Tāpēc centralizētās siltumapgādes jomā izšķiroši svarīgi ir nodrošināt pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un, pastiprinot atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāju un galapatērētāju tiesības, novērst regulatīvo un tehnoloģisko iesīksti un tehnoloģisko noslēgtību, kā arī piedāvāt tiešajiem patērētājiem rīkus, kuri tiem ļauj vienkāršāk izvēlēties risinājumu, kas dod vislielāko energoefektivitāti, ņemot vērā siltumapgādes un aukstumapgādes turpmākās vajadzības atbilstoši paredzamajiem ēku energoefektivitātes kritērijiem.

(62)2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

(63)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1513 33 Komisija tika aicināta nekavējoties iesniegt visaptverošu priekšlikumu par izmaksefektīvu un tehnoloģiski neitrālu rīcībpolitiku laikposmam pēc 2020. gada ar mērķi radīt ilgtermiņa perspektīvu investīcijām ilgtspējīgās neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielās un citos transporta sektora dekarbonizācijas līdzekļos. Degvielas piegādātājiem uzliktais iekļaušanas pienākums var dot investoriem vajadzīgo noteiktību un veicināt to, ka pastāvīgi tiek izstrādāti alternatīvu atjaunojamo resursu transporta degvielu veidi, tostarp modernās biodegvielas, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, un transporta vajadzībām aizvien vairāk tiek izmantota atjaunojamo resursu elektroenerģija. Lai nodrošinātu transporta degvielu specifikāciju saskanību un to pastāvīgu pieejamību, ir lietderīgi minēto pienākumu degvielas piegādātājiem visās dalībvalstīs uzlikt vienādā līmenī. Tā kā transporta degvielu tirdzniecība noris vienkārši, degvielas piegādātājiem dalībvalstīs, kurās attiecīgo resursu pieejamība ir ierobežota, nevajadzētu būt grūtībām atjaunojamo resursu degvielas iepirkt citviet.

(64)Modernās biodegvielas un citas biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģija transporta vajadzībām var sekmēt oglekļa emisiju samazināšanu, stimulējot izmaksefektīvu Savienības transporta sektora dekarbonizāciju un cita starpā uzlabojot energoavotu dažādošanu transporta sektorā, vienlaikus veicinot inovāciju, izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā un mazinot atkarību no enerģijas importa. Degvielas piegādātājiem uzliktajam iekļaušanas pienākumam vajadzētu veicināt moderno degvielu, tostarp biodegvielu, pastāvīgu pilnveidi, un ir svarīgi nodrošināt, lai iekļaušanas pienākums arī motivētu uzlabot šā pienākuma izpildes vajadzībām piegādāto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus. Komisijai vajadzētu novērtēt minēto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas rādītājus, tehnisko inovāciju un ilgtspēju.

(65)No fosilo atkritumu plūsmām ražotu mazoglekļa fosilo degvielu popularizēšana arī var palīdzēt tādu rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā kā energoavotu dažādošana un transporta sektora dekarbonizācija. Tāpēc ir lietderīgi minētās degvielas ietvert degvielas piegādātājiem uzliktajā iekļaušanas pienākumā.

(66)Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas.

ê 2009/28/EK 94. apsvērums

Tā kā 17. līdz 19. pantā paredzētie pasākumi, harmonizējot ilgtspējības kritērijus, kuriem biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem jāatbilst, lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos mērķa grāmatvedības nolūkus, ietekmē arī vienotā tirgus darbību un tādējādi saskaņā ar 17. panta 8. punktu dalībvalstu starpā atvieglo to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo tirdzniecību, kuri atbilst minētajiem noteikumiem, to pamatā jābūt Līguma 95. pantam.

ê 2009/28/EK 59. apsvērums

Starpsavienojumi starp valstīm vienkāršo no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas integrēšanu elektrotīklā. Tāpat kā izlīdzināšanas dažādība, arī savstarpēji savienojumi var samazināt balansēšanas izmaksas, rosināt patiesu konkurenci, kas izraisītu cenu pazemināšanos, un atbalstīt tīklu attīstību. Turklāt pārvades jaudas sadale un optimāla izmantošana varētu palīdzēt novērst pārmērīgu jaunu objektu būvniecību.

ê 2009/28/EK 60. apsvērums

Prioritāras un garantētas tiesības piekļūt elektroenerģijai, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ir svarīgas, lai atjaunojamos energoresursus iekļautu iekšējā elektroenerģijas tirgū saskaņā ar 11. panta 2. punktu un turpinātu attīstīt Direktīvas 2003/54/EK 11. panta 3. punktu. Prasības, kas ir saistītas ar elektrotīklu uzticamības un drošuma profilaksi un enerģijas izplatīšanu, var būt dažādas atkarībā no attiecīgās dalībvalsts elektrotīkla un tā drošas darbības īpatnībām. Prioritāra piekļuve tīklam nodrošina, ka elektroenerģijas ražotāji, kas izmanto atjaunojamos energoresursus, var vienmēr, kad vien energoresurss kļūst pieejams, pārdot un izplatīt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju saskaņā ar pieslēgšanās noteikumiem. Ja elektroenerģija, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ir iekļauta tūlītējas piegādes tirgū, garantēta piekļuve nodrošina to, ka visa elektroenerģija, kuru pārdod un veicina, gūst piekļuvi tīklam, ļaujot izmantot maksimālo elektroenerģijas apjomu no atjaunojamajiem energoresursiem, ko ražo tīklam pieslēgtas iekārtas. Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstu pienākums ir veicināt vai noteikt iepirkuma saistības attiecībā uz enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Citās sistēmās nemainīgu cenu nosaka elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, un to parasti nosaka kopā ar iegādes saistībām sistēmas operatoram. Tādā gadījumā prioritāra piekļuve jau ir nodrošināta.

ê 2009/28/EK 61. apsvērums

Noteiktos apstākļos nav iespējams pilnībā nodrošināt no atjaunojamajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas pārvadi un tirdzniecību, neietekmējot elektrotīkla sistēmas uzticamību vai drošumu. Šādos apstākļos var būt lietderīgi šādām procedūrām piešķirt finansiālu kompensāciju. Tomēr saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem ir vajadzīga no atjaunojamajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas pārvades un tirdzniecības stabila pavairošana, neietekmējot elektrotīkla sistēmas darbības uzticamību vai drošumu. Lai to panāktu, dalībvalstīm vajadzētu veikt piemērotus pasākumus ar nolūku panākt lielāku tās elektroenerģijas iesaisti, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, inter alia ņemot vērā mainīgo resursu īpatnības un to resursu īpatnības, kurus vēl nav iespējams uzkrāt. Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem pēc iespējas drīz būtu jānodrošina jaunu atjaunojamās enerģijas iekārtu pieslēgšana. Šajā sakarā, lai paātrinātu pieslēgšanos tīklam, dalībvalstis var paredzēt prioritāru pieslēgšanos vai rezervēt pieslēgšanās iespējas jaunām iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 62. apsvērums (pielāgots)

(67)Izmaksām, kas rodas, lai jaunus ražotājus, kas ražo elektroenerģiju un gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem, Ö pieslēgtu Õ iekļautu elektroapgādes un gāzes tīkliemos, vajadzētu būt Ö pamatotām uz Õ objektīvieām, pārredzamiem atklātām un nediskriminējošāieām Ö kritērijiem Õ, un pienācīgi būtu jāņem vērā ieguvums, ko elektroapgādes un gāzes tīkliem dod tiemajā iekļautie Ö pieslēgtie Õ ražotāji, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, un vietējie ražotāji, kuri ražo gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem.

ê 2009/28/EK 63. apsvērums

Tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas izmantot atjaunojamo energoresursu sniegtās priekšrocības nomaļos Kopienas reģionos, jo īpaši salās un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, vajadzētu būt iespējai gūt labumu no saprātīgas pieslēguma maksas, lai nodrošinātu, ka viņi neatrodas mazāk labvēlīgā situācijā kā tie ražotāji, kas darbojas centrālākos, rūpnieciski attīstītākos un biezāk apdzīvotos reģionos.

ê 2009/28/EK 64. apsvērums

Ar Direktīvu 2001/77/EK noteica sistēmu, ar ko paredz elektrotīklā iekļaut no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju. Taču dalībvalstu faktiski sasniegtā integrācijas pakāpe ir atšķirīga. Šā iemesla dēļ sistēma ir jānostiprina, turklāt regulāri ir jāpārskata tās piemērošana valstīs.

ê 2009/28/EK 24. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(68)Lai izmantotu visu biomasas potenciālu ð veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai ï, Kopienai Ö Savienībai Õ un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes rezervju ð un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga ï mobilizācija un jaunu mežsaimniecības ð un lauksaimniecības ražošanas ï sistēmu izveide.

ê 2009/28/EK 65. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(69)Biodegvielas ražošanai vajadzētu būt ilgtspējīgai. Biodegvielasi, ð bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas ï, ko izmanto šajā direktīvā izvirzīto mērķu izpildei Ö noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai Õ un par kuru Ö ko Õ saņem līdzekļus no valsts atbalsta shēmām, tādēļ būtu jāatbilst atbilstu ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem.

ê 2009/28/EK 66. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(70)Kopienai Ö Savienībai Õ būtu jāveic atbilstīgi pasākumi saistībā ar šo direktīvu, tostarp veicinot jāveicina ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritēriju ievērošanau attiecībā uz biodegvielām ð , bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem, ko izmanto siltumapgādei vai aukstumapgādei un elektroenerģijas ražošanai ï un otrās un trešās paaudzes biodegvielu attīstību Kopienā un pasaulē, kā arī veicinot pētniecību lauksaimniecības nozarē un zināšanas šajās jomās.

ê 2009/28/EK 67. apsvērums

Ilgtspējības kritēriju ieviešana biodegvielai nenodrošinās mērķa sasniegšanu, ja tās rezultātā tiks ražoti produkti, kas neatbilst kritērijiem un citādi tiktu izmantoti kā biodegviela tā vietā, lai tos izmantotu kā bioloģisko šķidro kurināmo apsildes vai elektroenerģijas jomā. Šā iemesla dēļ ilgtspējības kritēriji būtu jāpiemēro arī bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam kopumā.

ê 2009/28/EK 68. apsvērums (pielāgots)

(68)     Eiropadome 2007. gada marta sanāksmē aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu vispārējai direktīvai par visu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kurā varētu ietvert kritērijus un noteikumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nodrošinājumu un bioenerģijas izmantošanu. Šiem ilgtspējības kritērijiem būtu jāveido saskaņota daļa plašākā shēmā, kas attiecas ne tikai uz biodegvielu, bet arī uz bioloģisko šķidro kurināmo. Tādēļ šādi ilgtspējības kritēriji būtu jāietver šajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju enerģijas un vides politikas jomām un novērstu papildu izmaksas uzņēmumiem un pretrunas vides jomā, kas būtu saistītas ar nekonsekventu pieeju, ir būtiski nodrošināt tādus pašus biodegvielu ilgtspējības kritērijus gan šīs direktīvas, gan Direktīvas 98/70/EK mērķiem. To pašu apsvērumu dēļ šajā kontekstā būtu jāizvairās no dubultas ziņošanas. Turklāt Komisijai un kompetentajām valstu iestādēm Komitejā, kas īpaši atbildīga par ilgtspējības jautājumiem, būtu jākoordinē to rīcība. Turklāt Komisijai 2009. gadā būtu jāizvērtē citu biomasas izmantošanas veidu iekļaušanas vajadzība un ar to saistīti noteikumi.

ê 2009/28/EK 69. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(71)Visā pasaulē pieaugošajam pieprasījumam pēc ð Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai ï biodegvielu,as un bioloģiskoajiem šķidroajiem kurināmoiem ð un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām ï un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šie Ö Šādi Õ ierobežotie resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Turklāt patērētājiem Kopienā morāli nebūtu pieņemams, ka viņu veiktā intensīva biodegvielas izmantošana varētu izraisīt bioloģiski daudzveidīgu zemju iznīcināšanu. Šo iemeslu dēļ Ö Tāpēc Õ ir jāparedz ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritēriji, kas nodrošinaot, ka biodegvielaām, un bioloģiskajiemie šķidrajiemie kurināmajiemie ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï atbilst atvieglojumiem Ö stimulus var piemērot Õ tikai tad, ja var Ö tiek Õ garantēts, ka to ð lauksaimniecisko izejvielu ï izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzībasi Ö mērķiem Õ vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, un attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka ð lauksaimniecisko ï izejvielu ražošana nav pretrunā netraucē šiem Ö šādiem Õ mērķiem, ko apliecina attiecīga kompetentā iestāde. Saskaņā ar izvēlētajiem ilgtspējības kritērijiem mežs Ö Meži Õ būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiemu Ö saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem Õ, ja tas Ö tie Õ ir pirmatnējs mežs Ö pirmatnēji meži Õ saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, kuru valstis plaši izmanto, lai ziņotu par pirmatnējo mežu apmēriem, vai tad, ja to Ö tos Õ aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Būtu jāiekļauj arī pPlatības, kurās iegūst ar mežu nesaistītus ražojumus Ö meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem Õ, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, koā definējusi FAO, piemēram, apsaimniekoti Ö pārveidoti dabiskie Õ meži, daļēji apsaimniekoti Ö pusdabiskie Õ meži un plantācijuas Ö meži Õ, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā ievērojamo lielo bioloģisko daudzveidību dažoās gan mērena, gan tropiska klimata pļavās zālājos, arī savannās, kurās valda liela bioloģiska daudzveidība, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, būtu pareizi, ja biodegvielāma, ð bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ï kas ražotia no ð lauksaimnieciskajām ï izejvielām, kuru izcelsme ir šādāas Ö platībās Õ vietas, nevarētu pretendēt uz Ö nevajadzētu piemērot Õ šajā direktīvā paredzētosajiem stimulusiem. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji un ģeogrāfiskais apvidus, lai pļavas šādus zālājus, kuroās valda liela bioloģiskā daudzveidība dažādība, definētu saskaņā ar Ö labākajiem Õ pieejamajiem svarīgākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

ê 2009/28/EK 70. apsvērums

Ja ar oglekli bagātīgu augsni vai augu segu pārveido, lai audzētu biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo izejvielas, daļa no uzglabātā oglekļa parasti nokļūst atmosfērā, veidojot oglekļa dioksīdu. Šāda siltumnīcefekta gāzu negatīvā ietekme var atsevišķos gadījumos būtiski samazināt biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā siltumnīcefekta gāzu pozitīvo ietekmi. Tādēļ, aprēķinot siltumnīcefekta gāzes emisijas ietaupījumu, ko iegūst izmantojot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, būtu jāņem vērā visa kopējā oglekļa emisija, kas izriet no šādas darbības. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzes emisijas ietaupījuma aprēķinā ņem vērā kopējās oglekļa emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanu.

ê 2009/28/EK 71. apsvērums

Veicot aprēķinus par siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz zemes platību pārveidi, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai izmantot oglekļa koncentrācijas faktiskās vērtības saistībā ar zemes esošo izmantojumu un zemes izmantojumu pēc pārveides. Viņiem vajadzētu būt iespējai izmantot arī standartvērtības. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes darbs nodrošina atbilstīgo pamatu šādām standartvērtībām. Pašlaik šā darba rezultāti nav pieejami veidā, kādā uzņēmēji varētu nekavējoties tos izmantot. Tādēļ Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi, kas noderētu par pamatu, lai aprēķinātu zemes oglekļa koncentrācijas izmaiņas, kā paredzēts šajā direktīvā, tostarp attiecībā uz apmežotajiem apgabaliem ar lapotnes segumu no 10 līdz 30 %, savannām, brikšņiem un prērijām.

ê 2009/28/EK 72. apsvērums

Komisijai ir jāizstrādā metodoloģija, lai novērtētu mitrāju nosusināšanas sekas attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju.

ê 2009/28/EK 73. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(72)ð Lauksaimniecisko izejvielu ï ražošanai Bbiodegvielu ð , bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām ï ražošanai nav nebūtu jāpārveido zeme, ja kurā, ņemot vērā steidzamos pasākumus cīņā ar klimata pārmaiņuām Ö apkarošanas steidzamību Õ, oglekļa Ö uzkrājuma zudumus Õ koncentrācijas samazināšanos nevar saprātīgā laikposmā kompensēt ar siltumnīcefekta gāzu emisijas ieaiztaupījumu, ko iegūst, ð ražojot un ï izmantojot biodegvieluas, vai bioloģiskos šķidros kurināmos ð un biomasas kurināmos/degvielas ï. Tādējādi uzņēmējiem nevajadzētu veikt lieku un apgrūtinošu izpēti un netiktu pieļauta ar oglekli piesātinātas zemes Ö ar lielu oglekļa uzkrājumu Õ pārveidošana, kas vēlāk izrādītos Ö nepiemērota Õ neatbilstīga biodegvielasu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu lauksaimniecisko ï izejvielu ražošanai. Ņemot vērā oOglekļa dioksīda uzkrājumus Ö uzskaite Õ visā pasaulē Ö liecina, ka Õ šajā kategorijā būtu jāietver mitrāji un pastāvīgas mežaudzes ar lapotni Ö vainaga projekciju Õ, kas pārsniedz 30 %. Būtu jāiekļauj arī mežaudzes, kuru lapotne ir no 10 līdz 30 %, ja vien netiek pierādīts, ka oglekļa koncentrācija šajās mežaudzēs ir pietiekami zema, lai saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem noteikumiem nepieļautu augsnes pārveidošanos. Izdarot atsauci uz mitrājiem, būtu jāņem vērā 1971. gada 2. februārī Ramsārē pieņemtajā Konvencijā par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi, noteiktā definīcija.

ò jauns

(73)Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.

(74)Kopējās lauksaimniecības politikas satvarā Savienības lauksaimniekiem tiešā atbalsta saņemšanai būtu jāizpilda visaptverošs vidisko prasību kopums. Atbilstību minētajām prasībām visefektīvāk iespējams verificēt lauksaimniecības politikas kontekstā. Minēto prasību ietveršana ilgtspējas shēmā nav lietderīga, jo bioenerģijas ilgtspējas kritērijiem būtu jāparedz objektīvi un vispārpiemērojami noteikumi. Atbilstības verifikācija saskaņā ar šo direktīvu varētu arī radīt lieku administratīvo slogu.

(75)Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.

(76)Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK 34 , izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

(77)Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji būtu jāpiemēro tikai elektroenerģijai un siltumenerģijai, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka.

(78)Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.

(79)Lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītājiem, būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, ko ražo jaunās iekārtās. Šis palielinājums ir pasākums, ar ko aizsargā investīcijas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas jaudās.

(80)Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

ê 2009/28/EK 74. apsvērums

Šajā direktīvā paredzētie stimuli sekmēs biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu visā pasaulē. Ja biodegviela un bioloģiskie šķidrie kurināmie ir ražoti no izejvielām, kuras saražotas Kopienā, tam būtu jāatbilst arī vides prasībām, tostarp saistībā ar lauksaimniecību, kā arī prasībām gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai un sociālajām prasībām. Tomēr ir bažas par to, ka biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanā dažās trešās valstīs, iespējams, neievēro vides un sociālo prasību minimumu. Tādēļ atbilstīgi ir veicināt daudzpusēju un divpusēju nolīgumu noslēgšanu, izveidot brīvprātīgas starptautiskās vai valstu sistēmas, kurās noteikti vides un sociālie apsvērumi, lai veicinātu ilgtspējīgu biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu pasaules mērogā. Kamēr tādu nolīgumu un sistēmu nav, dalībvalstīm būtu jāprasa, lai uzņēmēji ziņotu par minētajiem jautājumiem.

ê 2009/28/EK 75. apsvērums

Komisijai 2009. gadā būtu jāveic to prasību analīze, kuras attiecas uz tādas biomasas enerģijas izmantošanas ilgtspējības shēmu, kas nav biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ņemot vērā vajadzību pārvaldīt biomasas resursus ilgtspējīgā veidā.

ê 2009/28/EK 76. apsvērums

Ilgtspējības kritēriji būs efektīvi tikai tad, ja tie mainīs tirgus dalībnieku rīcību. Šīs pārmaiņas notiks tikai tad, ja biodegvielai un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas atbilst šiem kritērijiem atšķirībā no degvielas, kura neatbilst kritērijiem, tiks paredzēts uzcenojums. Saskaņā ar masas bilances metodi, ko izmanto atbilstības kontrolei, pastāv fiziska saikne starp to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, un biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Kopienā, kas nodrošina pienācīgu piegādes un pieprasījuma attiecību, kā arī cenu, kas ir lielāka nekā sistēmās, kur šādas saiknes nav. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, var pārdot par augstāku cenu, būtu jāizmanto masu bilances metode, lai kontrolētu atbilstību. Tam būtu jāsaglabā sistēmas integritāte, vienlaikus neradot nesaprātīgu slogu nozarei. Tomēr būtu jāizvērtē citi verifikācijas paņēmieni.

ê 2009/28/EK 77. apsvērums

Vajadzības gadījumā Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā ANO Tūkstošgades ekosistēmas novērtējums, kurā ir iekļauta noderīga informācija, lai saglabātu vismaz tās platības, kuras kritiskās situācijās veic ekosistēmas pamatfunkcijas, piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli.

ê 2009/28/EK 78. apsvērums

Ir pienācīgi jāpārrauga biomasas kultivēšanas ietekme, piemēram, zemes izmantošanas izmaiņas, tostarp pārveide, invazīvu svešzemju sugu ieviešana un cita bioloģiskās daudzveidības ietekme, kā arī ietekme uz pārtikas ražošanu un labklājību vietējā mērogā. Komisijai būtu jāizvērtē visi būtiskie informācijas energoresursi, tostarp FAO badacietēju samazināšanas plāns (hunger map). Biodegvielas būtu jāveicina tā, lai tas veicinātu lielāku lauksaimniecības ražību un noplicinātu zemju izmantošanu.

ê 2009/28/EK 79. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(81)Kopienas Ö Savienības Õ interesēs ir veicināt daudzpusēju un divpusēju nolīgumu noslēgšanu, izveidot tādu brīvprātīguas starptautiskuās vai valstsu Ö shēmu izveidi Õ sistēmas, kurās noteikti standarti ilgtspējīgu biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï ražošanai un kuras apliecina, ka biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï ražošana atbilst minētajiem standartiem. Šā iemesla dēļ būtu jāizstrādā noteikumi par to Ö jāparedz nosacījums Õ, ka šādi nolīgumi vai Ö būtu jāatzīst, ka shēmas Õ sistēmas nodrošina ticamus pierādījumus un datus, un Ö ja tās Õ atbilst attiecīgajiem uzticamības, pārredzamības un neatkarīgas audita Ö revīzijas Õ standartiem. ð Lai nodrošinātu, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta pamatīgi un saskaņoti, un lai jo īpaši novērstu krāpniecību, Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt detalizētus īstenošanas noteikumus, tostarp attiecīgus uzticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, kas piemērojami brīvprātīgajām shēmām.ï

ò jauns

(82)Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(83)Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību, tādi pierādījumi attiecībā uz enerģijas ražošanai izmantotās biomasas ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas iegūti saskaņā ar Komisijas atzītu shēmu, būtu jāakceptē visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm būtu jāveicina brīvprātīgo shēmu sertifikācijas principu pareiza īstenošana, šādā nolūkā uzraugot valsts akreditācijas struktūras akreditēto sertifikācijas struktūru darbību un informējot brīvprātīgās shēmas par attiecīgajiem novērojumiem.

ê 2009/28/EK 80. apsvērums

Jāizstrādā precīzi noteikumi biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo un to fosila degvielas salīdzināmo lielumu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai.

ê 2009/28/EK 81. apsvērums

Aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ko radījusi degvielas ražošana un izmantošana, būtu jāņem vērā blakusprodukti. Politikas analīzes nolūkos ir piemērota aizstāšanas metode, bet šī metode neatbilst tā regulējuma mērķiem, kas attiecas uz individuāliem uzņēmējiem un individuāliem degvielas sūtījumiem. Šajos gadījumos vispiemērotākā ir enerģijas piešķiršanas metode, jo to ir viegli īstenot, prognozēt laika gaitā, tā samazina neproduktīvus atvieglojumus un sniedz rezultātus, kuri kopumā ir salīdzināmi ar to rezultātu virkni, ko sniedz aizstāšanas metode. Politikas analīzes vajadzībām Komisijai ziņojumā būtu jāietver arī rezultāti, kas iegūti, izmantojot aizstāšanas metodi.

ê 2009/28/EK 82. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(84)Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka Ö noklusējuma Õ standartvērtību saraksts kopējām Ö izplatītākajām Õ biodegvielas ð , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ï ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama Ö jauna Õ droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu Ö būt tiesībām atsaukties Õ pretendēt uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefektaas efekta gāzu emisijas ieaiztaupījuma līmeni daudzumu Ö attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiemÕ ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï. Ja ražošanas paņēmiena Ö metodes Õ radītā siltumnīcefekta gāzues emisijas ieaiztaupījuma Ö noklusējuma Õ standartvērtība ir zemāka par pieprasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas ieaiztaupījuma minimālo līmeni vērtību, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajami minimālajami vērtībai līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas Ö noklusējuma Õ standartvērtību aprēķināšanai.

ò jauns

(85)precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

(86)Saskaņā ar jaunākajām tehniskajām un zinātniskajām atziņām siltumnīcefekta gāzu uzskaites metodikā būtu jāņem vērā cieto un gāzveida biomasas kurināmo/degvielu pārveidošana gala enerģijā, lai nodrošinātu saskaņotību ar atjaunojamo energoresursu enerģijas aprēķiniem nolūkā to ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja izpildē. Emisiju sadalījums starp blakusproduktiem, kas atšķiras no atkritumiem un atlikumiem, arī būtu jāpārskata gadījumos, kad elektroenerģiju un/vai siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju ražo koģenerācijas vai multiģenerācijas stacijās.

(87)Lai nodrošinātu to, ka siltumnīcefekta gāzu aiztaupījums, ko dod biomasas kurināmo izmantošana siltumapgādei un aukstumapgādei, kā arī elektroenerģijas ražošanai, ir konsekvents un salīdzināms dažādās dalībvalstīs, ir lietderīgi piemērot fosilā kurināmā komparatoru, kura pamatā ir Savienības vidējie emisiju rādītāji siltumapgādes un elektroenerģijas sektoros.

(88)Ja zemi ar lielu oglekļa uzkrājumu augsnē vai augu segā pārveido, lai audzētu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izejvielas, daļa no uzkrātā oglekļa parasti nokļūst atmosfērā, veidojot oglekļa dioksīdu. Šāda negatīva ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju var samazināt un atsevišķos gadījumos būtiski samazināt biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu pozitīvo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tādēļ, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod konkrētas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, būtu jāņem vērā šādas pārveidošanas kopējā ietekme uz oglekļa uzkrājumu. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma aprēķinā tiek ņemta vērā biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izmantošanas kopējā ietekme uz oglekļa uzkrājumu.

(89)Veicot aprēķinus par zemes pārveidošanas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai izmantot oglekļa uzkrājuma faktiskās vērtības, kas saistītas ar zemes pašreizējo izmantojumu un zemes izmantojumu pēc pārveidošanas. Viņiem arī vajadzētu būt iespējai izmantot standartvērtības. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes izstrādātā metodika ir piemērots pamats šādu standartvērtību noteikšanai. Šā darba rezultāti patlaban nav pieejami tādā veidā, lai uzņēmēji tos varētu nekavējoties izmantot. Tāpēc Komisijai būtu jāpārskata 2010. gada 10. jūnija pamatnostādnes par to, kā aprēķināt oglekļa uzkrājumu zemē šīs direktīvas V pielikuma piemērošanas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 35 .

(90)Aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, būtu jāņem vērā kurināmo/degvielu ražošanas un izmantošanas blakusprodukti. Aizstāšanas metode ir noderīga politikas analīzes vajadzībām, bet ne atsevišķu uzņēmēju un atsevišķu transporta degvielu sūtījumu reglamentēšanai. Šajos gadījumos vispiemērotākā metode ir sadalīšana atbilstoši enerģijas saturam, jo tā ir vienkārši piemērojama, prognozējama laika griezumā, līdz minimumam samazina traucējošus stimulus un sniedz rezultātus, kuri kopumā ir salīdzināmi ar rezultātiem, kas iegūti, izmantojot aizstāšanas metodi. Politikas analīzes vajadzībām Komisijai ziņojumā būtu jāietver arī pašreizējie rezultāti, kas iegūti, izmantojot aizstāšanas metodi.

(91)Blakusprodukti no atlikumiem un lauksaimniecības atlikumiem atšķiras ar to, ka tie ir ražošanas procesa primārais mērķis. Tāpēc ir lietderīgi precizēt, ka lauksaimniecības kultūraugu atlikumi ir atlikumi, nevis blakusprodukti. Tas neietekmē pašreizējo metodiku, bet precizē spēkā esošos noteikumus.

(92)Ierastā metode, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju sadalīšanai starp blakusproduktiem parasti izmantot sadalīšanu atbilstoši enerģijas saturam, ir darbojusies sekmīgi un būtu jāizmanto arī turpmāk. Ir lietderīgi metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas kombinētās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas (koģenerācijas) gadījumā, ja koģenerāciju izmanto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo pārstrādei, saskaņot ar metodiku, ko izmanto gadījumā, ja koģenerācija ir tiešais izmantojums.

(93)Metodikā tiek ņemts vērā tas, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas koģenerācijas izmantošanas gadījumā ir mazākas nekā tādu staciju izmantošanas gadījumā, kurās ražo tikai elektroenerģiju vai tikai siltumenerģiju, ņemot vērā siltumenerģijas ražošanas lietderību salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas lietderību atkarībā no siltumnesēja temperatūras. No tā izriet, ka kombinētās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas gadījumā uz augstākas temperatūras siltumu būtu jāattiecina lielāka daļa kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā uz zemas temperatūras siltumu. Šajā metodikā ņemta vērā visa ražošanas ķēde līdz gala enerģijas iegūšanai, tostarp pārveidošana siltumenerģijā vai elektroenerģijā.

ê 2009/28/EK 84. apsvērums

Lai neveicinātu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izejvielu audzēšanu vietās, kur tā izraisītu lielu siltumnīcas efekta gāzu izmešu apjomu, standartvērtības audzēšanā būtu jāizmanto tikai tajos reģionos, kur tādas sekas nav iespējamas. Tomēr, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga, ir lietderīgi dalībvalstīm noteikt valstu vai reģionālo vidējos rādītājus emisijām, ko rada audzēšana, tostarp mēslojuma lietošana.

ê 2009/28/EK 83. apsvērums (pielāgots)

(94)Šo standart Ö Noklusējuma Õ vērtību aprēķinos izmantotos datus ir jāiegūst lietderīgi iegūt no neatkarīgiem zinātniskajiem ekspertiem un attiecīgi jāatjaunina atjaunināt, līdzko šie zinātniskie eksperti darba gaitā iegūst jaunus rezultātus. Komisijai būtu jāmudina šie eksperti atjaunināšanas darbā pētīt audzēšanas laikā radītās emisijas, reģiona un klimata apstākļu ietekmi, sekas, ko rada Ö ietekme, ko atstāj Õ audzēšana, izmantojot ilgtspējīgas lauksaimniecības un bioloģiskās lauksaimniecības metodes, kā arī zinātnisko ieguldījumu, ko sniedz ražotāji gan Kopienā Ö Savienībā Õ, gan trešās valstīs un pilsoniskā sabiedrība.

ê 2009/28/EK 85. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(95)Ö Pasaulē Õ Ppieaug vispārējais pieprasījums pēc lauksaimniecības Ö precēm Õ izejvielām. Daļēji atbildot uz Ö Daļa Õ šāo augošāo pieprasījumau Ö tiks apmierināta Õ, palielinotāsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Atjaunot stipri Ö degradētas Õ noplicinātas zemes vai zemes, kas Ö pašreizējā stāvoklī Õ ir stipri piesārņotas un tādējādi nav izmantojamas lauksaimniecībā, ir viens no paņēmieniem, kā palielināt audzēšanai izmantojamu zemju platības. Ar ilgtspējības shēmu būtu jāveicina atjaunotas Ö degradētas Õ noplicinātas zemes izmantojums lietojums, jo biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï popularizēšana veicinās pieprasījumu pēc lauksaimniecības Ö precēm Õ izejvielām. Arī tad, ja biodegvielas izgatavo no izejmateriāliem, ko iegūst zemēs, kuras jau izmanto kā aramzemes, tīrā izteiksmē pieaugušais graudaugu pieprasījums, ko būs radījusi biodegvielu veicināšana, varētu izraisīt graudaugu platību palielinājumu tīrā izteiksmē. Tas varētu notikt zemēs, kurās ir daudz oglekļa dioksīda, un tādā gadījumā uzkrātā oglekļa dioksīda atbrīvošana radītu kaitējumu. Lai tādus draudus mazinātu, ir pareizi ieviest papildu pasākumus, pastiprināti veicinot ražību zemēs, ko jau izmanto labībai, izmantojot noplicinātas zemes, kā arī pieņemot tādas ilgtspējības prasības, kas būtu salīdzināmas ar šajā direktīvā ietvertajām, un attiecas uz Kopienas biodegvielas patēriņu citās valstīs, kas patērē biodegvielu. Komisijai būtu jāizstrādā konkrēta metodoloģija, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radušās netiešas zemes lietošanas maiņas rezultātā. Tādēļ Komisijai, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskām atziņām, jo īpaši būtu jāanalizē netiešas zemes lietošanas maiņas faktora iekļaušana siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā, kā arī jāatbalsta ilgtspējīgas biodegvielas, kas samazina zemes lietošanas maiņas ietekmi un uzlabo biodegvielas ilgtspējību attiecībā uz netiešu zemes lietošanas maiņu. Izstrādājot šo metodoloģiju, Komisijai, inter alia, būtu jāpievēršas iespējamām biodegvielu, kas ražotas no nepārtikas celulozes materiāla un lingocelulozes materiāla, netiešas zemes lietošanas maiņas sekām.

ê 2009/28/EK 86. apsvērums

Lai panāktu, ka biodegvielām ir pienācīga tirgus daļa, jānodrošina, ka tirgū tiek laista dīzeļdegviela ar augstāku biodīzeļdegvielas piemaisījumu, nekā noteikts standartā EN590/2004.

ê 2009/28/EK 87. apsvērums

Lai nodrošinātu, ka biodegviela, kurā ir dažādas izejvielas, kļūtu ekonomiski rentabla, valsts normatīvajos aktos par biodegvielu būtu jāiestrādā papildu noteikumi.

ê 2009/28/EK 88. apsvērums

Regulāri jāiesniedz ziņojumi, lai nodrošinātu, ka uzmanību nepārtraukti velta enerģijas atjaunojamo energoresursu attīstībai valstu un Kopienas mērogā. Ir lietderīgi pieprasīt, lai dalībvalstis to iesniedzamos valsts rīcības plānus sagatavotu, izmantojot saskaņotu formu. Šajos plānos varētu iekļaut plānoto pasākumu paredzamās izmaksas un ieguvumus, pasākumus, kas saistīti ar esošo tīklu infrastruktūras nepieciešamo paplašināšanu un/vai nostiprināšanu, paredzamās izmaksas un ieguvumus, ja enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem attīstītu, pārsniedzot aptuvenajā līknē paredzēto lielumu, kā arī informāciju par valstu atbalsta shēmām un informāciju par enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem lietojumu jaunās vai atjaunotās ēkās.

ê 2009/28/EK 89. apsvērums

Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis var veicināt to biodegvielu izmantošanu, kuras sniedz papildu ieguvumus, tostarp ieguvumus no dažādošanas, ko nodrošina, no vienas puses, biodegvielas, kas ražotas no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiāla, lignocelulozes materiāla un aļģēm, kā arī no neapūdeņotiem augiem, ko audzē neauglīgās teritorijās, lai cīnītos pret pārtuksnešošanos, pienācīgi ņemot vērā dažādas izmaksas, ko radījusi enerģijas ražošana no tradicionālajām biodegvielām, un, no otras puses, biodegvielas, kas nodrošina papildu ieguvumus. Dalībvalstis var veicināt ieguldījumus, lai tiktu pētītas un attīstītas šīs un citas atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, kurām vajadzīgs laiks, lai tās kļūtu konkurētspējīgas.

ò jauns

(96)Lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanas metodikas saskaņotu īstenošanu un pieskaņotos jaunākajām zinātnes atziņām, Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot metodiskos principus un vērtības, kas vajadzīgas, lai novērtētu, vai ir izpildīti siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, un nolemtu, ka dalībvalstu un trešo valstu iesniegtajos ziņojumos ietverti precīzi dati par sākvielu audzēšanas radītajām emisijām.

ê 2009/28/EK 22. apsvērums (pielāgots)

(97)Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, Kopienai Ö Savienībai Õ un dalībvalstīm vajadzētu piešķirt ievērojamu finanšu līdzekļu apjomu atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanas tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei attīstībai. Jo īpaši Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam vajadzētu piešķirt lielu prioritāti atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanas tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei attīstībai.

ê 2009/28/EK 90. apsvērums

(98)Īstenojot šo direktīvu, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, jo īpaši tas tādi, kā tieo īstenoti, ievērojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai 36 .

ò jauns

(99)Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

ê 2009/28/EK 91. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(100)Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ð Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 37  ï ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību 38 .

ê 2009/28/EK 92. apsvērums

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot metodoloģiskos principus un vērtības, kas nepieciešamas, lai novērtētu, vai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir ievēroti ilgtstpējības principi, pielāgot transporta degvielas energoietilpību tehnikas un zinātnes progresam, noteikt bioloģiski daudzveidīgo pļavu noteikšanas kritērijus un ģeogrāfiskos apgabalus, kā arī noteikt noplicinātas un saindētas zemes definīcijas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

ê 2009/28/EK 93. apsvērums

Direktīvas 2001/77/EK un Direktīvas 2003/30/EK noteikumi, kas pārklājas ar šīs direktīvas noteikumiem, būtu jāsvītro tieši pirms šīs direktīvas transponēšanas. Noteikumiem, kas attiecas uz 2010. gadam paredzētajiem mērķiem un ziņojumiem, būtu jāpaliek spēkā līdz 2011. gada beigām. Tādēļ ir jāveic grozījumi attiecīgi Direktīvā 2001/77/EK un Direktīvā 2003/30/EK.

ê 2009/28/EK 95. apsvērums

Ilgtspējības shēmai nebūtu jātraucē dalībvalstīm valsts atbalsta shēmās ņemt vērā paaugstinātās to biodegvielu un citu bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas izmaksas, kuru sniegtais labums pārsniedz ilgtspējības shēmā noteikto minimumu.

ê 2009/28/EK 96. apsvērums (pielāgots)

ð jauns

(101)Tā kā šīs direktīvas vispārīgos mērķus, proti, ð līdz 2030. gadam ï Ö panākt Õ 20 % ð vismaz 27 % ï enerģijas no atjaunojamoajiem energoresursuiem enerģijas īpatsvaru Kopienas Ö Savienības Õ bruto enerģijas bruto galapatēriņā un 10 % enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem īpatsvaru katras dalībvalsts transporta enerģijas patēriņā līdz 2020. gadam, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs Ö , bet Õ un minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, Kopiena Ö Savienība Õ var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma Ö par Eiropas Savienību Õ 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

ê 2009/28/EK 97. apsvērums

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 39 dalībvalstis tiek mudinātas savās un Kopienas interesēs sagatavot tabulas, kas iespējami precīzi atspoguļotu šīs direktīvas un tās transponēšanas pasākumu atbilstību, un šīs tabulas publiskot.

ò jauns

(102)Pienākumam šo direktīvu transponēt valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(103)Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem ð  40  ï dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām.

(104)Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu XI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

ê 2009/28/EC (pielāgots)

ð jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo direktīvu Šī direktīva izveido vienotu Ö satvaru Õ sistēmu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai. Tajā paredz Ö nosaka saistošu Õ valstu obligātos ð Savienības ï mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo īpatsvaruno atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas kopējā īpatsvara sasniegšanai elektroenerģijas bruto galapatēriņā ð 2030. gadā ï , kā arī mērķi šādas enerģijas īpatsvaram transporta nozarē. Tajā Ö arī Õ Ö nosaka Õ ir izklāstīti noteikumusi par statistisko pārdali dalībvalstu starpā, par kopīgiem ð finansiālu atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā, reģionālo sadarbību ï dalībvalstu starpā un ar trešām valstīmdalībvalstu un trešo valstu projektiem, izcelsmes apliecinājumiem, administratīvajām procedūrām, Ö un Õ informāciju un mācībām, kā arī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas piekļuvi elektrotīkliem. Tajā nosaka ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijus biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï.

ê 2009/28/EK 2. pants (pielāgots)

ð jauns

2. pants

Definīcijas

Piemērojot šo direktīvu, ir spēkā Šajā direktīvā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK 41  2003/54/EK definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

a) “atjaunojamo energoresursu enerģija, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem” ir enerģija no atjaunojamajiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules ð (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ï , aerotermālā, ģeotermālā ð enerģija ï, hidrotermālā un ð apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita ï jūras enerģija, hidroenerģija, un biomasas enerģija,; atkritumu poligonu gāzes, un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu Ö staciju Õ gāzes un biogāzues enerģija;

ò jauns

b) “apkārtējās vides siltums” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

ê 2009/28/EK 2. pants (pielāgots)

ð jauns

b) “aerotermālā enerģija” ir siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā;

c) “ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;

d) “hidrotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas virszemes ūdeņos;

ec) “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī Ö zvejniecības Õ zivsaimniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un Ö atlikumu Õ atlieku bioloģiski noārdāmāas frakcija, s (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī ð atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes ï rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmāas frakcijas;

fd) “enerģijas bruto galapatēriņš” ir Ö energopreces Õ energoresursi, ko Ö enerģētiskām Õ enerģijas izmantošanas vajadzībām piegādā rūpniecībais Ö nozarei Õ, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un Ö siltumenerģijas Õ apsildes patēriņš, kas enerģētikas nozarē ir izmantots elektroenerģijas un siltumaenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumaenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

ge) “centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta Ö aukstumapgāde Õdzesēšana” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo Ö ražotni Õ ražošanas energoresursu ar daudzām ēkām vai vietām, telpasu vai procesu Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei Õsildīšanai vai dzesēšanai;

hf) “bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūtsa šķidraisā degviela Ö kurināmais Õ, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādeienerģijas, tostarp elektroenerģijas, ražošanai, siltumapgādei un dzesēšanai, bet ne transportam;

ig) “biodegvielas” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;

jh) “izcelsmes apliecinājums” ir elektroniska formāta dokuments, ko izmanto vienīgi kā pierādījumu Ö galalietotājam Õtiešajam patērētājam, ka attiecīgā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots, izmantojot atjaunojamos energoresursus no atjaunojamajiem energoresursiem saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punkta prasībām;

ki) “atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamoās Ö energoresursu Õ enerģijas izmantošanas pienākumu vai citādi.; Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu Ö investīcijām Õ ieguldījumu veidā, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz pienākumu izmantot atjaunojamo Ö energoresursu Õ enerģijasu pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto “zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp valsts regulētosus tarifusa maksājumus un Ö piemaksas Õ prēmiju maksājumus, bet neaprobežojoties ar tiem;

lj) “atjaunojamoās Ö energoresursu Õ enerģijas izmantošanas pienākums” ir valsts atbalsta shēma, kurā enerģijas ražotājiem Ö jāpanāk, ka konkrēta saražotās enerģijas daļa ir atjaunojamo energoresursu enerģija, Õpieprasīts ražot attiecīgu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas daudzumu, kurā enerģijas piegādātājiem Ö jāpanāk, ka konkrēta piegādātās enerģijas daļa ir atjaunojamo energoresursu enerģija, Õ pieprasīts piegādē ietvert attiecīgu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas daudzumu, vai pieprasīts enerģijas patērētājiem Ö jāpanāk, ka konkrēta patērētās enerģijas daļa ir atjaunojamo energoresursu enerģija Õizmantot attiecīgu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas daudzumu. Tas ietver arī shēmas, saskaņā ar kurāsm šādas prasības var izpildīt, izmantojot zaļos sertifikātus;

mk) “faktiskā vērtība” ir siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma ieaiztaupījums vienā vai visos konkrētaā biodegvielas ražošanas procesa posmos, ko aprēķinaaprēķināts saskaņā ar V pielikuma C daļā noteikto metodiku;

nl) “tipiskā vērtība” ir reprezentatīvā Ö konkrēta biodegvielas Õð , bioloģiskā šķidrā kurināmā vai biomasas kurināmā/degvielas ï Ö ražošanas procesa Õ siltumnīcefekta gāzu Ö emisijas un Õ emisiju daudzuma ieaiztaupījuma novērtējums konkrētā biodegvielas ražošanas procesā Ö aplēse, kas ir reprezentatīva Savienības patēriņam Õ;

om) “Ö noklusējuma vērtība Õstandartvērtība” ir vērtība, kas iegūta no tipiskās vērtības, piemērojot iepriekš noteiktus Ö koeficientus Õ faktorus, un ko var izmantot faktiskās vērtības vietā šajā direktīvā noteiktos apstākļos Ö gadījumos Õ;

pn) “atkritumiusÖ ir Õ definē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 42 3. panta 1. punktāam Ö definētie atkritumi Õ; vielas, kas tīši modificētas vai Ö kontaminētas Õ piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā definīcijā neietilpst;

qo) “cieti Ö bagātīgi Õ saturoši kultūraugi” ir kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzas gadījumā), bumbuļaugi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss), un bumbuļsīpolaugi (piemēram, taro un Ö jautijas Õ cocoyam);

rp) “lignocelulozes materiāls” ir materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze, piemēram, mežos iegūta biomasa, kokaugu enerģētiskās kokaugu kultūras un ar mežsaimniecību saistītu Ö uz koksnes resursiem balstītu Õ nozaru atlikumi un atkritumi;

sq) “nepārtikas celulozes materiāls” ir Ö sākvielas Õ izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un Ö dzīvnieku Õ lopbarības kultūraugu atlikumus (piemēram, Ö dažādu graudaugu Õ salmusi, stublāji, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu enerģētiskos kultūraugus kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, airenie, klūdziņprosua, miskantie, Spānijas niedrie un virsaugusi pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumusi (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības Ö dzīvnieku barības Õ kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

tr) “pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

us) “no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes Ö atjaunojamo energoresursu Õ šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada Ö enerģijas saturu veido Õ atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;

vt) “lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības Ö zvejniecības Õ un mežsaimniecības nozarēs; tās tie neietver atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

wu) “neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru Ö sākvielas Õ izejvielas ir ražotas saskaņā ar tādām shēmām, kas samazina tādas ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiemÖ izspiešanu, kurā ražo izejvielas citām vajadzībām Õ, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanai, un kuras Ö kuri Õ ir ražotias saskaņā ar 1726. pantā izklāstītajiem ilgtspējības kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;.

ò jauns

x) “sadales sistēmas operators” ir Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 6. punktā definētais sadales sistēmas operators;

y) “atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

z) “energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

aa) “atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

bb) “atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

cc) “elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

dd) “pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir cieti bagātīgi saturoši kultūraugi, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus, izņemot atlikumus, atkritumus vai lignocelulozes materiālus;

ee) “modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;

ff) “no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;

gg) “kurināmā/degvielas piegādātājs” ir subjekts, kas piegādā kurināmo/degvielu tirgum un kas ir atbildīgs par kurināmā/degvielas vai enerģijas izvešanu cauri akcīzes nodokļa punktam vai, ja akcīzes nodoklis nav jāmaksā, jebkāds cits attiecīgs subjekts, kuru izraugās dalībvalsts;

hh) “lauksaimniecības biomasa” ir lauksaimniecībā iegūta biomasa;

ii) “meža biomasa” ir mežsaimniecībā iegūta biomasa;

jj) “izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;

43 kk) “MVU” ir mikrouzņēmums, mazs uzņēmums vai vidējs uzņēmums atbilstoši Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK sniegtajai definīcijai;

ll) “meža atjaunošana” ir mežaudzes atkalizveidošana ar dabiskiem vai mākslīgiem līdzekļiem pēc tam, kad iepriekšējā mežaudze nocirsta vai dabiskos apstākļos iznīcināta, tostarp ugunsgrēkā vai vētrā;

mm) “meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību;

nn) “bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;

oo) “atlikusī energoresursu struktūra” ir dalībvalsts kopējā gada energoresursu struktūra, izņemot daļu, kuru aptver atceltie izcelsmes apliecinājumi;

pp) “biomasas kurināmie/degvielas” ir gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas;

qq) “biogāze” ir gāzveida kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas;

rr) “atvērts konkurss” ir dalībvalsts organizēta atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju ierīkošanas konkursa procedūra, ko organizē dalībvalsts un kas ir atvērta piedāvājumiem no projektiem, kas atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs;

ss) “kopīgs konkurss” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju ierīkošanas konkursa procedūra, kuru kopīgi izstrādājušas un organizē divas vai vairākas dalībvalstis un kura ir atvērta projektiem, kas atrodas visās iesaistītajās dalībvalstīs;

tt) “atvērta sertifikācijas shēma” ir dalībvalsts ieviesta sertifikācijas shēma, kas ir atvērta iekārtām, kuras atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs;

44 uu) “finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 definētie finanšu instrumenti.

ê 2009/28/EK

3. pants

Valsts vispārējie obligātie mērķi un pasākumi saistībā ar enerģijas izmantošanu no atjaunojamajiem energoresursiem

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars, kas aprēķināts saskaņā ar 5. līdz 11. pantu, 2020. gada enerģijas bruto galapatēriņā vismaz atbilst tās vispārējam valsts mērķim minētajā gadā attiecībā uz enerģijas īpatsvaru, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, kā norādīts I pielikuma A daļas tabulas trešajā ailē. Šie obligātie vispārējie valsts mērķi atbilst mērķim, kas paredz, ka 2020. gadā Kopienas galīgajā enerģijas bruto patēriņā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars veido vismaz 20 %. Lai varētu vieglāk sasniegt šajā pantā izvirzītos mērķus, katra dalībvalsts veicina un sekmē energoefektivitāti un energotaupību.

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Maksimālais tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, īpatsvars ieguldījumā šā punkta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai nav lielāks par 4. punkta d) apakšpunktā noteikto maksimālo īpatsvaru izteiktu enerģijas vienībās.

ê 2009/28/EK

2. Dalībvalstis veic pienācīgi izstrādātus pasākumus, lai nodrošinātu, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars ir vienāds vai lielāks par to, kas norādīts I pielikuma B daļas indikatīvajā līknē.

3. Lai izpildītu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, dalībvalstis drīkst īstenot arī šādus pasākumus:

a) atbalsta shēmas;

b) dažādu dalībvalstu un trešo valstu sadarbības pasākumus, lai sasniegtu to vispārējos mērķus saskaņā ar 5. līdz 11. pantu.

Neskarot Līguma 87. un 88. pantu, dalībvalstīm ir tiesības pieņemt lēmumus saskaņā ar šīs direktīvas 5. līdz 11. pantu par to, cik lielā mērā tās atbalsta enerģiju, ko no atjaunojamajiem energoresursiem ražo citās dalībvalstīs.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī.

Piemērojot šo punktu, spēkā ir šādi noteikumi:

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

a) lai aprēķinātu saucēju, saskaņā ar pirmo daļu aprēķinot kopējo patērēto enerģijas daudzumu transporta nozarē, ņem vērā tikai benzīnu, dīzeļdegvielu, biodegvielu, ko patērē autotransportā un dzelzceļa transportā, un elektroenerģiju, tostarp elektroenerģiju, ko izmanto, lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu;

ê 2009/28/EK

è1 2015/1513 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

b) lai aprēķinātu skaitītāju, saskaņā ar pirmo daļu aprēķinot kopējo patērēto no atjaunojamajiem energoresursiem iegūto enerģijas daudzumu transportā, ņem vērā jebkādu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ko patērē visos transporta veidos. è1 Šis apakšpunkts neskar šā punkta d) apakšpunktu un 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu; ç

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

c) lai aprēķinātu elektroenerģijas īpatsvaru, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un patērēta jebkādos elektriskajos transportlīdzekļos un nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis var izmantot vai nu Savienības no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, vai arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru savā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Turklāt, lai aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektrificēts dzelzceļa transports, uzskata, ka šis patēriņš 2,5 reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzumu. Lai atbilstīgi b) apakšpunktam aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektriski autotransporta līdzekļi, uzskata, ka šis patēriņš piecas reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas daudzumu;

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

d) lai aprēķinātu biodegvielu skaitītājā, tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no tādām biodegvielām, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa transportā dalībvalstīs 2020. gadā.

Šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas uz biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras uzskaitītas IX pielikumā.

Dalībvalstis var noteikt, ka uz to enerģijas īpatsvaru, kas iegūts no biodegvielas, kura ražota no kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām un kas nav labība vai citi cieti saturoši kultūraugi, cukura un eļļas kultūraugi, šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas, ja:

i) atbilstība 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem ir verificēta saskaņā ar 18. pantu; un

ii) kultūraugi ir audzēti zemē, kas atbilst V pielikuma C daļas 8. punktam un attiecīgā prēmija “eB”, kura noteikta V pielikuma C daļas 7. punktā, ir iekļauta siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, lai pierādītu atbilstību 17. panta 2. punktam;

e) katra dalībvalsts cenšas sasniegt mērķi – lai tās teritorijā biodegvielām, kas ražotas no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, būtu minimāls patēriņa līmenis. Šim nolūkam katra dalībvalsts līdz 2017. gada 6. aprīlim nosaka valsts mērķi, ko tā cenšas sasniegt. Šā mērķa atsauces vērtība ir energoietilpības 0,5 procentpunkti energoietilpības izteiksmē no pirmajā daļā minētās no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvara visos transporta veidos 2020. gadā, ko nodrošina ar biodegvielu, kas ražota no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā. Turklāt valsts mērķī var ieskaitīt biodegvielas, kas ražotas no IX pielikumā neuzskaitītām izejvielām, kuras kompetentās valsts iestādes atzinušas par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu un lignocelulozes materiālu un kuras izmantoja esošajās iekārtās pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1513 45 pieņemšanas.

Dalībvalstis var noteikt valsts mērķi, kas ir zemāks par atsauces vērtību – 0,5 procentpunkti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

i) objektīvi faktori, piemēram, ierobežotas iespējas biodegvielu ilgtspējīgai ražošanai no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, vai šādu biodegvielu ierobežota pieejamība tirgū par izmaksu ziņā pieņemamu cenu;

ii) konkrētās tehniskās vai klimatiskās īpatnības transporta degvielas tirgū valstī, piemēram, autotransporta parka sastāvs un stāvoklis;

iii) valsts politika, piešķirot proporcionālus finanšu resursus, lai stimulētu energoefektivitāti un tādas elektroenerģijas izmantojumu transportā, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Dalībvalstis, nosakot savus mērķus, sniedz tām pieejamo informāciju par to biodegvielu daudzumu, kas patērēts no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā.

Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 24. pantu publicē:

dalībvalstu mērķus,

dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plānus, ja tie ir pieejami,

attiecīgā gadījumā – pamatojumu dalībvalstu valsts mērķu diferencēšanai, salīdzinot ar atsauces vērtību, par ko paziņo saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/1513 4. panta 2. punktu, un

kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstīs sasniegto virzībā uz valsts mērķu sasniegšanu;

f) lai noteiktu atbilstību pirmajā daļā minētajam mērķim, uzskata, ka biodegvielām, ko ražo no IX pielikumā minētajām izejvielām, energoietilpība divas reizes pārsniedz to energoietilpību.

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz priekšlikumu, kas, ievērojot noteiktus nosacījumus, ļauj ņemt vērā visu no atjaunojamiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju, ko izmanto, lai darbinātu jebkādus iespējamos elektriskos transportlīdzekļus un lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu.

ê 2009/28/EK

Komisija vajadzības gadījumā līdz 2011. gada 31. decembrim arī piedāvā metodiku, kā aprēķināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražota ūdeņraža daļu kopējā degvielas maisījumā. Pirmās daļas vajadzībām aprēķinot kopējo patērēto enerģijas daudzumu transporta nozarē, neņem vērā naftas produktus, kas nav benzīns un dīzeļdegviela.

ê 2015/1513 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

5. Lai samazinātu risku, ka viens sūtījums Savienībā tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi, dalībvalstis un Komisija cenšas stiprināt valstu sistēmu sadarbību un sadarbību starp valstu sistēmām un brīvprātīgajām shēmām, kas izveidotas saskaņā ar 18. pantu, tostarp attiecīgos gadījumos – datu apmaiņu. Lai novērstu to, ka materiāli tiek tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tie atbilstu IX pielikumam, dalībvalstis sekmē tādu sistēmu izveidi un izmantošanu, ar kurām visā pievienotās vērtības veidošanās ķēdē izseko izejvielas un no tām iegūtās biodegvielas. Dalībvalstis nodrošina, ka, konstatējot krāpšanu, tiek veikti atbilstīgi pasākumi. Dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim un pēc tam katru otro gadu ziņo par īstenotajiem pasākumiem, ja tās saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu sagatavotos ziņojumos par tādas enerģijas veicināšanas un izmantošanas progresu, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, nav sniegušas līdzvērtīgu informāciju par uzticamību un aizsardzību pret krāpšanu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu nolūkā grozīt IX pielikuma A daļā minēto izejvielu sarakstu, lai pievienotu izejvielas, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru izejvielu, kas pievienojama IX pielikuma A daļai. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu analīze, pienācīgi ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, un pamatojot secinājumu, ka attiecīgā izejviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ne arī lielā mērā kropļojoši ietekmē (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo degvielu, un nepastāv risks negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.

ò jauns

3. pants
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam

1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.

2. Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.

3. No 2021. gada 1. janvāra atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars katras dalībvalsts enerģijas bruto galapatēriņā ir ne mazāks par to, kas norādīts I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šā bāzlīnijas īpatsvara ievērošanu.

4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.

5. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtēšanā saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 25. pantu konstatē, ka kopīgi netiek sasniegta Savienības trajektorija vai ka netiek uzturēts 3. punktā minētais bāzlīnijas īpatsvars, ir piemērojams minētās regulas 27. panta 4. punkts.

4. pants
Finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai

1. Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.

2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai tiek piešķirts atvērtā, pārredzamā, konkurenciālā, nediskriminējošā un izmaksefektīvā veidā.

4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.

5. pants
Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmu atvēršana

1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

3. Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai inter alia ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos vai atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par līdzekļu pārrobežu izmaksāšanu, ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē.

4. Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt palielināt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.

6. pants
Finansiālā atbalsta stabilitāte

Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

ê 2009/28/EK

4. pants

Valstu rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā

1. Katra dalībvalsts pieņem valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā. Valstu rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā izklāsta dalībvalstu mērķus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram, ko patērē transporta, elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas jomā 2020. gadā, ņemot vērā citu ar energoefektivitāti saistīto politikas pasākumu ietekmi uz galīgo enerģijas patēriņu, kā arī atbilstīgus pasākumus, kuri jāveic, lai sasniegtu minētos vispārējos valsts mērķus, tostarp vietējo, reģionālo un valsts iestāžu sadarbību, paredzēto statistikas datu pārdali vai kopīgos projektus, valstu politikas nostādnes, kurās jāparedz attīstīt pieejamos biomasas resursus un mobilizēt jaunus biomasas resursus dažādai lietošanai, kā arī pasākumus, kuri jāveic, lai izpildītu 13. līdz 19. pantā noteiktās prasības.

Komisija līdz 2009. gada 30. jūnijam pieņem paraugu valsts rīcības plānam atjaunojamo energoresursu jomā. Šajā paraugā ir iekļautas VI pielikumā izklāstītās obligātās prasības. Dalībvalstis iesniedz savu valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar šo paraugu.

2. Dalībvalstis līdz 2010. gada 30. jūnijam informē Komisiju par valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā.

3. Katra dalībvalsts sešus mēnešus pirms valsts rīcības plāna atjaunojamo energoresursu jomā stāšanās spēkā publicē un iesniedz Komisijai prognožu dokumentu, kurā norādīts:

a) paredzamā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pārprodukcija salīdzinājumā ar indikatīvo līkni, ko varētu pārdalīt citām dalībvalstīm saskaņā ar 6. līdz 11. pantu, kā arī iespējamie kopīgie projekti līdz 2020. gadam, un

b) paredzamais pieprasījums pēc no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas, ko apmierinās, neizmantojot iekšzemē saražoto enerģiju laikā līdz 2020. gadam.

Šajā informācijā var iekļaut elementus, kas saistīti ar ekonomisko lietderību un finansējumu. Prognozes atjaunina dalībvalstu ziņojumos, kā izklāstīts 22. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā.

4. Dalībvalsts, kuras no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars iepriekšējo divu gadu laikā ir zemāks, nekā norādīts I pielikuma B daļā minētajā indikatīvajā līknē, vēlākais līdz nākamā gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai grozītu valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā, kurā izklāstīti atbilstīgi un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka saprātīgos termiņos ir panākts stāvoklis, kas norādīts I pielikuma B daļas indikatīvajā līknē.

Ja dalībvalsts tikai nedaudz nav sasniegusi indikatīvo līkni, Komisija, ņemot vērā pašreizējos un turpmāk veicamos dalībvalsts pasākumus, var pieņemt lēmumu atbrīvot dalībvalsti no pienākuma iesniegt grozītu valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā.

5. Komisija izvērtē valsts rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā, proti, to pasākumu atbilstību, kurus dalībvalsts paredzējusi saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Reaģējot uz valsts rīcības plānu vai grozītu valsts rīcības plānu atjaunojamo energoresursu jomā, Komisija var sniegt ieteikumu.

6. Komisija nosūta Eiropas Parlamentam valsts rīcības plānus atjaunojamo energoresursu jomā un prognožu dokumentus tādā pašā veidā, kādā tie publiskoti pārredzamības platformā, kas minēta 24. panta 2. punktā, kā arī jebkurus ieteikumus, kas minēti šā panta 5. punktā.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

57. pants

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara aprēķināšana

1. Bruto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas Atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto Ö galapatēriņu Õ patēriņu katrā dalībvalstī aprēķina kā turpmāk minēto rādītāju summu:

a) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš;

b) apsildei un dzesēšanai Ö siltumapgādei un aukstumapgādei Õ izmantotās no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņš; kā arī

c) no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas galapatēriņš transportā.

Ö Aprēķinot atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru bruto galapatēriņā, Õ Ggāzi, elektroenerģiju un ūdeņradi, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, ņem vērā tikai vienu reizi pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, lai aprēķinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru bruto patēriņā.

Saskaņā ar 17 26. panta 1. punkta otro daļu, biodegvielas, un bioloģiskos šķidros kurināmos ð un biomasas kurināmos/degvielas ï, kas neatbilst 2617. panta 2. līdz 67. punktā noteiktajiem ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem, neņem vērā.

ò jauns

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

2. Ja dalībvalsts uzskata, ka nepārvaramas varas apstākļu dēļ nav iespējams sasniegt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā 2020. gadam, kā noteikts I pielikuma tabulas trešajā slejā, tā paziņo to Komisijai pēc iespējas ātrāk. Ja Komisija pieņem lēmumu par to, ka ir pierādīti nepārvaramas varas apstākļi, tā nolemj, kādas korekcijas tiks veiktas dalībvalsts no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadam.

32. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktāa izpildei bruto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ð ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet ï izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots iegūts no sūkņu hidroakumulācijas elektrostacijāmÖ blokos Õ, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.

Attiecībā uz jaukta kurināmā iekārtām Ö stacijām Õ, kurās izmanto atjaunojamos un tradicionālos energoresursus, ņem vērā tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotoas elektroenerģijas daļu. Aprēķināšanas nolūkā Veicot šo aprēķinu, katra energoresursu veida ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz pēc tā enerģijas saturau.

Ar hidroenerģiju un vēja enerģiju ražoto Ö Ūdens un vēja Õ elektroenerģiju ņem vērā Ö uzskaita Õ saskaņā ar II pielikumā noteiktajāmo normalizācijas formulāmu.

43. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas apsildei un dzesēšanai Ö siltumapgādei un aukstumapgādei Õ izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto patēriņš Ö galapatēriņš Õ ir no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas Ö centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei dalībvalstī saražotās Õcentralizētas siltumapgādes un dzesēšanas atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzums dalībvalstī, kuram pieskaita pārējās no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu rūpniecībā, mājsaimniecībās, pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs centralizētajai siltumapgādei, dzesēšanai Ö aukstumapgādei Õ un Ö tehniskajiem procesiem Õ apstrādei.

Attiecībā uz jaukta kurināmā iekārtām Ö stacijām Õ, kurās izmanto atjaunojamos un tradicionālos energoresursus, ņem vērā tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas Ö nodrošināto Õ siltumapgādes un dzesēšanas Ö aukstumapgādes Õ daļu. Aprēķināšanas nolūkā Veicot šo aprēķinu, katra energoresursu veida ieguldījumu aprēķina, pamatojoties uz pēc tā enerģijas saturau.

Apkārtējā gaisa siltumenerģiju, ģeotermālo un hidrotermālo enerģiju, ko izmanto siltumsūkņi Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, Ö siltumsūkņu uztverto Õ ð apkārtējās vides ï Ö siltumenerģiju Õ, ņem vērā, piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģijuas ievadi, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijasa daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģijuenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, Ö aprēķina Õ nosaka saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.

Termālo enerģijuÖ Siltumenerģiju Õ, ko ražo pasīvās enerģijas sistēmas, ar kuru starpniecību zemāks enerģijas patēriņš ir sasniegts pasīvā veidā, izmantojot ēku konstrukciju vai siltumenerģiju, kas iegūta no neatjaunojamajiem energoresursiem, neņem vērā 1. punkta b) apakšpunktā vērā neņem.

ò jauns

4. Piemērojot 1. punkta c) apakšpunktu, spēkā ir šādi noteikumi:

a) atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu transportā aprēķina kā visu transporta sektorā patērēto biodegvielu, biomasas degvielu un nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo šķidro un gāzveida transporta degvielu summu. Tomēr ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saražotas nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamās šķidrās un gāzveida transporta degvielas 1. punkta a) apakšpunktā minētajā aprēķinā ņem vērā, tikai aprēķinot, kāds elektroenerģijas daudzums dalībvalstī saražots no atjaunojamajiem energoresursiem;

b) aprēķinot enerģijas bruto galapatēriņu transportā, izmanto III pielikumā noteiktās transporta degvielu enerģijas satura vērtības. Lai noteiktu III pielikumā neiekļautu transporta degvielu enerģijas saturu, dalībvalstis degvielu siltumspējas aprēķināšanai izmanto attiecīgos ESO standartus. Ja šādam nolūkam pieņemta ESO standarta nav, izmanto attiecīgos ISO standartus.

5. Lai samazinātu risku, ka viens sūtījums Savienībā tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi, dalībvalstis un Komisija stiprina valstu sistēmu sadarbību un sadarbību starp valstu sistēmām un brīvprātīgajām shēmām, kas izveidotas saskaņā ar 27. pantu, tostarp attiecīgos gadījumos datu apmaiņu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.

Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu.

ê 2015/1513 2. panta 3. punkts (pielāgots)

56. Komisija tiek Ö ir Õ pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25a32. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz III pielikumā noteiktāo transporta degvielu energoietilpības Ö enerģijas satura Õ pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

67. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars ir galīgais no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtais atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņš, kas dalīts ar galīgo no visiem energoresursiem iegūto visu energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu un izteikts procentos.

Piemērojot pirmo daļu, 1. punktā minēto summu pielāgo saskaņā ar 6., 8., 10. un 11.8., 10., 12. un 13. pantu.

Aprēķinot dalībvalsts enerģijas bruto galapatēriņu, lai noteiktu, vai tas atbilst šajā direktīvā noteiktajiem mērķrādītājiem un to starpposma izpildes indikatīvajai Ö trajektorijai Õlīknei, pieņem, ka aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 6,18 % no attiecīgās dalībvalsts enerģijas bruto galapatēriņa. Ö Pieņem, ka Õ Kiprai un Maltai aviācijā patērētās enerģijas daudzums veido ne vairāk kā 4,12 % no attiecīgās dalībvalsts enerģijas bruto galapatēriņa.

78. Metodika un definīcijas, kuras izmanto, lai aprēķinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģijas datu statistiku 46 .

Dalībvalstis nodrošina tādu pa nozarēm sadalītu daļu un kopīgās daļas Ö sektorālo un vispārējo īpatsvaru Õ aprēķinos izmantotās statistiskas informācijas saskaņotību ar statistiskas informāciju, ko dara zināmu Komisijai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

68. pants

Statistiski veikta pārdale dalībvalstu starpāÖ Statistiski pārvedumi starp dalībvalstīm Õ

ê 2015/1513 2. panta 4. punkts (pielāgots)

ð jauns

1. Dalībvalstis var vienoties statistiski nodot Ö pārvest Õ no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu no vienas dalībvalsts uz citu citai, kā arī par šādas nodošanas kārtību. Nodoto Ö Pārvesto Õ daudzumu:

a) atskaita no atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzuma, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu veicošās Ö pārvedējas Õ dalībvalsts ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām ïatbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un

b) pieskaita atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumam, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu pieņemošās Ö pārveduma pieņēmējas Õ dalībvalsts atbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šīs direktīvas vajadzībām ï.

2. Šā panta 1. punktā minētā kārtība attiecībā uz 3. panta 1., 2. un 4. punktu var ilgt vienu vai vairākus gadus. PKomisijai par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs ð 12 ï mēnešus pēc katra tāda gada beigām, kad tā ir spēkā. Komisijai nosūtītajā informācijā norāda attiecīgās enerģijas daudzumu un cenu.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

3. Nodošana Ö Pārvedumi Õ stājas spēkā tikai pēc tam, kad visas nodošanā Ö pārvešanā Õ iesaistītās dalībvalstis par to ir informējušas Komisiju.

79. pants

Dalībvalstu kopēji projekti

1. Divas vai vairākas dalībvalstis var sadarboties visau veidau kopējos projektos, kas saistīti ar elektroenerģijas, siltumapgādei un dzesēšanai Ö aukstumapgādei Õ izmantojamās enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

2. Dalībvalstis Ö Komisijai paziņo, kāda daļa vai daudzums no Õ paziņo Komisijai to elektroenerģijas, siltumapgādes vai dzesēšanas īpatsvaru vai daudzumu, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem un ko nodrošina saskaņā ar tādu kopēju projektu Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās enerģijas, kas Õ šo dalībvalstu teritorijā Ö saražota no atjaunojamajiem energoresursiem kopprojektā, kura darbība sākusies pēc 2009. gada 25. jūnija, vai ko nodrošina pēc šīs dienas pārbūvētas iekārtas jaudas palielinājums, šīs direktīvas vajadzībām ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï, kurš ir sācies pēc2009. gada 25. jūnijs, vai ko ražo no tādām atjaunotām iekārtām, kuru jauda ir palielināta pēc šā datuma, kas ir uzskatāma par tādu, kas tuvina citas dalībvalsts atbilstību tās vispārējam mērķim, lai izmērītu šīs direktīvas prasību ievērošanu.

3. Paziņojumā, kas minēts 2. punktā:

a) raksturo piedāvāto Ö ierosināto Õ iekārtu vai identificē pārbūvēto iekārtu;

b) precizē, kāda daļa vai daudzums no tās iekārtā saražotās elektroenerģijas, Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās Õsiltuma vai dzesēšanas enerģijas daudzumu vai daļu, kas iekārtā saražota un uzskatāma par vērā ņemamu, nosakot citas dalībvalsts atbilstību valsts vispārējiem mērķiem Ö ir uzskatāms par ieskaitāmu citas dalībvalsts nacionālajā vispārējā Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï;

c) identificē dalībvalsti, Ö kurai par labu ir sniegts paziņojums Õ uz ko šis paziņojums ir attiecināms; un

d) pilnos kalendāros gados precizē laikposmu, kurā tās elektroenerģijas, siltuma vai dzesēšanasÖ siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotā Õ enerģija, kas iekārtā saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, tiek ieskaitīta Ö uzskatāma par ieskaitāmu šīs Õ citas dalībvalsts valsts nacionālajā vispārējā mērķī ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï.

4. Panta 3. punkta d) apakšpunktā noteiktais laiks nedrīkst turpināties pēc 2020. gada. Kopējais projekts drīkst turpināties pēc 2020ð 2030 ï. gada.

5. Saskaņā ar šo pantu izdarītie paziņojumi nav grozāmi vai atceļami bez ziņotājas dalībvalsts un saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu apzinātās Ö identificētās Õ dalībvalsts kopīgas piekrišanas.

810. pants

Dalībvalstu kopējo projektu ietekme

1. Triju mēnešu laikā, beidzoties kārtējam gadamÖ Trīs mēnešu laikā pēc katra tāda gada beigām Õ, kas iekrīt 79. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā laikposmā, dalībvalsts, kura sniegusi paziņojumu, saskaņā ar 79. pantu,a sagatavo paziņojuma vēstuli, kurā norāda:

a) iepriekšējā gadā no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās kāds atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanaiÖ vai aukstumapgādei Õ izmantojamās enerģijas kopējaiso daudzumsu Ö iepriekšējā gadā saražots Õ iekārtā, uz kuru attiecas 7 9. pantā paredzētais paziņojums; un

b) tādas kāds iekārtā iepriekšējā gadā saražotais atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltuma vai dzesēšanas Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantotās Õ enerģijas kopējaiso daudzumsu, kas gada laikā ir saražota no atjaunojamajiem energoresursiem iekārtā, kurš ir jāņem vērā, nosakot citas dalībvalsts atbilstību tās vispārējiem mērķiem saskaņā ar paziņošanas noteikumiem Ö ieskaitāms citas dalībvalsts Õ vispārējā ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï.

2. Ö Paziņotāja Õ Ddalībvalsts nosūta paziņojuma vēstuli Komisijai un dalībvalstij, kurai par labu ir sniegts šis paziņojums.

3. Ö Šīs direktīvas vajadzībām ÕLai novērtētu atbilstību šīs direktīvas prasībām attiecībā uz valsts vispārējiem mērķiem, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanai Ö vai aukstumapgādei Õ izmantojamās enerģijas daudzumu, kas paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu:

a) atskaita no tā atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas Ö vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas Õ daudzuma, vai siltumapgādei un dzesēšanai izmantojamās enerģijas, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem un kuru ņem vērā, nosakot tās dalībvalsts atbilstību prasībām ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ï, kura sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli; kā arī

b) pieskaita no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanai izmantojamas Ö vai aukstumapgādei izmantojamās Õ enerģijas daudzumam, kas ņemts kuru ņem vērā, nosakot tās dalībvalsts atbilstību ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ï, kas saņēmusi 2. punktā minēto paziņojuma vēstuli.

9 11. pants

Dalībvalstu un trešo valstu kopprojekti

1. Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.

2. Elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem trešās valstīs, ņem vērā tikai tādēļ, lai novērtētu ð dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ï atbilstību šīs direktīvas prasībām attiecībā uz valstu vispārējiem mērķiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) elektroenerģiju patērē Kopienā Ö Savienībā Õ. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja:

i) visi atbildīgie izcelsmes valsts, patēriņa Ö galamērķa Õ valsts un attiecīgā gadījumā Ö ikvienas trešās Õ katras ārpuskopienas tranzīta valsts pārvades sistēmu operatori ir savstarpējā slēguma jaudu sadalei Ö piešķirtajai starpsavienojuma jaudai Õ stingri noteikuši Ö nominējuši Õ uzskaitāmaītajai elektroenerģijai līdzvērtīgu elektroenerģijas daudzumu;

ii) starpsavienojuma Kopienas Ö starpsavienotāja Savienības Õ pusesē atbildīgais pārvades sistēmasu operators bilances Ö balansēšanas Õ grafikā skaidri Ö stingri Õ reģistrējis aprēķinos iekļautai Ö uzskaitītajai Õ elektroenerģijai līdzvērtīgu elektroenerģijas daudzumu; kā arī

iii) šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās iekārtas elektroenerģijas Ö nominētā Õ jauda un Ö elektroenerģijas Õ ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem attiecas uz vienu un to pašu laikposmu;

b) saskaņā ar 1. punktā minēto kopprojektu elektroenerģijau ražota ar nesen būvētām iekārtām, kuras sākušas darboties Ö nodota ekspluatācijā Õ pēc 2009. gada 25. jūnija,s vai Ö nodrošināta ar tādas iekārtas jaudas palielinājumu, Õ kurau jauda pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās Ö minētās Õ dienas ir Ö pārbūvēta, Õ Ö kāda 1. punktā minētā kopprojekta ietvaros Õ palielināta iekārtu pārbūves dēļ; kā arī

c) saražotā un eksportētā elektroenerģija nav saņēmusi atbalstu no kādas trešās valsts atbalsta shēmas, bet vienīgi Ö izņemot Õ iekārtai piešķirtuo investīciju atbalstu investīcijām.

3. Dalībvalstis var Komisijai lūgt, piemērojot 57. pantu, ņemt vērā ārpuskopienas Ö trešā Õ valstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto un patērēto elektroenerģiju saistībā ar Ö starpsavienotāja Õ starpsavienojuma ilgstošu būvniecību starp dalībvalsti un trešo valsti, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) Ö starpsavienotāja Õ starpsavienojuma būvniecība sākta līdz 2016 ð 2026 ï. gada 31. decembrim;

b) Ö starpsavienotāju Õ starpsavienojuma darbības sākums nav iespējams Ö nodot ekspluatācijā Õ līdz 2020 ð 2030 ï. gada 31. decembrim;

c) Ö starpsavienotāju Õ starpsavienojums var Ö nodot ekspluatācijā Õ sākt darboties līdz 2022 ð 2032 ï. gada 31. decembrim;

d) pēc Ö starpsavienotāja Õ starpsavienojuma nodošanas ekspluatācijā to izmantos, lai saskaņā ar 2. punktu uz Kopienu Ö Savienību Õ eksportētu no atjaunojamajiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju;

e) pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā Ö starpsavienotāju Õ izmantos starpsavienojumu pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Kopienu Ö Savienību Õ pēc Ö starpsavienotāja Õ starpsavienojuma nodošanas ekspluatācijā.

4. Lai izmērītu atbilstību 3. pantam, Komisijai dara zināmu, cik daudz elektroenerģijas vai kāda tās daļa ir saražota iekārtās, kas atrodas kādas trešās valsts teritorijā, bet kuru var uzskatīt par daļu no Ö uzskatāma par ieskaitāmu Õ vienas vai vairāku dalībvalstu Ö nacionālajā Õ vispārējā mērķa ð enerģijas īpatsvarā šīs direktīvas vajadzībām  ï. Ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, to, kā dalībvalstis savstarpēji sadala attiecīgo proporciju vai apjomu, dara zināmu Komisijai. Šī proporcija vai apjoms saskaņā ar šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minēto apjomu un ievērojot 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus nav lielāks par proporciju vai apjomu, ko reāli faktiski eksportē uz Kopienu Ö Savienību Õ un Ö tur Õ patērē Kopienā Ö , un atbilst šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajam apjomam un 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem Õ. Paziņojumu sniedz katra dalībvalsts, kuras vispārējā mērķī Ö nacionālajā mērķrādītājā Õ ir paredzēts ņemt vērā elektroenerģijas daudzuma daļu Ö vai daudzumu Õ.

5. Paziņojumā, kas minēts 4. punktā:

a) raksturo piedāvāto Ö ierosināto Õ iekārtu vai identificē pārbūvēto iekārtu;

b) norāda Ö iekārtā saražotās Õ elektroenerģijas daudzumu vai daļu, ko ražo iekārtā, Ö kas uzskatāma par ieskaitāmu dalībvalsts nacionālajā Õ kuru ir paredzēts uzskatīt par daļu no dalībvalsts mērķa ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï, kā arī attiecīgos finanšu mehānismus, ievērojot konfidencialitātes prasības;

c) pilnos kalendāra gados precizē laiku, par kuru kurā elektroenerģijau ieskaitīs Ö uzskatāma par ieskaitāmu Õ dalībvalsts Ö nacionālā Õ vispārējā mērķa sasniegšanā ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï;

d) iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtuai ir paredzēts sākt darboties Ö nodot ekspluatācijā Õ, par b) un c) apakšpunktu, un par Ö norāda Õ to iekārtas saražotāso elektroenerģijas daļu Ö vai daudzumu Õ, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

6. Šā panta 5. punkta c) apakšpunktā noliktais laiks nedrīkst ieilgt pēc 2020. gada. Kopprojekts drīkst turpināties pēc 2020 ð 2030 ï. gada.

7. Saskaņā ar šo pantu sniegtais paziņojums nav grozāms vai atceļams bez kopīgas paziņojuma sniedzējas dalībvalsts un tādas trešās valsts piekrišanas, kura ir atzinusi šo kopējo projektu saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu.

8. Dalībvalstis un Kopiena Ö Savienība Õ aicina attiecīgas Enerģētikijas kopienas līguma struktūras saskaņā ar Enerģētikijas kopienas līgumu veikt pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai Ö minētā līguma Õ līgumslēdzējas puses dalībvalstu starpā varētu piemērot šajā direktīvā paredzētos sadarbības noteikumus.

1012. pants

Dalībvalstu un trešo valstu kopprojektu ietekme

1. Triju ð 12 ï mēnešu laikā pēc katra tāda gada beigām, kurš ietilpst saskaņā ar 911. panta 5. punkta c) apakšpunktu noteiktajā laikposmā, dalībvalsts, kas Ö iesniegusi paziņojumu Õ saskaņā ar 911. pantu ir ziņojusi, raksta paziņojuma vēstuli, kurā:

a) ir noteikts elektroenerģijas kopapjoms, kas attiecīgajā gadā ir saražots no atjaunojamajiem energoresursiem iekārtā, uz kuru attiecas 911. pantā minētais paziņojums;

b) ir uzrādīts iekārtā gada laikā saražotās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzums, kas gada laikā ir iegūts no atjaunojamajiem energoresursiem iekārtā, kas saskaņā ar 911. pantā noteiktajiem paziņošanas noteikumiem palīdz sasniegt Ö uzskatāms par ieskaitāmu Õ šīs valsts Ö nacionālajā Õ vispārējoā ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï mērķi; kā arī

c) ir pierādīta atbilstība 911. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Dalībvalsts nosūta paziņojuma vēstuli trešai valstij, kas saskaņā ar 911. panta 5. punkta d) apakšpunktu ir atzinusi projektu, kā arī Komisijai.

3. Lai noteiktu šīs direktīvas prasību ievērošanu attiecībā uz valsts vispārējiem mērķiem, ð Aprēķinot ï Ö nacionālo vispārējo Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru saskaņā ar šo direktīvu, ï tādas to atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daudzumu, kura ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, par ko paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, pievieno tam atjaunojamo energoresursu enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem, daudzumam, kas ņemts vērā, nosakot tās dalībvalsts atbilstību ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru ï, kas rakstījusi 1. punktā minēto paziņojuma vēstuli.

1113. pants

Kopīgas atbalsta shēmas

1. Neskarot saskaņā ar 35. pantu noteiktās dalībvalstu saistības, divas vai vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz brīvprātības principu, var nolemt apvienot vai daļēji koordinēt to savas valsts atbalsta shēmas. Šādos gadījumos noteiktu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kas ražots vienas iesaistītās dalībvalsts teritorijā ražots no atjaunojamajiem energoresursiem, var ņemt vērā Ö ieskaitīt Õ citas iesaistītās dalībvalsts Ö nacionālajā Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvarā ï valsts vispārējā mērķī, ja attiecīgās dalībvalstis:

a) saskaņā ar 68. pantu statistiski nodod Ö pārved Õ no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētus atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumus no vienas dalībvalsts citai uz citu vai

b) izstrādā sadales noteikumu, par ko kuru vienojas iesaistītās dalībvalstis un ar kuru no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumus sadala iesaistītajām dalībvalstīm. Par šādu noteikumu paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pirmā gada beigām, kad tas stājies spēkā.

2. Trīs mēnešus Ö laikā Õ pēc katra gada beigām visas katra dalībvalstis, kas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir izdevušassi paziņojumu, izdod paziņojuma vēstuli, kurā dara zināmu tādas elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanai Ö vai aukstumapgādei Õ izmantotjamās enerģijas kopsummuÖ kopējo daudzumu Õ, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem tajā gadā, uz ko attiecas noteikums par sadali.

3. Lai noteiktu šīs direktīvas prasību ievērošanu attiecībā uz valsts vispārējiem mērķiem ð Aprēķinot ïÖ nacionālo vispārējo Õ ð atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru saskaņā ar šo direktīvu ï, no atjaunojamajiem energoresursiem saražotaās elektroenerģijas vai siltumapgādei un dzesēšanai Ö vai aukstumapgādei Õ izmantojamās enerģijas daudzumu, par ko paziņots saskaņā ar 2. punktu, sadala starp Ö pārdala Õ iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar noteikumu par sadali, par kuru iesniegts paziņojums.

1214. pants

Jaudas palielinājumi

Šīs direktīvas 79. panta 2. punktaā un 911. panta 2. punkta b) apakšpunktaā Ö  vajadzībām Õ atjaunojamo energoresursu enerģijas vienības no atjaunojamajiem energoresursiem, uz kurām attiecas Ö kuras piedēvējamas Õ iekārtas jaudas palielinājumams, uzskata par vienībām, kas ražotas atsevišķā iekārtā, kuru sāk ekspluatēt Ö kura nodota ekspluatācijā Õ brīdī, kad noticis jaudas palielinājums.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

1315. pants

Administratīvās procedūras, noteikumi un kodeksi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantojamās elektroenerģijas Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas Õ ražošanasi Ö stacijām un attiecīgajām pārvades un sadales tīkla infrastruktūrām Õno atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvieluām vai citiem enerģijas goproduktiem un attiecībā uz saistīto pārvades un sadales tīklu infrastruktūru, ir samērīgi un vajadzīgi.

Dalībvalstis jo īpaši veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) ievērojot dalībvalstu atšķirības to pārvaldes struktūru un organizācijas ziņā, valstu, reģionālo un vietējo administratīvo iestāžu attiecīgie pienākumi, kuras atbild par atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, ir skaidri saskaņoti un definēti, ietverot apkārtnes plānošanu, un tajos noteikti pārskatāmi laika grafiki plānošanas un būvniecības pieteikumu izsniegšanai;

b) attiecīgos līmeņos dara pieejamu informāciju par atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām domātu atļauju izsniegšanas, sertifikācijas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un palīdzību pieteikumu iesniedzējiem;

a) c) administratīvās procedūras vienkāršo un ievieš Ö paātrina Õ attiecīgajā administratīvajā mērogāÖ līmenī Õ;

b) d) noteikumi par atļauju izsniegšanu, sertificēšanu un licencēšanu ir objektīvi, pārredzami, samērīgi, tie nediskriminē pieteikumu iesniedzējus, un tajos pilnībā ņem vērā atsevišķu atjaunojamos energoresursus izmantojošu Ö enerģijas Õ tehnoloģiju īpatnības;

c) e) administratīvie maksājumi, ko iekasē no patērētājiem, plānotājiem, arhitektiem, celtniekiem, aprīkojuma un sistēmu uzstādītājiem un piegādātājiem, ir pārredzami un pamatoti ar konkrētām izmaksām; kā arī

d) f) vajadzības gadījumā mazākiem projektiem un decentralizētām atjaunojamos energoresursus Ö enerģiju ražojošām Õ izmantojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.

2. Dalībvalstis skaidri nosaka visas tehniskās specifikācijas, kuras jāievēro attiecībā uz atjaunojamoās Ö energoresursu Õ enerģijas aprīkojumu un sistēmām, lai varētu gūt labumu no atbalsta shēmām. Ja ir noteikti Eiropas standarti, tostarp ekomarķējums, enerģijas etiķetes Ö energomarķējums Õ un citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas iestādes, šādas tehniskās specifikācijas nosaka, ņemot vērā minētos standartus Ö atsaucoties uz šiem standartiem Õ. Šādās tehniskajās specifikācijās neparedz konkrētu vietu, kur sertificē aprīkojumu un sistēmas, un tām nevajadzētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

ò jauns

3. Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.

ê 2009/28/EK 13. pants (pielāgots)

ð jauns

43. Dalībvalstis ð nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes ï iesaka visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši vietējām un reģionālajām administratīvajām iestādēm, nodrošināt aprīkojuma un sistēmu uzstādīšanu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantotās elektroenerģijas izmantošanai, kā arī centralizētai siltumapgādei un dzesēšanai, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot ð pilsētu infrastruktūru, ï rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus ð un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu un nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu ï. Dalībvalstis jo īpaši mudina vietējās un reģionālās administratīvās iestādes, plānojot infrastruktūru pilsētās, vajadzības gadījumā paredzēt siltumapgādi un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

54. Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un Ö būvnormatīvos Õ ievieš tādus piemērotus pasākumus to būvniecības noteikumos un kodeksos, lai būvniecības nozarē palielinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas visa veida visu veidu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru.

Izstrādājot šādus pasākumus vai reģionālajās atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī savus Ö nacionālos Õ pasākumus, kas attiecas uz energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs, vai līdzinās nullei.

Līdz 2014. gada 31. decembrim dDalībvalstis savos būvniecības noteikumos un kodeksos Ö būvnormatīvos Õ vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem vajadzības gadījumā pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, izmantot Ö nodrošināt Õ minimālos no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņusð , atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus ï. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia, izmantojot centralizētu siltumapgādi un dzesēšanu ar enerģiju, kas ir iegūta, izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.

Pirmajā daļā aprakstītā prasība uz bruņotajiem spēkiem attiecas tikai tādā mērā, cik kādā tās piemērošana nav pretrunā bruņoto spēku darbību būtībai un primārajam mērķim, un neattiecas uz materiāliem, kurus izmanto tikai militāriem mērķiem.

65. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra Ö jaunas Õ valstu, reģionu un vietējas nozīmes sabiedriskas Ö publiskās Õ ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis citas starpā var ļaut īstenot šo pienākumu, panākot atbilstību standartiem par ēkām, kurās enerģiju neizmanto vispār, vai nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto Ö publisko Õ valsts un privāto ēku jumtus atjaunojamos energoresursus izmantojošu Ö enerģiju ražojošu Õ iekārtu uzstādīšanai.

76. Būvniecības noteikumos un kodeksos Ö būvnormatīvos Õ dalībvalstis veicina tādu apsildes un dzesēšanas Ö siltumapgādes un aukstumapgādes Õ sistēmu un iekārtu Ö aprīkojuma Õ izmantošanu, kas izmanto atjaunojamous energoresursus Ö enerģiju Õ un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Dalībvalstis izmanto energoģijas marķējumus, ekomarķējumus vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgas valsts vai Kopienas mērogā Ö Savienības līmenī Õ, ja tādi ir, lai rosinātu izmantot šādas sistēmas un iekārtas Ö aprīkojumu Õ.

Attiecībā uz biomasu dalībvalstis veicina tādu pārveides tehnoloģiju izmantošanu, kuru efektivitāte ir vismaz 85 % dzīvojamās un komerciālās ēkās un vismaz 70 % rūpniecībā.

Attiecībā uz siltumsūkņiem dalībvalstis veicina tādu siltumsūkņu izmantojumu, kuri atbilst minimālajām ekomarķējuma prasībām, kas ir noteiktas Komisijas Lēmumā 2007/742/EK (2007. gada 9. novembris), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem 47 .

Dalībvalstis veicina sertificētas saules siltumenerģijas iekārtas un sistēmas, kurās ir izmantoti Eiropas standarti, ja tādi ir, arī ekomarķējums, enerģijas marķējums un citas atsauces sistēmas, ko ir izveidojušas Eiropas standartizācijas struktūras.

Šā punkta nolūkā novērtējot pārveides efektivitāti un sistēmu un aprīkojuma ievades/izvades koeficientu, dalībvalstis izmanto Kopienas procedūras vai, ja to nav, starptautiskās procedūras, ja tādas ir.

ò jauns

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

9. Dalībvalstis likvidē administratīvos šķēršļus korporatīviem ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, ar kuriem tiek finansēti atjaunojamie energoresursi un veicināta to ieviešanās.

16. pants
Atļauju piešķiršanas procesa organizācija un ilgums

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. janvārim izveido vienu vai vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, kas koordinē visu atļauju piešķiršanas procesu pieteikumu iesniedzējiem, kuri piesakās uz atļaujām būvēt un ekspluatēt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas stacijas un ar tām saistītās pārvades un sadales tīkla infrastruktūras.

2. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu.

3. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.

4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.

5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums.

17. pants
Vienkāršas paziņošanas procedūras

1. Demonstrējumprojektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.

2. Ja vien nav paredzama būtiska negatīva vidiskā vai sociālā ietekme, energoatjaunināšanu atļauj pēc paziņojuma sniegšanas saskaņā ar 16. pantu izveidotajam vienotajam administratīvajam kontaktpunktam. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nolemj, vai ar to pietiek.

Ja vienotais administratīvais kontaktpunkts nolemj, ka ar paziņojumu pietiek, tas automātiski piešķir atļauju.

Ja vienotais administratīvais kontaktpunkts nolemj, ka ar paziņojumu nepietiek, ir jāpiesakās uz jaunu atļauju. Šajā gadījumā ir piemērojami 16. panta 5. punktā minētie termiņi.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

1418. pants
Informācija un apmācība

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem svarīgākiem darbību veicējiem Ö attiecīgajiem aktoriem Õ, piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un visiemÖ piegādātājiem Õ, kas piegādā Ö nodarbojas ar Õ siltumapgādes, dzesēšanas Ö aukstumapgādes Õ un elektroenerģijas iekārtas Ö aprīkojumu Õ un sistēmāmas un transportlīdzekļiemus, kas ir savietojami ar tādas enerģijas izmantošanu, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem Ö var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju Õ.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par Ö atjaunojamo energoresursu siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas izmantošanai paredzētā aprīkojuma un sistēmu sniegtajiem Õ neto ieguvumiem, izmaksu efektivitāti un energoefektivitāti, ko iegūst no iekārtām un sistēmām, kuras izmanto apsildei, dzesēšanai izmantojamās enerģijas un elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, dara pieejamu iekārtas Ö aprīkojuma Õ vai sistēmas piegādātājs vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka sertificēšanas shēmas vai līdzīgas kvalifikācijas shēmas līdz 2012. gada 31. decembrim kļūst vai ir pieejamas mazua izmēra biomasas katlu un krāšņu, saules fotoelektrisko un termālo Ö fotoelementu un siltumenerģijas Õ sistēmu, sekli Ö izvietotu Õ ieraktu ģeotermisko Ö ģeotermālās enerģijas Õ sistēmu un siltumsūkņu uzstādītājiem Ö ir pieejamas sertificēšanas shēmas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas Õ. Šajās shēmās var ņemt vērā attiecīgas spēkā esošas shēmas un struktūras, un to pamatā ir IV pielikumā noteiktie kritēriji. Katra dalībvalsts atzīst sertifikāciju, ko saskaņā ar minētajiem kritērijiem ir piešķīrušas citas dalībvalstis.

4. Dalībvalstis dara publiski pieejamu informāciju par 3. punktā minētajām sertificēšanas shēmām vai līdzīgām vērtēšanas sistēmām Ö līdzvērtīgām kvalifikācijas shēmām Õ. Dalībvalstis var arī darīt publiski pieejamu to uzstādītāju sarakstu, kas ir kvalificēti vai sertificēti saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem noteikumiem.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem attiecīgajiem darbību veicējiemÖ aktoriem Õ, jo īpaši plānotājiem un arhitektiem, ir darīti pieejami norādījumi, lai tie varētu lietderīgi Ö pienācīgi Õ apsvērt, kādas būtu optimālās atjaunojamo energoresursu, īpaši efektīvu tehnoloģiju un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas, pielietojums Ö aukstumapgādes kombinācija Õ, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot rūpnieciskāsð , komerciālās ï vai dzīvojamās zonas.

6. Dalībvalstis ar vietējo pašvaldības iestāžu un reģionālou iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, Ö izpratnes veidošanas Õ informācijas kampaņu, vadības Ö norādījumu Õ un/vai mācību programmas, lai informētu pilsoņus Ö iedzīvotājus Õ par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, Ö kas saistīti ar Õ ko dod no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstībua un izmantošanua.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

1519. pants

No atjaunojamajiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas, apsildei un dzesēšanai izmantotās enerģijas Ö Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei un aukstumapgādei izmantotās enerģijas Õ izcelsmes apliecinājumi

1. Lai galapatērētājiem Ö galalietotājiem Õ pierādītu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daļu vai daudzumu enerģijas piegādātāja Ö energoresursu Õ kopējā enerģijas piegādes struktūrā ð un enerģijā, kas patērētājiem piegādāta saskaņā ar līgumiem, kuros ietverta atsauce uz atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu ï, saskaņā ar Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktu dalībvalstis nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izcelsmi var apliecināt ar šīs direktīvas nozīmē var apliecināt pēc objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumu izsniedz, atbildot uz pieprasījumu, ko iesniedzis ražotājs, kurš ražo atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Dalībvalstis var vienoties par izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu ð par neatjaunojamajiem energoresursiem ï , atbildot uz to ražotāju pieprasījumu, kuri apsildei un dzesēšanai izmantotās enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus. Šādos gadījumos ð Attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izdošanu ï var noteikt minimālās jaudas ierobežojumus. Izcelsmes apliecinājumamu atbilst standarta rādītājsÖ izdod par standartapjomu Õ — 1 MWh. Par katru saražotās enerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka vienu un to pašu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu enerģijas vienību uzskaita tikai vienu reizi.

Dalībvalstis var paredzēt ð nodrošina ï, ka ð izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ï ražotājam nepiešķir atbalstu, ja šis ražotājs kas saņem izcelsmes apliecinājumus par to pašu daudzumu enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiematjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem ð finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas ï. ð Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai. ï

Izcelsmes apliecinājums neietekmē Ö to, kā Õ dalībvalsts pienākumu ievērot Ö izpilda Õ 3. pantu. Izcelsmes apliecinājumu nodošana citiem, vienalga, atsevišķi vai līdz ar fizisku enerģijas pārsūtīšanu, nekādi neiespaido dalībvalstu lēmumu izmantot statistiskus pārnesumusÖ pārvedumus Õ, kopprojektus vai kopīgas atbalsta shēmas mērķrādītāju sasniegšanā vai galīgā bruto patēriņa no atjaunojamajiem energoresursiem ražotas enerģijas atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņa aprēķinos saskaņā ar 57. pantu.

3. Izcelsmes apliecinājumu izmanto divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ir saražota attiecīgā enerģijas vienība. Izcelsmes apliecinājumu atceļ pēc tā izmantošanas.

ò jauns

3. Šā panta 1. punkta izpildei izcelsmes apliecinājumi ir derīgi attiecībā uz to kalendāro gadu, kurā enerģijas vienība saražota. Sešus mēnešus pēc katra kalendārā gada beigām dalībvalstis nodrošina, ka visi neatceltie iepriekšējā kalendārā gada izcelsmes apliecinājumi zaudē spēku. Spēku zaudējušos izcelsmes apliecinājumus dalībvalstis ietver atlikušās energoresursu struktūras aprēķinā.

4. Šā panta 8. un 13. punktā minētās informēšanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka energouzņēmumi izcelsmes apliecinājumus atceļ līdz tā gada 30. jūnijam, kas ir aiz kalendārā gada, attiecībā uz kuru izcelsmes apliecinājumi izdoti.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

45. Dalībvalstis vai izraudzītās kompetentās iestādes pārrauga izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu, nodošanu un atcelšanu. Izraudzīto kompetento iestāžu atbildība ģeogrāfiski nepārklājas, un tās ir neatkarīgas no ražošanas, tirdzniecības un piegādes darbībām.

56. Dalībvalstis vai norīkotās Ö izraudzītās Õ kompetentās iestādes īsteno attiecīgus Ö ievieš tādus Õ mehānismus, lai nodrošinātu, ka izcelsmes apliecinājumus izsniedz, nodod un atceļ elektroniskā veidā un tie ir precīzi, ticami un aizsargāti pret krāpšanu. ð Dalībvalstis un izraudzītās kompetentās iestādes nodrošina, ka to noteiktās prasības atbilst standartam CEN-EN 16325. ï

67. Izcelsmes apliecinājumā obligāti precizē:

a) energoresursu, no kura enerģija tika iegūta, un ražošanas sākuma un beigu datumus;

b) to, vai tas attiecas uz:

i) elektroenerģiju vai

ò jauns

ii) gāzi, vai

ê 2009/28/EK (pielāgots)

iiiii) apsildei un/vai dzesēšanai Ö siltumapgādei vai aukstumapgādei Õ izmantoto enerģiju;

c) enerģijas ražošanas iekārtas Ö identifikāciju Õ nosaukumu, atrašanās vietu, veidu un jaudu;

d) to, vai un ciktāl iekārtās ir izmantots Ö attiecībā uz iekārtu ir piešķirts Õ investīciju atbalsts investīcijām, un to, vai un ciktāl vienā enerģijas vienībā ir jebkā citādi izmantota Ö par attiecīgo enerģijas vienību ir piešķirts jebkāds cits atbalsts no Õ kādas valsts atbalsta shēmas, un atbalsta shēmas tipu;

e) datumu, kad ir sākta iekārtas Ö nodota Õ ekspluatācijāa, un

f) izdošanas datumu un valsti, kā arī vienreizējo Ö unikālo Õ identifikācijas numuru.

ò jauns

Mazu iekārtu izcelsmes apliecinājumos var norādīt vienkāršotu informāciju.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

87. Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā enerģijas piegādes Ö energoresursu Õ struktūrā Direktīvas 2003/54/EK2009/72/EK 3. panta 69. punkta vajadzībām, šim mērķim tas var izmantot izcelsmes apliecinājumus. ð Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/EK 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnīgi ņemti vērā pārvadē radušies zudumi. ï

8. No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas daudzumu, kas atbilst tādas enerģijas izcelsmes apliecinājumiem, kuru elektroenerģijas piegādātājs pārsūta kādai trešajai personai, atskaita no tās enerģijas piegādes struktūras daļas, kas ir iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, kā paredzēts Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktā.

9. Dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu izsniegtos izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar šo direktīvu vienīgi kā 1. punktā un 67. punkta a) līdz f) apakšpunktā minēto elementu pierādījumu. Dalībvalsts var noraidīt Ö atteikties Õ izcelsmes apliecinājumua atzīšanu Ö atzīt Õ vienīgi tad, ja tai ir pamatotas aizdomas par to, cik tas ir precīzs, ticams vai īsts. Noraidījumus Ö Atteikumu Õ un to pamatojumus dalībvalstis dara zināmus Komisijai.

10. Ja Komisija uzskata, ka izcelsmes apliecinājuma neatzīšana ir nepamatota, Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru attiecīgajai dalībvalstij pieprasa atzīt attiecīgo izcelsmes apliecinājumu.

ò jauns

11. Dalībvalstis neatzīst trešās valsts izdotus izcelsmes apliecinājumus, ja vien Komisija ar šo trešo valsti nav parakstījusi nolīgumu par to, ka tās savstarpēji atzīst Savienībā izdotos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti saderīgās attiecīgās valsts izcelsmes apliecinājumu sistēmās, tieša enerģijas importa vai eksporta gadījumā. Komisija ir pilnvarota šo nolīgumu izpildes panākšanai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

1112. Dalībvalstis saskaņā ar Kopienas Ö Savienības Õ tiesībuām Ö aktiem Õ var ieviest objektīvus, pārskatāmus Ö pārredzamus Õ un nediskriminējošus kritērijus, kā lietot izcelsmes apliecinājumus, ievērojot Ö izpildot Õ pienākumus, kas noteikti Direktīvas 2003/54/EK2009/72/EK 3. panta 69. punktā.

1213. Ja enerģijas piegādātāji laiž tirgū patērētājiem lietotājiem domātu atjaunojamo energoresursu enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiemð vai augstas efektivitātes koģenerācijas enerģiju ï, atsaucoties uz vidiskiem labumiemes vai citiem labumiem, ko dod atjaunojamo energoresursu enerģija no atjaunojamajiem energoresursiem ð vai augstas efektivitātes koģenerācijas enerģija ï, dalībvalstis var prasīt enerģijas piegādātājiem ð prasa ï darīt pieejamu apkopotu informāciju par to ð ar izcelsmes apliecinājumiem norādīt ï, cik liels apjoms vai daļa no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ð vai augstas efektivitātes koģenerācijas ï enerģijas apjoms vai īpatsvars nāk no iekārtām vai palielinātām jaudām, kas ir sākušas darboties pēc 2009. gada 25. jūnijs.

ò jauns

14. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka šajā pantā norādītās sistēmas darbības uzraudzības noteikumus.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

16.20. pants
Pieeja Piekļuve tīkliem un to ekspluatācija

1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai attīstītu pārvades un sadales tīklu infrastruktūru, inteliģentos tīklus, uzglabāšanas iespējas un elektroenerģijas sistēmas, lai varētu nodrošināt elektroenerģijas sistēmas drošu darbību un sagatavotu turpmākai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp starpsavienojumus starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Dalībvalstis arī veic attiecīgus pasākumus, lai paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras tīklu infrastruktūrai un koordinētu tīklu infrastruktūras apstiprināšanu administratīvās un plānošanas procedūrās.

2. Saskaņā ar tīklu izturībai un drošībai izvirzītām profilakses prasībām, kas pamatojas uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ko ir definējušas kompetentas attiecīgas valsts iestādes:

a) dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori savā teritorijā garantē no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali;

b) attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, dalībvalstis arī paredz vai nu prioritāru pieeju, vai garantētu pieeju tīkla sistēmai;

c) dalībvalstis nodrošina, ka, izvietojot elektroražošanas iekārtas, pārvades sistēmu operatori, ciktāl to ļauj valsts elektrosistēmas darbība un balstoties uz pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem, dod priekšroku tādām, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus. Dalībvalstis nodrošina pareizus ar tīkliem un tirgiem saistītus operatīvus pasākumus, lai mazinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatīšanas ierobežojumus. Ja tiek veikti būtiski pasākumi, ar kuriem ierobežo atjaunojamos energoresursus, lai nodrošinātu attiecīgās valsts elektrosistēmas darbību un enerģijas piegādes drošību, dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgie sistēmu operatori kompetentajai regulatīvajai iestādei sniedz pārskatus par minētajiem pasākumiem un norāda, kādus korektīvos pasākumus tie plāno veikt, lai nepieļautu nevēlamu ierobežošanu.

3. Dalībvalstis pieprasa pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem izstrādāt un publiskot savus standarta noteikumus attiecībā uz izmaksu segšanu un sadalīšanu saistībā ar tādiem tehniskiem pielāgojumiem kā pieslēgumi tīklam un tīkla nostiprināšana, tīkla darbības uzlabojumi un noteikumi par tīkla kodu nediskriminējošu piemērošanu, kas vajadzīgi, lai integrētu jaunus ražotājus, kuri tīklā piegādā elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem.

Šādu noteikumu pamatā ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji, jo īpaši ņemot vērā visas izmaksas un ieguvumus, kas saistīti ar minēto elektroenerģijas ražotāju pieslēgšanos tīklam un īpašajiem to ražotāju apstākļiem, kuri atrodas nomaļos reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Noteikumos var paredzēt dažādu veidu pieslēgumus.

4. Ja vajadzīgs, dalībvalstis var prasīt pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem pilnībā vai daļēji segt 3. punktā minētās izmaksas. Dalībvalstis pārskata un veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2011. gada 30. jūnijam un pēc tam reizi divos gados uzlabotu 3. punktā minēto izmaksu segšanas un sadalīšanas sistēmas un noteikumus, lai nodrošinātu jaunu ražotāju integrāciju, kā minēts attiecīgajā punktā.

5. Dalībvalstis pieprasa pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem jebkuram jaunam ražotājam, kas ražo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un vēlas saņemt pieslēgumu, sniegt visaptverošu vajadzīgo informāciju, tostarp:

a) visaptverošu un detalizētu ar pieslēgšanu saistīto izmaksu tāmi;

b) tīkla pieslēguma pieprasījumu saņemšanas un izskatīšanas saprātīgu un precīzu grafiku;

c) saprātīgu indikatīvu grafiku jebkuram ierosinātajam tīkla pieslēgumam.

Dalībvalstis var ļaut elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus un vēlas saņemt pieslēgumu tīklam, izsludināt konkursu par pieslēgšanas darbiem.

6. To izmaksu, kuras minētas 3. punktā, sadali veic, izmantojot mehānismu, kas pamatots uz objektīviem, atklātiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā labumus, kurus no pieslēgumiem gūst sākotnēji un vēlākā laikā pieslēgtie ražotāji, kā arī pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori.

7. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades un sadales tarifu iekasēšana nav diskriminējoša attiecībā uz elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, jo īpaši tādu elektroenerģiju, kas, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ražota nomaļos reģionos, piemēram, salās un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades un sadales tarifu iekasēšana nediskriminē gāzi no atjaunojamajiem energoresursiem.

8. Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru tarifos, ko par elektroenerģijas pārvadi un sadali iekasē no iekārtām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, atspoguļo reālos izmaksu ietaupījumus, kas radušies pēc šo iekārtu pieslēgšanas pie tīkla. Šādi izmaksu ietaupījumi var rasties, izmantojot tiešo pieslēgumu zemsprieguma tīklam.

9.1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē vajadzību nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu no atjaunojamoajiem energoresursiem saražotas resursu gāzes integrāciju.

10.2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis prasa pārvades sistēmuas operatoriem un sadales sistēmuas operatoriem savā teritorijā publicēt tehniskus noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 48 6. pantu, jo īpaši par tīklau pieslēgumau noteikumiem, pie kā pieder kas ietver gāzes kvalitātei, gāzes odorēšanai un gāzes spiedienam izvirzītās prasības. Dalībvalstis arī prasa pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicēt pieslēguma tarifus, pieslēdzot atjaunojamos Ö resursu Õ gāzes avotus pieslēgšanai, pamatojoties uz pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

11.3. Dalībvalstis savos valsts rīcības plānos atjaunojamo energoresursu jomā izvērtē vajadzību būvēt jaunu centralizētu infrastruktūru no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas ražošanai apsildes un dzesēšanas vajadzībām, lai sasniegtu valsts 2020. gada mērķi, kas minēts 3. panta 1. punktā. ð Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, ï Ddalībvalstis Ö vajadzības gadījumā Õ veic vajadzīgos pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un Ö aukstumapgādi Õ dzesēšanu, izmantojot lielas apjoma biomasasu, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas pārveides iekārtas ietaises.

ò jauns 

21. pants
Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:

a) ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

b) saglabā savas patērētāju tiesības;

c) netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām; un

d) par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību, kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību.

Dalībvalstis var noteikt augstāku robežvērtību, nekā noteikta c) apakšpunktā. 

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

3. Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārtas uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu var pārvaldīt trešā persona.

22. pants
Atjaunojamo energoresursu energokopienas

1. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:

a) tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;

b) vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;

c) vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;

d) vismaz 51 % vietu subjekta valdē vai pārvaldības institūcijās atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;

e) kopiena iepriekšējos 5 gados vidēji gadā ir uzstādījusi ne vairāk kā 18 MW atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudas elektroenerģijas ražošanas, siltumapgādes un aukstumapgādes, kā arī transporta vajadzībām.

2. Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.

23. pants
Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās

1. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.

3. Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:

a) atjaunojamo energoresursu enerģijas fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;

b) tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;

c) netieši ietekmes mazināšanas pasākumi, uz kuriem attiecas tirgojami sertifikāti, kas apliecina pienākuma izpildi, atbalstot netiešus ietekmes mazināšanas pasākumus, kurus veic cits uzņēmējs, piemēram, neatkarīgs atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas uzstādītājs vai energopakalpojumu uzņēmums, kas sniedz atjaunojamo energoresursu iekārtu uzstādīšanas pakalpojumus.

4. Šā panta 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai un uzraudzībai dalībvalstis var izmantot struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. pantā noteiktajām nacionālajām energoefektivitātes pienākuma shēmām

5. Saskaņā ar 2. punktu norādītās struktūras nodrošina, ka to devums ir izmērāms un verificējams un, sākot no 2021. gada 30. jūnija, dalībvalsts izraudzītajai iestādei katru gadu ziņo par:

a) siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējo daudzumu;

b) siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo daudzumu;

c) atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un

d) atjaunojamo energoresursu veidu.

6. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. punktā minētos ziņojumus pārbauda izraudzītā kompetentā iestāde.

24. pants
Centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādai informācijai jāatbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

2. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai pāriet pie cita siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāja, kuram ir piekļuve 4. punktā minētajai sistēmai.

3. Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.

4. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.

5. Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja citu atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai siltuma vai aukstuma no atjaunojamajiem energoresursiem, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai.

6. Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.

7. Tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.

8. Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi divos gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.

9. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes nolūkā nodrošināt to, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.

25. pants
Atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana transporta sektorā

1. No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 6,8 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums, ko dod moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes izmantošana, 2021. gada 1. janvārī ir vismaz 70 %.

Otrajā daļā minētā īpatsvara aprēķiniem piemēro šādus noteikumus:

a) lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;

b) lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu;

c) lai aprēķinātu skaitītāju un saucēju, izmanto III pielikumā noteiktās transporta degvielu enerģijas satura vērtības. Lai noteiktu III pielikumā neiekļauto transporta degvielu enerģijas saturu, dalībvalstis izmanto attiecīgos ESO standartus degvielu siltumspējas noteikšanai. Ja nav šādam nolūkam pieņemta ESO standarta, izmanto attiecīgos ISO standartus.

2. Šā panta 1. punkta vajadzībām dalībvalstis izveido sistēmu, kas ļauj degvielas piegādātājiem 1. punktā noteikto pienākumu nodot citiem degvielas piegādātājiem, un nodrošina, ka visi šādi pienākumu nodošanas gadījumi ir dokumentēti 4. punktā minētajās valsts datubāzēs.

3. Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru šķidrajās un gāzveida transporta degvielās nosaka, pamatojoties uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru kopējā degvielas ražošanas vajadzībām pievadītajā enerģijā.

Šā punkta vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

a) ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.

Tomēr elektroenerģiju, kas iegūta no tieša pieslēguma atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas iekārtai, i) kuras ekspluatācija uzsākta pēc iekārtas, kas ražo nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, vai vienlaicīgi ar šādu iekārtu un ii) kura nav pieslēgta tīklam, var pilnā apjomā ieskaitīt kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju attiecīgās nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas ražošanas vajadzībām;

b) ja biomasu pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, biodegvielas apjomu produktā nosaka, izmantotajam biomasas apjomam piemērojot atbilstīgus pārrēķina koeficientus. Ja procesā tiek iegūti vairāki produkti, pieņem, ka visos procesā iegūtajos produktos ir vienāds biodegvielas īpatsvars. Šos pašus noteikumus piemēro 27. panta 1. punkta vajadzībām.

4. Dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā, un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Datubāzē ietver informāciju par 1. punktā aprakstīto degvielas piegādātājiem noteikto prasību un šīs prasības izpildi.

Lai būtu iespējams izsekot darījumiem ar degvielām starp dalībvalstīm, valstu datubāzes ir savstarpēji saistītas. Lai nodrošinātu valstu datubāzu saderību, Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.

5. Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns

17.26. pants
Ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritēriji biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Kopienas teritorijā vai ārpus tās, nNo biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï iegūto enerģiju ņem vērā Ö šā punkta Õ a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem Ö ilgtspējas Õ kritērijiem ð un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem ï :

a) pārbaudēm par atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām par valstu mērķiem ð devums Savienības mērķrādītāja un dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara sasniegšanā ï;

b) pārbaudēm par atbilstību atjaunojamo energoresursu Ö enerģijas Õ izmantošanas pienākumuam ð , tostarp 23. un 25. pantā noteikto pienākumu, ï Ö izpildes novērtējums Õ;

c) atbilstībai Ö tiesības saņemt Õ finanšu atbalstuam par biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï patēriņu.

Tomēr biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, Ö akvakultūras, zvejniecības Õ un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 27. punktā noteiktajiem ilgtspējības ð siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem, lai tos ņemtu vērā Ö šā punkta Õ a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. ð Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās. ï

ò new

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Šā panta 2.–6. punktā noteiktos ilgtspējas kritērijus un 7. punktā noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

ê 2009/28/EK 17. pants (pielāgots)

ð jauns

3.2. Biodegvielas, un bioloģiskie šķidrie kurināmie ð un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas ï, un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas Ö bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās Õ zemes platībās ar augstu bioloģisko daudzveidību, tas ir, zemē, kurai bija piešķirts viens no turpmāk minētajiem statusiem 2008. gada janvārī vai pēc tam, neatkarīgi no tā, vai zemei joprojām ir šādsi klasificēta Ö statuss Õ :

a) pirmatnēji meži un citas mežu Ö kokaugiem klātas Õ zemes, tas ir, meži un citas mežu Ö kokaugiem klātas Õ zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas, kurās nav skaidri konstatējama cilvēku darbība un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;

b) platības:

i) kas ar likumu paredzētas dabas aizsardzībai vai par aizsargājamām tās noteikusi attiecīgā kompetentā iestāde; vai

ii) aizsargājamās platības, kurās ir reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas aizsardzības Ö savienības Õ organizācijas (International Union for Conservation of Nature) izveidotos sarakstos un par aizsargājamām ir atzītas saskaņā ar 1827. panta 4. punkta pirmootro daļu;

ja vien nav pierādījumu, ka minēto izejvielu ražošana netraucēja dabas aizsardzības mērķim;

c) pļavas Ö zālāji Õ ar augstu lielu bioloģisko daudzveidību ð , kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru ï:

i) dabiskias pļavas Ö zālāji Õ, tas ir, pļavas Ö zālāji Õ, kas arī bez cilvēku iejaukšanās būtu pļavas Ö zālāji Õ un kurosas uztur Ö saglabājas Õ dabiskaiso sugu Ö sastāvs Õ kompleksu, kā arī ekoloģiskieus parametrius un procesius; vai

ii) pļavas Ö zālāji Õ, kas nav dabiskias pļavas Ö zālāji Õ, tas ir, pļavas Ö zālāji Õ, kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu pļavas Ö zālāji Õ un kurias ir Ö sugām Õ bagātias ar dažādām augu sugām un nav Ö degradēti Õ noplicinātas, ð un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ï ja vien nav pierādījumu, ka izejvieluas ir jānovāc Ö izstrāde ir vajadzīga Õ, lai saglabātu tām tiem pļavu Ö zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību Õ statusu.

ò jauns 

Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var paredzēt kritērijus, saskaņā ar ko nosaka, uz kuriem zālājiem attiecas c) apakšpunkts.

ê 2009/28/EK 17. pants (pielāgots)

ð jauns 

4.3. Biodegvielas, un bioloģiskie šķidrie kurināmie ð un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas ï, un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras saražotas Ö iegūtas Õ no zemes platības ar augstu lielu oglekļa Ö uzkrājumu Õ koncentrāciju, tas ir, no zemes, kurai bija piešķirts viens no turpmāk minētajiem statusiem 2008. gada janvārī vai agrāk un kurai vairs nav šā statusa:

a) mitrājs, tas ir, zemes platība, kuru nepārtraukti vai ievērojamu laikposmu gadā Ö gada daļu Õ klāj ūdens vai kura Ö ievērojamu gada daļu Õ ir piesātināta ar ūdeni;

b) pastāvīga mežaudze, tas ir, platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums  Ö vainaga projekcija ir vairāk nekā Õ 30 % vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ;

c) platība, kura aizņem vairāk nekā vienu hektāru un kurā koku augstums pārsniedz piecus metrus un lapotnes segums  Ö vainaga projekcija ir Õ 10–30 % vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ, ja vien nav sniegti ticami pierādījumi, ka šīs platības oglekļa Ö uzkrājums Õ koncentrācija pirms un pēc pārveidošanas ir tādsa, ka, piemērojot V pielikuma C daļā izklāstīto metodikuoloģiju, tiek tiktu izpildīti šā panta 72. punktā paredzētie nosacījumi.

Šā punkta noteikumus nepiemēro, ja laikā, kad tika iegūtas izejvielas, zemei bija piešķirts tāds pats statuss kā 2008. gada janvārī.

5.4. Biodegvielas, un bioloģiskie šķidrie kurināmie ð un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas ï, un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajosiem nolūkos mērķiem, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kurakas 2008. gada janvārī bija mitrājs Ö kūdrājs Õ, ja vien nav pierādīts, ka šīs izejvielas audzēšana un novākšana neprasa iepriekš nenosusinātas augsnes nosusināšanu.

ò jauns 

5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:

a) valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:

i) izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;

ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii) tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; un

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;

b) ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka:

i) meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;

ii) apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii) tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;

iv) ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;

v) izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.

6. No meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža biomasas izcelsmes valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija atbilst šādām LULUCF prasībām:

i) ir Parīzes nolīguma puse un ir to ratificējusi;

ii) ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus; 

iii) tajā ir izveidota tāda nacionāla sistēma ziņošanai par zemes izmantošanas, tostarp mežsaimniecības un lauksaimniecības, radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kura atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu pieņemtajos lēmumos.

Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

ê 2009/28/EK

6. Lauksaimniecības izejvielas, kas audzētas Kopienā un izmantotas biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanai, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, iegūst saskaņā ar prasībām un standartiem, kas noteikti II pielikuma A punktā nodaļā “Vide” un 9. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem 49 , un saskaņā ar minimālajām prasībām par labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas definēti saskaņā ar minētās regulas 6. panta 1. punktu.

ò jauns 

7. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums no biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izmantošanas, ko ņem vērā 1. punktā minētajos nolūkos, ir:

a) vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

b) vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;

c) vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

d) vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % – iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

Iekārtu uzskata par esošu ekspluatācijā tad, kad ir uzsākta biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo fiziska ražošana un siltuma un aukstuma, un elektroenerģijas fiziska ražošana no biomasas kurināmajiem.

ê 2015/1513, 2. panta 5. punkta a) apakšpunkts

ð jauns

2. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Uzskata, ka iekārta “atrodas ekspluatācijā”, ja ir notikusi fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ieaiztaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielas, un bioloģiskos šķidros kurināmos ð un biomasas kurināmos iekārtās, kas ražo elektroenerģiju, siltumu un aukstumu ï, aprēķina saskaņā ar 19 28. panta 1. punktu.

ò jauns 

8. Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai no iekārtām, par kurām dalībvalstis sniedz Komisijai īpašu paziņojumu, pamatojoties uz to, ka pastāv pienācīgi pamatots elektroenerģijas piegādes drošības apdraudējums. Pēc paziņojuma novērtēšanas Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā paziņojumā ietvertos elementus.

ê 2009/28/EK 

ð jauns 

7. Par trešām valstīm, kā arī par dalībvalstīm, kas ir nozīmīgs Kopienas patērēto biodegvielu vai biodegvielu izejvielu energoresurss, Komisija reizi divos gados sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par valstu pasākumiem, kas ir veikti saistībā ar 2. līdz 5. punktā minētiem ilgtspējības kritērijiem un veiktajiem zemes, ūdens un gaisa aizsardzības pasākumiem. Pirmo ziņojumu iesniedz 2012. gadā.

Komisija reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ietekmi uz sociālo stabilitāti Kopienā un trešās valstīs, ko izraisa augošais pieprasījums pēc biodegvielas, un par biodegvielas jomā īstenotās Kopienas politikas ietekmi uz pārtikas izstrādājumu pieejamību par pieņemamām cenām, jo īpaši jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kā arī par plašākiem ar attīstību saistītiem jautājumiem. Ziņojumos pievēršas jautājumiem, kas ir saistīti ar zemes izmantošanas tiesību ievērošanu. Tajos norāda, vai trešās valstis, kā arī ES dalībvalstis, kas ir nozīmīgs to izejvielu energoresurss, no kā iegūst Kopienā patērēto biodegvielu, ir ratificējušas un īstenojušas ikvienu turpmāk minēto Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju:

Konvenciju par piespiedu darbu (Nr. 29),

Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr. 87),

Konvenciju par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm (Nr. 100),

Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā (Nr. 111),

Konvenciju par minimālo vecumu, no kura persona drīkst būt nodarbināta vai strādāt (Nr. 138),

Konvenciju par smagāko bērnu darba veidu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai (Nr. 182).

Šajos ziņojumos norāda, vai trešās valstis, kā arī ES dalībvalstis, kas ir nozīmīgs to izejvielu energoresurss, no kurām iegūst Kopienā patērēto biodegvielu, ir ratificējušas un īstenojušas:

Kartahenas Protokolu par bioloģisko drošību,

Konvenciju par apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugu starptautisko tirdzniecību.

Pirmo ziņojumu iesniedz 2012. gadā. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina veikt korekcijas, jo īpaši — ja ir pierādījumi, ka biodegvielu ražošana būtiski ietekmē pārtikas cenas.

9. Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim ziņo par prasībām attiecībā uz ilgtspējības shēmu biomasas izmantošanai citiem enerģijas ražošanas nolūkiem, kas nav biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais. Vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajam ziņojumam pievieno priekšlikumus attiecībā uz ilgtspējības shēmu, ar kuru paredz cita veida biomasas enerģijas izmantošanu. Ziņojumā un priekšlikumos izmanto labākos pieejamos zinātnes datus, ņemot vērā jaunākos pavērsienus novatorisku procesu izstrādē. Ja šajā sakarā veikta analīze rāda, ka vajadzētu ieviest grozījumus saistībā ar mežu biomasu, V pielikumā dotajā aprēķinu metodoloģijā vai ar oglekļa dioksīdu saistītos, biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem piemērojamos ilgtspējības kritērijos Komisija vajadzības gadījumā šajā sakarā vienlaikus nāk klajā ar priekšlikumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

8. 9. Dalībvalstis 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, pamatojoties uz citiem ilgtspējības apsvērumiem, neatsakās ņemt vērā biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas iegūti saskaņā ar šo pantu.

ò jauns 

10. Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos dalībvalstis var noteikt papildu ilgtspējas prasības biomasas kurināmajiem/degvielām.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

18.27. pants

Atbilstības verificēšana attiecībā uz biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï noteiktajiem ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem

1. Ja ð 23. un 25. pantā un ï 1726. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos jāņem vērā biodegvielas, un bioloģiskie šķidrie kurināmie ð un biomasas kurināmie/degvielas ï, dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem pierādīt, ka ir izpildīti 1726. panta 2. līdz 57. punktā minētie noteiktie ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritēriji. Šajā nolūkā uzņēmējiem prasa izmantot masasu bilances sistēmu, kura:

a) atļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielasu vai biodegvielasu, ð bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ï ar atšķirīgām ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï īpašībām sūtījumus ð , piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā ï;

ò jauns 

b) ļauj turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

bc) pieprasa, lai informācijau par a) apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï īpašībām un apjomiem, kam aizvien jābūt būtu atkarīgiem no Ö attiecināta uz Õ maisījumua; un

cd) nodrošina, ka visu no maisījumaiem izņemto sūtījumu summai kopumam ir tādias pašias ilgtspējības rādītāji īpašības un tās ir tādāos pašāos daudzumos apmērā kā attiecīgajami visu maisījumam pievienoto sūtījumu summai kopumam ð , un prasa, lai šī bilance tiktu sasniegta atbilstīgā laikposmā ï.

ò jauns 

2. Ja sūtījums tiek pārstrādāts, informāciju par sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītājiem koriģē un sadala starp galaproduktiem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;

b) ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst vairākus galaproduktus, kas paredzēti biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, katram galaproduktam piemēro atsevišķu pārrēķina koeficientu un izmanto atsevišķu masas bilanci.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

2. Komisija 2010. un 2012. gadā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punktā aprakstītās masu bilances verificēšanas metodes darbību un par iespējām, kas ļautu izmantot citas verificēšanas metodes dažiem vai visiem izejvielu, biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā veidiem. Komisija savā novērtējumā apsver minētās verificēšanas metodes, kurās informācija par ilgstpējības īpašībām nav fiziski jāsaista ar konkrētiem sūtījumiem vai maisījumiem. Novērtējumā ņem vērā vajadzību saglabāt verificēšanas sistēmas integritāti un efektivitāti, vienlaikus novēršot pārmērīga sloga uzlikšanu nozarē. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei par citu verificēšanas metožu izmantošanu.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedzgtu ticamu informāciju ð par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem ï, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij daraītu pieejamus datus, ko kas izmantotija informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgus standartus to iesniegtās informācijas neatkarīgaim Ö revīzijai Õ auditam un pierādīt, ka tas ir izdarīts tika veikts. Revīzijas procesā Ö verificē Õ pārbauda, ka vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Pirmajā daļā minētā informācija attiecas uz ilgtspējības kritēriju ievērošanu atbilstīgi 17. panta 2. līdz 5. punktam, uz atbilstīgu un būtisku informāciju par pasākumiem zemes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātu augšņu atjaunošanā, kā arī uz pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajām prasībām.

Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

Šajā punktā noteiktieās prasības Ö pienākumi Õ attiecas gan uz Kopienā Ö Savienībā Õ ražotāmu, gan importētāmu biodegvielāmu, vai bioloģiskajiemo šķidrajiemo kurināmajiemo ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï.

Dalībvalstis Komisijai iesniedz apkopotu Ö agregētu Õ šā punkta pirmajā daļā apakšpunktā minēto informāciju, un tā. Komisija publicē šo informāciju ð Regulas [par pārvaldību] ï 24. pantā minētajā pārskatāmības platformā ð e-ziņošanas platformā ï kā kopsavilkumu, saglabājot komerciāli svarīgas informācijas Ö sensitīvas komercinformācijas Õ konfidencialitāti.

4. Komisija cenšas noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, kuros ietverti noteikumi par ilgtspējības kritērijiem, kas ir atbilstīgi šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Ja Kopiena ir noslēgusi nolīgumus, kuru noteikumi attiecas uz jautājumiem saistībā ar 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, Komisija var izlemt, ka šie nolīgumi pierāda, ka biodegvielas un bioloģiskie šķidrie kurināmie, ko ražo no izejvielām, kuras audzētas minētajās valstīs, atbilst attiecīgajiem ilgtspējības kritērijiem. Slēdzot šos nolīgumus, pienācīgi apsver pasākumus, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumus augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, pasākumus attiecībā uz netiešām zemes izmantošanas izmaiņām, noplicinātas augsnes atjaunošanu, kā arī pasākumus, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajām prasībām.

ê 2015/1513 2. panta 6. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

4. Komisija var noizlemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 1726. panta 27. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvieluas, vai bioloģiskoā šķidroā kurināmoā ð vai biomasas kurināmo/degvielu ï sūtījumi atbilst 1726. panta 2., 3., 4., un 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. ð Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. ï Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir pareizi dati informēšanai par pasākumiem, kas veikti, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas zemes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas Ö aizsardzības Õ savienības sastādītos sarakstos, 2617. panta 23. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.

ê 2009/28/EC (pielāgots)

ð jauns 

Komisija var iznolemt, ka ð minētajās ï brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kas mēra siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, ietverta precīzaus datus, piemērojot 17. panta 2. punktu ð informācija par pasākumiem, kas veikti augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai, degradētas zemes atjaunošanai, nolūkā novērst pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem un neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo sertifikācijai ï.

Komisija var pieņemt lēmumu, vai zeme, kas ir iekļauta kādā attiecīgas valsts vai reģionālā atjaunošanas programmā, lai uzlabotu stipri noplicinātu vai piesārņotu zemi, atbilst V pielikuma C daļas 9. punktā minētajiem kritērijiem.

5. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar 4. punktu tikai tad, ja attiecīgāais nolīgums vai shēma atbilst atbilstīgiem ticamības, pārredzamības un neatkarīgas Ö revīzijas Õ audita standartiem. Ja shēmas izmanto, lai veiktu Ö izmērītu Õ siltumnīcefekta gāzu emisijuas ieaiztaupījumu novērtējumu, šādas shēmas atbilst arī V pielikumā ð vai VI pielikumā ï noteiktajām metodiskajām prasībām. Kā minēts 2617. panta 23. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, Ö minētie Õ bioloģiskāsi daudzveidībasgu Ö ziņā augstvērtīgu Õ platību sarakstios iekļautas platības atbilst attiecīgiem pienācīgiem objektivitātes standartiem un saskan ar starptautiski atzītiem standartiem, kā arī to sakarā ir paredzētas atbilstīgas pārsūdzības procedūras.

ê 2015/1513 2. panta 6. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

Panta 4. punktā minētās brīvprātīgās shēmas (“brīvprātīgās shēmas”) regulāri – vismaz reizi gadā – publicē sarakstu ar to sertifikācijas struktūrām, ko izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kurša Ö subjekts Õ vienība vai kura valsts publiskā sektora iestāde to ir atzinusi un kurša Ö subjekts Õ vienība vai kura vai valsts publiskā sektora iestāde to uzrauga.

ð Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un ï Jjo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija, pamatojoties uz riska analīzi vai šā panta 6. punkta otrajā daļā minētajiem ziņojumiem, var noteikt ð sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un ï neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. ð Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. ï To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2531. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.

ê 2015/1513 2. panta 6. punkta d) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

6. Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 2531. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai katra šādas brīvprātīgās shēmas, par kuruām lēmums ir pieņemts atbilstīgi 4. punktam, līdz 2016. gada 6. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojums parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no 2015. gada 9. septembra. Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz 2017. gada 6. aprīlim un pēc tam tās ziņojumos saskaņā ar 23. panta 3. punktu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteiktas paraugprakses. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju

vispārīgi:

a) revīziju neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b) neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c) pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

d) ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e) vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f) jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielu apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

g) tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējības kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

un jo īpaši:

h) vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i) sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j) noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

k) veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses veicināšanu.

Komisija dara pieejamus brīvprātīgo shēmu iesniegto ziņojumu kopsavilkumus vai vajadzības gadījumā – šos ziņojumus pilnā apmērā ð Regulas [par pārvaldību] ï 24. pantā minētajā pārskatāmības ð e-ziņošanas ï platformā.

ò jauns 

Dalībvalstis var izveidot valsts shēmas, kurās atbilstība 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek verificēta visā pārraudzības ķēdē, kurā iesaistītas kompetentās valsts iestādes.

ê 2015/1513 2. panta 6. punkta d) apakšpunkts

ð jauns 

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi paziņotas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā norādītajiem nosacījumiem pieņem saskaņā ar 2531. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji vai daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï noteiktajiem ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu sakarā ar attiecībā uz atbilstības verificēšanu attiecībā uz 2617. panta 2. līdz 75. punktā noteiktajiem ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiem verificēšanu.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns 

7. Ja uzņēmējs iesniedz pierādījumu vai informāciju, kas iegūta saskaņā ar nolīgumu vai shēmu, kurai piemēro saskaņā ar šā panta 4. ð vai 6. ï punktu pieņemtu lēmumu, ciktāl uz to attiecas šis lēmums, dalībvalsts neprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus atbilstības pierādījumus par atbilstību 2617. panta 2. līdz 75. punktā definēto Ö noteiktajiem Õ ilgtspējības ð un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma ï kritērijiemu ievērošanu vai informēt par šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem.

ò jauns 

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir atļauts uzraudzīt to valsts akreditācijas struktūras akreditēto sertifikācijas struktūru darbību, kuras veic neatkarīgas revīzijas saskaņā ar brīvprātīgu shēmu.

ê 2015/1513 2. panta 6. punkta e) apakšpunkts

8. Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pārbauda 17. panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 17. panta 1. punktu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.

ê 2009/28/EK

9. Līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz pārskatu:

a) izmantojamo sistēmu efektivitāti, lai informētu par ilgtspējības kritērijiem; kā arī

b) par to, vai ir iespējams un vai ir atbilstīgi ieviest obligātas prasības gaisa, augsnes un ūdens aizsardzībai, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un Kopienas starptautiskās saistības.

Vajadzības gadījumā Komisija ierosina koriģējošus pasākumus.

ê 2009/28/EK 19. panta 1. un 2. punkts (pielāgots)

ð jauns 

19.28. pants

Biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšana

1. Siltumnīcefekta gāzu emisiju ieaiztaupījumu no biodegvieluas, un bioloģiskoā šķidroā kurināmoā ð un biomasas kurināmo/degvielu ï izmantošanas, piemērojot 1726. panta 27. punktau, Ö vajadzībām Õ aprēķina šādi:

a) ja siltumnīcefekta gāzu emisiju ieaiztaupījumau Ö noklusējuma Õ standartvērtība biodegvielas ražošanas Ö paņēmienam Õ metodei ir noteikta V pielikuma A vai B daļā ð biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma A daļā biomasas kurināmajiem/degvielām ï un ja el vērtība šīm biodegvielām vai bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu ð un šiem biomasas kurināmajiem/degvielām ir aprēķināta saskaņā ar VI pielikuma B daļas 7. punktu ï un ir vienāda ar vai mazāka par nulli, izmanto minēto Ö noklusējuma Õ standartvērtību;

b) izmantojot faktisko vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļā noteikto metodiku ð biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku biomasas kurināmajiem/degvielām ï; vai

c) izmantojot vērtību, ko aprēķina kas aprēķināta kā V pielikuma C daļas 1. punktā minēto formulas Ö formulu faktoru Õ reizinātāju summau, ja kur Ö dezagregētās noklusējuma vērtības Õ V pielikuma D vai E daļā sadalītās standartvērtības var izmantot kā dažus Ö faktorus Õ reizinātājus, un faktiskaās vērtības, ko kas aprēķinaātas saskaņā ar V pielikuma C daļā izklāstīto metodikuoloģiju – kā visusiem citusiem Ö faktorus Õ reizinātājiem; Ö vai Õ

ò jauns 

d) izmantojot vērtību, kas aprēķināta kā VI pielikuma B daļas 1. punktā minēto formulu faktoru summa, kur dezagregētās noklusējuma vērtības VI pielikuma C daļā var izmantot kā dažus faktorus un faktiskās vērtības, kas aprēķinātas saskaņā ar VI pielikuma B daļā izklāstīto metodiku, – kā visus citus faktorus.

ê 2009/28/EK 19. panta 1. un 2. punkts (pielāgots)

ð jauns 

2. Līdz 2010. gada 31. martam dDalībvalstis  iesniedz  ð var iesniegt ï Komisijai pārskatu Ö ziņojumus Õ , kurosā ir uzskaitītas ietverta ð informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana ï to teritorijā esošajās platībaās, kuras ietvertas klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmeņa vai brīvākā Ö sīkākā Õ NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi 50 , ja var paredzēt, ka tipiskas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada lauksaimniecības izejvielu audzēšana, varētu būt zemākas par vai vienādas ar emisijām, par kurām ziņo V pielikuma D daļas nodaļā “Nodalītās definētās vērtības audzēšanai”, pievienojot minētā saraksta izveidošanai izmantotās metodes aprakstu. ð Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. ï Metodēe ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

ê 2015/1513 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

3. Šā panta 2. punktā minētajos ziņojumos – dalībvalstu gadījumā – un 2. punktā minētajiem līdzvērtīgusos ziņojumusos, ko sagatavojušas kompetentas struktūras,  var iesniegt Komisijai ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā – Komisijai var ziņot par tipiskām siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 3125. panta 23. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta Ö 2. un Õ 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 1726. panta 27. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ð lauksaimnieciskās biomasas ï izejvielu Ö sākvielu Õ audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās Ö šādos ziņojumos ietvertajās Õ teritorijās. ð Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā. ï

5. Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas V pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas V pielikuma B un E daļā, varētu būt jāpielāgo, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

ê 2015/1513 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

5.7. Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu ð un VI pielikumu ï, lai pamatotā gadījumā pievienotu ð vai pārskatītu ï vērtības Ö , ko piemēro Õ citiem biodegvielas ð , bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ï ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā ð un VI pielikuma B daļā ï paredzēto metodikuoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem.

atkritumu un atlikumu uzskaites metode,

blakusproduktu uzskaites metode,

koģenerācijā ražotās enerģijas uzskaites metode, un

kultūraugu atlikumiem, ko uzskata par blakusproduktiem, piešķirtais statuss.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atkritumiem, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina ð jāveic izmaiņas ï V pielikumās ð vai VI pielikumā ï, Komisija tiek Ö ir Õ pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32.25.a pantu, lai V pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns 

Ö Gadījumā, kad tiek veikta Õ Jjebkādau V pielikumā ð un VI pielikumā ï minēto ietvertā Ö noklusējuma Õ standartvērtību Ö saraksta Õ pielāgošanau vai papildināšanau veic, ievērojot šādus noteikumus:,

(a) ja faktora ieguldījums kopējā emisiju apjomā ir zems neliels vai ja ir ierobežotas atšķirības, vai ja faktisko vērtību noteikšana rada ievērojamas grūtības vai augstas lielas izmaksas, Ö noklusējuma vērtības ir Õ normālam ražošanas procesam Ö tipiskās vērtības Õ piemēro standartvērtības.;

b) visos citos gadījumos salīdzinājumā ar normāliem ražošanas procesiem standartvērtības ir stabilas.

ê 2015/1513 2. panta 7. punkta d) apakšpunkts (pielāgots)

ð jauns 

6.8. Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu V pielikuma C daļas 9. punkta ð un VI pielikuma B daļas ï vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda noteiktas detalizētas tehniskāas specifikācijas un Ö , tostarp Õ definīcijas ð , pārrēķina koeficienti, tādu ikgadējo audzēšanas emisiju un/vai emisiju aiztaupījuma aprēķināšana, ko rada virszemes un pazemes oglekļa uzkrājumu izmaiņas jau apstrādātās zemes platībās, tāda emisiju aiztaupījuma aprēķināšana, ko nodrošina oglekļa uztveršana, oglekļa aizstāšana un oglekļa ģeoloģiskā uzglabāšana ï . Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 3125. panta 23. punktā minēto pārbaudes procedūru.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns 

20.29. pants

Īstenošanas pasākumi

Ö Īstenošanas pasākumos, kas minēti Õ 1726. panta 32. punkta otrajā daļā ð un 6. punktā ï , 18. panta 3. punkta trešajā daļā, 2718. panta 6. punktā, 18. panta 8. punktā, 19. panta 5. punktā, 1928. panta 75. punkta pirmajā daļā Ö un 28. panta 6. punktā, Õ 19. panta 8. punktā arī pilnībā ņem vērā Direktīvas 98/70/EK 51 7.a panta mērķus.

ê 2009/28/EK

22. pants

Dalībvalstu ziņošanas pienākums

1. Katra dalībvalsts līdz 2011. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par tādas enerģijas, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, veicināšanas un izmantošanas progresu. Sestais ziņojums, kas iesniedzams līdz 2021. gada 31. decembrim, ir pēdējais obligātais ziņojums.

Šajā ziņojumā jo īpaši precizē:

a) nozarēm (elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas, kā arī transporta nozarei) raksturīgo un kopējo no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru iepriekšējos divos kalendārajos gados un valsts mērogā veiktos vai plānotos pasākumus, kas paredzēti, lai veicinātu enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem intensīvāku izmantošanu, ņemot vērā I pielikumā B daļā minēto indikatīvo trajektoriju, saskaņā ar 5. pantu;

b) atbalsta shēmu un citu līdzekļu ieviešanu un darbību, lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanu, kā arī visas jaunākās tendences izmantotajos līdzekļos attiecībā uz dalībvalstu atjaunojamās enerģijas valsts rīcības plānos noteiktajiem līdzekļiem un informāciju par to, kā atbalstīto elektroenerģiju piešķir galapatērētājiem, piemērojot Direktīvas 2003/54/EK 3. panta 6. punktu;

c) vajadzības gadījumā to, kā attiecīgā dalībvalsts ir veidojusi atbalsta shēmu struktūras, lai ņemtu vērā atjaunojamos energoresursus izmantojošas tehnoloģijas, kuras sniedz papildu ieguvumus salīdzinājumā ar citām tehnoloģijām, bet kurām var būt arī augstākas izmaksas, tostarp biodegvielām, kas ražotas no atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes izejvielām un lignocelulozes izejvielām;

d) izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbību attiecībā uz elektroenerģiju, apsildei un dzesēšanai izmantojamo enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem un veiktos pasākumus, lai nodrošinātu sistēmas ticamību un tās aizsardzību pret krāpšanu;

e) progresu, kas panākts, vērtējot un uzlabojot administratīvās procedūras, lai novērstu reglamentējošos un nereglamentējošos šķēršļus no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas attīstībai;

f) pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas pārvadi un sadali un lai uzlabotu sistēmu vai noteikumus 16. panta 3. punktā minēto izmaksu segšanai un sadalīšanai;

g) tendences biomasas resursu pieejamībā un izmantošanā enerģijas nolūkos;

h) izejvielu cenu un zemes izmantošanas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kuras saistītas ar palielinātu biomasas un citu no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto enerģijas veidu izmantošanu;

ê 2015/1513 2. panta 9. punkta a) apakšpunkts

i) to biodegvielu attīstību un īpatsvaru, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp resursu novērtējumu, koncentrējoties uz ilgtspējības aspektiem, kas saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

ê 2009/28/EK

j) paredzamo biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ūdens resursiem, ūdens kvalitāti un augsnes kvalitāti dalībvalstī;

k) paredzamos siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumus, kas panākti, izmantojot no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu enerģiju;

l) dalībvalsts prognozēto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pārprodukciju, salīdzinot ar indikatīvo trajektoriju, kuru būtu iespējams nodot citām dalībvalstīm, kā arī prognozētās iespējas kopīgu projektu īstenošanai līdz 2020. gadam;

m) dalībvalsts prognozēto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas pieprasījumu laikposmā līdz 2020. gadam, kura apmierināšanai būs vajadzīgi ar vietējo ražošanu nesaistīti risinājumi;

informāciju par to, kā veiktas aplēses par bioloģiski noārdāmo atkritumu īpatsvaru enerģijas ražošanai izmantojamos atkritumos un kādi pasākumi veikti, lai uzlabotu un pārbaudītu šīs aplēses; un

ê 2015/1513 2. panta 9. punkta b) apakšpunkts

o) biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā apjomu enerģijas vienībās, kas atbilst katrai VIII pielikuma A daļā uzskaitīto izejvielu kategoriju grupai, ko attiecīgā dalībvalsts ņēmusi vērā, lai ievērotu 3. panta 1. un 2. punktā un 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētos mērķus.

ê 2009/28/EK

2. Prognozējot siltumnīcefekta gāzu emisijas neto ietaupījumus no biodegvielu izmantošanas, dalībvalsts var 1. punktā minēto ziņojumu nolūkā lietot V pielikuma A un B daļā norādītās tipiskās vērtības.

3. Savā pirmajā ziņojumā dalībvalsts norāda, vai tā plāno:

a) izveidot atsevišķu administratīvu iestādi, kas atbild par atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumu apstrādi attiecībā uz atjaunojamos energoresursus izmantojošām ražošanas iekārtām un palīdzības sniegšanu pieteikumu iesniedzējiem;

b) nodrošināt automātisku plānošanas un atļauju pieteikumu apstiprināšanu atjaunojamos energoresursus izmantojošām ražošanas iekārtām, ja atļauju izsniegšanas iestāde nav atbildējusi noteiktajos termiņos; vai

c) norādīt ģeogrāfiskās atrašanās vietas, kas piemērotas no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas ekspluatēšanai, plānojot zemes izmantošanu, un centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas izveidošanai.

4. Dalībvalstij ir iespēja katrā ziņojumā labot iepriekšējos ziņojumos sniegtos datus.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

è1 2015/1513 2. panta 10. punkta a) apakšpunkts

ð jauns 

23.30. pants
Komisijas Ö veikta uzraudzība Õ monitoringa un ziņošanas pienākumi

1. Komisija uzrauga Kopienā Ö Savienībā Õ patērēto biodegvielu, un bioloģisko šķidro kurināmo ð un biomasas kurināmo/degvielu ï izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar pārvietošanu Ö ražošanas izspiešanu Õ saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Kopienā Ö Savienībā Õ un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas Ö uzraudzības Õ monitoringa pamatā ir saskaņā ar 22. panta 1. punktu iesniegtie dalībvalstu ð integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ï ziņojumi ð , kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, ï un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā papildu informācija. Komisija arī uzrauga izejvielu Ö preču Õ cenu izmaiņas, kas saistītas ar enerģijai paredzētās biomasas izmantošanu Ö enerģijas ražošanai Õ, kā arī visas jebkādu ar to saistītoās pozitīvoās un negatīvoās ietekmies uz pārtikas Ö nodrošinājumu Õ drošību. è1 --- ç

2. Komisija turpina dialogu un informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, biodegvielas, ð bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ïražotājiemu, un patērētāju organizācijām un pilsonisko sabiedrību attiecībā uz šajā direktīvā noteikto ar biodegvielām, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem ð un biomasas kurināmajiem/degvielām ï saistīto pasākumu vispārējo īstenošanu. Šajā sakarā Komisija pievērš īpašu uzmanību tam, kā biodegvielasu ð un bioloģiskā šķidrā kurināmā ï ražošana varētu ietekmēt pārtikas cenas.

3. Pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 22. panta 1. punktu iesniegtajiem ziņojumiem un 1. punktā minēto monitoringu un analīzi, Komisija ik pēc diviem gadiem sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Pirmais ziņojums jāiesniedz 2012. gadā.

ê 2015/1513 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts

4. Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko savos ziņojumos norādījušas dalībvalstis saskaņā ar 22. panta 1. punkta o) apakšpunktu, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā izklāstīts VIII pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešo emisiju ietaupījumu aplēse, ja ņemtu vērā blakusproduktus, izmantojot aizstāšanas pieeju.

ê 2009/28/EK

5. Savā ziņojumā Komisija jo īpaši analizē šādus aspektus:

a) attiecīgos dažādu biodegvielu ieguvumus vides jomā un izmaksas, Kopienas importa politikas ietekmi, piegādes drošību un veidus, ar kuru palīdzību sasniegt līdzsvarotu pieeju starp vietējo ražošanu un importu;

b) palielināta biodegvielas pieprasījuma ietekmi uz ilgtspējību Kopienā un trešās valstīs, apsverot ietekmi uz ekonomiku un vidi, tostarp ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

c) kādā apjomā zinātniski objektīvi nosakāmas bioloģiski daudzveidīgas ģeogrāfiskās platības, uz ko neattiecas 17. panta 3. punkts;

d) palielinātā pieprasījuma pēc biomasas ietekmi uz nozarēm, kurās izmanto biomasu;

ê 2015/1513 2. panta 10. punkta c) apakšpunkts

e) to biodegvielu pieejamību un ilgtspēju, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

f) informāciju par pieejamiem zinātniskās izpētes rezultātiem un to analīzi attiecībā uz netiešu zemes izmantošanas maiņu saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, pievienojot vērtējumu par to, vai var sašaurināt to neskaidrību amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai ņemt vērā Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas iespējamo ietekmi; un

g) tehnoloģiju attīstību un datu pieejamību attiecībā uz to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanu, kas ražoti Savienībā no specializētiem nepārtikas kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, kā arī šo biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz ekonomiku un vidi.

ê 2009/28/EK

Vajadzības gadījumā Komisija ierosina veikt koriģējošus pasākumus.

6. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 22. panta 3. punktu, Komisija analizē dalībvalstu veikto pasākumu efektivitāti attiecībā uz atsevišķas administratīvas iestādes izveidi, kura atbild par atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas pieteikumu apstrādi un palīdzības sniegšanu pieteikumu iesniedzējiem.

7. Lai uzlabotu 3. panta 1. punktā minētā 20 % mērķa sasniegšanas finansēšanu un koordināciju, Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim nāk klajā ar analīzi un rīcības plānu attiecībā uz enerģijas ieguvi no atjaunojamajiem energoresursiem, izvirzot šādus mērķus:

a) labāk izmantot struktūrfondus un pamatprogrammas;

b) uzlabot un paplašināt Eiropas Investīciju bankas un citu publisko finanšu institūciju līdzekļu izmantošanu;

c) uzlabot piekļuvi riska kapitālam, jo īpaši analizējot ar investīcijām atjaunojamās enerģijas jomā saistītas riska dalīšanas struktūras iespējamību Kopienā līdzīgi Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda ierosmei, kas paredzēta trešām valstīm;

d) labāk koordinēt Kopienas un valstu finansējumu un citus atbalsta veidus; un

e) labāk koordinēt atbalstu iniciatīvām atjaunojamās enerģijas jomā, kuru panākumi ir atkarīgi no iesaistīto personu darbības vairākās dalībvalstīs.

8. Līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija nāk klajā ar ziņojumu, kurā jo īpaši aplūkoti šādi aspekti:

a) no 17. panta 2. punkta otrajā daļā minētajiem datumiem piemērojamo siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma minimālo robežvērtību pārskatīšana, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, kurā īpaši ņemta vērā tehnoloģiju attīstība, pieejamās tehnoloģijas un tādu pirmās un otrās paaudzes biodegvielu pieejamība, kuras ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu;

ê 2015/1513 2. panta 10. punkta d) apakšpunkts

b) ņemot vērā 3. panta 4. punktā minētos mērķus, pārskats par:

i) minētā mērķa īstenošanai paredzēto pasākumu rentabilitāti;

ii) novērtējumu par minētā mērķa sasniegšanas iespējām, vienlaikus Savienībā un trešās valstīs nodrošinot biodegvielu ražošanas ilgtspēju un izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, vidi un sociālo jomu, tostarp netiešas sekas un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī otrās paaudzes biodegvielu komerciālo pieejamību;

iii) mērķa īstenošanas ietekmi uz pārtikas pieejamību par samērīgām cenām;

iv) ar elektromotoriem, hibrīdmotoriem un ūdeņraža motoriem darbināmu transportlīdzekļu komerciālo pieejamību un transporta nozarē patērētās enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem īpatsvara aprēķināšanai izvēlēto metodoloģiju;

v) specifisku tirgus apstākļu novērtējumu, īpaši pievēršoties tirgiem, kuros transportlīdzekļu degviela veido vairāk nekā pusi no galīgā enerģijas patēriņa, un tirgiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no importētas biodegvielas;

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

c) šīs direktīvas īstenošanas novērtējums, jo īpaši attiecībā uz sadarbības mehānismiem, lai nodrošinātu, ka šie mehānismi, vienlaikus dodot dalībvalstīm iespēju turpināt izmantot valsts atbalsta shēmas, kā minēts 3. panta 3. punktā, ļauj tām visrentablāk sasniegt I pielikumā noteikto mērķi, balstoties uz tehnoloģiju attīstību un izdarot secinājumus, lai sasniegtu mērķi Kopienas mērogā 20 % enerģijas iegūt no atjaunojamajiem energoresursiem.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei, pievēršoties iepriekš minētajiem aspektiem, jo īpaši:

a) apakšpunktā minētajam aspektam – grozīt minētajā apakšpunktā aplūkoto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma minimālās robežvērtības, un

c) apakšpunktā minētajam aspektam – piemēroti sadarbības pasākumu pielāgojumi, kas paredzēti šajā direktīvā, lai uzlabotu to efektivitāti 20 % mērķa sasniegšanai. Šie priekšlikumi neietekmē ne 20 % mērķi, ne dalībvalstu kontroli pār valsts atbalsta shēmām un sadarbības pasākumiem.

3.9. 2018. gadā Komisija Ö 2026. gadā Õ nāk klajā ar atjaunojamās enerģijas ceļu karti (Renewable Energy Roadmap) laikposmam pēc 2020. gada ð tiesību akta priekšlikumu par tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai laikposmā pēc 2030. gada ï.

Vajadzības gadījumā šai ceļu kartei pievieno priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada. Ceļu kartē ð Šajā priekšlikumā ï ņem vērā ar šīs direktīvas ð , tostarp tās ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriju, ï īstenošanu saistīto pieredzi un tehnoloģisko attīstību no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās Ö atjaunojamo energoresursu Õ enerģijas jomā.

4.10. 2021. gadā Komisija Ö 2032. gadā Õ nāk klajā ar pārskata ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko to, kāda bijusi turpmāk minēto aspektu nozīme, lai ļautu dalībvalstīm visrentablāk sasniegt I pielikumā definētos mērķus:

   a) prognožu un atjaunojamo energoresursu valstu rīcības plānu sagatavošanas process;

   b) sadarbības mehānismu efektivitāte;

   c) tehnoloģiju attīstība no atjaunojamajiem energoresursiem saražoto enerģiju jomā, tostarp pilnveidota biodegvielu izmantošana komerciālajā aviācijā;

   d) valstu atbalsta shēmu efektivitāte; un

   e) panta 8. un 9. punktā minēto Komisijas ziņojumu secinājumi.

24. pants

Pārredzamības platforma

1. Komisija izveido sabiedrībai tiešsaistē pieejamu pārredzamības platformu. Platforma ir paredzēta, lai palielinātu pārskatāmību un atvieglotu un veicinātu dalībvalstu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz 6. pantā minēto statistiski veikto pārdali un 7. un 9. pantā minētajiem kopīgajiem projektiem. Turklāt platformu var izmantot, lai publiskotu attiecīgu informāciju, ko Komisija vai kāda dalībvalsts uzskata par būtiski svarīgu saistībā ar šo direktīvu un tās mērķu sasniegšanu.

2. Vajadzības gadījumā Komisija pārredzamības platformā, veidojot apkopojumu un saglabājot slepenas komercinformācijas konfidencialitāti, publisko šādu informāciju:

a) dalībvalstu rīcības plānus;

b) dalībvalstu prognožu dokumentus, kā minēts 4. panta 3. punktā, šo informāciju iespējami drīz papildinot ar Komisijas kopsavilkumu par pārprodukciju un paredzamo importa pieprasījumu;

c) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma – dalībvalstu piedāvājumus sadarboties statistiskajā pārdalē vai kopīgos projektos;

d) direktīvas 6. panta 2. punktā minēto informāciju par statistiski veikto pārdali dalībvalstu starpā;

e) direktīvas 7. panta 2. un 3. punktā un 9. panta 4. un 5. punktā minēto informāciju par kopīgiem projektiem;

f) direktīvas 22. pantā minētos dalībvalstu ziņojumus;

g) direktīvas 23. panta 3. punktā minētos Komisijas ziņojumus.

Pēc informāciju sniegušās dalībvalsts lūguma Komisija nepublisko 4. panta 3. punktā minētos dalībvalstu prognožu dokumentus un dalībvalstu ziņojumos sniegto informāciju, kas minēta 22. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā.

ê 2015/1513 2. pants

ð jauns 

25.31. pants

Komiteju procedūra

1. Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Atjaunojamo energoresursu komiteja ð Enerģētikas savienības komiteja ï. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 52 nozīmē ð , un tā darbojas attiecīgos sektorālos formējumos, kas ir svarīgi šīs regulas kontekstā ï .

2. Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļau.

ê 2015/1513 2. panta 12. punkts (pielāgots)

25.a32. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 3. panta 5. punktā, Ö 7. panta 5. punktā, Õ 5. panta 5. punktā Ö 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā Õ un Ö 28. panta 5. punktā Õ 19. panta 7. punktā, Ö minētos deleģētos aktus Õ Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra Ö 2021. gada 1. janvāra Õ.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, Ö 7. panta 5. punktā, Õ 5. panta 5. punktā Ö 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā Õ un Ö 28. panta 5. punktā Õ 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Ö 4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Õ

ê 2015/1513 2. panta 12. punkts (pielāgots)

45. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.6. Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, Ö 7. panta 5. punktu, Õ 5. panta 5. punktu Ö 7. panta 6. punktu, 19. panta 11. punktu, 19. panta 14. punktu, 25. panta 6. punktu Õ un Ö 28. panta 5. punktu Õ 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

26. pants

Grozījumi un atcelšana

1. No 2010. gada 1. aprīļa Direktīvā 2001/77/EK svītro 2. pantu, 3. panta 2. punktu, kā arī 4. līdz 8. pantu.

2. No 2010. gada 1. aprīļa Direktīvā 2003/30/EK svītro 2. pantu, 3. panta 2., 3. un 5. punktu, kā arī 5. un 6. pantu.

3. No 2012. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 2001/77/EK un Direktīvu 2003/30/EK.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

ð jauns 

ð jauns

27.33. pants

Transponēšana

1. Neskarot 4. panta 1., 2. un 3. punktu, dDalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai Ö izpildītu šīs direktīvas prasības Õ vēlākais līdz ð 2021. gada 30. jūnijam ï 2010. gada 5. decembris nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. ð Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu. ï

Pieņemot pasākumus, dalībvalstis tajos iekļauj Ö Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver Õ atsauci uz šo direktīvu vai attiecīgu Ö arī šādu Õ atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šīs atsauces. Ö Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, kas atceltas ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums. Õ

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

ò jauns 

34. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/28/EK, kurā grozījumi izdarīti ar XI pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, atceļ no 2021. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem XI pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XII pielikumā.

ê 2009/28/EK (pielāgots)

28.35. pants

Stāšanās spēkā 

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Ö 2021. gada 1. janvārī Õ.

29.36. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1) Eiropadomes 2015. gada 19. un 20. marta, 2015. gada 17. un 18. decembra un 2016. gada 17. un 18. marta secinājumi.
(2) Avots: Bloomberg New Energy Finance (2014), “2030 Market Outlook” [“Tirgus prognozes 2030. gadam”]; Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (2014), “World Energy Investment Outlook” [“Prognozes par enerģētikas jomas ieguldījumiem pasaulē”].
(3) Saskaņā ar modeļa PRIMES scenāriju EUCO27 — 40 % no enerģijas galapatēriņa.
(4) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(5) Atzinumi ir pieejami šādā saitē: http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/ia_carried_out/cia_2016_en.htm . Precīzāki komentāri par padomes piezīmēm ir ietverti šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma I pielikumā.
(6) Skatīt, piemēram, Eiropas Elektroenerģijas regulēšanas foruma 2016. gada 13. un 14. jūnija sanāksmes secinājumus: “Forums mudina Komisiju Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanas ietvaros izstrādāt kopīgus noteikumus par atbalsta shēmām, kuri veicinātu uz tirgu balstītu, reģionālāku pieeju atjaunojamajiem energoresursiem.”
(7) ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija” (COM(2016) 51 final ).
(8) Persson & Muenster, “Current and future prospects for heat recovery from waste in European district heating systems: A literature and data review”, Energy, 2016. gada septembris.
(9) “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016) 501 final).
(10) OV C 77, 31.3.2009., 43. lpp.
(11) OV C 325, 19.12.2008., 12. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada 6 aprīļa Lēmums.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).
(14) Sk. XI pielikuma A daļu.
(15) “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus (OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā (OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).
(19) Ö Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīva XXXX/XX/ES par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L ...). Õ
(20) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.
(21) OV C 219 E, 28.8.2008., 82. lpp.
(22) OV L 1, 4.1.2003., 65. lpp.
(23) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.
(24) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(26) OV L 198, 20.7.2006, 18. lpp..
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).
(28) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp..
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).
(32) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).
(34) Padomes 1989. gada 29. maija Lēmums 89/367/EEK, ar ko izveido Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (OV L 165, 15.6.1989., 14. lpp.).
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(38) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(39) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(40) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(43) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(44) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom ) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).
(46) OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.
(47) OV L 301, 20.11.2007., 14. lpp.
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.).
(49) OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.
(50) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(51) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).
(52) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Top

Briselē, 23.2.2017

COM(2016) 767 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu  enerģijas  izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija)

{SWD(2016) 416 final}
{SWD(2016) 417 final}
{SWD(2016) 418 final}
{SWD(2016) 419 final}


ê 2009/28/EK 

ð jauns 

I PIELIKUMS

Valstu vispārējie mērķi no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram 2020. gada bruto enerģijas galapatēriņāVispārējie nacionālie mērķrādītāji atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram 2020.gada enerģijas bruto galapatēriņā 1

A. Valstu vispārējie mērķiVispārējie nacionālie mērķrādītāji

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijasAtjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā, 2005. gads (S2005)

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars bruto enerģijasAtjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā, 2020. gads (S2020)

Beļģija

2,2 %

13 %

Bulgārija

9,4 %

16 %

Čehija

6,1 %

13 %

Dānija

17,0 %

30 %

Vācija

5,8 %

18 %

Igaunija

18,0 %

25 %

Īrija

3,1 %

16 %

Grieķija

6,9 %

18 %

Spānija

8,7 %

20 %

Francija

10,3 %

23 %

ð Horvātija ï

ð 12,6% ï

ð 20% ï

Itālija

5,2 %

17 %

Kipra

2,9 %

13 %

Latvija

32,6 %

40 %

Lietuva

15,0 %

23 %

Luksemburga

0,9 %

11 %

Ungārija

4,3 %

13 %

Malta

0,0 %

10 %

Nīderlande

2,4 %

14 %

Austrija

23,3 %

34 %

Polija

7,2 %

15 %

Portugāle

20,5 %

31 %

Rumānija

17,8 %

24 %

Slovēnija

16,0 %

25 %

Slovākija

6,7 %

14 %

Somija

28,5 %

38 %

Zviedrija

39,8 %

49 %

Apvienotā Karaliste

1,3 %

15 %

B. Indikatīvā līkne 

Direktīvas 3. panta 2. punktā minēto indikatīvo līkni veido šāds no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas procentuālais daudzums:

S2005 + 0,20 (S2020 – S2005), vidējā vērtība divu gadu periodam (2011–2012);

S2005 + 0,30 (S2020 – S2005), vidējā vērtība divu gadu periodam (2013–2014);

S2005 + 0,45 (S2020 – S2005), vidējā vērtība divu gadu periodam (2015–2016); un

S2005 + 0,65 (S2020 – S2005), vidējā vērtība divu gadu periodam (2017–2018);

kur

S2005 = enerģijas procentuālais daudzums, kas dalībvalstīm 2005. gadā jāiegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, sk. A daļas tabulā norādītās vērtības,

un

S2020 = enerģijas procentuālais daudzums, kas dalībvalstīm 2020. gadā jāiegūst no atjaunojamajiem energoresursiem, sk. A daļas tabulā norādītās vērtības.

ê 2009/28/EK 

II PIELIKUMS

Normalizācijas formula tādasŪdens un vēja elektroenerģijas uzskaites normalizācijas formulaaprēķināšanai, kas saražota no hidroenerģijas un vēja enerģijas

Šo formulu izmanto, lai ņemtu vērāaprēķinātu attiecīgās valsts ūdens ģenerēto elektroenerģijuas daudzumu, ko attiecīgajā dalībvalstī ģenerējušas hidroelektrostacijas:

(QN(norm))( CN[(/(i)( N 14))(QiCi)] 15), kur

N

=

atskaites gads;

QN(norm)

=

aprēķinu vajadzībām normalizētais elektroenerģijas daudzums, kas visās dalībvalsts hidroelektrostacijās saražots N gadā;

Qi

=

GWh izteikts elektroenerģijas daudzums, kas visās dalībvalsts hidroelektrostacijās faktiski saražots i gadā, neiekļaujot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas iekārtāsstacijās, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup;

Ci

=

MW izteikta visu dalībvalstsī uzstādīto hidroelektrostaciju kopējā uzstādītā jauda, neietverot hidroakumulācijas stacijas, pārsūknētā neto jaudai gada beigās.

Šo formulu izmanto, lLai aprēķinātu attiecīgās valsts vēja ģenerēto elektroenerģijuas daudzumu, kas attiecīgajā dalībvalstī saražots no vēja enerģijas, izmanto šādu formulu:

(QN(norm))((CN CN 12)((/(i)(Nn))Qi(/(j)(Nn))(Cj Cj 12))), kur:

N

=

atskaites gads;

QN(norm)

=

aprēķinu vajadzībām standartizētais elektroenerģijas daudzums, kas visās dalībvalsts vēja elektrostacijās saražots N gadā;

Qi

=

GWh izteikts elektroenerģijas daudzums, kas visās dalībvalsts vēja elektrostacijās faktiski saražots i gadā;

Cj

=

MW izteikta visu dalībvalstsī uzstādīto vēja elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda j gada beigās;

n

=

4 vai gadu skaits pirms N gada, par kuriemko attiecīgā dalībvalstī ir pieejami jaudas un ražošanas rādītāji, atkarībā no tā, kuri rādītāji ir mazāki.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

III PIELIKUMS

Transporta dDegvieluas enerģijas satursgoietilpība

Kurināmais/degviela

Enerģijas saturs uz

masas vienību (zemākā

siltumspēja,

MJ/kg)

Enerģijas saturs uz

tilpuma vienību (zemākā

siltumspēja,

MJ/l)

DEGVIELAS, KO IEGŪST NO BIOMASAS UN/VAI BIOMASAS PĀRSTRĀDES DARBĪBĀM

Biopropāns

46

24

Tīra augu eļļa (nerafinēta vai rafinēta, ķīmiski nemodificēta eļļa, ko spiežot, ekstrahējot vai ar līdzvērtīgiem paņēmieniem iegūst no eļļas augiem)

37

34

Biodīzeļdegviela - taukskābju metilesteris (no biomasas izcelsmes taukiem iegūts metilesteris)

37

33

Biodīzeļdegviela - taukskābju etilesteris (no biomasas izcelsmes taukiem iegūts etilesteris)

38

34

Biogāze, ko iespējams attīrīt līdz dabasgāzes kvalitātei

50

-

Biomasas izcelsmes hidrogenēta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai

44

34

Biomasas izcelsmes hidrogenēta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai

45

30

Biomasas izcelsmes hidrogenēta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai

44

34

Biomasas izcelsmes hidrogenēta (termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi) eļļa, ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai

46

24

Augu, dzīvnieku, ūdens biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinēšanas fabrikā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai

43

36

Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinēšanas fabrikā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai

44

32

Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinēšanas fabrikā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai

43

33

Biomasas vai pirolizētas biomasas izcelsmes līdzpārstrādāta eļļa (rafinēšanas fabrikā pārstrādāta vienlaicīgi ar fosilo degvielu), ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai

46

23

ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU DEGVIELAS, KO VAR RAŽOT NO DAŽĀDIEM ATJAUNOJAMAJIEM ENERGORESURSIEM, TOSTARP, BET NE TIKAI, NO BIOMASAS

Atjaunojamo energoresursu metanols

20

16

Atjaunojamo energoresursu etanols

27

21

Atjaunojamo energoresursu propanols

31

25

Atjaunojamo energoresursu butanols

33

27

Fišera-Tropša dīzeļdegviela (sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot dīzeļdegvielas aizstāšanai)

44

34

Fišera-Tropša benzīns (no biomasas iegūts sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot benzīna aizstāšanai)

44

33

Fišera-Tropša reaktīvo dzinēju degviela (no biomasas iegūts sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot reaktīvo dzinēju degvielas aizstāšanai)

44

33

Fišera-Tropša sašķidrinātā naftas gāze (sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums, ko paredzēts izmantot sašķidrinātās naftas gāzes aizstāšanai)

46

24

DME (dimetilēteris)

28

19

Atjaunojamo energoresursu ūdeņradis

120

-

ETBE (uz etanola bāzes iegūts etil-terc-butilēteris)

36 (no kuriem 37 % veido atjaunojamie energoresursi)

27 (no kuriem 37 % veido atjaunojamie energoresursi)

MTBE (uz metanola bāzes iegūts metil-terc-butilēteris)

35 (no kuriem 22 % veido atjaunojamie energoresursi)

26 (no kuriem 22 % veido atjaunojamie energoresursi)

TAEE (uz etanola bāzes iegūts terc-amiletilēteris)

38 (no kuriem 29 % veido atjaunojamie energoresursi)

29 (no kuriem 29 % veido atjaunojamie energoresursi)

TAME (uz etanola bāzes iegūts terc-amilmetilēteris)

36 (no kuriem 18 % veido atjaunojamie energoresursi)

28 (no kuriem 18 % veido atjaunojamie energoresursi)

THxEE (uz etanola bāzes iegūts terc-heksiletilēteris)

38 (no kuriem 25 % veido atjaunojamie energoresursi)

30 (no kuriem 25 % veido atjaunojamie energoresursi)

THxME (uz etanola bāzes iegūts terc-heksilmetilēteris)

38 (no kuriem 14 % veido atjaunojamie energoresursi)

30 (no kuriem 14 % veido atjaunojamie energoresursi)

FOSILĀS DEGVIELAS

Benzīns

43

32

Dīzeļdegviela

43

36

ê 2009/28/EK 

Degviela

Energoietilpība pēc masas

(zemākā siltumspēja, MJ/kg)

Energoietilpība pēc tilpuma

(zemākā siltumspēja, MJ/l)

Bioetanols (no biomasas iegūts etanols)

27

21

Bio-ETBE (uz bioetanola bāzes iegūts etil-terc-butilēteris)

36 (no kuriem 37 % veido atjaunojamie energoresursi)

27 (no kuriem 37 % veido atjaunojamie energoresursi)

Biometanols (no biomasas iegūts metanols, ko paredzēts izmantot kā biodegvielu)

20

16

Bio-MTBE (uz biometanola bāzes iegūts metil-terc-butilēteris)

35 (no kuriem 22 % veido atjaunojamie energoresursi)

26 (no kuriem 22 % veido atjaunojamie energoresursi)

Bio-DME (no biomasas iegūts dimetilēteris, ko paredzēts izmantot kā biodegvielu)

28

19

Bio-TAEE (uz bioetanola bāzes iegūts terc-amiletilēteris)

38 (no kuriem 29 % veido atjaunojamie energoresursi)

29 (no kuriem 29 % veido atjaunojamie energoresursi)

Biobutanols (no biomasas iegūts butanols, ko paredzēts izmantot kā biodegvielu)

33

27

Biodīzeļdegviela (no augu vai dzīvnieku izcelsmes taukiem iegūts metilesteris, kas ir līdzvērtīgs dīzeļdegvielai un kuru paredzēts izmantot kā biodegvielu)

37

33

Fišera-Tropša sintēzes dīzeļdegviela (no biomasas iegūts sintētiskais ogļūdeņradis vai sintētisko ogļūdeņražu maisījums)

44

34

Hidrogenēta augu eļļa (augu eļļa, kas termoķīmiski apstrādāta ar ūdeņradi)

44

34

Tīra augu eļļa (nerafinēta vai rafinēta, ķīmiski nemodificēta eļļa, ko spiežot, ekstrahējot vai ar līdzvērtīgu paņēmienu iegūst no eļļas augiem, ja tā ir piemērota izmantojamo motoru tipam un ja tā atbilst emisijas prasībām)

37

34

Biogāze (deggāze, ko iegūst no biomasas un/vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko iespējams attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai varētu izmantot kā biodegvielu vai koksnes ģeneratorgāzi)

50

Benzīns

43

32

Dīzeļdegviela

43

36

ê 2009/28/EK 

IV PIELIKUMS

Iekārtu uzstādītāju sertifikācija

Direktīvas 1814. panta 3. punktā minēto sertificēšanas shēmu vai līdzvērtīgu kvalificēšanas shēmu pamatā ir šādi kritēriji:

1. Sertifikācijas vai kvalificēšanaskācijas processam ir jābūt atklātsam, un dalībvalstsij vai tās izraudzītāajai administratīvāajai struktūraiir skaidri definē tā norisie.

2. Biomasas iekārtu, siltumsūkņu, seklo ģeotermālo un saules fotoelementuelektrisko un saules siltumenerģijastermālo iekārtu uzstādītāji sertifikātu saņem pēc akreditētas apmācību programmas apguves vai pēc apmācības akreditētā mācību centrā.

3. Apmācību programmu vai centru akreditē dalībvalstis vai to izraudzītās administratīvās struktūras. Akreditācijas struktūra nodrošina to, ka mācību centrā apmācību programmu iespējams apgūt nepārtraukti un ka apmācības programma ir pieejama visā reģionā vai valstī. Lai mācību centrs nodrošinātu praktiskās mācības, tā rīcībā ir jābūt pienācīgam tehniskajam nodrošinājumam, tostarp laboratorijai vai attiecīgajām iekārtām. Papildus pamata apmācībai mācību centrs piedāvā arī īsus, tematiskus kursus zināšanu atsvaidzināšanai (tostarp kursus jaunāko tehnoloģiju apguvei), tādējādi nodrošinot mūžizglītību iekārtu uzstādīšanas jomā. Apmācību var nodrošināt aprīkojuma vai sistēmas ražotājs, institūti vai asociācijas.

4. Apmācībā, pēc kuras apgūšanas iegūst iekārtas uzstādītāja sertifikātu vai kvalifikāciju, iekļauj kā teorijas, tā praktisko iemaņu apguvi. Pēc apmācības uzstādītājam ir jābūt iemaņām, kuras vajadzīgas, lai attiecīgo iekārtu un sistēmas uzstādītu, izpildot klienta prasības attiecībā uz to veiktspēju un uzticamībudrošību, darbu veicot kvalificēti un atbilstīgi visiem spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem, tostarp energomarķējumaenerģētikas un ekomarķējuma standartam.

5. Apmācības kursu noslēdz pārbaudījums, pēc kura saņem sertifikātu vai iegūst kvalifikāciju. Pārbaudījumā iekļauj biomasas katlu vai krāšņu, siltumsūkņu, seklā ģeotermālā, saules fotoelementuelektriskā unvai saules siltumenerģijastermālā aprīkojuma uzstādīšanas praktisko novērtējumu.

6. Direktīvas 1814. panta 3. punktā minētajās sertificēšanas shēmās vai līdzvērtīgās kvalificēšanas shsistēmās ņem vērā šādas vadlīnijaspamatnostādnes:

a) akreditētas apmācības programmas jāpiedāvā pieredzējušiem iekārtu uzstādītājiem, kas ir apguvuši vai apgūst šādu apmācības programmu:

i) biomasas katlu un krāšņu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka, cauruļvadu montētāja, siltumtehniķa vai sanitārtehniķa un siltumapgādes vai aukstumapgādesapsildes vai dzeses iekārtu tehniķa izglītība;

ii) siltumsūkņu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka vai saldēšanasdzeses iekārtu tehniķa izglītība un pamata iemaņas elektrotehniskajos un sanitārtehniskajos darbos (cauruļvadu griešana, cauruļvadu savienojumu lodēšana, cauruļvadu savienojumu līmēšana, izolācijas darbi, savienotājelementu blīvēšana, hermētiskuma pārbaude un siltumapgādes vai aukstumapgādes apsildes vai dzeses sistēmu uzstādīšana);

iii) saules fotoelementuelektrisko vai saules siltumenerģijastermālo iekārtu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka, elektriķa izglītība un sanitārtehniķa, elektrotehniķa un jumiķa iemaņas, tostarp zināšanas par cauruļvadu savienojumu lodēšanu un līmēšanu, savienotājelementu blīvēšanu, hermētiskuma pārbaudi, kā arī spēja savienot elektroinstalācijuenerģijas vadus, zināšanas par jumta seguma pamatmateriāliem, blīvēšanas un hermetizācijas paņēmieniem; vai

iv) arodizglītības programma, kurā aprīkojuma uzstādītāji pienācīgā līmenī apgūst prasmes, kas atbilst trīs gadus ilgai izglītībai a), b) vai c) apakšpunktā norādītajā jomā, ietverot kā teorijas, tā praktisko iemaņu apguvi;

b) biomasas krāšņu un katlu uzstādītāja apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli biomasas tirgū un jāaptver ekoloģiskie aspekti, biomasas kurināmais/degvielas, loģistika, ugunsdrošība, saistītās subsīdijas, sadedzināšanas paņēmieni, aizdedzes sistēmas, optimāli hidrauliskie risinājumi, izmaksu un rentabilitātes salīdzinājums, kā arī biomasas katlu un krāšņu projektēšanakonstrukcija, uzstādīšana un tehniskā apkope. Apmācības programmai jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz tehnoloģiju un biomasas kurināmodegvielu, piemēram, granulām, un par valsts un Kopienas tiesību aktiem, kas attiecas uz biomasu;

c) siltumsūkņu uzstādītāju apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli siltumsūkņu tirgū un jāaptver informācija par ģeotermālajiemie resursiem un pazemes ūdeņu temperatūrua dažādos reģionos, augsnes un iežu siltumvadītspējas noteikšana, noteikumi par ģeotermālo resursu izmantošanu, siltumsūkņu izmantojamība ēkās, vispiemērotākās siltumsūkņa sistēmas izvēle un siltumsūkņu tehniskās prasības, drošība, gaisa filtrācija, pieslēgšana pie siltumavotam energoresursaun sistēmas plāns. Apmācības programmai jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz siltumsūkņiem, un par attiecīgajiem valsts un Kopienas tiesību aktiem. Uzstādītājam vajadzētu būt šādām pamatiemaņām:

i) pamatizpratne par fizikālajiem un siltumsūkņa fizikālo uzbūvi un darbības pamatprincipiem, tostarp par siltumsūkņa cikla tehnoloģiskajiemloka parametriem – saikni starp siltumdevējakondensatora zemo temperatūru, siltumuztvērējaa energoresursa augsto temperatūru un sistēmas energoefektivitāti, lietderības koeficienta (COP) un sezonālā lietderības koeficienta (SPF) aprēķinu;

ii) izpratne par siltumsūkņa cikla sastāvdaļām – kompresoru, izplešanās vārstu, iztvaikotājuni, kondensatoru, armatūru un savienojumiem, smēreļļu, aukstumaģentudzesēšanas šķidrumu, pārkaršanu un pārlieku atdzesēišanu, kā arī siltumsūkņa izmantošanu aukstumapgādē dzesēšanu ar siltumsūkni – un par to funkcijām; un

iii) iemaņasspēja izvēlēties sastāvdaļas un pielāgot to izmēru standarta gadījumā, tostarp iemaņasspēja noteikt dažādu ēku siltumslodzes un karstā ūdens siltumslodzesieguves tipiskās vērtības, ņemot vērā energopatēriņu, iemaņasspēja noteikt siltumsūkņa jaudu, ņemot vērā karstā ūdens ieguves siltumslodzi, ēkas siltumnoturību un nepārtrauktu elektroapgādia akumulācijas rādītāju un pārtraukto strāvas padevi, iemaņasspēja izvēlēties akumulācijas bufertvertnes sastāvdaļas un tās tilpumu un spēja esošajā pamatsistēmā iebūvēt otru apsildes sistēmu;

d) saules fotoelementuelektrisko un saules siltumenerģijas termālo iekārtu uzstādītāju apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli saules energoiekārtutehnikas tirgū, izmaksu un rentabilitātes salīdzinājums un jāaptver ekoloģiskie aspekti, solārās apsildes sistēmas elementi, parametri un gabarīti, piemērotu sistēmu izvēle, sastāvdaļu dimensionēšanaizmēru izvēle, siltuma pieprasījuma aprēķins, ugunsdrošība, saistītās subsīdijas, kā arī saules fotoelementuelektrisko un saules siltumenerģijastermālo sistēmu projektēšanakonstrukcija, uzstādīšana un tehniskā apkope. Apmācības programmai būtu jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz tehnoloģiju un sertifikāciju (piemēram, Solar Keymark) un attiecīgajiem valsts un Kopienas tiesību aktiem. Uzstādītājam vajadzētu būt šādām pamatiemaņām:

i) iemaņasspēja drošiā veidā izmantot strādāt ar vajadzīgajiemos instrumentiemus un aprīkojumu, rīkoties saskaņā ar drošības noteikumiem un standartiem un spēja konstatēt ar saules energoiekārtuaprīkojuma uzstādīšanu saistītos cauruļvadu, elektroinstalācijas radītos un citus apdraudējumus;

ii) iemaņasspēja atpazīt sistēmas un aktīvajām un pasīvajām sistēmām raksturīgās sastāvdaļas (tostarp mehānisko konstrukciju) un noteikt sastāvdaļu novietojumuatrašanās vietu un sistēmas plānu un konfigurāciju;

iii) iemaņasspēja aprēķināt saules fotoelektriskāelementua un solārā ūdens sildītāja uzstādīšanai vajadzīgo platību, virzienu un slīpumasagāzuma leņķi, ņemot vērā ēnojumu, saules apspīdēto platību, strukturālo integritāti, aprīkojuma piemērotību ēkai vai laika apstākļiem, un iemaņasspēja noteikt dažāda veida jumtiem piemērotus uzstādīšanas paņēmienus, kā arī uzstādīšanai vajadzīgā sistēmas aprīkojuma sabalansētību; un

iv) jo īpaši runājot par saules fotoelementuelektriskajām sistēmām – iemaņasspēja pielāgot elektrotehniskos parametrusinstalāciju, tostarp noteikt nominālo strāvas stiprumu, izvēlēties dažādām elektroķēdēm piemērotus vadītājus un nominālo jaudu, noteikt piemērotus visu saistīto iekārtu un apakšsistēmu parametrus, nominālo jaudu un novietojumuatrašanās vietu, kā arī izvēlēties piemērotus pieslēguma punktus;

e) uzstādītāja sertifikātam vajadzētu būt spēkā noteiktu periodu, tādējādi paredzot, ka ir jāpiedalās zināšanu atsvaidzināšanas seminārā vai pasākumā, lai pagarinātu sertifikāta derīguma termiņu.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

V PIELIKUMS

Biodegvielas, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi

A. Tipiskās un noklusējuma vērtības bBiodegvielāmu tipiskās un standartvērtības, ja tās ražotas, zemes platības izmantojuma maiņaiizmaiņām neradot oglekļa emisiju izmaiņas

Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskais siltumnīcefekta gāzu emisijas aizietaupījums

NoklusējumaStandarta siltumnīcefekta gāzu emisijas aizietaupījums

Cukurbiešu etanols  ð (neietverot biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) ï 

61 % ð 67% ï 

52 ð 59 ï %

 ð Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) ï 

ð 77% ï 

ð 73% ï 

 ð Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze*) ï 

ð 73% ï 

ð 68 % ï

 ð Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze*) ï 

ð 79 % ï 

ð 76 % ï 

 ð Cukurbiešu etanols (neietverot biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts*) ï 

ð 58% ï 

ð 46% ï 

 ð Cukurbiešu etanols (ar biogāzi no šķiedeņa, koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts*) ï 

ð 71% ï 

ð 64% ï 

Kviešu etanols (izmantotais kurināmais nav norādīts)

32 %

16 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts)

32 %

16 %

Kviešu etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze)

45 %

34 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze)

53 %

47 %

Kviešu etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – salmi)

69 %

69 %

ð Kukurūzas etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) ï 

ð 48 % ï 

ð 40 % ï 

Kukurūzas etanols Kopienā audzētas (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāzeð * ï )

56 ð 55 ï %

49 ð 48 % ï

ð Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts*) ï 

ð 40 % ï 

ð 28 % ï 

ð Kukurūzas etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi*) ï 

ð 69 % ï 

ð 68 % ï 

ð Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (parastajā katlā izmantotais kurināmais – dabasgāze) ï 

ð 47 % ï 

ð 38 % ï 

ð Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – dabasgāze*) ï 

ð 53 % ï 

ð 46 % ï 

ð Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – lignīts*) ï 

ð 37 % ï 

ð 24 % ï 

ð Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols (koģenerācijas stacijās izmantotais kurināmais – mežsaimniecības atlikumi*) ï 

ð 67 % ï 

ð 67 % ï 

Cukurniedru etanols

ð 70 % ï

ð 70 % ï

No aAtjaunojamoajiem energoresursuiem daļasaražotais etil-terc-butilēterīis (ETBE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

No aAtjaunojamoajiem energoresursuiem daļasaražotais terc-amiletilēterīis (TAEE)

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

45 ð 52 ï %

38 ð 47 ï %

Saulespuķu biodīzeļdegviela

58 ð 57 ï %

51 ð 52 ï %

Sojas pupu biodīzeļdegviela

40 ð 55 ï %

31 ð 50 ï %

Palmu eļļas biodīzeļdegviela ( ð vaļējs efluenta dīķis ï apstrādes paņēmiens nav norādīts)

36 ð 38 ï %

19 ð 25 ï %

Palmu eļļas dīzeļdegviela (apstrāde ar metāna uztveršanupiesaisti eļļas spiestuvē)

62 ð 57 ï %

56 ð 51 ï %

Atkritumu augu vai dzīvnieku izcelsmes* tauku bBiodīzeļdegviela no atstrādātas ð cepšanas eļļas ï

88 ð 83 ï %

83 ð 77 ï %

ð Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela ï

ð 79% ï

ð 72 % ï 

Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

51%

47%

Hidrogenēta saulespuķu eļļa

ð 58 ï 65 %

ð 54 ï 62 %

ð Hidrogenēta sojas pupu eļļa ï

ð 55%ï 

ð 51 % ï 

Hidrogenēta palmu eļļa ( ð vaļējs efluenta dīķis ï apstrādes paņēmiens nav norādīts)

40 %

ð 28 ï 26 %

Hidrogenēta palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanupiesaisti eļļas spiestuvē)

ð 59 ï 68 %

ð 55 ï 65 %

ð Hidrogenēta eļļa no atstrādātas cepamās eļļas ï

ð 90 %ï 

ð 87% ï 

ð Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem ï

ð 87% ï 

ð 83 % ï 

Tīra rapšu sēklu eļļa 

ð 59 % ï 58%

57%

ð Tīra saulespuķu eļļa ï

ð 65% ï 

ð 64% ï 

ð Tīra sojas pupu eļļa ï

ð 62 % ï 

ð 61 % ï 

ð Tīra palmu eļļa (vaļējs efluenta dīķis) ï 

ð 46 % ï 

ð 36 % ï 

ð Tīra palmu eļļa (apstrāde ar metāna uztveršanu eļļas spiestuvē) ï 

ð 65 % ï 

ð 63 % ï 

ð Tīra eļļa no atstrādātas cepamās eļļas ï

ð 98 % ï 

ð 98 % ï 

No organiskajiem sadzīves atkritumiem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

80 %

73 %

No vircas iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

84 %

81 %

No sausajiem mēsliem iegūta biogāze, saspiesta dabasgāze

86 %

82 %

(*) Neietver dzīvnieku izcelsmes eļļas izstrādājumus no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas iekļauti 3. izejmateriālu kategorijā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulai (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1 2 )

ò jauns 

(*)    Noklusējuma vērtības koģenerācijas gadījumā ir derīgas tikai tad, ja VISU procesa siltumenerģiju nodrošina koģenerācija.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

B.To nākotnes biodegvielu aAplēstās tipiskās un noklusējuma standartvērtības biodegvielām, kas Ö 2016. gadā Õ nebija pieejamas tirgū vai bija pieejamas tirgū tikai nelielā daudzumā 2008. gada janvārī un kas ražotas, zemes izmantojuma maiņaiizmaiņām neradot oglekļa emisijas izmaiņas

Biodegvielas ražošanas paņēmiens

Tipiskais siltumnīcefekta gāzu emisijas aizietaupījums

NoklusējumaStandarta siltumnīcefekta gāzu emisijas aizietaupījums

Kviešu salmu etanols

87 % ð 85% ï

85 % ð 83% ï

Koksnes atlieku etanols

80 %

74 %

Audzētās koksnes etanols

76 %

70 %

Fišera-Tropša dīzeļdegviela no koksnes atkritumiem ð atsevišķā ražotnē ï 

95 %ð 85% ï

95 %ð 85% ï

Fišera-Tropša dīzeļdegviela no audzētās koksnes ð atsevišķā ražotnē ï 

93 %ð 78% ï

93 %ð 78% ï

ð Fišera-Tropša benzīns no koksnes atkritumiem atsevišķā ražotnē ï

 ð 85% ï

 ð 85% ï

ð Fišera-Tropša benzīns no audzētās koksnes atsevišķā ražotnē ï

ð 78% ï

ð 78% ï

Koksnes atkritumuatlieku dimetilēteris (DME) ð atsevišķā ražotnē ï 

ð 86% ï 95%

ð 86% ï 95%

Audzētās koksnes dimetilēteris (DME) ð atsevišķā ražotnē ï

ð 79% ï 92%

ð 79% ï92%

Koksnes atkritumuatlieku metanols ð atsevišķā ražotnē ï

94 % ð 86% ï

94 % ð 86% ï

Audzētās koksnes metanols ð atsevišķā ražotnē ï

91 % ð 79% ï

91 %ð 79% ï

ð Fišera-Tropša dīzeļdegviela no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas ï

ð 89 % ï 

ð 89 % ï

ð Fišera-Tropša benzīns no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas ï

ð 89 % ï

ð 89 % ï

ð Dimetilēteris (DME) no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas ï

ð 89 % ï

ð 89 % ï

ð Metanols no pulpas ražotnē integrētas melnā atsārma gazifikācijas ï

ð 89 % ï

ð 89 % ï

No aAtjaunojamoajiem energoresursuiem daļasaražotais metil-terc-butilēterīis (MTBE)

Tāds pats kā metanola ražošanas paņēmienam

C. Metodika

1. Ražošanas unSiltumnīcefekta gāzu emisijas no transporta degvielu, biodegvielu un citu bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanasizmantojuma siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina, izmantojot šādu formulu Ö šādi Õ:

ò jauns 

a) siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas, ražojot un izmantojot biodegvielas, aprēķina šādi:

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

E = eec + el + ep + etd + euescaeccseccr eee,

kur:

E

=

kopējās degvielas izmantojumaemisijas;

eec

=

izejvielu ieguves vai audzēšanas emisijas;

el

=

gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma maiņasizmaiņu ietekmē mainoties oglekļa uzkrājumamkoncentrācijai;

ep

=

appārstrādes emisijas;

etd

=

transportēšanas un realizācijastirdzniecības emisijas;

eu

=

degvielas izmantošanasjuma emisijas;

esca

=

emisiju aiztaupījumsietaupījumi no oglekļa uzkrāšanās augsnē, pateicoties uzlabotāmai lauksaimniecības metodēmpraksei;

eccs

=

emisiju aiztaupījums, ko nodrošina oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijas ietaupījums; Ö un Õ

eccr

=

emisiju aiztaupījums, ko nodrošina oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisijas ietaupījums un

eee

=

koģenerācijas elektroenerģijas pārpalikuma radītais emisijas ietaupījums..

IekārtuMašīntehnikas un aprīkojuma ražošanas emisijasu neņem vērā.

ò jauns 

b)     Siltumnīcefekta gāzu emisijas no bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas un izmantošanas aprēķina tāpat kā attiecībā uz biodegvielām (E), bet papildinot formulu, lai ietvertu enerģijas pārveidi par saražoto elektroenerģiju un/vai siltumu un aukstumu:

i) Energoiekārtām, kas ražo tikai siltumu:

ii) Energoiekārtām, kas ražo tikai elektroenerģiju:

kur:

EC h,el = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas no gala energoprecēm.

E    = bioloģisko šķidro kurināmo kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu konversijas.

ηel     = elektriskais lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija dalīta ar gadā ievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu.

ηh     = siltuma lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto bioloģisko šķidro kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu.

iii) Attiecībā uz elektroenerģiju vai mehānisko enerģiju, ko ražo energoiekārtās, kas ražo lietderīgo siltumu kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju:

iv) Attiecībā uz lietderīgo siltumu, ko ražo energoiekārtās, kas ražo siltumu kopā ar elektroenerģiju un/vai mehānisko enerģiju:

kur:

EC h,el = kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas no gala energoprecēm.

E    = bioloģisko šķidro kurināmo kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas pirms beigu pārveides.

ηel     = elektriskais lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotā elektroenerģija, dalīta ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu.

ηh     = siltuma lietderības koeficients, kas definēts kā gadā saražotais lietderīgais siltums, dalīts ar gadā pievadīto kurināmo, pamatojoties uz tā enerģijas saturu.

Cel     = elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ekserģijas daļa pielīdzināta 100 % (Cel = 1).

Ch     = Karno cikla lietderības koeficients (ekserģijas daļa lietderīgajā siltumā).

Karno cikla lietderības koeficientu, Ch, liederīgajam siltumam pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:

kur:

Th    = temperatūra, ko mēra kā lietderīgā siltuma absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā.

T0    = apkārtējā temperatūra, noteikta kā 273 kelvini (0 °C)

Ja Th < 150 °C (423,15 kelvini), Ch var alternatīvi definēt šādi:

Ch     = Karno cikla lietderības koeficients siltumam pie 150 °C (423,15 kelvini), kas ir 0,3546

Šā aprēķina vajadzībām spēkā ir šādas definīcijas:

a)    “koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

b)    “lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu pēc siltuma siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;

c)    “ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltuma vai aukstuma un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

ê 2009/28/EK 

ð jauns 

2. ð Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ï siltumnīcefekta gāzu emisijas izsaka šādi: Degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, E, izsaka gCO2eq/MJ (grami CO2 ekvivalenta vienā MJ degvielas).

ò jauns

a) Biodegvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, E, izsaka CO2 ekvivalenta gramos uz kurināmā MJ, gCO2eq/MJ.

b) Bioloģisko šķidro kurināmo siltumnīcefekta gāzu emisijas, EC, izsaka gramos CO2 ekvivalenta uz gala energopreces (siltumenerģija vai elektroenerģija) MJ, gCO2eq/MJ.

Ja siltumu un aukstumu iegūst koģenerācijas procesā ar elektroenerģiju, emisijas sadala starp siltumenerģiju un elektroenerģiju (kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā), neatkarīgi no tā, vai siltumu faktiski izmanto siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām 3 .

Ja izejvielu ieguves vai audzēšanas siltumnīcefekta gāzu emisijas eec izsaka gramos CO2 ekvivalenta uz tonnu sausu sākvielu, pārveidošanu uz gramiem ekvivalenta uz kurināmā MJ, gCO2eq/MJ, veic šādi:

kur:

Emisijas uz tonnu sausu sākvielu aprēķina šādi:

 

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

3. Atkāpjoties no 2. punkta, autodegvielu parametrus, kas izteikti gCO2eq/MJ, var koriģēt, lai ņemtu vērā km/MJ izteikto degvielas lietderīgo darbu. Šādas korekcijas veic tikai tad, ja ir apstiprināts, ka lietderīgā darba vērtības nav vienādas.

4. 3. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no bBiodegvielāmas un bioloģiskāo šķidrāo kurināmāoradīto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu aprēķina, izmantojot šādu formulu: Ö šādi Õ :

ò jauns 

a) biodegvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums:

ê 2009/28/EK 

ð jauns 

AIZTAUPĪJUMS = ð (E F(t) – E B /E F(t)ï , (EFEB)/EF,

kur:

EB

=

biodegvielas kopējās emisijas; un

EF(t)

=

kopējās emisijas, ko rada fosilās degvielaskurināmā komparatorsa kopējā emisija ð transportam ï.

ò jauns 

b) siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums, ko nodrošina siltuma, aukstuma un elektroenerģijas ražošana no bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem:

AIZTAUPĪJUMS = (ECF(h&c,el,) – ECB(h&c,el)/ECF (h&c,el), 

kur:

ECB(h&c,el) = siltuma vai elektroenerģijas ražošanas kopējās emisijas; un

ECF(h&c,el) = kopējās emisijas, ko rada fosilās degvielas komparatora lietderīgajam siltumam vai elektroenerģijai kopējās emisijas.

ê 2009/28/EK  (pielāgots)

ð jauns 

5.4. Šā pielikuma 1. punkta vajadzībām ņem vērā šādas siltumnīcefekta gāzes – CO2, N2O un CH4. Lai aprēķinātuCO2 ekvivalencestu aprēķināšanai, minētajām gāzēm piešķir šādus koeficientus:

CO2

:

1

N2O

:

296 ð 298 ï 

CH4

:

23 ð 25 ï

6.5. Izejvielu ieguves, novākšanas vai audzēšanas emisijās, eec, ietver emisijas, ko rada pats iekļauj ieguves, novākšanas vai audzēšanas processa radīto emisiju,; emisijas, ko rada izejvielu savākšanas, ð žāvēšana un uzglabāšana; ï emisijas no atkritumiemu un noplūdēmes,; kā arīun ieguvēei vai audzēšanāai izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītāso emisijasu. Izejvielu audzēšanā uztvertopiesaistīto CO2 neietverņem vērā. Atņem apstiprināto emisiju samazinājumu no lāpas kurtuvēm naftas ražotnēs jebkur pasaulē. Faktisko vērtību vietā ð lauksaimnieciskās biomasas ï audzēšanas radītoās emisijuas prognozēšanai drīkstvar izmantot ð reģionālās ï vidējās vērtības, kas saražotasð attiecībā uz audzēšanas emisijām, kas ietvertas šīs direktīvas 28. panta 4. punktā minētajos ziņojumos, un šajā pielikumā iekļauto informāciju par audzēšanas emisiju dezagregētajām noklusējuma vērtībām. Ja iepriekš minētajos ziņojumos nav vajadzīgās informācijas, tad kā alternatīvu faktisko vērtību izmantošanai drīkst aprēķināt vidējās vērtības, pamatojoties uz vietējo lauksaimniecības praksi, izmantojot, piemēram, datus par kādu saimniecību grupu ï, veicot aprēķinus ģeogrāfiskajiem apvidiem, kuri ir mazāki par standartvērtību aprēķinam izmantotajiem apvidiem.

ò jauns 

6.    Lai veiktu 3. punktā minētos aprēķinus, emisiju aiztaupījumus, ko rada labāka lauksaimniecības pārvaldība, piemēram, pāreja uz augsnes apstrādes samazināšanu vai atteikšanās no tās, uzlabota augseka, virsaugu izmantošana, ieskaitot kultūraugu pēcpļaujas atlieku apsaimniekošanu, un organisko augsnes ielabotāju (piemēram, komposts, kūtsmēslu fermentācijas digestāts) izmantošana, ņem vērā tikai tad, ja ir iesniegti pārliecinoši un verificējami pierādījumi, ka oglekļa koncentrācija augsnē ir palielinājusies vai ka ir paredzams, ka tā būs palielinājusies laika posmā, kurā attiecīgās izejvielas audzētas, ņemot vērā emisijas, kas rodas, ja šāda prakse noved pie plašākas mēslošanas līdzekļu un herbicīdu izmantošanas.

ê 2015/1513, 2.13. pants un II.1 pielikums

7. Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minētoās emisijuas aprēķināšanaia, izmantojot piemēro šādu noteikumuformulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, 4

kur:

el

=

zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) uzvienā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienībuā (megadžouli)). “Aramzeme” 5 un “ilggadīgie stādījumi” 6 tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

CSR

=

ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir vai nu zemes izmantojums 2008. gada janvārī, vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves, (izmantojot vēlāko datumu);

CSA

=

ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja ogleklisļauzkrājums uzkrājas laikā, kasilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad kultūraugi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

P

=

kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija uz platības vienību gadāvienā platības vienībā) un

eB

=

bonussprēmija 29 gCO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas degradētasnoplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

8. BonusuPrēmiju 29 gCO2eq/MJ piešķir, ja ir pierādījumi, ka attiecīgā zeme:

a) 2008. gada janvārī nav izmantota lauksaimniecības vai jebkādām citām darbībām, un

b) tā ietilpst kādā no šādām kategorijām:

i) Ö ir Õ stipri degradētanoplicināta zeme, tostarp zeme, kas agrāk izmantota lauksaimniecībā.;

ii) stipri piesārņota zeme.

BonusuPrēmiju 29 gCO2eq/MJ piemēro līdz 10 ð 20 ï gadu periodam no datuma, kad zemi pārvērš par lauksaimniecības zemi, ja vien augsnē ir nodrošināts regulārs oglekļa uzkrājumadaudzuma pieaugums, kā arī i b) punktā norādītajāminētā zemē panākta ievērojama erozijas samazināšanās, savukārt saistībā ar ii) punktā minēto zemi – piesārņojuma samazināšanās.

9. Šīs daļas 8. punkta b) apakšpunktā minētās kategorijas tiek definētas šādi:

a)stipriStipri degradētanoplicināta zeme” ir zeme, kas vai nu ir ilgi bijusi sāļaina, vai arī kurā ir īpaši maz organisko vielu, un kas ir spēcīgi erodēta;

b) “stipri piesārņota zeme” ir zeme, kas augsnes piesārņojuma dēļ nav piemērota pārtikas produktu vai dzīvnieku barības ražošanai.

Šāda zeme ir arī zeme, uz ko attiecas Komisijas lēmums saskaņā ar 18. panta 4. punkta ceturto daļu.

10. Komisija līdz 2009. ð 2020. ï gada 31. decembrim pieņem Ö pārskata Õ  pamatnostādnes, kā aprēķināt oglekļa uzkrājumus zemē 7 , izmantojot 2006. gada IPCC Pamatnostādnes par valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sarakstiem (4. sējums) ð un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 8 un Regulu (INSERT THE NO AFTER THE ADOPTION 9 ï  . Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes, tās izmanto par pamatu, lai šīs direktīvas vajadzībām aprēķinātu oglekļa krājumus zemē.

11. Apstrādes radītajāPārstrādes emisijās, (ep), iekļauj pārstrādes procesa radītoietver emisijasu no pašas pārstrādes; emisijas no atkritumiemu un noplūdēmžu,; un pārstrādē izmantoto ķīmisko vielu vai produktu ražošanas radītāso emisijasu.

Aprēķinot ārpus degvielas ražotnes saražotāsģenerētās elektroenerģijas patēriņu, pieņem, ka minētās elektroenerģijas ražošanas un realizācijaselektroapgādes siltumnīcefekta gāzu emisijuas intensitāte ir vienāda ar vidējo elektroenerģijas ražošanas un realizācijaselektroapgādes emisijuas vidējo intensitāti norādīkonkrētajā reģionā. Izņēmuma gadījumos, ja elektrostacija nav pieslēgta pie elektrotīkla, tad minētās elektrostacijas saražotāsģenerētās elektroenerģijas daudzuma aprēķinam ražotāji drīkstvar izmantot vidējo atsevišķas elektrostacijas saražotāsģenerētās elektroenerģijas daudzumu.

ò jauns 

Pārstrādes emisijas vajadzības gadījumā ietver emisijas no starpproduktu un materiālu žāvēšanas. 

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

ð jauns

12. Transportēšanas un realizācijastirdzniecības emisijās, (etd), iekļauj izejvielu un pusfabrikātu transportēšanas un uzglabāšanas un gatavo izstrādājumu uzglabāšanas un realizācijastirdzniecības radītāso emisijasu. Šis punkts neietver transportēšanas un realizācijas emisijas, kuras jāņem vērā saskaņā ar 5. punktuUz emisijām, kuras rodas transportēšanā un izplatīšanā un kuras jāņem vērā saskaņā ar 6. punktu, neattiecas šis punkts.

13. Degvielas izmantojuma emisijas (eu) aprēķina vajadzībām pPieņem, ka izmantotā kurināmā/degvielas CO2 emisijas, eu, biomasas kurināmajam/degvielai biodegvielas vai bioloģisko šķidro kurināmo izmantojuma emisija ir nulle.

ð Izmantotā kurināmā/degvielas siltumnīcefekta gāzu, kuras nav CO2 (CH4 un N2O), emisijas ietver eu bioloģisko šķidro kurināmo koeficientā. ï

14. Oglekļa uztveršanas un ģeoloģiskās uzglabāšanas radītais emisijuas samazinājums (aiztaupījums, eccs), kas nav ņemts vērā, aprēķinot ep, ir tikai ar CO2 uztveršanuot un ð uzglabāšanu ï atdalot emitēto CO2, novērstās emisijas, kas ir tieši saistītas ar kurināmā /degvielas ieguvi, transportēšanu, pārapstrādi un realizācijutirdzniecību ð , ja to uzglabā atbilstoši Direktīvai 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu ï .

15. Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisijuas aizietaupījums (eccr ð ) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ï ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avotsenergoresurss ir biomasa un ko izmanto ð enerģētikas un transporta nozarē ï ar kuru aizstāj CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komercproduktos un pakalpojumos.

ò jauns 

16. Ja koģenerācijas bloks, kas nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju degvielas ražošanas procesā, attiecībā uz kuru tiek aprēķinātas emisijas, saražo elektroenerģijas pārprodukciju un/vai lietderīgā siltuma pārprodukciju, siltumnīcefekta gāzu emisijas sadala starp elektroenerģiju un lietderīgo siltumu saskaņā ar siltuma temperatūru (kas atspoguļo siltuma lietderīgumu (lietderību)). Sadales koeficientu, sauktu par Karno cikla lietderības koeficientu, Ch, lietderīgajam siltumam pie atšķirīgām temperatūrām aprēķina šādi:

kur:

Th     = temperatūra, ko mēra kā lietderīgā siltuma absolūto temperatūru (kelvinos) punktā, kur to piegādā.

T0    = apkārtējā temperatūra, noteikta kā 273 kelvini (0 °C)

Ja Th < 150 °C (423,15 kelvini), Ch var alternatīvi definēt šādi:

Ch     = Karno lietderības koeficients pie 150 °C (423,15 kelvini) ir 0,3546

Šā aprēķina vajadzībām izmanto faktisko lietderību, kas definēta attiecīgi kā gadā attiecīgi saražotā mehāniskā enerģija, elektroenerģija un siltumenerģija, dalīta ar gada enerģijas ielaidi.

Šā aprēķina vajadzībām spēkā ir šādas definīcijas:

   a) “koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;

   b) “lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu pēc siltuma siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām;

   c) “ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz vajadzību pēc siltumapgādes vai aukstumapgādes un ko pretējā gadījumā apmierinātu atbilstīgi tirgus nosacījumiem.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

16. Emisijas ietaupījumu no koģenerācijas elektrostaciju ražotā elektroenerģijas pārpalikuma (eee) ņem vērā attiecībā uz tādu degvielas ražošanas sistēmu radīto elektroenerģijas pārpalikumu, kurās izmanto koģenerācijas principu; ietaupījumu neņem vērā, ja koģenerācijai izmantotais kurināmais ir cits blakusprodukts, nevis kultūraugu atliekas. Aprēķinot elektroenerģijas pārpalikumu, pieņem, ka koģenerācijas iekārta ir vismazākā iekārta, kas spēj ģenerēt degvielas ražošanai vajadzīgo siltumu. Pieņem, ka ar elektroenerģijas pārpalikumu saistītais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir vienāds ar siltumnīcefekta gāzu daudzumu, ko, ģenerējot ekvivalentu elektroenerģijas daudzumu, emitētu spēkstacija, kas izmanto tādu pašu kurināmo kā koģenerācijas stacija.

17. Ja kurināmā/degvielas ražošanas procesā iegūst gan kurināmo/degvielu, kurai aprēķina emisijasu, gan vienu vai vairākus citus produktus (blakusproduktus), tad kurināmā/degvielas vai tā(s) starpproduktu un blakusproduktu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu sadala proporcionāli to enerģijas saturamenergoietilpībai (ja blakusprodukti nav elektroenerģija ð un siltums ï, tas atkarīgs no zemākās siltumspējasto nosaka mazākā energoietilpība). ð Lietderīgā siltuma pārprodukcijas vai elektroenerģijas pārprodukcijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte ir tāda pati kā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte siltumam vai elektroenerģijai, ko piegādā degvielas/kurināmā ražošanas procesam, un to nosaka, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti visiem ievadītajiem produktiem un emisijām, tostarp sākvielām un CH4 un N2O emisijām, kas tiek ievadītas un izvadītas no koģenerācijas iekārtas, parastā katla vai citas iekārtas, kas piegādā siltumu vai elektroenerģiju degvielas/kurināmā ražošanas procesam. Elektroenerģijas un siltumenerģijas koģenerācijas gadījumā aprēķinus veic saskaņā ar 16. punktu. ï

18. Šā pielikuma 17. punktā minēto aprēķinu vajadzībām emisijasu sadala šādi: eec + el + tā ep, etd un eee frakcija ð eec + e l + esca + tā e p, e td , eccs un eccr ï daļasfrakcija, kas rodas gan pirms apstrādes līdz tam procesa posmam (to ieskaitot), kurā tiek ražots blakusproduktsu, gan arī tā laikā. Ja blakusproduktiem emisijas vērtība ir piešķirta kādā no iepriekšējiem apritesražošanas cikla posmiem, tad minēto emisijas apjomu kopsummas vietā aprēķinam izmanto to emisiju apjomu daļufrakciju, kuru pēdējā minētās apstrādes pēdējā posmā piešķir kurināmā/degvielas starpproduktam.

ò jauns 

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo gadījumā šajā aprēķinā ņem vērā visus blakusproduktus, uz kuriem neattiecas 17. punkts. Atkritumiem un atliekām emisijas neiedala. Šā aprēķina vajadzībām pieņem, ka blakusproduktiem ar negatīvu enerģijas saturu enerģijas saturs ir vienāds ar nulli.

Pieņem, ka atkritumu un atlieku, tostarp koku galotņu un zaru, salmu, sēnalu, kukurūzas vālīšu un riekstu čaumalu, un pārstrādes atlikumu, tostarp jēlglicerīna (nerafinēta glicerīna) un cukurniedru izspaidu, aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz šo materiālu savākšanai ir vienādas ar nulli, neatkarīgi no tā, vai tos pārstrādā starpproduktos, pirms tie pārtop galaproduktā.

Ja degvielu/kurināmo ražo naftas rafinēšanas iekārtās, kas nav pārstrādes stacijas apvienojumā ar parastajiem katliem vai koģenerācijas iekārtām, kuras nodrošina siltumenerģiju un/vai elektroenerģiju pārstrādes stacijai, tad vieta, kur veic analīzes 17. punktā minētajiem aprēķiniem, ir rafinēšanas iekārta.

ê 2009/28/EK (pielāgots) 

ð jauns 

Biodegviela un bioloģiskie šķidrie kurināmie – izņemot kultūraugu atliekas, tostarp salmus, izspaidas, sēnalas, vālītes un riekstu čaumalas, šā aprēķina vajadzībām ņem vērā visus blakusproduktus (tostarp arī elektroenerģiju), kam nepiemēro 16. punktu. Šā aprēķina vajadzībām pieņem, ka negatīvas energoietilpības blakusproduktu energoietilpība ir vienāda ar nulli.

Pieņem, ka atkritumu, kultūraugu atlieku (tostarp salmu, izspaidu, sēnalu, kukurūzas vālīšu un riekstu čaumalu) un apstrādes procesu atlieku, tostarp jēlglicerīna (nerafinēta glicerīna), aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisija līdz to savākšanai ir vienāda ar nulli.

Naftas pārstrādes iekārtās ražotā degviela – šā pielikuma 17. pantā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka analīzes vienība ir naftas pārstrādes iekārta.

19. Biodegvielas – 4.3.punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EF  ð E F(t) ï  ir jaunākā pieejamā faktiskā vidējā Kopienā patērētā benzīna un dīzeļdegvielas fosilās daļas emisijas vērtība, kas norādīta saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK. Ja minētie dati nav pieejami, pieņem, ka vērtība ir 83,8 ð 94 ï gCO2eq/MJ.

Elektroenerģijas ražošanaiieguvei izmantotajiemie bioloģiskajiemie šķidrajiemie kurināmajiemie4.3.punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparatoras EF vērtība ir 91 ð 183 ï gCO2eq/MJ.

 ð Lietderīgā  ï siltuma ð , ražošanai, kā arī aukstuma un/vai siltuma ražošanai ï  ieguvei, izmantotie bioloģiskie šķidrie kurināmie – 4.3.punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EFð (h&c) ï ir 77 ð  80 ï gCO2eq/MJ.

Koģenerācijai izmantotie bioloģiskie šķidrie kurināmie – 4. punktā minēto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka fosilā kurināmā komparators EF ir 85 gCO2eq/MJ.

D. Dezagregētās noklusējuma vērtības bBiodegvielāmu un bioloģiskajamo šķidrajamo kurināmajamonesummētās pastāvīgās vērtības

Nodalītās definētāsDezagregētās noklusējuma vērtības audzēšanai: ‘eec’ kā noteikts šā pielikuma C daļā Ö , tostarp augsnes N2O emisijas Õ  

ò jauns 

Biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmiens

Siltumnīcefekta gāzu tipiskās emisijas

(gCO2eq/MJ)

Siltumnīcefekta gāzu noklusējuma emisijas

(gCO2eq/MJ)

Cukurbiešu etanols

9,6

9,6

Kukurūzas etanols

25,5

25,5

Citu graudaugu, ne kukurūzas, etanols

27,0

27,0

Cukurniedru etanols

17,1

17,1

Atjaunojamo energoresursu daļa ETBE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Atjaunojamo energoresursu daļa TAEE

Tāds pats kā etanola ražošanas paņēmienam

Rapšu sēklu biodīzeļdegviela

32,0

32,0

Saulespuķu biodīzeļdegviela

26,1

26,1

Sojas pupu biodīzeļdegviela

21,4

21,4

Palmu eļļas biodīzeļdegviela

20,7

20,7

Atstrādātas cepamās eļļas biodīzeļdegviela

0

0

Kausētu dzīvnieku tauku biodīzeļdegviela

0

0

Hidrogenēta rapšu sēklu eļļa

33,4

33,4

Hidrogenēta saulespuķu eļļa

26,9

26,9

Hidrogenēta sojas pupu eļļa

22,2

22,2

Hidrogenēta palmu eļļa

21,7

21,7

Hidrogenēta eļļa no atstrādātas cepamās eļļas

0

0

Hidrogenēta eļļa no kausētiem dzīvnieku taukiem

0

0

Tīra rapšu sēklu eļļa

33,4

33,4

Tīra saulespuķu eļļa

27,2

27,2

Tīra sojas pupu eļļa