EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52016PC0625
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on a common framework for the provision of better services for skills and qualifications (Europass) and repealing Decision No 2241/2004/EC
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK
COM/2016/0625 final - 2016/0304 (COD)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 4.10.2016
COM(2016) 625 final
2016/0304(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2016) 320 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Meklējot nodarbinātības iespējas, pieņemot lēmumus par to, ko un kur mācīties, vai apsverot mobilitātes iespējas, cilvēkiem ir vajadzīga piekļuve informācijai un līdzekļiem, lai novērtētu savas prasmes un parādītu, ko viņi zina un spēj. Tāpat darba devējiem ir jārod efektīvāki un lietderīgāki veidi, kā atrast un pieņemt darbā attiecīgi kvalificētus darbiniekus. Lai efektīvi risinātu personu un darba devēju vajadzības nozarēs, reģionos un valstīs prasmju un kvalifikāciju ziņā, šīs vajadzības ir skaidri jāidentificē, jādara zināmas un jāizprot.
ES rīki un pakalpojumi var veicināt informācijas apmaiņu un labāku izpratni par prasmēm un kvalifikācijām, tostarp tām, kas nepieciešamas mobilitātei un nodarbināmībai. Lai sekmētu mobilitāti un veicinātu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību, ES ir centusies radīt un atbalstīt vairākus šādus rīkus un pakalpojumus. Tomēr vairāku iemeslu dēļ līdz šim šo rīku un pakalpojumu iespējas nav izmantots pilnībā. Tie ir galvenokārt izstrādāti katrā gadījumā atsevišķi – ar minimālu integrāciju un sadarbību. Šī pieeja ir ietekmējusi katra rīka pievienotās vērtības apmēru, potenciālu un izpratni. Pierādījumi liecina, ka, neraugoties uz atsevišķiem panākumiem, piemēram, Europass CV, potenciālie izmantotāji parasti ir maz informēti par pieejamajiem pakalpojumiem, un aizvien pastāv šķēršļi, kas traucē pilnībā izmantot ārvalstīs iegūtu kvalifikāciju un prasmes, ietekmējot mobilitāti un Eiropas darba tirgu integrāciju. Turklāt ES rīku un pakalpojumu pilnveidošanā laika gaitā ne vienmēr ir ņemtas vērā pārmaiņas attiecībā uz to, kā patlaban cilvēki mācās, strādā vai sazinās, un tie neatbilst pašreizējām vai nākotnes prasībām un jaunām tehnoloģijām. Tiek sagaidīts, ka mūsdienās un vēl jo vairāk nākotnē prasmju un kvalifikāciju rīkiem kā minimums jābūt digitalizētiem un jānodrošina to plašāka klātbūtne tiešsaistē.
Šā priekšlikuma mērķis ir modernizēt ES rīkus un pakalpojumus un nodrošināt, ka tie atspoguļo visu darba tirgus un izglītības un apmācības nozares potenciālo lietotāju mainīgās vajadzības; vienmēr ir atjaunināti atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai, jauniem informācijas apmaiņas un sadarbīgas ekonomikas veidiem; un spēj atbalstīt cilvēkus daudzajās pārejās no mācībām uz darbu viņu dzīves laikā.
Jaunās Europass sistēmas pamatā ir divu līmeņu pieeja.
Pirmkārt, jaunā Europass sistēma būs Eiropas mēroga platforma, ar kuras palīdzību, izmantojot intuitīvu un stabilu tiešsaistes pakalpojumu, cilvēki var piekļūt plašam pakalpojumu klāstam, piemēram, e-portfeļa izveidei vai iespējai novērtēt savas prasmes. Šos pakalpojumus papildinās ar plašu dalībvalstīs ievāktu informāciju (tostarp izmantojot tīmekļa rāpuļprogrammas) par mācību iespējām, kvalifikācijām, atzīšanas praksi un datiem par darba tirgu un prasmju apzināšanu, piemēram, tendencēm nodarbošanās veidos vai profesijās. Šī informācija palīdzēs cilvēkiem izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz savu karjeru, mobilitāti un mācībām un cita starpā varētu palīdzēt risināt prasmju neatbilstības problēmu, mudinot izvēlēties mācīšanās metodes un karjeru, kas sniedz labākas izredzes. Tāpat darba devēji, izglītības un apmācības sniedzēji, profesionālās orientācijas speciālisti, nodarbinātības dienesti un politikas veidotāji gūs labumu no pieejamās informācijas, piemēram, par to, kā labāk apzināt, kurās jomās un kādas prasmes ir vajadzīgas, un kādu ieguldījumu apmācību kursi var dot jomās, kurās vērojams prasmju trūkums. Īpaša uzmanība tiks pievērsta trešo valstu valstspiederīgo īpašajām vajadzībām. Profesionāļiem, kuri vēlas publicēt šo informāciju elektroniski, būs pieejami atvērti kvalifikāciju, brīvo darbvietu un CV standarti. Tādējādi Europass sistēma veicinās to elektronisko rīku sadarbspēju, kurus izmanto, lai sniegtu un apmainītos ar informāciju par zināšanām un prasmēm. Svarīgākais, ka šāda Eiropas integrēta platforma sniegs būtisku pievienoto vērtību dalībvalstu mērķim atbalstīt cilvēkus, jo tām nebūs jāveic dubults darbs IT jomā valsts līmenī.
Tādējādi ar šo priekšlikumu Europass no dokumentu mehānisma kļūst par pakalpojumu platformu, paplašinot tās darbības jomu un nodrošinot, ka pamata pakalpojumu uzmanības centrā ir lietotāju vajadzības. Jaunā Europass sistēma apkopos informāciju, ko pašlaik sniedz ar tādiem instrumentiem kā portāls "Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā" (kas sniedz informāciju par mācīšanās iespējām un kvalifikācijām); ES prasmju panorāma (kas piedāvā informāciju par prasmju nepieciešamību gan valsts, gan ES līmenī, kā arī profesijās un konkrētās nozarēs) un ESCO portāls (ESCO — Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija, kas piedāvā kopīgu terminoloģiju, lai aprakstītu konkrētas prasmes un saistītus jēdzienus nodarbinātības un izglītības nolūkiem). Līdz šim šo rīku izstrādē un īstenošanā ir izmantota Savienības aģentūras, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop), pieredze. Otrkārt, Savienības jaunā Europass sistēma ietvers vietējos pakalpojumus, kuru mērķis ir nodrošināt informācijas pakalpojumus plašākai mērķauditorijai, tostarp tiem, kuriem var būt grūtības piekļūt vai izmantot digitālos pakalpojumus.
Patlaban ES rīkus un pakalpojumus saistībā ar prasmēm un kvalifikācijām veicina un atbalsta valsts līmenī, izmantojot centrus vai kontaktpunktus (nacionālos Europass centrus, EQF nacionālos kontaktpunktus, Euroguidance centrus), kurus ES finansiāli atbalsta programmas Erasmus+ ietvaros. Katram no tiem ir atsevišķi administratīvie un ziņošanas procesi. Katram centram ir sava saziņas programma un atsevišķs zīmols. Lai gan dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu koordināciju, to nav darījušas visas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka bieži vien nav nozīmes savstarpēji saistītam prasmju un kvalifikāciju pakalpojumam valsts mērogā un centriem nav liela stimula stratēģiski sadarboties un sistemātiski sniegt saskaņotākus pakalpojumus. Centri nesasniedz attiecīgās mērķauditorijas pilnībā, un tādējādi ES rīki un pakalpojumi nenonāk pie visiem paredzētajiem saņēmējiem.
Šā priekšlikuma mērķis ir sniegt lielāku potenciālu un iespējas dalībvalstīm piedāvāto pakalpojumu stratēģiskai koordinēšanai valsts līmenī. Labāka koordinācija un informācijas apmaiņa ļaus pakalpojumus sistemātiski pielāgot saņēmēju vajadzībām – gan starpnieku, piemēram, konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, vajadzībām vai to personu vajadzībām, kuras var gūt tiešu labumu no pakalpojumiem klātienē, kas sniedz informāciju un padomus par mācību un karjeras iespējām, attiecīgā gadījumā virza tos uz citiem pakalpojumiem un palīdz tiem, kuri nevar piekļūt digitāliem vai tiešsaistes rīkiem vai kuriem nav vajadzīgo prasmju to izmantošanai.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šī ir pirmā reize, kad tiek pārskatīts lēmums par Europass. Lēmums tika pieņemts pirms divpadsmit gadiem, un patlaban tam jāatspoguļo tehnoloģiju attīstība un izmaiņas darba tirgū, izglītības un mācību sistēmās un sabiedrībā kopumā. Ar šo priekšlikumu atjauninās un uzlabos Europass sistēmu, lai tā labāk atbilstu mūsdienu vajadzībai pēc visaptverošākas, atjauninātas, viegli izmantojamas un savietojamas informācijas un tā varētu ņemt vērā turpmāko attīstību un vajadzības. Priekšlikuma mērķis ir apmierināt izglītojamo, darba meklētāju, izglītības un apmācību sniedzēju, personāla atlases speciālistu un darba devēju vajadzības.
Šis priekšlikums ir saistīts ar pirmo no desmit Eiropas Komisijas prioritātēm – “Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem” 1 . Prasmju attīstība kā ceļš uz atlabšanu ir uzsvērts arī 2016. gada izaugsmes pētījumā 2 . Šīs iniciatīvas pamatā ir iepriekšējās Komisijas iniciatīvas par jaunām prasmēm jaunām darbvietām, piemēram:
–“Jaunu prasmju un darba vietu programma” (2010) 3 ;
–"Izglītības pārvērtēšana – ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai" 4 ;
–Nodarbinātības pakotne (2012) 5 .
Šis lēmums ir viena no jaunās Prasmju programmas Eiropai 6 iniciatīvām un papildina citus pasākumus, kas ir ierosināti šajā sakarā. Tas ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai (EQF) 7 . Ar minēto ieteikumu tika izveidots kopējs atsauces satvars ar astoņiem vispārējiem Eiropas izglītības līmeņiem, kas kalpo kā nacionālo kvalifikāciju sistēmu "konvertēšanas tabula". Šie līmeņi paredzēti, lai uzlabotu kvalifikāciju pārredzamību un salīdzināmību. Informācija par EQF tiks iekļauta Europass sistēmā, lai cilvēki varētu izmantot EQF līmeņus, iepazīstinot ar savām kvalifikācijām.
Ierosinātais lēmums ir saskaņā arī ar ieteikumu par prasmju garantiju 8 , kas ir vēl viena jaunās Prasmju programmas Eiropai darbība. Prasmju garantijai būtu jānodrošina, lai mazkvalificētiem cilvēkiem ir pieejami elastīgi prasmju pilnveides ceļi, kas ļauj iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālo prasmju līmeni un turpināt mācīšanos tiem pieņemamā tempā, lai iegūtu vidējās izglītības līmeni un apgūtu plašāku prasmju kopumu. Europass sistēmas piedāvātie pašnovērtēšanas rīki dos labumu prasmju garantijas mērķgrupai.
Europass sistēmā piedāvātie pakalpojumi palīdz indivīdiem sniegt informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, kas iegūtas, izmantojot dažādus paņēmienus, tostarp ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmām (piemēram, izmantojot darbu ar jauniešiem, brīvprātīgo darbu, mācīšanos darbavietā un stažēšanos). Tādējādi šis priekšlikums ir arī saskaņā ar Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu 9 par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, kurā dalībvalstis aicina ieviest pasākumus tādas mācīšanās validēšanai, kas iegūta ārpus formālās izglītības un mācībām.
Cilvēki bieži izmanto Europass sistēmu, lai sniegtu informāciju par savām prasmēm un kvalifikāciju nolūkā atrast darbu. EURES (Eiropas Nodarbinātības dienestu) tīkls, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 10 , ir nodarbinātības dienestu tīkls un mehānisms automātiskai darbvietu piemeklēšanai cilvēkiem, izmantojot EURES kopīgu IT platformu. Tiks nodrošināta sinerģija un sadarbība starp Europass un EURES, lai pastiprinātu abu pakalpojumu ietekmi. Priekšlikums ir saskaņā ar regulas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO).
Šis priekšlikums saskan ar citiem nesen pieņemtiem nodarbinātības politikas pasākumiem un iniciatīvām, piemēram, Padomes ieteikumiem par garantiju jauniešiem 11 un ilgtermiņa bezdarbu 12 .
•Saskanība ar citām ES politikas jomām
Prasmju un kvalifikāciju pakalpojumi ir paredzēti, lai atbalstītu nodarbinātību un mobilitāti visās profesijās, nozarēs, reģionos un pāri robežām, uzlabojot pārredzamību, salīdzināmību un izpratni par indivīda prasmēm un kvalifikācijām. Tie var palīdzēt ES iedzīvotājiem, kuri dodas ārpus ES (tostarp gadījumos, kad viņi vēlāk iegūst prasmes un kvalifikācijas trešās valstīs), un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo ES vai jau tur uzturas. Pašreizējos apstākļos, kad pieaug cilvēku plūsma uz ES un no tās, Europass sistēma atbilst ES iniciatīvām, kas saistītas ar Eiropas programmu migrācijas jomā un ES Rīcības plānu trešo valstu valstspiederīgo integrācijai 13 . Tīmeklī izvietota informācija vairākās valodās un valsts līmenī sniegts atbalsts var palīdzēt trešo valstu valstspiederīgo integrācijai.
Nodrošinot viegli lietojamus rīkus un veicinot labāku sinerģiju un sadarbību starp vietējā līmeņa pakalpojumiem saistībā ar prasmēm un kvalifikācijām, lai tie labāk kalpotu cilvēkiem, ierosinātā lēmuma mērķis ir uzrunāt plašu lietotāju loku, tostarp mazkvalificētus cilvēkus, bezdarbniekus un migrantus, un tādējādi sekmēt iekļaušanu.
Internets un digitālās tehnoloģijas maina pasauli. Nodrošinot labāku piekļuvi pakalpojumiem, Europass sistēma arī ir saskaņā ar Savienības digitālā vienotā tirgus stratēģiju 14 , kas paredz patērētājiem un uzņēmumiem nodrošināt labāku piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Ierosinātais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pants.
Ar prasmēm un kvalifikācijām saistītas informācijas dokumentēšanas un apmaiņas mērķis ir veicināt izglītības un apmācību iespējas, atbalstīt ar profesionālo izaugsmi saistītus lēmumus, rast nodarbinātības iespējas un atbalstīt mobilitāti.
165. pants paredz, ka Savienība sekmē pilnvērtīgās izglītības attīstību, veicinot dalībvalstu sadarbību un vajadzības gadījumā atbalstot un papildinot to rīcību. Savienības rīcības mērķis ir cita starpā attīstīt informācijas un pieredzes apmaiņu par jautājumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu izglītības sistēmām.
166. pants paredz, ka Savienība īsteno arodmācību politiku, kas atbalsta un papildina dalībvalstu rīcību. Savienības rīcības mērķis ir cita starpā uzlabot arodmācību pamatus un padziļinātas arodmācības, lai veicinātu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū, kā arī attīstīt informācijas un pieredzes apmaiņu par jautājumiem, kas ir kopīgi dalībvalstu mācību sistēmām.
Izglītības un arodmācību politika ir dalībvalstu kompetencē, tādēļ šie panti neparedz dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu saskaņošanu.
Abi panti nosaka, ka Savienība un dalībvalstis sekmē sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām attiecīgi izglītības jomā [165. panta 3. punkts] un arodmācību jomā [166. panta 3. punkts].
•Subsidiaritāte
Šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, jo tas atbalsta un papildina dalībvalstu darbības.
Risinot šo jautājumu tikai valstu līmenī, ar prasmēm un kvalifikācijām saistīto rīku un pakalpojumu darbības joma joprojām būtu ierobežota, un sinerģijas iespējas ar pastāvošiem pakalpojumiem gan ES, gan valstu līmenī netiktu pilnībā izmantotas. ES līmeņa rīcība piedāvā nepieciešamo platformu, lai radītu saskaņotību un labāku izpratni par dažādu valstu un ieinteresēto personu atšķirīgajām sistēmām un kvalifikācijām. Tiks panākta labāka izvēle, vieglāka piekļuve kvalitatīvākai informācijai un jaunas iespējas, kas veicinās labāku resursu sadali ES līmenī.
Attiecībā uz pakalpojumiem, ko centri piedāvā uz vietas valsts līmenī, lēmumā ierosinātie noteikumi par vienkāršošanu un ciešāku sadarbību atbilst subsidiaritātes principam. Priekšlikums izveidot vienu galveno saskarni un galveno ES finansējuma saņēmēju katrā valstī ar koordinējošo lomu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar prasmēm un kvalifikācijām un balstās uz dalībvalstu pieredzi, neuzliek pienākumu dalībvalstīm (un iesaistītajām valstīm) veikt īstenošanas un koordinācijas pasākumus.
•Proporcionalitāte
Europass lēmuma pārskatīšanā ierosinātie pasākumi nepaplašina ES darbības jomu vairāk nekā nepieciešams. Šie pasākumi ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi.
Ierosinātās darbības attiecas uz šeit aprakstītajiem pašreizējiem instrumentiem, un tāpēc ir proporcionālas mērķu sasniegšanai.
Europass lēmuma pārskatīšanu principā virzīja nepieciešamība atjaunināt šo lēmumu un tā izveidoto sistēmu, lai tie atbilstu pašreizējām jaunām vajadzībām un būtu pietiekami elastīgi turpmākai iespējamai tehnoloģiju, izglītības un apmācību, sabiedrības un darba tirgus attīstībai, un īstermiņā to nevajadzētu vairs pārskatīt. Jo īpaši priekšlikums paredz pielāgot lēmumu darba tirgus mainīgajai praksei, piemēram, attiecībā uz darba piedāvājumu publicēšanu, pieteikumiem, prasmju novērtēšanu un darbā pieņemšanu, ko arvien vairāk pārvalda tiešsaistē. Lai nodrošinātu noderīgus rīkus un pakalpojumus, ir jāapsver iespēja iesaistīt dažādus izglītības un apmācības sniedzējus un izmantot digitālās tehnoloģijas un platformas.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis instruments būs Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar ko atceļ spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post -novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Europass sistēmas divi novērtējumi tika veikti 2008. un 2013. gadā. Otrā izvērtēšana par laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam apstiprināja, ka Europass dokumenti var sekmēt mobilitāti un tie ir noderīgi rīki cilvēkiem, kuri vēlas strādāt vai studēt ārzemēs. Europass dokumenti var sniegt pakalpojumus darba devējiem un ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki bezdarbniekiem. Europass ir bijusi liela nozīme mobilitātes veicināšanā vienas valsts teritorijā (40 % no aptaujātajiem lietotājiem pārvietojās valsts robežās), un atsevišķās valstīs, piemēram, Itālijā un Spānijā, dokumenti tiek plaši izmantoti.
Tomēr novērtējumā arī ieteikts, ka Europass sistēma būtu jāvienkāršo, tai jākļūst mērķtiecīgākai un aktuālākai. Būtu jāvairo sinerģija starp Europass un citām Eiropas iniciatīvām, jo īpaši ar konsultācijas un informācijas pakalpojumiem. Informācijas pakalpojumiem un interaktīviem rīkiem saistībā ar prasmēm un kvalifikācijām, tāpat kā dažādajiem Eiropas nacionālo centru tīkliem, kas sniedz saistītos atbalsta pakalpojumus, vajadzētu kļūt integrētākiem. Attiecīgajiem datiem no citiem esošajiem ES rīkiem vajadzētu būt viegli integrējamiem. Būtu jāuzlabo Europass sadarbspēja ar tiem ES rīkiem, kurus izmanto, piemēram, darba piemeklēšanai.
Nozvērtējumā arī uzsvērs, ka Europass dokumenti nav pilnveidoti tā, lai varētu aprakstīt dažādu veidu mācības un prasmes, piemēram, tādas, kas iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā. Turklāt izvērtējumā tika uzskatīts, ka ir vērts izpētīt, kādi ieguvumi būtu, ja vienā dokumentā apvienotu diploma pielikumu (dokuments, kurā paskaidrota augstākās izglītības kvalifikācijas būtība, līmenis, konteksts, saturs un status) un kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikumu (līdzīgs dokuments, kas izdots par profesionālo izglītību).
Ierosinātā lēmuma mērķis ir sniegt atbildes uz paustajām bažām.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
2014. gadā notika sabiedriskā apspriešanās, lai sagatavotu iniciatīvu, kas tobrīd bija zināma kā "Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpa" 15 . Apspriešanās tika vērsta uz pašreizējo rīku un pakalpojumu efektivitāti. 2014. gadā par šo iniciatīvu tika izdots īpašs Eirobarometra izdevums 16 , kurā arī pievērsa uzmanību sabiedrības izpratnei par šo rīku un pakalpojumu efektivitāti.
Sabiedriskajā apspriešanā konstatēja, ka pašreizējie ar prasmēm un kvalifikācijām saistītie tīmekļa rīki ir ievērojami jāuzlabo. Turklāt tika pausts liels atbalsts Europass dokumentu apvienošanai. Rezultāti liecināja, ka pastāv potenciāla interese izveidot "vienas pieturas aģentūru", kas sniedz integrētus pakalpojumus, kuri aptver visus Eiropas pakalpojumus attiecībā uz mācību iespējām, profesionālo orientāciju un kvalifikāciju pārredzamību. Turklāt pašreizējie pārredzamības instrumenti nebija pilnībā piemēroti digitālās mācīšanās rezultātu atzīšanai.
Komisija 2016. gadā rīkoja vairākas mērķtiecīgas apspriešanās 17 par šo priekšlikumu pārskatīt Europass lēmumu. Sociālie partneri un nacionālo centru tīkls (EQF nacionālie koordinācijas punkti (NKP), nacionālie Europass centri un Euroguidance centri) jo īpaši pievērsās tiem priekšlikuma aspektiem, kas saistīti ar nacionālo prasmju koordinācijas punktu racionalizēšanu un izveidošanu.
Sociālie partneri vienojās par problēmām, ko rada pašreizējā prasmju un kvalifikāciju pakalpojumu sadrumstalotība, un kopumā atzinīgi vērtēja ideju par lielāku integrāciju un sinerģiju starp abiem tiešsaistes rīkiem un valstu dienestu vidū. Sociālie partneri arī norādīja, ka nepieciešams izveidot ciešāku saiti ar nacionālajām prasmju aģentūrām un novērošanas centriem, ko vada valstu valdības un paši sociālie partneri. Europass sistēma kopumā tiek atzinīgi vērtēta kā līdzeklis, ko cilvēki var tieši izmantot; jo īpaši Europass CV ir labi zināms un daudz izmantots vienots formāts, kas var palielināt pārredzamību un izpratni. Augstākās izglītības diploma pielikumu, ko izstrādājusi Eiropas Komisijas, Eiropas Padome un UNESCO, plaši izmanto 48 Boloņas procesa valstīs. Šā procesa ietvaros norit darbs pie diploma pielikuma pārskatīšanas, lai nodrošinātu, ka ir ņemtas vērā jaunākās norises augstākās izglītības jomā, un lai tas atbilstu augstākās izglītības studentu un darba devēju vajadzībām. Uzlabojumi nepieciešami arī attiecībā uz kvalifikāciju apliecinošā dokumenta pielikumu. Pastāvīgi centieni pārskatīt abu pielikumu atsevišķus elementus varētu palielināt pārredzamību un pastiprināt izmantošanu.
Viens no galvenajiem secinājumiem, kas gūti apspriešanās laikā ar Europass centriem, EQF nacionālajiem kontaktpunktiem un Euroguidance tīklu, ir tas, ka nepieciešams vairāk uzmanības pievērst karjeras virzības jautājumiem, ko nevar pienācīgi risināt, izmantojot tīmekļa rīkus un pakalpojumus, un tam ir nepieciešama cilvēku klātbūtne un tieša iesaistīšanās. Centri arī aicināja vienkāršot administratīvās procedūras un ilgtermiņa plānošanu salīdzinājumā ar pašreizējo finanšu gadu. Tas būtu saskaņā ar Komisijas priekšlikumu vienkāršot šo politikas tīklu darbības un finansēšanu. Daži centri izteica arī īpašas bažas par to, ka nacionālajiem prasmju koordinācijas punktiem nevajadzētu valsts līmenī pārņemt jau esošo Europass centru, EQF nacionālo kontaktpunktu un Euroguidance centru darbības vai tos apvienot, atgādinot, ka pakalpojumu organizācija valsts līmenī ir subsidiaritātes jautājums. Šajā sakarā dažas dalībvalstis vēlētos saglabāt pašreizējo situāciju, kad šie tīkli ir galvenokārt atsevišķas vienības un tie var būt dažādu valsts pārvaldes iestāžu atbildības jomā. Komisija paskaidroja, ka šī priekšlikuma aspekta mērķis ir vienkāršot administratīvos un koordinācijas mehānismus starp valsts un Eiropas līmeni un vienlaikus palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt cilvēkiem tīklā savienotus pakalpojumus. Galveno ES finansējuma saņēmēju noteiks attiecīgās dalībvalstis, un tā būs galvenā saskarne ar Komisiju saistībā ar darbībām, ko patlaban veic EQF nacionālie koordinācijas punkti, nacionālie Europass centri un Euroguidance centri. Tas tā jau notiek vairākās valstīs 18 . Priekšlikuma mērķis ir radīt lielāku iespēju valsts pakalpojumiem stratēģiskāk izmantot finansējumu ilgāku finansēšanas periodu, bet dalībvalstis lēmumus par īstenošanas un koordinācijas pasākumiem var pieņemt valsts līmenī.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
2015. gadā tika sākts pētījums, lai apkopotu un analizētu septiņus ar prasmēm un kvalifikācijām saistītus portālus (EURES, Europass, ESCO, "Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā", ENIC-NARIC, ES prasmju panorāma un Jaunatnes portāls). Pētījuma mērķis bija labāk izprast problēmas, ar kurām sastopas mērķa lietotāji un/vai ieinteresētās personas. Šī analīze sniedza sākotnēju ieskatu par iespējām uzlabot papildināmību un sinerģiju starp dažādiem tiešsaistes rīkiem un pakalpojumiem.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējums netika veikts. Izstrādājot priekšlikumu, tika apsvērti četri risinājumi, kas pamatojas uz esošajiem ES rīkiem un pakalpojumiem saistībā ar prasmēm un kvalifikācijām un kuru mērķis ir tos pielāgot, racionalizēt un atjaunināt, kā arī nodrošināt labāku koordināciju un sinerģiju. Risinājumi nerada ievērojamu darbības ietekmi dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām. Turpmāk izklāstītie risinājumi nav savstarpēji izslēdzoši, un tāpēc tos var aplūkot atsevišķi vai kopā.
1. risinājums — dokumentēšanas un pieejamības uzlabošana tiešsaistē
Šis risinājums paredz uzlabot un vienkāršot esošos dokumentēšanas rīkus informācijas sniegšanai par prasmēm un kvalifikācijām un uzlabot to pieejamības kvalitāti tiešsaistē. Dokumentēšanas rīki turpinātu darboties neatkarīgi, neradot sinerģiju ar citiem saistītiem rīkiem un pakalpojumiem.
2. risinājums — labāka pakalpojumu integrēšana
Šis risinājums paredz racionalizēt attiecīgos ES rīkus un pakalpojumus saistībā ar prasmēm un kvalifikācijām (Europass, ES prasmju panorāma, "Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā"), lai piedāvātu integrētāku pakalpojumu, kurā visaptveroši un saprotami ņemtas vērā lietotājam vajadzīgās prasmes un kvalifikācijas. Dokumentēšanas rīku, kas paredzēts informācijas sniegšanai par prasmēm un kvalifikācijām, vienkāršošana un uzlabošana tiktu veikta tāpat kā 1. risinājumā, bet ES prasmju panorāmas un portāla "Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā" sniegto informāciju integrētu Europass sistēmā papildus dokumentēšanas rīkiem. Plašāka rīku un pakalpojumu kopuma integrēšana varētu palīdzēt vienkāršot lietotajiem piedāvāto informāciju. ESCO būtu kopēja terminoloģija, ko izmantotu, lai raksturotu prasmes, kompetences, kvalifikācijas un profesijas. Tas veicinātu informācijas pieejamību un skaidrību lietotājiem. Rīku un pakalpojumu integrācija Europass sistēmā palīdzētu tos popularizēt, uzlabotu informētību un mudinātu tos izmantot.
3. risinājums — labāka atbalsta tīklu koordinēšana
Šis risinājums paredz izveidot vienu valsts līmeņa koordinācijas punktu, kas koordinētu darbības, kuras pašlaik veic nacionālie Europass centri, EQF nacionālie koordinācijas punkti un Euroguidance centri. Katrā dalībvalstī tiktu noteikts galvenais ES finansējuma saņēmējs un galvenā saskarne ar Komisiju attiecībā uz darbībām, kuras pašlaik veic nacionālie centri, neierobežojot valsts īstenošanas un koordinācijas pasākumus. Katras valsts koordinācijas punkts racionalizētu un vienkāršotu nacionālo centru darbību un atbalstītu dienestu ciešāku sadarbību, lai uzlabotu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību un izpratni un atbalstītu mūžizglītību un profesionālo orientāciju valsts līmenī. Koordinācijas punkts varētu darboties kā centrālais kontaktpunkts attiecībā uz citiem saistītiem pakalpojumiem, piemēram, prasmju apzināšanas pilnveidošanu.
4. risinājums — rīku labāka sadarbspēja
Saskaņā ar šo risinājumu Europass atbalstītu attiecīgo datu, piemēram, saistīto atvērto datu vai atvērto formātu vai standartu, paziņošanu un integrēšanu no citiem esošajiem ES rīkiem, lai atbalstītu, tostarp arī trešo personu, piemēram, darba tirgus, dažādo datu avotu, rīku un pakalpojumu labāku sadarbspēju. ESCO nodrošinātu vienotu terminoloģiju šajā darbā. Šis risinājums ļautu šīm personām labāk izmantot datus dažādiem mērķiem, tostarp darba piemeklēšanai, un pielāgotu Europass rīkus un pakalpojumus jaunākajām digitālajām tendencēm.
Iespējamā konfigurācija pakalpojumu integrācijai, kā arī saikne un sinerģija ar citiem rīkiem varētu būt šāda:
Bultas norāda uz sinerģiju vai saikni ar integrēto pakalpojumu. Jau pastāvošie portāli ir baltā krāsā; ar zilu krāsu ir norādīti rīka jaunie elementi. ESCO nodrošinās kopīgu terminoloģiju.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas. Priekšlikums nav saistīts ar REFIT.
Lai gan priekšlikums galvenokārt ir vērsts uz Europass sistēmas modernizēšanu un uzlabošanu, tā panāktā sinerģija vienkāršos vairākus ES rīkus un pakalpojumus, kas gadu gaitā ir radīti, izmantojot ad hoc pasākumus, kas nav noteikti juridiskajā pamatā. Šāda vienkāršošana varētu uzlabot to efektivitāti un izmantojamību.
Priekšlikums ir pielāgots internetam un piedāvā risinājumus gan digitālajai, gan fiziskajai videi.
•Pamattiesības
Eiropas Savienībā tiesības uz personas datu aizsardzību ir garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā. Ja šajā lēmumā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie jāveic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 19 , un to valsts īstenošanas pasākumiem, kā arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 20 .
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 21 , kas piemērojama no 2018. gada 25. maija.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Lielākā daļa rīku, uz ko attiecas ierosinātais lēmums, jau pastāv un saņem Savienības finansējumu. Iniciatīvas finansiālā ietekme ir galvenokārt saistīta ar tīmeklī balstīto pakalpojumu IT izstrādes, mitināšanas un uzturēšanas izmaksām ES līmenī.
Savienība nodrošinās finansējumu visaptverošāka tiešsaistes pakalpojuma izstrādāšanai, kā ierosināts iniciatīvā. Īstermiņā būs nepieciešams sākotnējs ieguldījums jaunās Eiropas mēroga tīmekļa platformas jaunai IT izstrādei, taču nevajadzētu rasties neparedzētām izmaksām ES līmenī. Nepieciešamais ieguldījumu apmērs būs atkarīgs no tehnisko IT risinājumu izvēles. Erasmus+ 2016. gada darba programmā ir iekļauti pasākumi tīmekļa pakalpojumu izstrādei saistībā ar prasmēm un kompetencēm, un šim ieguldījumam paredzētā summa ir aptuveni EUR 2 500 000. Šis izstrādes darbs dalībvalstīm vai iesaistītajām valstīm neuzliek finansiālas saistības. Tās tiks aicinātas turpināt sniegt informāciju; šo darbību finansēs no Savienības budžeta, kā tas ir pašlaik.
Ikvienu sākotnējo ieguldījumu izlīdzinās ar ietaupījumiem, ko panāks, izmantojot pašreizējo rīku sinerģiju un ilgtermiņā panākto efektivitāti. Pakalpojumi tiks integrēti jaunajā Europass platformā, tādēļ vairāku platformu darbība būtu jāpārtrauc. Tam būtu jāpalīdz ievērojami ietaupīt finanšu resursus, galvenokārt integrējot dažādo IT rīku un komunikācijas darbību mitināšanu, uzturēšanu un atbalstu. Izmaksas būtu aptuveni EUR 450 000 gadā.
EQF nacionālo kontaktpunktu, nacionālo Europass centru un Euroguidance centru darbības līdzfinansē Komisija, izmantojot programmas Erasmus+ budžetu. Vidējā termiņā nav paredzētas izmaiņas budžetā, kas no Erasmus+ piešķirts ierosināto nacionālo prasmju koordinācijas punktu darbībai. 2016. gadā kopējā summa, ko no ES budžeta piešķīra centriem, ir EUR 7 300 000. Esošie budžeta piešķīrumi nacionālajiem centriem ir sagrupēti vienā piešķīrumā pa valstīm, ko vairākiem gadiem piešķirs vienam saņēmējam katrā dalībvalstī. Tas vienkāršos administratīvās procedūras saistībā ar ziņojumu iesniegšanu, un daudzgadu finansējums ļaus veikt stratēģiskāku plānošanu un resursu izmantošanu salīdzinājumā ar pašreizējo ikgadējo procedūru. Dalībvalstis var faktiski panākt ietaupījumus, samazinot administratīvās izmaksas, kas saistītas ar ziņojumu pārvaldīšanu un divu vai trīs atsevišķu centru finansēšanu. Tādējādi nacionālo prasmju koordinācijas punktu izveidošana neietekmē budžetu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Novērtēšanu paredzēts veikt reizi piecos gados. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, attiecīgi sniegs ziņojumu par panākumiem īstenošanā.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Preambula iepazīstina ar pašreizējo Europass sistēmu un apraksta, kā tā ir saistīta un papildina citus rīkus un pakalpojumus attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām, jo īpaši tos, kas saistīti ar informāciju par mācīšanās iespējām un kvalifikācijām, kā arī prasmju apzināšanu un informāciju.
Neraugoties uz dažiem būtiskiem panākumiem, joprojām ir vairākas problēmas saistībā ar prasmju un kvalifikāciju rīkiem un pakalpojumiem. Šīs problēmas galvenokārt ir saistītas ar pārmaiņām, kas notikušas pēdējos gados, jo īpaši ar mainīgajiem procesiem darba tirgū un jauniem veidiem un vidi izglītības nodrošināšanai. Saistībā ar šīm izmaiņām ir nepieciešams jauns formāts prasmju, kvalifikāciju un pieredzes paziņošanai un jaunas iespējas sazināties un apmainīties ar informāciju.
Informācijas tehnoloģijas ir mainījušas darba tirgus darbību, savukārt Europass sistēma un citi ES rīki ne vienmēr ir izstrādāti tikpat strauji. Pirmkārt, tie ne vienmēr ir pielāgojami tādām jaunām tendencēm kā sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana, mobilās ierīces, lielo datu analīze un tīmekļa rāpuļprogrammas. Pašreizējās Europass sistēmas, ko izveidoja ar Lēmumu 2241/2004/EK, darbības joma un elastīgums ir ierobežots, jo tajā galvenā uzmanība pievērsta dokumentiem un veidnēm, kas vairs neatbilst pašreizējām tendencēm vai tiešsaistes rīku un pakalpojumu vērienam. Neraugoties uz attīstību, dziļāku inovāciju trūkums kavē šo rīku izmantošanu un padara tos mazāk pievilcīgus.
Otrkārt, ES rīki nav pietiekami savstarpēji saistīti, lai varētu saskaņot, atkārtoti izmantot un integrēt datus no dažādiem avotiem un nodrošināt sadarbspēju ar darba tirgus izstrādātajiem rīkiem. Piemēram, dažādie rīki prasmju dokumentēšanai un dažādās sistēmas, formāti un valodas, ko izmanto darba piedāvājumu reģistrēšanai, neļauj darba meklētājiem automātiski piemeklēt brīvās darbvietas un potenciālo kandidātu CV.
Šā iemesla dēļ ir vajadzīga jauna sistēma, kas ietver atbilstošākus rīkus un informāciju gan mācīšanās, gan nodarbinātības nolūkiem, tostarp nepieciešamo prasmju apzināšanu, un kas nodrošina labāku sinerģiju ar attiecīgajiem pakalpojumiem, piemēram, EURES, lai savstarpēji pastiprinātu katra pakalpojuma nozīmi.
Šis ierosinātais lēmums attiecas arī uz tādu valsts līmeņa atbalsta pakalpojumu darbību, kas saistīti ar tādiem rīkiem un pakalpojumiem kā Europass, EQF, kā arī Euroguidance.
1. pantā ir noteikta jaunās Europass sistēmas darbības joma, un tai būtu jāsniedz pakalpojumi prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai; jāpiedāvā iespējas (paš)novērtēt prasmes; jāsniedz attiecīga informācija; un jāatbalsta atvērto standartu izstrāde, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dažādiem rīkiem un sistēmām.
2. pantā ir izklāstītas šajā lēmumā izmantoto terminu definīcijas.
Jaunās Europass sistēmas piedāvātais uzlabotais pakalpojums ir sīki izklāstīts 3. pantā.
Patlaban Europass sistēma ir vērsta uz prasmju dokumentēšanu un piedāvā noteiktu veidņu kopumu, tostarp labi zināmo Europass CV, kas jāaizpilda tiešsaistē un bezsaistē un ir izdrukājams. Saskaņa ar šo priekšlikumu Europass CV joprojām būtu galvenais sistēmas elements, bet tas no tradicionālāka "dokumenta" ar noteiktu veidni tiks izveidots par elastīgāku rīku. CV rīks ļautu sniegt dažāda veida personas datus un informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, ko var viegli pārkārtot un vajadzības gadījumā apvienot dažādās jomās un dažādos formātos. Tādējādi CV būs vieglāk pielāgojams dažādām vajadzībām un situācijām, kas radušās audzēkņiem un darba meklētājiem profesionālās un personiskās dzīves dažādos posmos. CV saglabātu tradicionālās iezīmes, lai to var viegli rediģēt un drukāt, taču lietotāji arī varēs iepazīstināt ar savām prasmēm un kvalifikācijām, izmantojot citus mazāk tradicionālus formātus, tostarp vizuālos materiālus. Tie arī varēs labāk izmantot priekšrocības, ko sniedz sociālie plašsaziņas līdzekļi, mobilās lietojumprogrammas un darba piemeklēšanas rīki. Šī pati pieeja tiks izmantota arī attiecībā uz visiem Europass dokumentiem, lai nodrošinātu, ka tie ir atbilstīgi, pielāgojami un spēj integrēt attiecīgos datus un ka lietotājiem ir rīki, kas atbilst to dažādajām vajadzībām gan tagad, gan nākotnē.
Europass sistēma piedāvās lietotājiem arī iespēju pašiem novērtēt savas prasmes, piemēram, digitālās prasmes, izmantojot ES līmeņa rīkus, un iekļaut datus no citiem ES pašnovērtēšanas rīkiem, piemēram, Youthpass. Visi šie rīki nodrošinās privātpersonām un tiem, kuri vēlas novērtēt un izprast prasmes, vieglāku un vienotāku izpratni par jēdzieniem un rezultātiem. Šādus rīkus nepiedāvā pašreizējā sistēma, izņemot ar Europass dokumentiem saistīto atsauces sistēmu valodu prasmju novērtēšanai.
Papildus dokumentēšanas un (paš)novērtēšanas rīkiem ierosinātā sistēma nodrošinās arī attiecīgo informāciju par kvalifikācijām, mācību iespējām, profesionālās orientācijas iespējām, kvalifikācijas atzīšanas praksi un nepieciešamo prasmju apzināšanu. Lietotāji varēs vienkāršā un vienotā veidā piekļūt šai informācijai, kas palīdzēs izdarīt labāku mācību un karjeras izvēli. Pašreizējā sistēma šādu informāciju nesniedz. Šādu datu apkopošana vienuviet un vienotas terminoloģijas izmantošana (vairākās valodās) palīdzēs lietotājiem vieglāk atrast vajadzīgo informāciju.
Pārskatītā Europass sistēma piedāvās iespēju izstrādāt un izmantot atvērtos standartus, lai uzlabotu elektronisko datu par prasmēm un kvalifikācijām kopīgošanu un apmaiņu.
Lēmums nosaka vispārēju satvaru, bet neparedz noteiktu formātu vai veidni prasmju dokumentēšanai, kā tas ir pašlaik. Tas nodrošinās vajadzīgo elastīgumu, lai pakalpojumus varētu pielāgot nākotnes vajadzībām un tehnoloģiju attīstībai.
4. pantā ir noteikti jaunās sistēmas galvenie principi. Tā jo īpaši nodrošinās dažādās vidēs (formālā, neformālā un ikdienējā) apgūto mācību un prasmju pārredzamību. Pārskatītā Europass sistēma ņems vērā kvalifikācijas līmeņus, kas noteikti Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā, lai informāciju par kvalifikācijām dažādās valstīs (gan ES, gan ārpus ES) būtu pārredzamāka un salīdzināmāka.
Atvērto standartu izmantošana nodrošinās pakalpojumu sadarbspēju. Jebkāda attīstība, kas panākta saistībā ar šo lēmumu, neskar lēmumus, kas pieņemti, īstenojot EURES regulu, un tā papildinās jebkādu turpmāku tehnisko attīstību.
Lai palielinātu Eiropas pievienoto vērtību un informētību par rīkiem un pakalpojumiem, Europass tiks nodrošināta visās ES oficiālajās valodās. Tehnoloģiju izmantošana un nozīme un vajadzība nodrošināt spēju pielāgoties mainīgajām vajadzībām ir noteikta juridiskajā tekstā.
5. pants paredz Europass kvalifikāciju pielikumu(-us). Šajā pantā tiek pausts atbalsts tam, ka pilnvarotas personas, izmantojot standarta dokumentus, sniedz informāciju par personas iegūtās kvalifikācijas būtību. Kvalifikācijas pielikums(-i) ietvers esošos pielikumus (diploma pielikumu un pielikumu kvalifikāciju apliecinošam dokumentam), kas paredzēti Lēmumā 2241/2004/EK. Šajā sakarā minētajā pantā īpaši atzīst, ka ir nepieciešama sadarbība jo īpaši starp Komisiju un Eiropas Padomi un UNESCO, kas ir diploma pielikuma līdzīpašnieki.
6. pants nosaka Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO) par kopīgu atsauci, lai atbalstītu informācijas un dokumentu apmaiņu par profesijām, prasmēm un kvalifikācijām un elektronisko dokumentu meklēšanu vai salīdzināšanu. Izmantojot vienotu terminoloģiju, meklēšana kļūs vienkāršāka un varēs labāk izmantot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, tīmekļa rāpuļprogrammu. Tas ir īpaši noderīgi darbvietas meklēšanai, darba piemeklēšanai, izglītības un apmācības iespēju meklēšanai, kā arī profesionālajai orientācijai. Šīs iezīmes ir tieši atbalstīs Europass piedāvātos pakalpojumus. Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācijas jēdziens jau ir iekļauts EURES regulā. Šis lēmums dod iespēju oficiāli izveidot ESCO, jo īpaši tāpēc, ka EURES regulā tiek ņemti vērā tikai divi ESCO pīlāri (i) profesijas, ii) zināšanas, prasmes un kompetences), neietverot trešo (kvalifikācijas). ESCO de facto tiek izmantota kā vienota klasifikācija EURES sistēmā, tādēļ tās formāla izveidošana saistībā ar Europass palīdzētu iekļaut kvalifikāciju aspektu un nodrošināt, kas šis aspekts arī tiek ņemts vērā. Europass lēmuma pamatā ir 165. un 166. pats par izglītību un apmācību, un sistēma ir skaidri vērsta uz izglītības jomu, tādēļ šis ir vispiemērotākais gadījums, lai ieviestu ESCO.
7. pants attiecas uz lēmuma izpildi un pārraudzību. Komisija jo īpaši uzraudzīs šo rīku efektivitāti un nacionālo prasmju koordinācijas punktu sniegtās informācijas konsekvenci.
8. pantā ir sīki izklāstīti dalībvalstu galvenie uzdevumi, jo īpaši attiecībā uz to, kā izraudzīties un pārvaldīt nacionālo prasmju koordinācijas punktu, kura pienākums būs koordinēt darbības, kas saistītas ar Europass lēmuma īstenošanu, un veikt noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar EQF, apstiprināšanu, nepieciešamo prasmju apzināšanu un norādījumiem. Ir noteiktas nacionālo prasmju koordinācijas punktu pilnvaras un uzdevumi. Minētajā pantā arī noteikts, ka attiecīgos valsts līmenī pieejamos datus un informāciju sniedz, lai tos ievadītu Europass rīkos un atjauninātu tos. Paredzēts, ka koordinācijas punkti ir galvenais finansējuma saņēmējs un galvenā saikne ar ES, turpretim iekšējie īstenošanas un organizatoriskie pasākumi ir dalībvalstu un iesaistīto valstu ziņā.
9. pantā ir norādīts, ka šajā lēmumā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Tas ietver ES datu aizsardzības tiesību aktus, kas piemērojami dalībvalstīs (valsts pasākumi to īstenošanai) un Savienības iestādēm, jo arī Komisija ir iesaistīta personas datu apstrādē. Europass sistēmā tiek sniegti, apstrādāti personas dati un, iespējams, notiek to apmaiņa, tādēļ lietotāji jo īpaši ir jāinformē par šādu apstrādi, tiem jādod sava piekrišana datu apstrādei un jābūt iespējai pieprasīt savus personas datus dzēst.
Sīkāka informācija par vērtēšanu ir izklāstīta 10. pantā.
11. pantā ir uzskaitītas valstis, kuras var piedalīties sistēmā. Šis aspekts netiek mainīts salīdzinājumā ar pašreizējo lēmumu, jo nav pierādījumu par nepieciešamību paplašināt vai samazināt dalībnieku skaitu. Tomēr sistēmā sniegtā informācija par prasmēm un kvalifikācijām attieksies uz lielāku valstu un izglītības sistēmu skaitu, lai ņemtu vērā cilvēku plūsmu, kas dodas uz citām pasaules valstīm un ierodas no tām.
12. pantā ir izklāstīti finanšu noteikumi.
Ar 13. pantu atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass). Ņemot vērā jaunajā priekšlikumā paredzētās izmaiņas attiecībā uz būtību un mērķi, iepriekšējais lēmums ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tekstu.
14. pantā noteikts lēmuma spēkā stāšanās datums.
2016/0304 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 22 ,
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 23 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Indivīdiem, meklējot darbu vai pieņemot lēmumus par to, ko un kur mācīties, studēt vai strādāt, nepieciešama piekļuve informācijai par esošajām iespējām, instrumentiem prasmju novērtēšanai un līdzekļiem informācijas sniegšanai par savām prasmēm un kvalifikācijām.
(2)Indivīdiem, darba devējiem un kompetentajām iestādēm ievērojamas grūtības rada atšķirības valodā, definīcijās, dokumentu formātos, kā arī novērtēšanas un kvalifikācijas apstiprināšanas metodēs. Šīs problēmas jo īpaši rodas gadījumos, kad personas pārvietojas no vienas valsts uz citu, tostarp uz trešām valstīm, un arī meklējot jaunu darbu vai iesaistoties mācībās. Lai risinātu šīs problēmas, ir vajadzīga skaidra informācija un kopīga izpratne.
(3)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2241/2004/EK 24 izveidoja sistēmu šo problēmu risināšanai. Tās mērķis bija panākt kvalifikāciju un kompetenču labāku pārskatāmību, izmantojot dokumentu portfeli ar nosaukumu “Europass”, ko indivīdi var brīvprātīgi izmantot. Europass sistēmas īstenošanai ar Lēmumu 2241/2004/EK arī izveidoja nacionālās struktūras, kas zināmas kā nacionālie Europass centri.
(4)Lai sasniegtu galveno mērķi, Europass sistēma tika vērsta uz rīkiem prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai. Šie rīki tika plaši izmantoti. Nacionālo Europass centru darbības sniedz atbalstu un sekmē prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanu 25 .
(5)Europass portfelī bija piecas dokumentu veidnes. Izmantojot Europass Curriculum Vitae (CV) veidni, cilvēki var aizpildīt savu CV standartizētā formātā. Desmit gadu laikā tiešsaistē ir izveidoti vairāk nekā 60 miljoni Europass CV. Divas kvalifikāciju pielikumu veidnes, proti, Europass diploma pielikums 26 un Europass kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, sniedz informāciju par kvalifikācijas saturu un mācību rezultātiem, kā arī par izglītības sistēmu kvalifikācijas izdošanas valstī. Europass valodu pase tiek izmantota, lai raksturotu valodu prasmes. Europass mobilitātes dokuments apraksta prasmes, kas iegūtas ārvalstīs, iesaistoties mobilitātes projektos, lai iegūtu mācību vai darba pieredzi.
(6)Tomēr Europass portfelis ir tikai viens no vairākiem rīkiem un instrumentiem, kas ieviesti Savienības līmenī, lai uzlabotu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību un izpratni.
(7)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai 27 (turpmāk – "EQF") izveidoja kopēju atsauces sistēmu, lai palīdzētu personām un organizācijām salīdzināt dažādas kvalifikācijas sistēmas un šo sistēmu dažādos kvalifikāciju līmeņus.
(8)Portāls "Mācību iespējas un kvalifikācijas Eiropā" 28 nodrošina piekļuvi informācijai par mācību iespējām un kvalifikācijām, ko piedāvā dažādas izglītības sistēmas Eiropā, un par nacionālo kvalifikācijas sistēmu salīdzināšanu, izmantojot EQF.
(9)ES prasmju panorāma 29 sniedz informāciju par prasmēm dažādās profesijās un konkrētās nozarēs, tostarp par pieprasījumu un piedāvājumu valsts līmenī.
(10)Komisija rosināja izstrādāt Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju sistēmu (ESCO) kā vienotas terminoloģijas un darbības rīku izglītībai/mācībām un darbam 30 . ESCO strukturē ES darba tirgum un izglītībai un mācībām svarīgus jēdzienus trijos savstarpēji saistītos pīlāros: i) profesijas, ii) zināšanas, prasmes un kompetences, un iii) kvalifikācijas. ESCO pīlārus var papildināt ar vārdu krājumiem, kas attiecas uz saistītajām jomām, piemēram, darba vidi, izglītības un apmācības jomu vai tautsaimniecības nozari.
(11)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/589 31 izveido Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), kas ir nodarbinātības dienestu tīkls un mehānisms automātiskai darbvietu piemeklēšanai cilvēkiem, izmantojot EURES kopīgo IT platformu. Lai varētu apmainīties ar informāciju par brīvajām darbvietām un tās piemeklēt kandidātiem, šim mehānismam ir vajadzīgs kopīgs, daudzvalodu prasmju, kompetenču un profesiju saraksts. Izstrādājot ESCO, Komisija nodrošina ar profesiju, prasmju un kompetenču un kvalifikāciju daudzvalodu klasifikācijas sistēmu, kas ir piemērota šim mērķim.
(12)Darba tirgus procesi, piemēram, darbvietu publicēšana, darba pieteikumi, prasmju novērtēšana un pieņemšana darbā, arvien vairāk tiek pārvaldīti tiešsaistē, izmantojot tādus rīkus kā sociālos plašsaziņas līdzekļus, lielos datus un citas tehnoloģijas. Kandidātu atlasi pārvalda, izmantojot rīkus un procesus, kas meklē informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, kuras iegūtas formālā, ikdienējā un neformālā vidē.
(13)Dažādi izglītības sniedzēji aizvien biežāk piedāvā izglītību un apmācību jaunos veidos un vidēs, jo īpaši izmantojot digitālās tehnoloģijas un platformas. Tāpat prasmju, pieredzes un mācību sasniegumus atzīst dažādos veidos, piemēram, ar digitālajiem atvērtajiem žetoniem. Tie ir zināmi un tiek izmantoti attiecībā uz prasmēm, kas iegūtas neformālās mācīšanās vidē, piemēram, darbā ar jaunatni.
(14)Ir atzīts, ka arvien lielāka nozīme ir transversālajām jeb vispārīgajām prasmēm, kuras var izmantot dažādās jomās. Cilvēkiem ir vajadzīgi rīki un norādījumi par to, kā pašnovērtēt un raksturot šīs un citas prasmes, piemēram, digitālās vai valodas prasmes.
(15)Parasti informācija par iegūtajām prasmēm un kvalifikāciju tiek norādīta CV un apliecinošos dokumentos, piemēram, apliecībās vai diplomos. Patlaban cilvēki sniedz informāciju par prasmēm un kvalifikācijām, arī izmantojot jaunus rīkus. Šie rīki atvieglo prasmju un kvalifikāciju uzrādīšanu dažādos tiešsaistes un digitālos formātos, kā arī dod iespēju cilvēkiem pašiem novērtēt savas prasmes, kas iegūtas dažādos apstākļos.
(16)Brīvo darbvietu un citu darba tirgus tendenču analīze ir vispāratzīts veids, kā pilnveidot nepieciešamo prasmju apzināšanu, lai izprastu prasmju trūkuma problēmas un kvalifikāciju neatbilstību. Tādu informācijas tehnoloģiju izmantošana kā tīmekļa rāpuļprogramma un lielie dati palīdz uzlabot nepieciešamo prasmju apzināšanu un tādējādi risināt prasmju neatbilstības problēmu.
(17)Patlaban Europass sistēmā uzsvars tiek likts uz dokumentēšanu, taču tas ir pārāk ierobežots, lai atbilstu pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Lai sniegtu informāciju par prasmēm un kvalifikācijām un pieņemtu lēmumus par nodarbinātību vai mācību iespējām, lietotājiem ir vajadzīga piekļuve attiecīgai informācijai un rīkiem, kas palīdz izprast prasmes un kvalifikācijas, kā arī rīki, piemēram, savu prasmju un kvalifikāciju dokumentēšanai.
(18)Savienības rīki un pakalpojumi attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijam būtu jāpielāgo mainīgajai praksei un tehnoloģiju attīstībai, lai nodrošinātu to aktualitāti un vērtību lietotājiem. Tas būtu jāpanāk, cita starpā, radot lielāku sinerģiju starp saistītajiem, arī trešo personu izstrādātajiem rīkiem un pakalpojumiem, lai piedāvātu visaptverošākus un efektīvus pakalpojumus.
(19)Pārskatītajā Europass sistēmas pieejā būtu jāņem vērā visu potenciālo lietotāju, tostarp studentu, darba meklētāju, darba ņēmēju, darba devēju, konsultāciju pakalpojumu sniedzēju, valsts nodarbinātības dienestu, sociālo partneru, izglītības un apmācību sniedzēju, darba ar jaunatni organizāciju un politikas veidotāju vajadzības.
(20)Pakalpojumi būtu jāsniedz tiešsaistē Savienības līmenī. Pakalpojumos būtu jāiekļauj arī atvērtu standartu, metadatu shēmas un semantisko aktīvu izstrādāšana un izmantošana, lai sekmētu efektīvu informācijas apmaiņu, piemērotus autentifikācijas pasākumus, kas nodrošina digitālo dokumentu ticamību un nepieciešamo prasmju apzināšanu un informāciju. Turklāt atbalsta pakalpojumiem valsts līmenī būtu jāveicina un jānodrošina piekļuve plašam lietotāju lokam, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem.
(21)Tāpēc ar Lēmumu 2241/2004/EK izveidotā Europass sistēma būtu jāaizstāj ar jaunu sistēmu, lai risinātu mainīgās vajadzības.
(22)EURES ir sadarbības tīkls, kas atbild par informācijas apmaiņu un sekmē mijiedarbību starp darba meklētājiem un darba devējiem. Tas sniedz bezmaksas palīdzību darba meklētājiem, kuri vēlas pārcelties uz citu valsti, un palīdz darba devējiem, kuri vēlas pieņemt darbā darbiniekus no citām valstīm. Būtu jānodrošina sinerģija un sadarbība starp Europass un EURES, lai pastiprinātu abu pakalpojumu ietekmi.
(23)CV veidnei(-ēm), tostarp izveidotajai Europass CV veidnei, un kvalifikāciju pielikuma veidnei(-ēm) vajadzētu veidot daļu no sistēmas. Veidnes būtu jādara pieejamas tiešsaistē.
(24)Izraugoties nacionālo prasmju koordinācijas punktus kā galveno saskarni un Savienības finansējuma saņēmēju, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras un ziņojumu iesniegšana un veicināta lielāka sadarbība un koordinācija starp valstu dienestiem, tostarp esošajiem nacionālajiem Europass centriem, EQF nacionālajiem koordinācijas punktiem un Euroguidance tīklu, neskarot valsts īstenošanas un organizēšanas pasākumus.
(25)Personas datu apstrādei, ko veic saskaņā ar šo lēmumu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, kā arī valstu pasākumus to īstenošanai.
(26)Dalībai jaunajā programmā vajadzētu būt atvērtai pievienošanās valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un Savienības kandidātvalstīm, ņemot vērā to ilgstošo interesi un sadarbību ar Savienību šajā jomā. Dalībai vajadzētu būt saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem tiesību instrumentos, kas reglamentē attiecības starp Savienību un šīm valstīm. Informācija par prasmēm un kvalifikācijām, ko sniegs Europass sistēmā, nāks no dažādām valstīm un izglītības sistēmām, ne tikai no iesaistītajām valstīm, un atspoguļos migrācijas plūsmas no un uz citām pasaules daļām.
(27)Komisija nodrošinās platformu sadarbībai ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai garantētu vispārēju saskaņotību šā lēmuma īstenošanā un uzraudzībā.
(28)Tā kā šā lēmuma mērķi, proti, izveidot visaptverošu un sadarbspējīgu rīku, pakalpojumu un informācijas sistēmu nodarbinātības un izglītības nolūkiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā rīcības ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt īstenošanas pasākumus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā noteikti vienīgi pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(29)Darbības, kas veiktas saistībā ar šo lēmumu, balstīsies uz Savienības aģentūru, jo īpaši Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop), zināšanām savā kompetences jomā,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
1.Ar šo lēmumu izveido Eiropas sistēmu, kura ietver tīmekļa rīkus, informāciju un atvērtu standartu izstrādi, lai atbalstītu prasmju un kvalifikāciju pārredzamību un izpratni. Sistēma ir pazīstama kā Europass.
2.Europass pārvalda Komisija un atbalsta nacionālie prasmju koordinācijas punkti.
3.Europass lietošana neuzliek nekādas saistības un nepiešķir nekādas tiesības, kas nav paredzētas šajā lēmumā.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
(a)"kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums" ir dokuments, ko pievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošam dokumentam, lai trešās personas varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus guvis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;
(b)"diploma pielikums" ir dokuments, ko pievieno augstākās izglītības diplomam, lai trešās personas varētu vieglāk saprast mācību rezultātus, kurus guvis kvalifikācijas saņēmējs, kā arī pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu;
(c)"Europass kvalifikāciju pielikuma dokumenti" ir dokumentu kopums, tostarp diploma pielikums un kvalifikāciju apliecinoša dokumenta pielikums, ko izsniegušas 5. pantā minētās kompetentās iestādes;
(d)"metadati" ir dati, kas sniedz informāciju par citiem datiem, ko izmanto Europass dokumentos;
(e)“metadatu shēma” ir metadatu elementu apraksts, to iespējamās vērtības, vērtību obligātuma līmenis un attiecības starp šiem metadatu elementiem;
(f)"nodarbošanās" ir darbvietu grupa, kas ietver līdzīgus uzdevumus un kam vajadzīgs līdzīgu prasmju kopums;
(g)"organizācijas" ir darba devēji, personāla atlases speciālisti, izglītības un mācību iestādes un citas ieinteresētās personas, kas ir ieinteresētas izglītības, apmācības un nodarbinātības jautājumos;
(h)"kvalifikācija" ir oficiāls pārbaudes un atzīšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta iestāde konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus atbilstoši konkrētiem standartiem;
(i)"semantiskie aktīvi" ir izteikti atkārtoti izmantojamu metadatu vai atsauces datu kopums, piemēram, kodu saraksti, taksonomijas vai vārdnīcas, ko izmanto sistēmas pilnveidošanai;
(j)"prasmju novērtēšana" ir process vai metode, ko izmanto, lai novērtētu, noteiktu un raksturotu indivīdu prasmes. Tas var ietvert pašnovērtējumu vai trešās personas apliecinātu novērtējumu;
(k)"standarti" ir atzīta vienošanās par kritērijiem vai specifikācijām attiecībā uz produktu, pakalpojumu, procesu vai metodi, tostarp metadatu shēmu un semantiskajiem aktīviem.
3. pants
Rīki un informācija
1.Europass nodrošina šādus tīmekļa rīkus:
(a)rīki personīgas informācijas dokumentēšanai dažādos formātos, tostarp curriculum vitae (CV) veidnes;
(b)rīki individuālo prasmju (paš)novērtēšanai, tostarp izmantojot anketas, atsaucoties uz izveidotiem prasmju aprakstiem vai integrējot datus no citiem pastāvošiem ES pašnovērtēšanas rīkiem, piemēram, Youthpass;
(c)Europass kvalifikāciju pielikuma veidne(-es), kā minēts 5. pantā;
(d)rīki, kas vajadzīgi, lai atbalstītu organizāciju informācijas iesniegšanu un apmaiņu.
2.Europass sniedz šādu informāciju:
(a)pieejamās mācīšanās iespējas;
(b)iespējas atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos;
(c)atzīšanas prakse un lēmumi dažādās valstīs, tostarp trešās valstīs, lai palīdzētu indivīdiem un citām ieinteresētajām personām izprast kvalifikācijas;
(d)pakalpojumi, kas sniedz norādes par izglītības iespējām un karjeras izaugsmi;
(e)analīze par prasmju piedāvājuma un pieprasījuma tendencēm un cita veida prasmju apzināšana, tostarp ģeogrāfiskā un nozares mērogā, izmantojot tehniskos līdzekļus, piemēram, lielo datu analīzi un tīmekļa rāpuļprogrammu;
(f)papildu informācija par prasmēm un kvalifikācijām, kas varētu būt būtiska to migrantu, kuri ierodas vai uzturas Savienībā, īpašām vajadzībām, lai atbalstītu viņu integrāciju.
3.Europass atbalsta sadarbību atvērtu standartu, tostarp metadatu shēmu un semantisko aktīvu izstrādē, izmantošanā un izplatīšanā, lai veicinātu efektīvāku dalībvalstu un trešo personu apmaiņu ar informāciju par prasmēm un kvalifikācijām ES līmenī. Šā darba atbalstam izmanto 6. pantā minēto daudzvalodu klasifikāciju sistēmu ESCO (Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju).
4. pants
Galvenie principi un iezīmes
1.Europass piedāvāto informāciju un atvērtos standartus publicē bez maksas dalībvalstu un citu ieinteresēto personu brīvprātīgai atkārtotai izmantošanai.
2.Europass cenšas uzlabot pārredzamību un izpratni par izglītību, kas iegūta formālās, neformālās un ikdienējās mācībās, tostarp izmantojot praktisko pieredzi un mobilitāti.
3.Europass ietver rīkus, kas veicina prasmju izpratni, izmantojot trešo personu novērtējumus un indivīdu pašdeklarāciju.
4.Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EQF) izmanto kā atbalsta sistēmu informācijas sniegšanai Europass. EQF tiks minēta informācijā par kvalifikācijām, valstu izglītības un apmācības sistēmu aprakstos un citos attiecīgos dokumentos.
5.Europass izmanto ar 6. pantu izveidoto Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO), lai nodrošinātu dokumentēšanas un informācijas sniegšanas rīku semantisku sadarbspēju. Turklāt ESCO nodrošina platformu sadarbspējai ar citiem attiecīgajiem pakalpojumiem, piemēram, ar darba tirgus izveidotajiem pakalpojumiem
6.Europass sistēma var ietvert iespēju lietotājiem uzglabāt personas datus, piemēram, personisko profilu.
7.Europass atbalsta autentifikācijas pakalpojumus attiecībā uz visiem digitālajiem dokumentiem vai informāciju par prasmēm un kvalifikācijām.
8.Europass tīmekļa rīkus nodrošina Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
9.Europass atjaunina atbilstīgi tehnoloģiskajam progresam, kā arī izmaiņām darba tirgos un izglītības un mācību iespējās.
10.Europass izmanto, lai atbalstītu un nodrošinātu sinerģiju ar citiem ES līmenī un valstu līmenī piedāvātajiem rīkiem un pakalpojumiem. Atvērto metadatu shēmu izstrādā atbilstoši tehniskajiem standartiem, ko piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/589.
5. pants
Europass kvalifikāciju pielikums(-i)
1.Europass kvalifikāciju pielikumu(-us) izdod attiecīgās valsts kompetentās iestādes saskaņā ar veidnēm, ko izstrādājusi Eiropas Komisija un citas ieinteresētās personas 32 , piemēram, Eiropas Padome un UNESCO.
2.Europass kvalifikāciju pielikuma veidnes:
(a)ievēro attiecīgās valsts iestādes, aizpildot un izdodot pielikumus. Jo īpaši ir jāievēro katra posteņa secība un jāaizpilda visi lauki, lai nodrošinātu, ka pielikums ir viegli saprotams un tajā tiek sniegta pilnīga informācija;
(b)ir pieejamas, izmantojot Europass tīmekļa rīkus;
(c)ir oficiālajās Eiropas Savienības valodās;
(d)regulāri pārskata, lai nodrošinātu pielikumu atbilstību un izmantojamību.
3.Visus Europass kvalifikāciju pielikuma dokumentus, ko izdod pilnvarotas iestādes, izsniedz automātiski un bez maksas elektroniskā veidā, valsts valodā un/vai plaši lietotā Eiropas valodā saskaņā ar procedūrām, par ko izdevējstruktūras panākušas vienošanos ar 8. pantā minētajiem nacionālajiem prasmju koordinācijas punktiem, un atbilstoši procedūrām, par kurām vienojušās Eiropas Komisija un ieinteresētās personas.
6. pants
Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO)
1.Komisija pārvalda daudzvalodu jēdzienu klasifikāciju, kas attiecas uz ES darba tirgu un izglītības un apmācības sistēmu un kas ir pazīstama kā Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (ESCO).
2.ESCO klasifikācija tieši atbalsta Europass darbību, nodrošinot kopēju atsauces terminoloģiju informācijas un dokumentu apmaiņai par prasmēm un kvalifikācijām, darba meklēšanai, darba piemeklēšanai, izglītības un apmācības iespēju rašanai, kā arī sniedzot norādes par izglītību un profesionālo orientāciju.
7. pants
Īstenošana un uzraudzība
1.Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm:
(a)izstrādā tīmekļa rīkus Europass darbībai;
(b)nodrošina, ka atbilstošas popularizēšanas un informēšanas darbības tiek veiktas Savienības un valsts līmenī, lai sasniegtu attiecīgos lietotājus un ieinteresētās personas;
(c)regulāri atjaunina Europass;
(d)regulāri atjaunina ESCO klasifikāciju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un ar tādām ieinteresētajām personām kā sociālie partneri, profesionālās apvienības, izglītības un mācību iestādes, pētniecības institūti, statistikas iestādes un nodarbinātības dienesti.
2.Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas Savienības un valstu līmenī ir iesaistītas šā lēmuma īstenošanā.
3.Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm jo īpaši:
(a)veicina un pārrauga Europass tīmekļa rīku efektivitāti un atjaunina un pilnveido Europass pakalpojumus atbilstīgi lietotāju vajadzībām;
(b)pārrauga to, cik efektīvs ir atbalsts, lai nodrošinātu atvērto standartu, metadatu shēmas un semantisko aktīvu sadarbspēju;
(c)atbalsta Regulas (ES) 2016/589 14. panta īstenošanu saistībā ar ESCO klasifikāciju, un atbalsta ESCO pastāvīgu atjaunināšanu;
(d)atbalsta prasmju apzināšanas pilnveidošanu, tostarp paredzēšanu un prognozēšanu;
(e)atbalsta informācijas apmaiņu par atzīšanas praksi un lēmumiem;
(f)atbalsta virzības politikas un profesionālās orientācijas pakalpojumu izstrādi;
(g)pārrauga nacionālo prasmju koordinācijas punktu darbību, tādas informācijas konsekvenci, ko tie sniedz prasmju piedāvājuma un pieprasījuma tendenču analīzei, un informāciju, ko sniedz par mācību iespējām attiecīgajā portālā Savienības līmenī;
(h)izveido salīdzinošu izvērtēšanu un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm.
4.Komisija vajadzības gadījumā ziņo par progresu pēc šā lēmuma pieņemšanas attiecīgo izglītības/apmācības un nodarbinātības politikas satvaru kontekstā.
8. pants
Dalībvalstu uzdevums
1.Katra dalībvalsts atbild par šā lēmuma īstenošanu valsts līmenī. Šajā nolūkā dalībvalstis:
(a)atbilstoši valsts apstākļiem izraugās un pārvalda nacionālo prasmju koordinācijas punktu, lai atbalstītu šajā lēmumā minēto valsts pakalpojumu koordināciju un sadarbību;
(b)izmantojot nacionālo prasmju koordinācijas punktu, nodrošina, lai valsts līmenī savlaicīgi un efektīvi tiktu sniegti dati un informācija Europass sistēmas atjaunināšanai;
(c)nodrošina Europass lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai vai datiem, kas pieejami attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši, piekļuvi informācijai par mācību iespējām, kvalifikācijām un kvalifikāciju sistēmām un piekļuvi semantiskajiem aktīviem valsts līmenī;
(d)sniedz pierādījumus, ar ko pamato novērtējumu, kā aprakstīts šā lēmuma 10. pantā, jo īpaši datus par rīku faktisko lietošanu un lietotāju apmierinātību.
2.Katrs nacionālais prasmju koordinācijas punkts:
(a)sadarbojoties ar attiecīgajām valsts organizācijām, koordinē darbības, kas saistītas ar Europass rīku un pakalpojumu īstenošanu valsts līmenī;
(b)sekmē un sniedz informāciju par izglītības un profesionālo virzību un padara publiski pieejamu informāciju par mācību iespējām valsts līmenī un Savienības tīmekļa rīkā;
(c)uzrauga uz pierādījumiem balstītas un aktuālas informācijas vākšanu un izplatīšanu par prasmēm valsts un reģionālā līmenī;
(d)atbalsta nacionālo sistēmu kvalifikāciju līmeņu pārredzamu pielīdzināšanu EQF, sniedz informāciju par EQF valsts ieinteresētajām personām un dara zināmus pielīdzināšanas procesā gūtos rezultātus, un informē par kvalifikācijām Savienības tīmekļa rīkā;
(e)atbalsta sadarbību valsts līmenī starp valsts un privātā sektora ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas saistīti ar prasmēm ekonomikas nozarēs;
(f)iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas darbībās to atbildības jomā;
(g)īsteno vai atbalsta citas darbības, par ko vienojusies Komisija un dalībvalstis ES līmenī.
3.Nacionālie prasmju koordinācijas punkti saņem Savienības finansējumu, ko piešķir šī lēmuma īstenošanai.
9. pants
Datu apstrāde un aizsardzība
Šajā lēmumā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar ES tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši Direktīvu 95/46/EK un Regulu (EK) Nr. 45/2001 33 .
10. pants
Novērtēšana
1.Piecu gadu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu.
2.Novērtējumu veic neatkarīga struktūra, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis.
11. pants
Iesaistītās valstis
1.Šajā lēmumā minētajās darbībās var piedalīties valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, kas nav ES valstis, saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
2.Savienības kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis arī var piedalīties saskaņā ar to Eiropas nolīgumiem.
12. pants
Finansiālie noteikumi
Šā lēmuma īstenošanu līdzfinansē ar Savienības programmām. Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi finanšu shēmai.
13. pants
Atcelšana
Lēmumu Nr. 2241/2004/EK atceļ.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
