EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 591 final

2016/0286(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 303}
{SWD(2016) 304}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

2015. gada maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai 1 ” (“DVT stratēģija”) Komisija plānoja 2016. gadā nākt klajā ar priekšlikumiem vērienīgai tiesiskā regulējuma uzlabošanai elektronisko sakaru jomā. Uzlabošanas mērķis cita starpā ir nodrošināt efektīvāku institucionālās sistēmas regulējumu, lai, veidojot pareizos apstākļus digitālajam vienotajam tirgum, telesakaru noteikumus padarītu piemērotus mērķim. Tas ietver ļoti jaudīgu savienojamības tīklu izvietošanu, koordinētāku radiofrekvenču spektra pārvaldību bezvadu tīkliem un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu progresīviem digitālajiem tīkliem un inovatīviem pakalpojumiem. Paziņojumā norādīts, ka mainīgais tirgus un tehnoloģiskie apstākļi rada nepieciešamību stiprināt institucionālo sistēmu, palielinot Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomu.

Rezolūcijā par virzību uz “Digitālā vienotā tirgus aktu” 2 Eiropas Parlaments aicināja Komisiju turpināt integrēt digitālo vienoto tirgu, nodrošinot efektīvāku institucionālo sistēmu. To var izdarīt, nostiprinot BEREC lomu, spējas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai, pirmkārt, panāktu saskanīgu tiesiskā regulējuma piemērošanu elektronisko sakaru jomā, otrkārt, nodrošinātu BEREC efektīvu pārraudzību pār vienotā tirgus attīstību un, treškārt, atrisinātu pārrobežu strīdus. Šajā saistībā Eiropas Parlaments uzsvēra arī nepieciešamību palielināt BEREC finanšu resursus un cilvēkresursus un vēl vairāk pilnveidot tā pārvaldības struktūru.

Šis priekšlikums ir jāskata saistībā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru tiek radīts Eiropas Elektronisko sakaru kodekss (“Direktīva”). Priekšlikumā BEREC tiek uzticēti papildu uzdevumi, kas palīdzētu nodrošināt konsekventu tiesiskā regulējuma īstenošanu. Tas savukārt sekmētu elektronisko sakaru tirgus attīstību visā Eiropas Savienībā. Turklāt BEREC veicinātu arī piekļuvi ļoti jaudīgai datu savienojamībai un tās izplatību, konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī ES iedzīvotāju interešu aizsardzību. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt BEREC institucionālo lomu un uzlabot tā pārvaldības struktūru, pārveidojot BEREC par aģentūru, lai padarītu to piemērotu turpmāko uzdevumu veikšanai.

Kopš pienākumu uzņemšanās 2010. gadā un pilna apmēra darbības uzsākšanas 2011. gadā BEREC un BEREC birojs (“BEREC birojs”) ir labvēlīgi ietekmējuši tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu. Tie ir nodrošinājuši arī vērtīgas īpašās tehniskās zināšanas valstu regulatīvajām iestādēm (“VRI”) un ES iestādēm. Ar Regulu (ES) Nr. 2015/2120 BEREC nesen ir noteikti papildu uzdevumi. Tie ietver pamatnostādņu sagatavošanu par VRI pienākumu izpildi attiecībā uz atvērtu piekļuvi internetam, kā arī atzinumu sagatavošanu par īstenošanas aktu projektiem, kas Komisijai jāpieņem par ES mēroga viesabonēšanu un atsevišķiem ziņošanas pienākumiem. Direktīvas priekšlikumā, kas papildina šo priekšlikumu, BEREC uzticēti jauni papildu uzdevumi, piemēram, lielāka nozīme konsultāciju mehānismā par tirgus regulēšanas līdzekļiem, pamatnostādņu nodrošināšana VRI par ģeogrāfiskiem apsekojumiem, kopīgu pieeju veidošana pārrobežu galalietotāju pieprasījuma apmierināšanai, atzinumu sniegšana par valstu pasākumu projektiem attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu (radiofrekvenču spektra salīdzinošā izvērtēšana) un reģistra izveidošana par numuru izmantošanu ārpus teritorijas un pārrobežu mehānismiem, kā arī par elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

BEREC un BEREC biroja loma ir ievērojami pastiprinājusies, jo īpaši pārrobežu jautājumos (piemēram, iekārtu savstarpējās saziņas (M2M) pakalpojumi vai starptautiskais pieprasījums uzņēmējdarbībā), un ir gūta pieredze, nodrošinot tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu. Šķiet piemēroti un nepieciešami izmantot šo pieredzi, apvienojot abas struktūras vienā pilntiesīgā aģentūrā. Jaunajai aģentūrai, kurai būs plašākas pilnvaras, būtu jāturpina BEREC darbs un VRI īpašo zināšanu apkopošana. Tā kā BEREC zīmols jau ir kļuvis pazīstams, un mēs vēlamies to izmantot, turklāt nosaukuma maiņa radītu vērā ņemamas izmaksas, jaunajai aģentūrai būtu jāsaglabā BEREC nosaukums.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

BEREC skaidrie mērķi padara šo priekšlikumu ļoti sinerģisku ar citām DVT stratēģijā iekļautajām iniciatīvām. To nodrošina tas, ka elektronisko sakaru tīklos sniegtie savienojamības pakalpojumi darbojas kā pamats digitālo produktu un pakalpojumu izplatīšanai.

Priekšlikums papildina esošo regulējumu konkrētajā nozarē. Ierosinātajos BEREC radiofrekvenču spektra uzdevumos ir ņemti vērā šajā jomā esošie instrumenti, jo īpaši Radiofrekvenču spektra lēmums 676/2002/EK, Lēmums 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu, un Lēmums 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (RSPP).

Ar priekšlikumu BEREC regulā tiek iekļauti arī uzdevumi, kas BEREC noteikti nesen pieņemtajā Regulā (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar atvērtu piekļuvi internetam un atceļ papildu maksu par viesabonēšanu.

Līdz 2016. gada beigām no Komisijas tiek gaidīts priekšlikums pārskatīt Direktīvu par privātumu un elektronisko komunikāciju 4 . Šā regulas priekšlikuma darbības jomai varētu būt vajadzīgi pielāgojumi, ņemot vērā gaidāmā pārskatīšanas priekšlikuma rezultātus.

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt BEREC piemērotu un efektīvu pārvaldības struktūru, pilnvaras un rīkus, kas vajadzīgi tiesiskā regulējuma konsekventas īstenošanas nodrošināšanai. Šajā ziņā tas papildina citus tiesiskos un politiskos instrumentus elektronisko sakaru jomā.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

DVT stratēģija ir viena no 10 prioritātēm, ko jaunā Komisija noteica 2014. gadā. Priekšlikums atbilst arī citām Komisijas galvenajām prioritātēm, jo īpaši citām iniciatīvām, ar kurām padziļina iekšējo tirgu un un padara to taisnīgāku, kā arī sekmē investīcijas, rada darbavietas un veicina ilgtspējīgu izaugsmi.

Dažu BEREC uzdevumu pamatā ir esošie ES tiesību akti vairākās jomās, un daži tos papildina. Viens no šādiem uzdevumiem ir sniegt atzinumus par valstu pasākumu projektiem saistībā ar iekšējā tirgus procedūrām tirgus regulēšanai. To pamatā arī turpmāk būs konkurences tiesību principi. Vēl viens uzdevums ir sniegt pamatnostādnes par tīkla izvēršanas ģeogrāfiskiem apsekojumiem. Tie sniedz arī lietderīgu informāciju saistībā ar valsts atbalstu, sekmējot konsekvenci starp abām politikas jomām.

Turklāt priekšlikuma mērķis ir padarīt BEREC par decentralizētu ES aģentūru un atbilstīgu Kopējās pieejas principiem.

Saskanība ar starptautisko tiesību saistībām

Veicot uzdevumus, BEREC nepieciešamības gadījumā var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām. Šādas sadarbības pamatā būtu jābūt darba režīmam, kas atbilst ES starptautiskajām attiecībām un nerada tiesiskas saistības ES vai tās dalībvalstīm.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma 114. pants, jo tas ir saistīts ar elektronisko sakaru iekšējā tirgus attīstību un darbību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES ir jārīkojas, lai risinātu nepilnības pašreizējā regulējuma piemērošanā un novērstu trūkumus esošajā institucionālajā struktūrā, kā arī nepilnības pienākumu sadalījumā starp dalībvalstīm, VRI un Komisiju. Tirgus sadrumstalotībā nav vainojams tikai pašreizējais regulatīvais satvars Eiropas Savienībā. Tomēr dažos pēdējos gados kļuvis skaidrs, ka konsekvences trūkums telesakaru regulējumā vismaz daļēji saistīts ar pašreizējo institucionālo struktūru un to, kā dažādi institucionālie dalībnieki (galvenokārt VRI, BEREC un Komisija) savstarpēji darbojas, un tas var ietekmēt regulatīvos rezultātus. Piešķirot BEREC pastiprinātas pilnvaras tirgus regulēšanas ex ante jomā, tiks uzlabota juridiskā noteiktība un veicināta regulatīvā saskaņotība.

Tendences tirgus un tehnoloģiju attīstībā nozīmē arī to, ka ir vairāki pārrobežu aspekti, kur nepieciešama regulatīva saskaņotība starp dalībvalstīm. ES struktūra šādus aspektus spēj risināt labāk nekā atsevišķas dalībvalstis. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem pakalpojumiem kā M2M. Šie pakalpojumi būtu jāsniedz veidā, kas ļauj netraucēti šķērsot valstu robežas. Joprojām pastāv arī valstu šķēršļi pārrobežu sakaru pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Tā ir nozīmīga neizmantotā iespēja iekšējā tirgus darbībai un attīstībai.

Nodrošināt saskaņotu, konsekventu un efektīvu tiesiskā regulējuma īstenošanu ar BEREC atbalstu ir kopējās interesēs. Tāpēc dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt šā priekšlikuma mērķus. Tie labāk ir sasniedzami ES līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši attiecībā uz BEREC mērķiem un uzdevumiem. Tā mērķis ir nodrošināt saskaņotu tiesiskā regulējuma īstenošanu, tādējādi sekmējot elektronisko sakaru tirgus attīstību visā ES, piekļuvi gan stacionārai, gan mobilai īpaši jaudīgai datu savienojamībai un tās izvēršanu, kā arī konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā un ES iedzīvotāju interešu aizsardzību. BEREC būtu jāpalīdz Komisijai un VRI, būtu jāsniedz pamatnostādnes, lai nodrošinātu VRI pasākumu saskaņotību, ar efektīvām iekšējā tirgus procedūrām būtu jāsniedz atzinumi par valstu pasākumu projektiem, būtu jāuztur reģistri par tīkla un pakalpojumu sniedzējiem un ārpus teritorijas izmantotiem numuriem, kā arī būtu jāpieņem saistoši lēmumi divos pārrobežu jautājumos — starpvalstu tirgu noteikšana un līguma kopsavilkuma modelis. BEREC tiktu piešķirtas gandrīz saistošas pilnvaras attiecībā uz iekšējā tirgus procedūrām valstu pasākumu projektiem par tirgus regulēšanu (“divkāršās slēdzenes” sistēma) un vienota maksimālā savienojuma pabeigšanas tarifa noteikšanu ES.

Jaunajai aģentūrai būtu jāturpina BEREC darbs un to VRI īpašo zināšanu apkopošana, kuras joprojām paliek aģentūras darba centrā un ir tās valdes locekles. VRI turpinās veikt lielāko daļu darba saistībā ar tiesiskā regulējuma īstenošanu.

VRI jo īpaši saglabā kompetenci attiecībā uz piekļuves regulējumu, lai nodrošinātu, ka tirgus nepilnības tiek risinātas ar piemērotiem līdzekļiem un regulējums palīdz sasniegt kopējās politikas mērķus. Ierosinātie noteikumi sniedz regulētājiem papildu rīkus, lai risinātu pašreizējos savienojamības uzdevumus, taču to izmantojuma veids atkarīgs no valsts apstākļiem, par kuru novērtēšanu atbild valstu regulatori. Iemesls šādai konkrētam mērķim paredzētai regulatīvās pārraudzības pastiprināšanai, galvenokārt piešķirot BEREC lielāku lomu šādas pārraudzības procesā, ir acīmredzamais saskaņotības trūkums pašreizējo noteikumu piemērošanā, jo saskaņotība ir ļoti svarīga, lai iekšējais tirgus darbotos pienācīgi.

Arī radiofrekvenču spektra pārvaldība paliek dalībvalstu kompetences jomā. Ierosinātie noteikumi sniedz vispārēju satvaru saskaņotai radiofrekvenču spektra pārvaldībai visā ES, savukārt dalībvalstis var piemērot noteikumus, ņemot vērā valsts apstākļus. Tā kā radiofrekvenču spektra pārvaldībai ir ievērojamas pārrobežu sekas un plašāka ietekme uz savienojamību iekšējā tirgū, ir nepieciešamas atsevišķas koordinācijas procedūras ES līmenī.

Ierosinātais instruments kā regula būs tieši piemērojams Eiropas Savienībā. Tādējādi tiks minimizēts finanšu un administratīvais slogs ES, valstu valdībām un ekonomikas dalībniekiem, un tas būs samērīgs priekšlikuma mērķim. Tas uzlabo pašreizējās situācijas proporcionalitāti, kādā tika izveidota ES aģentūra galvenokārt BEREC atbalstam. Tas nodrošina, ka jaunā aģentūra sniedz papildu pievienoto vērtību un atbilst ES politikas prioritātēm, jo īpaši DVT stratēģijai.

•Instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Kopumā dienestu darba dokumentā, kas papildina priekšlikumu un kurā novērtēta pašreizējo funkciju normatīvā atbilstība, secināts, ka elektronisko sakaru tiesiskais regulējums ir plaši sasniedzis savu vispārīgo mērķi nodrošināt konkurētspējīgu nozari, kas sniedz nozīmīgus ieguvumus galalietotājiem. Tā galvenie īpašie mērķi — konkurences veicināšana, iekšējā tirgus attīstība un galalietotāju interešu atbalstīšana — joprojām ir aktuāli. Tomēr šķiet nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu, tostarp BEREC regulu, lai reaģētu uz augošo vajadzību pēc pastiprinātas digitālā vienotā tirgus savienojamības un uzlabotu noteikumus, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.

Konstatējumus atbilstīgi konkrētajiem novērtējuma kritērijiem var apkopot šādi:

Atbilstība — ciktāl tas attiecas uz citu nozīmīgu institucionālo dalībnieku funkcijām un darbību, BEREC saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir jātiecas sasniegt regulējuma mērķus. Tai jo īpaši ir jānodrošina tiesiskā regulējuma konsekventa īstenošana, lai sekmētu iekšējā tirgus attīstību un labāku darbību. Līdz ar šo mērķi un plašākām pilnvarām BEREC atbilstība pieaug, lai arī sabiedriskajā apspriešanā nebija vienprātības par to, kā šādu pieaugumu atspoguļot normatīvā ziņā.

Efektivitāte — sabiedriskajā apspriešanā viedokļi par telesakaru pārskatīšanu attiecībā uz BEREC funkcijas efektivitāti konsekventu rezultātu sekmēšanā bija dalīti. Dažas ieinteresētās puses BEREC neatkarīgās tehniskās konsultācijas un nozīmi tirgus pārskatīšanas procesā uztver pozitīvi. Citi uzskata, ka BEREC kā struktūra, ko veido VRI grupa bez juridiskas personas statusa, vājina BEREC stimulus strādāt, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus, nevis tikai tās valstisko locekļu individuālos vai kolektīvos mērķus. Aptaujātās personas pauda, ka BEREC galvenajos jautājumos jābūt proaktīvākai. Tās arī minēja, ka savas pašreizējās institucionālās struktūras dēļ BEREC bieži izvēlas lielāku elastību vai visvājāko kopsaucēju, nevis pieņem saskaņotu pieeju vienotajam tirgum.

Attiecībā uz tās pašreizējiem uzdevumiem, ņemot vērā Atzinumu par ES elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma pārskatīšanu 6 , BEREC ir noteikusi dažas jomas, kurās tai varētu būt lielāka ietekme. Piemēram, plašāka BEREC atzinumu darbības joma saskaņā ar 7. un 7.a punktu, pārrobežu jautājumi (piemēram, starptautiskā viesabonēšana), interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes kritēriju noteikšana ES līmenī un tehnisko pamatnostādņu veidošana.

Attiecībā uz BEREC biroja kā ES aģentūras mērķu saskaņošanu ar pašreizējām ES prioritātēm novērtējumā secināts, ka, atbalstot BEREC, pašreizējām BEREC biroja funkcijām rezultātā būtu jāveicina vienotā tirgus attīstība un konsekventa noteikumu īstenošana. Tomēr situācija, kad aģentūra ir izveidota, lai tikai sniegtu atbalstu citai regulatīvai iestādei, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, ir unikāla. Tas rada zināmus izaicinājumus, jo, lai gan BEREC biroja funkcijas ir salīdzinoši ierobežotas, tam jāievēro tas pats sīki izstrādāto noteikumu kopums, kas piemērojams visām decentralizētajām ES aģentūrām (finanses, personāla/īstenošanas noteikumi, iepirkums, ziņošana u.c.)

Produktivitāte — veikt izmaksu precīzu aprēķinu nebija iespējams, taču novērtējumā apliecināts, ka regulējuma radītie ieguvumi — lielākajai daļai operatoru, galalietotāju un sabiedrībai kopumā — ievērojami pārsniedz tā īstenošanas izmaksas.

Daudzējādā ziņā BEREC birojs neatbilst Kopējās pieejas principiem. Biroja ierobežotie uzdevumi un izmērs (salīdzinājumā ar citām ES aģentūrām) nelabvēlīgi ietekmē darbinieku piesaisti un noturēšanu, kā arī organizatoriskos aspektus. Arī pašreizējā divlīmeņu struktūra rada trūkumus. Lai arī šādus trūkumus kvantitatīvi izmērīt ir sarežģīti, divlīmeņu struktūra apgrūtina darbību un rada administratīvo slogu; piemēram, ir jāpieņem divi atsevišķi gada pārskati un divas darba programmas: viena BEREC valdei, bet otra — Biroja pārvaldības komitejai.

Novērtējumā konstatēti vairāki jautājumi, ko varētu vienkāršot un uzlabot (iecēlējiestādes pilnvaru deleģēšana, ilgākas vai pagarināmas pilnvaras priekšsēdētājam, vairākuma balsošanas noteikumi, pienācīgi resursi, pārvaldības komitejas uzlabošana un ilgāki apspriešanās periodi vai divposmu konsultāciju process galvenajos politikas jautājumos).

ES pievienotā vērtība — BEREC izveidošanas ES pievienotā vērtība, jo īpaši attiecībā uz tās sniegtajām konsultācijām ES iestādēm, ir saistīta ar elektronisko sakaru iekšējā tirgus darbību. Kopumā tas tiek uztverts pozitīvi, taču reizēm tiek apšaubīta BEREC efektivitāte. Lielāka efektivitāte varētu palielināt pievienoto vērtību. Cits nozīmīgs aspekts ir Biroja kā BEREC atbalstošas ES aģentūras pievienotā vērtība.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

2015. gada 11. septembrī tika uzsākta 12 nedēļas ilga atklāta sabiedriskā apspriešana, lai novērtējuma procesā izvērtētu pašreizējos noteikumus un meklētu iespējas regulējuma pielāgojumiem, ņemot vērā tirgus un tehnoloģisko attīstību. Apspriešana ietvēra vispārēju pašreizējā regulējuma novērtējumu, kā arī detalizētu novērtējumu un pārskatu par konkrētajām regulējuma daļām. Tie ir:

tīkla piekļuves regulējums,

radiofrekvenču spektra pārvaldība un bezvadu savienojamība,

regulējums konkrētām sakaru pakalpojumu nozarēm,

universālo pakalpojumu noteikumi,

institucionālā struktūra un pārvaldība.

Apspriešanās bija gan plaša, gan detalizēta. Plaša mēroga ieguldījumu tajā sniedza patērētāji, elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji un pakalpojumu sniedzēji, valstu un ES operatoru asociācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, raidorganizācijas, tehnoloģiju nodrošinātāji, interneta un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, no savienojamības atkarīgi uzņēmumi un plašāka mēroga digitālās ekonomikas dalībnieki, visu līmeņu valstu iestādes, valstu regulatori un citas ieinteresētās puses. Izteicās ieinteresētās puses, ko skar šī politika, puses, kam tā jāīsteno, un personas, kas šajā politikā ir ieinteresētas. Kopumā tiešsaistē tika saņemtas 244 atbildes no ieinteresētajām personām visās dalībvalstīs, kā arī ārpus ES. Apspriešanās perioda vidusposmā 2015. gada 11. novembrī notika publiska uzklausīšana.

Papildus publiskajai apspriešanai novērtējuma un pārskatīšanas procesā ieguldījumu sniedza arī BEREC, 2015. gada decembrī publicējot savu atzinumu 7 . Arī Radiofrekvenču spektra politikas grupa sniedza savu atzinumu par DVT stratēģijas un regulējuma pārskatīšanu 8 .

Apspriešanās procesā tika novērotas šādas tendences:

Laba savienojamība tiek uzskatīta par nepieciešamu nosacījumu digitālajā vienotajā tirgū. Daudzi aptaujātie uzsvēra vajadzību pēc politikas pasākumiem un iespējamiem pašreizējās politikas un regulatīvo rīku pielāgojumiem, lai sekmētu infrastruktūras veidošanu saskaņā ar turpmākajām vajadzībām.

Vairāki aptaujātie apgalvoja, ka pašreizējais tiesiskais regulējums nerada būtiskus ieguvumus iekšējam tirgum. Pastāv vispārējs uzskats, ka tiesiskais regulējums ir jāpielāgo pašreizējai tirgus dinamikai. Tomēr daudzi aptaujātie atzina, ka telesakaru tirgu liberalizācija situāciju ir uzlabojusi, jo īpaši attiecībā uz galalietotāju ieguvumiem un konkurenci lielākajā daļā valstu tirgu.

Attiecībā uz radiofrekvenču spektru aptaujātie atzina bezvadu savienojamības un bezvadu platjoslas nozīmīgumu. Kopumā nozare, kas atbalsta koordinētāku pieeju, vēlas papildu noteiktību attiecībā uz investīcijām un iespējām, lai visā ES veidotu jaunus bezvadu un mobilos sakarus, tostarp 5G.

Lai arī ilgstošā VRI un radiofrekvenču spektra pārvaldības iestāžu loma ir plaši atzīta, gandrīz puse aptaujāto uzsvēra, ka institucionālā struktūra ES līmenī būtu jāpielāgo, lai nodrošinātu labāku juridisko noteiktību un pārskatatbildību. Viņi atbalstīja šādas izmaiņas:

skaidrāks pilnvaru nošķīrums starp dažādām iestādēm (lai novērstu pārklāšanos),

iestāžu politiskās un tiesiskās pārskatatbildības nodrošināšana par to lēmumiem,

augstāks pārredzamības līmenis lēmumu pieņemšanā (lielāka ieinteresēto pušu iesaiste).

Novērtējuma procesa ietvaros Komisija pasūtīja arī vairākus pētījumus. Tie ietver publiskus darbseminārus, kas ļauj ieinteresētajām pusēm komentēt notiekošo novērtēšanas darbu un sniegt par to atsauksmes.

2016. gada 6. aprīlī tika rīkots publisks darbseminārs, lai apstiprinātu WIK, IDATE un Deloitte veikta pētījuma “Regulatīvās un jo īpaši piekļuves sistēmas tīkla investīciju modeļiem Eiropā” (SMART 2015/0002) pagaidu konstatējumus.

2016. gada 2. maijā notika publisks darbseminārs, lai apstiprinātu WIK, CRIDS un Cullen veikta pētījuma “Būtiski jautājumi pārskatīšanai saistībā ar ienākšanu tirgū, deficīta resursu pārvaldību un vispārējiem galalietotāju jautājumiem” (SMART 2015/0003) pagaidu konstatējumus.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija izmantoja šādus ārējo ekspertu ieteikumus:

- politikas ieteikumus no citām ES iestādēm, jo īpaši no Eiropas Parlamenta 9  un no Eiropadomes 10 ;

- trīs pārskata pētījumus:

–“Atbalsts ietekmes novērtējuma sagatavošanai, kas papildina e-komunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatu” (SMART 2015/0005);

–“Regulatīvās un jo īpaši piekļuves sistēmas tīkla investīciju modeļiem Eiropā” (SMART 2015/0002);

–“Būtiski jautājumi pārskatīšanai saistībā ar ienākšanu tirgū, deficīta resursu pārvaldību un vispārējiem galalietotāju jautājumiem” (SMART 2015/0003).

- pārskatīšanas procesā ieguldījumu papildus snieguši arī vairāki citi pētījumi. Tie ir uzskaitīti ietekmes novērtējuma 6.1.4. sadaļā;

- Augsta līmeņa ekspertu grupu SMART 2015/0005 11 pētījuma ietvaros.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums un Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē 12 .

Tika pārbaudīti turpmāk minētie pārvaldības risinājumi. Vēlamais risinājums ir 3. risinājums, taču BEREC struktūras saskaņošana ar Kopējo pieeju apsvērta arī 2. risinājumā 13 .

1. risinājums — Bez izmaiņām (atsauces scenārijs)

Šā risinājuma pamatā ir pašreizējie noteikumi. Tam, ka VRI kompetences pašlaik netiek pienācīgi saskaņotas, ir ietekme. Tas saistīts ar to, ka likumdevējs BEREC ir piešķīris lomu jomās, kur kompetence valstu līmenī starp tās locekļiem nav saskaņota, piemēram, pārrobežu strīdu izšķiršanas jomā.

2. risinājums — Uzlabota padomdevēja loma un pastiprinātas kompetences

Šis risinājums paredz dažus pielāgojumus pašreizējos noteikumos, par pamatu ņemot regulējuma īstenošanas pieredzi pēdējos gados un Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) izmantošanu, īpaši stiprinot neatkarīgu VRI lomu, nosakot attiecīgajām VRI minimālo kompetenču kopumu visā ES.

ES līmenī BEREC būtu jāpaplašina sava padomdevēja loma līdz jomām, kur neatkarīgās VRI ir kompetentas, lai BEREC savus uzdevumus saskaņotu ar VRI uzdevumiem. Tomēr, lai uzlabotu efektivitāti un nodrošinātu stabilāku pārvaldību, BEREC pārvaldības struktūra tiktu pielāgota, lai to cieši saskaņotu ar Kopējo pieeju. Tas nozīmē, ka struktūra ar juridiskas personas statusu veiktu regulatīvās funkcijas BEREC pārraudzībā.

Tiktu izveidota jauna valde, kas pārlūkotu aģentūras darbību vispārējos virzienus un aizstātu pašreizējo regulatoru valdi un pārvaldības komiteju. Stabilāku pārvaldības struktūru paredzēts nodrošināt, ieceļot priekšsēdētāju (izvēloties no valdes locekļiem) uz ilgāku amata laiku (pašreizējais termiņš ir viens gads). Izpilddirektoram ir plašākas pilnvaras nekā pašreizējam Biroja administratīvajam vadītājam, un izpilddirektors tiek izvēlēts no kandidātu saraksta, ko Komisija ierosina pēc atklātas atlases procedūras, kā noteikts saskaņā ar Kopējo pieeju un citās aģentūrās.

3. risinājums — Padomdevēja loma ar atsevišķām pirmsnormatīvām pilnvarām, labāks tirgus pārskatīšanas process un labāka radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršana

Šis risinājums ietver lielāko daļu no 2. varianta aspektiem, jo īpaši saskaņotu kompetenču minimālo kopumu (arī kompetenci noteikt elektronisko sakaru tīkla regulatīvos un tirgu veidojošos aspektus un tiesību piešķiršanu attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu), VRI un BEREC uzdevumu saskaņošanu, kā arī BEREC pārvaldības struktūras būtisku saskaņošanu ar Kopējo pieeju.

BEREC tiek noteikti daži papildu uzdevumi, piemēram, pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus par starpvalstu tirgu noteikšanu un par līguma kopsavilkuma modeli; saistošām pielīdzināmas BEREC pilnvaras attiecībā uz iekšējā tirgus procedūrām valstu pasākumu projektiem par tirgus regulēšanu (“divkāršās slēdzenes” sistēma, sk. tālāk) un savienojuma pabeigšanas vienota maksimālā tarifa noteikšanu ES; pamatnostādņu sagatavošana vairākās jomās — ģeogrāfiskie apsekojumi, kopēju pieeju veidošana pārrobežu pieprasījuma apmierināšanai, minimālie kritēriji standartpiedāvājumiem, kopēji kritēriji numuru resursu pārvaldībai, pakalpojumu kvalitātes parametri, piemērojamas mērījumu metodes un tehniskā informācija par izmaksu modeli, ko VRI piemēro, nosakot maksimālos simetriskos savienojuma pabeigšanas tarifus. Tai arī tiks piešķirtas pilnvaras pieprasīt informāciju tieši no operatoriem.

BEREC būs atbildīga arī par reģistra izveidošanu numuru izmantošanai ārpus teritorijas un pārrobežu mehānismiem, kā arī par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātāju reģistra izveidi. BEREC arī asistēs Komisijai un VRI standartizācijas jomā, palīdzot konstatēt apdraudējumu “no gala līdz galam” savienojamībai vai faktiskai piekļuvei ārkārtas dienestiem. To varētu paveikt, liekot ievērot esošos standartus un nosakot jaunus.

Lai uzlabotu pašreizējo situāciju, kad Komisijai un BEREC ir tikai nesaistošas pilnvaras attiecībā uz līdzekļiem, tiek ierosināta “divkāršās slēdzenes” sistēma. Šādā sistēmā, ja BEREC un Komisija vienojas par nostāju attiecībā uz kādas VRI ierosinātu līdzekļu projektu, Komisija var prasīt VRI grozīt vai atsaukt pasākuma projektu un, ja nepieciešams, atkārtoti paziņot tirgus analīzi. BEREC tiek ieviesta arī salīdzinošās izvērtēšanas sistēma kā jauns koordinācijas mehānisms, lai uzlabotu efektivitāti un saskaņotību starp dalībvalstīm attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanas regulatīvajiem tirgus aspektiem.

4. risinājums — ES regulators ar noteiktām īstenošanas/izpildes pilnvarām

Šajā risinājumā aplūkota ES regulatora kā pastiprinātas aģentūras izveide, kurai ir nepieciešamie resursi, lai uzņemtu īstenošanas pilnvaru, tostarp uzraudzības un izpildes pilnvaru nodošanu. Tā varētu rīkoties ar saistošām pilnvarām jomās, kur nepieciešams nodrošināt ES noteikumu vienotu īstenošanu. Viena šāda joma ir jaunie Eiropas mēroga jeb globālie pakalpojumi, kas pašlaik lielākoties ir nepietiekami regulēti vai pakļauti neskaidram tiesiskajam regulējumam (M2M, OTT un citas jomas, kas ir ļoti nozīmīgas ES, piemēram, viesabonēšana vai starpvalstu tirgi).

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Vēlamajā risinājumā ierosinātie politikas pasākumi ir saskaņā ar REFIT, jo to mērķis ir vienkāršot un samazināt administratīvo slogu atbilstīgi novērtējuma konstatējumiem par REFIT potenciālu veikt pārskatīšanu. Vairākas ierosinātās izmaiņas pārvaldībā un citās politikas jomās veiktas ar mērķi padarīt noteikumus skaidrākus, ļaut pusēm viegli izprast to tiesības un pienākumus, kā arī novērst pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu.

Lai nodrošinātu efektīvāku un labāku institucionālo struktūru un ņemtu vērā REFIT novērtējumu, priekšlikumā ietvertas vairākas izmaiņas, kas saskaņotu BEREC ar Kopējo pieeju un ar citu ES aģentūru struktūru. Priekšlikumam padarīt BEREC par decentralizētu ES aģentūru būtu jāsasniedz noteikts efektivitātes ieguvumu un sinerģijas līmenis, lai daļēji kompensētu vajadzību pēc papildu resursiem nolūkā izpildīt BEREC uzticētos jaunos uzdevumus.

- Tiks izveidota decentralizēta ES aģentūra ar piemērotu struktūru, pārvaldību un pilnvarām. Tā stiprinās tiesisko un politisko pārskatatbildību, jo visi lēmumi (regulatīvie, administratīvie, finansiālie u.c.) turpmāk tiks pieņemti ES aģentūras ar juridiskās personas statusu pārraudzībā.

- Pārvaldības struktūra tiks vienkāršota, aizstājot divas pašreizējās vadības struktūras (regulatoru valde regulatīviem lēmumiem un pārvaldības komiteja administratīviem un finanšu lēmumiem) ar vienu valdi. Tas samazinās administratīvo slogu, izbeidzot pašreizējo pārklāšanos attiecībā uz darbu gaitu, darba programmām, gada pārskatiem, dokumentu reģistriem, locekļu iecelšanu u.c.

- Aģentūras vadībā tiks iecelts izpilddirektors, kas būs BEREC likumīgais pārstāvis un atbildīgais par aģentūrai noteikto uzdevumu izpildi. Viņam/viņai jo īpaši tiks deleģētas iecēlējiestādes pilnvaras. Aģentūras personāla pārvaldību tas padarīs efektīvāku (saskaņā ar pašreizējo BEREC regulu šādas pilnvaras ir piešķirtas priekšsēdētāja vietniekam, kura amata termiņš ir viens gads, un tās nevar deleģēt/tālāk deleģēt).

- Valdes priekšsēdētājam (četri gadi ar iespēju atjaunot, pašlaik — viens gads) un izpilddirektoram (pieci gadi ar iespēju atjaunot, pašlaik — trīs gadi ar iespēju atjaunot) būs ilgāki amata termiņi, lai nodrošinātu nepieciešamo nepārtrauktību un stabilitāti.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

BEREC, kura izveides pamatā ir esošā BEREC un BEREC birojs, tiek noteikti vairāki uzdevumi, kuru mērķis ir nodrošināt saskaņotu tiesiskā regulējuma īstenošanu, tādējādi sekmējot elektronisko sakaru tirgus attīstību visā ES, visu ES iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi īpaši jaudīgai datu savienojamībai un tās izvēršanu, kā arī konkurenci elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā un ES iedzīvotāju interešu aizsardzību.

Kopējie finanšu resursi, kas nepieciešami, lai BEREC varētu veikt uzdevumus, ir EUR 14,135 miljoni laikposmam no 2019. līdz 2020. gadam 14 . Turklāt papildus ES veiktajām iemaksām BEREC var iekasēt maksu par publikācijām un citiem sniegtajiem pakalpojumiem, iemaksas no trešām valstīm vai trešo valstu elektronisko sakaru regulatīvajām iestādēm, kas iesaistītas BEREC darbā, kā arī dalībvalstu un VRI brīvprātīgas iemaksas 15 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Saskaņā ar Kopējo pieeju pašreizējā priekšlikumā prognozēts, ka novērtējums Komisijai jāveic piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem, lai, ievērojot Komisijas pamatnostādnes, novērtētu BEREC rezultātus attiecībā uz BEREC mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietām. Novērtējumā jo īpaši uzmanību pievērš iespējamajai vajadzībai izmainīt BEREC pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālajām sekām. Ja Komisija uzskata, ka BEREC turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt. Novērtējuma ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumi jādara publiski pieejami.

BEREC sagatavotu arī gada darbības pārskatus, novērtējot darbības rezultātus gada laikā. Gada darbības pārskati jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī jāpublisko.

Turklāt Komisija turpinās nodrošināt, ka tiesiskā regulējuma īstenošana tiek pārraudzīta pēc tālāk minētajiem punktiem.

ES Digitālā progresa ziņojums

ES Digitālā progresa ziņojums (DPZ), kas aptver 28 dalībvalstis, sniedz visaptverošus datus un tirgus analīzi par regulatīvo un patēriņa attīstību digitālajā ekonomikā. Tajā apvienoti ziņojumi un visi digitālo rezultātu pārskatā 17 publicētie fakti, telesakaru īstenošanas ziņojums un valstu ziņojumi. Tādējādi tiek izmantoti fakti no:

–digitālo rezultātu pārskata. Tajā vērtēts ES digitālās ekonomikas progress. Pārskatā izmantoti VRI, Eurostat un citu attiecīgu avotu sniegtie dati un iekļauti dati, kas saistīti ar vispārējo situāciju attiecībā uz visiem digitālās ekonomikas sabiedrības indeksa aspektiem ES dalībvalstīs 18 . Ziņojumā iekļautie rādītāji ļauj salīdzināt progresu ES valstīs un laika gaitā;

–telesakaru ziņojumiem par ES elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem. Tajos sniegti visaptveroši dati un tirgus analīze par regulatīvo un patēriņa attīstību šajā nozarē.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām).

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

(1) Izveide, darbības joma un mērķi:

I nodaļa — Mērķi un uzdevumi

1. pantā tiek izveidota BEREC un noteikta regulas piemērošanas joma, definīcijas un BEREC mērķi, kuriem būtu jāparedz tādus pašu mērķu sasniekšanu, kādi ir VRI.

2. pantā uzskaitīti BEREC uzdevumi. Tajā piebilsts, ka BEREC nepieciešamības gadījumā var sadarboties ar ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām un attiecīgā gadījumā apspriesties ar ieinteresētajām personām.

II nodaļa — Administratīvā un pārvaldības struktūra

3. pants attiecas uz BEREC administratīvo un pārvaldības struktūru, ko veido valde, izpilddirektors, darba grupas un Apelācijas padome.

4. un 5. pantā noteikts, ka valdi veido vadītājs vai visu VRI koleģiālas struktūras loceklis un divi Komisijas pārstāvji. Visiem minētajiem dalībniekiem ir balstiesības. Tajā noteiktas arī valdes funkcijas. Attiecīgas iecēlējiestādes pilnvaras valde īpaši deleģē izpilddirektoram. Izpilddirektoram ir atļauts deleģēt šādas pilnvaras tālāk, nosakot apstākļus, kādos šādu pilnvaru deleģēšanu var apturēt.

6. pantā noteikts, ka valde ar divu trešdaļu vairākumu kādu no saviem locekļiem ievēl par priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kuru pilnvaru laiks ir četri gadi ar iespēju to atjaunot vienu reizi.

7. un 8. pantā noteikts minimālais valdes kārtējo sanāksmju skaits gadā (divas) un balsošanas noteikumi (parasti vairākuma balsojums).

9. pantā noteikti izpilddirektora pienākumi, kurš pārvalda aģentūru un ir tās likumīgais pārstāvis. Izpilddirektors atbild valdei un ziņo Eiropas Parlamentam, viņu var aicināt arī ziņot Padomei par pienākumu izpildes rezultātiem.

10. pantā noteikts, ka valde atbilstīgi nepieciešamībai var izveidot darba grupas, ko koordinē un pārrauga BEREC darbinieks. Atsevišķu darba grupu izveidei iepriekš būtu jāsagatavo kvalificētu ekspertu saraksti.

11. –14. pantā tiek izveidota Apelācijas padome, noteikts tās sastāvs un to locekļu iecelšana, kuriem jābūt neatkarīgiem un kuri neveic nekādus citus pienākumus BEREC. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp VRI, var pārsūdzēt par BEREC pieņemtu saistošu lēmumu. Šādām pārsūdzībām nevajadzētu būt ar apturošu ietekmi, taču Apelācijas padome var apturēt lēmuma piemērošanu.

III nodaļa — Gada un daudzgadu plāni

15. pantā noteikta procedūra gada un daudzgadu plāna pieņemšanai. Tai būtu jāietver stratēģija attiecībām ar ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām.

16. un 17. pantā atrunāta BEREC budžeta izveide un tā struktūra attiecībā uz ienākumiem un izdevumiem.

18.–20. pantā minēts, ka par BEREC budžeta īstenošanu atbild izpilddirektors, un noteikta procedūra pārskata sniegšanai un budžeta izpildes apstiprināšanai. Valde pieņem BEREC piemērojamos finanšu noteikumus.

IV nodaļa — Personāls

21. pantā noteikts, ka BEREC personālam piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī attiecībā uz tiem pieņemtos īstenošanas noteikumus.

22. pantā noteikta procedūra, saskaņā ar kuru valde no Komisijas ierosinātu kandidātu saraksta uz atjaunojamu piecu gadu pilnvaru termiņu ieceļ izpilddirektoru, kā arī procedūra izpilddirektora pilnvaru termiņa pagarināšanai vai viņa atcelšanai no amata.

23. pantā noteikts, ka BEREC var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav BEREC darbinieki, kuriem nepiemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

V nodaļa — Vispārīgi noteikumi

24. un 25. pantā noteikts, ka BEREC jābūt ES struktūrai ar juridiskas personas statusu. Uz BEREC un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

26. pantā noteikts, ka nepieciešamības gadījumā BEREC var sadarboties ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām. Šādas sadarbības pamatā jābūt darba režīmam, ko iepriekš apstiprinājusi Komisija. Saskaņā ar Kopējo pieeju Komisijai un aģentūrai jāvienojas par piemērotu darba režīmu, kura mērķis ir nodrošināt, ka BEREC darbojas savu pilnvaru un esošās institucionālās sistēmas ietvaros. Šajā pantā noteikts arī tas, ka BEREC ir atvērta elektronisko sakaru jomā kompetentu trešo valstu regulatīvo iestāžu dalībai, ja tās ir par to noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

27. pantā noteikts, ka BEREC turētajiem dokumentiem piemērojama Regula (EK) Nr. 1049/2001 un attiecībā uz BEREC veiktu personas datu apstrādi iir piemērojama Regula (EK) Nr. 45/2001. Tajā minēts arī tas, ka BEREC savas kompetences jomā var iesaistīties saziņas darbībās pēc savas ierosmes.

28. pants attiecas uz konfidencialitātes noteikumiem, kas jāievēro BEREC.

29. pants attiecas uz drošības noteikumiem klasificētas un neizpaužamas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kas jāpieņem BEREC.

30. pantā noteikts, ka Komisija un VRI sniedz informāciju BEREC (un otrādi). Tajā minēts arī tas, ka BEREC kā galējo līdzekli var izmantot nepieciešamās informācijas pieprasīšanu no citām iestādēm un uzņēmumiem.

31. pantā noteikts, ka valdes locekļiem, izpilddirektoram, norīkotajiem valstu ekspertiem un citiem darbiniekiem, kas nav BEREC darbinieki, jāsniedz paziņojums, norādot apņemšanos un visu tiešo vai netiešo interešu esību vai neesību, kuras varētu uzskatīt par viņu neatkarību ietekmējošām; visiem minētajiem, kā arī ekspertiem, kas piedalās darba grupās, jādeklarē visas intereses, ko varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtības jautājumiem.

32. pantā noteikts, ka BEREC pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un pieņem atbilstīgus noteikumus, kas piemērojami visiem BEREC darbiniekiem.

33. pants ietver BEREC līgumsaistību noteikumus.

34. pantā noteikts, ka uz BEREC darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana.

35. pantā noteikts, ka BEREC ir piemērojama Regula Nr. 1/58 un ka Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs sniedz BEREC darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus.

36. pants attiecas uz procedūru Apelācijas padomes, kurai Komisija ir piešķīrusi īstenošanas pilnvaras, reglamenta izveidei.

VI nodaļa — Pārejas un nobeiguma noteikumi

37. pantā noteikts, ka ir jānoslēdz mītnes nolīgums starp BEREC un dalībvalsti, kurā tā atrodas. BEREC uzņēmēja dalībvalsts nodrošina netraucētai un efektīvai BEREC darbībai nepieciešamos apstākļus, starp kuriem ir daudzvalodīgas Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi.

38. pantā noteikts, ka piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai jāveic novērtējums, lai, ievērojot Komisijas pamatnostādnes, novērtētu BEREC rezultātus attiecībā uz BEREC mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietām. Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei un to publisko.

39. pantā noteikts, ka BEREC aizstāj Biroju, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009, attiecībā uz visām īpašumtiesībām, nolīgumiem, likumīgajām saistībām, darba līgumiem un finanšu saistībām. Pantā noteikti arī pārejas noteikumi attiecībā uz administratīvo vadītāju, kas rīkojas kā pagaidu izpilddirektors, administratīvā vadītāja līgumu, valdes sastāvu un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

40. pantā minēts, ka Regula (EK) Nr. 1211/2009 tiek atcelta un atsauces uz to un uz BEREC biroju ir uzskatāmas par atsaucēm uz šo regulu un BEREC.

2016/0286 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju 20 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas [...] 21 (“Direktīva”), ar kuru tiek noteikti vairāki uzdevumi Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādei (“BEREC”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK 22 mērķis ir radīt Eiropas Savienībā elektronisko sakaru iekšējo tirgu, vienlaikus ar uzlabotu konkurenci nodrošinot augsta līmeņa investīcijas, inovācijas un patērētāju aizsardzību.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 531/2012 23 , ciktāl tas attiecas uz ES mēroga viesabonēšanu, papildina un atbalsta elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma noteikumus un nosaka BEREC konkrētus uzdevumus.

(3)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/2120 24 ir noteikti kopīgi noteikumi, ar kuriem aizsargā informācijas plūsmas taisnīgu un nediskriminējošu apstrādi interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanā un saistītās galalietotāju tiesības un izveido jaunu mazumtirdzniecības cenu noteikšanas mehānismu regulētiem ES mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem. Ar šādu regulējumu BEREC tiek noteikti papildu uzdevumi, jo īpaši pamatnostādņu sagatavošana par valstu regulatīvo iestāžu (“VRI”) pienākumu īstenošanu attiecībā uz atvērtu piekļuvi internetam, kā arī ziņošana un konsultācijas par īstenošanas aktu projektiem, kas Komisijai jāpieņem attiecībā uz ES mēroga viesabonēšanu.

(4)BEREC un Birojs (“BEREC birojs”) tika izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 25 . BEREC aizstāja Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu (“ERG”) 26 , un BEREC izveides mērķis bija veicināt elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu iekšējā tirgus attīstību un labāku darbību, par mērķi izvirzot tiesiskā regulējuma konsekventas īstenošanas nodrošināšanu elektroniskajiem sakariem. BEREC birojs tika izveidots kā Kopienas iestāde ar juridisku statusu, lai veiktu Regulā (EK) Nr. 1211/2009 minētos uzdevumus, jo īpaši profesionālā un administratīvā atbalsta pakalpojumu sniegšanu BEREC.

(5)2015. gada 6. maija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” 27 Komisija plānoja 2016. gadā nākt klajā ar priekšlikumiem vērienīgai tiesiskā regulējuma uzlabošanai elektronisko sakaru jomā, cita starpā galveno uzmanību vēršot uz efektīvāku institucionālās sistēmas regulējumu, lai, veidojot pareizos apstākļus digitālajam vienotajam tirgum, telesakaru noteikumus padarītu piemērotus mērķim. Tas ietver ļoti jaudīgu savienojamības tīklu izvietošanu, radiofrekvenču spektra koordinētāku pārvaldību bezvadu tīkliem un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu progresīviem digitālajiem tīkliem un inovatīviem pakalpojumiem. Paziņojumā norādīts, ka mainīgais tirgus un tehnoloģiskie apstākļi liek stiprināt institucionālo sistēmu, palielinot BEREC lomu.

(6)2016. gada 19. janvāra rezolūcijā “Virzība uz digitālā vienotā tirgus aktu” Eiropas Parlaments aicināja Komisiju turpināt integrēt digitālo vienoto tirgu, nodrošinot efektīvāku institucionālo sistēmu. To var izdarīt, nostiprinot BEREC lomu, spējas un lēmumu pieņemšanas pilnvaras, lai panāktu saskanīgu tiesiskā regulējuma īstenošanu elektronisko sakaru jomā, nodrošinātu BEREC efektīvu pārraudzību pār vienotā tirgus attīstību un palīdzot tai atrisināt pārrobežu strīdus. Šajā saistībā Eiropas Parlaments uzsver arī nepieciešamību uzlabot BEREC finansējumu un personālu un vēl vairāk uzlabot tās pārvaldības struktūru.

(7)BEREC un BEREC birojs ir snieguši pozitīvu ieguldījumu tiesiskā regulējuma konsekventai īstenošanai elektronisko sakaru jomā. Tomēr attiecībā uz regulatīvo praksi starp dalībvalstīm vēl ir ievērojamas atšķirības. Turklāt BEREC un BEREC biroja pārvaldības struktūra ir sarežģīta un rada papildu administratīvo slogu. Lai nodrošinātu lielāku efektivitāti un sinerģiju un vēl vairāk sekmētu elektronisko sakaru iekšējā tirgus attīstību visā ES, kā arī veicinātu piekļuvi ļoti jaudīgai datu savienojamībai un tās izplatību, konkurenci elektronisko sakaru tīklu, pakalpojumu un saistīto iekārtu nodrošināšanā, kā arī ES iedzīvotāju interešu aizsardzību, šīs regulas mērķis ir stiprināt BEREC lomu un uzlabot tās pārvaldības struktūru, izveidojot BEREC kā decentralizētu ES aģentūru. Tas arī atbilst vajadzībai atspoguļot BEREC lomas ievērojamo pastiprināšanos pēc Regulas (EK) Nr. 531/2012, kurā noteikti BEREC uzdevumi attiecībā uz ES mēroga viesabonēšanu, Regulas (ES) Nr. 2015/2120, kurā noteikti BEREC uzdevumi attiecībā uz atvērtu piekļuvi internetam un ES mēroga viesabonēšanu, un Direktīvas, kurā BEREC noteikts ievērojams skaits jaunu uzdevumu, piemēram, lēmumu un pamatnostādņu sagatavošana par vairākām tēmām, ziņošana par tehniskiem jautājumiem, reģistru uzturēšana un atzinumu sniegšana par iekšējā tirgus procedūrām valstu pasākumu projektiem attiecībā uz tirgus regulēšanu, kā arī uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu.

(8)Vajadzība visās dalībvalstīs konsekventi piemērot elektronisko sakaru tiesisko regulējumu ir ļoti svarīga, lai veiksmīgi noritētu elektronisko sakaru iekšējā tirgus attīstība visā ES un tiktu veicināta piekļuve ļoti jaudīgai datu savienojamībai un tās izplatību, konkurence elektronisko sakaru tīklu, pakalpojumu un saistīto iekārtu nodrošināšanā, kā arī ES iedzīvotāju interešu aizsardzība. Ņemot vērā tirgus un tehnoloģisko attīstību, kas bieži ietver pastiprinātu pārrobežu dimensiju, un līdzšinējo pieredzi, kas gūta sasistībā ar konsekventas īstenošanas nodrošināšanu elektronisko sakaru jomā, ir nepieciešams izmantot BEREC un BEREC biroja darbu un pārveidot šīs struktūras pilntiesīgā aģentūrā.

(9)Uz šo aģentūru vajadzētu attiecināt Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām noteiktos principus, un Aģentūrai būtu jādarbojas saskaņā ar minētajiem principiem (“Kopēja pieeja”) 28 . Ņemot vērā BEREC izveidoto tēlu un izmaksas, ko radītu nosaukuma maiņa, jaunajai aģentūrai būtu jāsaglabā BEREC nosaukums.

(10)BEREC kā tehniska iestāde, kurai ir īpašas zināšanas elektronisko sakaru jomā un kuru veido VRI un Komisijas pārstāvji, ir vislabākajā pozīcijā, lai tai tiktu uzticēti tādi uzdevumi kā lēmumu pieņemšana atsevišķos jautājumos ar pārrobežu dimensiju, efektīvu iekšējā tirgus procedūru veicināšana valstu pasākumu projektiem (gan attiecībā uz tirgus regulēšanu, gan uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu), nepieciešamo pamatnostādņu sniegšana VRI, lai nodrošinātu kopīgus kritērijus un konsekventu regulatīvo pieeju, un atsevišķu reģistru glabāšana ES līmenī. Iepriekš minētais neskar VRI noteiktos uzdevumus, kuras ir vistuvāk elektronisko sakaru tirgiem un to vietējiem apstākļiem. Lai veiktu uzdevumus, aģentūrai būtu nepieciešami pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un arī turpmāk būtu jāapkopo VRI īpašās zināšanas.

(11)BEREC nepieciešamības gadījumā un neskarot to lomu būtu jāatļauj sadarboties ar citām ES struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevējām grupām, jo īpaši ar Radiofrekvenču spektra politikas grupu 29 , Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju 30 , Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu 31 un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru 32 , kā arī ar esošajām komitejām (piemēram, ar Sakaru komiteju un Radiofrekvenču spektra komiteju). Ja tas nepieciešams BEREC uzdevumu izpildei, tai būtu jāatļauj sadarboties arī ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, īpaši ar elektronisko sakaru jomā kompetentajām regulatīvajām iestādēm un/vai šādu iestāžu grupām, kā arī ar starptautiskām organizācijām.

(12)Salīdzinājumā ar kādreizējo situāciju, kad paralēli darbojās gan regulatoru valde, gan pārvaldības komiteja, vienotai valdei, kas sniedz vispārējus norādījumus BEREC darbībām, lemj par regulatīviem un darbības, kā arī par administratīviem un budžeta pārvaldības jautājumiem, būtu jāpalīdz uzlabot aģentūras efektivitāte, saskaņotība un rezultāti. Šajā nolūkā valdei būtu jāveic attiecīgās funkcijas un papildus diviem Komisijas pārstāvjiem tajā vajadzėtu būt visu VRI vadītājiem vai koleģiālās struktūras locekļiem, ko aizsargā atlaišanas prasības.

(13)Iepriekš iecēlējiestādes pilnvaras bija BEREC biroja pārvaldības komitejas priekšsēdētāja vietniekam. Jaunās aģentūras valdei attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras būtu jādeleģē izpilddirektoram, kuram ir tiesības šādas pilnvaras deleģēt tālāk. Tas palīdzēs efektīvi pārvaldīt BEREC personālu, kā arī nodrošināt, ka pārvaldības komiteja, priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var pilnībā pievērsties savu pienākumu veikšanai.

(14)Iepriekš regulatoru valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku amata pilnvaru laiks bija viens gads. Ņemot vērā papildu uzdevumus, kas noteikti BEREC, un vajadzību nodrošināt BEREC darbību gada un daudzgadu plānošanu, ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras ir stabilas un tiek piešķirtas uz ilgu laiku.

(15)Vismaz divreiz gadā valdei jāpulcējas regulārajās sanāksmēs. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un BEREC pastiprināto lomu, valde var rīkot papildu sanāksmes.

(16)Izpilddirektora, kurš ir BEREC juridiskais pārstāvis, loma ir ļoti svarīga jaunās aģentūras pienācīgai darbībai un tai noteikto uzdevumu īstenošanā. Valde izpilddirektoru ieceļ no kandidātu saraksta, ko Komisija sagatavo pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras, lai nodrošinātu kandidātu stingru izvērtēšanu un augsta līmeņa neatkarību. Turklāt iepriekš BEREC biroja administratīvā vadītāja amata pilnvaru laiks bija trīs gadi. Ir nepieciešams, lai izpilddirektoram būtu pietiekami ilgas pilnvaras, kas aģentūrai ļautu nodrošināt stabilitāti un ilgtermiņa stratēģijas izpildi;

(17)Pieredze liecina, ka lielākā daļa BEREC uzdevumu tiek veikta labāk, ja darbs notiek darba grupās, tāpēc valde atbild par darba grupu izveidi un to locekļu iecelšanu. Lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju, darba grupas koordinē un vada BEREC darbinieki. Lai nodrošinātu atsevišķu darba grupu strauju izveidi, jo īpaši saistībā ar iekšējā tirgus procedūrām valstu pasākumu projektiem tirgus regulēšanai un attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu (šo procedūru laika ierobežojuma dēļ), jau iepriekš būtu jāizveido kvalificētu ekspertu saraksti.

(18)Tā kā BEREC ir kompetenta pieņemt saistošus lēmumus, nepieciešams nodrošināt, ka ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kuru skar vai ietekmē BEREC lēmums, ir tiesības pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas ir aģentūras daļa, taču nav atkarīga no tās administratīvās un regulatīvās struktūras. Tā kā Apelācijas padomes pieņemto lēmumu nolūks ir radīt tiesiskas sekas trešām personām, tad prasību pārskatīt to likumību var iesniegt Vispārējā tiesā. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz Apelācijas padomes reglamentu, Komisijai piešķiramas īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 33 ;

(19)Attiecībā uz BEREC ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 34 .

(20)Lai nodrošinātu BEREC autonomiju, tai būtu vajadzīgs savs budžets, kura lielāko daļu veido Savienības iemaksa. Uz BEREC finansējumu būtu jāattiecina budžeta lēmējinstitūcijas vienošanās, kā izklāstīts 31. punktā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 35 .

(21)BEREC vajadzētu būt neatkarīgai operatīvajos un tehniskajos jautājumos, un tai vajadzētu būt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tālab būtu nepieciešams un būtu lietderīgi, ka BEREC ir Savienības struktūra, kurai ir juridiskas personas statuss un kura izmanto tai piešķirtās pilnvaras.

(22)Kā decentralizētai ES aģentūrai BEREC būtu jādarbojas savu pilnvaru un esošās institucionālās sistēmas ietvaros. Tā nebūtu jāuzskata par ES nostājas pārstāvi sabiedrībā vai par tiesisku saistību radītāju Eiropas Savienībai.

(23)Lai vēl vairāk paplašinātu elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma noteikumu konsekventu īstenošanu BEREC darbības jomā, jaunajai aģentūrai vajadzētu būt atvērtai sadarbībai ar trešo valstu regulatīvām iestādēm (īpaši ar EEZ EBTA valstu un kandidātvalstu iestādēm), kas ir kompetentas elektronisko sakaru jomā, ja tās irnoslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Eiropas Savienību.

(24)BEREC vajadzētu būt tiesībām iesaistīties saziņas pasākumos savā kompetences jomā, ja tie nekaitē BEREC pamatuzdevumiem un tiek īstenoti saskaņā ar attiecīgiem saziņas un izplatīšanas plāniem, ko pieņem valde. BEREC saziņas stratēģijas saturam un īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai, atbilstīgai un koordinētai ar Komisijas un citu iestāžu stratēģijām un darbībām, lai ņemtu vērā ES kopējo tēlu.

(25)Lai efektīvi veiktu uzdevumus, BEREC vajadzētu būt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no Komisijas, VRI un — galējas nepieciešamības gadījumā — no citām iestādēm un uzņēmumiem. Informācijas pieprasījumiem vajadzētu būt proporcionāliem, un tie nedrīkst nevajadzīgi apgrūtināt saņēmējus. VRI, kuras ir vistuvāk elektronisko sakaru tirgiem, būtu jāsadarbojas ar BEREC un laikus jāsniedz precīza informācija, lai nodrošinātu, ka BEREC spēj izpildīt savus pienākumus. Tāpat BEREC, ievērojot lojālas sadarbības principu, nepieciešamā informācija būtu jāsniedz Komisijai un VRI.

(26)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, vajadzību nodrošināt tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu elektroniskiem sakariem noteiktā mērogā, īpaši attiecībā uz pārrobežu aspektiem un efektīvām iekšējā tirgus procedūrām valstu pasākumu projektiem, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā mērā un tāpēc, ņemot vērā darbības mērogu un ietekmi, tos labāk var sasniegt ES līmenī, ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(27)Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1211/2009 noteikumus. Tā kā izdarāmie grozījumi ir būtiski, minētais akts skaidrības labad būtu jāaizstāj un jāatceļ. Atsauces uz atcelto regulu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu.

(28)BEREC biroju, kas ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 tika izveidots kā Kopienas iestāde ar juridisku statusu, attiecībā uz visām īpašumtiesībām, nolīgumiem, likumīgajām saistībām, darba līgumiem un finanšu saistībām aizstāj BEREC. BEREC būtu jāpārņem BEREC biroja darbinieki, kuru tiesības un pienākumi paliek neskarti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

mēŗķi un uzdevumi

1. pants

Izveide un mērķi

1. Ar šo regulu tiek izveidota Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (“BEREC”).

2. BEREC rīkojas Direktīvas [...], Direktīvas 2002/58/EK, Regulas (EK) Nr. 531/2012, Regulas (ES) Nr. 2015/2120 un Lēmuma 243/2012/ES 36 (radiofrekvenču spektra politikas programma) darbības jomā.

Šajā regulā ir piemērojamas minētajās direktīvās, regulās un lēmumā noteiktās definīcijas.

3. BEREC tiecas sasniegt tos pašus mērķus kā valstu regulatīvās iestādes (“VRI”), kā minēts Direktīvas 3. pantā. BEREC jo īpaši nodrošina elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu 2. punktā minētajā darbības jomā un tādējādi sekmē iekšējā tirgus attīstību. BEREC arī veicina piekļuvi ļoti jaudīgai datu savienojamībai un tās izplatību, konkurenci elektronisko sakaru tīklu, pakalpojumu un saistīto iekārtu nodrošināšanā, kā arī ES iedzīvotāju interešu aizsardzību.

2. pants

Uzdevumi

1. BEREC uzdevumi ir:

(a)pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas palīdzēt Komisijai un VRI, tās konsultēt un ar tām sadarboties visos tehniskajos jautājumos savu pilnvaru ietvaros, kā arī pēc pieprasījuma palīdzēt Eiropas Parlamentam un Padomei un abas iestādes konsultēt;

(b)pieņemt lēmumus:

–par starpvalstu tirgu noteikšanu saskaņā ar Direktīvas 63. pantu;

–par līguma kopsavilkuma modeli saskaņā ar Direktīvas 95. pantu;

(c)izstrādāt ekonomikas modeli, lai palīdzētu Komisijai noteikt maksimālos savienojuma pabeigšanas tarifus Eiropas Savienībā saskaņā ar Direktīvas 73. pantu;

(d)sagatavot atzinumus, kā minēts Direktīvā un Regulā (ES) Nr. 531/2012, jo īpaši:

–par pārrobežu strīdu izšķiršanu saskaņā ar Direktīvas 27. pantu;

–par valstu pasākumu projektiem saistībā ar iekšējā tirgus procedūrām tirgus regulēšanai saskaņā ar Direktīvas 32., 33. un 66. pantu;

–par valstu pasākumu projektiem saistībā ar iekšējā tirgus procedūrām radiofrekvenču spektra salīdzinošajai izvērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 35. pantu;

–par lēmumu projektiem un saskaņošanas ieteikumiem saskaņā ar Direktīvas 38. pantu;

(e)sagatavot pamatnostādnes, kā minēts Direktīvā, Regulā (EK) Nr. 531/2012 un Regulā (ES) Nr. 2015/2120:

–par VRI pienākumu īstenošanu attiecībā uz ģeogrāfiskiem apsekojumiem saskaņā ar Direktīvas 22. pantu;

–par kopīgām pieejām tīkla pieslēgumpunkta noteikšanai dažādās tīkla topoloģijās saskaņā ar Direktīvas 59. pantu;

–par kopīgām pieejām starpvalstu galalietotāju pieprasījuma apmierināšanai saskaņā ar Direktīvas 64. pantu;

–par minimālajiem standartpiedāvājumu kritērijiem saskaņā ar Direktīvas 67. pantu;

–par tehnisko informāciju attiecībā uz izmaksu modeli, ko VRI piemēro, nosakot maksimālos simetriskos savienojuma pabeigšanas tarifus, saskaņā ar Direktīvas 73. pantu;

–par kopīgiem kritērijiem numerācijas resursu pārvaldības spēju un numerācijas resursu izsmelšanas riska novērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 87. pantu;

–par attiecīgiem pakalpojumu kvalitātes parametriem un piemērojamām mērījumu metodēm saskaņā ar Direktīvas 97. pantu;

–par VRI pienākumu īstenošanu attiecībā uz atvērtu piekļuvi internetam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2015/2120 5. pantu;

–par vairumtirdzniecības viesabonēšanas piekļuvi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 3. pantu.

2. BEREC veic arī šādus uzdevumus:

(a)pārrauga un koordinē VRI darbību Regulas (ES) Nr. 531/2012 piemērošanā, jo īpaši attiecībā uz regulētu mazumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu par iekšzemes cenām galalietotāju interesēs;

(b)ziņo par tehniskiem jautājumiem savā kompetences jomā, jo īpaši:

–par 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto atzinumu un pamatnostādņu praktisko piemērošanu;

–par sadarbspējas līmeni starp personu savstarpējo sakaru pakalpojumiem, apdraudējumu faktiskai piekļuvei neatliekamās palīdzības dienestiem vai “no gala līdz galam” savienojamībai starp galalietotājiem saskaņā ar Direktīvas 59. pantu;

–par viesabonēšanas pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenu attīstību un par tarifu pārredzamību un salīdzināmību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 531/2012 19. pantu;

–par gada pārskatiem, ko VRI sniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2015/2120 5. pantu, rezultātiem, publicējot gada kopsavilkuma ziņojumu;

(c)sniedz ieteikumus VRI un informē par labākajām praksēm, lai sekmētu visu tehnisko jautājumu konsekventu īstenošanu savu pilnvaru ietvaros;

(d)uztur reģistru par:

–uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus saskaņā ar Direktīvas 12. pantu. BEREC izdod arī standarta deklarācijas par uzņēmumu paziņojumiem saskaņā ar Direktīvas 14. pantu;

–numuriem ar tiesībām uz lietošanu ārpus teritorijas saskaņā ar Direktīvas 87. pantu;

(e)veic citus uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, jo īpaši ar Direktīvu, Regulu (EK) Nr. 531/2012 un Regulu (ES) Nr. 2015/2120.

3. Neskarot atbilstības nodrošināšanu attiecīgajiem ES tiesību aktiem, VRI ievēro visus BEREC pieņemtos lēmumus un rūpīgi ņem vērā visus BEREC pieņemtos atzinumus, pamatnostādnes, ieteikumus un labākās prakses, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu 1. panta 2. punktā noteiktās darbības jomas ietvaros.

4. Ja tas ir nepieciešams šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, BEREC var sadarboties ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 26. pantu.

II nodaļa

organizācija

3. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

1. BEREC administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

–valde, kas pilda 5. pantā minētās funkcijas;

–izpilddirektors, kas pilda 9. pantā minētos pienākumus;

–darba grupas;

–Apelācijas padome.

1. iedaļa

valde

4. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, kuriem visiem ir tiesības balsot. Katra VRI atbild par sava attiecīgā pārstāvja nomināciju vadītāja vai VRI koleģiālās struktūras locekļa amatam.

Dalībvalstīs, kur saskaņā ar Direktīvu atbildīgas ir vairākas VRI, attiecīgās iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi un nodrošina nepieciešamo koordināciju starp VRI.

2. Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Katra VRI atbild par aizstājēja nomināciju, izvēloties kādu novadītājiem, VRI koleģiālās struktūras locekļiem un VRI darbiniekiem.

3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā gan viņu zināšanas elektronisko sakaru jomā, gan vajadzīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota vīriešu un sieviešu pārstāvība.

4. Valdes locekļu un viņu aizstājēju pilnvaru ilgums ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

5. pants

Valdes funkcijas

1. Valde:

(a)nosaka BEREC darbību virzienu un katru gadu ar BEREC balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un saskaņā ar 15. pantu, pieņem BEREC vienoto programmdokumentu;

(b)ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem BEREC gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar BEREC budžetu saskaņā ar III nodaļu;

(c)pieņem konsolidēto gada pārskatu par BEREC darbībām, veic tā novērtējumu un līdz nākamā gada 1. jūlijam gan pārskatu, gan tā novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

(d)pieņem BEREC piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 20. pantu;

(e)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

(f)nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

(g)pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā minēts 31. pantā, kā arī attiecībā uz apelācijas padomes locekļiem;

(h)pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 27. pantā minētos saziņas un izplatīšanas plānus;

(i)pieņem savu reglamentu;

(j)saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz BEREC personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējiestādei un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu 37 (“iecēlējiestādes pilnvaras”);

(k)saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai tie varētu stāties spēkā;

(l)sniedz atļauju sadarboties ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 26. pantu;

(m)ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru laiku vai atceļ viņu no amata saskaņā ar 22. pantu;

(n)saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas uzdevumus veic pilnīgi neatkarīgi. BEREC par savu grāmatvedi var iecelt Komisijas grāmatvedi;

(o)ieceļ apelācijas padomes locekļus;

(p)ņemot vērā vajadzības attiecībā uz BEREC darbību un ievērojot pareizu budžeta pārvaldību, pieņem visus lēmumus par BEREC iekšējo struktūru izveidi un vajadzības gadījumā to pārveidi.

2. Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, par pamatu ņemot Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un nosaka nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram ir atļauts minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

6. pants

Valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks

1. Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus, kuri pārstāv dalībvalstis. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

3. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir četri gadi, izņemot pēc šīs regulas stāšanās spēkā ievēlētā priekšsēdētāja vietnieka pirmo amata pilnvaru laiku, kas ir divi gadi. Šo amata pilnvaru laiku var atjaunot vienu reizi.

7. pants

Valdes sanāksmes

1. Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2. BEREC izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3. Vismaz divreiz gadā valde pulcējas regulārajās sanāksmēs. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes, Komisijas pieprasījuma vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4. Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

5. Valdes locekļiem un valdes locekļu aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, ievērojot reglamenta noteikumus.

6. BEREC nodrošina valdes sekretariātu.

8. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1. Neskarot 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 22. panta 8. punktu, valde pieņem lēmumus ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa aizstājējs.

3. Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4. Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

5. Valdes reglamentā balsošanas kārtību detalizē, jo īpaši norādot, ar kādiem nosacījumiem loceklis var darboties cita locekļa vārdā.

2. iedaļa

izpilddirektors

9. pants

Izpilddirektora pienākumi

1. Izpilddirektors vada BEREC. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2. Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs, neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, personas vai struktūras.

3. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4. Izpilddirektors ir BEREC juridiskais pārstāvis.

5. Par BEREC uzdevumu īstenošanu atbild izpilddirektors. Jo īpaši izpilddirektora atbildības jomā ir:

(a)BEREC ikdienas administratīvā vadība;

(b)valdes pieņemto lēmumu īstenošana;

(c)vienotā programmdokumenta sagatavošana un iesniegšana valdei;

(d)vienotā programmdokumenta īstenošana un ziņošana valdei par tā īstenošanu;

(e)konsolidētā gada pārskata par BEREC darbību sagatavošana un iesniegšana valdei novērtēšanai un pieņemšanai;

(f)rīcības plāna sagatavošana, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošana par progresu Komisijai divreiz gadā un regulāra ziņošana valdei;

(g)ES finansiālo interešu aizsardzība, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot faktiskas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus pasākumus, arī finansiālus sodus;

(h)BEREC krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai;

(i)BEREC piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošana;

(j)BEREC ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošana un tās budžeta izpilde.

6. Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai BEREC uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā vienā vai vairākās dalībvalstīs jānodrošina viens vai vairāki vietējie darbinieki. Lēmumam izveidot vietēju biroju ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Šādā lēmumā norāda attiecīgā vietējā biroja veiktās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un BEREC administratīvo funkciju dublēšanās.

3. iedaļa

darba grupas

10. pants

Darba grupu darbība

1. Pamatotos gadījumos un jo īpaši BEREC darba programmas īstenošanai valde var izveidot nepieciešamās darba grupas.

2. Valde ieceļ locekļus darba grupās, kur var darboties VRI un Komisijas eksperti, BEREC darbinieki un trešo valstu VRI, kuras piedalās BEREC darbā.

Ja darba grupas tiek veidotas 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta trešajā ievilkumā minēto uzdevumu veikšanai, to locekļus ieceļ, izvēloties no VRI, Komisijas un izpilddirektora sniegtajiem kvalificēto ekspertu sarakstiem.

Ja darba grupas tiek veidotas 2. panta 1. punkta d) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto uzdevumu veikšanai, to locekļus ieceļ, izvēloties tikai un vienīgi no VRI un izpilddirektora sniegtajiem kvalificēto ekspertu sarakstiem.

Ja nepieciešams, valde var aicināt darba grupās darboties atsevišķus ekspertus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā, katru situāciju izvērtējot atsevišķi.

3. Darba grupas koordinē un vada BEREC darbinieks, ko norīko saskaņā ar iekšējo reglamentu.

4. Valde pieņem iekšējo reglamentu, nosakot praktisko kārtību darba grupu darbībai.

5. BEREC sniedz atbalstu darba grupām.

4. iedaļa

apelācijas padome

11. pants

Apelācijas padomes izveide un sastāvs

1. BEREC izveido apelācijas padomi.

2. Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Katram Apelācijas padomes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs pārstāv valdes locekli viņa prombūtnes laikā.

3. Priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus valde ieceļ, izvēloties personas no Komisijas izveidota kvalificētu kandidātu saraksta.

4. Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt valdi iecelt vēl divus locekļus un viņu aizstājējus no 3. punktā minētā saraksta.

5. Pēc BEREC priekšlikuma un apspriešanās ar valdi Komisija izstrādā Apelācijas padomes reglamentu saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Apelācijas padomes locekļi

1. Apelācijas padomes locekļu un to aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Valde pēc Komisijas priekšlikuma šo amata pilnvaru termiņu var pagarināt uz papildu četru gadu periodiem.

2. Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi un nepilda nekādus citus pienākumus BEREC. Lēmumu pieņemšanā viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3. Apelācijas padomes locekļus nevar atbrīvot no amata vai svītrot no kvalificētu kandidātu saraksta viņu amata pilnvaru laikā, ja vien šādai atbrīvošanai vai svītrošanai nav nopietna pamatojuma un valde pēc Komisijas priekšlikuma nav pieņēmusi lēmumu šādā nolūkā.

13. pants

Izslēgšana un iebildumi

1. Apelācijas padomes locekļi nepiedalās pārsūdzības procesos, ja viņi šādos procesos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītās puses pārstāvji vai arī ja viņi piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2. Ja kāda 1. punktā uzskaitītā iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ kāds no Apelācijas padomes locekļiem uzskata, ka viņam nebūtu jāpiedalās pārsūdzības procesā, viņš par to attiecīgi informē Apelācijas padomi.

3. Jebkura pārsūdzības procesā iesaistītā puse var paust iebildumus pret kādu no Apelācijas padomes locekļiem jebkura 1. punktā norādītā pamatojuma dēļ vai tad, ja radušās aizdomas par šā locekļa neobjektivitāti. Šādu iebildumu nepieņem, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, pārsūdzības procesā iesaistītā puse ir veikusi kādu procedūras pasākumu. Nevienu iebildumu nevar pamatot ar Apelācijas padomes locekļu valstspiederību.

4. Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 2. un 3. punktā precizētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas padomē aizstāj ar viņa aizstājēju.

14. pants

Lēmumi, ko var pārsūdzēt

1. Apelācijas padomē var iesniegt pārsūdzību par BEREC pieņemtiem lēmumiem saskaņā ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp VRI, var iesniegt pārsūdzību par šajā punktā minētu lēmumu, kas adresēts attiecīgajai personai, vai par lēmumu, kas, lai arī oficiāli adresēts citai personai, tieši un individuāli skar attiecīgo personu.

2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegta apelācija neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Taču Apelācijas padome var apturēt tā lēmuma piemērošanu, par kuru ir iesniegta pārsūdzība.

III  nodaļa

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1. iedaļa

VIENOTAIS PROGRAMMDOKUMENTS

15. pants

Gada un daudzgadu plānošana

1. Izpilddirektors katru gadu sagatavo programmdokumenta projektu, kas ietver gada un daudzgadu plānošanu (“vienotais programmdokuments”) saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu un ņemot vērā Komisijas noteiktās pamatnostādnes 38 .

Valde līdz 31. janvārim pieņem vienotā programmdokumenta projektu un nosūta to Komisijai, lai tā sniegtu atzinumu. Vienotā programmdokumenta projektu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pēc tam valde pieņem vienoto programmdokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu. Arī visas vēlāk atjauninātās dokumenta versijas valde nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Vienotais programmdokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

2. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadalīšana pēc darbības jomām un budžeta pārvaldība pa darbības jomām, programmā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma saskan ar 4. punktā minēto daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda, kādi uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

3. Valde groza pieņemto gada darba programmu, ja BEREC tiek uzticēts jauns uzdevums.

Visus būtiskos gada darba programmas grozījumus pieņem tādā pašā procedūrā, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

4. Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā apraksta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānojumu.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina vajadzības gadījumā, jo īpaši lai reaģētu uz 38. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

5. Gada un/vai daudzgadu plānojumā ietver stratēģiju attiecībām ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām saskaņā ar 26. pantu, ar šo stratēģiju saistītajām darbībām un informāciju par attiecīgajiem resursiem.

16. pants

Budžeta izveide

1. Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku BEREC ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

2. Valde, par pamatu ņemot šo provizorisko projektu, sagatavo BEREC ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3. Izpilddirektors BEREC ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai. BEREC ieņēmumu un izdevumu tāmes projektā un 15. panta 1. punktā minētajā vienotā programmdokumenta projektā ietvertajai informācijai jābūt saskaņotai.

4. Komisija šos tāmju projektus kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5. Uz tāmju projektu pamata Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu tās iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai.

6. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina BEREC paredzētās iemaksas apropriācijas.

7. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem BEREC štatu sarakstu.

8. BEREC budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9. Visiem būvprojektiem, kam paredzama būtiska ietekme uz BEREC budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

2. iedaļa

BUDŽETA IZPILDE, PĀRSKATI UN KONTROLE

17. pants

Budžeta uzbūve

1. Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta BEREC ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta BEREC budžetā.

2. BEREC budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3. Neskarot citus resursus, BEREC ieņēmumos ietilpst:

(a)Savienības iemaksa;

(b)brīvprātīgas finansiālas iemaksas no dalībvalstīm vai VRI;

(c)maksa par publikācijām un citiem BEREC sniegtiem pakalpojumiem;

(d)trešo valstu vai elektronisko sakaru jomā kompetento trešo valstu regulatīvo iestāžu, kas iesaistītas BEREC darbā, iemaksas, kā noteikts 26. pantā.

4. BEREC izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

18. pants

Budžeta izpilde

1. BEREC budžetu izpilda izpilddirektors.

2. Ik gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

19. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1. Provizoriskos pārskatus BEREC grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2. Ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību BEREC līdz nākamā finanšu gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3. Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par BEREC provizorisko pārskatu, BEREC grāmatvedis sagatavo BEREC galīgo pārskatu un uzņemas par to atbildību. Galīgo pārskatu izpilddirektors iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

4. Valde sniedz atzinumu par BEREC galīgo pārskatu.

5. Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6. Galīgo pārskatu BEREC publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

7. Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

8. Saskaņā ar Finanšu regulas 39 165. panta 3. punktu pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma izpilddirektors tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

9. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz (N + 2) gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

20. pants

Finanšu noteikumi

BEREC piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams BEREC darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV nodaļa

personāls

21. pants

Vispārīgs noteikums

BEREC personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

22. pants

Izpilddirektora iecelšana

1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā BEREC pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru ieceļ valde no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija, pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, BEREC pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, BEREC turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4. Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

6. Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7. Izpilddirektoru no amata var atcelt tikai ar valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

8. Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru laika pagarināšanu un viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

23. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

1. BEREC var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citus darbiniekus, ko nenodarbina BEREC. Uz šādiem darbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2. Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz BEREC.

V nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

24. pants

Juridiskais statuss

1. BEREC ir Eiropas Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2. Visās dalībvalstīs BEREC ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3. BEREC pārstāv tās izpilddirektors.

4. Tikai BEREC atbild par tai uzticētajiem uzdevumiem un pilnvarām.

25. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz BEREC un iestādes personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

26. pants

Sadarbība ar Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām

1. Rīkojoties tikai tiktāl, lai sasniegtu šajā regulā aprakstītos mērķus un veiktu savus uzdevumus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu kompetenci, BEREC var sadarboties ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām.

Šajā nolūkā BEREC pēc Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas var izveidot darba mehānismus. Šādas vienošanās ne Savienībai, ne tās dalībvalstīm nerada juridiskus pienākumus.

2. BEREC ir atvērta sadarbībai ar trešo valstu regulatīvām iestādēm, kas ir kompetentas elektronisko sakaru jomā, ja tās ir noslēgušas attiecīgus nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar attiecīgajiem šo nolīgumu noteikumiem tiek izstrādātas nosacījumi, ar kuriem jo īpaši nosaka būtību, apmēru un veidu, kādā šīs attiecīgo trešo valstu regulatīvās iestādes piedalās BEREC darbā, tostarp noteikumus par šo valstu dalību BEREC iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3. Vienotā programmdokumenta ietvaros valde pieņem stratēģiju attiecībām ar kompetentajām ES struktūrām, aģentūrām, birojiem un padomdevējām grupām, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un/vai ar starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir BEREC kompetences jomā. Komisija un aģentūra vienojas par piemērotu darba režīmu, kura mērķis ir nodrošināt, ka BEREC darbojas savu pilnvaru un esošās institucionālās sistēmas ietvaros.

27. pants

Pārredzamība un saziņa

1. Uz BEREC rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 40 . Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

2. Uz BEREC veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 41 . Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes nosaka pasākumus, kā BEREC piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, arī par BEREC datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3. BEREC pēc savas ierosmes savas kompetences jomā var iesaistīties saziņas pasākumos. Resursu piešķiršana saziņas pasākumiem nedrīkst kavēt šīs regulas 2. panta 1. punktā un 2. panta 2. punktā minēto uzdevumu efektīvu izpildi. Saziņas pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar attiecīgiem saziņas un izplatīšanas plāniem, ko pieņem valde.

28. pants

Konfidencialitāte

1. Neskarot 27. panta 1. punktu, BEREC neizpauž trešām personām informāciju, ko tā apstrādā vai saņem, ja attiecībā uz to vai daļu no tās ir izteikts pamatots pieprasījums uzskatīt to par konfidenciālu.

2. Valdes locekļi, izpilddirektors, apelācijas padomes locekļi, norīkotie valstu eksperti, citi darbinieki, kas nav BEREC darbinieki, un darba grupās iesaistītie eksperti konfidencialitātes prasības saskaņā ar Līguma 339. pantu ievēro pat pēc sava amata atstāšanas.

3. Valde nosaka praktisko kārtību 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanai.

29. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

BEREC pieņem savus drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem, lai aizsargātu Eiropas Savienības klasificēto informāciju (ESKI) un sensitīvu neklasificētu informāciju, cita starpā noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 42 un 2015/444 43 . BEREC var arī pieņemt lēmumu piemērot Komisijas noteikumus pēc mutatis mutandis principa.

30. pants

Informācijas apmaiņa

1. Pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma saņemšanas no BEREC Komisija un VRI savlaicīgi un precīzi sniedz BEREC visu nepieciešamo informāciju BEREC uzdevumu veikšanai, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama un informācijas pieprasīšana ir nepieciešama saistībā ar attiecīgo uzdevumu.

BEREC var arī pieprasīt, lai VRI informācija tiktu sniegta regulāri un precizētos formātos. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot vienotus ziņojuma formātus.

2. BEREC pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma saņemšanas no Komisijas vai VRI visu nepieciešamo informāciju Komisijas vai VRI uzdevumu veikšanai savlaicīgi un precīzi sniedz atbilstīgi lojālas sadarbības principam.

3. Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu un lai novērstu ziņošanas pienākumu dubultošanos, BEREC ņem vērā visu attiecīgo informāciju, kas ir publiski pieejama.

4. Ja informācija nav pieejama vai VRI to nav savlaicīgi darījušas pieejamu, vai tiešs pieprasījums no BEREC būtu efektīvāks un mazāk apgrūtinošs, BEREC var nosūtīt pienācīgi pamatotu pieprasījumu citām iestādēm vai tieši attiecīgajiem uzņēmumiem, kas sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošina elektronisko sakaru tīklus un saistītās iekārtas.

BEREC informē attiecīgās VRI par pieprasījumiem, kas veikti saskaņā ar šo punktu.

Pēc BEREC pieprasījuma VRI palīdz BEREC informācijas ieguvē.

31. pants

Interešu deklarācija

1. Valdes locekļi, izpilddirektors un norīkotie valstu eksperti, kā arī citi darbinieki, kas nav BEREC darbinieki, katrs iesniedz saistību deklarāciju, kurā norāda tiešu vai netiešu interešu esību vai neesību, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību.

Deklarācijas ir precīzas un pilnīgas, tās iesniedz rakstiski un atjaunina, kad vien nepieciešams. Valdes locekļu un izpilddirektora interešu deklarācijas publisko.

2. Valdes locekļi, izpilddirektors, norīkotie valstu eksperti, citi darbinieki, kuri nav BEREC darbinieki, un eksperti, kas piedalās darba grupās, vēlākais katras sanāksmes sākumā katrs precīzi un pilnīgi deklarē jebkādas intereses, ko varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un nepiedalās šādu jautājumu apspriešanā un balsošanā par tiem.

3. Valde nosaka noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai un jo īpaši 1. un 2. punktā minēto noteikumu praktiskajai īstenošanai.

32. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Lai būtu vieglāk saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) (ES, Euratom) Nr. 883/2013 44 apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šī regula, BEREC pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem BEREC darbiniekiem.

2. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no BEREC ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 45 , OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē BEREC.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, BEREC sadarbības nolīgumos ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

33. pants

Atbildība

1. BEREC atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija izdarīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta BEREC noslēgtā līgumā.

3. Attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, BEREC saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījuši tās departamenti vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkādu 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5. Personāla personīgo atbildību pret BEREC reglamentē tam piemērojamie Civildienesta vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

34. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz BEREC darbībām saskaņā ar Līguma 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana.

35. pants

Valodu lietojums

1. Uz BEREC attiecas Regulas Nr. 1/58 46 noteikumi.

2. BEREC darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

36. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja (“Sakaru komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru pārtrauc, nepanākot rezultātu, tad, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs.

VI nodaļa

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1. Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz BEREC izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, BEREC darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp BEREC un dalībvalsti, kurā atrodas mītne, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

2. BEREC uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus netraucētai un efektīvai BEREC darbībai, starp kuriem ir daudzvalodīgas Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi.

38. pants

Novērtēšana

1. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija veic izvērtēšanu saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm BEREC rezultātu novērtēšanai attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietām. Izvērtējumā īpašu uzmanību pievērš iespējamai vajadzībai izmainīt BEREC pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālajām sekām.

2. Ja Komisija uzskata, ka BEREC turpmāka pastāvēšana vairs nav pamatota, ņemot vērā tai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

3. Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.

39. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 izveidotā Biroja pēctecība

1. Neskarot 2. punktu, BEREC aizstāj Biroju, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (“BEREC birojs”), attiecībā uz visām īpašumtiesībām, nolīgumiem, likumīgajām saistībām, darba līgumiem un finanšu saistībām.

Šī regula neskar atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1211/2009 izveidotā Biroja darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu līgumus var atjaunot, piemērojot šo regulu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un saskaņā ar BEREC budžeta iespējām.

2. Sākot no [šīs regulas spēkā stāšanās datums] un līdz brīdim, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc iecelšanas amatā, ko saskaņā ar 22. pantu veic valde, administratīvais vadītājs, kurš iecelts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1211/2009, līdz sava atlikušā amata pilnvaru termiņa beigām rīkojas kā pagaidu izpilddirektors, pildot šajā regulā noteiktās funkcijas. Citi administratīvā vadītāja līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

Kā pagaidu izpilddirektoram viņam ir iecēlējiestādes pilnvaras. Pagaidu izpilddirektors var apstiprināt visus maksājumus, ko sedz pēc valdes apstiprinājuma BEREC budžetā iekļautās apropriācijas, un var slēgt līgumus, tostarp līgumus ar darbiniekiem, ievērojot pieņemto BEREC štatu sarakstu.

3. Administratīvā vadītāja, kurš iecelts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1211/2009, darba līgums tiek izbeigts pēc viņa amata pilnvaru termiņa beigām vai dienā, kad izpilddirektors sāk pildīt savus pienākumus pēc iecelšanas amatā, ko saskaņā ar 22. pantu veic valde, atkarībā no tā, kurš nosacījums stājas spēkā agrāk.

Administratīvais vadītājs, kurš iecelts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1211/2009 un kura amata pilnvaru termiņš ir bijis pagarināts, atturas no dalības izpilddirektora atlases procedūrā, kas minēta 22. pantā.

4. Valdi, kas minēta 4. pantā, līdz jauno pārstāvju nominācijas datumam veido Regulas (EK) Nr. 1211/2009 7. pantā minētās pārvaldības komitejas locekļi.

5. Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetu, kas apstiprināts, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1211/2009 11. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1211/2009.

40. pants

Stāšanās spēkā

Regulu (EK) Nr. 1211/2009 atceļ.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1211/2009 un uz BEREC biroju uzskata par atsaucēm uz šo regulu un BEREC.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no […].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 47

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, kas seko izmēģinājuma projektam/sagatavošanas darbībai 48

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Priekšlikums/iniciatīva uz noteiktu termiņu

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG — [DD.MM.]GGGG

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG. — GGGG.

☑ Priekšlikums/iniciatīva uz nenoteiktu termiņu

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. līdz 2022. gadam 51

–Pēc tam darbība notiek optimālā ātrumā.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 52

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻    ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem (EUR miljonos)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Aģentūras apropriācijām

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

BEREC būs nozīmīga un pastiprināta loma, lai nodrošinātu ierosinātā tiesību aktu kopuma efektīvu īstenošanu ar vairākiem papildu uzdevumiem. Šie uzdevumi ir tehniski un vērsti uz jomām, kurās ir pārrobežu aspekti vai kurās BEREC norādījumi varētu palīdzēt VRI nodrošināt elektronisko sakaru tiesiskā regulējuma konsekventu īstenošanu.

Proti, BEREC būs daži pirmsnormatīvi uzdevumi (īpaši saistībā ar maksimālo savienojuma pabeigšanas tarifu aprēķināšanu), kā arī noteiktas saistošas pilnvaras, jo BEREC pieņems lēmumus par starpvalstu tirgu noteikšanu un par līguma kopsavilkuma modeli (šie jaunie uzdevumi iekļauti sadaļā “Pirmsnormatīvi uzdevumi un saistošas pilnvaras”, sk. tabulu iepriekš).

Tā sagatavos arī pamatnostādnes par VRI pienākumu īstenošanu attiecībā uz infrastruktūras/investīciju ģeogrāfiskiem apsekojumiem, kā arī uz kopīgām pieejām galalietotāju starpvalstu pieprasījuma apmierināšanai. Tāpat tā pieņems pamatnostādnes par minimālajiem standartpiedāvājumu kritērijiem, izmaksu modeļiem savienojuma pabeigšanas tarifu noteikšanā, par numuru pārvaldības prasībām, par attiecīgiem pakalpojuma kvalitātes parametriem un piemērojamām mērījumu metodēm. Turklāt BEREC standartu vajadzības noteikšanas kontekstā ziņos par iespējamu apdraudējumu “no gala līdz galam” savienojamībai starp galalietotājiem vai apdraudējumu faktiskai neatliekamās palīdzības dienestu piekļuvei (šie jaunie uzdevumi iekļauti sadaļā “Regulatīvā vadība”).

BEREC loma saistībā ar iekšējā tirgus procedūrām tirgus regulēšanai ir pastiprināta. BEREC atzinumam turpmāk būs autoritatīva nozīme, Komisijai lemjot par to, vai attiecīgajai VRI vajadzētu atsaukt regulatīvā pasākuma projektu. Ierosināts, ka tikai gadījumos, kad gan BEREC, gan Komisijai ir spēcīgas šaubas, Komisija var pieņemt lēmumu prasīt VRI atsaukt paziņotos pasākumus (šie jaunie uzdevumi iekļauti sadaļā “Tirgus pārskats”).

BEREC atbildēs arī par jaunu salīdzinošās izvērtēšanas procesu attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanas procesu. Tas galvenokārt attiecas uz valstu pasākumu pārskatīšanu, piešķirot radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesības, kas var ietekmēt bezvadu tirgu darbību vai citādi ievērojami ietekmēt radiofrekvenču spektra resursu vērtējumu. Par šādiem pasākumu projektiem BEREC sagatavos (nesaistošus) atzinumus pēc tehniskā un ekonomiskā novērtējuma (šie jaunie uzdevumi iekļauti sadaļā “Radiofrekvenču spektra salīdzinošā izvērtēšana”).

BEREC tiks arī uzticēts pienākums glabāt reģistru par uzņēmumiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, un par ārpus teritorijas izmantotiem numuriem (šie jaunie uzdevumi iekļauti sadaļā “Reģistra funkcijas”).

Turklāt dažus no uzdevumiem, kas BEREC noteikti ar Regulu Nr. 531/2012 (Viesabonēšanas regula) un Regulu Nr. 2015/2120 (t. i., pamatnostādņu sagatavošana par tīkla neitralitāti, ieguldījuma sniegšana Komisijas īstenošanas aktu projektos par viesabonēšanu u. c.), tagad veiks jaunās aģentūras pārraudzībā, un tiem būs nepieciešami zināmi papildu resursi 66 (sk. sadaļas “Regulatīvā vadība” un “Palīdzība un ieteikumi Komisijai un citām ES iestādēm”).

Izveidojot pilntiesīgu aģentūru, daži horizontālie pasākumi, ko pašlaik galvenokārt veic VRI darbinieki, arī zināmā mērā tiks integrēti jaunajā aģentūrā (piemēram, BEREC darba programmas sagatavošana, tostarp regulatīvās darbības, ko pašlaik veic VRI jaunās vadības darbinieki, darba mehānismu sagatavošana sadarbībai ar trešo valstu iestādēm u. c.).

Ievērojamais uzdevumu pieaugums nozīmē, ka BEREC būs jāpiešķir papildu resursi (arī darbinieki), lai nodrošinātu tās darbību un uzdevumu pienācīgu izpildi.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz Aģentūras cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

–Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

–

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–⌧ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 72 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

(1) COM(2015) 192 final.

(2) Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcija par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu (TA(2016)0009).

(3) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(5) Novērtējums veikts saskaņā ar BEREC regulas 15. pantā noteikto prasību — “BEREC un BEREC biroja novērtējuma izpēte” (PwC, 2012. gada septembris), Komisijas dienestu 2013. gada aprīļa darba dokuments (SWD(2013) 152 final), pēc kura 2013. gada novembrī sniegts EP ziņojums (2013/2053(INI), A7- 0378/2013). Minētā novērtējuma rezultāti ir jāaplūko piesardzīgi, jo daži BEREC uzdevumi tolaik netika veikti. Novērtējumā nav vērtēta BEREC biroja iespējamā saskaņotība ar Kopējo pieeju attiecībā uz decentralizētām aģentūrām.

(6) Regulatoru valdes 2015. gada 10. decembra atzinums BoR (15) 206.

(7) http://berec.europa.eu/eng/document_register/subject_matter/berec/opinions/5577-berec-opinion-on-the-review-of-the-eu-electronic-communications-regulatory-framework .

(8) http://rspg-spectrum.eu/wp-content/uploads/2013/05/RSPG 16-001-DSM_opinion.pdf .

(9) Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcija par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu ( 2015/2147(INI) ).

(10) Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija sanāksmes secinājumi (EUCO 26/16).

(11) Ekspertu profili un ziņojums par diskusiju sniegts ietekmes novērtējuma 13. pielikumā.

(12) http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/ia_carried_out/cia_2016_en.htm

(13) Tika analizēta iespēja atklāt produktivitātes ieguvumus un sinerģiju ar citām esošām ES aģentūrām, jo īpaši ar ES Tīklu un informācijas drošības aģentūru. Tomēr vairāku iemeslu dēļ (pilnvaras savstarpēji nepārklājas, palielinātas pilnvaras kopš 2007. gada, skaidri noteikti uzdevumi, atšķirīga līdzdalība valdes līmenī u.c.) abu aģentūru iespējama apvienošana tika noraidīta.

(14) Tiesību akta finanšu pārskatā norādīti skaitļi pēc pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas, kuras darbības beigu termiņš ir 2020. gadā. BEREC turpmākās personāla vajadzības tiks vērtētas Komisijas priekšlikumu ietvaros laikposmam pēc 2020. gada.

(15) Risinājums, ka BEREC (pilnībā vai daļēji) varētu finansēt ar nodevām, tika noraidīts aģentūras funkciju dēļ, kas lielākoties saistītas ar VRI un ES iestāžu konsultēšanu ar mērķi nodrošināt telesakaru regulējuma labāku saskaņotību visā ES, nevis vēršanos tieši pie tirgus dalībniekiem.

(16) Tiesību akta finanšu pārskatā norādīti skaitļi pēc pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas, kuras darbības beigu termiņš ir 2020. gadā. Plānots, ka īstenošanas posms jaunajai aģentūrai ilgs līdz 2022. gadam.

(17) Ziņojumi ir pieejami tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/digital-scoreboard .

(18) Visa informācija ir pieejama šeit: https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/download-scoreboard-reports.

(19) OV C […].

(20) OV C[…],.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes […] Direktīva […], ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru kodeku (OV L […]).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV L 172, 30.6.2012., 10. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regula (ES) 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (OV L 310, 26.11.2015, 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.).

(26) Komisijas 2002. gada 29. jūlija Lēmums 2002/627/EK, ar ko izveido elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu Eiropas reglamentējošo iestāžu grupu (OV L 200, 30.7.2002, 38. lpp.).

(27) COM(2015) 192 final.

(28) Parlamenta, Padomes un Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgais paziņojums par decentralizētām aģentūrām.

(29) Lēmums 2002/622/EK, ar ko izveido radiofrekvenču spektra politikas grupu (OV L 198, 27.7.2002, 49. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(31) Direktīva [...].

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 526/2013 par Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 460/2004 (OV L 165, 18.6.2013., 41. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(34) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(35) 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(37) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.).

(38) Komisijas Paziņojums par pamatnostādnēm attiecībā uz decentralizētu aģentūru programmdokumentu un konsolidēto gada darbības pārskata modeli(C(2014) 9641).

(39)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(42) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(43) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(44)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(45) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(46) Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(47) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(48) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(49) 2015. gada 6. maija paziņojums “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” COM(2015) 192 final.

(50) Sk. http://europa.eu/agencies/documents/joint_statement_and_common_approach_2012_en.pdf.

(51) Īstenošana sāksies 2019. gadā un turpināsies līdz 2022. gadam saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

(52) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(53) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&reference=P7- TA-2013-0536&language=EN.

(54)

   SMART 2015/0003.

(55) SMART 2015/002.

(56) SMART 2015/005.

(57) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(58) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

(59) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(60) 2017. gada bāzlīnijas scenārijs sniegts tikai salīdzināšanas nolūkos un atspoguļo 2017. gada budžeta projektā minētos skaitļus (BEREC birojs). 220 000 EUR no šīs summas ir piešķirtie ieņēmumi.

(61) Iespējamā efektivitāte un ietaupījumi dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz aģentūrai piešķirtajām papildu pilnvarām, kā arī Komisijai ir analizēti ietekmes novērtējumā. Plānots, ka jaunā aģentūra turpinās pašreizējos pakalpojumu nolīgumus ar Komisiju (grāmatvedība, kā arī atsevišķu lietotņu un rīku izmantošana) un ar citām ES aģentūrām (ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru attiecībā uz datu ārējo glabāšanu un iekšējās kontroles koordinēšanu), kurus varētu pat paplašināt, iekļaujot jaunas jomas.

(62) 2017. gada bāzlīnijas scenārijs sniegts tikai salīdzināšanas nolūkos.

(63) Tiek saglabāts pašreizējais CNECT ĢD resursu līmenis. Tomēr plānots, ka BEREC vajadzēs mazāk atbalsta no to pārvaldošā ĢD attiecībā uz administratīvajiem uzdevumiem un atbilstības nodrošināšanu ES noteikumiem par decentralizētām aģentūrām, taču vairāk atbalsta jaunajās darbības jomās, kā arī augstākam dalības līmenim valdē (divi pārstāvji, nevis viens).

(64) 2017. gada bāzlīnijas scenārijs sniegts tikai salīdzināšanas nolūkos.

(65) Šajā tabulā parādīti tikai darbības izdevumi 3. sadaļā.

(66) Iepriekš, kad BEREC tika noteikti jauni uzdevumi, BEREC biroja (ES aģentūra, kas sniedz atbalstu regulatoru valdei) resursi netika mainīti.

(67) 2017. gada bāzlīnijas scenārijs sniegts tikai salīdzināšanas nolūkos.

(68) Kā norādīts 1.6. punktā, īstenošana sāksies 2019. gadā un turpināsies līdz 2022. gadam saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Ņemot vērā pašreizējo situāciju ar ierobežotiem resursiem, cilvēkresursi, kas ierosināti laikposmam no 2019. līdz 2022. gadam, ir CA un SNE kategorijās. Atbilstīgi ietekmes novērtējumam kopējais personāls, kas BEREC vajadzīgs, lai veiktu jaunos uzdevumus saskaņā ar paplašinātajām pilnvarām, tiek lēsts 60 pilnslodzes ekvivalentu apmērā 2019.–2022. gada īstenošanas perioda beigās.

(69) 2017. gada bāzlīnijas scenārijs sniegts tikai salīdzināšanas nolūkos. Personāla izdevumu aprēķinu pamatā 2019. un 2020. gadam ir vidējās kvalificētā personāla izmaksas (Ares(2015)5703479, 2015. gada 9. decembris), kas daļēji izskaidro izdevumu palielināšanos no 2017. līdz 2019. gadam.

(70) Pamatojoties uz ietekmes novērtējumu un neskarot nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kopējais papildu personāls, kas BEREC ir vajadzīgs, lai veiktu jaunos uzdevumus saskaņā ar paplašinātajām pilnvarām, tiek lēsts 34 pilnslodzes ekvivalentu apmērā, paredzot kopējo darbinieku skaitu 60 pilnslodzes ekvivalentu apmērā 2019.–2022. gada īstenošanas perioda beigās.

(71) AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki; END —valstu norīkotie eksperti; INT — aģentūras darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās. .

(72) Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

(73) Precīza summa turpmākajiem gadiem būs zināma, kad attiecīgajam gadam tiks noteikts EBTA proporcionalitātes koeficients.