EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 14.7.2016

COM(2016) 461 final

2016/0221(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Regulu Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 228 final}
{SWD(2016) 229 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šā priekšlikuma mērķis ir grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem 1 (turpmāk “Regula (ES) Nr. 345/2013”) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (turpmāk “Regula (ES) Nr. 346/2013”) 2 .

Šis priekšlikums būtu jāaplūko plašākā kontekstā – saistībā ar pasākumiem, ar kuriem ir paredzēts atbloķēt ieguldīšanu augošos aktīvu uzņēmēju uzņēmumos. Investīciju plāns Eiropai 3  ietver vispusīgu stratēģiju, kuras nolūks ir veicināt nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus. Viens no galvenajiem Investīciju plāna virzieniem ir kapitāla tirgu savienības (KTS) rīcības plāns, 4 kura mērķis ir samazināt kapitāla tirgu sadrumstalotību, atcelt regulējuma radītos šķēršļus ekonomikas finansēšanai un palielināt uzņēmumiem pieejamā kapitāla apjomu, izveidojot īstenu vienoto kapitāla tirgu. Investīciju plāna Eiropai mērķis ir vēl vairāk mobilizēt privātā sektora papildu ieguldījumus, izmantojot publiskā sektora līdzekļus no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) 5 . Šajā sakarā, lai veicinātu privātā sektora ieguldīšanu riska kapitāla tirgū Eiropā, tiek izveidots arī Eiropas mēroga fondu fonds, kas ieguldīs Eiropas riska kapitālā. Tādējādi privātā sektora kapitāls tiks apvienots ar atbalstu no ES, lai kapitālu no lieliem institucionāliem ieguldītājiem piesaistītu Eiropas riska kapitāla aktīvu kategorijai un stimulētu ES atbalsta ietekmi uz Eiropas riska kapitāla nozari.

Eiropas riska kapitāla fondu (turpmāk “EuVECA”) un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (turpmāk “EuSEF”) struktūras tika radītas, lai tirgus dalībniekiem piedāvātu jaunas iespējas piesaistīt un ieguldīt kapitālu inovatīvos mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un sociāli orientētos uzņēmumos visā Eiropā. MVU ir ļoti svarīgi ES ekonomikai, jo tas ir sektors, kas var radīt reālu izaugsmi un peļņu. EuVECA fondi atbalsta jaunas un inovatīvas komercsabiedrības, savukārt EuSEF fondi galveno uzmanību pievērš uzņēmumiem, kuru mērķis ir sasniegt pozitīvu sociālo ietekmi.

Finansējuma avoti un pieejamība ir svarīgs MVU attīstības, izaugsmes un sekmju faktors. Lai veicinātu jaunas izaugsmes jomas un pārietu uz inovācijas virzītu ekonomiku, ir nepieciešams stiprināt jaunas finansējuma iespējas jaunuzņēmumu, inovatīvu MVU un sociālo uzņēmumu atbalstam. Tā kā bankām parasti ir mazāk iespēju sniegt šādu veidu finansējumu, riska kapitāla un sociālās uzņēmējdarbības kapitāla pieejamība ir galvenais faktors šā ES ekonomikas sektora izaugsmes finansēšanā. Atkārtoti ir ticis norādīts, ka iztrūkums šādā finansējumā ir šķērslis, ko nepieciešams risināt, lai varētu veicināt ES ekonomikas izaugsmi. Riska kapitāla tirgus ziņā ES arvien vairāk atpaliek no ASV, nevis to panāk. Lai gan abas ekonomikas lieluma ziņā ir līdzīgas, ASV nodrošina vairāk riska kapitāla komercsabiedrībām, tostarp MVU. KTS rīcības plānā tika ziņots, ka, ja ES riska kapitāla tirgus būtu tikpat dziļš kā ASV tirgus, 2009.–2014. gadā komercsabiedrību finansēšanā būtu bijuši pieejami naudas līdzekļi līdz pat 90 miljardu euro apmērā. 2014. gadā apmēram 90 % no visiem ES riska kapitāla ieguldījumiem bija koncentrēti astoņās dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā un Spānijā. Tomēr pat šajos vairāk attīstītajos tirgos riska kapitāls veidoja mazāk nekā 0,1 % no IKP.

Lai vēl vairāk atbalstītu šo tirgu attīstību, Komisija plāno nodrošināt, ka EuVECA un EuSEF regulējumi darbojas pēc iespējas labi, atbalstot riska kapitāla un sociālos ieguldījumus. Tādēļ Komisija nolēma agrāk pievērsties abās regulās 2017. gadam paredzētajai pārskatīšanai, to atbilstoši likumdošanas procedūrai sākot jau 2016. gada Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (turpmāk “REFIT”) 6 iniciatīvas ietvaros. Pārskatīšanas nolūks bija novērtēt, kādi līdz šim ir bijuši abu regulējumu darbības rezultāti, it īpaši to, vai tie ir bijuši iedarbīgi, efektīvi, saskanīgi, nozīmīgi un vai tie ir radījuši pievienoto vērtību ES. Pārskatīšanā tika apzināti vairāki faktori, kas slāpē šo fondu attīstību, piemēram, noteikumi par to, kā fondi iegulda aktīvos, to, kā pārvaldnieki darbojas fondos, kā abas regulas mijiedarbojas ar citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem un prasībām, kuri jāievēro ieguldījumu fondiem, un vai tie iegūtu no pārrobežu licencēšanas.

Šajā priekšlikumā ir atzīts, ka riska kapitāla nozares attīstību ES ietvaros kavē arī citi faktori, kas neietilpst priekšlikuma tvērumā, piemēram, pieeja nebanku finansēšanai vai nodokļu regulējums, kas būtu jārisina ar citām speciālām dalībvalstu iniciatīvām. Turklāt šie faktori tiks aplūkoti arī KTS rīcības plāna vispusīgajā pasākumu paketē, ar ko paredzēts atbalstīt riska kapitāla finansēšanu ES ietvaros.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir KTS rīcības plāna sastāvdaļa. KTS rīcības plāns ir viens no galvenajām Komisijas prioritātēm un ietver virkni pasākumu, ar kuriem paredzēts likvidēt šķēršļus kapitāla tirgum un veicināt MVU finansēšanu. Konkrētāk, to vidū ir minami pasākumi par atgriezeniskās saiknes stiprināšanu attiecībā pret bankām, kas noraida MVU iesniegtus kredīta pieteikumus, par MVU kredītvēstures informācijas pilnveidošanu, nodokļu iniciatīvu pārskatīšanu un nodokļu atvieglojumiem, kurus dalībvalstis piedāvā attiecībā uz MVU un personām, kas iegulda šādos MVU.

Šis priekšlikums ir viena no galvenajām KTS rīcības plāna sastāvdaļām, jo ar tā palīdzību tiek dažādoti finansējuma avoti un atbloķēts kapitāls, atvieglojot ieguldītāju, fondu pārvaldnieku un portfeļuzņēmumu iespējas gūt labumu no EuVECA un EuSEF fondiem. Kapitāla tirgi piedāvā pieeju plašam finansētāju lokam un iespējas izbeigt ieguldījumu riska kapitālā un sociāli orientētos uzņēmumos, ar ārpus biržas piesaistītu privāto kapitālu finansētiem projektiem, kā arī iespējas komerceņģeļiem, kuri iegulda komercsabiedrībās to agrīnā attīstības stadijā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums papildina pārējos divus Investīciju plāna Eiropai pīlārus.

–Privātā sektora papildu ieguldījumu mobilizēšana, izmantojot publiskā sektora naudas līdzekļus. EFSI tika izveidots ar mērķi līdz 2018. gadam mobilizēt papildu ieguldījumus vismaz 315 miljardu euro apmērā. EFSI iegulda dažādās nozarēs un sniedz tiešu finansiālo atbalstu MVU, galvenokārt ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību.

–Pasākumi, kas nodrošina, ka ieguldījumu finansējums sasniedz reālo ekonomiku. Ir izveidots Eiropas ieguldījumu projektu portāls un Eiropas investīciju konsultāciju centrs nolūkā palīdzēt, lai ieguldījumu finansējums sasniegtu reālo ekonomiku.

Šis priekšlikums arī papildina Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Apvārsnis 2020” 7 , kurai ir ievērojama nozīme kā MVU finansēšanas virzītājspēkam, izmantojot InnovFin – ES finansējumu novatoriem, kas ir virkne integrētu un savstarpēji papildinošu finansējuma instrumentu un konsultatīvu pakalpojumu, kurus piedāvā Eiropas Investīciju bankas grupa, kas pilnīgi aptver pētniecības un inovācijas vērtības ķēdi. Komisija vada arī Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) 8 , kas MVU sniedz labāku piekļuvi finansējumam, komercdarbības atbalsta pakalpojumus un veicina uzņēmējdarbību.

Vienotā tirgus stratēģijas 9  kontekstā Komisija plāno samazināt administratīvo slogu un padarīt Eiropu par pievilcīgāku mērķi novatoriem (no ES un citām valstīm). Konkrētāk, Komisija uzsāks arī jaunuzņēmumu iniciatīvu, tādējādi rosinot plaša apjoma novērtējumu par prasībām attiecībā uz jaunuzņēmumiem un iespējām, kā šīs prasības samazināt un, ja tas nav iespējams, kā veicināt to ievērošanu.

2.TIESISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN SAMĒRĪGUMS

•Tiesiskais pamats

Šā priekšlikuma tiesiskais pamats ir LESD 114. pants, kas bija arī Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 tiesiskais pamats. Ietekmes novērtējuma ziņojuma ietvaros veiktajā izvērtējumā tika noskaidrots, ka ir nepieciešams grozīt vairākus Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 elementus, lai uzlabotu un racionalizētu EuVECA un EuSEF fondu izmantošanu. Kompetence veikt nepieciešamos grozījumus ir vienīgi abām ES likumdošanas iestādēm.

•    Subsidiaritāte

ES mēroga darbības būtu jāveic vienīgi tad, ja ierosināto darbību mērķus nevar pienācīgi sasniegt atsevišķu dalībvalstu konstitucionālās sistēmas ietvaros.

Iekšējais tirgus attiecībā uz riska kapitāla fondiem un sociālās ietekmes fondiem, kas minēti attiecīgi Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013, joprojām ir sadrumstalots, un ir nepieciešamas papildu darbības, lai pastiprinātu Eiropas regulējumu attiecībā uz pārrobežu finansējuma piesaistīšanu šādiem fondiem. Šis priekšlikums arī radītu konverģenci un stiprinātu riska kapitāla fondu un sociālās uzņēmējdarbības fondu iekšējo tirgu. Tādēļ šīs regulas mērķus var sasniegt vienīgi ar Savienības mēroga rīcību.

Apzinātās problēmas attiecas uz ierobežojumiem un atšķirībām Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 piemērošanā dažādās dalībvalstīs. Ja šie ierobežojumi un atšķirības tiktu atstāti nemainīti, pastāvētu risks, ka pieaug sadrumstalotība un tiek zaudētas vairākas iespējas. Vienīgi koordinēta ES iejaukšanās šā priekšlikuma veidā var atrisināt minētās problēmas. Tādēļ ES mēroga rīcība ir vienīgā atbilstošā rīcība, kas var risināt šīs problēmas, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tiek konsekventi piemēroti vienoti noteikumi.

•Samērīgums

Ar šo priekšlikumu tiek stiprināta marķējumu “EuVECA” un “EuSEF” izmantošana. Nedz Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013, nedz šajā priekšlikumā EuVECA un EuSEF fondiem nav piešķirtas izņēmumtiesības riska kapitāla fondu un sociālās ietekmes fondu nozarē. Ar šo regulu tiek saglabātas EuVECA un EuSEF fondu izņēmumtiesības izmantot attiecīgi marķējumu “EuVECA” vai “EuSEF”. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (turpmāk “AIFPD”) 10 joprojām var izvēlēties noteikt valsts regulējumu attiecībā uz riska kapitāla fondiem un sociālās ietekmes fondiem.

Ar šo priekšlikumu tiek panākts līdzsvars starp plašas sabiedrības interesēm, ieguldītāju aizsardzību, drošuma un uzticamības apsvērumiem, kā arī saistītajām izmaksām. Tiek novērsts lieks slogs, proti, tiek ierosināts to fondu pārvaldību un piedāvāšanu tirgū, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013, padarīt pieejamu jaunai pārvaldnieku grupai, uz kuru attiecas AIFPD un piemērot tikai tās Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 prasības, kuras ir spēkā konkrētā nozarē, nevis ir noteiktas AIFPD regulējumā, ir racionalizēta fondu reģistrācija un tiek precizēts, ka uzņemošo dalībvalstu kompetentās iestādes nevar piemērot maksas un līdzīgus maksājumus.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANAS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšana

Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 tika iekļautas Eiropas Komisijas REFIT programmā. Papildu detalizēta informācija par šo pārskatīšanu ir skatāma tālāk, iedaļā “Normatīvā atbilstība un vienkāršošana”.

•Ex post izvērtēšana/ atbilstības pārbaude

Komisija nolēma paātrināt plānoto Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšanu, kas bija paredzēta 2017. gadā, un sākt pārskatīšanu likumdošanas kārtībā 2016. gada REFIT darba programmas 11 ietvaros. 

Tā kā Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 ir bijušas piemērojamas tikai kopš 2013. gada vidus, pilnīga izvērtēšana nevarētu būt iespējama, jo ir pārāk agri ar noteiktību izdarīt secinājumus par ilgtermiņa ietekmi. Tā vietā izvērtējumā ir sniegts novērtējums par regulas sākotnējo ietekmi, galveno uzmanību pievēršot potenciāliem faktoriem, kas varētu būt lieguši lielākus ieguldījumus fondos (salīdzinājumā ar sākotnējiem gaidījumiem). Šī pārskatīšana ir pievienota Komisijas ietekmes novērtējuma ziņojuma pielikumā, un tās secinājumi ir šādi.

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 iedarbīgumu: lai gan Regulā (ES) Nr. 345/2013 piedāvāto iespēju izmantošana vēl varētu tikt papildus uzlabota, Regulā (ES) Nr. 346/2013 piedāvāto iespēju izmantošanas nelielais apmērs noteikti ir neapmierinošs. Gan Regulas (ES) Nr. 345/2013, gan Regulas (ES) Nr. 346/2013 darbību ierobežo virkne šķēršļu, it īpaši ierobežojumi attiecībā uz lieliem pārvaldniekiem, kuru portfelis pārsniedz 500 miljonus euro, kuri nedrīkst izmantot marķējumus “EuVECA” un “EuSEF”, sākotnējais ieguldījums vismaz 100 000 euro apmērā neprofesionāliem ieguldītājiem un konkrēti ierobežojumi attiecībā uz atbilstīgiem ieguldījumiem (t. i., kvalificēta portfeļuzņēmuma definīcija). Attiecībā uz mazākiem fondiem ieguldījums vismaz 100 000 euro apmērā ir minēts kā potenciāls šķērslis, tomēr neprofesionāliem ieguldītājiem jau ir pieejami mazāki ieguldījumi MVU aktīvos, izmantojot vairākus alternatīvus instrumentus (piem., kolektīvo finansēšanu, sākotnējo publisko piedāvājumu u.c.). EuSEF un EuVECA fondi ir atšķirīgi instrumenti ilgākam termiņam (piem., šiem fondiem ir piecus gadus ilgs minimālais bloķēšanas laikposms), kam nepieciešamas augstākas robežvērtības un lielāka ieguldītāju aizsardzība.

Kopš 2016. gada aprīļa sākuma EVTI datubāzē bija reģistrēti 70 EuVECA fondi. EuSEF fondu jomā ir reģistrēti četri fondi tikai divās dalībvalstīs: viens EuSEF fonds ir reģistrēts Francijā, bet trīs EuSEF fondi – Vācijā, un to pārvaldīšanā esošo aktīvu kopsumma ir 32 miljoni euro.

Attiecībā uz efektivitāti pārskatīšanā dažādās tiesību sistēmās tika konstatētas atšķirīgas prasības, piemēram, izveides maksas, papildu izmaksas, kuras ietur uzņemošās dalībvalstis un nepieciešamais pietiekama pašu kapitāla apmērs. Dažos gadījumos šāda prakse pat pārsniedz regulās noteiktās prasības, un tas savukārt kavē gan EuVECA, gan EuSEF fondu izveidi un pārrobežu piedāvāšanu tirgū. Nozīmīguma ziņā Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 ir atzītas kā ar KTS saistītā darba neatņemama sastāvdaļa. Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 ir daļa no Komisijas iniciatīvas, kuras mērķis – nebanku finansējuma palielināšana ekonomikā – ir saskaņots ar Investīciju plāna Eiropai mērķiem – palielināt konkurētspēju un stimulēt ieguldījumus jaunu darbvietu radīšanas nolūkā.

Saskanība ir sasniegta tādēļ, ka Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 papildina AIFPD, jo tās attiecas uz maziem pārvaldniekiem, kuru portfelis ir mazāks par 500 miljoniem euro, lai tiem dotu iespēju pāri robežām piedāvāt tirgū gan EuVECA, gan EuSEF fondus.

Attiecībā uz savu ES mērogā pievienoto vērtību Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013 ir aplūkota tiesību normu nepietiekamība, kas pastāvēja pirms to pieņemšanas, kuras mērķis bija radīt mazo pārvaldnieku spēju fondus piedāvāt tirgū pāri robežām un palielināt nebanku kapitāla apjomu, kas pieejams ieguldīšanai jaunuzņēmumos un sociāli orientētos uzņēmumos. Turklāt ES pievienotā vērtība izriet no regulas, proti, “vienots noteikumu kopums”, kura nolūks ir nodrošināt, ka ieguldītāju rīcībā ir optimāla un vislabāk salīdzināma informācija par ieguldīšanu gan EuVECA, gan EuSEF fondos visā Eiropā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šis priekšlikums ir balstīts uz vairākām sabiedriskām apspriešanām, proti, sabiedrisko apspriešanu, kas tika uzsākta līdz ar zaļo grāmatu “Kapitāla tirgu savienības veidošana” (no 2015. gada 18. februāra līdz 2015. gada 13. maijam), sabiedrisko apspriešanu par Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšanu (no 2015. gada 30. septembra līdz 2016. gada 6. janvārim), sabiedrisko apspriešanu, kas tika uzsākta līdz ar uzaicinājumu iesniegt pierādījumus “ES normatīvais regulējums attiecībā uz finanšu pakalpojumiem” (no 2015. gada 30. septembra līdz 2016. gada 31. janvārim) un mērķorientētu tehnisko darbsemināru (2016. gada 27. janvārī).

Apspriešanas rezultāti liecina, ka pastāv plašs atbalsts to pārvaldnieku loka paplašināšanai, kuriem atļauts pārvaldīt un piedāvāt tirgū fondus, izmantojot marķējumus “EuVECA” un “EuSEF”, aptverot arī pārvaldniekus, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu. Šis priekšlikums arī pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD, rada pieeju EuVECA un EuSEF fondu tirgiem, tā ka tie var piedāvāt pilnu produktu klāstu klientiem no savas izcelsmes dalībvalsts un citām dalībvalstīm, kas savukārt palielinātu šādu fondu vispārējo izplatību. Šiem pārvaldniekiem būs jāturpina ievērot AIFPD prasības un arī atsevišķas Regulas (ES) Nr. 345/2013 vai attiecīgi Regulas (ES) Nr. 346/2013 normas.

Ieinteresētās personas pauda dažādus viedokļus par to, ka tiktu samazināts ieguldījuma minimālais apmērs – 100 000 euro, kas nepieciešams, lai neprofesionāli ieguldītāji varētu ieguldīt EuVECA un EuSEF fondos. Daži respondenti atbalstīja šāda sākotnējā minimuma apmēra samazināšanu. Viņi ierosināja paplašināt potenciālo ieguldītāju loku, lai palielinātu neprofesionāliem ieguldītājiem pieejamās izvēles iespējas. Citi respondenti uzskatīja, ka riska profils, līgumiskās saistības un tas, ka ieguldījumi riska kapitālā un sociāli orientētos uzņēmumos ir nelikvīdi, ne vienmēr ir piemērots individuāliem privātajiem ieguldītājiem ar mazāku kapitālu. Citi norādīja, ka papildus būtu nepieciešami individuāli pielāgoti ieguldītāju aizsardzības noteikumi, lai atbalstītu šo ieguldītāju grupu, kuru izmaksas nesegtu potenciālo ieguldītāju loka pieaugumu. Portfeļa pieeja individuāliem ieguldītājiem, kas līdzīga Regulā (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem 12 izmantotajai pieejai, tika minēta kā piemērs aizsardzības līmenim, kāds varētu būt nepieciešams. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, šajā priekšlikumā sākotnējais ieguldījuma minimums 100 000 euro apmērā ir saglabāts šādu iemeslu dēļ: samazinātais ieguldījuma minimums radītu ievērojamus riskus ieguldītāju aizsardzībai un savukārt varētu mazināt ieguldītāju uzticēšanos EuVECA un EuSEF fondiem. Ieguldījumu robežvērtības pazemināšanu nenovēršami būtu nepieciešams sasaistīt ar papildu individuālo privāto ieguldītāju aizsardzības pasākumiem, kas gan radītu papildu izmaksas, gan izraisītu novirzīšanos no sagaidāmā ieguvuma – elastīgāka regulējuma attiecībā uz EuVECA un EuSEF fondiem.

Netiešās izmaksas pārvaldniekiem saistībā ar EuVECA un EuSEF fondu reģistrēšanu ietver prasības par pašu kapitālu. Respondenti uzsvēra, ka kompetentās iestādes dažādi interpretē jēdzienu “pietiekams pašu kapitāls”, un dažas kompetentās iestādes šīs prasības pilnā mērā piemēro attiecībā uz pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD. Respondenti arī apšaubīja to, vai dažās uzņemošajās dalībvalstīs ieturētās papildu maksas ir saderīgas ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013. Ar šo priekšlikumu tiek risināta pārspīlējumu problēma, uzdodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus par metodiku, kā nosakāms pietiekama pašu kapitāla apmērs. Tas arī precizē, ka uzņemošās dalībvalstis nedrīkst ieturēt maksas attiecībā uz pārrobežu EuVECA un EuSEF fondiem.

Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013 ir aizliegts noteikt prasības vai administratīvās procedūras saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu piedāvāšanu tirgū uzņemošajās dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka šis aizliegums tiek konsekventi ievērots visās dalībvalstīs, šajā regulā ir tieši formulēts, ka uzņemošās dalībvalstis nedrīkst noteikt maksas un citus maksājumus.

Lielākajā daļā atbilžu tika pausts atbalsts tam, ka tiktu paplašināts to aktīvu klāsts, kas ir atbilstīgi EuVECA fondu veiktai ieguldīšanai, argumentējot ar to, ka Regulā (ES) Nr. 345/2013 ietvertā kvalificēta portfeļuzņēmuma definīcija ir pārāk ierobežojoša. Tā iemesli ir pārvaldnieku grūtības apzināt pietiekamus ieguldījumus, kuri atbilstu definīcijai, un tas, ka iespēja veikt turpmākus ieguldījumus šķiet pievilcīga. Atbildēs ir arī ierosināts palielināt darbinieku skaita maksimuma ierobežojumu un atcelt ar apgrozījumu un bilances kopsummu saistītos ierobežojumus. Ar šo priekšlikumu tiek atļauti ieguldījumi uzņēmumos, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 499 personas (uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu). Šī izmaiņa atbilstīgo ieguldījumu tvērumu Regulā (ES) Nr. 345/2013 pielāgo riska kapitāla programmām, kuras vada Eiropas Investīciju fonds un kuras atbalsta ES finanšu programmas, piemēram, InnovFin. Turklāt ar šo priekšlikumu tiek arī atļauti ieguldījumi mazos un vidējos uzņēmumos, kuri iekļauti biržas MVU izaugsmes tirgus sarakstā, kas definēts Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem, 13 lai tādējādi sabiedrībām, kas atrodas izaugsmes stadijā un kam jau ir pieeja citiem finansējuma avotiem, dotu iespēju saņemt kapitālu arī no EuVECA fondiem. Šis priekšlikums arī pieļauj turpmākus ieguldījumus konkrētā uzņēmumā, kas pēc pirmā ieguldījuma vairs neatbilst kvalificēta portfeļuzņēmuma definīcijai.

•Speciālo zināšanu apkopošana un izmantošana

Komisija ir balstījusies uz EVTI sniegto informāciju. Komisija arī rīkoja mērķorientētu tehnisko darbsemināru (2016. gada 27. janvārī), divpusējas tikšanās, telekonferences ar ieinteresētajām personām un izmantoja nozares apvienību sniegtu statistiku.

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, kurā ir apsvērta virkne politikas risinājuma variantu, proti, vai atļaut to, ka pārvaldnieki, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD, izmanto marķējumus “EuVECA” un “EuSEF”, vai paplašināt Regulā (ES) Nr. 345/2013 ietverto kvalificēta portfeļuzņēmuma definīciju, vai saglabāt sākotnējā ieguldījuma minimumu, un vai konkretizēt administratīvās procedūras un papildu pasākumus, kurus nosaka uzņemošās dalībvalstis.

Regulējuma kontroles padome 2016. gada 13. maijā sniedza pozitīvu atzinumu ar ieteikumiem turpināt uzlabot ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu. Ziņojuma projekts pēcāk tika pārveidots, ņemot vērā šīs padomes komentārus 14 . Galvenās izmaiņas ir saistītas ar likumdošanas ietvaros veicamās pārstrādāšanas kontekstu un termiņiem, vēlamo variantu atspoguļojumu, elementu vienkāršošanu un administratīvo izmaksu ietaupījumiem. Pārstrādātais ietekmes novērtējuma ziņojums un ietekmes novērtējuma ziņojuma kopsavilkums ir publicēts kopā ar šo priekšlikumu 15 .

Tabulā ir sniegts kopsavilkums par dažādiem izvēlētiem pasākumiem, kā arī novērtējums par to ietekmi uz nozīmīgām ieinteresētajām personām, par ieguvumu un samērīgumu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Regula (ES) Nr. 345/2013 vai Regula (ES) Nr. 346/2013 ir brīvprātīgi fondu regulējumi, tātad to piemērošana ir atkarīga no ieinteresēto personu intereses par šādu fondu struktūru izveidi. Ar šo priekšlikumu tiek samazināts liekais slogs un izmaksas pārvaldniekiem, kas vēlas izveidot EuVECA un EuSEF fondus.

Pašlaik attiecībā uz EuVECA un EuSEF fondu pārvaldniekiem ir piemērojamas reģistrācijas procedūras, kas paredzētas attiecīgi Regulā (ES) Nr. 345/2013 vai Regulā (ES) Nr. 346/2013 un Direktīvā 2011/61/ES. Ar šo priekšlikumu paredzēts izvairīties no šādas prasību dublēšanas. Regulas (ES) 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšanā tika konstatēts, ka dažādās dalībvalstīs attiecībā uz viena un tā paša lieluma fondiem pietiekama pašu kapitāla lielums var būt no 6500 līdz pat 125 000 euro, un šis augšējais slieksnis atbilst pilna kapitāla prasībām, kas attiecas uz pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD. Lai varētu izvairīties no šāda pārspīlējuma, šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka regulatīvajos tehniskajos standartos EVTI būtu jāiestrādā metodika, kā noteikt pietiekama pašu kapitāla apmēru. Turklāt pārskatīšanā tika konstatēts arī tas, ka dažas kompetentās iestādes ietur maksas par EuVECA un EuSEF fondu pārrobežu piedāvāšanu tirgū savā teritorijā. Gada maksas apmērs ir no 300 līdz 3000 euro, kas atbilst maksas apmēram pārrobežu alternatīvo ieguldījumu fondu gadījumā, kurus tirgū piedāvā pārvaldnieki, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD. Turklāt dažas uzņemošās dalībvalstis ietur arī vienreizēju maksu 300–3000 euro apmērā laikā, kad sākas pārrobežu piedāvāšana tirgū. Ar šo priekšlikumu šāda prakse tiek aizliegta.

Šajā sakarā ietekmes novērtējuma ziņojumā tiek lēsts, ka ikviens EuVECA un EuSEF fonds, kas tiek piedāvāts tirgū 27 dalībvalstīs, gadā ietaupīs apmēram 40 500 euro lielas izmaksas, bet visi jaunie EuVECA fondi kopumā piecos gados ietaupīs 32 miljonus euro lielas izmaksas.

•    Pamattiesības

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi. Tā atbilst 16. pantam par darījumdarbības brīvību, jo ar to arī citiem regulētiem pārvaldniekiem tiek nodrošināta iespēja piedāvāt tirgū fondus ar marķējumu “EuVECA” un “EuSEF”. Tajā tiek ievērots arī 47. pants par tiesībām uz tiesību aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu lietas izskatīšanu, jo ar to tiek nodrošinātas tiesības lietu pārsūdzēt tiesā, arī gadījumos, kad kompetentā iestāde lēmumu nepieņem.

Šī regula ir piemērojama saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums Eiropas Savienības budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas mehānismi

Grozītā Regula (ES) Nr. 345/2013 un grozītā Regula (ES) Nr. 346/2013 tiks izvērtēta, kad būs pagājuši četri gadi kopš to stāšanās spēkā.

Uzraudzīšanā un izvērtēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta četriem jautājumiem: i) vai grozītie regulējumi ir pievilcīgi pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD un kuri plāno piedāvāt tirgū EuVECA un EuSEF fondus, ii) vai šie regulējumi ir veicinājuši pārvaldīšanā esošo aktīvu palielinājumu EuVECA un EuSEF fondos un – vispārīgāk – tādu aktīvu palielinājumu, kas ieguldīti riska kapitāla un sociālās ietekmes sabiedrībās, iii) vai izmainītie kvalificēta portfeļuzņēmuma kritēriji ir palielinājuši EuVECA fondu piesaistīto kapitālu un veiktos ieguldījumus un iv) vai tieši formulētās normas par aizliegumu uzņemošajām dalībvalstīm noteikt maksas un pietiekamu pašu kapitālu ir samazinājušas EuVECA un EuSEF fondu administratīvās un tirgvedības izmaksas.

Šādas uzraudzīšanas rādītāju vidū minami i) kopsavilkuma dati par ES riska kapitāla un sociālās ietekmes nozarēm, tai skaitā riska kapitāla fondiem un sociālās ietekmes kapitāla fondiem, kuri nav nedz EuVECA, nedz EuSEF fondi, ii) EuVECA un EuSEF fondu skaits un to pārvaldnieku skaits, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar AIFPD un kuri pārvalda un piedāvā tirgū EuVECA un EuSEF fondus, kā arī to EuVECA un EuSEF pārvaldnieku skaits, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013, iii) EuVECA un EuSEF fondos pārvaldīšanā esošo aktīvu vērtība un šādu fondu vidējais lielums, iv) izmaksas saistībā ar EuVECA un EuSEF fondu pārrobežu piedāvāšanu tirgū, v) EuVECA un EuSEF pārvaldnieku turētā pašu kapitāla apmēra konsekvence un vi) fondu izveides izmaksas. Uzraudzīšana tiks veikta sadarbībā ar EVTI, kuras uzdevumos ietilps EuVECA un EuSEF pārvaldnieku un EuVECA un EuSEF fondus reģistra uzturēšana, un balstoties uz AIFPD paredzētajiem ziņojumiem (ja ir pieejami). Komerciāli dati un ziņojumi attiecībā uz EuVECA un EuSEF fondiem un ES riska kapitāla sabiedrībām un sociālās ietekmes sabiedrībām tiks pārskatīti arī nolūkā aptvert EuVECA un EuSEF fondu ietekmi plašākā perspektīvā.

•Detalizēts skaidrojums par konkrētiem priekšlikuma punktiem

Ar 1. panta 1. punktu un 2. panta 1. punktu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu un kuri pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus, tiek dota iespēja izmantot attiecīgi nosaukumu “EuVECA” vai “EuSEF” saistībā ar šo fondu piedāvāšanu tirgū Savienībā. Šādiem pārvaldniekiem būs jāreģistrē savi EuVECA un EuSEF fondi un jāievēro konkrētas Regulas (ES) Nr. 345/2013 vai attiecīgi Regulas (ES) Nr. 346/2013 normas, piemēram, 30 % slieksnis attiecībā uz nekvalificētiem ieguldījumiem, noteikumi par atbilstīgiem ieguldītājiem, konkrētas prasības par informācijas atklāšanu ieguldītājiem un paziņojumiem. Šādiem pārvaldniekiem, kas pārvalda EuSEF fondus, būs arī jāievēro normas, kurās izklāstītas procedūras par to, kā konstatēt, kādā mērā kvalificēts portfeļuzņēmums, kurā šādi fondi iegulda, sasniedz izmērāmu pozitīvu sociālo ietekmi.

Ar 1. panta 2. punktu no jauna tiek definēts kvalificēts portfeļuzņēmums, kura sākotnējā definīcija ietverta Regulā (ES) Nr. 345/2013, aptverot biržas sarakstā neiekļautus uzņēmumus ar ne vairāk par 499 darbiniekiem vai mazos un vidējos uzņēmumus, kuri iekļauti MVU izaugsmes tirgus sarakstā, kas definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12) un 13) apakšpunktā. Tā arī pieļauj turpmākus ieguldījumus kvalificētā portfeļuzņēmumā, proti, uzņēmumā, kas neatbilst definīcijas kritērijiem, bet atbilda tiem laikā, kad kvalificēts riska kapitāla fonds veica pirmo ieguldījumu šādos uzņēmumos. Ar 1. panta 2. punktu un 2. panta 2. punktu tiek mainīta kompetentās iestādes definīcija un izcelsmes dalībvalsts definīcija.

Ar 1. panta 3. punktu un 2. panta 2. punktu EVTI tiek uzticēta regulatīvo tehnisko standartu projekta izstrāde, kuros konkretizēta metodika, kā noteikt pietiekama pašu kapitāla apmēru. Šajā metodikā ir jānošķir starp iekšēji un ārēji pārvaldītiem EuVECA un EuSEF fondiem, jāņem vērā pārvaldnieku, kuri reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 vai Regulu (ES) Nr. 346/2013, un pārvaldnieku, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, lielums un iekšējā organizācija, un jānodrošina, ka apmērs, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu, nepārsniedz apmēru, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 9. pantā.

Ar 1. panta 4. punktu un 2. panta 4. punktu tiek paredzēts racionalizēt reģistrācijas procedūru. Pirmkārt, tiek noteikts, ka izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad pārvaldnieks ir iesniedzis visu nepieciešamo informāciju, to informē par to, vai tas ir ticis reģistrēts. Otrkārt, šo normu nolūks ir izvairīties no reģistrācijas procedūras dublēšanas, kad tas notiek saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 vai Regulu (ES) Nr. 346/2013 un Direktīvu 2011/61/ES.

Savukārt 1. panta 5. punktā un 2. panta 5. punktā ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem EuVECA un EuSEF fondus var reģistrēt pārvaldnieki, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu. Ar šo regulu šādiem pārvaldniekiem tiek atļauts reģistrēt EuVECA un EuSEF fondus dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās minētajiem pārvaldniekiem ir piešķirta atļauja. Ar 5. punktu tiek nodrošināts, ka jebkurš pārvaldnieka vai EuVECA un EuSEF fonda reģistrēšanas atteikums vai attiecīga bezdarbība no iestādes puses ir jāpamato un jāpaziņo un ka to var pārsūdzēt tiesā.

Ar 1. panta 6. punktu un 2. panta 6. punktu tiešā formulējumā tiek paredzēts, ka uzņemošās dalībvalsts kompetentās iestādes nedrīkst piemērot maksas un citus maksājumus saistībā ar EuVECA un EuSEF fondu pārrobežu piedāvāšanu tirgū. Ar tiem prasība par valstu uzraudzības iestāžu savstarpējā pārrobežu informēšana tiek attiecināta arī uz EuVECA un EuSEF fondiem, kurus reģistrēt un tirgū piedāvā pārvaldnieki, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu.

Ar 1. panta 7. punktu un 2. panta 7. punktu tiek nodrošināts, ka EVTI datubāze ietver informāciju par visiem EuVECA un EuSEF fondu pārvaldniekiem un fondiem, kurus tie piedāvā tirgū.

Ar 1. panta 8. punktu un 2. panta 8. punktu tiek mainīts datums, līdz kuram dalībvalstīm ir jāinformē par noteikumiem, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārkāpumu gadījumā, tai skaitā gadījumā, kad pārkāpumu izdarījis pārvaldnieks, kuram atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu un kurš izmanto nosaukumus “EuVECA” un “EuSEF” saistībā ar EuVECA un EuSEF fondu piedāvāšanu tirgū.

Ar 1. panta 9. punktu un 2. panta 9. punktu tiek nodrošināta attiecīgi Regulas (ES) Nr. 345/2013 vai Regulas (ES) Nr. 346/2013 izpilde attiecībā uz pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu un kuri pārvalda kvalificētus riska kapitāla fondus un kvalificētus sociālās uzņēmējdarbības fondus un izmanto attiecīgi nosaukumu “EuVECA” vai “EuSEF” saistībā ar šādu fondu piedāvāšanu tirgū.

Ar 1. panta 10. punktu un 2. panta 10. punktu tiek paredzēta Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 pārskatīšana; tā notiks, kad būs pagājuši četri gadi kopš Regulas piemērošanas sākumdatuma.

2016/0221 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Regulu Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 16 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 17 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 18 ,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 345/2013 19 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 346/2013 20 ir paredzētas vienotas prasības un nosacījumi attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas kvalificētu riska kapitāla fondu un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirgvedības vajadzībām vēlas Savienībā izmantot nosaukumu “EuVECA” vai “EuSEF”. Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013 ietver noteikumus, kas citstarp piemērojami kvalificētiem ieguldījumiem, kvalificētiem portfeļuzņēmumiem un atbilstīgiem ieguldītājiem. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013 vienīgi pārvaldnieki, kuriem pārvaldīšanā esošo aktīvu kopsumma nepārsniedz robežvērtību, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 21 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kvalificējas attiecīgi “EuVECA” vai “EuSEF” marķējuma izmantošanai.

(2)Komisijas 2014. gada 16. novembra paziņojumā par Investīciju plānu Eiropai 22 ir sniegta vispusīga stratēģija, ar kuru paredzēts risināt finansējuma trūkumu, kas slāpē Eiropas izaugsmes un iedzīvotāju nodarbinātības potenciālu. Tās mērķis ir atbloķēt privātā sektora ieguldījums, izmantojot publiskā sektora finansējumu un uzlabojot tiesisko regulējumu attiecībā uz ieguldījumu vidi.

(3)Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojums par kapitāla tirgu savienību 23  ir svarīgs Investīciju plāna elements. Tā mērķis ir finanšu tirgu sadrumstalotības samazināšana un palielināta kapitāla pieejamība uzņēmumiem, kas panākama izveidojot īstenu vienoto kapitāla tirgu. Paziņojumā ir konkretizēts, ka Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013 ir nepieciešams grozīt, lai nodrošinātu, ka šie regulējumi spēj optimāli atbalstīt ieguldīšanu MVU darbībā.

(4)Kvalificētu riska kapitāla fondu un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu tirgus būtu jāatver, lai palielinātu mēroga radīto iedarbību, samazinātu darījumu un darbības izmaksas, uzlabotu konkurenci un stiprinātu ieguldītāju izvēli. Potenciālo pārvaldnieku loka paplašināšana veicinās šā tirgus atvēršanu. Tas labvēlīgi ietekmēs uzņēmumus, kas vēlas veikt ieguldījumus, jo tādējādi tiem kļūs pieejams finansējums no lielāka un dažādāka riska ieguldījumu avotu klāsta. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 345/2013 un Regulas (ES) Nr. 346/2013 tvērums būtu jāpaplašina, marķējumus “EuVECA” un “EuSEF” padarot pieejamus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu.

(5)Lai ieguldītāju aizsardzību uzturētu augstā līmenī, uz šiem pārvaldniekiem arī turpmāk būtu jāattiecina Direktīvas 2011/61/ES prasības, tomēr vienlaikus tiem būtu jāievēro konkrēti Regulas (ES) Nr. 345/2013 vai Regulas (ES) Nr. 346/2013 noteikumi, proti, normas par atbilstīgiem ieguldījumiem un mērķieguldītājiem, kā arī informēšanas prasības.

(6)Lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes ir informētas par ikvienu jaunu marķējumu “EuVECA” un “EuSEF” izmantošanas gadījumu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, būtu jāreģistrē ikviens kvalificēts riska kapitāla fonds vai kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds, kuru tie plāno pārvaldīt un piedāvāt tirgū. Tam būtu jānodrošina, ka šādi pārvaldnieki var saglabāt savu komercdarbības modeli, spējot pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kas izveidoti citās dalībvalstīs, vienlaikus vēl vairāk paplašinot to piedāvāto produktu klāstu.

(7)To atbilstīgo uzņēmumu diapazons, kuros kvalificēti riska kapitāla fondi var ieguldīt, būtu jāpaplašina, lai papildus palielinātu uzņēmumiem pieejamā kapitāla apjomu. Tāpēc kvalificētu portfeļuzņēmumu definīcijai būtu jāaptver arī komercsabiedrības, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 499 personas (uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu) un mazie un vidējie uzņēmumi, kas iekļauti MVU izaugsmes tirgus sarakstā. Ar jaunajām ieguldīšanas iespējām būtu jāpanāk arī tas, ka sabiedrības, kas atrodas izaugsmes stadijā un kam jau ir pieejami citi finansējuma avoti, piemēram, MVU izaugsmes tirgus, var piesaistīt kapitālu no kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kuriem savukārt būtu jāveicina MVU izaugsmes tirgus attīstība.

(8)Ilgākā termiņā būtu jādod iespēja kvalificētiem riska kapitāla fondiem piedalīties finansējuma sadalījumā attiecībā uz biržas sarakstā neiekļautiem MVU, biržas sarakstā neiekļautiem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un MVU, kas iekļauti MVU izaugsmes tirgus sarakstā, lai papildus paaugstinātu to potenciālu gūt peļņu no spēcīgas izaugsmes komercsabiedrībām. Tādēļ būtu jāļauj pēc pirmā ieguldījuma veikt arī turpmākus ieguldījumus.

(9)Reģistrācijas procedūrām vajadzētu būt rentablām. Tādēļ pārvaldnieka reģistrācija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013 būtu jāizmanto arī nolūkā veikt reģistrāciju, kas minēta Direktīvā 2011/61/ES. Attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 vai Regulu (ES) Nr. 346/2013 pieņemtos reģistrācijas lēmumus un reģistrācijas neveikšanas gadījumus pārsūdzēt tiesā.

(10)Ir nepieciešams precizēt, ka aizliegums attiecībā uz uzņemošo dalībvalsti piemērot prasības vai administratīvās procedūras saistībā ar kvalificētu riska kapitāla fondu un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu piedāvāšanu tirgū tās teritorijā ietver arī aizliegumu no šādu fondu pārvaldniekiem ieturēt maksas un citus maksājumus.

(11)Regulā (ES) Nr. 345/2013 un Regulā (ES) Nr. 346/2013 pašlaik ir paredzēts, ka kvalificētu riska kapitāla fondu un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem jebkurā laikā ir jābūt pietiekamam pašu kapitālam. Lai visā Savienībā nodrošinātu konsekventu izpratni par to, kas šādu pārvaldnieku gadījumā ir uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu, Eiropas uzraudzības iestādei (EVTI) būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kas paredzētu par metodiku, kā noteikt, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu.

(12)Tā kā ar šo regulu marķējumu “EuVECA” un “EuSEF” izmantošana kļūst iespējama arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, centrālajā datubāzē, ko EVTI uztur saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 345/2013 un Regulu (ES) Nr. 346/2013, būtu jāiekļauj arī informācija par kvalificētiem riska kapitāla fondiem un kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, kurus šie pārvaldnieki pārvalda un piedāvā tirgū.

(13)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību šajā jomā, vienlaicīgi nodrošinot augstu aizsardzības līmeni, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka minēto mērķi mēroga un ietekmes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar samērīguma principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēto mērķu sasniegšanai.

(14)Atbilstoši tam būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) Nr. 346/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 345/2013 groza šādi:    

(1)regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Šīs Regulas 5. un 6. pants, 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkts un 14.a pants attiecas uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvaldniekiem, kas pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus un plāno izmantot nosaukumu “EuVECA” saistībā ar fondu piedāvāšanu tirgū Savienības ietvaros.”;

(2)regulas 3. pantu groza šādi:

a)    pirmās daļas k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“k)    “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas kvalificēta riska kapitāla fonda juridiskā adrese;”

b)    pirmās daļas d) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)    laikā, kad veikts pirmais kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījums šādā uzņēmumā, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

—    uzņēmums nav saņēmis atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (DTS), kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES* 4. panta 1. punkta 21) un 22) apakšpunktā, un nodarbina ne vairāk kā 499 darbiniekus,

—    uzņēmums ietilpst mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā, kas definēta Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12) apakšpunktā, un tā akcijas ir iekļautas sarakstā attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu, kas definēts minētās direktīvas 4. panta 1. punkta 13) apakšpunktā;”

c)    pirmās daļas m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)    “kompetentā iestāde” ir:

i)    attiecībā uz pārvaldniekiem, kuri minēti šīs regulas 2. panta 1. punktā – kompetentā iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

ii)    attiecībā uz pārvaldniekiem, kuri minēti šīs regulas 2. panta 2. punktā – kompetentā iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 7. panta 1. punktā;

iii)    attiecībā uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas kvalificētā riska kapitāla fonda juridiskā adrese vai galvenais birojs.”;

_______________________________________________________________

*    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(3)regulas 10. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē metodiku par to, kā noteikt, kas ir uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu. Šī metodika:

a)    nošķir starp to, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu attiecībā uz iekšēji pārvaldītiem kvalificētiem riska kapitāla fondiem, un to, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, kuri ir ārējie pārvaldnieki;

b)    ņem vērā 2. panta 1. punktā minēto pārvaldnieku lielumu un iekšējo organizāciju, lai nodrošinātu neitrālus apstākļus konkurencei starp šādiem pārvaldniekiem un pārvaldniekiem, kas minēti 2. panta 2. punktā;

c)    nodrošina, ka summas, kas iegūtas, piemērojot šādu metodiku, nepārsniedz summas, kuras minētas Direktīvas 2011/61/ES 9. pantā.

EVTI līdz [18 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas] šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai.

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(4)regulas 14. pantā iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3a.    Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad attiecīgais šā panta 1. punktā minētais pārvaldnieks ir sniedzis visu 1. punktā minēto informāciju, to informē par to, vai tas ir reģistrēts kā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks.

3b.    Reģistrācija saskaņā ar šo pantu ir uzskatāma par reģistrāciju Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta vajadzībām.”;

(5)regulu papildina ar šādu 14.a un 14.b pantu:

“14.a pants

1.    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieks, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, iesniedz pieteikumu par tāda kvalificēta riska kapitāla fonda reģistrāciju, attiecībā uz kuru tas plāno izmantot nosaukumu “EuVECA”.

2.    Reģistrācijas pieteikumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde, un tajā iekļauj šādu informāciju:

a)    fonda noteikumus vai kvalificēta riska kapitāla fonda dibināšanas dokumentus;

b)    informāciju par turētājbankas identitāti;

c)    šīs regulas 14. panta 1. punktā paredzēto informāciju.

Pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām informācija par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šīs regulas II nodaļā izklāstītās prasības, ietver norādi par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu 5. un 6. panta un 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunkta prasības.

3.    Kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde ikvienu fondu reģistrē kā kvalificētu riska kapitāla fondu, ja fonda pārvaldnieks atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 14. panta 2. punktā.

4.    Kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir sniedzis visu 2. punktā minēto informāciju, to informē par to, vai šis fonds ir reģistrēts kā kvalificēts riska kapitāla fonds.

5.    Kvalificēta riska kapitāla fonda reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ir spēkā visā Savienības teritorijā un dod iespēju šo fondu piedāvāt tirgū visā Savienībā ar nosaukumu “EuVECA”.

14.b pants

Atteikšanos reģistrēt 14. pantā minēto pārvaldnieku un 14.a pantā minēto fondu pamato, paziņo minētajos pantos norādītajam pārvaldniekam, un to var pārsūdzēt tiesā. Šādas pārsūdzības tiesības pastāv arī tad, ja divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas lēmums par reģistrāciju vēl nav pieņemts.”;

(6)regulas 16. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    Izcelsmes dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties informē uzņemošo dalībvalstu kompetentās iestādes un EVTI par kvalificēta riska kapitāla fonda reģistrāciju, papildināšanu ar jaunu kvalificēto riska kapitāla fondu, papildināšanu ar jaunu domicilu kvalificēta riska kapitāla fonda dibināšanai vai papildināšanu ar jaunu dalībvalsti, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno piedāvāt tirgū šādus fondus.

Pirmās daļas vajadzībām saskaņā ar 14.a pantu reģistrēta kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde nekavējoties par šādu reģistrāciju informē šāda kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi.

2.    Uzņemošo dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem nedz piemēro prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz to kvalificētu riska kapitāla fondu piedāvāšanu tirgū, nedz arī pieprasa apstiprinājumu par šādu piedāvāšanu tirgū pirms tās uzsākšanas.

Prasības vai administratīvās procedūras, kas minētas pirmajā daļā ietver maksas un citus maksājumus.”;

(7)regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

EVTI uztur centrālu internetā publiski pieejamu datubāzi, kurā iekļauti visi kvalificētu riska kapitāla fondu, kas izmanto nosaukumu “EuVECA”, pārvaldnieki un visi kvalificētie riska kapitāla fondi, kurus tie tirgo, kā arī valstis, kurās tirgo minētos fondus.”;

(8)regulas 20. panta 2. punktā datumu “2015. gada 16. maijam” aizstāj ar “[24 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākumdatuma]”;

(9)regulas 21. pantu groza šādi:

a)    1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)    izmanto nosaukumu “EuVECA”, taču nav reģistrēts saskaņā ar 14. pantu, vai kvalificētais riska kapitāla fonds nav reģistrēts saskaņā ar 14.a pantu;”

b)    1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)    ir reģistrējies, sniedzot nepatiesus datus vai izmantojot kādus citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 14. vai 14. a panta prasības;”

c)    2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    veic darbības, lai nodrošinātu, ka attiecīgais kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks izpilda 5. panta, 6. panta, 7. panta a) un b) punkta, kā arī 12. līdz 14. a panta prasības;”

(10)regulas 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā datumu “2017. gada 22. jūlijam” aizstāj ar “[48 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākumdatuma]”.

2. pants

Regulu (ES) Nr. 346/2013 groza šādi:

(1)regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Šīs regulas 5., 6. un 10. pants, 13. panta 2. punkts, 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunkts un 15.a pants attiecas uz to kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuriem atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvaldniekiem, kas pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus un plāno izmantot nosaukumu “EuSEF” saistībā ar šo fondu piedāvāšanu tirgū Savienībā.”;

(2)regulas 3. pantu groza šādi:

a)    panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks juridiskā adrese;”

b)    panta 1.  punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)    “kompetentā iestāde” ir:

i)    attiecībā uz pārvaldniekiem, kuri minēti šīs regulas 2. panta 1. punktā – kompetentā iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

ii)    attiecībā uz pārvaldniekiem, kuri minēti šīs regulas 2. panta 2. punktā – kompetentā iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 7. panta 1. punktā;

iii)    attiecībā uz kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem – tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda juridiskā adrese vai galvenais birojs.”;

(3)regulas 11. pantu papildina ar šādu 3. punktu:

“3.    EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā konkretizē metodiku, kā nosaka, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu. Šāda metodika:

a)    nošķir starp to, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu attiecībā uz iekšēji pārvaldītiem kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, un to, kas uzskatāms par pietiekamu pašu kapitālu attiecībā uz kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem, kuri ir ārējie pārvaldnieki;

b)    ņem vērā 2. panta 1. punktā minēto pārvaldnieku lielumu un iekšējo organizāciju, lai nodrošinātu neitrālus apstākļus konkurencei starp šādiem pārvaldniekiem un pārvaldniekiem, kas minēti 2. panta 2. punktā;

c)    nodrošina, ka summas, kas iegūtas, piemērojot šādu metodiku, nepārsniedz summas, kas minēti Direktīvas 2011/61/ES 9. pantā.

EVTI līdz [18 mēneši pēc šīs regulas publicēšanas] šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai.

Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu ir pilnvarota pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(4)regulas 15. pantā iekļauj šādu 3.a un 3.b punktu:

“3.a    Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir iesniedzis visu 1. punktā minēto informāciju, to informē par to, vai tas ir reģistrēts kā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks.

3.b    Reģistrācija saskaņā ar šo pantu ir uzskatāma par reģistrāciju Direktīvas 2011/61/ES 3. panta 3. punkta vajadzībām.”;

(5)regulu papildina ar šādu 15.a un 15.b pantu:

“15.a pants

1.    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieks, kuram atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, iesniedz reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem, attiecībā uz kuriem tas plāno izmantot nosaukumu “EuSEF”.

2.    Reģistrācijas pieteikumu, kas minēts 1. punktā, iesniedz kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentajai iestādei, un tajā iekļauj šādu informāciju:

a)    fonda noteikumus vai kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda dibināšanas dokumentus;

b)    informāciju par turētājbankas identitāti;

c)    šīs regulas 15. panta 1. punktā minēto informāciju.

Pirmās daļas c) apakšpunkta vajadzībām informācija par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šīs regulas II nodaļā izklāstītās prasības, ietver norādi par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu 5., 6. un 10. panta, 13. panta 2. punkta un 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunkta prasības.

3.    Kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentā iestāde ikvienu fondu reģistrē kā kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu, ja fonda pārvaldnieks atbilst 15. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.    Kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentā iestāde ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir iesniedzis visu 2. punktā minēto informāciju, to informē par to, vai šis fonds ir reģistrēts kā kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds.

5.    Kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, ir spēkā visā Savienības teritorijā un dod iespēju šo fondu piedāvāt tirgū visā Savienībā ar nosaukumu “EuSEF”.

15.b pants

Atteikšanos reģistrēt 15. pantā minēto pārvaldnieku un 15.a pantā minēto fondu pamato, paziņo pārvaldniekiem, kas minēti šajos pantos, un to var pārsūdzēt tiesā. Šāda pārsūdzības tiesība pastāv arī tad, ja divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas lēmums par reģistrāciju vēl nav pieņemts.”;

(6)regulas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    Izcelsmes dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties informē uzņemošo dalībvalstu kompetentās iestādes un EVTI par kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka reģistrāciju, jauna kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pievienošanu, papildināšanu ar jaunu domicilu kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda izveides vajadzībām vai par papildināšanu ar jaunu dalībvalsti, kurā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks plāno piedāvāt tirgū šādus fondus.

Pirmās daļas vajadzībām saskaņā ar 15.a pantu reģistrēta kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentā iestāde nekavējoties par šādu reģistrāciju informē šā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi.

2.    Uzņemošo dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem nepiemēro nedz prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz to kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu piedāvāšanu tirgū, nedz arī pieprasa apstiprinājumu par šādu piedāvāšanu tirgū pirms tās uzsākšanas.

Prasības vai administratīvās procedūras, kas minētas šā punkta pirmajā daļā, ietver arī maksas un citus maksājumus.”;

(7)regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

EVTI uztur centrālu, internetā publiskotu datubāzi, kurā iekļauti visi kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki, kas izmanto nosaukumu “EuSEF”, un visi kvalificētie sociālās uzņēmējdarbības fondi, kurus tie tirgo, kā arī valstis, kurās tirgo minētos fondus.”;

(8)regulas 21. panta 2. punktā datumu “2015. gada 16. maijam” aizstāj ar “[24 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākumdatuma]”;

(9)regulas 22. pantu groza šādi:

a)    1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)    izmanto nosaukumu “EuSEF”, taču nav reģistrēts saskaņā ar 15. pantu, vai kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds nav reģistrēts saskaņā ar 15.a pantu;”

b)    1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)    ir reģistrējies, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus, tādējādi pārkāpjot 15. pantu vai 15.a pantu;”

c)    2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)    veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīga kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ievēro 5. un 6. pantu, 7. panta a) un b) apakšpunktu, kā arī 13. līdz 15. a pantu;”

(10)regulas 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā datumu “2017. gada 22. jūlijam” aizstāj ar “[48 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas sākumdatuma]”.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014) 903 final).

(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015) 468 final).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regula (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(6) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) – pašreizējā situācija un perspektīvas” (COM(2014) 368 final).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(9) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotā tirgus pilnīgošana – plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015) 550 final).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(11) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Komisijas darba programma 2016. gadam: nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” (COM(2015) 610 final).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EC un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(14) Regulējuma kontroles padomes atzinums is pieejams šeit: […]

(15) Ietekmes novērtējuma ziņojums un tā kopsavilkums ir pieejami šeit: […]

(16) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(17) OV C , , . lpp.

(18) Eiropas Parlamenta nostāja, .................... (............) un Padomes lēmums, .................

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(22) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014) 903 final).

(23) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015) 468 final).