52016PC0271

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija 2016. gada 6. aprīlī pieņēma paziņojumu “Ceļā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu un labākām iespējām likumīgai nokļūšanai Eiropā” 1 , kurā tā izklāstīja prioritātes kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) uzlabošanai. Atsaucoties uz Eiropadomes aicinājumiem 2 , Komisija paziņoja, ka centīsies pakāpeniski reformēt esošo Savienības regulējumu, izveidojot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprinot Eurodac sistēmu, panākot lielāku konverģenci patvēruma sistēmā un tādējādi nepieļaujot sekundāro kustību un paplašinot Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) pilnvaras. Šis priekšlikums tiek iesniegts pirmās KEPS reformu paketes ietvaros kopā ar diviem citiem priekšlikumiem, proti, priekšlikumu reformēt Dublinas sistēmu un priekšlikumu grozīt Eurodac sistēmu.

Šā priekšlikuma nolūks ir stiprināt EASO lomu un panākt, lai tā kļūtu par aģentūru, kas atvieglo KEPS īstenošanu un uzlabo tās darbību. Kopš EASO 2011. gadā uzņēmās savus pienākumus, tas ir pastāvīgi atbalstījis dalībvalstis spēkā esošo noteikumu piemērošanā un esošo rīku darbības uzlabošanā. Darbā, kas skar dalībvalstu praktisko sadarbību un atbalstu dalībvalstīm KEPS pienākumu īstenošanā, aģentūra ir guvusi pieredzi un uzticību. Lai apmierinātu dalībvalstu un visas KEPS augošās vajadzības, ar laiku EASO veiktie uzdevumi pakāpeniski mainījušies. Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto aģentūras operatīvo un tehnisko atbalstu. Aģentūras zināšanas un pieredze patvēruma jomā ir vairojušās, un ir laiks pārveidot to par patstāvīgu zinātības centru, kas vairs nav lielā mēra atkarīgs no dalībvalstu nodrošinātās informācijas un zinātības.

Komisija uzskata, ka aģentūra ir viens no instrumentiem, ko var izmantot, lai efektīvi novērstu KEPS strukturālās nepilnības, kuras jo īpaši pagājušajā gadā sevišķi saasinājusi plašā mēroga nekontrolētā migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās Eiropas Savienībā. Nav iespējams reformēt KEPS, nepiešķirot aģentūrai pilnvaras, kas atbilst reformas prasībām. Ļoti svarīgi ir, lai aģentūras rīcībā būtu nepieciešamie līdzekļi, kas ļautu tai palīdzēt dalībvalstīm krīzes situācijās, un kļūst aizvien nepieciešamāk izveidot stabilu juridisko, operatīvo un praktisko satvaru, lai aģentūra spētu stiprināt un papildināt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas.

Atspoguļojot šīs pārmaiņas, priekšlikumā ierosināts EASO pārdēvēt par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Paplašinot pilnvaras, kā izklāstīts šajā priekšlikumā, EASO paredzēts pārveidot par pilntiesīgu aģentūru, kas spēj sniegt nepieciešamo operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, palielināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, atbalstot ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu, uzraugot un novērtējot KEPS īstenošanu un dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu jaudu un nodrošinot Savienības mēroga konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

2016. gada 19. februārī Eiropadome uzskatīja, ka jāpanāk progress ES esošā regulējuma reformēšanā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā Komisija aizstāvēja viedokli, ka Savienības migrācijas un patvēruma politikas vispārējais mērķis ir atteikties no sistēmas, kuras sliktās struktūras vai sliktās īstenošanas dēļ uzliek nesamērīgu atbildību dažām dalībvalstīm un veicina nekontrolētu pārvietošanos uz citām dalībvalstīm. Savienībai ir vajadzīga stabila un efektīva sistēma ilgtspējīgai migrācijas pārvaldībai, kura ir balstīta uz atbildības un solidaritātes principiem.

Eiropas programmā migrācijas jomā 3 Komisija ir atzinusi EASO lielo nozīmi spēcīgas patvēruma politikas izstrādē un saglabāšanā. Komisija uzskata, ka EASO varētu pastiprināt praktisko sadarbību, kļūstot par references centru centralizētas izcelsmes valstu informācijas sniegšanai, lai veicinātu viendabīgāku lēmumu pieņemšanu, veikt būtiskus pasākumus attiecībā uz apmācību un izveidot specializētus valsts iestāžu tīklus, kas veicinātu operatīvo sadarbību ar patvērumu saistītos jautājumos. 2006. gada 6. aprīļa paziņojumā Komisija paziņoja, ka ierosinās piešķirt EASO lielākas pilnvaras, lai tā varētu veikt jaunus politikas īstenošanas uzdevumus un pildīt pastiprinātu operatīvo lomu. To varētu panākt ar uzraudzības mehānismu, ar ko novērtē dalībvalstu atbilstību KEPS un tādiem citiem būtiskiem uzdevumiem kā izcelsmes valstu informācijas sniegšana un analīze, Dublinas sistēmas sadales atslēgas īstenošana un atbalsts dalībvalstīm ārkārtas situācijās vai ja vajadzīgie korektīvie pasākumi nav veikti.

Šā priekšlikuma nolūks ir nodrošināt Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai nepieciešamos rīkus, lai tā varētu kļūt par aģentūru, kura atvieglo KEPS īstenošanu un uzlabo tās darbību. Šajā ziņā tas papildina patvēruma jomas juridiskos un politikas instrumentus, jo īpaši attiecībā uz patvēruma procedūrām, standartiem, ko piemēro, piešķirot starptautisko aizsardzību, Dublinas sistēmu, pārcelšanu un pārmitināšanu.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir saskanīgs ar migrācijas labākas pārvaldības visaptverošo ilgtermiņa politiku, kuru Komisija izklāstījusi Eiropas programmā migrācijas jomā, kas Komisijas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnes iestrādā saskanīgās un savstarpēji nostiprinošās iniciatīvās, kuras pamatojas uz četriem pīlāriem. Šie pīlāri ir neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšana, ārējo robežu nodrošināšana un dzīvību glābšana, spēcīga patvēruma politika un jauna likumīgas migrācijas politika. Šis priekšlikums turpina īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā, konkrētāk, attiecībā uz mērķi stiprināt Eiropas Savienības patvēruma politiku, jo Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra nodrošinās pilnīgu un saskaņotu KEPS īstenošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Tiesību akta priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 78. panta 1. un 2. punkts.

•Subsidiaritāte

Šā priekšlikuma mērķi ir atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību; stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar patvērumu saistītos jautājumos; veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē; uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu; sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

Nodrošināt patvēruma tiesiskā regulējuma pareizu piemērošanu ir vispārējās interesēs, un tā panākama ar dalībvalstu saskaņotu rīcību un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras atbalstu, nostiprinot stabilitāti un kārtību KEPS darbībā, tāpēc šā priekšlikuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, un Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Nodrošinot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai nepieciešamos instrumentus, ar ko ilgtermiņā mazināt gan dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu nesamērīgo slodzi, gan šīm sistēmām raksturīgos trūkumus, ar šo priekšlikumu ir paredzēts reaģēt uz politisko realitāti un izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība migrācijas un patvēruma jomā.

Priekšlikums tiecas nodrošināt, lai dalībvalstis pilnīgi un pareizi piemērotu patvēruma jomas tiesību aktus un darbības standartus, lai tiktu pastiprināta praktiskā sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, kā arī trešām valstīm, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi KEPS pienācīgas darbības saglabāšanai un lai ar aģentūras atbalstu un sadarbībā ar to reāli mazinātu nesamērīgo slodzi. Pēc dalībvalstu pieprasījuma un darbības plānā skaidri izklāstītā satvarā aģentūra var palīdzēt dalībvalstīm izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Aģentūru var lūgt iesaistīties un sniegt palīdzību dalībvalstij tikai tajos gadījumos, kad, veicot uzraudzības pasākuma pēcpasākumus vai patvēruma un uzņemšanas sistēmām saskaroties ar nesamērīgu slodzi, attiecīgā dalībvalsts nav rīkojusies vai tās veiktie pasākumi ir nepietiekami un tādējādi apdraud KEPS darbību. Ņemot vērā šā priekšlikuma mērķus un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

•Instrumenta izvēle

Tikai regula var nodrošināt nepieciešamo efektivitāti un vienveidību, kas nepieciešamas Savienības patvēruma tiesību piemērošanā. Turklāt ņemot vērā to, ka EASO, kas pārdēvēts par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, tika izveidots ar regulu, tas pats juridiskais instruments ir piemērots arī šim priekšlikumam.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija balstījās uz regulārām diskusijām Eiropadomē un Ministru Padomē par Savienības migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un Savienības aģentūru izmantošanu migrācijas labākā pārvaldībā. Vairākkārt ir izmantota EASO loma operatīvās un tehniskās palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, arī pie ārējām robežām sadarbībā ar Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Kopumā dalībvalstis uzskata, ka palīdzībai, ko EASO tām sniedzis pārcelšanas un pārmitināšanas jomā, bijusi nozīmīga loma.

Kopš 2011. gada 1. februārī EASO sāka pildīt savus pienākumus, Eiropas un valstu līmenī ir notikušas nepārtrauktas diskusijas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Konkrēti saistībā ar ziņojumiem, ko aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, notikušas regulāras diskusijas. Aģentūra pastāvīgi ziņo par savām darbībām valdes sanāksmēs un dažādos ziņojumos, ko tā izdod gada laikā. Notikusi arī regulāra informācijas apmaiņa ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru. Sarīkotas arī vairākas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām.

Balstoties uz Regulas (ES) Nr. 439/2010 46. pantu, tika veikts neatkarīgs ārējs EASO novērtējums, kurā izvērtēta EASO ietekme uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz KEPS. 2013. gadā Komisija veica EASO iekšēju novērtējumu. 2014. gadā ārējs neatkarīgs līgumslēdzējs veica EASO ārēju novērtējumu, kas aptvēra laikposmu no 2011. gada februāra līdz 2014. gada jūnijam. Pēc tam ārējā novērtējuma laika tvērums tika paplašināts, aptverot visu laikposmu, kopš aģentūra saka pildīt savus pienākumus. Novērtējums tika veikts no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada jūlijam un aptvēra visas darbības, ko EASO veicis visās dalībvalstīs. Šajā priekšlikumā ņemti vērā ieteikumi, kas izriet no minētā novērtējuma, un EASO viedoklis par aģentūras nākotni.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnībā ņemot vērā hartā atzītās pamattiesības, ieskaitot patvēruma tiesības (hartas 18. pants), aizsardzību no izraidīšanas (hartas 19. pants), tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (hartas 7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (hartas 8. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (hartas 47. pants). Šajā priekšlikumā pilnībā ņemtas vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu īpašās vajadzības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Uz EASO pamatiem veidojamās Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras uzdevums ir atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību.

Kopējie finanšu resursi, kas nepieciešami, lai aģentūra varētu veikt savu misiju, kas izriet no ierosinātajām paplašinātajām pilnvarām, ir 363,963 miljoni euro laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam. Lai Aģentūra varētu labi veikt savus jaunos uzdevumus, laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam papildus pašreizējām pagaidu darbinieku amata vietām un līgumdarbinieku amata vietām, ko finansē no 2016. gada budžeta, būs nepieciešamas vēl 275 pagaidu darbinieku amata vietas un 82 līgumdarbinieku amata vietas (kopā 357 darbinieki), līdz 2010. gadam aģentūras darbinieku kopējam skaitam sasniedzot 500.

Finansiālās vajadzības atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai, bet var būt vajadzīgs izmantot īpašos instrumentus, kas noteikti Padomes regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 4 .

5.CITI ELEMENTI

•Uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai jāsagatavo gada darbības pārskats par situāciju patvēruma jomā, kurā tai nepieciešams izvērtēt tās gada laikā veikto darbību rezultātus. Pārskatā jāiekļauj salīdzinoša aģentūras darbību analīze tādā veidā, lai aģentūra varētu uzlabot KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Minētais gada darbības pārskats aģentūrai jānosūta valdei, Eiropas Parlamentam un Padomei.

Triju gadu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisijai jāpasūta izvērtējums, kurā konkrēti novērtē aģentūras un tās darba modeļa ietekmi, efektivitāti un lietderīgumu. Minētajā izvērtējumā jāaptver aģentūras ietekme uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Izvērtējuma ziņojums kopā ar Komisijas secinājumiem par ziņojumu Komisijai jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējumā konstatētais jādara publiski pieejams.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ar Regulu (ES) Nr. 439/2010 izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) un noteikts, ka EASO loma ir stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā un sniegt operatīvo atbalstu dalībvalstīm vai koordinēt tā sniegšanu dalībvalstīm. EASO šos mērķus var sasniegt, nodrošinot informācijas apmaiņu un apkopojot labāko praksi, sniedzot atbalstu apmācībām un pārcelšanai, koordinējot darbības, kas saistītas ar izcelsmes valstu informāciju, sniedzot atbalstu KEPS īstenošanā un saistībā ar tās ārējo dimensiju, izstrādājot tehniskus dokumentus par Savienības patvēruma instrumentu īstenošanu un sniedzot operatīvu atbalstu īpaši noslogotām dalībvalstīm.

Priekšlikuma izstrādes pamatā ir pašreizējās EASO pilnvaras, kas tiek paplašinātas, lai EASO kļūtu par pilntiesīgu aģentūru, kuras rīcībā ir nepieciešamie rīki, kas ļauj: 1) pastiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu patvēruma jomā; 2) veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai nodrošinātu patvēruma regulējuma piemērošanu augstā vienveidīguma pakāpē; 3) Savienības mērogā nodrošināt lielāku konverģenci aizsardzības vajadzību novērtēšanā; 4) uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu; 5) sniegt lielāku operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši nesamērīgas slodzes gadījumos. Priekšlikums paredz pārdēvēt EASO par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru atbilstoši aģentūras plašākām pilnvarām.

(1)Pastiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu patvēruma jomā

Šo aspektu aptver priekšlikuma 2. nodaļa par praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ar aģentūru. Priekšlikumā izklāstīts, kā aģentūra veiks savus uzdevumus atvieglot, koordinēt un stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm dažādos patvēruma aspektos. Šie uzdevumi aģentūrai nav pilnīgi jauni, jo EASO jau atbild par informācijas apmaiņas nodrošināšanu un praktiskās sadarbības veicināšanu. Tomēr EASO bija jāpaļaujas uz to, ka dalībvalstis informāciju sniedz brīvprātīgi. Ar šo priekšlikumu paredzēts, ka aģentūrai un dalībvalstīm būs pienākums sadarboties un pienākums apmainīties ar informāciju.

Lai aģentūra spētu būt zinātības centrs, tai jāizveido pašai savas spējas vākt un analizēt informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību, ka arī par KEPS īstenošanu. Informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast tās ar patvērumu saistītās migrācijas faktorus, kura notiek uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību. Šajā ziņā aģentūrai būtu cieši jāsadarbojas ne tikai ar dalībvalstīm, bet arī ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ar tādām starptautiskām organizācijām kā UNHCR.

Dublinas sistēmas reformas kontekstā aģentūrai būs papildu uzdevumi un pienākumi, kas izrietēs no šīs reformas. Lai sniegtu dalībvalstīm atbalstu, kas tām nepieciešams korektīvā mehānisma izmantošanai un pārvaldībai, aģentūra ir vispiemērotākā izvēle.

Aģentūrai arī turpmāk būs nozīmīga loma apmācību kursu izstrādē un sniegšanā valstu pārvaldes darbiniekiem, tiesām, tribunāliem un valstu dienestiem, kuri dalībvalstīs atbild par patvēruma jautājumiem. Vairāk iesaistot aģentūras pašas darbiniekus operatīvās un tehniskās palīdzības sniegšanā dalībvalstīm, aģentūrai būs jānodrošina pienācīga apmācība arī saviem darbiniekiem. Turklāt aģentūrai ir jānodrošina, lai pirms dalības operatīvajās darbībās visi eksperti, kas piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, saņemtu specializētu apmācību, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām.

(2)Savienības mērogā nodrošināt lielāku konverģenci aizsardzības vajadzību novērtēšanā

2016. gada 21. aprīļa secinājumos par konverģenci attiecībā uz lēmumu par patvēruma piešķiršanu praksi 5 Padome norāda, ka neatkarīgi no KEPS uzlabojumiem starp dalībvalstīm saglabājas ievērojamas atšķirības attiecībā uz piešķirtās starptautiskās aizsardzības atzīšanas līmeni, raksturu un kvalitāti un procedūru rezultātu kopumā. Padome atzīst, ka ir nepieciešams izveidot strukturētāku un racionālāku EASO IVI sagatavošanas procesu, kas aptver visas galvenās izcelsmes valstis un tematiskos jautājumus, stiprinot EASO IVI sagatavošanai pieejamos resursus, un aicina EASO palīdzēt piedalīties ES līmeņa politikas izveidē uz kopīga IVI pamata.

Lai nodrošinātu lielāku konverģenci un mazinātu atšķirības starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā, priekšlikums paredz aģentūrai noteikt uzdevumu koordinēt dalībvalstu centienus sadarboties un izstrādāt kopīgu analīzi, kas sniedz priekšstatu par situāciju izcelsmes trešās valstīs, kā izklāstīts priekšlikuma 3. nodaļā. Līdz šim aģentūrai bija jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas saistīti ar izcelsmes valstu informāciju, turklāt jānodrošina arī šīs informācijas analīze. Arī turpmāk aģentūra veiks šo uzdevumu un, izveidojot izcelsmes valstu informācijas tīklus, tā nodrošinās arī to valsts iniciatīvu koordinēšanu, kuras nodrošina izcelsmes valstu informāciju. Šādus tīklus paredzēts izmantot, lai apmainītos ar valsts ziņojumiem un tos atjauninātu, turklāt šādi tīkli kalpotu par uzziņas sistēmu, kurā aģentūrai varētu nosūtīt konkrētus faktu jautājumus, kas varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

Vēl viens jauns aģentūras uzdevums ir palīdzēt Komisijai regulāri pārskatīt situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā. Apsverot jaunas trešās valsts iekļaušanu minētajā ES drošu valstu sarakstā, Komisija varētu prasīt aģentūrai sniegt tai informāciju par konkrēto trešo valsti.

(3)Veicināt Savienības patvēruma jomas tiesību un darbības standartu īstenošanu

Priekšlikuma 4. nodaļa attiecas uz darbības standartiem, pamatnostādnēm un labāko praksi. Ar pašreizējām EASO pilnvarām aģentūra varētu pieņemt tehniskus dokumentus par patvēruma instrumentu īstenošanu. Priekšlikumā izšķirti dažādi tehnisko dokumentu veidi, ko var pieņemt aģentūra. Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma izstrādā darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem standartiem. Aģentūra varēs arī izstrādāt pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Gadījumos, kad dalībvalstīm ir vajadzīga palīdzība, lai piemērotu minētos darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi, tās var prasīt aģentūrai sniegt tām nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

(4)Uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu

Priekšlikuma 5. nodaļā ir aģentūrai paredzēts jauns uzdevums, proti, uzraudzīt un novērtēt visus KEPS aspektus, jo īpaši patvēruma procedūras, Dublinas sistēmu, atzīšanas līmeni un piešķirtās starptautiskās aizsardzības kvalitāti, lai pārraudzītu atbilstību darbības standartiem un pamatnostādnēm, kā arī lai pārbaudītu patvēruma un uzņemšanas sistēmas un dalībvalstu spējas efektīvi pārvaldīt šīs sistēmas, jo īpaši laikā, kad tām būtu jāsaskaras ar nesamērīgu slodzi. Uzraudzības pasākuma mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt, lai visi trūkumi KEPS darbībā tiktu novērsti iespējami agri, tā ka tiktu nodrošināta pareiza patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldība, un, no otras puses, nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamos instrumentus, lai varētu pienācīgi risināt nesamērīgas slodzes situācijas.

Ar. 13. pantu tiek noteikts uzraudzības un novērtējuma mehānisma tvērums, un 14. pantā izklāstīta tam nepieciešamā procedūra. Aģentūra var balstīt savu novērtējumu uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Uzraudzības pasākumu var plānot dalībvalsts vai uz patvēruma sistēmu tematisko vai konkrēto aspektu pamata. Aģentūra izveidos ekspertu grupas, kurās ietilps eksperti no aģentūras un Komisijas, lai tās veiktu uzraudzības pasākumu un izstrādātu ziņojumu, kurā izklāstītu savus konstatējumus. Valde pieņem ziņojumu, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, un pārsūta to Komisijai. Pēc apspriešanās ar Komisiju izpilddirektors paralēli iesniedz ieteikumu projektu attiecīgajai dalībvalstij piezīmju sniegšanai. Ieteikumu projektā būtu jāapraksta pasākumi, kas vajadzīgi pārraudzības ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai. Valde pieņem ieteikumus un aicina dalībvalsti iesniegt rīcības plānu minēto ieteikumu īstenošanai ilgākais deviņu mēnešu laikposmā.

15. pantā aplūkotas situācijas, kad pēc minētā laikposma attiecīgā dalībvalsts vēl aizvien nav panākusi atbilstību un trūkumi ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību. Šajā posmā Komisija pati novērtē rīcības plānu un to, cik nopietni ir trūkumi. Tad Komisija pieņem ieteikumus un vajadzības gadījumā var noteikt pasākumus, kas aģentūrai jāveic, lai palīdzētu attiecīgajai dalībvalstij. Dalībvalstij būs jāziņo Komisijai par ieteikumu īstenošanas stadiju. Ja pēc termiņa, kas noteikts Komisijas ieteikumos, dalībvalsts nepanāk atbilstību, tad Komisija var spert tālākus soļus un prasīt, lai aģentūra palīdz dalībvalstij.

(5)Sniegt lielāku operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm

Viens būtisks EASO uzdevums bija, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, sniegt tehnisko palīdzību dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību. Dalībvalstis saglabāja autonomiju attiecībā uz atlasīto ekspertu skaitu un specializāciju, kā arī to norīkošanas ilgumu.

Priekšlikuma 6. nodaļa ievērojami paplašina aģentūras lomu un funkcijas attiecībā uz operatīvo un tehnisko palīdzību, līdzīgi tam, ko Komisija ierosinājusi attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru 6 . Priekšlikumā skaidri izklāstīti operatīvie un tehniskie pasākumi, ko aģentūra var rīkot un koordinēt pēc dalībvalstu pieprasījuma. Minētie pasākumi varētu ietvert arī iespēju aģentūrai atvieglot to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus izskata valsts kompetentās iestādes. Šajā gadījumā darbības plānā būtu jāparedz detalizēta kārtība un skaidrs uzdevumu apraksts ar atsauci uz piemērojamajiem tiesību aktiem.

Aģentūra norīkos patvēruma atbalsta vienības, kas dalībvalstīm sniegs operatīvo un tehnisko palīdzību. Patvēruma atbalsta vienībās ietilps dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un eksperti, kas ir pašas aģentūras darbinieki. Ja patvēruma un uzņemšanas sistēmas būs tik nesamērīgi noslogotas, ka būtu nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra organizēs un koordinēs visaptverošu operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu. Tas būs iespējams pēc dalībvalsts pieprasījuma vai aģentūras priekšlikuma. Ja, neskatoties uz nesamērīgo slodzi, palīdzība netiks prasīta, aģentūras piedāvājums netiks pieņemts vai attiecīgās dalībvalsts veiktā darbība būs tik nepietiekama, ka apdraudēs KEPS darbību, tad lēmumu varēs pieņemt Komisija ar īstenošanas aktu, kurā identificēs vienu vai vairākus operatīvos un tehniskos pasākumus, kas aģentūrai būtu jāveic, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. Tālab aģentūra izveidos patvēruma intervences rezervi, kurā būs vismaz 500 ekspertu no dalībvalstīm.

Lēmumu par patvēruma atbalsta vienību ekspertu skaitu un specializāciju pēc izpilddirektora priekšlikuma pieņem valde. Ņemot vērā, ka migrantu un patvēruma meklētāju vidū aizvien vairāk ir bērnu un nepavadītu bērnu, ir svarīgi, lai vienībās ietilptu eksperti, kas specializējas bērnu aizsardzībā. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet, lai nodrošinātu norīkošanas nepārtrauktību, ir nepieciešams noteikt minimālo ilgumu, kas priekšlikumā ir 30 dienas. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izlems, kāda ir to ekspertu specializācija, kuri tiek iekļauti patvēruma intervences rezervē, un cik liels ir katras dalībvalsts ieguldījums vismaz 500 ekspertu rezerves izveidē. Dalībvalstīm ir obligāti jānorīko eksperti no patvēruma intervences rezerves, un tās nevar atsaukties uz ārkārtas situāciju, kas varētu būtiski ietekmēt valstij veicamo uzdevumu izpildi. Aģentūra var arī norīkot ekspertus no savu darbinieku vidus, lai veicinātu patvēruma intervences rezervē iekļauto ekspertu norīkošanu.

“Karsto punktu” zonās, ko raksturo jauktas migrācijas plūsmas, Regula (ES) Nr. XXX/XXX paredz izveidot migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti un amatpersonas, ko norīkojušas dažādas Savienības aģentūras, ieskaitot Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, vai kas norīkoti ar šo aģentūru starpniecību. Operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko var sniegt patvēruma atbalsta vienības vai eksperti, kas norīkoti no patvēruma intervences rezerves, var ietvert trešo valstu valstspiederīgo ekranēšanu, starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrāciju, un, ja to prasa dalībvalstis, šādu pieteikumu izskatīšanu, kā arī informācijas un īpašas palīdzības sniegšanu pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt.

Ekspertiem, kas ietilpst patvēruma atbalsta vienībās vai kas norīkoti no patvēruma intervences rezerves, būtu vajadzīga iespēja iepazīties ar informāciju valstu un Eiropas datubāzēs, lai tie spētu efektīvi veikt savus uzdevumus un palīdzēt dalībvalstīm. Tālab priekšlikumā noteikts pienākums dalībvalstīm atļaut šiem ekspertiem iepazīties ar informāciju Eiropas datubāzēs un paredzēta iespēja tām piešķirt atļauju iepazīties ar informāciju valsts datubāzēs, ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par piekļuvi datubāzēm un iepazīšanos ar informāciju tajās.

Lai nodrošinātu atbilstīgu un efektīvu koordināciju uz vietas, priekšlikums pārveido līdzšinējo “Savienības kontaktpunktu” par aģentūras koordinatoru, līdzīgu koordinatoram, ko izmanto operācijās, kuras koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām. Koordinatora loma ir veicināt sadarbību un koordināciju uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu starpā. Koordinators pieņem norādījumus tikai no aģentūras un ziņo izpilddirektoram, ja nav pienācīgi īstenots darbības plāns.

Ņemot vērā to, ka aģentūra papildus patvēruma intervences rezervei norīkos ekspertus no to savu darbinieku vidus, kuri ietilpst patvēruma atbalsta vienībās, priekšlikumā ir paredzēta arī iespēja aģentūrai iegādāties vai nomāt pašai savu tehnisko aprīkojumu. Tas neietekmē dalībvalstu pienākumu apgādāt aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgs, lai varētu sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību, un tam būtu jāpapildina citu Savienības aģentūru nodrošinātais aprīkojums.

(6)Citi aspekti

Priekšlikuma 7. nodaļā izklāstīti noteikumi par personas datu aizsardzību un aģentūrai paredzētas pilnvaras apstrādāt personas datus. Sniedzot operatīvo un tehnisko palīdzību, atvieglojot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un citām Savienības aģentūrām, jo īpaši saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, un analizējot informāciju par situāciju patvēruma jomā, aģentūra apstrādā personas datus tikai savu uzdevumu veikšanai. Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) izstrādās un izmantos informācijas sistēmu, kas ir piemērota apmaiņai ar klasificētu informāciju.

Attiecībā uz aģentūras veikto sadarbību 8. nodaļa aptver aģentūras sadarbību ar Dāniju un ar asociētajām valstīm, sadarbību ar trešām valstīm, sadarbību ar citām Savienības struktūrām un starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR. Šie aspekti nav pilnībā jauni salīdzinājumā ar EASO pašreizējām pilnvarām, kurās sadarbība ar ieinteresētajām personām ir svarīgs aspekts.

Galvenās izmaiņas šajā nodaļā ir 35. pantā par sadarbību ar trešām valstīm, kas tagad būs strukturētāka un skaidrāk noteiks aģentūras sadarbības iespējas ar trešām valstīm. Tajā noteikts, ka aģentūra koordinē ne vien informācijas apmaiņu, bet arī operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ka aģentūras veiktajās operatīvajās darbībās novērotāju statusā var uzaicināt trešo valstu amatpersonas. Attiecībā uz pārmitināšanu aģentūra turpinās koordinēt informācijas apmaiņu un citas dalībvalstu veiktas darbības, ieskaitot shēmas, kuras tiek realizētas Eiropas Savienības līmenī. Aģentūras varēs arī piedalīties to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.

9. nodaļā aplūkota aģentūras organizācija. Nodaļa atspoguļo līdzšinējo EASO organizāciju, un tajā ievērota kopējā pieeja decentralizētajām Savienības aģentūrām, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija. Atšķirība no līdzšinējās struktūras ir tāda, ka priekšlikums paredz izpilddirektora vietnieka amatu, ņemot vērā, ka aģentūrai ir ievērojami vairāk uzdevumu un tādējādi līdz 2020. gadam tajā ievērojami pieaugs darbinieku skaits. Vēl viena atšķirība no līdzšinējās organizācijas saistīta ar konsultatīvo forumu. Šādam forumam vajadzētu būt neatkarīgam no aģentūras, tādēļ to vairs nevadīs izpilddirektors, un tam vajadzētu palīdzēt izpilddirektoram un valdei jautājumos, kas saistīti ar patvērumu.

10. nodaļa attiecas uz finanšu noteikumiem, un 11. nodaļa ietver vispārīgus noteikumus. Finanšu noteikumi paredz, ka aģentūra var piešķirt dotācijas. Vispārīgie noteikumi ir tādi paši kā spēkā esošajā regulā. 12. nodaļā ietverti nobeiguma noteikumi. Nodaļā ir jauns pants par komiteju procedūru, kas paredzēta, lai ietvertu iespējamību, ka Komija saskaņā ar šo priekšlikumu pieņem īstenošanas aktus. Pēdējā nodaļa attiecas uz aģentūras pienākumu reizi gadā ziņot par savu darbību, kā arī aģentūras izvērtēšanu un pārskatīšanu.

2016/0131 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienības patvēruma politikas mērķis ir izstrādāt un izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), kas būtu saderīga ar Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīciju un ko vadītu solidaritātes un atbildības taisnīgas sadales princips.

(2)KEPS pamatā ir kopēji minimuma standarti, kuri attiecas uz patvēruma procedūrām, atzīšanu un aizsardzību, ko piedāvā Savienības līmenī, uzņemšanas nosacījumi un sistēma tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem. Neatkarīgi no KEPS uzlabojumiem starp dalībvalstīm saglabājas ievērojamas atšķirības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un šādas starptautiskā aizsardzības formu. Šīs atšķirības būtu jānovērš, nodrošinot lielāku konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un garantējot, lai Savienības tiesību aktu piemērošana visā Savienībā notiktu augstā un vienotā līmenī.

(3)Komisija 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā ir izklāstījusi iespējamos risinājumus, kā uzlabot KEPS, proti, izveidot ilgtspējīgu un taisnīgu sistēmu tās dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par patvēruma meklētājiem, pastiprināt Eurodac sistēmu, panākt lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, nepieļaut sekundāro kustību un paplašināt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja pilnvaras. Minētais paziņojums atbilst Eiropadomes 2016. gada 18. februāra aicinājumiem panākt progresu ES esošā regulējuma reformēšanā, lai nodrošinātu humānu un efektīvu patvēruma politiku. Tajā ierosināta tālākā virzība, kas atbilst holistiskajai pieejai migrācijas jomā, ko izklāstījis Eiropas Parlaments 2016. gada 12. aprīļa iniciatīvas ziņojumā.

(4)Eiropas Patvēruma atbalsta birojs tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 7 , un 2011. gada 1. februārī tas sāka pildīt savus pienākumus. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ir veicinājis dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jautājumos un palīdzējis dalībvalstīm īstenot to pienākumu, kas izriet no KEPS. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs arī sniedz atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši noslogotas. Tomēr tā loma un funkcijas ir tālāk jānostiprina, lai tas ne tikai atbalstītu dalībvalstu praktisko sadarbību, bet arī stiprinātu un papildinātu dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas.

(5)Ņemot vērā KEPS strukturālās nepilnības, kas kļuva pamanāmas plašās un nekontrolētas migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās dēļ Savienībā, un nepieciešamību pēc tā, lai Savienības patvēruma tiesību piemērošana dalībvalstīs notiktu efektīvā, augstā un vienotā līmenī, ir nepieciešams uzlabot KEPS īstenošanu un darbību, bastoties uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbu un pārveidojot to par pilntiesīgu aģentūru, kurai vajadzētu būt atbildīgai par KEPS darbības atvieglošanu un uzlabošanu ar mērķi nodrošināt starptautiskās aizsardzības pieteikumu ilgtspējīgu un taisnīgu sadalījumu, nodrošināt konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā Savienībā un uzraudzīt Savienības tiesību operatīvo un tehnisko piemērošanu.

(6)Eiropas Patvēruma atbalsta biroja uzdevumi būtu jāpaplašina, un, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tas būtu jāpārdēvē par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru. Aģentūrai vajadzētu kļūt par zinātības centru ar šādiem galvenajiem uzdevumiem: stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, atbalstīt Dublinas sistēmu un sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

(7)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, izmantojot šo dienestu spējas un zinātību, un sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar aģentūru, lai nodrošinātu, ka tā spēj īstenot savas pilnvaras. Svarīgi, lai aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tām būtu savlaicīga un precīza informācijas apmaiņa. Sniedzot statistikas datus, vienmēr būtu jāievēro Regulā (EK) Nr. 862/2007 8 noteiktās tehniskās un metodiskās specifikācijas.

(8)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāvāc un jāanalizē informācija par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību. Tai būtu jāļauj aģentūrai palīdzēt dalībvalstīm labāk izprast tās ar patvērumu saistītās migrācijas faktorus, kura notiek uz Savienību un tās iekšienē, kā arī nodrošināt dalībvalstu agrīnu brīdināšanu un sagatavotību.

(9)Ņemot vērā Dublinas sistēmas reformu, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vajadzētu sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, jo īpaši korektīvā mehānisma izmantošanā un pārvaldībā.

(10)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem, tostarp būtu jāpalīdz izstrādāt kopējo izglītības pamatprogrammu. Turklāt Aģentūrai būtu jānodrošina, lai pirms dalības aģentūras rīkotajos operatīvajos pasākumos visi eksperti, kas iekļauti patvēruma atbalsta vienībās vai patvēruma intervences rezervē, saņemtu specializētu apmācību.

(11)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jānodrošina strukturētāka un racionālāka izcelsmes valstu informācijas sagatavošana Eiropas Savienības līmenī. Nepieciešams, lai aģentūra, izmantojot izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīklus, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus par izcelsmes valstu informāciju, tādējādi izvairoties no divkārša darba un veidojot sinerģijas ar valstu ziņojumiem. Turklāt, lai nodrošinātu konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā un piešķirtās aizsardzības raksturā un kvalitātē, aģentūrai kopā ar dalībvalstīm būtu jāpiedalās tādas kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs.

(12)Komisijai būtu regulāri jāpārskata ES kopējais drošu izcelsmes valstu saraksts, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XX 9 . Ņemot vērā aģentūras tehnisko zinātību, tai būtu jāpalīdz Komisijai pārskatīt šo sarakstu. Aģentūrai pēc Komisijas pieprasījuma būtu arī jāsniedz tai informācija par konkrētām trešām valstīm, kuras varētu iekļaut ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, un par trešām valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai uz kurām dalībvalstis attiecina drošas trešās valsts, pirmās patvēruma valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepciju.

(13)Lai visā Savienībā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, aģentūrai būtu jārīko, jāveicina un jākoordinē pasākumi, kas veicina Savienības tiesību īstenošanu. Tālab aģentūrai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, izstrādājot darbības standartus un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību šiem standartiem. Aģentūrai būtu jāizstrādā pamatnostādnes ar patvērumu saistītos jautājumos, un tai būtu jānodrošina labākās prakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

(14)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, cieši sadarbojoties ar Komisiju un neskarot Komisijas Līgumu uzraudzītājas atbildību, būtu jāizveido mehānisms, ar ko uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu, dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā un ar ko pārbaudīt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu darbību. Uzraudzībai un novērtēšanai vajadzētu būt visaptverošai, un tās jo īpaši būtu jābalsta uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi. Aģentūrai būtu jāpaziņo savi konstatējumi valdei, kurai savukārt būtu jāpieņem ziņojums. Izpilddirektoram pēc apspriešanās ar Komisiju ieteikuma projekts būtu jāiesniedz attiecīgai dalībvalstij, aprakstot nopietnu trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus, savukārt valdei tie būtu jāpieņem ieteikumu veidā.

(15)Reaģējot uz ieteikumiem, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāsagatavo rīcības plāns. Ja noteiktajā laikā attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ieteikumus, un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisijai, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, būtu jāpieņem attiecīgajai dalībvalstij adresēti ieteikumi, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus. Komisijai var būt nepieciešams rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu arī jānorāda pasākumi, kas veicami Aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti. Ja dalībvalsts nepanāk atbilstību kādu konkrētu laika posmu, tad Komisija var rīkoties papildus, prasot iesaistīties aģentūrai, lai atbalstītu šo dalībvalsti.

(16)Lai atvieglotu un uzlabotu KEPS pareizu darbību un lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot to pienākumus KEPS ietvaros, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsniedz dalībvalstīm operatīva un tehniska palīdzība, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas. Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un operatīvā palīdzība, norīkojot patvēruma atbalsta vienības, kurās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā, un balstoties uz darbības plānu. Minētajām vienībām būtu jāatbalsta dalībvalstis operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanā, tostarp nodrošinot zinātību par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju un reģistrāciju, mutiskās tulkošanas pakalpojumus, izcelsmes valstu informāciju un zināšanas par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību, kā arī palīdzot valstu iestādēm, kas ir kompetentas izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un palīdzot veikt pārcelšanu. Šai regulai būtu jāreglamentē patvēruma atbalsta vienību darbības nosacījumi, lai nodrošinātu to norīkošanas efektivitāti.

(17)Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāpalīdz konkrētajai dalībvalstij, vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas veidojot visaptverošu pasākumu kopumu, ieskaitot ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves. Lai nodrošinātu minēto ekspertu pieejamību un tūlītēju norīkošanu, patvēruma intervences rezervē būtu jāiekļauj vismaz 500 eksperti no dalībvalstīm. Aģentūrai vajadzētu spēt iesaistīties, lai atbalstītu dalībvalsti, ja, neskatoties uz nesamērīgo slodzi, tā neprasa pietiekamu palīdzību no aģentūras vai ja dalībvalsts neveic pietiekamus pasākumus, lai mazinātu slodzi, un tādējādi patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir kļuvušas tik neefektīvas, ka tiek apdraudēta KEPS darbība. Nesamērīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu skaits, par kuriem atbild dalībvalstis, var liecināt par nesamērīgu slodzi.

(18)Lai nodrošinātu to, ka patvēruma atbalsta vienības vai eksperti, kas norīkoti no patvēruma intervences rezerves, ar nepieciešamajiem līdzekļiem spēj efektīvi veikt savus uzdevumus, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vajadzētu spēt iegādāties vai nomāt pašai savu tehnisko aprīkojumu. Tomēr tam nebūtu jāietekmē dalībvalstu pienākums apgādāt aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgs, lai varētu sniegt prasīto operatīvo un tehnisko palīdzību. Iegādājoties vai nomājot aprīkojumu, aģentūrai vienmēr būtu jāveic rūpīga vajadzību un izmaksu/ieguvumu analīze.

(19)Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās jo īpaši to ģeogrāfisko vai demogrāfisko apstākļu dēļ patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir īpaši un nesamērīgi noslogotas, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatbalsta lielāka solidaritāte Savienībā un jāpalīdz labāk pārcelt starp dalībvalstīm starptautiskās aizsardzības saņēmējus, vienlaikus nodrošinot, lai patvēruma un uzņemšanas sistēmas netiktu izmantotas ļaunprātīgi.

(20)Konkrētos ārējo robežu posmos, kur dalībvalstis saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu, kam raksturīgs liels jauktu migrācijas plūsmu pieplūdums, proti, tā dēvētajās karsto punktu zonās, dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz palielinātu operatīvo un tehnisko pastiprinājumu, ko sniedz migrācijas pārvaldības vienības, kurās ietilpst ekspertu vienības no dalībvalstīm, kas norīkotas ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropola vai citu attiecīgu Savienības aģentūru starpniecību, kā arī eksperti no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām darbinieku vidus. Aģentūrai būtu jānodrošina savu darbību koordinācija migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām.

(21)Lai realizētu savu misiju un ciktāl tas vajadzīgs savu uzdevumu veikšanai, jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku pieņemtu sadarbības mehānismu ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Savienības struktūrām, aģentūrām un birojiem, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un Eiropas Savienība Pamattiesību aģentūru. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

(22)Lai nodrošinātu sinerģiju un novērstu divkāršu darbu, Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK 10 .

(23)Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāsadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR), lai izmantotu to zinātību un atbalstu. Tālab būtu pilnībā jāatzīst UNHCR un citu attiecīgu starptautisku organizāciju loma, un šīs organizācijas būtu jāiesaista aģentūras darbā. Komisijai šādi sadarbības mehānismi būtu iepriekš jāapstiprina.

(24)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība starp dalībvalstīm jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbības mehānismu ietvaros, kuri Komisijai būtu iepriekš jāapstiprina, aģentūrai būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm. Aģentūrai būtu jādarbojas atbilstoši Savienības ārējo attiecību politikai un nekādā gadījumā nevajadzētu veidot autonomu ārējo politiku. Sadarbībā ar trešām valstīm aģentūrai un dalībvalstīm būtu jāievēro normas un standarti, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek to teritorijā.

(25)Eiropas Savienības Patvēruma atbalsta birojam būtu jāuztur ciešs dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai patvēruma jomā apmainītos ar informāciju un dalītos ar zināšanām. Aģentūrai būtu jāizveido konsultatīvais forums, ko izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Konsultatīvajam forumam būtu jāpalīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

(26)Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visas Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras darbības tiek veiktas, pilnība ņemot vērā pamattiesības un principus, ieskaitot patvēruma tiesības, aizsardzību no izraidīšanas, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Vienmēr tiek ņemtas vērā bērna tiesības un neaizsargātu personu īpašās vajadzības.

(27)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras valdē vajadzētu būt pārstāvētām Komisijai un dalībvalstīm, lai tās darbībā īstenotu stratēģisko un politisko uzraudzību. Ja iespējams, valdes sastāvā vajadzētu būt dalībvalstu patvēruma pārvaldes iestāžu operatīvajiem vadītājiem vai to pārstāvjiem. Lai valde jo īpaši varētu izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstošus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, valdei būtu dodamas nepieciešamās pilnvaras. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas saskaņā ar kopējas pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principiem, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija.

(28)Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, jo īpaši situācijās, kurās ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, Komisijai būtu piešķiramas īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 11 .

(29)Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai vajadzētu būt neatkarīgai operatīvajos un tehniskajos jautājumos, un tai vajadzētu būt tiesiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Tālab ir nepieciešams un lietderīgi, lai aģentūra būtu Savienības struktūra, kurai ir juridiskas personas statuss un kura izmanto īstenošanas pilnvaras, kas tai tiek piešķirtas ar šo regulu.

(30)Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras autonomiju, tai būtu vajadzīgs pašai savs budžets, kura lielāko daļu veido Savienības iemaksa. Uz aģentūras finansējumu būtu jāattiecina budžeta lēmējinstitūcijas vienošanās, kā izklāstīts 31. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 12 . Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām dotācijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Revīzijas palātai būtu jāveic finanšu pārskatu revīzija.

(31)Finanšu resursiem, ko aģentūra saskaņā ar šo regulu dara pieejamus dotāciju veidā, noslēdzot deleģēšanas nolīgumu vai līgumu, nevajadzētu būt par pamatu dubultai finansēšanai papildus citiem valstu, Eiropas vai starptautiskiem avotiem.

(32)Attiecībā uz Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru būtu jāpiemēro Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 13 bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai, kurai vajadzētu pievienoties Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai 14 .

(34)Attiecībā uz Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 15 .

(35)Personas datu apstrāde, ko veic Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra saistībā ar šo regulu, būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principu 16 . Aģentūra var apstrādāt personas datus, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust, informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā un administratīviem nolūkiem. Saglabāto personas datu tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav noteikti šajā regulā, būtu jāaizliedz.

(36)Uz personas datu apstrādi, ko, piemērojot šo regulu, veic dalībvalstis, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. XXX/2016 17 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ja vien šādu apstrādi neveic dalībvalstu norīkotās vai pārbaudes kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu.

(37)Uz personas datu apstrādi, ko saskaņā ar šo regulu veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziegumus vai sauktu pie atbildības par tiem, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/XXX/ES 18 par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai lai izpildītu kriminālsodus.

(38)Regulas (ES) Nr. XXX/2016 noteikumi par fizisku personu tiesību un brīvību aizsardzību, konkrēti, par tiesību uz savu personu personas datu aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jāprecizē attiecībā uz atbildību par datu apstrādi, datu subjektu tiesību aizsardzību un datu aizsardzības uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz konkrētām nozarēm.

(39)Personas dati aģentūrai būtu jāapstrādā tikai tam, lai veiktu savus uzdevumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību, lai veidotu gadījumu izlasi uzraudzības pasākuma vajadzībām, iespējams, lai apstrādātu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko iesnieguši bērni vai neaizsargātas personas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust, un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot uzdevumus migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās karstajos punktos, un lai analizētu informāciju par situāciju patvēruma jomā. Personas datu apstrādē būtu jāievēro proporcionalitātes princips, un apstrādei vajadzētu būt stingri ierobežota tā, kas attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi minētajiem nolūkiem.

(40)Personas dati, ko apstrādā aģentūra, izņemot administratīvām nolūkiem apstrādātos, pēc 30 dienām būtu jādzēš. Tiem nolūkiem, kuru dēļ aģentūra apstrādā personas datus šīs regulas ietvaros, ilgāks glabāšanas periods nav vajadzīgs.

(41)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedzis atzinumu 19 .

(42)Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību, stiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm ar patvērumu saistītos jautājumos, veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai Savienības mērogā nodrošinātu patvēruma procedūru, uzņemšanas nosacījumu un aizsardzības vajadzību novērtēšanas vienveidību augstā pakāpē, uzraudzīt patvēruma jomas Savienības tiesību un standartu operatīvo un tehnisko piemērošanu, sniegt lielāku darbības un tehnisko atbalstu dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis un tāpēc rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienības var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(43)[Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

[Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.]

VAI

[(XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

VAI

[(XX) Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Apvienotā Karaliste (ar... vēstuli) ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(XX) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.]

(44)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumiem, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojama.

(45)Ņemot vērā to, ka Dānija līdz šim ir veicinājusi dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, aģentūrai būtu jāatvieglo operatīvā sadarbība ar Dāniju. Tālab Dānijas pārstāvis būtu jāaicina piedalīties visās valdes sēdēs bez balsstiesībām.

(46)Dalībvalstu patvēruma iestāžu lēmumu pieņemšana par individuāliem starptautiskās aizsardzības pieteikumiem paliek dalībvalstu kompetencē.

(47)Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 noteikumus. Izdarāmie grozījumi ir būtiski skaita un rakstura ziņā, tāpēc minētais akts skaidrības labad būtu jāaizstāj un jāatceļ. Atsauces uz atcelto regulu būtu jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS PATVĒRUMA AĢENTŪRA

1. pants

Priekšmets un tvērums

1.Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra (“aģentūra”) nodrošina Savienības patvēruma tiesību efektīvu un vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs. Tā atvieglo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (“KEPS”) īstenošanu un uzlabo tās darbību, un tā ir atbildīga par to, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā visā Savienībā tiktu nodrošināta konverģence.

2.Ņemot vērā aģentūras neatkarību, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātnisko un tehnisko kvalitāti, darbības procedūru un metožu pārredzamību, rūpību, ar kādu tā veic uzticētos uzdevumus, un informācijas tehnoloģiju atbalstu, kas nepieciešams tai noteikto pienākumu īstenošanai, aģentūra ir zinātības centrs.

3.Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 izveidotā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja jaunais nosaukums ir “Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra”. Aģentūras darbības turpmāk tiek balstītas uz šo regulu.

2. pants

Uzdevumi

1.Aģentūra veic šādus uzdevumus:

(a)atvieglo, koordinē un stiprina praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm dažādos patvēruma aspektos;

(b)vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā un KEPS īstenošanā;

(c)atbalsta dalībvalstis KEPS īstenošanā;

(d)palīdz dalībvalstīm apmācīt ekspertus no visām valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, tribunāliem un par patvēruma jautājumiem atbildīgajiem valstu dienestiem, tostarp izstrādāt kopējo izglītības pamatprogrammu;

(e)izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus dokumentus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju;

(f)koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgas analīzes izstrādē par situāciju izcelsmes trešās valstīs;

(g)sniedz efektīvu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm jo īpaši tad, kad to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas;

(h)palīdz parcelt vai pārsūtīt aizsardzības saņēmējus Savienības iekšienē;

(i)izveido un norīko patvēruma atbalsta vienības un patvēruma intervences rezervi;

(j)izvieto patvēruma atbalsta vienībām nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un norīko patvēruma intervences rezerves ekspertus;

(k)iedibina darbības standartus, rādītājus, pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu;

(l)uzrauga un novērtē KEPS īstenošanu, kā arī dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas;

(m)atbalsta dalībvalstu sadarbību ar trešām valstīm jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, jo īpaši attiecībā uz pārmitināšanu.

2.Aģentūra atbalsta dalībvalstis saistībā ar KEPS ārējo dimensiju. Šajā ziņā, ja Komisija piekrīt, aģentūra koordinē informācijas apmaiņu un citas darbības, ko veic saistībā ar jautājumiem, kuri rodas, īstenojot instrumentus un mehānismus, kas saistīti ar KEPS ārējo dimensiju.

3.Savu pilnvaru ietvaros aģentūra pēc savas iniciatīvas var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Komunikācijas pasākumi nedrīkst negatīvi skart 1. un 2. punktā minētos uzdevumus, un tos veic saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

2. NODAĻA

PRAKTISKĀ SADARBĪBA UN INFORMĀCIJA PAR PATVĒRUMU

3. pants

Godprātīgas sadarbības un informācijas apmaiņas pienākums

1.Aģentūrai un dalībvalstu patvēruma iestādēm, valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem valstu dienestiem ir pienākums godprātīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju.

2.Aģentūra cieši sadarbojas ar dalībvalstu patvēruma iestādēm, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem, citiem valstu dienestiem un ar Komisiju. Aģentūra veic savus pienākumus, neskarot uzdevumus, kas noteikti citām attiecīgām Savienības struktūrām, un cieši sadarbojas ar šīm struktūrām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).

3.Aģentūra rīko, veicina un koordinē pasākumus, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp pēc vajadzības izveido tīklus. Tādēļ aģentūra un dalībvalstu patvēruma iestādes, valstu imigrācijas un patvēruma dienesti un citi valstu dienesti laikus un precīzi dalās ar visu nepieciešamo informāciju.

4. pants

Informācijas analīze par situāciju patvēruma jomā

1. Lai veicinātu ātru uzticamas informācijas savstarpēju ieguvi dalībvalstīm un lai identificētu iespējamus riskus dalībvalstu patvēruma sistēmām, aģentūra vāc un analizē informāciju par situāciju patvēruma jomā Savienībā un trešās valstīs, ciktāl tā var ietekmēt Savienību, tostarp jaunāko informāciju par migrācijas pamatcēloņiem, migrācijas un bēgļu plūsmām, kā arī par pēkšņu liela skaita trešo valstu valstspiederīgo ierašanos, kas var radīt nesamērīgu slodzi patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

2.Aģentūra analīzi balsta jo īpaši uz dalībvalstu, attiecīgo Savienības iestāžu un aģentūru, Eiropas Ārējās darbības dienesta, kā arī UNHCR un citu starptautisko organizāciju sniegto informāciju.

Tādēļ aģentūra cieši sadarbojas ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām un jo īpaši izmanto riska analīzi, ko veikusi minētā aģentūra, lai nodrošinātu abu aģentūru sniegtās informācijas konsekvenci un konverģenci augstā pakāpē.

3.Aģentūra nodrošina ātru attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju. Laikus un precīzi tā iesniedz analīzes rezultātus arī valdei.

5. pants

Informācija par KEPS īstenošanu

1.Aģentūra rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm par visu Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu.

2.Aģentūra izveido faktu, tiesību aktu un judikatūras datubāzi par Savienības, valstu un starptautisko instrumentu piemērošanu un interpretāciju, jo īpaši izmantojot jau esošos pasākumus. Šādās datubāzēs neglabā personas datus, ja vien šādus datus aģentūra nav ieguvusi no publiski pieejamiem dokumentiem.

3.Aģentūra jo īpaši vāc šādu informāciju:

(a)par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu valsts pārvaldes struktūrās un iestādēs;

(b)par valstu tiesību aktiem un tiesiskā regulējuma tendencēm patvēruma jomā, tostarp par judikatūru;

(c)par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.

6. pants

Atbalsts Dublinas sistēmai

Aģentūra veic savus uzdevumus un pienākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. XXX/XXX 20 .

7. pants

Apmācība

1.Aģentūra izveido un izstrādā apmācības saviem darbiniekiem, dalībvalstu pārvaldes iestāžu, tiesu, tribunālu, kā arī par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu darbiniekiem.

2.Aģentūra izstrādā šādas apmācības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstu apmācību struktūrām, tostarp akadēmiskām iestādēm un citām attiecīgām organizācijām.

3.Aģentūra izstrādā vispārīgus, specifiskus vai tematiskus apmācības līdzekļus, kas var ietvert instruktoru apmācības metodiku un e-mācības.

4.Aģentūra izveido un izstrādā Eiropas izglītības programmu patvēruma jomā, ņemot vērā pastāvošo Savienības sadarbību minētajā jomā. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES 21 4. panta 3. punktā noteikto pienākumu nodrošināt darbinieku pienācīgu apmācību, dalībvalstis savu par patvēruma jautājumiem atbildīgo dienestu un iestāžu darbinieku apmācībā integrē kopējo izglītības pamatprogrammu.

5.Specifiskajās vai tematiskajās apmācībās par patvēruma jautājumiem tiek aplūkoti:

(a)starptautiskie un Savienības pamattiesību standarti, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi, kā arī starptautiskās un Savienības patvēruma tiesības, tostarp konkrēti tiesību un judikatūras jautājumi;

(b)jautājumi, kas saistīti jo īpaši ar neaizsargātu personu, invalīdu un bērnu iesniegto starptautiskās aizsardzības pieteikumu apstrādi, tostarp bērna interešu prioritātes novērtējums, īpašas procesuālās garantijas, kā bērna tiesību tikt uzklausītam ievērošana, un tādi bērna aizsardzības aspekti kā vecuma noteikšanas metodes;

(c)intervēšanas metodes, tostarp īpašas uzmanības pievēršana bērniem, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem;

(d)daktiloskopijas dati, tostarp datu kvalitāte un drošības prasības;

(e)medicīnas un tiesu ekspertu ziņojumu izmantošana patvēruma procedūrās;

(f)jautājumi, kas saistīti ar izcelsmes valstu informācijas sagatavošanu un izmantošanu;

(g)uzņemšanas nosacījumi, tostarp īpašas uzmanības pievēršana nepavadītiem bērniem un bērniem ar ģimenēm, neaizsargātām grupām un spīdzināšanas upuriem.

6.Piedāvātās apmācības kvalitāte ir augsta, un tajā tiek apzināti galvenie principi un labākā prakse, lai palielinātu administratīvo metožu, lēmumu un judikatūras konverģenci, pilnībā ievērojot valsts tiesu un tribunālu neatkarību.

7.Aģentūra uzņemas iniciatīvu nodrošināt, lai pirms dalības aģentūras rīkotajās operatīvajās darbībās eksperti, kas piedalās patvēruma atbalsta vienībās un ir iekļauti patvēruma intervences rezervē, būtu saņēmuši īpašas mācības, kas attiecas uz veicamajiem pienākumiem un funkcijām. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem ekspertiem saskaņā ar specializētās apmācības un treniņu grafiku, kas minēts tās gada darba programmā.

8.Sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm aģentūra var rīkot apmācības to teritorijā.

3. NODAĻA

IZCELSMES VALSTU INFORMĀCIJA

8. pants

Izcelsmes valstu informācija Savienības līmenī

1.Aģentūra ir centrs, kas vāc attiecīgu uzticamu, precīzu un jaunāko izcelsmes valstu informāciju par personām, kas piesakās uz starptautisko aizsardzību, tostarp specifisku informāciju par bērniem un mērķtiecīgu informāciju par personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām. Tā izstrādā un regulāri atjaunina ziņojumus un citus produktus, kur Savienības līmenī sniedz izcelsmes valstu informāciju, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem.

2.Aģentūra jo īpaši:

(a)izmanto visus attiecīgos informācijas avotus, ieskaitot tās sagatavoto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā un citu informāciju, kas savākta no valsts, nevalstiskām un starptautiskām organizācijām, tostarp ar 9. pantā minēto tīklu, kā arī Savienības iestāžu, aģentūru, struktūru, biroju un Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību;

(b)pārvalda un turpina izstrādāt portālu izcelsmes valstu informācijas vākšanai;

(c)atbilstoši Savienības patvēruma tiesību prasībām Savienības līmenī izstrādā kopīgu formātu un kopīgu metodiku, ieskaitot darba uzdevumus, ziņojumu un citu tādu produktu izstrādei, kuros ir izcelsmes valstu informācija.

9. pants

Izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkli

1.Izveidojot un pārvaldot izcelsmes valstu informācijas tīklus dalībvalstu starpā, aģentūra nodrošina, lai tiktu koordinētas valstu iniciatīvas, kurās tiek sagatavota izcelsmes valstu informācija.

2.Tīkli, kas paredzēti 1. punktā, tiek izveidoti, lai dalībvalstis:

(a)apmainītos ar valsts ziņojumiem un citiem produktiem par izcelsmes valstīm un atjauninātu tos, tostarp par izcelsmes valstīm specifiskiem tematiskiem jautājumiem;

(b)neskarot valstu tiesībās noteiktos konfidencialitātes noteikumus, iesniegtu aģentūrai konkrētus faktu jautājumus, kuri varētu rasties no starptautiskās aizsardzības pieteikumiem.

10. pants

Izcelsmes valstu informācijas kopīgā analīze

1.Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/95/ES 22 noteikto novērtējuma kritēriju piemērošanas konverģenci, aģentūra koordinē dalībvalstu centienus iesaistīties kopīgās analīzes izstrādē, kura sniegtu norādījumus par situāciju konkrētās izcelsmes valstīs.

2.Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju kopīgo analīzi iesniedz valdei apstiprināšanai. Neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par individuāliem pieteikumiem, dalībvalstīm ir pienākums ņemt vērā kopīgo analīzi, kad tās izvērtē starptautiskās aizsardzības pieteikumus.

3.Aģentūra nodrošina, lai kopīgā analīze tiktu pastāvīgi pārskatīta un atjaunināta, ciktāl tas vajadzīgs. Pirms šādas pārskatīšanas ir arī vajadzīga apspriešanās ar Komisiju un valdes apstiprinājums.

4.Dalībvalstis reizi mēnesī iesniedz aģentūrai attiecīgu informāciju par lēmumiem, kas pieņemti par tiem starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, kuru izcelsme ir trešās valstis, uz kurām attiecas kopīgā analīze. Jo īpaši šajā informācijā tiek ietverta:

(a)statistika par to lēmumu skaitu, ar ko piešķir starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, un piešķirtās aizsardzības veids;

(b)statistika par to lēmumu skaitu, ar ko atteic starptautisko aizsardzību pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze;

(c)statistika par to lēmumu skaitu, kas pieņemti attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem no katras izcelsmes valsts, uz kuru attiecas kopīgā analīze, bet kopīgā analīze nav ievērota, un neievērošanas iemesli.

11. pants

Atzīšana par drošām izcelsmes valstīm un drošām trešām valstīm

1.Aģentūra palīdz Komisijai regulāri pārskatīt situāciju trešās valstīs, kas iekļautas ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX, ieskaitot tās valstis, kuru iekļaušanu sarakstā Komisija apturējusi un kuras no saraksta svītrotas.

2.Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai informāciju par konkrētām trešām valstīm, kuru iekļaušanu ES kopējā drošu izcelsmes valstu sarakstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX varētu apsvērt.

3.Saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 37. panta 4. punktu, 38. panta 5. punktu un 39. panta 7. punktu informējot Komisiju, dalībvalstis informē arī aģentūru par trešā valstīm, kuras atzītas par drošām izcelsmes valstīm vai drošām trešām valstīm vai tādam, uz kurām attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 35., 38. un 39. pantu attiecināma pirmās patvēruma valsts, drošas trešās valsts vai drošas Eiropas trešās valsts koncepcija.

Komisija var prasīt aģentūrai pārskatīt situāciju ikvienā šādā trešā valstī, lai novērtētu, vai tiek ievēroti attiecīgie minētajā direktīvā izklāstītie nosacījumi un kritēriji.

4. NODAĻA

DARBĪBAS STANDARTI UN PAMATNOSTĀDNES

12. pants

Darbības standarti, pamatnostādnes un labākā prakse

1.Aģentūra rīko un koordinē pasākumus, kas veicina pareizu un efektīvu Savienības tiesību īstenošanu, tostarp darbības standartu, rādītāju, pamatnostādņu vai labākās prakses izstrādi ar patvērumu saistītos jautājumos un apmaiņu starp dalībvalstīm ar labāko praksi jautājumos, kas saistīti ar patvērumu.

2.Aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma, apspriežoties ar Komisiju, izstrādā darbības standartus par Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu un rādītājus, kas izmantojami, lai uzraudzītu atbilstību minētajiem darbības standartiem, kā arī pamatnostādnes un labāko praksi attiecībā uz Savienības patvēruma tiesību instrumentu īstenošanu. Pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam, kad valde standartus pieņēmusi, aģentūra minētos standartus, rādītājus, pamatnostādnes vai labāko praksi paziņo dalībvalstīm.

3.Pēc dalībvalstu lūguma aģentūra palīdz tām piemērot darbības standartus, pamatnostādnes un labāko praksi to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, nodrošinot nepieciešamo zinātību vai operatīvo un tehnisko palīdzību.

5. NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒJUMS

13. pants

Patvēruma un uzņemšanas sistēmu uzraudzības mehānisms

1.Ciešā sadarbībā ar Komisiju aģentūra izveido mehānismu, kura uzdevums ir:

(a)uzraudzīt KEPS īstenošanu un novērtēt visus KEPS aspektus dalībvalstīs, jo īpaši Dublinas sistēmu, uzņemšanas nosacījumus, patvēruma procedūras, aizsardzības vajadzību noteikšanas kritēriju piemērošanu un tās aizsardzības raksturu un kvalitāti, ko dalībvalstis piešķir personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, aptverot pamattiesību ievērošanu, bērna aizsardzības garantijas un neaizsargātu personu vajadzības;

(b)uzraudzīt dalībvalstu atbilstību darbības standartiem, rādītājiem, pamatnostādnēm un labākajai praksei patvēruma jomā;

(c)pārbaudīt patvēruma un uzņemšanas sistēmas, to spējas, infrastruktūru, aprīkojumu, pieejamo personālu, tostarp mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus dalībvalstīs, finanšu resursus un dalībvalstu patvēruma iestāžu, tostarp tiesu sistēmas, spējas efektīvi un pareizi apstrādāt un pārvaldīt patvēruma lietas.

2.Aģentūra jo īpaši var balstīt savu novērtējumu uz dalībvalstu sniegto informāciju, aģentūras izstrādāto informācijas analīzi par situāciju patvēruma jomā, apmeklējumiem uz vietas un gadījumu izlasi.

Tālab dalībvalstis pēc aģentūras pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par patvēruma procedūrām, aprīkojumu, infrastruktūru, uzņemšanas nosacījumiem, atzīšanas līmeni un aizsardzības kvalitāti, kā arī personālu un finanšu resursiem valsts līmenī, lai nodrošinātu efektīvu patvēruma un uzņemšanas sistēmas pārvaldību. Dalībvalstis arī sadarbojas ar aģentūru un atvieglo aģentūras apmeklējumus uz vietas, kurus tā veic uzraudzības pasākuma vajadzībām.

3.Aģentūra novērtē dalībvalstu gatavību risināt problēmas, kas saistītas ar to patvēruma un uzņemšanas sistēmu iespējamo nesamērīgo slodzi. Aģentūra var prasīt dalībvalstīm iesniegt tai ārkārtas situācijām plānotos pasākumus kas veicami, lai mazinātu šādu iespējamu nesamērīgu slodzi, un vajadzības gadījumā var palīdzēt dalībvalstīm sagatavot un pārskatīt to plānus ārkārtas situācijām.

14. pants

Aģentūras izmantotā uzraudzības un novērtēšanas procedūra

1.Apspriežoties ar Komisiju, valde izstrādā programmu patvēruma un uzņemšanas sistēmu uzraudzībai un novērtēšanai katrā dalībvalstī vai visās dalībvalstīs, pamatojoties uz tematiskiem vai specifiskiem patvēruma sistēmu aspektiem. Minētā programma ietilpst 41. pantā minētajā daudzgadu plānā un gada darba programmās.

Daudzgadu plānā tiek uzskaitītas dalībvalstis, kuru patvēruma un uzņemšanas sistēmas uzrauga ik gadu, nodrošinot, ka katra dalībvalsts tiek uzraudzīta vismaz reizi piecos gados.

Gada darba programmā saskaņā ar daudzgadu plānu un tematiskajiem novērtējumiem tiek uzskaitītas dalībvalstis, kas uzraugāmas nākamajā gadā. Tajā ietver norādi, vai uzraudzība ietver apmeklējumus uz vietas, un šādu apmeklējumu grafiku.

Gada darba programmu vajadzības gadījumā var pielāgot saskaņā ar 41. pantu.

Rodoties nopietnām bažām par kāda aspekta darbību dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmā, aģentūra pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas pieprasījuma var sākt uzraudzības pasākumu dalībvalsts patvēruma vai uzņemšanas sistēmu novērtēšanai.

2.Aģentūra izveido ekspertu grupas katram uzraudzības pasākumam, tostarp apmeklējumiem uz vietas, ja tas ir nepieciešams. Ekspertu grupās ietilpst eksperti no pašas aģentūras darbinieku vidus un Komisijas pārstāvji. Ekspertu grupa ir atbildīga par to, lai, pamatojoties uz apmeklējumos uz vietas gūtajiem konstatējumiem un dalībvalstu sniegto informāciju, tiktu sagatavots ziņojums.

3.Izpilddirektors nosūta ekspertu darba grupas ziņojuma projektu attiecīgajai dalībvalstij, kas sniedz piezīmes par šo ziņojuma projektu. Izpilddirektors, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts piezīmes, pēc tam iesniedz ziņojuma projektu valdei. Valde pieņem uzraudzības ziņojumu un nosūta to Komisijai.

4.Izpilddirektors pēc apspriešanās ar Komisiju iesniedz ieteikumu projektu attiecīgai dalībvalstij, aprakstot pārraudzības ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanai vajadzīgos pasākumus. Attiecīgajai dalībvalstij ir viens mēnesis laika, lai izteiktu piezīmes par ieteikumu projektu. Pēc tam, ņemot vērā šīs piezīmes, valde pieņem ieteikumus un aicina attiecīgo dalībvalsti izstrādāt rīcības plānu, kurā apraksta pasākumus, kas veicami visu trūkumu novēršanai.

5.Viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemti 4. punktā minētie ieteikumi, attiecīgā dalībvalsts iesniedz aģentūrai rīcības plānu. Triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemti ieteikumi, attiecīgā dalībvalsts ziņo aģentūrai par rīcības plāna īstenošanu, un pēc tam turpina attiecīgi ziņot ik mēnesi ilgākais sešus mēnešu laikposmu.

6.Aģentūra regulāri informē Komisiju par rīcības plāna īstenošanu.

15. pants

Turpmākie pasākumi un uzraudzība

1.Ja pēc 14. panta 5. punktā minētā laikposma attiecīgā dalībvalsts rīcības plānu nav pilnībā īstenojusi un trūkumi patvēruma un uzņemšanas sistēmās ir tik nopietni, ka apdraud KEPS darbību, tad Komisija, pamatojoties uz savu rīcības plāna īstenošanas novērtējumu un trūkumu nopietnību, pieņem attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus, kuros aprakstīti pasākumi, kas nepieciešami, lai mazinātu nopietnos trūkumus, un, ja vajadzīgs, izklāstīti pasākumi, ko veic aģentūra, lai atbalstītu dalībvalsti.

2.Ņemot vērā konstatēto trūkumu nopietnību, Komisija var rīkot apmeklējumus uz vietas attiecīgajā dalībvalstī, lai pārbaudītu rīcības plāna īstenošanu.

3.Termiņā, kas noteikts 1. punktā minētajos ieteikumos, attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par minēto ieteikumu īstenošanu. Ja pēc noteiktā termiņa Komisija nav pārliecināta, ka dalībvalsts ir pilnībā izpildījusi minētos ieteikumus, tā var veikt papildu pasākumus saskaņā ar 22. panta 3. punktu.

4.Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par attiecīgās dalībvalsts panākto progresu.

6. NODAĻA

OPERATĪVĀ UN TEHNISKĀ PALĪZĪBA

16. pants

Aģentūras sniegtā operatīvā un tehniskā palīdzība

1.Dalībvalstis var prasīt aģentūras palīdzību to pienākumu īstenošanā, kuri saistīti ar patvērumu, jo īpaši tad, ja to patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas.

2.Palīdzības pieprasījumu, kurā raksturota situācija un pieprasījuma nolūks, dalībvalsts iesniedz izpilddirektoram. Pieprasījumam pievieno detalizētu vajadzību novērtējumu. Palīdzības pieprasījumus izvērtē, apstiprina un koordinē izpilddirektors. Katrs pieprasījums tiek rūpīgi un uzticami novērtēts, un aģentūrai tas ļauj identificēt un ierosināt 3. punktā minēto pasākumu kopumu, kas var apmierināt attiecīgās dalībvalsts vajadzības.

3.Ierobežotu laiku aģentūra rīko un koordinē vienu vai vairākus šādus operatīvos un tehnisko pasākumus:

(a)palīdz dalībvalstīm identificēt un reģistrēt trešo valstu valstspiederīgos;

(b)atvieglo to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus izskata kompetentās valsts iestādes;

(c)sniedz palīdzību kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu;

(d)atvieglo dalībvalstu tehniskās sadarbības iniciatīvas, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu apstrādi;

(e)palīdz sniegt informāciju par starptautiskās aizsardzības procedūru;

(f)konsultē un koordinē dalībvalstu veikto uzņemšanas objektu izveidi vai nodrošināšanu, jo īpaši ārkārtas izmitināšanu, transportu un medicīnisko palīdzību;

(g)palīdz pārcelt vai pārsūtīt aizsardzības saņēmējus Savienības iekšienē;

(h)sniedz mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

(i)palīdz dalībvalstīm nodrošināt, lai tiktu ievērotas visas nepieciešamās bērnu tiesības un bērnu aizsardzības garantijas;

(j)piedalās migrācijas pārvaldības vienībās karsto punktu zonās, kas minētas Regulā Nr. XXX/XXX 23 .

4.Aģentūra finansē vai līdzfinansē 3. punktā minētās darbības no sava budžeta saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

5.Izpilddirektors izvērtē operatīvo un tehnisko pasākumu rezultātu un nosūta detalizētus izvērtējuma ziņojumus valdei 60 dienu laikā no pasākumu pabeigšanas. Aģentūra veic šo rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, kuru iekļauj 65. pantā minētajā gada darbības pārskatā.

17. pants

Patvēruma atbalsta vienības

1.Aģentūra norīko uz dalībvalstīm patvēruma atbalsta vienības sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. pantu.

2.Patvēruma atbalsta vienībās ietilpst eksperti, aģentūras pašas darbinieki, dalībvalstu eksperti vai eksperti, kurus dalībvalstis norīkojušas darbam aģentūrā.

3.Pēc izpilddirektora priekšlikuma valde ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kuri būs pieejami patvēruma atbalsta vienībām. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.

4.Dalībvalstis piedalās patvēruma atbalsta vienību komplektēšanā, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.

5.Patvēruma atbalsta vienību ietvaros aģentūra izveido tulku sarakstu. Dalībvalstis palīdz aģentūrai noteikt tulku sarakstā iekļaujamos tulkus. Dalībvalsts var izvēlēties norīkot tulkus vai var darīt tos pieejamus ar videokonferences palīdzību.

6.Attiecībā uz dalībvalstu ekspertiem vai darbam aģentūrā norīkotajiem ekspertiem dalībvalstu devumu nākamajam gadam plāno, pamatojoties uz gadskārtējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis nodrošina ekspertu tūlītēju pieejamību norīkošanai, izņemot gadījumus, kad dalībvalstī ir ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

7.Dalībvalstis nodrošina, lai to devums ekspertu specializācijas un skaits ziņā atbilstu valdes nolemtajam. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.

8.Aģentūra no savu darbinieku vidus patvēruma atbalsta vienībām nodrošina ekspertus, kas tiek nodarbināti konkrētā darbā uz vietas un kas veic mutisko tulkošanu.

18. pants

Patvēruma intervences rezerve

1.Lai sasniegtu 22. panta mērķus, valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izveido patvēruma intervences rezervi, kurā ietilpst eksperti, kas ir tūlītējā aģentūras rīcībā. Tālab dalībvalstis ik gadu dara pieejamus aģentūrai vismaz 500 ekspertus.

2.Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma ar tās balsstiesīgo locekļu triju ceturtdaļu vairākumu lemj par katras dalībvalsts nodrošināto ekspertu specializāciju un proporciju un izveido patvēruma intervences rezervi. To pašu procedūru piemēro visām turpmākām izmaiņām attiecībā uz ekspertu specializāciju un kopējo skaitu.

3.Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savu ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktām specializācijas grupām, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju. Norīkošanas ilgumu nosaka piederības dalībvalsts, bet nekādā ziņā tas nav īsāks par 30 dienām.

19. pants

Darbības plāns

1.Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojas par darbības plānu. Darbības plāns ir saistošs aģentūrai, uzņēmējai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm.

2.Darbības plānā tiek detalizēti izklāstīti nosacījumi, ar kādiem sniedz operatīvo un tehnisko palīdzību un norīko patvēruma atbalsta vienības vai ekspertus no patvēruma intervences rezerves, tostarp:

(a)situācijas apraksts ar modus operandi un norīkošanas mērķiem, tostarp operatīvo mērķi;

(b)norīkošanas paredzamais ilgums;

(c)atrašanās vieta uzņēmējā dalībvalstī, kur patvēruma atbalsta vienības vai eksperti no patvēruma intervences rezerves tiek norīkoti;

(d)loģistikas pasākumi, tostarp informācija par darba apstākļiem un vidi vietā, kur tiek norīkotas patvēruma atbalsta vienības vai eksperti no patvēruma intervences rezerves;

(e)detalizēts un skaidrs patvēruma atbalsta vienību vai no patvēruma intervences rezerves piesaistīto ekspertu uzdevumu apraksts, tostarp valsts un Eiropas datubāzes, ar kurās iekļauto informāciju tiem atļauts iepazīties, un aprīkojums, ko tie var izmantot vai nēsāt uzņēmējā dalībvalstī;

(f)patvēruma atbalsta vienību sastāvs vai no patvēruma intervences rezerves norīkojamie eksperti;

(g)izvietotais tehniskais aprīkojums, tostarp tādi specifiski noteikumi kā izmantošanas nosacījumi, transports un citi loģistikas un finanšu noteikumi;

(h)attiecībā uz palīdzību, kas saistīta ar starptautiskās aizsardzības pieteikumiem, tostarp šādu pieteikumu izskatīšanu — specifiska informācija par uzdevumiem, ko var veikt patvēruma atbalsta vienības vai eksperti no patvēruma intervences rezerves, kā arī atsauces uz piemērojamajām valsts un Savienības tiesībām;

(i)ziņošanas un izvērtēšanas shēma, kurā norādīti kritēriji izvērtējuma ziņojumam un galīgais datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais izvērtējuma ziņojums;

(j)kārtība, kādā notiek sadarbība ar trešām valstīm, citām Savienības aģentūrām, struktūrām, birojiem vai starptautiskajām organizācijām;

(k)procedūras, saskaņā ar kurām personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepilngadīgie bez pavadības un mazaizsargātas personas tiek novirzītas pie kompetentajām valstu iestādēm atbilstošas palīdzības saņemšanai.

3.Ņemot vērā 2. punkta e) apakšpunktu, uzņēmēja dalībvalsts atļauj ekspertiem no patvēruma atbalsta vienībām vai no patvēruma intervences rezerves iepazīties ar informāciju Eiropas datubāzēs un var atļaut tiem iepazīties ar informāciju valsts datubāzēs atbilstoši Savienības un valsts tiesībām, kas attiecas uz piekļuvi minētajām datubāzēm un iepazīšanos ar informāciju tajās, un ja tas nepieciešams, lai sasniegtu mērķus un veiktu pienākumus, kuri aprakstīti darbības plānā.

4.Aģentūras izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pielāgotā darbības plāna eksemplāru aģentūra nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

20. pants

Patvēruma atbalsta vienību norīkošanas procedūra

1.Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt aģentūras ekspertus novērtēt situāciju dalībvalstī, kura prasa palīdzību. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par visiem pieprasījumiem norīkot patvēruma atbalsta vienības.

2.Triju darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu norīkot patvēruma atbalsta vienības. Norādot galvenos lēmuma apsvērumus, izpilddirektors rakstveidā vienlaikus paziņo lēmumu dalībvalstij, kas prasa palīdzību, un valdei.

3.Nosakot katras patvēruma atbalsta vienības sastāvu, izpilddirektors ņem vērā konkrētos apstākļus dalībvalstī, kura prasa palīdzību, un tās vajadzību novērtējumu. Patvēruma atbalsta vienību komplektē saskaņā ar darbības plānu.

4.Triju darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmumu norīkot patvēruma atbalsta vienības, izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts izstrādā darbības plānu.

5.Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors prasa dalībvalstīm ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā norīkot ekspertus. Izpilddirektors norāda no dalībvalstīm prasīto ekspertu specializāciju un skaitu. Minēto informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda dienu, kad plānots sākt norīkošanu. Valsts kontaktpunktiem nosūta arī darbības plāna eksemplāru.

6.Ja vairs nepastāv nosacījumi operatīvo un tehnisko pasākumu veikšanai vai ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro darbības plānu, tad pēc uzņēmējas dalībvalsts informēšanas izpilddirektors aptur vai izbeidz patvēruma atbalsta vienību norīkošanu.

21. pants

Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības

1.Ja dalībvalsts prasa operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kas minētas Regulas Nr. XXX/XXX 17. pantā, vai ja migrācijas pārvaldības atbalsta vienības tiek norīkotas karsto punktu zonās, kā minēts Regulas Nr. XXX/XXX 18. pantā, tad izpilddirektors nodrošina aģentūras darbību koordināciju migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām, jo īpaši Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām.

2.Izpilddirektors pēc vajadzības sāk procedūru, lai saskaņā ar 17. un 18. pantu norīkotu patvēruma atbalsta vienības vai ekspertus no patvēruma intervences rezerves. Operatīvais un tehniskais pastiprinājums, ko sniedz patvēruma atbalsta vienības vai no patvēruma intervences rezerves piesaistītie eksperti migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās, var ietvert:

(a)trešo valstu valstspiederīgo ekranēšanu, tostarp to identificēšanu, reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, pirkstu nospiedumu ņemšanu;

(b)starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanu un, ja to prasa dalībvalstis, šādu pieteikumu izskatīšanu;

(c)informācijas sniegšanu par patvēruma procedūrām, tostarp pārcelšanu un specializētu palīdzību pieteikuma iesniedzējiem vai potenciālajiem pieteikuma iesniedzējiem, kurus varētu pārcelt.

22. pants

Nesamērīga patvēruma un uzņemšanas sistēmu noslogotība

1.Ja dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas ir tik nesamērīgi noslogotas, ka to patvēruma vai uzņemšanas sistēmās ir nepieciešami ārkārtīgi smagi un steidzami risinājumi, tad aģentūra vai nu pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc pašas aģentūras iniciatīvas organizē un koordinē visaptverošu 16. pantā minēto operatīvo un tehnisko pasākumu kopumu un norīko ekspertus no 18. pantā minētās patvēruma intervences rezerves un ekspertus no savu darbinieku vidus, lai īsā laikā sniegtu pastiprinājumu patvēruma un uzņemšanas sistēmām.

2.Ekspertus no patvēruma intervences rezerves norīko saskaņā ar 20. pantā izklāstīto procedūru, taču ar noteikumu, ka ekspertus no katras dalībvalsts norīko triju darbdienu laikā no dienas, kad izpilddirektors un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par darbības plānu. Dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz 17. panta 6. punktā minēto ārkārtas situāciju.

3.Ja patvēruma vai uzņemšanas sistēmas ir nesamērīgi noslogotas, bet dalībvalsts neprasa no aģentūras operatīvo un tehnisko palīdzību, nepieņem šādas palīdzības piedāvājumu no aģentūras, pietiekami nerīkojas, lai mazinātu slodzi, vai neizpilda 15. panta 3. punktā minētos Komisijas ieteikumus, tādējādi padarot patvēruma vai uzņemšanas sistēmas tik neefektīvas, ka apdraud KEPS darbību, tad lēmumu var pieņemt Komisija ar īstenošanas aktu, kurā identificē vienu vai vairākus 16. panta 3. punktā minētos pasākumus, kas veicami aģentūrai, lai atbalstītu attiecīgo dalībvalsti. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 64. pantā minēto pārbaudes procedūru.

4.Lai sasniegtu 3. punkta mērķus, izpilddirektors divu darbdienu laikā no dienas, kad pieņemts Komisijas lēmums, nosaka pasākumus, ko nepieciešams veikt, lai praktiski izpildītu Komisijas lēmumā identificētos pasākumus. Paralēli izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par darbības plānu.

5.Aģentūra bez kavēšanās un katrā ziņā triju darbdienu laikā no dienas, kad sagatavots darbības plāns, norīko nepieciešamos ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā arī ekspertus no savu darbinieku vidus. Ja nepieciešams, ekspertu norīkošanu no patvēruma intervences rezerves nekavējoties papildina ar patvēruma atbalsta vienībām.

6.Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties sadarbojas ar aģentūru un attiecīgi rīkojas, lai veicinātu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un darbības plānā noteikto pasākumu praktisko veikšanu.

7. Dalībvalstis dara pieejamus ekspertus no patvēruma intervences rezerves, kā noteicis izpilddirektors.

23. pants

Tehniskais aprīkojums

1.Neskarot dalībvalstu pienākumu apgādāt aģentūru ar telpām un aprīkojumu, kas tai vajadzīgs, lai varētu sniegt prasīto operatīvo un tehnisko palīdzību, aģentūra dalībvalstīs var izvietot pati savu aprīkojumu, ciktāl tas var būt vajadzīgs patvēruma atbalsta vienībām vai ekspertiem no patvēruma intervences rezerves un ciktāl tas var papildināt aprīkojumu, ko jau darījušas pieejamu dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras.

2.Aģentūra var iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, ja pēc apspriešanās ar valdi tādu lēmumu ir pieņēmis izpilddirektors. Pirms aprīkojuma iegādes vai nomas aģentūra vienmēr veic rūpīgu vajadzību un izmaksu/ieguvumu analīzi. Šādus izdevumus paredz aģentūras budžetā, ko pieņem valde, un tie ir saskaņā ar aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem.

24. pants

Valsts kontaktpunkts

Katra dalībvalsts nosaka valsts kontaktpunktu komunikācijai ar aģentūru jautājumos, kas saistīti ar operatīvo un tehnisko palīdzību, kas minēta 16. un 22. pantā.

25. pants

Aģentūras koordinators

1.Sniedzot 16. un 22. pantā minēto operatīvo un tehnisko palīdzību, aģentūra nodrošina visu organizatorisko aspektu operatīvo īstenošanu, tostarp aģentūras darbinieku klātbūtni, patvēruma atbalsta vienību vai no patvēruma intervences rezerves piesaistīto ekspertu norīkošanu.

2.Izpilddirektors no aģentūras darbinieku vidus ieceļ vienu vai vairākus ekspertus, kas 1. punkta mērķu sasniegšanai veic koordinatora uzdevumus vai tiek norīkots šādu uzdevumu veikšanai. Par šādu iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

3.Koordinators veicina sadarbību un koordināciju uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu starpā. Koordinators jo īpaši:

(a)darbojas kā starpnieks starp aģentūru, uzņēmēju dalībvalsti un patvēruma atbalsta vienību ekspertiem vai ekspertiem no patvēruma intervences rezerves, sniedzot palīdzību aģentūras vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar to norīkošanas nosacījumiem;

(b)uzrauga darbības plāna pareizu īstenošanu;

(c)rīkojas aģentūras vārdā visos patvēruma atbalsta vienību vai no patvēruma intervences rezerves piesaistīto ekspertu norīkošanas aspektos un ziņo aģentūrai par visiem šiem aspektiem;

(d)ziņo izpilddirektoram, ja netiek pienācīgi īstenots darbības plāns.

4.Izpilddirektors var atļaut koordinatoram piedalīties tādu domstarpību izšķiršanā, kuras attiecas uz darbības plāna īstenošanu un patvēruma atbalsta vienību vai no patvēruma intervences rezerves piesaistīto ekspertu norīkošanu.

5.Veicot savus pienākumus, koordinators pieņem norādījumus tikai no izpilddirektora.

26. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.Ja patvēruma atbalsta vienību eksperti un eksperti no patvēruma intervences rezerves darbojas uzņēmējā dalībvalstī, tad šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesībām ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, veicot operācijas.

2.Ja šāds kaitējums nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ, tad uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts vai pie aģentūras, lai piederības dalībvalsts vai aģentūra atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

3.Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.

4.Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai ar aģentūru saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis vēršas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.

5.Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā pret trešām personām, izmaksas, kuras radušās norīkojuma laikā sabojāta aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz aģentūra, izņemot gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ.

27. pants

Kriminālatbildība

Saistībā ar jebkuriem noziedzīgiem nodarījumiem, ko patvēruma atbalsta vienību un no patvēruma intervences rezerves piesaistīto ekspertu norīkojuma laikā var izdarīt pret ekspertiem vai ko var izdarīt viņi paši, attieksme pret viņiem ir tāda pati kā pret uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām.

28. pants

Izmaksas

1.Aģentūra sedz izmaksas, kas radušās dalībvalstīm, kad tās dara pieejamus savus ekspertus norīkošanai patvēruma atbalsta vienībās vai iekļaušanai patvēruma intervences rezervē, jo īpaši:

(a)ceļa izdevumus no piederības dalībvalsts līdz uzņēmējai dalībvalstij un no uzņēmējas dalībvalsts līdz piederības dalībvalstij;

(a)ar vakcināciju saistītās izmaksas;

(b)ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītās izmaksas;

(c)ar veselības aprūpi saistītās izmaksas;

(d)dienas naudu, tostarp uzturēšanās izdevumus;

(e)ar aģentūras tehnisko aprīkojumu saistītās izmaksas;

(f)izmaksas par ekspertu pakalpojumu izmantošanu.

2.Sīki izstrādātus noteikumus par dienas naudas samaksu ekspertiem, ko dalībvalstis norīkojušas darbam patvēruma atbalsta vienībās, nosaka un pēc vajadzības atjaunina valde.

7. NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN DATU AIZSARDZĪBA

29. pants

Informācijas apmaiņas sistēmas

1.Aģentūra var veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tās uzdevumiem būtiskas informācijas apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām.

2.Sadarbībā ar Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kura izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011 24 , aģentūra izstrādā un izmanto informācijas sistēmu, kas ir piemērota apmaiņai ar klasificētu informāciju ar minētajām pusēm, kā arī 31. un 32. pantā minētajai apmaiņai ar personas datiem saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488 25 un Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 26 .

30. pants

Datu aizsardzība

1.Apstrādājot personas datus, aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

2.Valde nosaka pasākumus, kā aģentūra piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001, tostarp par aģentūras datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus izstrādā pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

3.Neskarot 31. un 32. pantu, aģentūra var apstrādāt personas datus administratīviem nolūkiem.

4.Nosūtīt aģentūras apstrādātos personas datus ir aizliegts, un dalībvalstīm ir aizliegts tālāk nosūtīt trešo valstu iestādēm vai trešām personām, tostarp starptautiskām organizācijām, personas datus, kas apstrādāti šīs regulas ietvaros.

31. pants

Personas datu apstrādes nolūki

1.Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem nolūkiem:

(a)lai izpildītu savus pienākumus sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību saskaņā ar 16. panta 3. punktu un 21. panta 2. punktu;

(b)lai veidotu gadījumu izlasi 13. pantā minētā uzraudzības pasākuma vajadzībām;

(c)lai pēc dalībvalstu pieprasījuma, kā minēts 13. panta 2. punktā un 16. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā, apstrādātu starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ko iesnieguši bērni vai neaizsargātas personas;

(d)lai saskaņā ar 36. pantu un tās informācijas ietvaros, kas saņemta, pildot 21. panta 2. punktā uzskaitītos uzdevumus, atvieglotu informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolu vai Eurojust

(e)lai analizētu informāciju par situāciju patvēruma jomā saskaņā ar 4. pantu.

2.Šādā personas datu apstrādē vienmēr ievēro proporcionalitātes principu, un apstrāde ir stingri ierobežota tā, ka attiecas tikai uz tiem personas datiem, kas vajadzīgi 1. punktā minētajiem nolūkiem.

3.Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras, kas sniedz personas datus aģentūrai, var nosūtīt datus aģentūrai tikai 1. punktā minētajiem nolūkiem. Saglabāto personas datus tālāka apstrāde nolūkiem, kas nav minēti 1. punktā, ir aizliegta.

4.Dalībvalstis vai citas Savienības aģentūras personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgos vai konkrētos vārdos norādīt ierobežojumus piekļūt šiem datiem vai tos izmantot, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc informācijas nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē aģentūru. Aģentūra ievēro šādus ierobežojumus.

32. pants

Tādu personas datu apstrāde, kuri savākti, sniedzot operatīvo un tehnisko palīdzību

1.No personas datiem, ko savākušas un tai nosūtījušas dalībvalstis vai savākuši pašas aģentūras darbinieki, aģentūra izmanto tikai trešo valstu valstspiederīgo vārdu, dzimšanas datumu, dzimumu, valstspiederību, profesiju vai izglītību, pirkstu nospiedumus un digitalizētu fotoattēlu.

2.Šā panta 1. punktā minētos personas datus aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:

(a)ja tas vajadzīgs 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai identifikācijai un reģistrācijai;

(b)ja tas vajadzīgs, lai atvieglotu to starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kurus izskata kompetentās valsts iestādes, kā minēts 16. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

(c)ja tas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību kompetentajām valsts iestādēm, kas atbild par starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, kā minēts 16. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

(d)ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšanā Savienības iekšienē, kā minēts 16. panta 3. punkta g) apakšpunktā;

(e)ja datus vajadzīgs nosūtīt Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolam vai Eurojust, lai minētās aģentūras varētu veikt savus uzdevumus atbilstoši to pilnvarām, un saskaņā ar 30. pantu;

(f)ja datus vajadzīgs nosūtīt dalībvalstu iestādēm vai imigrācijas un patvēruma dienestiem izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

(g)ja tas vajadzīgs informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā.

3.Personas datus dzēš, tiklīdz tie nosūtīti Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropolam vai Eurojust vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai tie izmantoti informācijas analīzei par situāciju patvēruma jomā. Glabāšanas periods nekādā gadījumā nepārsniedz 30 dienas no dienas, kad aģentūra savākusi vai saņēmusi datus. Informācijas analīzē par situāciju patvēruma jomā nepieļauj to, ka pēc datiem jebkad varētu identificēt fizisku personu.

8. NODAĻA

AĢENTŪRAS SADARBĪBA

33. pants

Sadarbība ar Dāniju

Aģentūra atvieglo operatīvo sadarbību ar Dāniju, tostarp informācijas un labākās prakses apmaiņu jautājumos, ar kuriem saistīta tās darbība.

34. pants

Sadarbība ar asociētajām valstīm

1.Aģentūras darbā var piedalīties Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.

2.Raksturu, apmēru un veidu, kā minētās valstis piedalās aģentūras darbā, joprojām nosaka attiecīgie sadarbības mehānismi. Šajos mehānismos ietver noteikumus par dalību aģentūras īstenotajās iniciatīvās, finanšu iemaksām, dalību valdes un darbinieku sanāksmēs. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi vienmēr atbilst Civildienesta noteikumiem.

35. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.Jautājumos, ar kuriem saistīta aģentūras darbība, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus, aģentūra atvieglo un veicina dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Aģentūra un dalībvalstis veicina un ievēro normas un standartus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām normām un standartiem, arī tad, ja darbības tiek veiktas trešo valstu teritorijā.

2.Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ar Savienības delegāciju atbalstu un koordinējot darbību ar tām, jo īpaši lai veicinātu Savienības patvēruma jomas standartu īstenošanu un palīdzētu trešām valstīm ar zinātību un spēju veidošanu to patvēruma un uzņemšanas sistēmām, kā arī lai īstenotu reģionālās attīstības un aizsardzības programmas un citus pasākumus. Aģentūra šādu sadarbību var realizēt sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām iestādēm, un saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku. Aģentūra lūdz iepriekšēju Komisijas apstiprinājumu šādiem sadarbības mehānismiem un informē Eiropas Parlamentu.

3.Aģentūra ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu var uzaicināt trešo valstu amatpersonas novērot 16. panta 3. punktā aprakstītos operatīvos un tehniskos pasākumus, ja to klātbūtne neapdraud šo pasākumu mērķu sasniegšanu un ja tā var veicināt sadarbības un apmaiņas ar labāko praksi uzlabošanu.

4.Aģentūra koordinē dalībvalstu vai Savienības veiktās pārmitināšanas darbības, tostarp informācijas apmaiņu, lai apmierinātu bēgļu starptautiskās aizsardzības vajadzības trešās valstīs un izrādītu solidaritāti ar to uzņēmējām valstīm. Aģentūra vāc informāciju, uzrauga pārmitināšanu uz dalībvalstīm un atbalsta dalībvalstis pārmitināšanas spēju veidošanā. Vienojusies ar trešo valsti un ar Komisijas piekrišanu aģentūra var arī koordinēt šādu informācijas apmaiņu vai citas darbības starp dalībvalstīm un trešo valsti minētās trešās valsts teritorijā.

5.Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, aģentūra piedalās to starptautisko nolīgumu īstenošanā, kurus Savienība noslēgusi ar trešām valstīm.

6. Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem atbalsta Savienības ārējo attiecību politiku. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, tā var sākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs.

36. pants

Sadarbība ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem

1.Aģentūra sadarbojas ar Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, kuru darbība saistīta ar aģentūras darbības jomu, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, un kuriem ir kompetence jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

2.Šāda sadarbība notiek Komisijas apstiprināta sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām. Par ikvienu šādu mehānismu aģentūra informē Eiropas Parlamentu.

3.Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām Savienības struktūrām un novērš divkāršus centienus darbā, ko katra struktūra veic atbilstoši savām pilnvarām.

37. pants

Sadarbība ar UNHCR un citām starptautiskajām organizācijām

Jomās, kuras reglamentē šī regula, sadarbības mehānisma ietvaros, par kuru tā vienojusies ar minētajām struktūrām, un saskaņā ar Līgumu un noteikumiem par minēto struktūru kompetenci aģentūra sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, jo īpaši UNHCR. Valde pieņem lēmumu par sadarbības mehānismu , kas pirms tam saņēmis Komisijas apstiprinājumu.

9. NODAĻA

AĢENTŪRAS ORGANIZĀCIJA

38. pants

Administratīvā un pārvaldības struktūra

Aģentūras administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst:

(a)valde, kas pilda 40. pantā izklāstītās funkcijas;

(b)izpilddirektors, kas veic 46. pantā izklāstītos pienākumus;

(c)izpilddirektora vietnieks atbilstoši 47. pantā noteiktajam.

39. pants

Valdes sastāvs

1.Valdē ietilpst viens pārstāvis no katras dalībvalsts un divi pārstāvji no Komisijas, kuriem visiem ir balsstiesības.

2.Valdē ietilpst viens UNHCR pārstāvis bez balsstiesībām.

3.Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Ja kāda balsstiesīga valdes locekļa nav klāt, tad viņu pārstāv aizstājējs.

4.Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām patvēruma jomā, ņemot vērā attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta prasmes. Valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

5.Valdes locekļu amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt. Pēc amata pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek pagarinātas vai viņus aizstāj.

40. pants

Valdes funkcijas

1.Valde:

(a)izstrādā aģentūras darbību vispārējo pieeju un katru gadu ar aģentūras balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 41. pantu pieņem aģentūras plānošanas dokumentu;

(b)ar aģentūras balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem aģentūras gada budžetu un, ievērojot 10. nodaļu, veic citas ar aģentūras budžetu saistītas funkcijas;

(c)pieņem konsolidētu gada darbības pārskatu par aģentūras darbībām un katru gadu līdz 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

(d)saskaņā ar 53. pantu pieņem aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus;

(e)pieņem visus lēmumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu aģentūras pilnvaras, kas noteiktas šajā regulā;

(f)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus no tiem;

(g)attiecībā uz saviem locekļiem pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai;

(h)pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 2. panta 3. punktā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

(i)pieņem savu reglamentu;

(j)attiecībā uz aģentūras personālu saskaņā ar 2. punktu īsteno pilnvaras, kas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību — iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus 27 (“iecēlējiestāde”);

(k)saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstošus īstenošanas noteikumus, lai būtu spēkā Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība;

(l)saskaņā ar 45. un 47. pantu ieceļ izpilddirektoru un izpilddirektora vietnieku, izmanto disciplinārās pilnvaras attiecībā uz viņiem un vajadzības gadījumā pagarina viņu amata pilnvaru termiņu vai atceļ viņus no amata;

(m)saskaņā ar 65. pantu pieņem gada ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Savienībā. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(n)pieņem visus lēmumus par šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu izstrādi, ieskaitot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informācijas portālu;

(o)saskaņā ar 58. pantu pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu;

(p)saskaņā ar 55. pantu pieņem aģentūras biroja personāla politiku;

(q)pēc Komisijas atzinuma pieprasīšanas saskaņā ar 41. pantu pieņem plānošanas dokumentu;

(r)pieņem visus lēmumus par aģentūras iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, to izmaiņām;

(s)nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumos un izvērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām;

(t)saskaņā ar 12. panta 2. punktu pieņem aģentūras izstrādātos darbības standartus, rādītājus, pamatnostādnes un labāko praksi;

(u)saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu apstiprina izcelsmes valstu informācijas kopīgo analīzi un pārskatītu minēto kopīgo analīzi;

(v)saskaņā ar 14. panta 1. punktu izveido patvēruma un uzņemšanas sistēmu uzraudzības un novērtēšanas programmu;

(w)saskaņā ar 14. panta 3. punktu pieņem uzraudzības pasākuma veicējas ekspertu grupas ziņojuma projektu;

(x)saskaņā ar 14. panta 4. punktu pēc uzraudzības pasākuma pieņem ieteikumus;

(y)saskaņā ar 17. panta 3. punktu nosaka to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kuri darāmi pieejami patvēruma atbalsta vienībām, un pieņem par to attiecīgu lēmumu;

(``)saskaņā ar 18. panta 2. punktu nosaka to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kuri darāmi pieejami patvēruma intervences rezervei, un pieņem par to attiecīgu lēmumu;

(aa)pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir aģentūras kompetencē, kā arī sadarbības mehānismu ar Komisiju stratēģijas īstenošanai;

(bb)saskaņā ar 35. pantu atļauj vienoties par sadarbības mehānismu.

2.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem lēmumu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram ir atļauts minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

3.Valde var izveidot izpildvaldi, kurā ietilpst valdes priekšsēdētājs, divi Komisijas pārstāvji valdē un trīs citi valdes locekļi, lai palīdzētu izpilddirektoram sagatavot lēmumus, gada darba programmu un daudzgadu plānu un darbības, ko pieņem valde. Ja steidzamības dēļ vajadzīgs, tad izpilddirektors valdes vārdā var pieņemt konkrētus pagaidu lēmumus, jo īpaši par administratīviem pārvaldības jautājumiem.

41. pants

Daudzgadu plāns un gada darba programmas

1.Katru gadu līdz 30. novembrim valde pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietverts daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu — pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

Ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī plānošanas dokumenta projektu, kā arī visas vēlākās dokumenta redakcijas nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.Daudzgadu plānā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu vidējam un ilgam periodam, ietverot mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī izklāsta resursu plānu, ietverot daudzgadu budžeta un personāla plānošanu.

Daudzgadu plānā ietver intervences stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar attiecīgi 34. un 37. pantā minētajām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām un ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda saistītos resursus.

Daudzgadu plānu īsteno, pieņemot gada darba programmu, un ik gadu to atjaunina. Vajadzības gadījumā daudzgadu plānu atjaunina, jo īpaši lai reaģētu uz 66. pantā minētā novērtējuma rezultātu.

3.Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta veidošanai un pārvaldībai, tajā ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar 2. punktā minēto daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

4.Ja aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza pieņemto gada darba programmu.

Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, ar kādu sākotnējo gada darba programmu. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

42. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto amata pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu amata pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.

43. pants

Valdes sanāksmes

1.Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.Izpilddirektors piedalās apspriešanā, un viņam nav balsstiesību.

3.UNCHR pārstāvis nepiedalās sanāksmēs, ja valde veic 40. panta 1. punkta l), o), p), q) un r) apakšpunktā un 40. panta 2. punktā noteiktās funkcijas un ja valde, kā paredzēts 49. pantā, lemj darīt pieejamus finanšu resursus to UNHCR darbību finansēšanai, kas nodrošina iespēju aģentūrai izmantot UNHCR zinātību.

4.Vismaz divreiz gadā valde pulcējas regulārajās sanāksmēs. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, pēc Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma.

5.Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

6.Valdes sanāksmēs ir aicināta piedalīties Dānija.

7.Valdes locekļiem un viņu aizstājējiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

8.Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

44. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.Ja vien nav paredzēts citādi, valde pieņem savus lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

2.Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga valdes locekļa nav klāt, tad viņa aizstājējam ir tiesības balsot viņa vietā.

3.Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

5.Valdes reglamentā nosaka sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību, jo īpaši apstākļus, kuros loceklis var darboties cita locekļa vārdā.

45. pants

Izpilddirektors

1.Izpilddirektors ir aģentūras darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.Izpilddirektoru ieceļ valde no kandidātu saraksta, ko ierosinājusi Komisija, pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Izpilddirektoru ieceļ, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātu augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmi, kā arī attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā migrācijas un patvēruma jomā.

Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, aģentūru pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt valdes izraudzīto kandidātu sniegt paziņojumu un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.

4.Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz šā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

5.Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 4. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

6.Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Viena mēneša laikā pirms šādas pagarināšanas Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja var uzaicināt izpilddirektoru sniegt paziņojumu un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem.

7.Izpilddirektors, kura amata pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

8.Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

9.Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa amata pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

46. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.Izpilddirektors pārvalda aģentūru. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem norādījumus no nevienas valdības, iestādes, personas vai citas struktūras.

3.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.Izpilddirektors ir aģentūras likumīgais pārstāvis.

5.Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas aģentūrai noteikti ar šo regulu. Jo īpaši izpilddirektora atbildības jomā ir:

(a)aģentūras ikdienas darba administrēšana;

(b)valdes pieņemto lēmumu īstenošana;

(c)plānošanas dokumenta sagatavošana un iesniegšana valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

(d)plānošanas dokumenta īstenošana un ziņojumu sniegšana valdei par tā īstenošanu;

(e)konsolidētā gada darbības pārskata sagatavošana par aģentūras darbībām un tā iesniegšana valdei pieņemšanai;

(f)rīcības plāna sagatavošana turpmāko pasākumu veikšanai saistībā ar iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām un divreiz gadā ziņojumu sniegšana par plāna īstenošanas gaitu Komisijai un regulāri — valdei un izpildvaldei;

(g)neskarot OLAF izmeklēšanas kompetenci, Savienības finanšu interešu aizsardzība, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(h)aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju sagatavošana un iesniegšana valdei apstiprināšanai;

(i)aģentūrai piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošana;

(j)aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošana un tās budžeta izpilde;

(k)55. pantā noteikto pilnvaru izmantošana attiecībā uz aģentūras personālu;

(l)visu lēmumu pieņemšana par šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu pārvaldību, ieskaitot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informācijas portālu;

(m)visu lēmumu pieņemšana par aģentūras pārvaldības iekšējām struktūrām;

(n)kopīgās analīzes iesniegšana valdei saskaņā ar 10. panta 2. punktu;

(o)uzraudzības pasākuma kontekstā ziņojumu projektu un ieteikumu projektu iesniegšana attiecīgajai dalībvalstij un pēc tam valdei saskaņā ar 14. panta 3. un 4. punktu;

(p)operatīvās un tehniskās palīdzības pieprasījumu izvērtēšana, apstiprināšana un koordinēšana saskaņā ar 16. panta 2. punktu un 20. pantu;

(q)19. pantā minētā darbības plāna īstenošanas nodrošināšana;

(r)aģentūras darbību koordinācijas nodrošināšana migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās ar Komisiju un citām attiecīgām Savienības aģentūrām saskaņā ar 21. panta 1. punktu;

(s)22. panta 3. punktā minētā Komisijas lēmuma īstenošanas nodrošināšana;

(t)lēmumi, ko pieņem, apspriežoties ar valdi, par tehniskā aprīkojuma iegādi vai nomu saskaņā ar 23. panta 2. punktu;

(u)aģentūras koordinatora iecelšana saskaņā ar 25. panta 1. punktu.

47. pants

Izpilddirektora vietnieks

1.Izpilddirektoram palīdz izpilddirektora vietnieks.

2.Uz izpilddirektora vietnieku attiecas 45. panta noteikumi.

48. pants

Konsultatīvais forums

1.Aģentūra uztur ciešu dialogu ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām kompetentām struktūrām, kas darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Savienības vai starptautiskā līmenī. Tālab aģentūra izveido konsultatīvo forumu.

2.Konsultatīvo forumu izmanto par mehānismu, ar kura starpniecību apmainās ar informāciju un dalās ar zināšanām. Tas nodrošina ciešu dialogu starp aģentūru un attiecīgajām 1. punktā minētajām organizācijām vai struktūrām un palīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

3.Aģentūra aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, UNHCR un citas attiecīgas 1. punktā minētās organizācijas vai struktūras.

Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un tā darbības metodēm, tostarp par tematiskajām vai ģeogrāfiski ievirzītām konsultāciju grupām, un kārtību, kādā konsultatīvajam forumam nosūta informāciju.

4.Konsultatīvais forums palīdz izpilddirektoram un valdei jautājumos, kas saistīti ar patvērumu, atbilstoši konkrētajām vajadzībām jomās, kas atzītas par prioritārām aģentūras darbā.

5.Konsultatīvais forums jo īpaši:

(a)nāk klajā ar ierosinājumiem valdei par 41. pantā minēto gada darba programmu un daudzgadu plānu;

(b)sniedz atsauksmes valdei un ierosina turpmākus pasākumus saistībā ar 65. pantā minētā gada ziņojuma par situāciju patvēruma jomā Savienībā un

(c)dara zināmus izpilddirektoram un valdei aģentūras darbam svarīgos konferenču, semināru un sanāksmju secinājumus un ieteikumus, kā arī konstatējumus, kas gūti pētījumos vai darbā uz vietas, kuru veic kāda organizācija vai struktūra, kas ir konsultatīvā foruma locekle.

6.Konsultatīvais forums sanāk vismaz reizi gadā.

10. NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

49. pants

Budžets

1.Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta aģentūras budžetā.

2.Aģentūras budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.Neskarot citus resursus, aģentūras ieņēmumos ietilpst:

(a)Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā;

(b)Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar tās finanšu noteikumiem, kas minēti 53. pantā, un noteikumiem attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

(c)brīvprātīga dalībvalstu finanšu iemaksa;

(d)asociēto valstu iemaksa;

(e)maksas par publikācijām un aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem.

4.Aģentūras izdevumos ietilps darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

50. pants

Budžeta izveide

1.Izpilddirektors katru gadu sagatavo provizorisku aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

2.Valde, pamatojoties uz minēto provizorisko projektu, sagatavo provizorisku aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

3.Aģentūras provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.Komisija tāmi kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.

5.Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta iemaksājamās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

6.Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iemaksu apropriācijas aģentūrai.

7.Budžeta lēmējinstitūcija pieņem aģentūras štatu saraksta projektu.

8.Aģentūras budžetu pieņem valde. Budžets ir apstiprināts, kad galīgajā variantā pieņemts Eiropas Savienības vispārējais budžets. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.Visiem būvniecības projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 28 noteikumus.

51. pants

Budžeta izpilde

1.Aģentūras budžetu izpilda tās izpilddirektors.

2.Ik gadu izpilddirektors nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru rezultātu.

52. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.Līdz nākamā finanšu gada 1. martam aģentūras grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.Līdz nākamā finanšu gada 31. martam aģentūra nosūta pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta aģentūras provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, Revīzijas palātai.

3.Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par aģentūras provizorisko pārskatu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 29 148. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sastāda aģentūras galīgo pārskatu un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

4.Valde sniedz atzinumu par aģentūras galīgo pārskatu.

5.Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.Galīgo pārskatu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz nākamā gada 15. novembrim.

7.Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

8.Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

9.Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N+2). gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

53. pants

Finanšu noteikumi

1.Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad aģentūras darbībai ir konkrēti vajadzīga atkāpe no minētās regulas noteikumiem un ja Komisija tai ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.Saskaņā ar šo regulu vai ar deleģējumu, ko Komisija veikusi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 30 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu, Aģentūra var piešķirt dotācijas, kas saistītas ar 2. pantā minēto uzdevumu izpildi. Piemēro attiecīgos Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 31 noteikumus.

11. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

54. pants

Juridiskais statuss

1.Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.Dalībvalstīs aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.Aģentūra ir neatkarīga operatīvajos un tehniskajos jautājumos.

4.Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

5.Aģentūras mītne ir Maltā.

55. pants

Personāls

1.Aģentūras darbiniekiem piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, un noteikumus, kas pieņemti, vienojoties Savienības iestādēm, lai būtu spēkā minētie Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.

2.Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem atbilstošus īstenošanas noteikumus, lai būtu spēkā Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība;

3.Attiecībā uz savu personālu aģentūra īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību — iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu.

4.Aģentūra var izmantot norīkotos valstu ekspertus vai citus darbiniekus, kas nav nodarbināti aģentūrā. Valde pieņem lēmumu, kurā izklāstīti noteikumi par valstu ekspertu norīkošanu darbam aģentūrā.

5.Aģentūra darbiniekus var nodarbināt uz vietas dalībvalstīs.

56. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz aģentūru un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

57. pants

Valodu lietojums

1.Uz aģentūru attiecas Regulas Nr. 1 32 noteikumi.

2.Neskarot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma 342. pantu, konsolidēto gada pārskatu par aģentūras darbībām un plānošanas dokumentu sagatavo visās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

3.Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

58. pants

Pārredzamība

1.Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.Aģentūra pēc pašas iniciatīvas var darīt zināmu informāciju jomās, ko aptver tās pilnvaras. Tā publisko konsolidēto gada darbības pārskatu un nodrošina jo īpaši, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, uzticama un viegli saprotama informācija par tās darbu.

3.Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sapulces valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par 1. un 2. punkta piemērošanu.

4.Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības rakstiski vērsties pie aģentūras jebkurā Savienības oficiālajā valodā. Viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.Par lēmumiem, ko aģentūra pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi Līguma 228. un 263. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

59. pants

Krāpšanas apkarošana

1.Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 33 . Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto šablonu, pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem aģentūras darbiniekiem.

2.Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no aģentūras ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96 34 , OLAF var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, kuru finansē aģentūra.

4.Neskarot 1., 2., un 3. punktu, aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotāciju piešķiršanu ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas savas attiecīgās kompetences ietvaros.

60. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

1.Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 35 un 2015/444 36 . Minētos noteikumus jo īpaši piemēro klasificētas informācijas apmaiņai, apstrādei un glabāšanai.

2.Aģentūra piemēro arī drošības principus, kuri attiecas uz neklasificētas sensitīvas informācijas apstrādi, kuri izklāstīti 1. punktā minētajos lēmumos un kurus īsteno Komisija. Valde nosaka pasākumus šo drošības principu piemērošanai.

61. pants

Atbildība

1.Aģentūras atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesības, ko piemēro attiecīgam līgumam.

2.Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu, ievērojot šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta aģentūras noslēgtā līgumā.

3.Ja pastāv ārpuslīgumiskā atbildība, aģentūra saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tās struktūrvienības vai personāls, pildot savus pienākumus.

4.Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējuma atlīdzināšanu.

5.Personāla personisko atbildību pret aģentūru reglamentē tam piemērojamie Civildienesta noteikumu vai Nodarbināšanas kārtības noteikumi.

62. pants

Administratīvā uzraudzība

Uz aģentūras darbībām attiecas Eiropas ombuda izmeklēšana saskaņā ar Līguma 228. pantu.

63. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.Nepieciešamo kārtību attiecībā uz aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka aģentūras un uzņēmējas dalībvalsts mītnes nolīgumā, kuru noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

2.Aģentūras uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus aģentūras darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

12. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants

Komitejas procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 37 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa divas trešdaļas komitejas locekļu.

4.Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

5.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

65. pants

Ziņošana

1.Aģentūra sagatavo gada darbības pārskatu par situāciju patvēruma jomā Savienībā, attiecīgi ņemot vērā informāciju, kas jau pieejama no citiem attiecīgiem avotiem. Pārskatā aģentūra izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai uzlabotu KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.

2.Aģentūra nosūta valdei, Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai gada darbības pārskatu. Izpilddirektors gada ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam.

66. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt izvērtēšanu, it īpaši, lai izvērtētu aģentūras darbības rezultātus attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Minētajā izvērtēšanā aptver aģentūras darbības ietekmi uz praktisko sadarbību ar patvērumu un KEPS saistītos jautājumos. Izvērtēšanā pienācīgi ņem vērā pilnvaru ietvaros sasniegto progresu, tostarp izvērtē, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu reālu solidaritāti un atbildības sadali ar īpaši noslogotām dalībvalstīm.

Izvērtēšanā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību mainīt aģentūras pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. Tajā arī pārbauda, vai pārvaldības struktūra ir piemērota aģentūras pienākumu veikšanai. Izvērtēšanā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Savienības, gan valstu līmenī.

2.Izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtējuma konstatējumus dara publiski pieejamus.

3.Veicot katru otro izvērtēšanu, Komisija apsver, vai ir pamatoti turpināt aģentūras pastāvēšanu attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem un var ierosināt šo regulu attiecīgi grozīt vai atcelt.

67. pants

Atcelšana

1.No šīs regulas spēkā stāšanās dienas atceļ Regulu (ES) Nr. 439/2010.

2.Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

68. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un budžeta izdevumu pozīcija

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un par to, ka tiek atcelta Regula (ES) Nr. 439/2010

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 38

Politikas joma: Patvērums un migrācija (18. sadaļa)

Darbība: Patvērums

1.3.Priekšlikuma būtība

◻ Priekšlikums attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 39

☑ Priekšlikums attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskais mērķis, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu

Šā priekšlikuma nolūks ir stiprināt EASO lomu un panākt, lai tā kļūtu par pilntiesīgu aģentūru, kas atvieglo īstenošanu un uzlabo KEPS darbību.

Atspoguļojot šīs pārmaiņas, priekšlikumā ierosināt EASO pārdēvēt par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1: atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību

- KEPS īstenošanas uzraudzība un novērtēšana

- Atbalsts (darbības) KEPS īstenošanai

- Izcelsmes valstu informācija un kopīgā analīze

- Savienības patvēruma jomas tiesību un darbības standartu īstenošanas veicināšana

Konkrētais mērķis Nr. 2: stiprināt darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm

- Praktiskās sadarbības un informācijas apmaiņas pastiprināšana

- Darbības atbalsts

- Sadarbība ar partneriem un ieinteresētajām personām

- Darbības standarti, pamatnostādnes un labākā prakse patvēruma jomā

- Komunikācija, informācijas apmaiņa

Attiecīgā ABM/ABB darbība

Darbība 18 03: Patvērums un migrācija

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Nolūks ir pārveidot EASO par pilntiesīgu aģentūru, kura spēj:

- sniegt nepieciešamo darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm;

- izvērst praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

- atbalstīt ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu;

- uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu un dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmu jaudu un

- nodrošināt Savienības mēroga konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

- KEPS īstenošanas uzraudzībā un novērtēšanā konstatēto trūkumu skaits gadā

- Atbalsta (darbību) skaits KEPS īstenošanai gadā

- Atbalsta (darbību) skaits dalībvalstu praktiskajai sadarbībai gadā

- To izcelsmes valstu skaits, par kurām sagatavoti IVI ziņojumi un par kurām tiek veikta kopīgā analīze gadā

- Darbības standartu, pamatnostādņu un labākās prakses piemēru skaits patvēruma jomā gadā

- Praktiskās sadarbības pasākumu un izveidoto tīklu skaits gadā

- Informācijas apmaiņas pasākumu skaits gadā

- Darbības atbalsta pasākumu skaits gadā

- Ar partneriem un ieinteresētajām personām veikto pasākumu skaits gadā

- Komunikācijas pasākumu skaits gadā

1.5.Priekšlikuma pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Priekšlikuma izstrādes pamatā ir pašreizējās EASO pilnvaras, kas tiek paplašinātas, lai EASO kļūtu par pilntiesīgu aģentūru, kuras rīcībā ir nepieciešamie rīki, kas ļauj: 1) pastiprināt praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu patvēruma jomā; 2) veicināt Savienības tiesību un darbības standartu īstenošanu, lai nodrošinātu patvēruma regulējuma piemērošanu augstā vienveidīguma pakāpē; 3) Savienības mērogā nodrošināt lielāku konverģenci aizsardzības vajadzību novērtēšanā; 4) uzraudzīt un novērtēt KEPS īstenošanu; 5) sniegt lielāku darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši nesamērīgas slodzes gadījumos.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kopš EASO 2011. gadā uzņēmās savus pienākumus, tas ir pastāvīgi atbalstījis dalībvalstis spēkā esošo noteikumu piemērošanā un esošo rīku darbības uzlabošanā. Ar darbu, kas skar dalībvalstu praktisko sadarbību un atbalstu dalībvalstīm KEPS pienākumu īstenošanā, aģentūra ir guvusi pieredzi un uzticību. Ar laiku EASO veiktie uzdevumi pakāpeniski mainījušies, lai apmierinātu dalībvalstu un visas KEPS augošās vajadzības. Dalībvalstis aizvien vairāk izmanto aģentūras darbības un tehnisko atbalstu. Aģentūra patvēruma jomā ir ieguvusi nozīmīgas zināšanas un pieredzi, un ir laiks pārveidot to par patstāvīgu zinātības centru, kas vairs nav lielā mēra atkarīgs no dalībvalstu nodrošinātās informācijas un zinātības.

Komisija uzskata, ka aģentūras ir viens no instrumentiem, ko var izmantot, lai efektīvi novērstu KEPS strukturālās nepilnības, kuras jo īpaši pagājušajā gadā sevišķi saasinājusi plašā mēroga nekontrolētā migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās Eiropas Savienībā. Nav iespējams reformēt KEPS, nepiešķirot aģentūrai pilnvaras, kas atbilst reformas prasībām. Ļoti svarīgi ir, lai aģentūras rīcībā būtu nepieciešamie līdzekļi, kas ļautu tai palīdzēt dalībvalstīm krīzes situācijās, un kļūst aizvien nepieciešamāk izveidot stabilu juridisko, darbības un praktisko satvaru, lai aģentūra spētu stiprināt un papildināt dalībvalstu patvēruma un uzņemšanas sistēmas.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir saskanīgs ar migrācijas labākas pārvaldības visaptverošo ilgtermiņa politiku, kuru Komisija izklāstījusi Eiropas programmā migrācijas jomā, kas Komisijas priekšsēdētāja Junkera politikas pamatnostādnes iestrādā saskanīgās un savstarpēji nostiprinošās iniciatīvās, kuras pamatojas uz četriem pīlāriem Šie pīlāri ir neatbilstīgas migrācijas stimulu samazināšana, ārējo robežu nodrošināšana un dzīvību glābšana, spēcīga patvēruma politika un jauna likumīgas migrācijas politika. Šis priekšlikums turpina īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā, konkrētāk, attiecībā uz mērķi stiprināt Eiropas Savienības patvēruma politiku, jo Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra nodrošinās pilnīgu un saskaņotu KEPS īstenošanu.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums

–◻ ◻Priekšlikuma darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ ◻Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētais pārvaldības veids 40

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ◻ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai ir pienākums sniegt savas darbības pārskatu. Aģentūrai jāsagatavo gada darbības pārskatu par situāciju patvēruma jomā, kurā tai nepieciešams izvērtēt tās gada laikā veikto darbību rezultātus. Pārskatā jāiekļauj salīdzinoša aģentūras darbību analīze tādā veidā, lai aģentūra varētu uzlabot KEPS kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Minētais gada darbības pārskats aģentūrai jānosūta valdei, Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

- Lai nodrošinātu KEPS un reformētās Dublinas sistēmas īstenošanu, ir nepieciešams paplašināt aģentūras līdzšinējo kompetenci. Lai nodrošinātu aģentūras misijas izpildi, ir nepieciešams nostiprināt tās personālsastāvu un resursus. Bez šādām pārmaiņām KEPS tiek apdraudēta.

- Lielās nekontrolētās migrācijas plūsmas, kas noslogo patvēruma un uzņemšanas sistēmas, tādējādi aizkavējot pāreju no avārijas režīma uz mierīgu migrācijas un patvēruma sistēmu pārvaldību.

- Darbinieku pieņemšana: darbinieku pieņemšanas temps var radīt risku, jo aģentūras pašreizējās spējas ir par mazu, pieņemšana darbā rit samērā lēni un rodas aizvien vairāk jaunu uzdevumu. Komisija cenšas mazināt šo risku, sniedzot pastāvīgu atbalstu un nodrošinot uzraudzību.

- Kavēšanās pieņemt juridisko pamatu grozītajai Dublinas sistēmai un nodrošināt ar to saistītās IT izstrādes, kuras būtu jāizmanto un jāpārvalda aģentūrai, varētu traucēt aģentūras jauno uzdevumu izpildi šajā ziņā.

- Joprojām spēcīgā paļaušanā uz dalībvalstu zināšanām un aģentūras kavēšanās pilnveidot pašai savas zināšanu bāzi un kļūt par īstenu patstāvīgu zinātības centru.

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

Aģentūras pārskats tiek iesniegts Revīzijas palātai apstiprināšanai, un uz to attiecina budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veiks revīzijas sadarbībā ar aģentūras iekšējo revidentu.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

- Aģentūra. Izpilddirektors izpilda aģentūras budžetu. Katru gadu izpilddirektors iesniedz Komisijai, valdei un Revīzijas palātai sīku pārskatu par visiem ieņēmumiem un izdevumiem no iepriekšējā finanšu gada. Turklāt Komisijas Iekšējās revīzijas dienests palīdzēs pārvaldīt aģentūras finanšu darbības, kontrolējot riskus, uzraugot atbilstību, ko veiks, sniedzot neatkarīgu atzinumu par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti un sniedzot ieteikumus, lai uzlabotu pasākumu efektivitāti un lietderīgumu un nodrošinātu ekonomiju aģentūras resursu izmantošanā.

Saņēmusi Komisijas un Revīzijas palātas piekrišanu, aģentūra pieņems savu finanšu regulu, ievērojot Deleģēto regulu Nr. 1271/2013. Aģentūra ievieš iekšējās revīzijas sistēmu, kas ir līdzīga Komisijas ieviestajai sistēmai pašas pārstrukturēšanas ietvaros.

- Sadarbība ar OLAF. Personāls, uz kuru attiecas Komisijas Civildienesta noteikumi, sadarbosies ar OLAF krāpšanas apkarošanā.

- Revīzijas palāta. Revīzijas palāta pārbauda pārskatus saskaņā ar Līguma 248. pantu un publicē gada ziņojumu par aģentūras darbībām.

3.PRIEKŠLIKUMA PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un budžeta izdevumu pozīcija

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[3. izdevumu kategorija]

Dif./nedif. 41 .

no EBTA valstīm 42

no kandidātvalstīm 43

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

18.03.02 Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

Dif./nedif.

NĒ

JĀ*

NĒ

* EASO saņem iemaksas no asociētajām valstīm.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Nav vajadzīga jauna budžeta pozīcija, bet budžeta pozīcija 18 03 02 ir attiecīgi jāpārdēvē

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[………………………………………. izdevumu kategorija]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Drošība un pilsonība

Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra			Gads 2017 44	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
•Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1)
	Maksājumi	(2)
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 45
Budžeta pozīcijas numurs		(3)
KOPĀ Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras apropriācijas	Saistības	=1+1a +3	66 206	86 971	96 686	114 100		363 963
	Maksājumi	=2+2a +3	66 206	86 971	96 686	114 100		363 963

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2017	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	KOPĀ
KOMISIJA
• Cilvēkresursi		0,536	0,536	0,536	0,536	2,144
• Pārējie administratīvie izdevumi		0,030	0,030	0,030	0,030	0,120
KOPĀ KOMISIJA	Apropriācijas	0,566	0,566	0,566	0,566	2,264

KOPĀ apropriācijas
daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,566

2,264

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2017 46	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	66 206,5	86 971,5	96 686,5	114 100,5	363 963,5
	Maksājumi	66 206,5	86 971,5	96 686,5	114 100,5	363 963,5

3.2.2.Paredzamā ietekme uz Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras apropriācijām

–◻ ◻Priekšlikums neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑ ☑Priekšlikums paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			Gads 2017				Gads 2018		Gads 2019		Gads 2020			KOPĀ

	Rezultāta veids 47	Rezultāta vidējās izmaksas	Nē		Izmaksas		Nē	Izmaksas	Nē	Izmaksas	Nē	Izmaksas		Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 48 : atvieglot KEPS īstenošanu un uzlabot tās darbību
- Rezultāts	- Atbalsta darbības KEPS īstenošanai	90 104,922	70		7 810 000,00		120	10 810 000,00	150	13 810 000,00	170	13 523 510,20		510	45 953 510,200
- Rezultāts	Atbalsta darbības dalībvalstu praktiskajai sadarbībai	40 586,80	100		6 081 250		150	6 081 250	200	6 981 250	200	7 237 654		650	26 381 404,080
- Rezultāts	Izcelsmes valstu informācija un kopīgā analīze	494 651,327	8		4 306 250,00		10	4 645 000,00	10	4 845 000,00	12	5 989 803,06		40	19 786 053,060
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1		625 343,05	178		18 197 500,000		280	21 536 250,000	360	25 636 250,000	382	26 750 967,340		1200	92 120 967,340
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2: stiprināt darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm
- Rezultāts	- Darbības atbalsts	572 666,823		70		28 633 341,16	70	28 633 341,16	70	28 633 341,16	70	28 633 341,16	280		114 533 364,620
- Rezultāts	Sadarbība ar partneriem un ieinteresētajām personām	73 281,678		15		1 240 000,00	20	1 740 000,00	25	1 740 000,00	30	1 875 351,02	90		6 595 351,020
- Rezultāts	Darbības standarti un labākā prakse patvēruma jomā	43 969,007		15		500 000	20	700 000	20	800 000	20	1 297 675,51	75		3 297 675,510
- Rezultāts	Komunikācija, informācijas apmaiņa	82 441,888		10		500 000	10	700 000	10	800 000	10	1 297 675,51	40		3 297 675,510
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2		772 359,40		110		30 873 341,155	120	31 773 341,155	125	31 973 341,155	130	33 104 043,195	485		127 724 066,660
KOPĒJĀS IZMAKSAS		1 309 064,436		288		49 070 841,155	400	53 309 591,155	485	57 609 591,155	512	59 855 010,535	1685		219 845 034,000

* Šajā tabulā parādīti tikai darbības izdevumi 3. sadaļā

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ ◻Priekšlikums neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ ☑Priekšlikums paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Cilvēkresursi	2017	2018	2019	2020
C(2013)519 bāzlīnija	51	51	51	51
Grozījumi	40	40	40	40
Grozīta bāzlīnija	91	91	91	91
Pieprasītās papildu amata vietas (nekumulatīvas)*	64	59	70	82
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (personu skaits)	155	214	284	366
no kurām AD	107	135	179	231
no kurām AST	48	79	105	135
Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalents)	52	83	106	134
no kuriem līgumdarbinieki	41	72	95	123
no kuriem norīkotie valstu eksperti	11	11	11	11
Kopā darbinieku skaits	207	297	390	500

* 2017. gadam pieprasītas 34 amata vietas 2017. gada pilnvaru ietvaros, savukārt vēl 30 amata vietas pieprasītas jauno pilnvaru ietvaros.

Personāla izdevumi	2017	2018	2019	2020
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (personu skaits)	16 482 000	24 723 000	33 366 00	43 550 000
no kurām AD	12 060 000	16 214 000	21 038 000	27 470 000
no kurām AST	4 422 000	8 509 000	12 328 000	16 080 000
Ārējais personāls (pilnslodzes ekvivalents)	3 238 000	4 813 000	6 703 000	8 488 000
– no kuriem līgumdarbinieki	2 380 000	3 955 000	5 845 000	7 630 000
– no kuriem norīkotie valstu eksperti (SNE)	858 000	858 000	858 000	858 000
Kopā darbinieku skaits	19 720 000	29 536 000	40 069 000	52 038 000

Šis priekšlikums atbilst 5 % personāla samazināšanas reformai (2013.-2017. g.), pakāpeniski samazinot aģentūras personālu ar intensitāti 1 % attiecībā uz 2017. gada štatu sarakstu (līdzīga samazinājuma intensitāte tika ievērota 2013.-2016. gadā).

2014.-2015. gadā aģentūras štata saraksts 2016. gadam tika pastiprināts ar papildu 40 amata vietām, lai dotu tai iespēju visefektīvākajā veidā apmierināt dažādu dalībvalstu ar patvērumu saistītās vajadzības. Tomēr, lai īstenotu savus jaunos, šajā regulā paredzētos, uzdevumus, aģentūrai līdz 2020. gadam vajadzēs 275 papildu amata vietas. Jo īpaši ir vajadzīgs šādu amata vietu pastiprinājums:

Papildu darbinieki, kas vajadzīgi EASO, lai izpildītu savus jaunos uzdevumus, kas izriet no tā jaunajām pilnvarām (detalizēti pēc darbības mērķa)
Darbinieki kopā (pilnslodzes ekvivalents)	AD	AST	CA	Mērķis
55	36	8	11	Mērķis Nr. 1: patvēruma un uzņemšanas sistēmu uzraudzības un novērtēšanas mehānisms un uzraudzības un aģentūras izmantotā uzraudzības un novērtēšanas procedūra; Dublinas sistēmas pārvaldība un darbība
44	21	12	11	Mērķis Nr. 2: informācija par KEPS īstenošanu; informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm; informācijas analīze par situāciju patvēruma jomā kvalitātes procesi un zinātība
32	13	8	11	Mērķis Nr. 3: izcelsmes valstu informācijas Eiropas tīkls; izcelsmes valstu informācijas kopīgā analīze; atzīšana par drošām izcelsmes valstīm un drošām trešām valstīm
126	66	29	31	Mērķis Nr. 4: darbības plāns; patvēruma intervences rezerve; patvēruma atbalsta vienības; pārcelšanas darbības; nesamērīga patvēruma un uzņemšanas sistēmu noslogotība; tehniskais aprīkojums; migrācijas pārvaldības atbalsta vienības
34	16	13	5	Mērķis Nr. 5: sadarbība ar EASO attiecībā uz EKP valstīm (iezīmēts); sadarbība ar DK, asociētajām valstīm, trešām valstīm, Savienības aģentūrām, struktūrām un birojiem, UNHCR un citām starptautiskām organizācijām, ar KEPS saistītais atbalsts dalībvalstīm, konsultatīvais forums
23	11	9	3	Mērķis Nr. 6: darbības standarti, pamatnostādnes un labākā prakse
15	2	7	6	Mērķis Nr. 7: komunikācijas iniciatīvas pēc pašas iniciatīvas savu pilnvaru ietvaros
28	9	15	4	Pārvaldības un administratīvais atbalsts jauniem uzdevumiem
357	174	101	82

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ ◻Priekšlikums neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑ ☑Priekšlikums paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2017	2018	2019	2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		4	4	4	4
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE 49
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 50	– galvenajā mītnē
	– delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		4	4	4	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Pārstāvēt Komisiju aģentūras valdē. Izstrādāt Komisijas atzinumu par gada darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu. Pārraudzīt aģentūras budžeta sagatavošanu un uzraudzīt budžeta izpildi. Palīdzēt aģentūrai izstrādāt savas darbības saskaņā ar ES politikas jomām, tostarp piedaloties ekspertu sanāksmēs.
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑ Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un var izraisīt arī īpašu instrumentu izmantošanu, kas noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 51 .

–◻ ◻Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aģentūras budžets 2015. un 2016. gadam ir būtiski pastiprināts. 2015. gada budžetā štatu sarakstā ietverti 40 papildu darbinieki, ņemot vērā aģentūras pieaugošo lomu atbalsta sniegšanā dalībvalstīm patvēruma jautājumos. 2016. gada budžets ievērojami palielināts
darbības izdevumu ziņā un EASO intervences apjoms dalībvalstu atbalstam turpina pieaugt.

–◻ ◻Pieņemot priekšlikumu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 52 .

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–◻ Priekšlikums neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–☑ Priekšlikums paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	2017	2018	2019	2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Šengenas asociēto valstu iemaksa	pm	pm	pm	pm
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ ☑Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ ◻Priekšlikums finansiāli ietekmē:

–◻ ◻pašu resursus

–◻ ◻dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma ietekme 53
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
………….. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) COM(2016) 197 final.

(2) EUCO 19.02.2016, SN 16/16.

(3) COM(2015) 240 final.

(4) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(5) Padomes secinājumi par konverģenci attiecībā uz lēmumu par patvēruma piešķiršanu praksi, 2016. gada 21. aprīlis, 8210/16.

(6) COM(2015) 671 final.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(9) OV L […]

(10) Padomes 2008. gada 14. maija Lēmums, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(17) OV L […]

(18) OV L […]

(19) OV C […].

(20) OV L […]

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.)

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(23) OV L […]

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1077/2011 ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(25) Padomes 2013. gada 23. septembra Lēmums 2013/488/ES par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(26) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(27) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(28) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(31) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(32) 1958. gada 15. aprīļa Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(34) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(35) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(36) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(38) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(39) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(40) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(41) Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(42) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(43) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(44) N gads ir gads, kurā priekšlikumu sāk īstenot.

(45) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46) N gads ir gads, kurā priekšlikumu sāk īstenot.

(47) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(48) Aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi...”

(49) AC= līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(50) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(51) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(52) Skatīt 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(53) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Regula (ES) Nr. 439/2010	Šī regula
1. pants un 2. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
-	1. panta 3. punkts
-	2. panta 1. punkts (izņemot 2. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu)
2. panta 2. punkts	2. panta 1. punkta g) apakšpunkts
-	2. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	-
2. panta 4. punkts	1. panta 2. punkts
-	3. panta 1. un 3. punkts
2. panta 5. punkts	3. panta 2. punkts
2. panta 6. punkts	-
3. pants	12. panta 1. punkts
4. pants	8. pants
5. pants	2. panta 1. punkta h) apakšpunkts
-	6. pants
6. pants	7. pants
-	9. pants
-	10. pants
-	11. pants
-	12. panta 3. punkts
-	13. pants
-	14. pants
-	15. pants
7. panta 1. punkts	2. panta 2. punkts
7. panta 2. punkts	35. panta 4. punkts
7. panta 3. punkts	35. panta 2. punkts
8. pants	22. panta 1. punkts
9. pants	4. pants
10. pants	16. panta 3. punkts
11. pants	5. pants
12. panta 1. punkts	65. pants
12. panta 2. punkts	12. panta 2. punkts
13. panta 1. punkts	16. panta 1. punkts
-	16. panta 2. punkts
13. panta 2. punkts	16. panta 3. punkts
14. pants	16. panta 3. punkts
15. pants	17. pants
16. pants	-
-	18. pants
17. pants	20. pants
18. pants	19. pants
-	21. pants
-	22. panta 2. līdz 7. punkts
-	23. pants
19. pants	24. pants
20. pants	25. pants
21. pants	26. pants
22. pants	27. pants
23. pants	28. pants
-	29. pants
-	30. pants
-	31. pants
-	32. pants
24. pants	38. pants
25. pants	39. pants
-	41. pants
26. pants	42. pants
27. pants	43. pants
28. pants	44. pants
29. pants	40. pants
30. pants	45. pants
31. pants	46. pants
32. pants	-
-	47. pants
33. pants	49. pants
34. pants	50. pants
35. pants	51. pants
36. pants	52. pants
37. pants	53. panta 1. punkts
-	53. panta 2. punkts
38. pants	55. pants
39. pants	56. pants
40. pants	54. pants
41. pants	57. pants
42. pants	58. pants
43. pants	60. pants
44. pants	59. pants
45. pants	61. pants
46. pants	66. pants
47. pants	62. pants
48. pants	33. pants
49. panta 1. punkts	34. pants
49. panta 2. punkts	35. panta 1. punkts
-	35. panta 3., 5. un 6. punkts
50. panta 1. punkts	37. pants
50. panta 2. punkts	-
51. pants	48. pants
52. pants	36. pants
53. pants	63. pants
-	64. pants
54. pants	-
-	67. pants
55. pants	68. pants