EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.4.2016

COM(2016) 202 final

2016/0110(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vienotais iekšējais tirgus ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Integrācija un iekšējā tirgus nevainojama darbība ir nepieciešama, lai sekmīgi īstenotu stratēģiju "Eiropa 2020", panāktu ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi ar mērķi pārvarēt finanšu un valstu parāda krīzi, kas aizsākās 2008. gadā.

Tā kā kapitāla tirgi ir globāli, finanšu pārskatu un revīzijas noteikumu saskaņošana pasaules līmenī ir būtiska, lai nodrošinātu kapitāla tirgu netraucētu darbību, kā arī lai ES īstenotu integrētu finanšu pakalpojumu tirgu. Tā vietā, lai ieviestu savu finanšu pārskatu standartu kopumu, ES 2002. gadā, pieņemot Regulu 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (SGS regula), nolēma īstenot starptautiski saskaņotus grāmatvedības standartus, tā sauktos Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), kurus izstrādājusi Starptautisko Grāmatvedības standartu padome (SGSP).

Tā kā aizvien vairāk valstu plāno pieņemt un patlaban pieņem SFPS, ES ir jāpauž vienota nostāja. Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupa (EFRAG), kas ir Eiropas Komisijas tehniskais konsultants grāmatvedības lietās, ir pamazām uzņēmusies lomu sniegt iepriekšēju, tehnisku un ticamu informāciju Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (SGSP) standartu noteikšanas procesa vajadzībām.

Gan starptautisko standartu noteicējorganizācijai, gan organizācijai, kas pārstāv Eiropas intereses, ir jābūt neatkarīgām, ar pietiekamām darbības spējām un īpašajām zināšanām, lai sagatavotu kvalitatīvus standartus un dotu ieguldījumu sagatavošanas procesā, un tām jābūt stabilam finanšu nodrošinājumam, lai tās spētu ilgtermiņā īstenot savus uzdevumus, kas saistīti ar sabiedrības interesēm.

Šajā nolūkā 2009. gadā Eiropas Parlaments un Padome izveidoja Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā 1 . Šo programmu pagarināja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 258/2014 ("finansēšanas regula"). Pagarinātās programmas saņēmēji ir SFPS fonds, EFRAG un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB).

Ar finansēšanas regulu pagarināja SFPS fonda un PIOB finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar ievērojamu pārvaldības reformu, ko organizācija veica 2014. gadā, likumdevēji nolēma ierobežot tās finansēšanas periodu līdz 2016. gada beigām un aicināja Komisiju, ja nepieciešams, iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai turpinātu finansēt EFRAG pēc 2016. gada 31. decembra. Tajā pašā laikā EFRAG pārvaldības reforma tika sekmīgi īstenota 2014. gada 31. oktobrī. Līdz ar to šīs regulas mērķis ir pagarināt Savienības EFRAG līdzfinansēšanu uz laikposmu no 2017. līdz 2020. gadam saskaņā ar Savienības programmu, kas izveidota ar finansēšanas regulu.

1.1.EFRAG

EFRAG tika izveidota 2001. gadā kā privāta organizācija, lai nodrošinātu Komisijai tehniskās zināšanas finanšu pārskatu jautājumos. Sākotnēji EFRAG galvenokārt konsultēja Komisiju par to, vai starptautisks grāmatvedības standarts, ko paredzēts pieņemt Savienībā, atbilst apstiprināšanas tehniskajiem kritērijiem 2 . EFRAG pamazām ir uzņēmusies lomu proaktīvi ietekmēt SGSP tās standartu noteikšanas darbā. Tā sniedz ieguldījumu, sagatavojot komentāru vēstules par standartu projektiem, un ieguldījumu agrīnā posmā, publicējot apspriešanās dokumentus par aktuāliem grāmatvedības jautājumiem.

Sākotnēji pārstāvniecība un balsstiesības EFRAG pārvaldības struktūrās (piemēram, Ģenerālajā asamblejā un Uzraudzības padomē) bija piesaistītas finansiālajam ieguldījumam EFRAG budžetā. Struktūra, kas ir atbildīga par galveno tehnisko darbu, proti, TEG (tehnisko ekspertu grupa), vienmēr ir bijusi neatkarīga.

Komisija 2013. gada 12. novembrī publicēja par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgā komisāra īpašā padomdevēja Philippe Maystadt ziņojumu, kurā viņš izklāstījis iespējamās EFRAG pārvaldības reformas, kuras vērstas uz to, lai nostiprinātu Savienības ieguldījumu starptautisko grāmatvedības standartu izstrādē. Philippe Maystadt sniegtos ieteikumus plašā mērā atbalstīja ECOFIN padome 2014. gada 15. novembrī. Arī Eiropas Parlaments un Padome uzskatīja, ka minētā reforma ir jāīsteno laikus, lai sasniegtu ar 2014. gada finansēšanas regulu izveidotās līdzfinansēšanas programmas noteiktos mērķus.

Komisija 2014. gada jūlijā iesniedza ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei 3 par progresu, kas panākts, īstenojot EFRAG reformu, kuras nonāca pie pozitīva secinājuma par līdz šim paveikto.

Minētā reforma ietvēra EFRAG statūtu un EFRAG iekšējo noteikumu būtisku pārskatīšanu, lai ieviestu jaunu pārvaldības struktūru, kas palielināja EFRAG leģitimitāti un pārstāvību. Pārskatītos EFRAG statūtus un EFRAG iekšējos noteikumus apstiprināja 2014. gada 16. jūnijā, un tie stājās spēkā 2014. gada 31. oktobrī. Tajā pašā dienā EFRAG paplašināja savu dalībnieku skaitu 4 , un jaunā pārvaldības struktūra sāka darboties 2014. gada novembrī.

Reformas rezultātā tika izveidota jauna EFRAG valde, tās jaunā lēmumu pieņemšanas struktūra, kurā līdzsvaroti pārstāvētas publiskās un privātās intereses. EFRAG valde pieņem visus lēmumus pēc vienprātības principa, ņemot vērā EFRAG paredzētajā kārtībā gūtos rezultātus. Komisija, Eiropas Uzraudzības iestādes un Eiropas Centrālā banka ir piedalījušās valdes apspriedēs kā novērotājas. Valdes priekšsēdētāju izvirza Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Patlaban viens no valdes locekļiem pilda priekšsēdētāja pienākumus, līdz tiks pabeigta oficiālā iecelšanas procedūra. Komisija nodrošina, ka Grāmatvedību regulējošā komiteja sniedz ieguldījumu EFRAG vai lūdz konkrētus novērtējumus, ja tas ir nepieciešams. Tā rezultātā EFRAG patlaban ir labi aprīkota, lai stiprinātu savu nostāju leģitimitāti un sniegtu būtisku ieguldījumu mērķī, kas paredz vienotu Eiropas nostāju.

Lai saglabātu vadošo lomu, nodrošinot, ka Savienības vajadzības un intereses tiek pienācīgi ņemtas vērā jauno standartu izstrādes posmā, kā arī lai sniegtu Komisijai kvalitatīvu ieteikumu par jaunu vai grozīto standartu apstiprināšanu, EFRAG ir nepieciešams stabils, ilgtermiņa un daudzveidīgs finansējums, lai tā būtu ticama un neatkarīga un varētu sagatavot augstākās kvalitātes dokumentus, nodarbinot vislabākos ekspertus.

Saskaņā ar finansēšanas regulu EFRAG tika piešķirta summa EUR 9 303 000 apmērā laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam. Ar pašreizējo regulu ierosināts EFRAG piešķirt papildu summu EUR 13 831 000 apmērā uz laikposmu no 2017. līdz 2020. gadam. Šī summa atbilst EFRAG finansējuma summai konkrētajam laikposmam Komisijas 2012. gada 19. decembra priekšlikumā attiecībā uz spēkā esošo finansēšanas regulu. Lai nodrošinātu EFRAG darbības nepārtrauktību, ir nepieciešams saglabāt ES līdzfinansējumu, ņemot vērā to, ka tas veido aptuveni 60 % no EFRAG budžeta.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pants.

Atbilstoši Komisijas likumdošanas politikai, kas pieņemta daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, šīs finansēšanas programmas priekšlikums ir regula.

2.2.Subsidiaritātes princips

Savienības programma sniedz iespēju līdzfinansēt tādu noteiktu struktūru darbību, kuru mērķis ir vispārējas Savienības nozīmes vai Savienības mēroga jautājumi finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, jo atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 5. pantam tā mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt, darbojoties atsevišķu dalībvalstu līmenī, un sava mēroga un ietekmes dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības mērogā.

2.3.Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Kā novērtēts ex ante novērtējumā, kas pievienots Komisijas 2012. gada 19. decembra priekšlikumam par spēkā esošo finansēšanas regulu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai. Savienības finansējums ir paredzēts skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko organizāciju skaitam finanšu pakalpojumu jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā jaunā finansēšanas sistēma nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām struktūrām neatkarīgi un efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar Savienības vai tās sabiedriskajām interesēm. Finanšu atbalstu piešķirs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par to, kā jāpiemēro Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex ante novērtējumā 5 , kas pievienots Komisijas 2012. gada 19. decembra priekšlikumam par spēkā esošo finansēšanas regulu, tika izvērtētas dažādas iespējamās alternatīvas EFRAG. Ar regulu izveidotās programmas mērķi bija nodrošināt stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu un ļaut EFRAG neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Tika secināts, ka Savienības līdzfinansējums ir visefektīvākais risinājums. Šis novērtējums ir joprojām derīgs pēc EFRAG pārvaldības reformas, kas tika īstenota 2014. gadā.

Ex ante novērtējumā tika secināts, ka programma attiecībā uz EFRAG līdz šim ir sasniegusi noteiktos mērķus un ka finansēšanu būtu jāturpina. Kā paskaidrots iepriekš, EFRAG pārvaldības reforma tika veiksmīgi īstenota 2014. gadā, ievērojot Philippe Maystadt ziņojumā sniegtos ieteikumus. Komisija savā 2015. gada 17. septembra ziņojumā 6 Eiropas Parlamentam un Padomei labvēlīgi novērtēja EFRAG darbības pēc reformas. Komisija savā ziņojumā apstiprināja, ka EFRAG savos novērtējumos par apstiprināšanu ir ņēmusi vērā to, vai SFPS bija atbilstīgi visiem SGS regulas tehniskajiem kritērijiem. Pēc savas pārvaldības reformas EFRAG ir stiprinājusi savu novērtējuma darbības jomu par to, vai jaunās vai ierosinātās finanšu pārskatu prasības sniedz sabiedrisko labumu. Komisija arī atzinīgi novērtēja EFRAG vēlmi turpmāk attīstīt savas spējas attiecībā uz standartu ietekmes analīzi, tostarp makroekonomikas ietekmi, piemēram, visu kaitīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti vai ekonomikas attīstību ES.

Līdz ar to ir lietderīgi ierosināt turpināt finansēt EFRAG laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, lai sasniegtu Savienības programmas ilgtermiņa mērķus atbalstīt konkrētas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas dienestu ex ante novērtējumā, kas pievienots Komisijas 2012. gada 19. decembra priekšlikumam par spēkā esošo finansēšanas regulu (COM(2012)782 galīgā redakcija).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2016/0110 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2014 8 , Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonds (SFPS fonds, kas ir Starptautisko Grāmatvedības standartu komitejas fonda (IASCF) juridiskais pēctecis, un Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) līdz 2020. gada 31. decembrim saņem Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(2)Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupa (EFRAG), pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 258/2014, līdz 2016. gada 31. decembrim saņem Savienības līdzfinansējumu darbības piešķīrumu veidā.

(3)Komisija 2013. gada 12. novembrī publicēja par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgā komisāra īpašā padomdevēja Philippe Maystadt ziņojumu (“īpašā padomdevēja ziņojums”), kurā viņš izklāstījis iespējamās EFRAG pārvaldības reformas, kuras vērstas uz to, lai nostiprinātu Savienības ieguldījumu starptautisko grāmatvedības standartu izstrādē.

(4)Komisija cieši uzraudzīja EFRAG pārvaldības reformas īstenošanu un pienācīgi informēja Eiropas Parlamentu un Padomi par šīs īstenošanas gaitu. Komisija konstatēja, ka EFRAG ir veiksmīgi īstenojusi īpašā padomdevēja ziņojuma secinājumus, ieviešot jaunu pārvaldības struktūru, kas palielināja EFRAG leģitimitāti un pārstāvību. Līdz ar to ir lietderīgi turpināt finansēt EFRAG laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam, lai sasniegtu Savienības programmas ilgtermiņa mērķus atbalstīt konkrētas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

(5)Tādēļ Regula (ES) Nr. 258/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, palielināt Savienības programmas budžetu laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam, lai atbalstītu to, ka EFRAG darbības, kas palīdz sasniegt Savienības politikas mērķus saistībā ar finanšu pārskatiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 258/2014 groza šādi:

1) regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

"i) EFRAG;";

2) regulas 6. pantu groza šādi:

a) 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam pēc pašreizējām cenām ir EUR 57 007 000.";

b) 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) EFRAG: EUR 23 134 000;".

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 9  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 10  

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

⌧ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–⌧    ⌧ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2017.–31.12.2020.

–⌧    ⌧ Finansiālā ietekme no 2017. līdz 2020. gadam

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 11  

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nepiemēro

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: nepiemēro

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    ◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–⌧    ⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā: nepiemēro (darbības piešķīrumi)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–⌧Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas, kas jau ir ietvertas 2014. gada finansēšanas regulas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā (laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam).

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–⌧    ⌧Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot cilvēkresursus, kas jau ir ietverti 2014. gada finansēšanas regulas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā:

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–⌧    ⌧Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧    ⌧Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    ◻pašu resursus

–◻    ◻dažādus ieņēmumus

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 716/2009/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā (OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.).

(2) EFRAG ir organizācija, kas minēta SGS regulas 10. apsvērumā.

(3) http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2014/EN/1-2014-396-EN-F1-1.Pdf

(4) Patlaban EFRAG ir sešpadsmit dalībnieki: Eiropas ieinteresēto personu organizācijas: BUSINSESSEUROPE, EACB, EBF, EFAA, EFFAS, ESBG, FEE un Insurance Europe; valstu organizācijas: Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Luksemburga, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

(5) SWD(2012) 444 galīgā redakcija.

(6) Ziņojums par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbībām 2014. gadā - COM (2015) 461 http://ec.europa.eu/finance/company-reporting/docs/reports/20150917-com-2015-461-final_en.pdf

(7) OV C , , lpp. .

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK (OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.)

(9) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(10) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(11) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(12) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15) Budžeta pozīcija ir indikatīva un var būt grozīta saskaņā ar ikgadējo procedūru.

(16) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(17) Nav nepieciešamas jaunas administratīvās apropriācijas, jo 2014. gada finansēšanas regulas tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā jau ir ietvertas visas administratīvās apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

(18) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.