18.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/40

1.

norāda, ka demogrāfiskās pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Tās saistītas ar sabiedrības novecošanu, jauniešu skaita samazināšanos un dzimstības līmeņa pazemināšanos. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no migrācijas, kas dažādos ES reģionos būtiski atšķiras. Nelīdzsvarotība rada virkni risināmu jautājumu gan teritorijās, kurās iedzīvotāju skaits samazinās, gan lielpilsētu teritorijās ar iedzīvotāju pieplūdumu;

2.

uzskata tomēr, ka devums, ko sniedz migrācija, ir tikai īstermiņa risinājums, un tas nebūs pietiekams dzimstības samazināšanās problēmas atrisināšanai. Kaut arī migrācija nozīmē tūlītēju darbaspēka pieaugumu, tās rezultātā arī palielinās pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars Eiropā un tā neatrisina dzimstības samazināšanās un sabiedrības vispārējas novecošanas problēmu;

3.

norāda, ka kopš 2000. gada iedzīvotāju skaita pieaugums Eiropā salīdzinājumā ar iepriekšējiem 50 gadiem ir bijis ļoti pieticīgs, proti, aptuveni 0,5 % gadā. Iedzīvotāju skaits 2014. gadā samazinājās 12 dalībvalstīs, bet pieauga 16 dalībvalstīs. Būtiskas atšķirības vērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, kā arī, lai gan mazākā mērā, starp Ziemeļeiropas un Dienvideiropas valstīm. Pat vienas dalībvalsts robežās nereti vērojamas reģionālas atšķirības. Jānorāda, ka vispārēji vairumā Eiropas valstu lielāks pieaugums ir pilsētu teritorijās salīdzinājumā ar lauku teritorijām. Tālākie lauku apgabali visā kontinentā saskaras ar demogrāfiskām problēmām. Nesenā ekonomikas krīze ir pastiprinājusi dažādās tendences gan Eiropas, gan valstu līmenī, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas reģionālā līmenī;

4.

uzsver, ka jāņem vērā 2015. gada ziņojumā par novecošanu minētās prognozes 2060. gadam. Dzimstības, paredzamā mūža ilguma un migrācijas mijiedarbība nozīmē, ka var paredzēt lielas pārmaiņas ES iedzīvotāju vecuma struktūrā. Aktīvo/atkarīgo iedzīvotāju skaita attiecība mainīsies no 4:1 uz aptuveni 2:1. Eiropas iedzīvotāji 2060. gadā būs ne vien gados vecāki, bet arī ļoti nevienmērīgi sadalīti. Prognozes liecina, ka dalībvalstīs un starp tām būs lielas atšķirības; aptuveni pusē dalībvalstu iedzīvotāju skaits samazināsies, bet pārējās – pieaugs;

5.

vērš uzmanību uz demogrāfisko pārmaiņu milzīgo ietekmi ekonomikā un sociālajā, budžeta un vides jomā valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Tās ietekmē pensiju sistēmu un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju un nosaka sociālas valsts attīstību, galvenokārt ietekmējot veselības aprūpes sistēmas un sociālās aprūpes pakalpojumus vecāka gadagājuma cilvēkiem un aprūpējamām personām. Tās ietekmē arī dažādu ES reģionu attīstību un tradicionālo ekosistēmu un infrastruktūras saglabāšanu. Komiteja norāda uz iedzīvotāju skaita samazināšanās riskiem dažos ES reģionos. Piemēram, tālākie reģioni mobilitātes ierobežojumu dēļ saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām un demogrāfiskām problēmām. Pat ja pārmaiņas atsevišķas teritorijas vai reģionus – atkarībā no to iezīmēm – ietekmēs vēlāk vai mazākā mērā, nevar apšaubīt, ka sekas būs jūtamas visā ES;

6.

uzsver, ka minētie faktori būtu jāizvērtē pasaules demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Tāpēc komiteja ļoti atzinīgi vērtē ESAO darbu salīdzinošo vietējā un reģionālā līmeņa datu vākšanā par iedzīvotājiem; tas palīdz demogrāfisko problēmu kontekstu saprast plašāk par to Eiropas dimensiju. Piemēroti instrumenti, kas ļautu izprast demogrāfijas problēmas un vākt datus par demogrāfiskajām izmaiņām, varētu būt ES līmeņa demogrāfiskās kartes, proti, digitāli rīki, ko izmanto datizracei un demogrāfisko rādītāju kartēšanai ar ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) palīdzību;

7.

atzīmē dažādos veidus, kā Eiropas reģioni un pilsētas risina demogrāfiskās problēmas:

8.

aicina Eiropas pilsētas un reģionus turpināt šo problēmu risināšanu un izmantot arī ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistītās iespējas, piemēram, “senioru ekonomikas” iespējas uzņēmumiem un iestādēm, kas izstrādā un piedāvā novatoriskas preces un pakalpojumus vecāka gadagājuma cilvēkiem, īpaši tādēļ, ka tieši šo potenciālu izmanto demogrāfiskās pārmaiņu visvairāk skartajos apgabalos. Risināmie uzdevumi ir arī iespēja palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā, labāk izmantot vietējos resursus, ieviest efektīvākus un lietderīgākus publiskos pakalpojumus un izstrādāt jaunus risinājumus visu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Mērķis ir uzlabot ne vien dzīves kvalitāti, bet arī labklājību, uzskatot, ka tai ir trīs dimensijas: fiziskā, garīgā un sociālā labklājība. Demogrāfiskās pārmaiņas rada arī nodarbinātības iespējas, kas saistītas ar pakalpojumu (fizisku, digitālu, ar veselīgu dzīvesveidu saistītu u. c.) sniegšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem;

9.

uzsver, ka ir svarīgi, lai reģionos ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu veicamos pakalpojumu struktūras pielāgojumus varētu veikt tā, ka šādos reģionos palikušie cilvēki, kas bieži ir vecāka gadagājuma ļaudis, pakalpojumiem varētu piekļūt atbilstīgi savām pamattiesībām. Tālab būs jāmeklē jauni pakalpojumu sniegšanas veidi, izmantojot dažādu līmeņu vertikālu sadarbību un iniciatīvas un tādējādi gādājot, lai vietējā un reģionālajā līmenī būtu vajadzīgie resursi, kas ļautu pielāgoties demogrāfiskajām pārmaiņām;

10.

apņemas arī turpmāk atbalstīt iniciatīvu “Eiropas Demogrāfisko pārmaiņu pakts” (European Covenant for Demographic Change), ko ierosinājusi vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas platforma (AGE Platform Europe) ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālo biroju (WHO-Europe), balstoties uz projektu AFE-Innovnet – vietējo un reģionālo pašvaldību tīklu, kura mērķis ir veicināt vecāka gadagājuma cilvēkiem pielāgotas vides veidošanu veselības, sociālo pakalpojumu, mājokļu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, pilsētvides un mobilitātes jomā;

11.

uzsver nozīmi, kāda ir tam, lai Eiropas pilsētas un reģioni būtu svarīgi dalībnieki demogrāfiskās problēmas risināšanai paredzēto Eiropas politikas pasākumu īstenošanā, jo īpaši, izvirzot iniciatīvas, kuru pamatā ir daudzveidība un kuras sabiedrībā sekmē kultūru mijiedarbību. Jāizstrādā arī reģionālās un vietējās stratēģijas ar mērķi atbalstīt saiknes veidošanu starp pētniecības un izstrādes centriem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, veicināt uzņēmumu inkubatoru veidošanu, lauku tūrismu u. c., lai radītu darbvietas un sekmētu darbspējīga vecuma iedzīvotāju piesaisti;

12.

uzsver horizontālās sadarbības nozīmi saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Teritoriālās sadarbības programmas dažkārt bijušas vērstas uz šo mērķi, jo īpaši reaģējot uz sabiedrības novecošanu, iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apgabalos vai (daudz mazākā mērā) demogrāfisko pārmaiņu aspektiem, kas saistīti ar dzimstības līmeni. RK atzinīgi vērtē struktūras pārdomām un labas prakses apmaiņai šajā jomā, piemēram, Demokrātisko pārmaiņu skarto reģionu tīklu (Demographic Change Regions Network, DCRN), kas devis iespēju radīt labvēlīgu vidi kopīgu iniciatīvu un risinājumu izstrādei;

13.

uzskata, ka demogrāfiskās pārmaiņas, kas skar Eiropu, ir tik milzīgas, ka tās nevarēs novērst bez spēcīgām vertikālās sadarbības iniciatīvām, kuras vietējā un reģionālajā mērogā uzsāktās darbības stiprina ar valstu un starptautiskā līmenī izstrādātiem pasākumiem;

14.

secina, ka ES pašreizējie risinājumi demogrāfiskajām problēmām ir ierobežoti un nepietiekami izstrādāti. Tie ir ierobežoti, jo vērsti gandrīz tikai uz sabiedrības novecošanu, bet pietiekama uzmanība nav pievērsta citiem aspektiem, piemēram, zemam dzimstības līmenim vai iedzīvotāju skaita sarukumam sociālekonomisku iemeslu dēļ, kā arī transporta, mobilitātes un emigrācijas jautājumiem. Tā ir nepietiekami izstrādāta, jo daudzi politikas pasākumi, kas varētu palīdzēt risināt demogrāfiskās problēmas, nav konkrēti virzīti uz šo mērķi;

15.

norāda, ka lielāko daļu demogrāfisko problēmu risināšanai paredzēto iniciatīvu, kuru fokusā gandrīz vienmēr ir sabiedrības novecošana, ir veicinājusi inovācijas un pētniecības politika. Pateicoties stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Inovācijas savienība” uzsākta Eiropas inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām. Programmas “Apvārsnis 2020” trešajā pīlārā demogrāfiskās pārmaiņas paredzēts risināt kā sabiedrības problēmu. Citi piemēri ir: kopīgās plānošanas iniciatīva “Ilgāks mūžs, labāka dzīve” (More Years Better Lives), zināšanu un inovāciju kopiena aktīvām un veselīgām vecumdienām un programma “Interaktīva automatizēta dzīvesvide” (Ambient Assisted Living);

16.

uzsver, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) otrais pīlārs, kas veltīts lauku attīstībai, palīdz risināt demogrāfiskās problēmas. 2014.–2020. gada plānošanas periodā galvenie centieni virzīti uz to, lai veicinātu tādu pakalpojumu un infrastruktūras izveidi, kas sekmē sociālo iekļaušan, un mainītu sociāli ekonomiskās lejupslīdes un lauku teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences. Sabiedrības novecošana ir liela problēma lauku apgabalos, un tāpēc KLP veicina paaudžu maiņu un sieviešu nodarbinātību;

17.

norāda, ka demogrāfisko problēmu risināšanā pārliecinošāk jāizmanto kohēzijas politika atbilstoši LESD 174. pantā skaidri noteiktajām pilnvarām. Minētajā pantā noteikts, ka “īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni”. Tāpat LESD 175. pantā noteikts, ka iepriekšējā pantā paredzētie mērķi jāņem vērā Savienības politikas un rīcības noteikšanā un īstenošanā un ka to sasniegšana jāatbalsta ar struktūrfondiem, EIB un citiem finanšu instrumentiem. Turklāt tajā norādīts, ka var būt vajadzīgas citas īpašas darbības. Tomēr līdz šim minētie nosacījumi nav pietiekami īstenoti un nav pieņemti pozitīvas rīcības pasākumi, kuros ņemti vērā nelabvēlīgi demogrāfiskie apstākļi;

18.

pauž nožēlu, ka daudzās Eiropas politikas jomās, kas varētu veicināt demogrāfisko problēmu risināšanu, nav paredzēti īpaši pasākumi, kuri ļautu palīdzēt minēto problēmu skartajām teritorijām. Tas attiecas uz transporta, informācijas sabiedrības, nodarbinātības un sociālo politiku, vidi un klimata pārmaiņām, uzņēmējdarbību u. c.;

19.

pauž nožēlu, ka lielāka uzmanība demogrāfiskajām problēmām nav pievērsta Eiropas pusgadā, jo līdz šim tajā ņemta vērā tikai novecošanas ietekme uz dalībvalstu budžeta ilgtspēju. Jo īpaši gan novērtējumos, gan dalībvalstīm adresēto ieteikumu izstrādē trūkst dziļākas izpratnes par vietējā un reģionālā līmeņa vajadzībām;

20.

uzskata, ka, reaģējot uz demogrāfiskajām pārmaiņām, ES pieejai jābūt plašai, saskaņotai un iekļaujošai, jo šis ir transversāls jautājums. Demogrāfisko problēmu risināšanai ir nepieciešama Eiropas līmeņa stratēģija, lai visās politikas jomās – kohēzijas, inovācijas, transporta, veselības, sociālajā un nodarbinātības politikā, IKT, lauku attīstības, emigrācijas politikā u. c. – šim jautājumam tiktu veltīta lielāka vērība. Šāda stratēģija būtu stingri jābalsta uz ES kopējām vērtībām, vienlīdzīgu attieksmi un cilvēktiesībām. Stratēģiskā pieejā būtu jāiekļauj arī izdevumu analīze un prognozes valsts, reģionālajā un vietējā līmenī;

21.

atgādina, ka Eiropas Parlaments 2015. gada 9. septembra rezolūcijā par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) (1) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu aicina Komisiju “pieņemt ES mēroga stratēģiju par demogrāfiskajām pārmaiņām, lai koordinētu ES rīcību dažādās jomās, nodrošinātu sinerģijas un palielinātu pozitīvo ietekmi uz Eiropas pilsoņiem, ekonomiku un darbvietu radīšanu, kā arī aizsargātu vecāku cilvēku cilvēktiesības visās ES politikas jomās”;

22.

uzskata, ka minētajā stratēģijā prioritāte būtu jāpiešķir tādu dzīves apstākļu atbalstīšanai un radīšanai, kas palīdzētu piesaistīt un noturēt jauniešus visā teritorijā, lai tādējādi sekmētu blīvi apdzīvotu teritoriju un teritoriju, kurās samazinās iedzīvotāju skaits, kā arī mazapdzīvotu reģionu līdzsvarotu izaugsmi un veicinātu kvalitatīvu publisko pakalpojumu sniegšanu visiem iedzīvotājiem. Ar šādu stratēģiju vajadzētu arī veicināt ģimenes atbalsta politiku, izmantojot pasākumus tādu apstākļu novēršanai, kas attur no vēlmes kļūt par vecākiem, un kuri sekmē dzimstības līmeņa paaugstināšanos; jāņem vērā arī dzimumu līdztiesības aspekts, jāatbalsta vecāka gadagājuma cilvēku neatkarīgs dzīvesveids, jāpagarina paredzamā veselīgā mūža ilgums un jāsamazina atkarība, jāapkaro dažu sabiedrības grupu sociālā atstumtība, jāsekmē jauni centieni atbalstīt neapmaksāta mājsaimniecības darba atzīšanu un jāīsteno darba un ģimenes dzīves saskaņošanas politika;

23.

norāda, ka turpmākajā ES stratēģijā vajadzētu iesaistīt visu sabiedrību un pienācīgi ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi cīņā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, veicināt pašvaldību savstarpējo paraugprakses apmaiņu un atbalstīt pieejas, kuru pamatā ir novēršana un agrīna reaģēšana;

24.

apņemas ar Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS), kas ir forums, kurā iesaistītas dažādas ES iestādes un struktūras, starpniecību uzsvērt, ka Eiropas līmeņa pasākumiem demogrāfisko problēmu risināšanai ir liela nozīme. Minētā platforma varētu izmantot pieredzi, ko guvuši daudzi ES līmeņa tīkli, kuri nodarbojas ar veselīgu vecumdienu jautājumiem, piemēram, PVO Veselīgu vecumdienu darba grupa (Healty Ageing Task Force), Senioriem labvēlīgo pilsētu tīkls (Age-Friendly Cities Network), Eiropas Demogrāfisko pārmaiņu pakts, AFE-INNOVNET, Vecāka gadagājuma cilvēku Eiropas forums (AGE Platform Europe);

25.

uzstāj, ka visās ES politikas jomās un pasākumos jāņem vērā demogrāfiskās problēmas un jāparedz veidi, kā tās risināt. ES jācenšas demogrāfiskos apsvērumus iekļaut visās politikas jomās. ES iepriekš minētais arī jāapsver, izstrādājot turpmākās daudzgadu finanšu shēmas, un jāparedz budžeta sadaļas ar mērķis darīt iespējamu šādu politikas jomu un pasākumu attīstību, kā arī jāizveido prioritātes mehānismi reģioniem, kuros demogrāfisko pārmaiņu sekas ir īpaši jūtamas. Šajā procesā būtu jāizmanto NUTS 3 klasifikācijas sistēma;

26.

uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē mobilitāti demogrāfisko problēmu skartajos reģionos, jo īpaši tādos lauku apvidos, kas atrodas tuvu lieliem pilsētcentriem, kur vērojams iedzīvotāju pieplūdums, un atkārtoti aicina izstrādāt zaļo grāmatu par šo tematu (2);

27.

uzskata, ka ES būtu jāatbalsta dalībvalstīs īstenotā imigrācijas politika, kuras pamatā galvenokārt ir nodarbinātība un kura var mazināt iepriekšminētās negatīvās demogrāfiskās tendences, un norāda uz vajadzību pēc ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uz migrantu integrāciju, lai tādējādi sekmētu tādas starpkultūru sabiedrības veidošanos, kurā tiek ievērotas Eiropas pamatvērtības. Tāpēc jāuzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lielā nozīme, un to rīcībā jābūt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai vietējā līmenī, tostarp mazās lauku pašvaldībās, sekmīgi īstenotu integrācijas politiku;

28.

norāda, ka demogrāfiskā novecošana un kopējais spiediens uz publiskajām finansēm nozīmē, ka vietējām pašvaldībām būs jāsagatavojas tam, ka darbaspēks noveco un liels skaits cilvēku nākamajos gados dosies pensijā, un jānodrošina, ka tās spēs piesaistīt pietiekami daudz kvalificētu gados jaunu speciālistu. Visos pārvaldības līmeņos lielāka uzmanība jāpievērš gados jaunu cilvēku, atgriezušos emigrantu un vecāku cilvēku pieņemšanai darbā un viņu piesaistei;

29.

uzskata, ka kohēzijas politikā stingri jāuzsver demogrāfisko problēmu risināšana. Tas ir aspekts, kas jāuzsver debatēs par politikas nākotni pēc 2020. gada un kam jāietekmē tās darbības joma, pieeja un turpmākie īstenošanas mehānismi tā, lai darītu iespējamu katras teritorijas priekšrocību izmantošanu un novērstu šķēršļus, tostarp demogrāfiskos, kas kavē tās līdzsvarotu attīstību. Komiteja pauž nožēlu, ka šis aspekts līdz šim nav ticis pietiekami izstrādāts, lai gan Lisabonas līgumā paredzēta teritoriālās dimensijas iekļaušanu šajā politikā;

30.

uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību sniegtajos pakalpojumos mājokļa un plānošanas jomā jāņem vērā arī ar mājokli saistītās vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības, cik vien iespējams ievērojot viņu vēlmi uzturēties pazīstamā vidē, iesaistoties esošā mājokļa pārveidošanas vai pielāgošanas procesā, veicinot iekļaujošu projektu izstrādi būvniecībā vai īstenojot sociālo mājokļu projektus, ja tam pieejami līdzekļi;

31.

aicina Eiropas iestādes precīzi definēt LESD 174. pantā minēto jēdzienu “būtiska vai pastāvīga demogrāfiska atpalicība”. Tāpat aicina Eiropas Savienību atbilstošā līmenī izstrādāt statistikas rādītājus minētās definīcijas pamatojumam;

32.

atgādina, ka RK atzinumā “Teritoriālās attīstības rādītāji – IKP un ne tikai” (3) norādīts, ka ar IKP nevar precīzi novērtēt sabiedrības spēju risināt problēmas, ar ko tā saskaras, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, un aicina papildus IKP izstrādāt starptautiskā, valstu, vietējā un reģionālā mēroga rādītājus progresa novērtēšanai; tādēļ, ja tiktu nolemts ņemt vērā ne tikai IKP, bet arī citus rādītājus, būtu lietderīgi apsvērt tādu rādītāju ieviešanu, kas ļauj novērtēt valsts, reģiona vai kādas konkrētas teritorijas demogrāfisko stāvokli;

33.

prasa kohēzijas politikā paredzēt īpašus instrumentus teritorijām, ko demogrāfiskās problēmas skar visvairāk, piemēram, finansējuma piešķiršanas metodē lielāku uzmanību pievērst demogrāfiskajiem kritērijiem vai nodrošināt lielāku elastīgumu attiecībā uz līdzfinansējuma līmeni vai tematisko mērķu izvēli. Tāpēc komiteja atkārtoti uzsver atzinumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne” norādīto, proti, atbalsts reģioniem, kuros ir vislielākās grūtības, “paver iespēju radīt atbilstošus instrumentus demogrāfisko problēmu risināšanai visā Eiropā” (4);

34.

uzsver, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds var palīdzēt teritorijām, kurās ir augsti sabiedrības novecošanas, lauku teritoriju pamestības un iedzīvotāju masveida izceļošanas rādītāji, uzlabot transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, mazināt digitālo plaisu, nodrošināt labākus publiskos pakalpojumus, atbalstīt mājokļu un rezidenču pielāgošanu u. c.;

35.

uzskata, ka Eiropas Sociālajam fondam var būt liela nozīme saistībā ar jauniešu apmācību, ļoti daudzu jauniešu izceļošanas apturēšanu un viņu atgriešanās izcelsmes vietā atvieglošanu. Turklāt tas var veicināt sieviešu nodarbināmību, palielināt darba un ģimenes dzīves līdzsvarotību un novērst vecāka gadagājuma cilvēku sociālo atstumtību;

36.

uzskata, ka ir jāsekmē reģionālo un vietējo dalībnieku ciešāka sadarbība jautājumos, kas saistīti ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Tāpēc komiteja rosina Eiropas teritoriālās sadarbības programmā iekļaut iespēju veidot konsorcijus pārrobežu, starptautiskā un starpreģionālā līmenī, lai kopīgi meklētu risinājumus demogrāfiskajām problēmām;

37.

uzsver, ka transporta politikā ir svarīgi panākt, lai demogrāfiski mazāk aktīvas teritorijas, kā arī teritorijas ar būtiskām demogrāfiskām problēmām un nelabvēlīgiem dabas apstākļiem – parasti lauku, nomaļi, kalnu un tālākie apgabali – nekļūtu vēl atstumtāki;

38.

atgādina, ka RK atzinumā “Mobilitāte reģionos, kam ir ģeogrāfiski neizdevīgs stāvoklis un demogrāfiskas problēmas” (5) norādīts, ka reģioniem, kas saskaras ar problēmām, ir būtiska nozīme ES vienmērīgas attīstības nodrošināšanā, jo īpaši, sniedzot piekļuvi izejvielām un lauksaimniecības, zivsaimniecības, vides aizsardzības, tūrisma, pārrobežu attiecību un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tādēļ transporta savienojumu uzlabošanai šajos reģionos un starp tiem un pārējo Eiropas Savienību būtu jākļūst par būtisku ES kohēzijas politikas un ES mobilitātes politikas elementu ne tikai attiecībā uz pasažieru, bet arī attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Lielākas ekonomiskās izaugsmes sekmēšana reģionos, kas saskaras ar problēmām, palīdzētu nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību un visas Savienības teritoriālo kohēziju;

39.

uzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un viedas vides iespējamo būtisko nozīmi dzīves apstākļu uzlabošanā apgabalos, ko visvairāk skar demogrāfiskās problēmas. Šajā saistībā komiteja prasa ES ņemt vērā digitālo plaisu, kas ietekmē daudzus šādus apgabalus;

40.

mudina Eiropas iestādes vides politikas un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā atzīt daudzu lauku apgabalu un mazapdzīvotu teritoriju, kā arī teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu būtisko nozīmi lauku vides, bioloģiskās daudzveidības un ainavu saglabāšanā;

41.

aicina kopējā lauksaimniecības politikā arī turpmāk paredzēt pasākumus, kas veicina paaudžu maiņu lauku apgabalos, sekmē sieviešu nodarbinātu un ekonomikas dažādošanu, un norāda uz nepieciešamību uzlabot Leader programmas metodoloģiju, tajā plašāk iesaistot lauku apgabalu dalībniekus, kā arī izstrādāt un īstenot integrētas attīstības stratēģijas;

42.

prasa programmas “Labāks likumdošanas process” ietekmes novērtējumā, ko veic pirms jebkādas Eiropas likumdošanas iniciatīvas pieņemšanas, iekļaut tās iespējamo demogrāfisko ietekmi;

43.

uzskata, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) var kļūt par būtisku instrumentu investīciju veicināšanai ES prioritārajās jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, vairākveidu pārvadājumu loģistikas, tūrisma, kultūras, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, pētniecības un inovācijas, MVU, izglītības, veselības, vides efektivitātes, sociālās infrastruktūras un sociālās un solidaritātes ekonomikas jomā, kā tas paredzēts ESIF regulas (6) 9. pantā. Vēlams, lai minētais fonds sniegtu labumu arī reģioniem ar mazāku demogrāfisko dinamiku, šādi palīdzot novērst reģionālās atšķirības;

44.

iesaka stratēģijā “Eiropa 2020” vairāk uzmanības pievērst demogrāfiskajām problēmām reģionālajā un vietējā līmenī, tajā paredzot pamatiniciatīvu demogrāfijas jomā. Komiteja apņemas minētās stratēģijas īstenošanas uzraudzības foruma darba plānā iekļaut īpašu norādi uz demogrāfisko jautājumu risināšanu;

45.

uzsver, ka jābūt saiknei starp demogrāfiskajām pārmaiņām un Eiropas pusgadu, un norāda, ka Eiropas pusgadam ir vajadzīga teritoriālā dimensija. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām jābūt aktīvi iesaistītām Eiropas pusgada pasākumos, kas paredzēti demogrāfisko problēmu risināšanai, un šim tematam veltītajos ieteikumos dalībvalstīm jāņem vērā vietējās un reģionālās pašvaldības;

46.

uzskata, ka novecošana neapšaubāmi ir problēma, bet tā ir arī panākums, jo Eiropas sabiedrības panāktais dažādās jomās paver kohēzijas, nodarbinātības un progresa iespējas;

47.

secina, ka, Eiropas Savienībai virzoties uz iepriekš izklāstīto scenāriju, ir būtiski arī turpmāk visos līmeņos palielināt informētību par demogrāfisko problēmu nozīmīgumu un veikt atbilstīgi virzītus pasākumus, pamatojoties uz spēkā esošajiem instrumentiem.