10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/33

Ziņotājs:

Carlos TRIAS PINTÓ

Līdzziņotājs:

Mihai MANOLIU

1.1.

Decentralizētas digitālās ekonomikas attīstības sākumposma scenārijs liecina, ka nozīmīga daļa jauno savstarpējo ekonomisko sakaru būs cieši saistīta ar sociālajām attiecībām un piesaistīta kopienām. Līdz ar to mainīsies priekšstats par to, kas ir uzņēmējdarbība vai algots darbs, virzoties uz mērķi demokratizēt veidu, kādā mēs ražojam, patērējam, pārvaldām un risinām sociālās problēmas. Turklāt nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut nestabilas darba attiecības un nodokļu apiešanu, kā arī pievienotās vērtības masveida pārvirzīšanu no rūpniecības nozares dalībniekiem uz privātu digitālo platformu īpašniekiem (1).

1.2.

Saistībā ar šo jauno paradigmu EESK aicina Komisiju izstrādāt detalizētāku un pilnīgāku konceptuālo pieeju sadarbīgajai ekonomikai, lai izvairītos no tendencēm pielīdzināt to digitālajai ekonomikai. Sadarbīgajai ekonomikai, kurā līdzīgi kā sociālajā ekonomikā izmanto demokrātisku un iesaistošu dinamiku, raksturīgas šādas pazīmes:

1.3.

Visbeidzot, sadarbīgā ekonomika ietver dažādus modeļus ar specifiskām priekšrocībām un mērķiem. Piemēram, “piekļuves ekonomikā” tirgū tiek laists mazlietots īpašums, nodrošinot tādējādi plašāku piedāvājumu patērētājiem un resursu efektīvāku izmantošanu, taču vienlaikus radot risku, ka atsitiena efekts stimulēs ražošanu pasaulē. “Ekonomikā pēc pieprasījuma” darbaspēks ir ļoti sadrumstalots. Tas rada lielāku elastīgumu, taču palielina nestabilas nodarbinātības risku. Savukārt “dāvinājumu ekonomika” (gift economy), kurā preču un pakalpojumu koplietošana ir nesavtīga, palīdz stiprināt kopienas, bet pārvaldes iestādēm šī ekonomika parasti paliek neredzama.

1.4.

Īpašu uzmanību Eiropas Komisijai vajadzētu pievērst digitālajām platformām, it īpaši tām, kuras atbalsta peļņas gūšanu, ar mērķi regulēt un saskaņot to darbību, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus (level playing field), kuru pamatā ir pārredzamība, informētība, vispārēja piekļuve, nediskriminācija un datu atbilstīga izmantošana. Konkrēti, ir jāpārskata juridiskās pakļautības koncepcija, ņemot vērā darba ņēmēju ekonomisko atkarību, un jānodrošina viņu darba tiesības neatkarīgi no darbības veida.

1.5.

Tāpēc ir skaidri jānošķir dažādi šīs ekonomikas veidi un jāierosina diferencētas regulatīvās pieejas (2), priekšroku dodot digitālajām iniciatīvām, kuras balstītas uz demokrātisku, solidāru un iekļaujošu pārvaldību, kam raksturīga sociālā inovācija. Tas nozīmē, ka patērētāji ir jāinformē par to identitātes vērtībām, kā arī to organizācijas un pārvaldības metodēm. Šajā saistībā EESK iesaka veikt kvalitatīvu pētījumu sadarbīgās ekonomikas dalībnieku pašu izveidoto attiecību tīklā.

1.6.

Tāpēc EESK ierosina izstrādāt īpašu metodoloģiju šīs jaunās ekonomikas regulēšanai un novērtēšanai, izmantojot atšķirīgus standartus. Šajā perspektīvā svarīga nozīme ir uzticēšanās faktoram, kā arī informācijas simetrijai. Preces vai pakalpojuma novērtēšanā ir jānostiprina arī pārredzamības, godīguma un objektivitātes kritēriji, nevis jāizmanto vienīgi algoritmi.

1.7.

EESK arī iesaka izveidot neatkarīgu Eiropas digitālo platformu reitingu aģentūru, kurai būtu visās dalībvalstīs saskaņotas pilnvaras, kas tai ļautu novērtēt minēto platformu pārvaldību konkurences, nodarbinātības un nodokļu jomā.

1.8.

Jānorāda, ka paziņojumā ierosinātajā pieejā sadarbīgajai ekonomikai ir ignorēti tādi šajā ekonomikas jomā svarīgi jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar virtuālajām un sociālajām valūtām kā minētās ekonomikas darbības instrumentiem, vai arī jautājumi attiecībā uz zināšanām, informāciju un enerģiju kā šīs ekonomikas darbības objektiem, kā arī kopīgās labumu radīšanas un tehnoloģiskās inovācijas nozīmi sadarbīgajā ekonomikā.

1.9.

Ņemot vērā sadarbīgās ekonomikas sarežģīto jautājumu pašreizējos apstākļos, EESK iesaka nodrošināt tādu modeļu līdzsvarotu līdzāspastāvēšanu, kas garantētu tās pilnvērtīgu attīstību, neradot negatīvu ārējo ietekmi tirgū, īpaši attiecībā uz konkurences, nodokļu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības aizsardzību. Lai to panāktu, ir jāparedz atbilstīgas kontroles un uzraudzības sistēmas izstrāde attiecībā uz jaunajiem sadarbīgās ekonomikas parametriem, iesaistot tajā ieinteresētās puses (uzņēmējdarbības organizācijas, arodbiedrību organizācijas, patērētāju apvienības u. c.).

1.10.

Visbeidzot, lai īstenotu pāreju uz jauno ekonomiku, kurai būs nozīmīgas sistēmiskas sekas, tiek ieteikts izveidot komitejā pastāvīgu horizontālu struktūrvienību, kas analizētu šīs jaunās parādības un kuras darbs papildinātu Eiropas Komisijas, Reģionu komitejas un Eiropas Parlamenta darbu.

2.1.

Sociālā kultūra, patēriņa paradumi un patērētāju vajadzību apmierināšanas veidi atrodas būtisku patēriņa pārmaiņu, pārskatīšanas un racionalizēšanas procesā, kas virzīts uz iekļaujošāku perspektīvu, kur cenas faktori ir cieši saistīti ar preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi, turklāt tas viss saistīts ar interneta un sociālo tīklu destabilizējošo ietekmi.

2.2.

Preču turēšana īpašumā personīgai lietošanai, konvertējamas valūtas un stabils un algots darbs uz vietas zaudēs savas pozīcijas salīdzinājumā ar virtuālajiem darījumiem, kopīgu piekļuvi, digitālo valūtu un lielāku darbaspēka elastīgumu.

2.3.

Pārejā uz jauniem ražošanas un patēriņa modeļiem atsevišķus ekonomiskās darbības veidus ir aizslaucījis varens cunami, ko izraisīja jaunu dalībnieku parādīšanās. Dažus no tiem motivē sadarbība un centieni kopienas labā, bet citus interesē vienīgi jaunas tirdzniecības iespējas (ne vienmēr ievērojot godīgas konkurences nosacījumus).

2.4.

Tā kā daudzi aicina izstrādāt jaunu sadarbīgā patēriņa plānošanas satvaru (3) (kas veicinātu digitālās tehnoloģijas izmantošanu, pilnīgāk izmantojot neizmantoto decentralizēto jaudu, nevis radot jaunus centralizētus monopolus), Eiropas Komisija nolēma uzsākt “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmas” īstenošanu pēc tam, kad tā konstatēja, ka Eiropas Savienības valsts un vietējās pārvaldes iestādes šajā situācijā izmanto daudz un dažādus reglamentējošos pasākumus. Šī dažādība izskaidrojama ar to, ka dažādās nozarēs sadarbīgā patēriņa veidi ir atšķirīgi.

2.5.

Šī sadrumstalotā pieeja jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem rada nenoteiktību (ekonomiskajā vai juridiskajā aspektā, saistībā ar darbaspēku utt.) un vieš neskaidrību (attiecībā uz uzticēšanos, jaunajiem digitālajiem rīkiem, piemēram, blockchains, drošības tīkliem un privātuma aizsardzību) tradicionālo dalībnieku, jauno pakalpojumu sniedzēju un patērētāju vidū, tādējādi kavējot inovāciju, darbvietu radīšanu un izaugsmi.

2.6.

Lai palīdzētu tirgus dalībniekiem un dažādu dalībvalstu publiskajām iestādēm, Komisija ir publicējusi šādas vadlīnijas:

3.1.

Komisija vieš neskaidrības, sabāžot vienā maisā digitālās platformas un sadarbīgo ekonomiku un neapsverot to, kas vieno šo ekonomiku un sabiedrības intereses, ņemot vērā pozitīvo ietekmi sadarbības un solidaritātes vērtību ieviešanā.

3.2.

Komisija savā paziņojumā nav norādījusi, kādam jābūt tās galvenajam mērķim, un nav sniegusi atbildi uz ieinteresēto pušu leģitīmajām vēlmēm attiecībā uz skaidra un pārredzama tiesiskā satvara modeļa un parametru definēšanu, kas nodrošinātu dažādu sadabīgās ekonomikas modeļu attīstību un darbību Eiropas telpā, atbalstu tiem un to īstenošanu, kā arī lielāku uzticēšanos tiem.

3.3.

Digitālās ekonomikas modelim ir četras raksturīgas iezīmes: darbības pārvietošana, digitālo platformu galvenā loma, tīklu nozīmība un datu masveida izmantošana (4). Neraugoties uz atšķirīgajām jomām, šim modelim ir vairāki saskares punkti ar sadarbīgo ekonomiku, jo tie bieži vien darbojas līdzīgās vidēs: līdzdalības tīkli, neskaidras robežas starp privāto un profesionālo, stabilu un gadījuma darbu, pašnodarbinātību un algotu darbu utt.

3.4.

Lai atvieglotu šo konceptuālo nošķīrumu, EESK ierosina Eiropas Komisijai iekļaut sadarbīgās ekonomikas “nesavstarpējas prosociālas rīcības” jēdzienu, kurā skaidri nošķirta bezpeļņas koplietošana un paredzēta mijiedarbība sadarbīgā patēriņa, ražošanas, finansēšanas un zināšanu nolūkā.

3.5.

Galu galā sadarbīgās ekonomikas modelis būtībā ietver ne tikai ekonomiska, bet arī sociāla un vides rakstura pārveidi. Uz to norādīts arī paziņojumā, atsaucoties uz ilgtspēju un pāreju uz aprites ekonomiku, kā arī aprakstot sociālos tirgus kā sadarbīgās ekonomikas sektorus.

3.6.

Ja neņem vēra šos apstākļus, tas nozīmē tikai daļēji atzīt sadarbīgās ekonomikas iniciatīvu pašreizējo nozīmi. Tas pats sakāms arī tad, ja analīze tiek veikta tikai attiecībā uz pakalpojumu apmaiņu vai sadarbīgajām platformām, neņemot vērā tādus aspektus kā preču atkārtota aprite un apmaiņa, aktīvu izmantošanas optimizācija vai sociālo saišu veidošana.

3.7.

Reālas ir Komisijas norādītās grūtības attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar neskaidrībām tiesiskā regulējuma piemērošanā ar mērķi regulēt sadarbīgās ekonomikas iniciatīvas, taču reāla ir arī Komisijas vēlme “standartizēt” jauno ekonomikas modeli un “pielāgot” to “tradicionālajiem vērtēšanas kritērijiem”. Šajā nolūkā būtu jāizstrādā jauni kritēriji un standarti attiecībā uz tiesisko regulējumu nodarbinātības un nodokļu jomā, īpaši saistībā ar pāreju uz jaunu ražošanas un patēriņa modeli, kura vajadzībām būs jāpārdefinē iesaistītie dalībnieki.

3.8.

Par iekļaujošāku jauno ekonomiku, kas veicina sociālo kohēziju, var runāt tikai tad, ja visiem iedzīvotājiem ir digitālās un finanšu prasmes, kas nodrošina piekļuvi šai ekonomikai un iespēju tajā darboties. Tādēļ publiskajās politikās pilnīga piekļuve ir jānodrošina personām, kuras ir mazāk aizsargātas pret digitālo atstumtību, īpaši cilvēkiem ar invaliditāti.

3.9.

Visbeidzot EESK nevar nepieminēt šādus Komisijas paziņojumā neaplūkotos aspektus:

4.1.1.

EESK apzinās, ka saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, proti, Pakalpojumu direktīvu un E-komercijas direktīvu, dalībvalstīm ir jāveicina piekļuve sadarbīgajam tirgum, jo plašāks piedāvājums stimulē patēriņu. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var noteikt nosacījumus tikai un vienīgi sabiedrības interesēs, turklāt šie nosacījumi ir pienācīgi jāpamato. Iespējams, radīsies juridisks konflikts, jo sadarbīgajā ekonomikā jaunā veidā tiek sniegti jau zināmi pakalpojumi, kas parasti ir stingri reglamentēti.

4.1.2.

Šajā sakarā jānorāda, ka sadarbīgajai ekonomikai kā telpā un laikā neierobežotu iniciatīvu apvienojumam ir vajadzīgs atvērts un konkrētai vietai nepiesaistīts regulējums, jo jebkādi uz stingriem teritoriāliem kritērijiem balstīti ierobežojumi var radīt konkurenci nodokļu un sociālajā jomā, kas mazinās tās labvēlīgo ietekmi.

4.1.3.

Tāpēc tā vietā, lai minētu argumentu par starpvalstu piekļuvi tirgum, sadarbīgā ekonomika būtu jāskata kā iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem (cilvēkkapitāla radītais labums). Šis skatījums jāsaista ar diviem būtiskiem jautājumiem: pirmkārt, saskaņošanas princips, kas paredzēts, lai novērstu atšķirīgu attieksmi, kas var radīt jaunu tirgus nelīdzsvarotību, un, otrkārt, nepieciešamība veicināt kopēja regulējuma praksi (5) (modeļi: savstarpējs regulējums, pašregulācijas struktūras un deleģēts regulējums ar datu starpniecību).

4.1.4.

EESK tāpat kā Komisija atbalsta pakalpojumu tirgus elastīgāku regulējumu (jaunas darba definīcijas sadarbīgajā ekonomikā) un tāpēc ierosina katrā dalībvalstī novērtēt sadarbīgajai ekonomikai piemērojamo tiesību aktu atbilstību un samērīgumu saskaņā ar sabiedrības interešu mērķiem (regulējums, kas paredzēts tirgus trūkumu novēršanai, vienlaikus veicinot uzticības palielināšanos), ņemot vērā dažādu uzņēmējdarbības modeļu īpašās pazīmes un instrumentus saistībā ar piekļuvi, kvalitāti un drošību.

4.1.5.

EESK arī uzsver, ka modeļa specifika rada rīkus, kas palīdz vērtēt pakalpojumu sniedzēju reitingu un reputāciju. Tie var sekmēt sabiedriskas nozīmes mērķu īstenošanu – mazināt patērētājiem ar informācijas asimetriju saistītos riskus, taču var arī izraisīt “nepareizu izvēli” un “morālu kaitējumu”. Šajā saistībā publiskajām iestādēm un digitālo platformu pārvaldītājiem būtu jānodrošina sadarbīgo platformu informācijas, vērtējumu un reitinga kvalitāte un uzticamība, izmantojot neatkarīgu kontroles iestāžu palīdzību.

4.1.6.

EESK atbalsta ideju par to, ka robežsliekšņu noteikšana, lai nošķirtu vienu nozari no citas, kā arī profesionālu pakalpojumu sniegšanu no neprofesionāliem, var būt noderīgs līdzeklis, lai novērstu ES tirgu sadrumstalotību. Tomēr attiecībā uz dalībnieku neprofesionālās darbības regulējumu var izrādīties, ka rezultāts nebūs tik efektīvs, kā iecerēts.

4.2.1.

EESK uzskata, ka starpnieku pašreizējā atbildības režīma saglabāšana (6) ir būtiski svarīga Eiropas Savienības digitālās ekonomikas attīstībai.

4.2.2.

Lai vairotu uzticamību un uzticēšanos, kas ir būtiski svarīgs jautājums sadarbīgās ekonomikas attīstībai, EESK tāpat kā Komisija savā paziņojumā mudina pieņemt brīvprātīgus ierobežojošus pasākumus nelikumīga tiešsaistes satura apkarošanai, izmantojot saistītus vai papildu pasākumus, vienlaikus izmantojot arī atbrīvojumu no atbildības.

4.2.3.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir lietderīgi pievērst lielāku uzmanību sadarbīgajai darbībai – neatkarīgi no digitālo platformu centrālās pozīcijas –, lai šo darbību neattālinātu no iedzīvotājiem, kuri to veicina.

4.3.1.

Jaunajos apstākļos, kad izzūd robeža starp ražotāju un patērētāju (plašāku iespēju radītāji iedzīvotājiem, kopīgie radītāji, kolektīvie mikrofinansētāji, biedrinieki, klienti), EESK atbalsta sistēmu, ar ko garantē patērētāju tiesības. Tomēr, ņemot vērā sadarbīgās ekonomikas īpatnības, nevajadzētu ierobežot tās piedāvāto iniciatīvu daudzveidību.

4.3.2.

Tāpēc šajās daudzpusējās attiecībās vajadzētu ietvert attiecības, kas saistītas ar ražojošā patērētāja parādīšanos (tas sadarbīgajai ekonomikai nodrošina svarīgāko finansiālo ieguldījumu, tāpēc tas ir jāaizsargā, jānodrošina un jādefinē). Ražojošiem patērētajiem ir nozīmīga loma gan sadarbīgajā ekonomikā, gan kopējas vērtības radīšanas procesos, īpaši aprites ekonomikas un funkcionālās ekonomikas perspektīvā.

4.3.3.

EESK ir vienmēr atbalstījusi vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Saskaņā ar negodīgas komercprakses pamatprincipiem pakalpojumu sniegšanas biežums, peļņas gūšanas mērķis un apgrozījums irgalvenie faktori, kas jāņem vērā, lai neierobežojošā veidā (7) nošķirtu patērētāju un tirgotāju.

4.3.4.

EESK atbalsta šo nostādni, taču brīdina, ka, ņemot vērā sadarbīgās ekonomikas sarežģītās un daudzveidīgās izpausmes, kā arī grūtības noteikt tās turpmāko attīstību (tiecoties izveidot neatkarīgu, pārvietojamu, universālu un inovācijām labvēlīgu modeli), tā būtu jāpārskata – tāpat kā arī citu faktoru lietderība, piemērojot kritērijus atbilstīgas klasifikācijas izveidei.

4.3.5.

EESK atkārtoti uzsver, ka vislietderīgākais veids, kā vairot patērētāju uzticēšanos, ir palielināt uzticamību un uzticēšanos biedrinieku pakalpojumiem (“drošības zona” īpašām sadarbīgās ekonomikas platformām, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu, apmācību, apdrošināšanu un citus aizsardzības veidus), izmantojot atbilstīgus tiešsaistes vērtējuma pakalpojumus (8), ārēju sertificēšanu (kvalitātes zīmes) un jaunu “civilās arbitrāžas” sistēmu. Šim apsvērumam ir cieša saistība ar uzticēšanos sadarbīgās ekonomikas harmoniskai attīstībai un tās reputāciju jaunā saskaņotu ekonomikas, sociālo un vides kritēriju sistēmā.

4.4.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros EESK nepārprotami atbalsta tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai nodrošinātu taisnīgus darba nosacījumus un pienācīgu sociālo aizsardzību, balstoties uz šādiem kumulatīviem kritērijiem: pakalpojuma sniedzēja pakļautība, darba raksturs un atalgojums.

4.4.2.

Konkrētāk, ievērojot valstu kompetenci, ir jāizstrādā juridisks satvars attiecībā uz darba ņēmējiem, kurā precīzi noteikts attiecīgais nodarbinātības statuss: pienācīgs atalgojums, tiesības piedalīties kolektīvajās sarunās, aizsardzība pret patvaļīgu rīcību, tiesības atslēgties, lai digitālā darba laiks atbilstu cilvēka cieņas principiem utt.

4.4.3.

Turklāt EESK ierosina rūpīgāk analizēt sadarbīgās ekonomikas darba modeļus, kas saistīti ar nesavstarpēju prosociālu rīcību.

4.4.4.

Sadarbīgās ekonomikas īpašā darbvietu radītājas loma ir saskaņotā veidā jāaplūko visās dalībvalstīs, lai īstenotās politikas neapdraudētu sadarbīgo praksi un veicinātu uzņēmējdarbību, it īpaši attiecībā uz uzņēmumu inkubāciju, neatkarību un infrastruktūru.

4.5.1.

EESK, apzinādamās agresīvas nodokļu plānošanas riskus un fiskālās pārredzamības trūkumu digitālajā ekonomikā, ierosina ieviest tirdzniecības plūsmu kontroles sistēmu, izmantojot digitālās platformas, jo ar to palīdzību iespējams izsekot precei vai pakalpojumam un veicināt nodokļu iekasēšanu. Igaunijā izveidotās automobiļu koplietošanas platformas ir paraugs, ko varētu pārņemt pārējās dalībvalstis.

4.5.2.

Lai nodokļus, it īpaši PVN, pielāgotu sadarbīgās ekonomikas modeļiem, būs nepieciešama plaša pārskatīšana. Digitālajām platformām, kas lielāko daļu peļņas gūst no privātpersonu datu pārdošanas komercuzņēmumiem, ir pilnā mērā jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis vietā, kurā tās veic savu darbību, izvairoties tādējādi no nodokļu konkurences starp dalībvalstīm.

4.5.3.

EESK, apzinādamās labas nodokļu pārvaldības nozīmīgumu, ierosina izstrādāt ad hoc instrumentus (vienoti kontaktpunkti un informācijas apmaiņa tiešsaistē), kā arī veikt administratīvās vienkāršošanas, saskaņošanas, pārredzamības un nodokļu iestāžu sadarbības pasākumus.

4.6.1.

Paziņojumā ierosinātie turpmākie pasākumi atbilst izvirzītajam mērķim. Konkrētāk, EESK ierosina stiprināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm (arodbiedrību organizācijām, darba devēju organizācijām, patērētāju apvienībām u. c.) ar mērķi apzināt paraugpraksi un attīstīt pašregulējuma un kopregulējuma iniciatīvas atbilstīgi sadarbīgās ekonomikas jaunajiem nosacījumiem (9) visā Eiropā (piemēram, izmitināšanas, transporta, komerciālu nekustamo īpašumu, veselības aprūpes un energoapgādes jomā).