EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.10.2015

COM(2015) 602 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Ceļvedis virzībai uz konsekventāku eurozonas ārējo pārstāvību starptautiskos forumos

1.    Ievads 

Lai pabeigtu EMS izveidi, ir nepieciešama lielāka atbildība un integrācija ES un eurozonas mērogā un – vienlaikus – arī institūciju stiprināšana. Viena no jomām, kurā saistībā ar virzību uz šo mērķi jau pašā Līgumā ir minēti konkrēti pasākumi, kurus tādēļ var veikt jau tagad, ir eurozonas ārējā pārstāvība.

Eurozona ir liela un atvērta ekonomika ar atbildību par starptautiska mēroga politiku.

Eurozonas 1 ekonomiskās un finansiālās ietekmes un vienotas monetārās un valūtas maiņas kursu politikas dēļ eurozonas politikas lēmumi un ekonomikas norises arvien lielākā mērā ir kļuvuši nozīmīgi visas pasaules ekonomikai. Euro ir sekmīga un stabila valūta. Tā ir kopīgā valūta 19 ES dalībvalstīm un vairāk nekā 330 miljoniem ES iedzīvotāju. Tā attiecīgajās dalībvalstīs ir nodrošinājusi cenu stabilitāti un aizsardzību pret ārēju nestabilitāti. Neatkarīgi no nesenās krīzes tā joprojām ir otrā svarīgākā valūta pasaulē; tajā ir denominēta gandrīz viena ceturtdaļa no pasaules ārvalstu valūtas rezervēm, un gandrīz sešdesmit valstīs un teritorijās visā pasaulē vietējā valūta ir tieši vai netieši piesaistīta euro.

Eurozonas politiskā nozīme pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi. Izmantojot Eiropas semestri (pusgadu), kā arī pieņemto sešu tiesību aktu kopumu par ekonomikas pārvaldību (“sešpaketi”) un divu tiesību aktu kopumu par budžeta uzraudzību (“divpaketi”) 2 , un Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā 3 , ir izdevies integrēt, stiprināt un paplašināt dalībvalstu politikas uzraudzību ES mērogā būtiski svarīgās, makroekonomikai un budžetam nozīmīgās jomās. Eiropas Stabilizācijas mehānisms tika izveidots kā eurozonas valstīm paredzēts pastāvīgs krīzes pārvarēšanas mehānisms. Savienība ir izveidojusi arī banku savienību ar centralizētu uzraudzību un noregulējumu eurozonas valstu bankām, kura ir atvērta arī pārējām dalībvalstīm.

Savukārt Savienības ārējā pārstāvība, īstenojot tās kompetenci vienīgi attiecībā uz eurozonu (turpmāk – “eurozonas ārējā pārstāvība”), nav attīstījusies atbilstoši šīm norisēm. Tas ierobežo iespējas eurozonas nostāju iedarbīgi paust starptautiskajās finanšu institūcijās. Panākumus, kas gūti attiecībā uz eurozonas iekšējās integrācijas padziļināšanu, ir nepieciešams projicēt uz ārējām attiecībām, it īpaši veicinot virzību uz vienotu ekonomikas ārējo pārstāvību. Ārējai pārstāvībai būtu jābūt saskanīgākai – lai eurozona starptautiskajās finanšu institūcijās varētu īstenot aktīvāku darbību un sekmīgi formulēt savu turpmāko statusu pasaules finanšu arhitektūrā. Šis jēdziens jau tika izvirzīts par vienu no galvenajām prioritātēm Komisijas plānā par padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidi 4 .

Turklāt piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā par ekonomikas un monetārās savienības nākotni 5 ir uzsvērts, ka pārstāvības stiprināšana starptautiskā mērogā ir neatņemama daļa no pašreizējiem centieniem uzlabot ekonomikas pārvaldību eurozonā. Un tā kā EMS attīstās ekonomikas, finanšu un fiskālās savienības virzienā, vienotākai būtu jākļūst arī tās ārējai pārstāvībai.

Arī Eiropas Parlaments ir aicinājis ieviest vienotu eurozonas ārējo pārstāvību 6 .

Ievērojami panākumi ir gūti Savienības un eurozonas ārējās pārstāvības stiprināšanā dažādos starptautiska mēroga ekonomikas un finanšu forumos, tomēr ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu patiesi vienotu ārējo pārstāvību.

Tādēļ šajā paziņojumā ir izklāstīts ceļvedis virzībai uz arvien vienotāku EMS ārējo pārstāvību, balstoties uz kuru Padomē un Eiropas Parlamentā varētu panākt vienprātību. Šim procesam būtu jānotiek pakāpeniski.

Eurozonas ārējā pārstāvība joprojām ir ļoti sadrumstalota, īpaši Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), kas ir viens no galvenajiem institucionālajiem pasaules ekonomikas pārvaldības dalībniekiem, jo tā rīcībā ir aizdevumu instrumenti un uzraudzība. Tādēļ Komisija paralēli izvirza priekšlikumu par tiesību aktu, ar ko nosaka pasākumus, lai izveidotu vienotu eurozonas pārstāvību SVF. Tas neskar turpmāko attīstību, kas varētu radīt nepieciešamību vēl vairāk stiprināt eurozonas pārstāvību arī citos starptautiskos forumos.

2.    Pašreizējā eurozonas pārstāvība starptautiskos forumos

Lai gan eurozonai ir svarīgas intereses, eurozonas ārējā pārstāvība SVF pašlaik ir ļoti sadrumstalota un ne īpaši iedarbīga. 

SVF, kura rīcībā ir aizdevumu instrumenti un uzraudzība, ir būtisks pasaules ekonomikas un finanšu pārvaldības balsts. Tas (kopā ar Komisiju un ECB) ir bijis viens no galvenajiem valsts parāda krīzes skarto dalībvalstu glābšanas programmu veidotājiem. Turklāt stingrāks pārvaldības regulējums attiecībā uz ekonomikas politikas koordināciju un finanšu nozares regulēšanas un uzraudzības konverģence banku savienības kontekstā nozīmē to, ka turpmāk SVF, lai novērtētu uzraudzību un krīzes pārvarēšanu eurozonā, būs nepieciešams krietni vairāk par atsevišķu valstu viedokli. Iedarbīga eurozonas pārstāvība dotu iespēju SVF ietvaros paust vienotu eurozonas nostāju par tādiem jautājumiem kā ekonomikas un fiskālā politika, makroekonomikas uzraudzība, valūtas maiņas kursu politika un finanšu stabilitāte. Saskaņotāka pārstāvība būtu izdevīga arī trešām valstīm, it īpaši tad, ja eurozona spēcīgāk un konsekventāk veicinātu pasaules ekonomikas un finanšu stabilitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā paziņojumā un kopā ar to pieņemtajā tiesību akta priekšlikumā galvenā uzmanība eurozonas ārējās pārstāvības stiprināšanas kontekstā vispirms ir pievērsta SVF.

Mērķis panākt pienācīgu visas Savienības un it īpaši eurozonas pārstāvību acīmredzami neattiecas tikai uz SVF; tas ir nozīmīgs arī attiecībā uz vairākiem citiem starptautiskiem forumiem, no kuriem daži ir minēti tālāk tekstā.

Pienācīga pārstāvība G7 un G20 ietvaros Savienībai un eurozonai nodrošina iespējas sniegt ieguldījumu pasaules mēroga politikas dienaskārtībā un popularizēt Eiropas risinājumus pasaules mēroga problēmām tādās svarīgās jomās kā makroekonomikas politikas koordinēšana, finanšu nozares regulējuma reforma un nodokļu pārredzamība. G7 valstu un valdību vadītāju līmenī Savienību un eurozonu pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju līmenī eurozonu pārstāv Eurogrupas priekšsēdētājs, Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB). G20 valstu un valdību vadītāju līmenī Savienību un eurozonu pārstāv Eiropadomes priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētājs. Komisija un ECB iepazīstina ar eurozonas nostāju, kad G20 izskata jautājumus, kas ietilpst eurozonas kompetencē, finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmēs.

Finanšu stabilitātes padome (FSP) koordinē starptautiska mēroga darbu pie finanšu nozares regulējuma un ir politiski atbildīga attiecībā pret G20. Komisija un ECB tajā pārstāv Savienību. Komisija piedalās arī FSP Noregulējuma koordinācijas grupas (Resolution Steering Group) darbā. Pārstāvība FSP ietvaros dod iespēju sniegt ieguldījumu iedarbīgas regulēšanas un uzraudzības politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pasaules finanšu stabilitātes interesēs risināt problēmas, pret kurām finanšu sistēmas nav pietiekami pasargātas.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) dažkārt apspriež eurozonai nozīmīgus jautājumus, piemēram, nesen – starptautiskās parādu pārstrukturēšanas regulējumu. ANO Ģenerālā asambleja 2011. gadā pieņēma Rezolūciju A/65/276 par Savienības novērotājas statusa modernizēšanu un tās lielākām tiesībām piedalīties ANO Ģenerālās asamblejas darbā, citstarp atļaujot tai ES (un tās dalībvalstu) uzdevumā izteikt iebildumus ar tādu pašu prioritātes statusu kā citām lielām valstu grupām, kā arī iesniegt priekšlikumus un piedalīties ik septembri notiekošajās vispārējās debatēs 7 . Savienībai ir ne tikai pilnveidots novērotājas statuss: tā ir arī līgumslēdzēja puse (vienīgā puse, kas nav valsts) vairāk nekā 50 daudzpusējiem ANO nolīgumiem un konvencijām, kas parakstīti ANO ietvaros.

ESAO (OECD) regulāri gatavo ekonomikas apskatus par eurozonu. Savienībai ESAO ietvaros ir īpašs statuss, un tā bauda tādas pašas privilēģijas kā tās dalībvalstis (ar diviem izņēmumiem). Savienībai nav balsstiesību, un tā neveic ESAO statūtos paredzētās iemaksas tās budžetā. Savienība ir pilntiesīgi pārstāvēta vairākās ESAO komitejās, tostarp ESAO Attīstības veicināšanas komitejā.

Savukārt Pasaules Bankas darbībā netiek pievērsta īpaša uzmanība jautājumiem, kas būtu nozīmīgi eurozonai. Arī Savienība kopumā nav pārstāvēta Pasaules Bankas direktoru padomē. Komisijai ir novērotāja statuss tās Attīstības komitejā (t. i., ministru līmenī).

Kopumā, izņemot SVF, Savienības un/vai eurozonas pārstāvji piedalās katrā no iepriekš minētajiem forumiem, kuros īpaša uzmanība tiek pievērsta eurozonai nozīmīgiem jautājumiem. Tomēr tas ne vienmēr nodrošinājis to, ka eurozona pauž vienu vienīgu viedokli. Eurozonas intereses īpaši iedarbīgi tiek pārstāvētas tad, kad nostājas iepriekš ir tikušas labi saskaņotas, taču praksē tas ne vienmēr ir tā.

Ņemot vērā pasaules finanšu arhitektūras dinamisko būtību, pienācīga eurozonas ārējā pārstāvība būtu jāpiemēro arī jaunizveidotām starptautiskajām finanšu institūcijām. Jautājums par ārējo pārstāvību ir aktualizējies, piemēram, arī saistībā ar diskusijām par jaunu dalībnieku grupu izveidi Āzijas Infrastruktūras investīciju bankā (AIIB), par kuras dibinātājiem ir atzītas 14 dalībvalstis (tostarp 10 eurozonas dalībvalstis).

3.    Šķēršļi, kas traucē īstenot iedarbīgāku ārējo pārstāvību SVF ietvaros

Pašlaik pastāv vairāki organizatoriski un institucionāli šķēršļi, kas apgrūtina vai kavē iedarbīgu eurozonas ārējo pārstāvību un vienotas nostājas paušanu SVF ietvaros. 

Dalībvalstu vidū pastāv liela sadrumstalotība

Pašreizējā eurozonas dalībvalstu pārstāvības sadrumstalotība SVF valdē, kur no 19 eurozonas dalībvalstīm divas ir pārstāvētas atsevišķi, bet pārējās ir sadalītas pa sešām dalībvalstu grupām 8 , SVF ietvaros mazina eurozonas pārstāvības iedarbīgumu. Eurozonas dalībvalstis, kuras ietilpst vienā dalībvalstu grupā kopā ar trešām valstīm, bieži vien nespēj nedz atbalstīt kopēju eurozonas nostāju, nedz parakstīt kopīgu eurozonas paziņojumu, jo attiecīgajā dalībvalstu grupā pastāv atšķirīgi viedokļi vai iekšēja vienošanās. Līdz ar to dalībvalstīm bieži vien nav iespēju paust vienotu nostāju par būtiskiem jautājumiem, tostarp par SVF kvotām, korekciju programmām, uzraudzību vai citiem politikas jautājumiem. Līdz ar to eurozonas pārstāvība ir nepietiekama, un tiek ierobežoti centieni paust vienotu nostāju un tādējādi arī iespējas virzīt vienotu eurozonas dienaskārtību un kopējas prioritātes.

Nepietiekama eurozonas kopējā pārstāvība

Patlaban nav īpaša eurozonas pārstāvja, kuram būtu oficiālas pilnvaras SVF valdē paust un aizstāvēt eurozonas politiku un intereses. Šo funkciju pašlaik īsteno EURIMF priekšsēdētājs 9 . Pašreizējā struktūrā nav ņemtas vērā pēdējo gadu ievērojamās izmaiņas eurozonas iekšējā pārvaldībā. Sadrumstalota pārstāvība un tas, ka eurozonai nav oficiāla pārstāvja, kam būtu nepārprotamas pilnvaras pārstāvēt eurozonu SVF valdē, ir pretrunā pieaugošajai uzmanībai, ko SVF pievērš eurozonai kopumā, ņemot vērā eurozonas aspektus attiecībā uz valsts uzraudzību un novērtējot eurozonas kopējo politiku, piemēram, makroekonomikas politikas pasākumu kopumu, finanšu nozares regulējuma reformu vai jautājumus saistībā ar banku savienību.

Pašlaik SVF valdē vienīgi ECB ir novērotājas statuss, un tā var piedalīties apspriedēs par tematiem, kas saistīti ar tās kompetenci monetārās politikas jomā. Tādēļ vēl ir iespējas stiprināt eurozonas pārstāvību, it īpaši izvirzot šim nolūkam eurozonas pārstāvi, kas paustu nostāju par eurozonai nozīmīgiem jautājumiem.

Nepietiekama koordinācija eurozonas mērogā

Eiropadomes 1998. gada sanāksmē Vīnē tika panākta vienošanās par eurozonas pārstāvību starptautiskā mērogā ekonomikas un monetārās savienības kontekstā, it īpaši ar SVF saistītos jautājumos.

Pašlaik koordinēšana notiek tikai Savienības mērogā, savukārt eurozonas mērogā konkrētas koordinācijas nav. Kopējas nostājas paušana SVF politikas jautājumos tiek koordinēta Ekonomikas un finanšu komitejā (EFK) un tās pastāvīgajā SVF lietu darba grupā (SCIMF). Šāda kopēja nostāja pēc tam tiek pārsūtīta dalībvalstu pārstāvjiem fondā (EURIMF) SVF valdes sanāksmju vajadzībām. Dalībvalstu pārstāvji tad var lemt par kopēja paziņojuma pieņemšanu. Tas tiek darīts regulāri attiecībā uz tādiem jautājumiem kā eurozonas uzraudzība un Savienības Finanšu sektora novērtēšanas programma. Tomēr tas nav standarts attiecībā uz citiem jautājumiem, kuros dalībvalstis tā vienojas katrā gadījumā atsevišķi. Koordinēta tiek arī nostājas paušana attiecībā uz eurozonas programmu valstīm un apspriešanos ar dalībvalstīm saskaņā ar IV sadaļu.

Pēdējo gadu laikā ir gūti ievērojami panākumi attiecībā uz koordināciju EURIMF priekšsēdētāja ievēlēšanā (2007. gadā papildus pilnveidojot šādas koordinācijas kārtību), EFK/SCIMF un EURIMF darba attiecību uzlabošanu un pilnveidotu EURIMF dalībnieku nostājas koordinēšanu attiecībā uz rīcības stratēģiju valdes sanāksmēs. Tomēr pašreizējais koordinācijas regulējums joprojām ir nepietiekams. Vairākos gadījumos koordinēšana attiecībā uz galvenajiem SVF izskatāmajiem jautājumiem ir bijusi nepietiekama vai dalībvalstis ir nolēmušas atbalstīt savu individuālo nostāju, nevis aizstāvēt Savienības kopējo nostāju. Tas mazina dalībvalstu spēju SVF ietvaros virzīt jautājumus par kopējām eurozonas interesēm.

4.    Virzība uz konsekventāku un iedarbīgāku eurozonas ārējo pārstāvību SVF ietvaros

Ņemot vērā SVF būtisko nozīmi pasaules ekonomikas un finanšu pārvaldībā, pašreizējos apstākļos ir nepieciešams stiprināt saskaņotību eurozonā un tās vienotas nostājas paušanu SVF ietvaros.

Nekavējoties būtu jānosaka un jāsaskaņo kārtība par konsekventāku un iedarbīgāku eurozonas ārējo pārstāvību SVF ietvaros, bet tā būtu jāīsteno pakāpeniski, lai visas iesaistītās puses – Savienības un starptautiskā mērogā – varētu veikt nepieciešamos juridiskos un institucionālos pielāgojumus.

Būtu jāparedz trīsdaļīga pieeja: i) eurozonas dalībvalstu koordinācijas stiprināšana; ii) uzlabota eurozonas pārstāvība SVF ietvaros un iii) vienota pārstāvība un viena vienīga balss visai eurozonai (pēc attiecīgiem nepieciešamiem SVF pārvaldības pielāgojumiem).

Lai gan šādā nostiprinātā eurozonas pārstāvībā galvenā uzmanība ir vērsta uz eurozonu, tās ietvaros ir jāuztur un pēc iespējas papildus jāattīsta arī koordinācija ar dalībvalstīm, kas neietilpt eurozonā, lai saglabātu vienotā tirgus un visas Savienības viengabalainību. Ir nepieciešama arī intensīvāka sadarbība ar citām SVF dalībvalstīm.

1) eurozonas dalībvalstu savstarpējās koordinācijas stiprināšana

a) Jāpilnveido pašreizējā eurozonas koordinācijas kārtība saistībā ar SVF. Dalībvalstis 2007. gadā vienojās sagatavot kopīgus eurozonas paziņojumus par jautājumiem, kas ir tieši un vienīgi saistīti ar eurozonas kopējo politiku. Šī vienošanās būtu jāstiprina un jāpaplašina, izklāstot prasības attiecībā uz sistemātiskiem kopīgiem paziņojumiem par visiem SVF politikas, uzraudzības un ar valstīm saistītiem jautājumiem, kas ir nozīmīgi eurozonai. Krīze liecina, ka ir ļoti svarīgi, lai eurozona paustu vienotu nostāju, it īpaši attiecībā uz SVF programmām, finansēšanas mehānismiem un krīzes pārvarēšanas politiku. Uzlabotas koordinācijas apstākļos eurozonas dalībvalstis varēs pieņemt valdei adresētus kopējos paziņojumus par plašāku tematu loku.

Pašreizējā koordinācijas kārtība un struktūras būtu jāmodernizē šādi:

1)    regulāru konsultāciju sistēmas izveide: Komisija un SVF veic sistemātisku informācijas un dokumentu apmaiņu, pamatojoties uz 1972. gadā noslēgtu nolīgumu. Komisijai ir nodoms minēto nolīgumu atjaunināt un lūgt, lai regulāru apspriežu regulējumā tiktu ņemts vērā pašreizējais stāvoklis kopīgo interešu jomās. No tā izriet, ka dokumenti, kurus darbinieki sagatavojuši par horizontāliem jautājumiem, kas attiecas uz eurozonu (piemēram, IV sadaļā paredzētie ziņojumi eurozonai un Savienības/eurozonas dalībvalstīm, finanšu sektora novērtēšanas programmas eurozonas dalībvalstīm, kā arī dokumenti saistībā ar Savienības un eurozonas programmu valstīm), tiek nosūtīti tai pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti izpilddirektoriem.

2)    koordinācijas infrastruktūras modernizēšana: EFK SVF lietu apakškomiteja (SCIMF) būtu jāpārveido par EFK apakškomiteju jautājumiem saistībā ar visām starptautiskajām finanšu institūcijām. Pašlaik ar SVF saistīti jautājumi, kas ir nozīmīgi eurozonai, tiek apspriesti tieši Eurogrupas jautājumu darba grupā. Būtu jāapsver iespēja izveidot SCIMF/EFK apakškomiteju, kuras sastāvā būtu vienīgi eurozonas dalībvalstis. Šāda “euro SCIMF” būtu padota Eurogrupas jautājumu darba grupai. Tāpat Vašingtonā līdztekus jau pastāvošajai ES EURIMF būtu jāizveido EURIMF eurozonas sastāvā.

3)    Briselē pastāvošās SVF lietu koordinācijas kārtības modernizēšana: Būtu jāpilnveido pašreizējā darba kārtība attiecībā uz SVF lietu koordināciju. Koordinācijas tvērums būtu jāpaplašina, lai tas aptvertu visus jautājumus, kas ir nozīmīgi eurozonai. Būtu jāievieš prasība sistemātiskāk pieņemt kopējos paziņojumus, nevis atsevišķu dalībvalstu paziņojumus. Šāda atjaunināšana varētu ietvert arī labāku plānošanu attiecībā uz koordināciju kopējas EURIMF/SCIMF darba programmas formā, arvien lielākas uzmanības pievēršanu SVF lietām EFK/Eurogrupas jautājumu darba grupas un ECOFIN/Eurogrupas dienaskārtībā un regulārākus EURIMF priekšsēdētāja ziņojumus EFK/Eurogrupas jautājumu darba grupai. Eurogrupai būtu jāpieņem kopīgi paziņojumi par SVF jautājumiem, kuriem būtiska ir eurozonas vienota politiskā nostāja.

4)    koordinācijas uzlabošana Vašingtonā: Izmaiņas darba metodēs Briselē būtu jāatspoguļo EURIMF darbībā Vašingtonā, piemēram: i) regulāras EURIMF sanāksmes par jautājumiem, kas ir nozīmīgi eurozonai, balstoties uz SVF darba programmu. Šādai plānošanai būtu arī jāpalīdz sniegt vadlīnijas darbam Briselē; ii) sistemātiski pieņemt kopīgus paziņojumus; iii) ja kopīgi paziņojumi nav iespējami, nodrošināt, ka kopīgas nostājas paušana par eurozonas kopējo politiku, piemēram, fiskālo un monetāro politiku, tiek izmantota atsevišķu dalībvalstu pieņemtos paziņojumos; iii) EURIMF dalībniekiem būtu jāvienojas vēl sistemātiskāk par kopēju stratēģiju rīcībai valdē. Dalībvalstīm būtu jāapņemas nepieļaut tādu viedokļu paušanu valdē, kuri ir savstarpēji pretrunīgi.

b) Ar SVF lietām saistītās eurozonas koordinācijas kārtība jāpilnveido, vienlaikus uzlabojot pārskatatbildību attiecībā pret Padomi un Eiropas Parlamentu. Pašreizējie paziņojumi, kas adresēti SVF pavasara un gada sanāksmēm, būtu jāaizstāj ar Eurogrupas paziņojumu. Eiropas Parlaments būtu pilnīgi jāinformē par minētajiem paziņojumiem.

2) eurozonas pārstāvības uzlabošana, pārveidojot SVF dalībvalstu grupu struktūru

Dalībvalstu grupas būtu pakāpeniski jāpārveido, izveidojot SVF dalībvalstu grupas, kurās ietilpst vienīgi eurozonas dalībvalstis. Šajā nolūkā darbs būtu jāsāk pēc iespējas drīz. Šāds solis stiprinātu eurozonas nostājas paušanu un darbības iedarbīgumu valdē. Tas arī palīdzētu eurozonai kļūt par vienu no galvenajiem dalībniekiem, kas formulē SVF politiku un stratēģiju. 

SVF ietvaros bieži vien vairāk kopīgu interešu ir ES dalībvalstīm un eurozonas dalībvalstīm nekā attiecībā pret citām SVF dalībvalstīm. Vienlaikus Savienība ir izveidojusi ļoti ciešu saikni ar vairākām Savienības kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm, ar kurām tai ir kopīgas intereses. Šī saikne būtu jāsaglabā, ņemot vērā SVF dalībvalstu grupu struktūras pārveidošanu.

Padomei būtu jāvienojas par kopēju sistēmu ar principiem virzībai uz to, lai Savienības un eurozonas dalībvalstis SVF ietvaros pārgrupētu, tādējādi dodot iespējas ciešākai sadarbībai:

1) 2010. gadā attīstītās Eiropas valstis apņēmās samazināt savu pārstāvību SVF valdē par divām izpilddirektoru vietām vēlākais līdz laikam, kad stāsies spēkā pirmo SVF valdes vēlēšanu rezultāti pēc 2010. gada kvotu reformas. Liela daļa no šīs apņemšanās jau ir izpildīta. Dalībvalstīm būtu jāievieš pārējās izmaiņas tādā veidā, kas ir atbilstošs mērķim – pārgrupēt dalībvalstis eurozonas dalībvalstu grupās un stiprināt pārstāvības saskaņotību.

2) Tiklīdz tiks ratificēta 2010. gada reforma, abas lielās dalībvalstis, kurām pašlaik vēl ir atsevišķa pārstāvība – Francija un Vācija – varētu atvērt savu dalībvalstu grupu citām Eiropas valstīm ar pienācīgu iesaistīšanos to pārvaldībā.

3) Vairākas Savienības un eurozonas dalībvalstis pašlaik ir apvienotas grupā kopā ar trešām valstīm, kurām bieži ir fundamentāli atšķirīgas intereses. Šīm dalībvalstīm vajadzētu censties iekļauties dalībvalstu grupās, kuru sastāvā ietilpst vienīgi dalībvalstis.

4) Eurozonas dalībvalstīm būtu jāpārgrupējas uz mazāku skaitu dalībvalstu grupu, kuru sastāvā ietilpst vienīgi eurozonas dalībvalstis. Turklāt visām dalībvalstīm vidējā termiņā būtu jācenšas pārgrupēties uz kopējām dalībvalstu grupām, ja iespējams, arī kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm.

5) Pēdējais solis būtu tas, ka eurozonas dalībvalstis kopīgi pārceltos uz vienu kopīgu dalībvalstu grupu, kā izklāstīts tālāk 3. iedaļā.

Dalībvalstīm būtu jāvienojas, ka tās Padomē apspriestu panākumus, kas gūti virzībā uz lielāku saskaņotību attiecībā uz eurozonas pārstāvību fondā pirms ikvienām SVF valdes vēlēšanām, t. i., ik pēc diviem gadiem. Turpmākas izmaiņas dalībvalstu grupu struktūrā būtu jāveic tādā veidā, lai palielinātu eurozonas pārstāvības saskaņotību.

3) virzība uz vienotu eurozonas pārstāvību

Papildus uzlabotai koordinācijai un dalībvalstu grupu pārkārtošanai Komisija šodien nāk klajā ar priekšlikumu par tiesību aktu, ar kuru ir paredzēts sasniegt vienotu eurozonas pārstāvību, lai iedarbīgāk veicinātu eurozonas interešu pārstāvēšanu SVF valdē. Tas atbilst piecu priekšsēdētāju ziņojumā paustajiem apsvērumiem par plašāku centralizētu koordināciju no Eurogrupas puses, veicinot un pārstāvot eurozonas un – nākotnē – arī eurozonas fiskālās iestādes intereses. Tiklīdz būs pabeigti nepieciešamie SVF pārvaldības pielāgojumi, būtu jāizveido viena vienota SVF dalībvalstu grupa, kurā būtu pārstāvētas vienīgi eurozonas dalībvalstis. Komisija ierosina 2025. gadu kā termiņu šādas vienotas pārstāvības izveidei.

Iesniedzot savu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka pasākumus, lai izveidotu vienotu eurozonas pārstāvību SVF ietvaros, kas iesniegts kopā ar šo paziņojumu, Komisija ierosina modeli, kurā ES dalībvalstis joprojām būtu atsevišķas SVF dalībvalstis. Līdz ar to katra eurozonas dalībvalsts saglabās savas tiesības, citstarp tiesības saņemt SVF aizdevumus.

Vienotai eurozonas pārstāvībai būtu nepieciešami i) noteikumi attiecībā uz eurozonas dalībvalstu grupas vai grupu iekšējo pārvaldību un ii) koordinācijas mehānisms attiecībā uz nostājas formulēšanu SVF valdē eurozonas uzdevumā. Tas varētu balstīties uz modernizētām struktūrām Briselē, tostarp Eurogrupas un Eurogrupas jautājumu darba grupas ietvaros.

Komisija ierosina, ka līdz vienas vienotas eurozonas dalībvalstu grupas ieviešanai valdē attiecībā uz eurozonu tiktu nodrošināts novērotājas statuss. Eurozonas, kuru valdē pārstāv tādas eurozonas dalībvalsts pārstāvis, kas jau piedalās valdē, novērotājas statuss, ko atbalsta Komisija un Eiropas Centrālā banka, atbilstoši atspoguļotu eurozonas lomu pasaules ekonomikā un izmaiņas ekonomikas un finanšu politikas pārvaldībā, kas notikušas kopš krīzes. Tas dotu iespēju eurozonas pārstāvim oficiāli pārstāvēt eurozonu SVF valdes sanāksmēs, kurās tiek apspriesta eurozonas politika, palielināt eurozonas atpazīstamību un uzlabot eurozonas kā svarīga globāla ekonomikas dalībnieka starptautisko profilu. Šāda eurozonas pārstāvība no pašreizējās kārtības atšķiras ar konkrētām pilnvarām, kas tiktu piešķirtas vienīgi kopējam eurozonas pārstāvim, kad viņu ievēlētu Eurogrupa. Pašlaik EURIMF priekšsēdētājs pārstāv visu Savienību, un viņu ievēl ES izpilddirektori Vašingtonā. Pēc šā pasākuma tiktu slēgts jauns līgums ar SVF par informācijas apmaiņu un konsultācijām.

5.    Pārstāvība citos starptautiskos forumos, it īpaši attiecībā uz banku savienībai nozīmīgiem jautājumiem

Kā izklāstīts 2. iedaļā, lai gan Savienības un/vai eurozonas pārstāvji papildus SVF piedalās arī citos forumos, tas ne vienmēr ir nodrošinājis, ka tiek pausta vienota eurozonas nostāja. Eurozonas intereses īpaši iedarbīgi tiek pārstāvētas tad, kad nostājas iepriekš ir tikušas labi saskaņotas, taču praksē tas ne vienmēr ir tā. Tādēļ Komisija strādās pie tā, lai turpinātu uzlabot koordināciju visos starptautiskajos forumos, it īpaši jomās, kurās EMS ir tikusi vēl vairāk padziļināta, piemēram, attiecībā uz jautājumiem, kas nozīmīgi banku savienībai.

Komisija strādās kopā ar dalībvalstīm, lai nākamo mēnešu laikā izveidotu uzlabotus mehānismus, lai koordinētu nostājas attiecībā uz Finanšu stabilitātes padomi un vajadzības gadījumā attiecībā uz citām attiecīgajām standartizācijas struktūrām, attiecībā uz eurozonu un, ja vien iespējams, Savienību kopumā. Šādi mehānismi varētu ietvert, piemēram, stingrāku apņemšanos ievērot kopējās nostājas, kas pieņemtas attiecīgos ES koordinācijas forumos, regulārās apspriedēs par nostājām un koordinācijas jautājumiem attiecīgo uzraudzības vai politisku lēmumu pieņemšanas struktūru augstākajā līmenī, gan pirms, gan pēc būtiski svarīgām starptautiskām sanāksmēm.

6.    Secinājumi

Eurozonas ārējā pārstāvība būtu jānostiprina, lai dotu eurozonai iespēju aktīvāk un atsevišķi darboties starptautiskajās institūcijās un forumos. Balstoties uz sasniegto eurozonas iekšējās pārvaldības stiprināšanu, tas liecinātu par svarīgu soli virzienā uz eurozonas ietekmes palielināšanu pasaules ekonomikā. Tas dotu eurozonai iespēju piedalīties topošo starptautiskās finanšu arhitektūras noteikumu izstrādē, kā arī veicināt ekonomikas un monetārās savienības ārējās dimensijas pabeigšanu.

Kā izklāstīts iepriekš, šajā paziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta SVF, attiecībā uz kuru būtu jāveic pirmie pasākumi, lai stiprinātu eurozonas ārējo pārstāvību. 

Šajā nolūkā Komisija aicina Padomi pieņemt lēmumu, ar ko nosaka pasākumus, lai, vēlākais, līdz 2025. gadam izveidotu vienotu eurozonas pārstāvību SVF ietvaros; panākt jaunu vienošanos par koordināciju eurozonā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar SVF, tostarp par pārskatatbildību un vienošanos par kopīgu sistēmu, kas dotu iespēju pārkārtot eurozonas dalībvalstu grupas un noteikt principus, lai īstenotu atteikšanos diviem izpilddirektoru amatiem no 2010. gada SVF kvotu un pārvaldības reformas, un pārveidot SCIMF par pilnvērtīgu EFK apakškomiteju par visām starptautiskajām finanšu institūcijām Briselē, tostarp ar dalībvalstu grupu, kuras sastāvā ietilpst vienīgi eurozonas dalībvalstis, un tas pats attiektos arī uz EURIMF Vašingtonā.

Komisija turpinās darbu, lai vēl vairāk uzlabotu koordināciju visos starptautiskajos forumos. Konkrētāk, tā pievērsīsies jomām, kurās EMS ir tikusi padziļināta vēl vairāk. Komisija strādās kopā ar dalībvalstīm, lai nākamo mēnešu laikā izveidotu uzlabotus mehānismus, lai koordinētu nostājas attiecībā uz Finanšu stabilitātes padomi un vajadzības gadījumā attiecībā uz citām attiecīgajām institūcijām, kas izstrādā standartus, attiecībā uz eurozonu un, ja iespējams, Savienību kopumā.

Lai uzraudzītu gūtos panākumus un apzinātu nepieciešamību veikt papildu uzlabojumus, Komisija regulāri ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija arī izvērtēs situāciju šajā jomā, iepazīstinot ar savu balto grāmatu pirms EMS pabeigšanas 2. posma 2017. gada pavasarī, kā paredzēts piecu priekšsēdētāju ziņojumā.

1. tabula: Pārskats par Savienības un eurozonas pārstāvību attiecīgajās starptautiskajās finanšu institūcijās

(1) Savienības sastāvs, kad Savienība saskaņā ar Līgumiem (sk. LESD VIII sadaļas 4. nodaļu) savu kompetenci īsteno vienīgi attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

(2) http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-318_nl.htm  . 

(3) http://www.consilium.europa.eu/european-council/pdf/Treaty-on-Stability-Coordination-and-Governance-TSCG/ Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, 2012. gada 1. februāris: .

(4) http://ec.europa.eu/archives/commission_2010-2014/president/news/archives/2012/11/pdf/blueprint_en.pdf Plāns padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei” (A Blueprint for a deep and genuine economic and monetary union), COM(2012) 777, 30.11.2012,.

(5) http://ec.europa.eu/priorities/economic-monetary-union/docs/5-presidents-report_lv.pdf Piecu priekšsēdētāju ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, 2015. gada 22. jūnijs, ".

(6) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+TA+P7-TA-2011-0457+0+DOC+PDF+V0//EN Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūcija par pasaules ekonomikas pārvaldību (2011/2011(INI)), .

(7) http://www.unbrussels.org/images/pdf/2011/A_RES_65_276.pdf  .

(8) Katru SVF dalībvalstu grupu (constituency) SVF valdē pārstāv viens izpilddirektors. Starptautiskās monetārās un finanšu komitejas struktūra ir tāda pati kā valdei ar tās 24 dalībvalstu grupām.

(9) Kopš 2007. gada 1. jūlija visu ES dalībvalstu pārstāvji SVF vienprātīgi uz diviem gadiem ievēl EURIMF priekšsēdētāju – neatkarīgi no tā, kura valsts attiecīgajā laikposmā ir ES Padomes prezidentvalsts. Priekšsēdētāja uzdevumos ietilpst EURIMF sanāksmju sagatavošana un vadīšana, saskaņotas Savienības/eurozonas nostājas paušana un prezidentvalsts paziņojumu sniegšana valdes sanāksmēs, kā arī koordinēšana ar SVF vadību. Tomēr jāņem vērā, ka par EURIMF priekšsēdētāju ievēlētā izpilddirektora galvenā funkcija joprojām ir savas dalībvalstu grupas pārstāvība.