EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 26.11.2015
COM(2015) 580 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu (Ūmeo un Rīga) ex post novērtējums
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu (Ūmeo un Rīga) ex post novērtējums
1.Ievads
Šis ziņojums tiek iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmuma Nr. 1622/2006/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta” no 2007. līdz 2019. gadam
, 12. pantu, kurš paredz, ka Komisija katru gadu nodrošina ārēju un neatkarīgu novērtējumu par iepriekšējā gada pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsēta" rezultātiem un iesniedz ziņojumu par šo novērtējumu citām ES iestādēm.
Šajā ziņojumā izklāstīta Komisijas nostāja par galvenajiem secinājumiem un ieteikumiem, kas pausti abu 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu ārējā novērtējumā
.
2.Rīcības priekšvēsture
2.1.ES rīcība pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta” (EKG)
Sākotnējais projekts “Eiropas kultūras galvaspilsēta” starpvaldību mērogā tika uzsākts 1985. gadā
. Pamatojoties uz šo pieredzi, ar Lēmumu Nr. 1419/1999/EK
tika noteikta Kopienas rīcība pasākumam “Eiropas kultūras galvaspilsēta” no 2005. līdz 2019. gadam. Dalībvalstis tika sarindotas hronoloģiskā secībā, nosakot tiesības rīkot pasākumu attiecīgajā gadā.
Lēmumu Nr. 1419/1999/EK aizstāja ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK, kurā tika saglabāts dalībvalstu hronoloģiskās secības princips, bet vēl sīkāk tika aprakstīti rīcības mērķi un ieviesta jauna atlases un uzraudzības kārtība.
Saskaņā ar šo lēmumu EKG vispārējie mērķi ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību, un to kopīgās iezīmes, kā arī veicināt labāku savstarpēju saprašanos Eiropas pilsoņu vidū. EKG jācenšas veicināt sadarbību starp kultūras organizācijām, māksliniekiem un pilsētām Eiropā, veicināt tādu pilsoņu līdzdalību, kas dzīvo pilsētā un tās apkārtnē, vienlaicīgi palielinot ārzemēs dzīvojošo pilsoņu interesi, un būt ilgtspējīgam, un iekļauties pilsētas ilgtermiņa kultūras un sociālajā attīstībā.
2.2.2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu atlase un uzraudzība
Saskaņā ar Lēmumu Nr. 1622/2006/EK tiesības rīkot pasākumu "Eiropas kultūras galvaspilsēta" 2014. gadā tika piešķirtas Zviedrijai un Latvijai.
Paralēli konkursus pārvaldīja attiecīgās iestādes divās dalībvalstīs. Atlase notiek divos posmos: priekšatlases posms (kandidātpilsētu saraksts tiek samazināts), kam seko atlases posms (priekšatlasē atlasīto kandidātu saraksts tiek samazināts līdz vienam kandidātam). Atlases žūrija, kuras sastāvā ir trīspadsmit locekļi, no kuriem sešus ieceļ attiecīgā dalībvalsts un pārējos septiņus — Eiropas iestādes, izskata piedāvājumus no kandidātpilsētām, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti minētajā lēmumā.
Katrā no šīm divām dalībvalstīm pieteicās četras pilsētas, no kurām Zviedrijā tika atlasītas divas un Latvijā — trīs
. Visbeidzot, 2009. gada septembrī žūrija ieteica Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu piešķirt Ūmeo un Rīgai.
2010. gada maijā Eiropas Savienības Ministru padome oficiāli izraudzīja abas pilsētas par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.
Pēc to izvirzīšanas Ūmeo un Rīga tika pakļautas uzraudzības pasākumiem: progresu pilsētu sagatavošanās darbos uzraudzīja un vadīja kolēģija, kuras sastāvā bija septiņi neatkarīgi eksperti, ko iecēla Eiropas iestādes, un kura pārbaudīja arī atbilstību programmai un to, vai tiek pildītas saistības, uz kā pamata pilsētas tika atlasītas. 2011. gada novembrī un 2013. gada aprīlī Ūmeo un Rīga apmeklēja divas Komisijas sasauktas oficiālas uzraudzības sanāksmes. Uzraudzības process beidzās ar žūrijas ieteikumu Komisijai 1,5 miljonu euro vērto Melina Merkuri vārdā nosaukto balvu piešķirt gan Ūmeo, gan Rīgai.
3.Ārējais novērtējums
3.1.Novērtēšanas noteikumi
Novērtējums izskata to, kā tika īstenoti abi 2014. gada EKG pasākumi visā to norises ciklā, sākot no to agrīnās uzsākšanas, līdz ilgtspējas un pieredzes tālāknodošanas iespējām, un aplūko pasākuma rīkošanas ietekmi abās pilsētās. It īpaši tiek novērtēts pasākumu būtiskums, lietderība, efektivitāte un ilgtspēja, izdarīti individuāli un vispārēji secinājumi par abiem EKG pasākumiem, un aplūkota ietekme uz nākotnes EKG titulpilsētām.
Ārējais novērtējums tika veikts pirms stājās spēkā Labāka regulējuma pamatnostādnes.
3.2.Izvēlētās pieejas metodoloģija un ierobežojumi
Šāds novērtējums un tā metodoloģija tika izstrādāti, lai apmierinātu lēmuma standarta prasības un palīdzētu veidot detalizētāku izpratni par rīcības izpildi un sasniegumiem. Jo īpaši tā ir iespēja atskatīties uz iepriekšējo gadu, lai uzsvērtu gūtās mācības un ieteikumus tālākai nodošanai, pamatojoties uz pieredzi divās uzņemošajās pilsētās.
Intervences loģika, ko vērtētājs izmantoja attiecībā uz iepriekšējiem 2007. - 2012. EKG gada novērtējumiem, balstījās uz mērķu hierarhiju, kas atbilst lēmumam.
Lai rezultāti būtu salīdzināmi ar iepriekšējiem novērtējumiem, metodikas pamatā ir vienota pieeja arī attiecībā uz pierādījumu vākšanu un analīzi. Abas pilsētas tika vērtētas individuāli, pamatojoties uz primārajiem datiem, kas tika savākti uz vietas vai kurus sniegusi katra EKG, kā arī ņemot vērā vairāku sekundāro avotu datu analīzi.
Primāro datu avoti ietvēra intervijas, kas tika veiktas katras pilsētas divu vizīšu apmeklējuma laikā vai pa telefonu, kā arī izmantojot tiešsaistes aptauju Rīgā. Interviju mērķis bija iegūt dažādus viedokļus par katru EKG, tostarp uzzināt vadības komandas, vietējā un valsts līmeņa lēmumu pieņēmēju, kā arī galveno kultūras organizāciju viedokli, dažādo EKG pasākuma īstenošanā iesaistīto partneru viedokli un atlasīt tās organizācijas, kas vada vai piedalās EKG projektos.
Sekundāro datu avoti ietvēra informāciju no sākotnējiem EKG pieteikumiem, pētījumus un ziņojumus, ko bija sagatavojušas vai pasūtījušas EKG, pasākumu programmas, reklāmas materiālus un tīmekļa vietnes, statistikas datus par kultūru un tūrismu un EKG sniegtos kvantitatīvos datus par finansēm, darbībām, sasniegumiem un rezultātiem.
Tāpat kā visos iepriekšējos EKG ex post novērtējumos Komisija uzskata, ka šī metodoloģija ir piemērota, lai izstrādātu ziņojumu, kas kalpotu par pietiekami stabilu bāzi, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus par EKG darbības rezultātiem.
Tomēr nav konkrētu pierādījumu par ieguvumiem un EKG ietekmi abās pilsētās, kā iemesls daļēji ir novērtēšanai paredzētā laika trūkums un budžeta ierobežojumi. Tā rezultātā ziņojuma secinājumi lielākā mērā balstās uz dažādo programmā iesaistīto ieinteresēto personu uzskatiem un viedokļiem nekā uz (ierobežotiem) pieejamiem kvantitatīviem datiem.
No otras puses, lielākā daļa kvalitatīvo pierādījumu, kas ir tiešsaistes aptauju un interviju rezultātu veidā, attiecas tikai uz tieši iesaistītajām personām un tiem, kuri kaut kāda veidā gūst labumu no programmas.
Turklāt daži no nospraustajiem mērķiem ir arī plaši un grūti izmērāmi, un šajā novērtējumā būtu pāragri vērtēt ilgtermiņa ietekmi. Tādējādi liela daļa pierādījumu ir vērsta uz sasniegumiem un rezultātu, vai arī jaunām, augstāka līmeņa priekšrocībām, nevis tieši uz pamatietekmi, kam ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai īstenotos. Lai labāk izprastu šo ietekmi, abām pilsētām būtu ieteicams veikt garenvirziena novērtējumu, lai pamatotu EKG pasākumā izlietoto publisko izdevumu lietderību no kultūras, sociālā un ekonomiskā viedokļa, turklāt secinājumu pamatošanā izmantojot plašākus novērtējošus datus.
Šādus ierobežojumus, kas jau bija noteikti Komisijas dienestu darba dokumentā, kurš bija pievienots Komisijas lēmuma priekšlikumam, ar ko izveido Savienības rīcību “Eiropas kultūras galvaspilsētas” no 2020. līdz 2033. gadam, Komisija pilnībā apzinās un atzīst. Lai labotu šo situāciju, Komisijas priekšlikums un uz tā pamata pieņemtais lēmums paredz, ka pašām pilsētām ir lielākas iespējas iegūt primāros datus par pasākuma ietekmi, spēlējot galveno lomu novērtēšanas procesā.
Ņemot vēra iepriekš minēto, ir iepriecinoši redzēt, ka Ūmeo (un mazākā mērā Rīga) ir veikušas pētījumus, lai labāk izprastu EKG ietekmi uz kultūras iestādēm un vietējiem iedzīvotājiem, kā arī starptautiskā dimensijā un ekonomikā.
Lai gan trūkst pārliecinošas informācijas un citu neatkarīgu pierādījumu, uz kā balstīt pārliecinošus secinājumus par efektivitāti un ietekmi, Komisija uzskata, ka novērtējuma pamatošanai izmantotie dati un pierādījumi ir pietiekami, lai varētu sniegt vispārējos izvērtējumus un novērtējuma secinājumus, kuri sniegtu kopumā pareizu un pilnīgu priekšstatu par abām 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.
4.Vērtētāju konstatējumi
Novērtējums apstiprina, ka daudzi secinājumi no iepriekšējiem ziņojumiem, un, jo īpaši tie, kas attiecas uz EKG vispārējo lietderību, efektivitāti un rezultativitāti, joprojām ir spēkā. Šie konstatējumi pēc iespējas tika daļēji papildināti ar jaunu informāciju, kas tika apkopota 2014. gada novērtējuma laikā. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība tiek pievērsta šiem jaunajiem elementiem.
4.1.EKG rīcības atbilstība un abas 2014. gada EKG
Pēc vērtētāja domām abas rīkotājpilsētas EKG uztvēra vairāk kā kultūras pasākumu, kas stiprina to kultūras piedāvājumu un padara to starptautisku, kā arī veicina kultūras daudzveidību un Eiropas kopējās kultūras īpatnības, nevis kā ekonomisku vai sociālu programmu. Ziņojumā secināts, ka tādēļ EKG ir ļoti nozīmīgs pasākumus saistībā ar LESD 167. pantu attiecībā uz Savienības ieguldījumu “dalībvalstu kultūras uzplaukumā”.
Tomēr ziņojumā tiek uzsvērts, ka Ūmeo un Rīga arī izmantoja savu EKG statusu, lai risinātu savas pilsētas attīstības stratēģijas citus aspektus. Tā rezultātā daudzi no 2014. gadā rīkotajiem pasākumiem bija ļoti nozīmīgi abu pilsētu vispārējā politiskajā darba kārtībā, kā arī attiecībā uz virknei ES līmeņa prioritāšu un mērķu citās politikas jomās, neskaitot kultūru, piemēram, pilsētu un reģionālās attīstības, nodarbinātības, uzņēmējdarbības, tūrisma, kā arī vispārējās sociālās kohēzijas politikas jomā.
4.2.Pārvaldības un kontroles efektivitāte un īstenošanas spējas
Novērtējumā tika izvērtētas pilsētu programmas īstenošanas spējas un EKG pārvaldības un kontroles efektivitāte, un tika secināts, ka EKG pasākumu vajadzībām izveidotie īstenošanas mehānismi kopumā abās pilsētās darbojās labi.
“Ūmeo 2014” īstenoja Ūmeo pilsētas pašvaldības darba grupa. Ziņojumā tika uzsvērts, ka jau no paša sākuma darba grupa saņēma spēcīgu politisku atbalstu, jo titulgadu bija paredzēts izmantot kā līdzekli vietējās politikas mērķu (gan kultūras, gan citu) sasniegšanai, kas ļāva uzstādīt skaidrus mērķus. Vadības struktūras svarīgākais elements bija “atvērtās pieejas” izmantošana, kas balstās uz jaunradi un līdzdalību. Savā būtībā šī pieeja uzstādīja plašu tematu un kritēriju kopumu programmai un pēc tam aicināja kultūras pakalpojumu sniedzējus un citas ieinteresētās personas pašiem “aizpildīt” programmu. Kopumā ziņojumā tiek uzskatīts, ka “Ūmeo 2014” pārvaldība darbojās labi, pat ja galīgā darba grupa tika izveidota salīdzinoši vēlu izstrādes posmā un varēja būt iesaistīta jau agrākā posmā, lai ļautu daudz agrāk attīstīt kultūras programmas saturu.
Lai koordinētu EKG rīcības piemērošanu un attīstības stadijas, Rīgas pilsētas dome izveidoja neatkarīgu organizāciju, nodibinājumu “Rīga 2014”. To vadīja bijušais pilsētas domes Kultūras departamenta vadītājs. Saskaņā ar ziņojumu šis modelis, kas nav unikāls citu iepriekšējo EKG ziņā, izrādījās vispiemērotākais īstenošanai, jo samazināja administratīvo slogu, izvairījās no dažām birokrātiskām procedūrām, kas attiecās uz valsts vai pašvaldības institūcijām valstī, un nodrošināja zināmu neatkarības pakāpi, lai EKG programma varētu tikt izstrādāta “brīvi”, bez ievērojamas ārējās ietekmes. Ziņojumā tiek pozitīvi uzsvērta arī administratīvās komandas un visu politisko struktūru sniegtā atbalsta stabilitāte visā projekta ciklā.
Abi EKG projekti tika izstrādāti un izpildīti grūtos ekonomiskos apstākļos gan pilsētas, gan nacionālā līmenī, un tādēļ finanšu efektivitāte bija būtisks aspekts to plānošanā un īstenošanā. Lai gan Ūmeo un Rīgas (attiecīgi 45,6 miljoni eiro un 27,3 miljoni eiro) kultūras programmām pieejamo resursu līmeņi bija atšķirīgi, tie abi apliecināja, ka veiksmīgs EKG projekts var tikt sniegts arī, ja šīs programmas budžets ir relatīvi neliels un laikā, kad resursi ir ierobežoti.
Ziņojums liecina, ka abas EKG darbojās ar valsts, nevis privātā sektora finansējumu. Tas uzsver, ka nevienai no pilsētām neizdevās radīt privātā sektora ienākumus tādā apjomā, kādā tie bija sākotnēji norādīti iesniegtajos pieteikumos, un privātā sektora finansējums veidoja mazāk nekā 10 % no abu EKG kopējā budžeta. Lai gan EKG, visticamāk, vienmēr būs lielā mērā atkarīga no valsts budžeta, ir vērts atzīmēt, ka 2014. gada rīkotājpilsētām neizdevās panākt progresu privātā sektora finansējuma piesaistīšanā, izmantojot tiešo atbalstu, sponsorēšanu vai reklāmu. Pēc vērtētāju domām, tas ir daļēji saistīts ar pašreizējo ekonomisko situāciju, un ir cerība, ka, uzlabojoties ekonomiskajiem apstākļiem, paļāvība uz valsts budžeta līdzekļiem, kas virza uz priekšu EKG pasākumus, piedzīvos pozitīvas pārmaiņas.
4.3.Kultūras darbību un kultūras un mākslas satura izstrādes efektivitāte
Kaut arī trūkst visaptverošu datu par rezultātiem un ietekmi, novērtējumā tika secināts, ka abas pilsētas 2014. gadā ir sniegušas ārkārtīgi lielu skaitu kultūras pasākumu (kopumā gandrīz 500 Rīgā ar devīzi “Force majeure” un mazliet pāri 1000 Ūmeo ar devīzi “Ziņkārība un entuziasms”)
. Lai gan ir grūti pierādīt to, cik daudz papildus kultūras tika piedāvāts abās pilsētās 2014. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, daudzi no tiem, kas piedalījās vērtējumā, lēsa, ka tās esot bijis “vismaz divreiz vairāk”.
Abām EKG izdevās izveidot arī plašu kultūras programmu, kurā ietilpa ļoti dažādu kultūras žanru sniegumi, kas tika piedāvāti visa gada garumā un bieži vien dažādās pilsētas daļās un pat ārpus tās. Tās optimāli izmantoja gada garumā pieejamās iespējas, izstrādājot kultūras programmas, kuras nebija nedz konservatīvas, nedz piesardzīgas, ar kultūras pasākumiem, kas bija lielāki un novatoriskāki nekā līdz šim. Lai gan abas pilsētas piedāvāja plašu spektru liela mēroga un “šarmantu” pasākumu, tās ietvēra arī daudzus mazākus kultūras pasākumus, kas arī tika uzņemti ar atzinību.
Pēc vērtētāja domām abu EKG māksliniecisko kontroli un kultūras programmu izstrādes pārvaldību veica pieredzējuši un uzticami profesionāļi, kuriem bija reāla un padziļināta izpratne par pilsētu kultūras programmu. Šīs mākslinieciskās zināšanas lielā mērā bija atrodamas arī pašās koordinācijas struktūrās (kā arī projektos), kas veica daudz vairāk nekā tikai rezultātu un budžetu pārvaldību un uzraudzību.
4.4.Eiropas dimensijas veicināšanas efektivitāte
Ziņojumā tiek lēsts, ka 2014. gada Ūmeo kultūras programma bija eiropeiskāka nekā pilsētas kultūras piedāvājums iepriekšējos gados. Tā pamatā bija visaptveroša koncepcija par Ūmeo kā “Eiropas mājas ziemeļu istabu” un Ūmeo kā vietu robežu šķērsošanai un ilgtermiņa sadarbībai Lapzemes zonā, kas ietver Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Krievijas ziemeļu daļu. Šīs visaptverošās koncepcijas ietvaros tika izpētītas vairākas konkrētas tēmas, tostarp dažas saistībā ar kultūru, zemēm un sāmu tautas — Skandināvijas ziemeļu reģionu pirmiedzīvotāju — identitāti. Pēc sāmu kalendāra astoņām sezonām veidotā kultūras programma pētīja un uzsvēra sāmu kultūru visos tās izpausmes veidos, kā, piemēram, klinšu mākslā, amatniecībā, apģērbā.
Turklāt EKG ļāva Ūmeo palielināt kultūras piedāvājumu Eiropas un starptautiskajā dimensijā, sadarbojoties ar dažiem starptautiskiem māksliniekiem, kas tika īpaši uzaicināti vai angažēti radīt vai līdzproducēt pasākumus, darbus un izstādes. Kopumā 195 projektos bija sastopama kaut kāda veida sadarbība ar māksliniekiem vai citām kultūras iestādēm no citām (galvenokārt Eiropas) valstīm.
Visbeidzot, pēc vērtētāja domām, neraugoties uz ziemeļu ģeogrāfiskās izolētības problēmu, “Ūmeo 2014” maksimāli izmantoja EKG statusu savos centienos piesaistīt Eiropas publiku pilsētai un “atzīmēt sevi kartē”, pateicoties mārketingam un saziņas pasākumiem. Šajā sakarā ziņojums min tūres “Caught by [Umeå]” pozitīvos sasniegumus, tās ietvaros vēl pirms titulgada atklāšanas pilsētas pārvaldītāji un kultūras nozares pārstāvji dibināja tiešu kontaktu ar publiku vairākās dažādās Eiropas pilsētās, lai tādā veidā piesaistītu skatītājus Ūmeo. Turklāt laikā no 2013. līdz 2014. gadam rezervēto diennakšu skaits visās tūristu mītnēs pieauga par 24 %.
No ziņojuma ir secināms, ka attiecībā uz Rīgu Eiropas dimensija izpaudās kā virkne dažādu pasākumu un aktivitāšu. Tajā skaitā bija projekti, kas uzsvēra Eiropas kopīgās tēmas, piemēram, tādas, kas ir saistītas ar Pirmo pasaules karu vai bijušo VDK ēku, vai tādas, kas atbalsta apmaiņu un citas mobilitātes programmas dažādās ES dalībvalstīs. Šajā sakarā iegūtie dati liecina, ka 40 % no visiem EKG projektiem bija saistīti ar starptautisko dimensiju, t. i., tajos iesaistītie ārvalstnieki (no kuriem vairākums bija no Eiropas) piedalījās projektu īstenošanā, piemēram kā izpildītāji, mākslinieki, un pasākumu organizētāji.
EKG tika uzskatīts arī par tikšanās vietu un iespēju starptautiski atzītiem māksliniekiem apvienoties un sadarboties dažādos projektos.
Attiecībā uz pilsētas atpazīstamības uzlabošanu starptautiskā mērogā (svarīga EKG projekta motivācija ) “Rīga 2014” rādīja neviennozīmīgus rezultātus. Ārvalstu tūristu skaits, kas ieradās Latvijā, 2014. gada pirmajā pusē palielinājās par 18,9 %, un EKG Rīgā tika minēta 2800 publikācijās (no kurām 98 % bija pozitīvas), taču šķiet, ka mazāk nekā 2 % no publikas ieradās no ārvalstīm.
4.5.Pilsoņu iesaistīšanas un informēšanas efektivitāte
Novērtējumā kā būtisks aspekts saistībā ar efektivitāti abās pilsētās ir aplūkots tas, kā EKG statuss palīdzēja paplašināt kultūras pievilcību un pieejamību tām sabiedrības grupām un pilsētas rajoniem, kuros bez EKG šāda piekļuve kultūrai nepastāvētu.
Šajā ziņā abas programmas bija ļoti proaktīvas un cītīgi strādāja, lai nodrošinātu tādu kultūras satura klāstu, kas uzrunātu plašu un daudzveidīgu publiku, piedāvājot izrādes un aktivitātes, ko varētu klasificēt kā populāras, alternatīvas un novatoriskas. Aptuveni secināts, ka attiecīgi 71 % un 76 % iedzīvotāju Ūmeo un Rīgā apmeklēja EKG pasākumu, kamēr kopumā 1,6 miljoni cilvēku piedalījās EKG aktivitātēs Latvijas galvaspilsētā. Projekta iniciatori tika mudināti mērķēt uz nepietiekami pārstāvētām grupām, daudzas aktivitātes notika netradicionālās vietās ārpus pilsētas centra, un tika doti skaidri norādījumi (tostarp semināru laikā vai pamatnostādņu veidā) par to, kā vislabāk palielināt līdzdalību.
Turklāt abu pilsētu attīstības pasākumi bija iekļaujoši un pārredzami — atklātajos uzaicinājumos iesniegt projektu idejas izmantoja pieeju “no apakšas uz augšu”, lai projektu avots būtu kultūras aprindas, nevis stratēģiskie plānotāji. Ūmeo iepriekš minētā atvērtā pieeja izrādījās ļoti efektīvs instruments, lai sniegtu vietējai kultūras nozarei un lielai sabiedrības daļai vērā ņemamu iespēju izstrādāt un īstenot kultūras programmu tādā veidā, kas bija gan autentisks, gan ticams. Tomēr, pēc vērtētāja domām, šī pieeja ir piemērota tikai tādām pilsētām, kas ir vērstas uz jaunradi un starptautisko sadarbību, un tad, ja pastāv arī savstarpējā uzticība un vienprātība.
Ziņojumā tiek pausts uzskats, ka projektam “Rīga 2014” veiksmīgi izdevās izplatīt kultūras programmas aktivitātes un priekšrocības visā pilsētā, kā arī starp tiem iedzīvotājiem un pilsētas rajoniem, kam parasti ir pieejams ierobežots kultūras pasākumu piedāvājums. Vesela programmas daļa (“Ceļu karte”) tika veltīta sadarbībai ar organizācijām un personām, kuras dzīvo šajos rajonos. Pēc vērtētāja domām, veids, kā šādas grupas tika iesaistītas lemšanā un uzklausītas, lai panāktu, ka tās ietekmē, nodrošina un izbauda kultūras programmu, ir lielākais panākums. Ziņojumā par ļoti pozitīvu sasniegumu tiek uzskatīts fakts, ka “Rīga 2014” ir palīdzējusi veicināt pieeju “no apakšas uz augšu” EKG programmas izstrādē un īstenošanā valstī, kurā šāda pieeja līdz šim gandrīz nekad nav izmantota.
4.6.Ekonomikas un pilsētattīstības efektivitāte, kā arī ietekme uz tūrismu
Saskaņā ar novērtējumu liecības par EKG ietekmi uz pilsētu kopumā nav pamatotas ar pierādījumiem.
Tomēr ziņojumā secināts, ka, ciktāl tas attiecas uz Ūmeo, veiksmīgo EKG rīkošanu var attiecināt uz vietējo ieinteresēto personu ambīcijām radoši pārveidot un mainīt savu pilsētu par izaugsmes centru un kultūras galamērķi. Vērtētāja savāktie pierādījumi liecina, ka EKG ir devusi būtisku ieguldījumu šo ieceru sasniegšanā, proti, sniedzot stimulu pabeigt dažus nozīmīgus ieguldījumus kultūras infrastruktūrā un radot starptautisku ieinteresētību pilsētā.
Lai gan “Ūmeo 2014” panākumi ir ārkārtīgi svarīgi pilsētai un tās attīstībai, tie ļoti lielā mērā tika gūti tāpēc, ka “Ūmeo 2014” bija daļa no plašākas pilsētas attīstības stratēģijas. “Ūmeo 2014” nebija ne pilsētas attīstības katalizators, ne tās beigu punkts. Pilsētas šībrīža kultūras piedāvājumus atspoguļo izaugsmi vairāku desmitgažu laikā un jo īpaši universitātes un no tās atkarīgo nozaru ekspansiju.
Rīgā galvenā uzmanība EKG ietvaros tika pievērsta tieši programmas kultūras saturam, nevis to infrastruktūras projektu vai citu fizisku uzlabojumu veikšanai pilsētā, kas saistīti ar kultūru vai plašāku sabiedrisko jomu. Tas nozīmēja, ka programma īsti netika uzskatīta par virzītājspēku fizisku uzlabojumu veikšanai pilsētā. Daži tuklāt uzskatīja, ka projektam “Rīga 2014” nav bijis acīmredzama fiziskā simbola, kuru cilvēki varētu saistīt ar kultūras galvaspilsētu 2014. gada laikā vai arī pēc tam. Tie, kam pietrūka šādas centralizētas, fiziskas gada “emblēmas”, to saistīja ar acīmredzamas EKG “ietekmes” trūkumu. Tomēr šķiet, ka pilsētas kultūras jomā iesaistītajiem EKG deva iespēju stingri iezīmēt kartē savas darbības jomas.
4.7.Ilgtspējība
Novērtējumā norādīts, ka ilgtspējīguma aspektam tika piešķirta nozīme abu pilsētu izmantotajās pieejās. Lai gan jau EKG cikla sākumā katrā pilsētā tika domāts par iedibināto pasākumu pārmantojamību, tas tomēr neizvērtās par būtisku ilgtermiņa mantojumu vai ilgtspējas plānu, kā saglabāt kultūras piedāvājumu pēc EKG gada beigām. Nav pārsteidzoši, jo finansējuma trūkums dažiem 2014. gada kultūras programmas nozīmīgākajiem elementiem tika atzīts par galveno šķērsli ilgtspējībai.
Taču, neraugoties uz iepriekš minēto, ir pierādījumi, ka abās pilsētās EKG rezultātā kultūras statuss politiskajā darba kārtībā ir audzis. Un, patiešām, EKG atļāva abām pilsētām demonstrēt kultūras nozīmi un priekšrocības tādā mērā, kādā tas bez šī statusa nebūtu bijis iespējams.
Tiek uzskatīts, ka “Ūmeo 2014” bija daļa no plašākas pilsētas attīstības stratēģijas, kurā kultūra ir svarīgs elements. No 2010. līdz 2020. gadam pilsēta turpinās īstenot savu kultūras stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem, stratēģija būs jāatjaunina, lai ņemtu vērā EKG gada laikā gūto pieredzi, un paredzams, ka kultūras izdevumi uz vienu iedzīvotāju turpinās palielināties un būs aptuveni divreiz lielāki par vidējiem izdevumiem citās Zviedrijas pašvaldībās.
Rīgā kultūra tiek minēta nesen izstrādātajā pašvaldības attīstības plānā, un iekļauj tādas prioritātes kā attīstīt “radošu Eiropas pilsētu ar augstas kvalitātes kultūras dzīvi” vai veicināt “piekļuvi kultūrai un aktīvi sekmēt iedzīvotāju radošumu un sabiedrības līdzdalību”.
Turklāt Ūmeo tika uzlabota kultūras infrastruktūra, kas būs galvenais mantojums pēc 2014. gada, jo nodrošinās jaunas un uzlabotas ēkas organizācijām, iedzīvotājiem un apmeklētājiem turpmākajos gados. Lai gan Rīgā jau tika un vēl tiks uzlabota kultūras infrastruktūra, tas ir mazākā mērā saistāms ar EKG programmu, jo liekākā daļa no uzlabojumiem netika pabeigti savlaicīgi, tāpēc tos nevarēja izmantot attiecīgā gada laikā.
Nav šaubu arī par to, ka gan Ūmeo, gan Rīga tāpat kā citas iepriekšējas EKG pilsētas ir izveidojušas virkni jaunu attiecību un sadarbības tīklu pilsētu, valstu un starptautiskā līmenī, kas tiks uzturēti arī nākotnē.
Turklāt iespējams, ka svarīgākais ar ilgtspējību saistītais aspekts ir attiecināms uz spēju palielināšanu, par ko liecināja abu pilsētu kultūras organizāciju dalība dažādos EKG pasākuma projektos. Galvenais ieguvums no EKG kopumā un ieguvums, kas palielina projekta ilgtspēju, ir saistīts ar jaunām prasmēm, pieredzi un zināšanām, kuras pilsēta guva kultūras gada vērienīgās plānošanas un īstenošanas rezultātā.
5.Ārējā novērtējuma galvenie ieteikumi un Komisijas secinājumi
Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija secina, ka EKG rīcība joprojām ir ļoti nozīmīga ES līmenī, kā arī tiek augstu vērtēta tās rīkotāju vidū un rada plašas kultūras programmas ar pozitīviem rezultātiem un ietekmi, kuru tomēr vēl nevar pilnībā izvērtēt. Skaidrāku priekšstatu par šo situāciju varētu sniegt tikai pašu uzņemošo pilsētu veikti garenvirziena novērtējumi, kā minēts 3.2. punktā.
Komisija arī secina, ka 2014. gada titutlpilsētu īstenotās programmas bija inovatīvas un atbilstīgas EKG rīcības mērķiem; tās atspoguļoja Eiropas dimensiju, iesaistīja daudzus vietējos iedzīvotājus un ieinteresētās personas, piedāvāja kultūru jaunai publikai (izmantojot īpašus līdzekļus un stratēģijas), pievērsa ārzemēs dzīvojošo pilsoņu interesi (kaut arī mazākā mērā nekā gaidīts Rīgā) un rezultātā varētu radīt mantojumu (pat bez oficiāliem ilgtspējas plāniem). Tomēr, lai apstiprinātu programmas ietekmi, būtu lietderīgi veikt padziļinātu novērtējumu par gūtajiem ieguvumiem attiecībā pret izmaksām. Tagad abām pilsētām vajadzētu ieguldīt pētniecībā, lai labāk saprastu, kā tās ir optimizējušas kultūras, sociālos un ekonomiskos ieguvumus, un spētu demonstrēt titulgada ietekmi uz pilsētas attīstību, tādējādi pamatojot publiskos izdevumus.
Ziņojumā tiek akcentēti vairāki ieteikumi, kas izriet no vērtētāju apsvērumiem par abām 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām. Šie ieteikumi ir lietderīgi galvenokārt nākamajām EKG, kam tie arī ir adresēti, to programmu izstrādei un īstenošanai: vajadzība nodrošināt politisko atbalstu gan pilsētu, gan valsts līmenī, lai iegūtu stabilitāti; vajadzība izveidot stabilu un efektīvu komandu agrīnā izstrādes posmā; vajadzība aptvert ne tikai kultūru, bet saistīt EKG rīcību arī ar citiem pilsētas stratēģijas aspektiem, tostarp uzņēmumiem, sociālo iekļaušanu un pilsētas attīstību; vajadzība titulpilsētām apkopot datus par ietekmi, piemēram, apmeklētāju skaitu, apmeklētāju tēriņiem, apmierinātības līmeni, kā arī par plašākām ekonomiskajām sekām; vajadzība turpināt ar īpašām stratēģijām, paplašinot kultūras patērētāju grupas, kā arī vajadzība izstrādāt ilgtermiņa plānus, kā saglabāt kultūras piedāvājumu arī pēc titulgada beigām. Visbeidzot, ziņojumā Komisijai ir ieteikts izstrādāt apkopojumu ar visiem ieteikumiem no pašreizējiem un nākotnes EKG izvērtējumiem un darīt to pieejamu kandidātpilsētām, lai palīdzētu mācīties no gūtajām atziņām un labās prakses.
Komisija atzīst visu šo ieteikumu nozīmīgumu un pēc vērtētāju ierosinājuma sagatavos apkopojumu.