1.       IEVADS

Eiropas Savienības (ES) rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā (turpmāk — rezultātu apkopojums) 2015. gada izdevums ir sagatavots laikā, kad ES ir apņēmusies atjaunot izaugsmi un radīt jaunu impulsu pārmaiņām. Lai izveidotu ieguldījumiem pievilcīgu vidi, atjaunotu uzticību un nodrošinātu lielāku reglamentējošo paredzamību un ilgtspējīgu izaugsmi, būtiska nozīme ir efektīvām tiesu sistēmām.

Šā rezultātu apkopojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti. Šajā izdevumā ir mēģināts noteikt iespējamās tendences, kā arī ir ietverti jauni rādītāji un precīzāki dati.

Tiesu sistēmu būtiskā nozīme saistībā ar izaugsmi papildina citu to funkciju, kas ir ārkārtīgi svarīga, proti, tādu vērtību uzturēšana, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Piekļuve efektīvai tiesu sistēmai ir pamattiesības, uz ko balstās Eiropas demokrātija un kas ir atzītas dalībvalstu kopīgajās konstitucionālajās tradīcijās. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Tāpat tiesu sistēmu efektivitāte ir ļoti svarīga, lai īstenotu ES tiesību aktus un stiprinātu savstarpējo uzticību. Ik reizi, kad valsts tiesa piemēro ES tiesību aktus, tā darbojas kā “Savienības tiesa”, un tai ir jānodrošina efektīva tiesiskā aizsardzība ikvienam — iedzīvotājiem un uzņēmumiem —, kura tiesības, kas garantētas ES tiesību aktos, ir tikušas pārkāptas. Valstu tiesu sistēmu trūkumi kavē vienotā tirgus darbību, ES tiesiskuma telpas sekmīgu izveidi un ES tiesību aktu kopuma efektīvu īstenošanu.

Tāpēc kopš 2011. gada valstu tiesu sistēmu reformas dalībvalstīs ir kļuvušas par to strukturālo sastāvdaļu neatņemamu daļu, uz kurām attiecas ekonomikas stabilizācijas programmas[1]. Kopš 2012. gada tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana ir bijusi arī Eiropas pusgada — ES ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla — prioritāte. Gada izaugsmes pētījumā par 2015. gadu ir no jauna pausta apņemšanās īstenot strukturālas reformas tiesiskuma jomā[2].

Dalībvalstīs tiek īstenots plašs tiesu sistēmas reformu process

Saistībā ar šo rezultātu apkopojuma izdevumu savāktā informācija liecina, ka 2014. gadā visas dalībvalstis iesaistījās savu tiesu sistēmu pārveidošanā. Reformu procesa tvērums, apmērs un statuss ievērojami atšķiras, dažādi ir arī noteiktie mērķi, kas var būt, piemēram, neefektivitātes novēršana, kvalitātes un pieejamības uzlabošana, budžeta ierobežojumu pārvaldība, iedzīvotāju uzticības nostiprināšana vai uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides sekmēšana.

1. diagramma. Pārskats par tiesu sistēmas reformām ES 2014. gadā (avots: Eiropas Komisija[3])

Šīs reformas ietver virkni darbību, sākot ar tādām operatīvajām darbībām kā vadības procesa modernizācija tiesā, jaunas informācijas tehnoloģijas izmantošana, strīdu alternatīvas izšķiršanas pilnveidošana un beidzot ar tādām strukturālākām darbībām kā tiesu organizācijas pārstrukturēšana, tiesu sistēmas pārskatīšana, procesuālo noteikumu vienkāršošana, tiesu sistēmā praktizējošu juristu profesiju un advokatūras reforma, kā arī juridiskās palīdzības reforma.

Reformu process tiek sekmēts un atbalstīts ES līmenī

Šis reformu process ir daļa no ES līmenī veicinātajām strukturālajām reformām, kuru mērķis ir nostabilizēt Eiropu uz ekonomikas atveseļošanas ceļa. Kopā ar ieguldījumiem un fiskālo atbildību strukturālās reformas ir viens no trim pīlāriem integrētajā pieejā attiecībā uz ES ekonomikas un sociālo politiku 2015. gadā. Strukturālās reformas, kas paredzētas, lai nodrošinātu tiesu sistēmu efektivitāti, bruģē ceļu virzībai uz uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi.

Rezultātu apkopojuma 2014. gada izdevumā publicētie konstatējumi kopā ar konkrētās valsts novērtējumu, kas tika veikts attiecībā uz katru iesaistīto dalībvalsti, palīdzēja ES sagatavot konkrētai valstij adresētus ieteikumus tiesiskuma jomā. Ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, Padome sagatavoja ieteikumus 12 dalībvalstīm[4], lai atbilstīgi situācijai attiecīgajā valstī uzlabotu to tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un/vai efektivitāti. Tas, ka dalībvalstīm ir problēmas saistībā ar to tiesu sistēmas darbību, tika atzīts jau 2013. gadā — attiecībā uz desmit no minētajām 12 dalībvalstīm[5] — un 2012. gadā — attiecībā uz sešām no šīm 12 dalībvalstīm[6]. Komisija cieši seko šo ieteikumu īstenošanas gaitai, uzturot dialogu ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām attiecīgajās dalībvalstīs.

Lai atbalstītu šos centienus īstenot reformas, Komisija ar savas valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupas starpniecību arī pastiprināja dialogu ar dalībvalstīm.[7] Diskusiju pamatā bija dalībvalstu zinātība[8], un to rezultātā sākās informācijas apmaiņa par īstenotajām praksēm, lai atbalstītu tiesu sistēmu kvalitāti, it sevišķi par kvalitātes vadības metodēm, tiesu saziņas politiku, centieniem vienādi piemērot ES tiesību aktus un nesenajām reformām, kas īstenotas ar mērķi uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti (piem., sistēmas struktūru). Nepārtraukta paraugprakšu popularizēšana ir svarīgākais priekšnosacījums, lai uzturētu dalībvalstīs īstenoto tiesu sistēmas reformu kvalitāti.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (turpmāk — ESI fondi)[9] nodrošina atbalstu dalībvalstu centieniem uzlabot to tiesu sistēmu darbību. Jaunā 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākumā Komisija iesaistījās intensīvā dialogā ar dalībvalstīm par ESI fondu stratēģisko finansējuma prioritāšu noteikšanu, lai veicinātu ciešu saikni starp politiku un finansējumu. Pamatojoties uz partnerības nolīgumu projektiem, no budžeta ir piešķirti līdzekļi ieguldījumiem valsts pārvaldes iestāžu institucionālās spējas veidošanā nākamajam plānošanas periodam gandrīz EUR 5 miljardu apmērā. No divpadsmit dalībvalstīm, kas 2014. gadā saņēma konkrētai valstij adresētu ieteikumu tiesiskuma jomā, vienpadsmit valstis noteica tiesiskumu par prioritāro jomu atbalsta saņemšanai no ESI fondiem. Tiesiskums ir arī Grieķijas un Kipras ekonomikas stabilizācijas programmu prioritāte, un šajā jomā šīs valstis izmantos ESI fondus. Konkrētai valstij adresētie ieteikumi, konkrētai valstij adresēts novērtējums un rezultātu apkopojumā sniegtie dati ir galvenie elementi, ko dalībvalstis izmanto, nosakot savas prioritātes finansējuma saņemšanai.

Dalībvalstis, kas noteica, ka tiesu sistēmas ir prioritārā joma, ir paredzējušas ESI fondus izmantot galvenokārt tam, lai uzlabotu savas tiesu sistēmas efektivitāti. Lai gan konkrēti pasākumi būs atkarīgi no katras attiecīgās dalībvalsts īpašajām vajadzībām, var konstatēt, ka daži pasākumu veidi ir kopīgi vairākām dalībvalstīm, piemēram, lietu pārvaldības sistēmu ieviešana, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) izmantošana tiesās, uzraudzības un novērtēšanas līdzekļu izstrāde, kā arī tiesnešu apmācības shēmu izveide. Šā atbalsta apjoms dalībvalstīs ir atšķirīgs, proti, dažas dalībvalstis ir paredzējušas atbalstīt plašu savu tiesu sistēmu daļu, savukārt citas koncentrēs uzmanību tikai uz dažām tiesām, kas saskaras ar īpašām problēmām vai kas ir izraudzītas izmēģināšanas nolūkos. Komisija uzsvēra, ka ir svarīgi noteikt stabilus rādītājus atbalsta efektivitātes uzraudzīšanai, un izdeva norāžu dokumentus par uzraudzības rādītājiem, kas atbilst rādītājiem, kuri izmantoti šajā rezultātu apkopojumā. Šo rādītāju izmantošana nodrošinās, ka dalībvalstis regulāri iesniegs Komisijai ziņojumus par sasniegtajiem rezultātiem. Šie dati palīdzēs novērtēt ES sniegto atbalstu dalībvalstu tiesu sistēmu efektivitātes uzlabošanai.

Kas ir ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā?

ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir informācijas rīks, kura mērķis ir palīdzēt ES un dalībvalstīm nodrošināt efektīvāku tiesu sistēmu, sniedzot objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par visu dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti.

Rezultātu apkopojums palīdz apzināt iespējamās nepilnības, uzlabojumus un labu praksi. Apkopojumā ir atspoguļotas valstu tiesu sistēmu darbības tendences laika gaitā. Tas sniedz nevis atsevišķu vispārēju novērtējumu, bet gan pārskatu par visu tiesu sistēmu darbību, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, par kuriem interesējas visas dalībvalstis kopumā.

Rezultātu apkopojums nepopularizē kādu konkrētu tiesu sistēmas veidu, un tajā pret visām dalībvalstīm ir pausta vienlīdzīga attieksme. Neatkarīgi no valsts tiesu sistēmas modeļa vai juridiskajām tradīcijām, kas ir tā pamatā, daži svarīgākie efektīvas tiesu sistēmas kritēriji ir savlaicīgums, neatkarība, izmaksu samērīgums un lietotājdraudzīga piekļuve.

Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā galvenā uzmanība ir pievērsta strīdīgām civillietām un komerclietām, kā arī administratīvajām lietām, lai palīdzētu dalībvalstīm to centienos izveidot uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi, kas savukārt veicina ieguldījumus, kā arī to centienos izveidot dziļāku un godīgāku iekšējo tirgu. Rezultātu apkopojums ir līdzeklis, kas palīdz iesaistīties dialogā ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu ar mērķi apzināt efektīvas tiesu sistēmas būtiskos rādītājus. Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pakāpeniski paplašināt rezultātu apkopojuma tvērumu, un Komisija ir sākusi apsvērt, kā to varētu īstenot.

Kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ietekmē Eiropas pusgadu?

ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā sniedz informāciju par tiesu sistēmu darbību un palīdz novērtēt tiesu reformu ietekmi. Ja rezultātu apkopojuma rādītāji atklāj sliktus darbības rezultātus, vienmēr ir padziļināti jāanalizē šādu rezultātu iemesli. Šāds konkrētai valstij adresēts novērtējums tiek sagatavots Eiropas pusgada procesa kontekstā, īstenojot divpusēju dialogu ar iesaistītajām iestādēm un ieinteresētajām personām. Šādā novērtējumā tiek ņemtas vērā konkrētās tiesību sistēmas īpatnības un konteksts attiecīgajās dalībvalstīs. Rezultātā ir iespējams, ka Komisija iesniedz Padomei konkrētai valstij adresētus ieteikumus par tiesu sistēmu uzlabošanu[10].

Kāda metodika ir izmantota, sastādot ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā?

Rezultātu apkopojumā izmantoti dati no dažādiem informācijas avotiem. Lielāko daļu kvantitatīvo datu pašlaik sniedz Eiropas Tiesu sistēmu efektivitātes komisija (CEPEJ), ar ko Komisija ir noslēgusi līgumu par īpaša gada pētījuma veikšanu[11]. Tiek izmantoti 2013. gada dati, un dalībvalstis tos ir sniegušas atbilstoši CEPEJ metodikai. Šogad CEPEJ apkopoja datus tieši ES dalībvalstu vajadzībām[12]. Pētījumā sniegta arī informācija par īpašām iezīmēm konkrētajā valstī, kas nodrošina plašāku kontekstu un būtu jāinterpretē kopā ar sniegtajiem datiem.

Veidojot rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumu, Komisija ir izmantojusi arī tādus papildu informācijas avotus kā Eurostat, Pasaules Banka, Pasaules Ekonomikas forums, Eiropas tiesiskās sadarbības tīkli (jo īpaši Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls, kas sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem par tiesu sistēmas neatkarību) un valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa. Papildu dati tika iegūti arī, īstenojot datu apkopošanas darbības un veicot praktiskus pētījumus par valstu tiesu darbību saistībā ar to, kā tās piemēro ES tiesību aktus konkurences, patērētāju aizsardzības, Kopienas preču zīmju un publiskā iepirkuma jomā.

Kā efektīvas tiesu sistēmas sekmē izaugsmi?

Lai atjaunotu uzticību visā uzņēmējdarbības ciklā, būtiska nozīme ir tam, lai tiesu sistēmas būtu efektīvas. Ja tiesu sistēmas nodrošina, ka tiesības tiek ievērotas un līgumi tiek izpildīti labi, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumi nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un vieglāk ir pieejami ieguldījumi inovatīvām nozarēm, kas nereti balstās uz nemateriālajiem aktīviem (piem., intelektuālā īpašuma tiesībām). Efektīvākas tiesas veicina uzņēmēju ienākšanu tirgū un sekmē konkurenci. Pētījumi liecina, ka ir pozitīva savstarpēja saistība starp uzņēmumu lielumu un efektīvām tiesu sistēmām, savukārt vājāki stimuli veikt ieguldījumus un palielināt nodarbinātību ir saistīti ar nepietiekami labi funkcionējošu tiesu sistēmu. Arī Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Pasaules Ekonomikas forums un Pasaules Banka ir uzsvēruši to, ka valstu tiesu sistēmas ietekmē ekonomiku[13].

              2.       ES 2015. gada rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā rādītāji

Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevums ir izvērsts plašāk, proti, rezultātu apkopojuma trešā izdevuma sagatavotāji ir centušies noteikt iespējamās tendences, piemērojot piesardzīgu un niansētu pieeju, jo situācija dažādās dalībvalstīs un attiecībā uz dažādiem rādītājiem būtiski atšķiras. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir ietverti arī jauni rādītāji un precīzāki dati, pamatojoties uz jauniem informācijas avotiem, piemēram, dati par tiesu efektivitāti publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā, par strīdu alternatīvas izšķiršanas (turpmāk "SAI") metožu izmantošanu un to izmantošanas veicināšanu, par Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk "IKT") izmantošanu maza apmēra prasību procedūrās, par tiesu saziņas politiku, kā arī par tiesu iestāžu padomju sastāvu un pilnvarām. Pārskatā pirmo reizi ir ietverti arī dati par profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvaru, jo lielāka dzimumu līdztiesība var uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti.

Tiesu sistēmu efektivitāte

Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir saglabāti rādītāji par tiesvedības efektivitāti, t. i., par tiesvedības ilgumu, lietu pabeigšanas koeficientu un nepabeigto lietu skaitu. Turklāt rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir atspoguļoti tādu četru datu apkopošanas darbību rezultāti, kuru mērķis bija nodrošināt precīzākus datus par tiesvedības ilgumu tādās jomās kā ES konkurences tiesības, patērētāju tiesības, Kopienas preču zīmes un publiskais iepirkums. Tiesu sistēmu efektivitāte šajās jomās, ko reglamentē ES tiesību akti, ir ļoti svarīga ekonomikai.

Tiesu sistēmu kvalitāte

Tāpat kā iepriekšējos izdevumos, arī rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā uzmanība ir pievērsta konkrētiem faktoriem, kas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmas kvalitāti, piemēram, apmācībām, tiesas darbību uzraudzībai un novērtēšanai, apmierinātības aptauju izmantošanai, budžetam un cilvēkresursiem. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā dati par IKT pieejamību ir papildināti, sniedzot dziļāku ieskatu par to, kā elektroniskos rīkus var izmantot praksē. Turklāt sadarbība ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu ir ļāvusi gūt lietderīgu ieskatu par tiesu saziņas praksi un konkrētiem paņēmieniem, ko dalībvalstis izmanto, lai veicinātu SAI izmantošanu. Turklāt 2015. gada rezultātu apkopojumā ir sniegti dati par juridisko palīdzību un dzimumu pārstāvības līdzsvaru tiesu sistēmā.

Tiesu sistēmas neatkarība

Rezultātu apkopojumā ir sniegti dati saistībā ar priekšstatu par tiesu sistēmas neatkarību, izmantojot informāciju, ko Pasaules Ekonomikas forums (PEF) ir apkopojis savā gada ziņojumā par globālo konkurētspēju. Lai gan priekšstats par neatkarību ir svarīgs, jo tas var ietekmēt lēmumus par ieguldījumiem, daudz svarīgāk ir efektīvi aizsargāt tiesu sistēmas neatkarību tiesvedības sistēmā, izmantojot tiesiskās garantijas (strukturālā neatkarība). Iepriekšējā, 2014. gada, rezultātu apkopojumā tika sniegts pirmais vispārīgais pārskats par to, kā ir organizētas tiesvedības sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību dažāda veida situācijās, kad tā var tikt apdraudēta. Komisija turpināja sadarbību tiesu iestāžu strukturālās neatkarības jomā ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkliem, jo īpaši ar Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir sniegta atjaunināta informācija par pagājušajā gadā nodrošinātajām tiesiskajām garantijām un tajā paplašināts salīdzinošais pārskats par strukturālo neatkarību. Cita starpā apkopojumā ir sniegts ES esošo tiesu iestāžu padomju sastāva un galveno pilnvaru salīdzinājums un informācija par to, kura valdības struktūra pieņem kritērijus par tiesu iestāžu finanšu resursu noteikšanu un kādi ir šie kritēriji.

Analīzes konteksts

Efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ir tiesu sistēmu efektivitātes analīzes galvenie raksturlielumi. Dati par dalībvalstu tiesu darba slodzi sniedz svarīgu informāciju par kontekstu, kādā darbojas tiesu sistēmas (piem., par tiesu uzdevumiem, iedzīvotāju gatavības līmeni vērsties tiesā). Neatkarīgi no tā, cik būtiskas ir atšķirības dalībvalstīs, ikvienai tiesu sistēmai vajadzētu spēt paveikt savu darba slodzi saprātīgā laikposmā, nodrošinot vajadzīgo kvalitāti un neatkarību.

2. diagramma. Jaunu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits uz 100 iedzīvotājiem* (pirmās instances tiesās, 2010., 2012. un 2013. gads) (avots: CEPEJ pētījums)

* Šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, parādu piedziņas lietas, ar zemes reģistrāciju saistītās lietas, administratīvās lietas (strīdīgās vai bezstrīdus), kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Itālija: iespējamo nepareizo interpretāciju attiecībā uz 2010., 2012. un 2013. gada datu salīdzinājumu varētu skaidrot ar atšķirīgu civillietu kategoriju ieviešanu.

3. diagramma. Jaunu strīdīgo civillietu un komerclietu skaits uz 100 iedzīvotājiem* (pirmās instances tiesās, 2010., 2012. un 2013. gads) (avots: CEPEJ pētījums)

 * Ievērojot CEPEJ metodiku, strīdīgas civillietas un komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Turpretī bezstrīdus civillietas (un komerclietas) attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Dažās valstīs komerclietas tiek izskatītas īpašās komerclietu tiesās, bet citās valstīs — parastajās (civillietu) tiesās. Itālija: iespējamo nepareizo interpretāciju attiecībā uz 2010., 2012. un 2013. gada datu salīdzinājumu varētu skaidrot ar atšķirīgu civillietu kategoriju ieviešanu.

              3.       ES 2015. gada rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā galvenie konstatējumi

3.1. Tiesu sistēmu efektivitāte

Taisnīguma novilcināšana ir atteikšanās nodrošināt taisnīgumu. Uzņēmumiem un ieguldītājiem ir būtiski, lai nolēmumi tiktu pieņemti laikus. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, uzņēmumi ņem vērā risku tikt iesaistītiem komercstrīdos, darba strīdos vai ar nodokļu aplikšanu vai maksātnespēju saistītos strīdos. Efektivitāte, ar kādu tiesu sistēma dalībvalstī veic tiesvedību, ir ļoti svarīga. Piemēram, piegādes vai pakalpojumu līguma piespiedu izpilde tiesas ceļā ļoti sadārdzinās, ja tiesvedība turpinās ilgāk, un pēc kāda laika tā kļūst pat bezjēdzīga, jo iespēja atgūt naudu saistībā ar maksājumiem un līgumsodiem samazinās.

              3.1.1. Tiesvedības ilgums

Tiesvedības ilgums ir laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t. i., laiks, kas nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. “Nolēmuma pieņemšanas laika” rādītājs ir nepabeigto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar 365 dienām[14]. Izņemot 13.–17. diagrammu, visi dati attiecas uz tiesvedību pirmās instances tiesā un, kad iespējams, 2010. gada dati tiek salīdzināti ar 2012. gada un 2013. gada datiem[15]. Lai gan dažādas pārsūdzības procedūras var būtiski ietekmēt tiesvedības ilgumu, tiesu sistēmas efektivitātei būtu jābūt atspoguļotai jau pirmajā instancē, jo ikvienam, kas vēršas tiesā, vispirms obligāti ir jāvēršas pirmajā instancē.

4. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu civillietas, komerclietas, administratīvās lietas un citas lietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums[16])

  * Šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, parādu piedziņas lietas, ar zemes reģistrāciju saistītās lietas, administratīvās lietas (strīdīgās vai bezstrīdus), kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm (Länder) vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga).

5. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu strīdīgas civillietas un komerclietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)

* Ievērojot CEPEJ metodiku, strīdīgas civillietas (un komerclietas) attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Turpretī bezstrīdus civillietas (un komerclietas) attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Dažās valstīs komerclietas tiek izskatītas īpašās komerclietu tiesās, bet citās valstīs — parastajās (civillietu) tiesās. Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Nīderlande sniedza informāciju par novērtētu nolēmuma pieņemšanas laiku, bet to netika aprēķinājusi CEPEJ.

6. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu administratīvās lietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)

* Ievērojot CEPEJ metodiku, administratīvās lietas attiecas uz strīdiem starp iedzīvotājiem un vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm. Dažās valstīs administratīvās lietas izskata īpašās administratīvajās tiesās, bet citās valstīs — vispārējās piekritības (civillietu) tiesās. Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Lietuvā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām.

              3.1.2. Lietu pabeigšanas koeficients

Lietu pabeigšanas koeficients ir pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība. Ar šo koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt jaunās lietas. Tiesvedības ilgums ir saistīts ar ātrumu, kādā tiesas var izskatīt lietas, ar “lietu pabeigšanas koeficientu”, kā arī ar to lietu skaitu, kuras joprojām tiek iztiesātas (“nepabeigtās lietas”). Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni 100 % vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, cik daudz ir jauno lietu. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100 %, tas nozīmē, ka lietu skaits, ko tiesas izskata, ir mazāks par jauno lietu skaitu. Rezultātā gada beigās neizskatīto lietu skaitu pieskaita nepabeigto lietu skaitam. Ja šāds stāvoklis turpinās vairākus gadus, tas var norādīt uz sistēmisku problēmu, jo lietu uzkrāšanās vēl vairāk palielina tiesu darba slodzi un izraisa turpmāku tiesvedības ilguma palielināšanos.

7. diagramma. Civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos — par 100 % lielākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits pārsniedz jauno lietu skaitu, savukārt par 100 % mazākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits ir mazāks nekā jauno lietu skaits) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Lietuvā un Slovākijā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Latvijā mainību, iespējams, ietekmēja ārēji un iekšēji faktori, piemēram, jauna maksātnespējas tiesvedība.

8. diagramma. Strīdīgu civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Nīderlande sniedza informāciju par novērtētu nolēmuma pieņemšanas laiku, bet to netika aprēķinājusi CEPEJ. Mainību Lietuvā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām.

9. diagramma. Administratīvo lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visā, pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Lietuvā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām.

              3.1.3. Nepabeigtās lietas

Nepabeigto lietu skaits ir to lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata perioda beigās. Tas arī ietekmē nolēmuma pieņemšanas laiku. Tāpēc, lai saīsinātu tiesvedības ilgumu, ir nepieciešami pasākumi nepabeigto lietu skaita samazināšanai.

10. diagramma. Nepabeigtu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Lietuvā un Slovākijā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Dānijā nepabeigto lietu skaita samazinājumu, iespējams, var skaidrot ar to, ka tika digitalizēts zemesgrāmatas reģistrs.

11. diagramma. Nepabeigtu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija un Slovēnija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Grieķijā, Lietuvā un Slovākijā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām.

12. diagramma. Nepabeigtu administratīvo lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

* Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija) vai brīdināja, ka dati var nesaturēt informāciju par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Mainību Lietuvā un Slovākijā, iespējams, var izskaidrot ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām.

              3.1.4. Efektivitāte konkrētās jomās

Lai papildinātu vispārīgos datus par civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām, 2015. gada rezultātu apkopojumā ir sniegta informācija par tiesvedības vidējo ilgumu konkrētās jomās, kas ir svarīgas uzņēmējdarbības videi. Dalībvalstīs esošās datu apkopošanas sistēmas ne vienmēr nodrošina datus par konkrētām tieslietu jomām. Tā kā šie dati mums nodrošina precīzāku redzējumu par dalībvalstu tiesu sistēmu efektivitāti, šajā rezultātu apkopojumā ir aplūkotas tādas jomas kā maksātnespēja[17], konkurences tiesības, patērētāju tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības un publiskais iepirkums.

13. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu maksātnespējas procesu* (gados) (avots: Pasaules Bankas pētījums “Doing Business”)

* Laiks, kas nepieciešams kreditoriem, lai atgūtu savus līdzekļus. Laika posms attiecas uz periodu no uzņēmuma saistību neizpildes sākuma dienas līdz dienai, kad visa bankai maksājamā summa vai tās daļa ir samaksāta. Ir ņemtas vērā iespējamās novilcināšanas taktikas, ko puses varētu izmantot, piemēram, laiku novilcinošas pārsūdzības vai pagarinājuma pieprasījumi. Dati ir apkopoti no vietējo maksātnespējas administratoru sniegtajām atbildēm uz aptaujas jautājumiem un pārbaudīti likumu un noteikumu pētījumā, kā arī izmantojot publiski pieejamu informāciju par maksātnespējas (bankrota) procesa sistēmām.

Turpmāk norādītie dati attiecas uz ES tiesību, it sevišķi konkurences un patērētāju tiesību noteikumu, kā arī Kopienas preču zīmju un publiskā iepirkuma tiesību, piemērošanu valstu tiesās[18]. Šie dati atspoguļo valstu tiesu darbības efektivitāti, piemērojot ES tiesības šajās jomās. Ir sniegta informācija par vidējo dienu skaitu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu nolēmumu valstu tiesās pirmajā un otrajā instancē lietās, kas attiecas uz minētajām konkrētajām jomām.

Dati tika iegūti no dažādiem avotiem. Par tādu lietu vidējo ilgumu, kuras attiecas uz ES konkurences un patērētāju tiesībām, dati tika apkopoti sadarbībā ar to Eiropas valstu iestāžu tīkliem, kas ir atbildīgas par šo ES tiesību jomu īstenošanu.[19] Dati par Kopienas preču zīmēm tika savākti no Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra biedriem, kas izmanto konkrētus statistikas datus, ja tie ir pieejami, vai lietu reprezentatīvu izlasi. Dati par publisko iepirkumu tika apkopoti, īstenojot Eiropas Komisijas pasūtīto datu apkopošanas izmēģinājuma darbību. Ņemot vērā atšķirīgos veidus, kādos dati tiek sniegti šajās instancēs, dalībvalstis ir sakārtotas alfabētiski pēc to oriģinālvalodas.

Konkurences tiesības sekmē efektivitāti un inovācijas, kā arī palīdz samazināt cenas. Tas, lai šie noteikumi tiktu īstenoti efektīvi, ir būtiski uzņēmējdarbības videi. Konkurences tiesību lietu pārsūdzības procesa pirmās instances tiesā vidējais ilgums lielā mērā atbilst nolēmuma pieņemšanas vidējam laikam administratīvajās lietās un, šķiet, ir garāks par civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu izskatīšanas vidējo ilgumu. Taču dažās valstīs apzināto lietu ilgums uzrāda daudz augstākas vērtības.[20] Šīs atšķirības varētu būt saistītas ar šā specifiskā tiesvedības veida sarežģītību. Turpmāk dotā diagramma parāda arī to, ka vairākās dalībvalstīs var novērot būtiskas pārsūdzības procesa ilguma atšķirības pirmajā un otrajā instancē. Daudzās valstīs laiks, kas vajadzīgs lietas izšķiršanai, parasti otrajā instancē ir ilgāks nekā pirmajā.

14. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu pārsūdzības procesa lietas attiecībā uz valstu konkurences iestāžu lēmumiem, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu* (dienās) (avots: Eiropas Komisijas un Eiropas Konkurences tīkla īstenotā datu apkopošanas izmēģinājuma darbība)

* Šajā laikposmā Bulgārijā, Igaunijā, Īrijā, Horvātijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē netika apzināta neviena lieta. Aprēķins par vidējo ilgumu tika veikts, pamatojoties uz datu apkopošanas izmēģinājuma darbību, kurā apzināja visas lietas saistībā ar valstu konkurences iestāžu tādu lēmumu pārsūdzību, ar ko piemēro LESD 101. un 102. pantu; minētajās lietās tiesas nolēmumi pēc būtības tika pieņemti laikā no 2012. gada līdz 2013. gadam. Dati ir sniegti par pirmo un otro instanci.

Lai patiesi nodrošinātu patērētāju aizsardzību, ir vajadzīgs arī, lai efektīvi darbotos tiesas, kas izskata patērētāju aizsardzības noteikumu piemērošanu. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir aplūkots laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu apelācijas procesu pret patērētāju aizsardzības iestāžu lēmumu, piemērojot dalībvalstīs Direktīvu par negodīgu komercpraksi, Direktīvu par negodīgiem līguma noteikumiem un Direktīvu par patēriņa preču pārdošanu un garantijām. Lai gan vidējais pārsūdzības procesa ilgums patērētāju tiesību jomā pirmajā instancē, šķiet, ir garāks nekā vidējais ilgums civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu gadījumā, atšķirība kopumā ir mazāka nekā atšķirība, kas tika konstatēta saistībā ar konkurences tiesību lietām.

15. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu pārsūdzības procesu attiecībā uz patērētāju aizsardzības iestāžu lēmumiem* (dienās) (avots: Eiropas Komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla īstenotā datu apkopošanas izmēģinājuma darbība)

* Scenāriju, kas tika izmantots, lai aprēķinātu šo rādītāju, nevarēja piemērot Apvienotajai Karalistei, Austrijai, Beļģijai, Luksemburgai, Somijai un Zviedrijai, jo konkrētas patērētāju aizsardzības iestādes nav pilnvarotas pieņemt lēmumus par šo noteikumu pārkāpumiem. Vācijā, Īrijā un Maltā šajā laikposmā netika izskatītas šāda veida lietas. Francijā apelācijas lietu skaits ir ļoti neliels. Vidējā ilguma aprēķins tika veikts, pamatojoties uz lietu izlasi saistībā ar apelācijām pret patērētāju aizsardzības iestādes lēmumu, piemērojot Direktīvu par negodīgiem līguma noteikumiem, Direktīvu par patēriņa preču pārdošanu un garantijām, Direktīvu par negodīgu komercpraksi un to valstu īstenošanas noteikumus, kurās nolēmumi tika pieņemti 2012. gadā un 2013. gadā. Izlašu apmērs dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs[21].

Izaugsme novatoriskākās nozarēs, jo īpaši tajās, kas balstās uz tādiem nemateriālajiem aktīviem kā intelektuālā īpašuma tiesības, ir atkarīga no labi funkcionējošas tiesībaizsardzības sistēmas[22]. Tādēļ šogad rezultātu apkopojumā ir apkopoti konkrēti dati par vidējo laiku, kas nepieciešams, lai valstu tiesās izskatītu Kopienas preču zīmju pārkāpumu lietas pirmajā un otrajā instancē. Ar dažiem izņēmumiem ilguma atšķirības, salīdzinot ar civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu vidējo izskatīšanas ilgumu, ir mazākas nekā divos iepriekš aplūkotajos gadījumos.

16. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu Kopienas preču zīmju pārkāpumu lietas* (dienās) (avots: Eiropas Komisijas un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra īstenotā datu apkopošanas izmēģinājuma darbība)

* Horvātijā netika konstatēta neviena šāda lieta. Izskatīšanas ilguma aprēķins veikts, pamatojoties uz to lietu izlasi, kas ir saistītas ar Kopienas preču zīmju pārkāpumiem un kurās nolēmumi tika pieņemti 2012. gadā un 2013. gadā. Lietu izlasi apkopoja Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra biedri.[23] Gadījumos, kad bija pieejami statistikas dati par šādu lietu izskatīšanas ilgumu, lietu izlase netika izmantota.

Visbeidzot, rezultātu apkopojumā ir apkopoti arī dati par laiku, kas ir bijis vajadzīgs, lai iztiesātu ar publisko iepirkumu saistītās lietas. Publiskā iepirkuma noteikumi nodrošina, ka publiska iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas atklātā, godīgā un pārredzamā veidā. Tālāk dotajā diagrammā ir atspoguļoti dati par lietām pirmajā, otrajā un trešajā instancē gadījumos, kad valstu tiesas pēc lietas ierosināšanas tiesā piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pirms līguma noslēgšanas. Dati ir sniegti par 2009.–2012. gadu. Diagramma parāda, ka iestādes, kas nav tiesu iestādes un kas lietu izšķir pirmajā instancē (šādu iespēju pieļauj Direktīva par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem publiskā iepirkuma jomā), parasti lietu izskata īsākā laikā nekā tiesu iestādes. Lai gan šķiet, ka pirmajā instancē šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi funkcionē labi, turpmāku apelācijas sūdzību izskatīšana aizņem vairāk laika.

17. diagramma. Laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu lietas, kurās piemēro publiskā iepirkuma noteikumus* (dienās) (avots: izmēģinājuma pētījums[24])

* Vidējā izskatīšanas ilguma aprēķins veikts, pamatojoties uz to lietu izlasi, kas ir saistītas ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri paredzēti Direktīvā par publisko iepirkumu, pirms līguma noslēgšanas; šajās lietās nolēmumi tika pieņemti laikā no 2009. gada līdz 2012. gadam. To dalībvalstu gadījumā, kurās pirmās instances apelācijas iztiesā iestāde, kas nav tiesu iestāde (Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Spānija, Kipra, Latvija, Ungārija, Malta, Austrija līdz 2014. gadam, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija), dati par šo instanci ir atspoguļoti ar baltu stabiņu. Pētījums netika veikts Horvātijā, kas iestājās ES 2013. gada jūlijā[25].Datus par izskatīšanas vidējo ilgumu nevarēja iegūt attiecībā uz pirmās instances iestādēm Spānijā un Portugālē un otrās instances iestādēm Īrijā un Maltā.

Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevuma vajadzībām tika veikta priekšizpēte[26], lai gūtu priekšstatu par izpildes procedūrām un prasību apmierināšanai vajadzīgo laiku. Tā kā tikai daži avoti apkopo salīdzinošus datus par izpildes procedūru ilgumu, tika sagatavota atbilstīga metodika. Rezultātā tika izstrādāta pieeja, kurā uzmanība tika koncentrēta uz reprezentatīvas izlasi, savācot datus, kas attiecas uz laiku no brīža, kad tiek pieņemts galīgais tiesas nolēmums, un attiecīgi līdz brīdim, kad tiek iesaldēts apsūdzētās personas bankas konts, kā arī līdz brīdim, kad iesaldētie līdzekļi tiek reāli atgūti. Tika īstenota plaša saziņa ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, tiesām vai tiesu izpildītājiem dažādās ģeogrāfiskajās atrašanās vietās, lai pamatotu izpētē izmantotās metodikas atbilstību. Neraugoties uz datu nepietiekamību, zināma informācija par izpildes procedūru ilgumu ir sniegta. Piemēram, Itālijā veiktā izpēte uzrāda, ka no galīgā tiesas nolēmuma pieņemšanas līdz līdzekļu atgūšanai paiet 136 dienas, kas ietver 23 dienas no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas līdz dienai, kad tiek iesaldēts bankas konts. Somijas dati liecina, ka vidēji no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas līdz dienai, kad tiek iesaldēts bankas konts, paiet 21 diena.

Secinājumi par tiesu sistēmu efektivitāti · ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā trešā izdevuma mērķis ir noteikt iespējamās tendences[27]. Ir vajadzīga piesardzīga un precīza pieeja. Situācija būtiski atšķiras atkarībā no attiecīgās dalībvalsts un rādītāja[28]. Turklāt ne vienmēr ir pieejami dati par visām dalībvalstīm un par visiem trim rezultātu apkopojumā aptvertajiem gadiem. Tiesu sistēmas reformas nodrošinātos ieguvumus varēs sajust tikai pēc zināma laika. Tā kā rezultātu apkopojums tiek sagatavots regulāri, ar tā palīdzību arī turpmāk tiks sekots attīstībai. · Kopumā var vērot zināmus tiesu sistēmu efektivitātes uzlabojumus. Laikposmā, kas aptverts pārskatā[29], šķiet, vairākās dalībvalstīs var novērot drīzāk pozitīvu, nevis negatīvu tendenci attiecībā uz nolēmuma pieņemšanas laiku un lietu pabeigšanas koeficientu strīdīgās civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās. Nepabeigto lietu gadījumā nav iespējams noteikt skaidru kopēju tendenci kādā virzienā, izņemot to, ka stabili samazinās nepabeigto lietu skaits civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un citās lietās. · Dalībvalstīs, kas saskaras ar īpašiem sarežģījumiem, šķiet, virsroku gūst pozitīvas tendences (ar dažiem izņēmumiem). Pozitīvajām liecībām, kas vērojamas konkrētās dalībvalstīs[30], kuras īsteno vērienīgas reformas, vajadzētu mudināt šīs valstis noteikti un apņēmīgi turpināt savus centienus. · Datu apkopošanas izmēģinājuma darbības, šķiet, parāda, ka tiesu veiktspēja bieži ir atkarīga no attiecīgās tiesību jomas. Piemēram, tiesvedība konkrētās jomās, kurās valstu tiesas funkcionē kā Savienības tiesas, proti, konkurences tiesību un patērētāju aizsardzības tiesību jomā, var aizņemt ilgāku laiku nekā tiesvedība civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomā, kas ir plašāka. Turpretim publiskā iepirkuma jomā dalībvalstis lietas izšķir īsākā laikā. · Dati par konkrētām tiesību jomām atklāj atšķirības starp pirmās un otrās instances tiesvedību. Tomēr kopēju tendenci attiecībā uz tiesvedības ilgumu, vērtējot abas šīs instances, ES nevar konstatēt.

[1]     Grieķijas, Portugāles un Kipras 2014. gada ekonomikas stabilizācijas programmās (Portugāles programma beidzās 2014. gada jūnijā) bija ietverts tiesu sistēmas reformu nosacījums.

[2]     Komisijas paziņojums “Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu”, COM(2014) 902 final.

[3]     Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[4]     Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Bulgārijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Bulgārijas 2014. gada konverģences programmu (2014/C 247/02); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Horvātijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Horvātijas 2014. gada konverģences programmu (2014/C 247/10); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Īrijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Īrijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/07); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/11); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/12); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Maltas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/16); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Polijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Polijas 2014. gada konverģences programmu (2014/C 247/19); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Portugāles 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Portugāles 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/20); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Rumānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Rumānijas 2014. gada konverģences programmu (2014/C 247/21); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Slovākijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovākijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/23); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Slovēnijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas stabilitātes programmu 2014. gadam (2014/C 247/22); Padomes Ieteikums (2014. gada 8. jūlijs) par Spānijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Spānijas 2014. gada stabilitātes programmu (2014/C 247/08).

[5]     Bulgārija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija.

[6]     Bulgārija, Itālija, Latvija, Polija, Slovākija un Slovēnija.

[7]     Komisija 2013. gadā izveidoja valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu, lai sagatavotu ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un sekmētu apmainīšanos ar paraugpraksēm attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitāti. Šajā nolūkā dalībvalstīm tika lūgts norīkot divas kontaktpersonas, proti, vienu personu no tiesu sistēmas un vienu no tieslietu ministrijas, un 2014. un 2015. gadā regulāri notika šīs neformālās grupas dalībnieku sanāksmes. Viena dalībvalsts kontaktpersonas vēl nav norīkojusi, bet četras dalībvalstis ir norīkojušas tikai vienu kontaktpersonu — no tieslietu ministrijas (no tiesu sistēmas šīs valstis kontaktpersonu nav norīkojušas).

[8]     Austrija, Beļģija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Īrija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija un Vācija ir šajā grupā uzstājušās ar prezentācijām par konkrētiem savas tiesu sistēmas aspektiem.

[9]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013.

[10]    Konkrētai valstij adresētu ieteikumu iemeslus Komisija ir norādījusi dienestu darba dokumentos, kas pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_en.htm.

[11]    Pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/index_en.htm.

[12]    CEPEJ regulāri — reizi divos gados — apkopo datus Eiropas Padomes 47 dalībvalstu vajadzībām (jaunākais vispārējais CEPEJ ziņojums tika publicēts 2014. gadā, izmantojot 2012. gada datus). Uz rezultātu apkopojuma vajadzībām izveidotās CEPEJ anketas jautājumiem atbildēja visas dalībvalstis, izņemot trīs.

[13]    Saistībā ar to, kā efektīvas tiesu sistēmas ietekmē ekonomiku, skatiet ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 2014. gada izdevumu, sadaļu “Valstu tiesu sistēmu efektivitāte — strukturāls izaugsmes komponents”; skatiet arī izdevumu “The Economic Impact of Civil Justice Reforms”, Eiropas Komisija, Economic Papers 530, 2014. gada septembris.

[14]    Tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits ir standarta rādītāji, ko definējusi CEPEJ. http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/default_en.asp.

[15]    Datos iekļauti CEPEJ veiktie atjauninājumi pēc tās 2013. gada pētījuma publicēšanas (saskaņā ar Komisijai nosūtīto informāciju).

[16]    2015. gada Pētījums par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs, ko Komisijas uzdevumā veicis CEPEJ sekretariāts. Pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/index_en.htm.

[17]  Skatiet arī Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta uzdevumā sagatavoto pētījumu “Bankruptcy and second chance for honest bankrupt entrepreneurs”, kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=7962&lang=en.

[18]    Aplūkoto situāciju specifika parāda, ka diagrammās ne vienmēr bija iespējams ietvert visas dalībvalstis, jo dažās no tām konkrēta veida lietas vispār netika izskatītas.

[19]    Datu apkopošanā ietverto pārsūdzības procesu gadījumā šīs iestādes ir tiesvedības puse.

[20]    Tādu saistīto lietu skaits, kas attiecas uz pārsūdzību, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Dažās instancēs saistīto lietu ierobežotais skaits (Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Itālijā, Polijā un Slovākijā) nosaka to, ka kāda lieta, kuras izskatīšanas laiks ir ļoti ilgs, var būtiski ietekmēt vidējos rādītājus. Spānijā lietu izskatīšanas ilgums otrajā instancē attiecas arī uz apelācijas sūdzībām par pamattiesību pārkāpumiem, kas parasti tiek izskatītas īsākā laikposmā.

[21]    Kopumā dati neattiecas uz finanšu pakalpojumiem un produktiem. Čehijas Republikā dati tika savākti no iestādēm, kas ir atbildīgas par to, lai tiktu īstenota Direktīva par negodīgu komercpraksi. Attiecīgo lietu skaits Dānijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Nīderlandē, Slovēnijā un Slovākijā ir neliels, tādēļ kāda atsevišķa lieta, kuras izskatīšanas ilgums ir ļoti ilgs, var būtiski ietekmēt vidējos rādītājus. Spānijas gadījumā dati neietver informāciju no visiem reģioniem. Itālijas, Polijas un Rumānijas datu pamatā ir attiecīgās patērētāju aizsardzības iestādes sniegtās aplēses.

[22]    Skatiet, piemēram, ESAO Ekonomikas departamenta 2013. gada jūnija politikas paziņojumu Nr. 18 “What makes civil justice effective?” un ESAO Ekonomikas departamenta darba dokumentu Nr. 1060 “The Economics of Civil Justice: New Cross-Country Data and Empirics”.

[23]    Izlašu apmērs dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Dānijas gadījumā statistikas dati attiecas arī uz lietām, kurās Jūras lietu un komerctiesa tika piemērojusi valsts preču zīmju tiesības. Vācijai nav konkrētu statistikas datu par Kopienas preču zīmju lietām, jo statistikas dati tiek apkopoti par visām lietām, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu. Sniegto datu pamatā ir tiesu aplēses. Slovākijā otrā instance attiecas uz Augstāko tiesu 2012. gadā un uz lietām, ko otrajā instancē 2013. gadā izskatīja Bratislavas Rajona tiesa. Dažās dalībvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā, Slovēnijā, Somijā un Ungārijā otrās instances tiesās) attiecīgo lietu skaits ir neliels. Īrijā šajā periodā tika izskatīta tikai viena šāda veida lieta.

[24]          “Economic efficiency and legal effectiveness of review and remedies procedures for public contracts”, Europe Economics, Eiropas Komisijas (Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta) uzdevumā sagatavots pētījums, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/growth/single-market/public-procurement/modernising-rules/evaluation/index_en.htm.

[25]    Dati par Horvātiju ir pieejami Horvātijas Valsts komisijas par publiskā iepirkuma procedūru pārraudzību tīmekļa vietnē, minētās komisijas gada ziņojumos.

[26]    “Case study on the functioning of enforcement proceedings relating to judicial decision in Member States”, Matrix, Eiropas Komisijasi (Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta) uzdevumā sagatavots pētījums, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/index_en.htm.

[27]    Kā atspoguļots trijos rezultātu apkopojuma izdevumos, tendence var atklāt ļoti atšķirīgas situācijas, piemēram, tiesvedības ilgums var mainīties robežās no 10 (vai mazāk) dienām līdz 100 (vai vairāk) dienām.

[28]    Sīkāku informāciju par novirzēm skatiet cita starpā attiecīgās valsts aprakstā 2015. gada Pētījumā par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs, ko Komisijas uzdevumā veicis CEPEJ sekretariāts.

[29]    2010., 2012. un 2013. gads.

[30]    Piemēram, Grieķija.

3.2. Tiesu sistēmu kvalitāte

Kvalitatīvas institūcijas, tostarp valstu tiesu sistēmas, ir noteicošs faktors saistībā ar ekonomikas sniegumu. Lai tiesu sistēma būtu efektīva, kvalitāte ir nepieciešama visā tiesiskuma nodrošināšanas procesā. Nekvalitatīvi tiesas nolēmumi var palielināt uzņēmējdarbības riskus gan lieliem uzņēmumiem, gan MVU, kā arī var ietekmēt patērētāju izvēli.

Visas dalībvalstis īsteno pasākumus, lai atbalstītu savu tiesu sistēmu kvalitāti. Lai gan nav vienota, saskaņota veida, kā novērtēt kādas tiesu sistēmas kvalitāti, rezultātu apkopojumā tiek izmantoti konkrēti rādītāji, kas ir vispārēji pieņemti kā būtiski[31] un var palīdzēt uzlabot tiesiskuma kvalitāti.

              3.2.1. Uzraudzības, novērtēšanas un apsekojuma līdzekļi tiesu sistēmu kvalitātes atbalstam

Tiesu uzraudzības un novērtēšanas darbības ir līdzekļi, kas palīdz uzlabot tiesas nolēmumu prognozējamību un savlaicīgumu, kā arī tiesas darbību[32]. Šie līdzekļi var būt tiesu ikdienas darbības uzraudzība, izmantojot datu apkopošanu. Tie var paredzēt arī tiesu sistēmas veiktspējas perspektīvāku novērtēšanu, piemēram, izmantojot kvalitātes rādītājus vai pat nosakot kvalitātes standartus visai tiesu sistēmai. Arī tiesās strādājošo speciālistu un/vai tiesas pakalpojumu lietotāju aptaujas var sniegt attiecīgu informāciju, lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti.

18. diagramma. Tiesu darbību uzraudzības pieejamība 2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums[33])

Uzraudzības sistēmu mērķis ir novērtēt tiesu ikdienas darbības, it sevišķi izmantojot datu vākšanu un statistisko analīzi. Francijas datu atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo rezultātu apkopojumu izriet no datu korekcijas, kas ir stabila attiecībā uz abiem gadiem. Spānijas un Polijas dati iegūti no 2012. gada informācijas.

19. diagramma. Tiesu darbību novērtējuma pieejamība 2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums)

* Novērtējuma sistēma attiecas uz tiesu veiktspēju, parasti izmantojot rādītājus un mērķus. Turklāt dažas dalībvalstis nosaka kvalitātes politiku un standartus visai tiesu sistēmai. Rumānijā tiesu darbības veiktspējas rādītāji tiek izmantoti regulāri. Pārējo dalībvalstu rezultāti ir identiski datiem, kas apkopoti par 2012. gadu. Spānijas un Polijas dati iegūti no 2012. gada informācijas.

20. diagramma. Tiesas pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptaujas 2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums)

* Nīderlande ir norādījusi uz to, ka ir samazinājies valsts prokuroriem paredzēto aptauju skaits, savukārt Ungārija un Lietuva ir attiecīgi norādījušas, ka ir palielinājies advokātiem, iesaistītajām pusēm un citiem tiesu pakalpojumu lietotājiem paredzēto aptauju skaits. Visu pārējo dalībvalstu rezultāti ir identiski datiem, kas apkopoti par 2012. gadu. Grieķijas, Polijas un Spānijas dati iegūti no 2012. gada informācijas.

              3.2.2. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmas palīdz samazināt tiesvedības ilgumu un atvieglo piekļuvi tiesu sistēmai

IKT sistēmas lietu reģistrācijai un pārvaldībai ir neaizvietojami līdzekļi, kas ir tiesu rīcībā efektīvai lietu iztiesāšanas laika pārvaldībai, jo tās palīdz palielināt lietu iztiesāšanas ātrumu un tādējādi samazināt kopējo tiesvedības ilgumu. IKT sistēmas saziņai starp tiesām un iesaistītajām pusēm (piem., prasību elektroniska iesniegšana) var palīdzēt samazināt kavēšanos un izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, atvieglojot piekļuvi tiesu sistēmai. IKT sistēmām arvien lielāka nozīme ir arī tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā, un tādējādi tās atvieglo ES tiesību aktu īstenošanu.

21. diagramma. IKT sistēmas lietu reģistrācijai un pārvaldībai* (svērtais rādītājs: min. = 0, maks. = 4) (avots: CEPEJ pētījums)

* Kopējo rādītāju veido vairāki IKT rādītāji (lietu reģistrācijas sistēma, tiesu pārvaldības informācijas sistēma, finanšu informācijas sistēma, videokonferences), kas novērtē šo sistēmu pieejamību skalā no 0 līdz 4 (0 = pieejams 0 % tiesu; 4 = pieejams 100 % tiesu).

22. diagramma. Elektroniskā saziņa starp tiesām un iesaistītajām pusēm* (svērtais rādītājs: min. = 0, maks. = 4) (avots: CEPEJ pētījums)

* Kopējo rādītāju veido vairāki IKT rādītāji (elektroniskas tīmekļa veidlapas, tīmekļa vietne, turpmāki pasākumi attiecībā uz sekošanu lietām tiešsaistē, elektroniskie reģistri, maza apmēra prasību un bezstrīdus parādu piedziņas prasību elektroniska apstrāde, prasību elektroniska iesniegšana, videokonferences, citas elektroniskās saziņas iespējas), kas novērtē šo sistēmu pieejamību skalā no 0 līdz 4 (0 = pieejams 0 % tiesu; 4 = pieejams 100 % tiesu).

23. diagramma. Bezstrīdus parādu piedziņas prasību elektroniska apstrāde (0 = pieejama 0 % tiesu; 4 = pieejama 100 % tiesu) (avots: CEPEJ pētījums)

24. diagramma. Elektroniska prasību iesniegšana (0 = pieejama 0 % tiesu; 4 = pieejama 100 % tiesu) (avots: CEPEJ pētījums)

Efektīva valsts vai Eiropas mēroga maza apmēra prasību procedūra ir veids, kā uzlabot iedzīvotāju piekļuvi tiesiskumam un ļaut viņiem labāk izmantot savas patērētāju tiesības. Arī pārrobežu tiešsaistes maza apmēra prasību procedūru nozīme palielinās pārrobežu e-komercijas dēļ. Tādēļ viens no Eiropas Komisijas politikas mērķiem ir vienkāršot un paātrināt maza apmēra prasību procedūras, uzlabojot tiesu iestāžu savstarpējo saziņu un gudri izmantojot IKT. Galīgais mērķis ir administratīvā sloga samazināšana visām lietotāju grupām, proti, tiesām, tiesu sistēmas dalībniekiem un tiešajiem lietotājiem.

Eiropas Komisijas pasūtītajā 11. salīdzinošās novērtēšanas ziņojumā par e-pārvaldi[34] pirmo reizi tika novērtēta maza apmēra prasību tiešsaistes procedūru kvalitāte ES dalībvalstīs. Šā pētījuma vajadzībām maza apmēra prasību procedūru novērtēja pētnieki (tā sauktie kontrolpircēji).[35] Pētījuma mērķis bija noteikt, vai sabiedrisko pakalpojumu nosacījumi tiešsaistē ir strukturēti atbilstīgi lietotāju vajadzībām. Šai nolūkā katrs pētnieks rīkojās kā parasts iedzīvotājs un viņa rīcībai tika piemērots laika ierobežojums, t. i., viena reāla notikuma izvērtēšanai ikviena kontrolpircēja rīcībā bija viena diena. Tas nozīmē, ka tad, ja šajā laikposmā nav iespējams atrast konkrēto iespēju, atbilde par tās esību ir noliedzoša. Tādēļ noliedzoša atbilde pati par sevi nenozīmē, ka konkrētā iespēja tiešsaistē nav pieejama, taču tā liecina, ka šo iespēju nevar viegli un intuitīvi atrast, neveicot pārāk daudzus klikšķus, un ka, visticamāk, arī parasti iedzīvotāji vai uzņēmēji to neizmantotu/neatrastu.

25. diagramma. Maza apmēra prasību tiešsaistes procedūru salīdzinošā novērtēšana (katrai kategorijai maksimālais punktu skaits ir 100; kopējais maksimālais punktu skaits ir 700) (avots: ziņojums “Delivering on the European Advantage?”. “How European governments can and should benefit from innovative public services?” — Eiropas Komisijas (Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta) sagatavots pētījums[36])

              3.2.3. Tiesu saziņas politika

Tiesu centieni saziņas jomā ir ļoti svarīgi, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemt informētus lēmumus par tiesiskās aizsardzības veidiem (tiesā vai ārpustiesas), un sekmē nepieciešamo uzticību tiesu sistēmai. Informācijas sniegšanā par tiesu lietām ļoti svarīga nozīme ir plašsaziņas līdzekļiem. Cenšoties uzlabot tiesu un plašsaziņas līdzekļu saziņu, tiesu iestādes var labāk informēt sabiedrību par tiesu darbu (darbības jomu, ierobežojumiem un sarežģījumiem) un sekmēt informācijas kvalitāti (piem., izvairoties no faktu kļūdām).

Komisija 2014. gadā uzsāka informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par tiesu saziņas praksi un politiku. Šī informācijas apmaiņa atklāja, ka ir rūpīgāk jāpārskata prakse šajā jomā. Kā turpmāku pasākumu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavoja ieskatu pašreizējās praksēs[37] attiecībā uz tiesu efektīvas saziņas politikas svarīgākajiem rādītājiem.[38] Šis ieskats aptvēra informācijas pieejamību plašai sabiedrībai; veidus, kā tiesas organizē savas attiecības ar drukāto presi / plašsaziņas līdzekļiem; tiesnešu apmācību par saziņu ar iesaistītajām pusēm un drukāto presi; pieejamību un praksi saistībā ar tiesu nolēmumu publicēšanu tiešsaistē (visos tiesu sistēmas līmeņos).

26. diagramma. Tiešsaistes informācijas par tiesu sistēmu pieejamība plašai sabiedrībai* (avots: Eiropas Komisija[39])

* Katrai diagrammā norādītajai kategorijai var piešķirt 1 punktu. Vāciju kā federatīvu valsti raksturo decentralizētas struktūras. Tādēļ federatīvās valstis pašas izlemj, kādu informāciju sniegt tiešsaistē, un ir atbildīgas par informācijas atjaunināšanu. Tā tas ir arī federālā līmenī.

27. diagramma. Tiesu un drukātās preses / plašsaziņas līdzekļu attiecības* (avots: Eiropas Komisija[40])

* Katrā instancē (pirmajā, otrajā un trešajā) var piešķirt divus punktus, ja iestādē ir preses sekretārs vai par saziņu ar presi atbildīgais tiesnesis, kas ir atbildīgs gan par civillietām/komerclietām, gan par administratīvajām lietām. Ja ir ietverta tikai viena lietu kategorija (piem., vai nu civillietas/komerclietas, vai administratīvās lietas), piešķir tikai vienu punktu. Ja dažās tiesās ir preses sekretārs, katrai no trijām instancēm piešķir 0,5 punktus. Īrijā Tiesu dienestā ir darbinieks — konsultants saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, kurš sagatavo un izdod plašsaziņas līdzekļiem paredzētus paziņojumus.

28. diagramma. Tiesnešu piekļuve apmācībai par saziņu ar iesaistītajām pusēm un drukāto presi* (avots: Eiropas Komisija[41])

* Katrai diagrammā norādītajai kategorijai var piešķirt 1 punktu.

29. diagramma. Piekļuve publicētiem spriedumiem tiešsaistē* (civillietas un komerclietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija[42])

* Kategorijām “Spriedumu pieejamība tiešsaistē”, “Informācija datu bāzē tiek atjaunināta vismaz reizi mēnesī” un “Publicētajiem spriedumiem var piekļūt bez maksas” piešķir 3 punktus, ja šie apgalvojumi ir patiesi attiecībā uz visām instancēm (pirmo, otro un trešo). Ja pakalpojums ir pieejams tikai konkrētas instances tiesās, piešķir 1 vai 2 punktus. Ja pakalpojums ir pieejams tikai dažās tiesās, piešķir 0,5 punktus katrai instancei. Kategorijai “Ieinteresētajām personām (tiesnešiem, advokātiem, citiem praktizējošiem juristiem un/vai plašai sabiedrībai) ir piekļuve datu bāzei” piešķir 1 punktu, ja tas attiecas uz visām ieinteresētajām personām. Ja plašai sabiedrībai piekļuves nav, piešķir 0,25 punktus par katru ieinteresēto personu, kurai ir piekļuve (piem., tiesnešiem = 0,25 punkti, advokātiem = 0,25 punkti, citiem praktizējošiem juristiem = 0,25 punkti).

30. diagramma. Piekļuve publicētiem spriedumiem tiešsaistē* (administratīvās lietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija[43])

* Kategorijām “Spriedumu pieejamība tiešsaistē”, “Informācija datu bāzē tiek atjaunināta vismaz reizi mēnesī” un “Publicētajiem spriedumiem var piekļūt bez maksas” piešķir 3 punktus, ja šie apgalvojumi ir patiesi attiecībā uz visām instancēm (pirmās, otrās un trešās instances tiesām). Ja pakalpojums ir pieejams tikai konkrētas instances tiesās, piešķir 1 vai 2 punktus. Ja pakalpojums ir pieejams tikai dažās tiesās, piešķir 0,5 punktus katrai instancei. Kategorijai “Ieinteresētajām personām (tiesnešiem, advokātiem, citiem praktizējošiem juristiem un/vai plašai sabiedrībai) ir piekļuve datu bāzei” piešķir 1 punktu, ja tas attiecas uz visām ieinteresētajām personām. Ja plašai sabiedrībai piekļuves nav, piešķir 0,25 punktus par katru ieinteresēto personu, kurai ir piekļuve (piem., tiesnešiem = 0,25 punkti, advokātiem = 0,25 punkti, citiem praktizējošiem juristiem = 0,25 punkti). Īrijā Tiesu dienesta tīmekļa vietne ir oficiāla platforma, kurā tiek publicēti visu civillietu un krimināllietu jurisdikcijas tiesu visi spriedumi. Nav īpašas “administratīvo lietu” kategorijas.

31. diagramma. Spriedumu publicēšanas tiešsaistē prakse* (civillietas un komerclietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija[44])

* Kategorijām “Spriedumi tiek publicēti, pamatojoties uz atlases kritērijiem”, “Spriedumiem ir (vai nākotnē tiks) piešķirts Eiropas judikatūras identifikators (ECLI identifikators)”, “Spriedumiem ir atzīmēti atslēgvārdi” un “Spriedumiem ir nodrošināta anonimitāte” piešķir 3 punktus, ja tas attiecas uz visām instancēm (pirmo, otro un trešo). Ja pakalpojums ir pieejams tikai konkrētas instances tiesās, piešķir 1 vai 2 punktus atkarībā no aptverto instanču skaita. Maltā otrās instances tiesa ir augstākā instance.

32. diagramma. Spriedumu publicēšanas tiešsaistē prakse (administratīvās lietas, visas instances)* (avots: Eiropas Komisija[45])

* Kategorijām “Spriedumi tiek publicēti, pamatojoties uz atlases kritērijiem”, “Spriedumiem ir (vai nākotnē tiks) piešķirts ECLI identifikators”, “Spriedumiem ir atzīmēti atslēgvārdi” un “Spriedumiem ir nodrošināta anonimitāte” piešķir 3 punktus, ja tas attiecas uz visām instancēm (pirmās, otrās un trešās instances tiesām). Ja pakalpojums ir pieejams tikai konkrētas instances tiesās, piešķir 1 vai 2 punktus atkarībā no aptverto instanču skaita. Maltā otrās instances tiesa ir augstākā instance. Īrijā Tiesu dienesta tīmekļa vietne ir oficiāla platforma, kurā tiek publicēti visu civillietu un krimināllietu jurisdikcijas tiesu visi spriedumi. Nav īpašas “administratīvo lietu” kategorijas.

              3.2.4. Strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes palīdz samazināt tiesu darba slodzi

Strīdu alternatīva izšķiršana (SAI) ietver visas strīdu izšķiršanas metodes, kas nav tiesvedība. Mediācija, samierināšana un arbitrāža ir biežāk sastopamie SAI veidi. Salīdzinot ar parasto tiesvedību, SAI var palīdzēt pusēm rast kompromisu īsākā laikā un sekmēt saskaņotāku vidi, kurā nav uzvarētāju vai zaudētāju. SAI var veicināt efektīvu tiesiskumu un, visbeidzot, ieguldījumiem pievilcīgu vidi un ekonomikas izaugsmi. Visas dalībvalstis, kas sniedza datus, informēja, ka tajās ir izmantojamas vismaz trīs SAI metodes; vairākums dalībvalstu norādīja, ka tajās ir izmantojamas četras metodes, t. i., tiesas un ārpustiesas mediācija, samierināšana un arbitrāža. Neraugoties uz to, ka ir pieejami vairāki ārpustiesas strīdu izšķiršanas veidi, lielākajā daļā dalībvalstu SAI metodes parasti tiek izmantotas pārāk maz, kā apliecina 35. diagramma. Rezultātu apkopojumā ir sniegti dati par dalībvalstu valsts sektora darbībām, kuru mērķis ir veicināt un sekmēt šo metožu izmantošanu. Lai gan veicinošas darbības uzskata par brīvprātīgiem pasākumiem, stimuli ir kodificēti tiesību aktā vai valdības dekrētā un tādējādi to īstenošana ir prasība. Turpmāk dotās 33. un 34. diagrammas pamatā ir dalībvalstu kontaktpersonām nosūtīto anketu rezultāti. Savukārt 35. diagrammas pamatā ir Eirobarometra aptauja. Tajā ir norādītas to uzņēmumu atbildes, kas bija informējuši, ka pēdējos 12 mēnešos ir saņēmuši patērētāju sūdzības ar dažādu kanālu starpniecību.

33. diagramma. Valsts sektora īstenotie SAI izmantošanas veicināšanas pasākumi* (avots: Eiropas Komisija[46])

* Kopējā rādītāja pamatā ir šādi dati: 1) tīmekļa vietnes, kas sniedz informāciju par SAI; 2) publicitātes kampaņas plašsaziņas līdzekļos; 3) brošūras plašai sabiedrībai; 4) pēc pieprasījuma ir pieejamas speciālas informācijas sesijas par SAI; 5) tiesas organizē speciālas saziņas darbības; 6) SAI izmantošanas novērtējumu publicēšana; 7) SAI izmantošanas statistikas datu publicēšana; 8) cits. Par katru anketā ietverto veicinošo pasākumu piešķir vienu punktu. Konkrētās dalībvalstīs var tikt veiktas papildu darbības (Vācija).

34. diagramma. SAI izmantošanas stimuli* (avots: Eiropas Komisija[47])

* Kopējā rādītāja pamatā ir šādi dati: 1) juridiskā palīdzība sedz (daļēji vai pilnībā) ar SAI saistītās izmaksas; 2) tiesas izmaksu, tostarp zīmognodevu izmaksu, pilnīga vai daļēja atgriešana, ja SAI ir sekmīgs rezultāts; 3) SAI procedūrai nav vajadzīgs advokāts; 4) tiesnesis var funkcionēt kā mediators; 5) SAI/mediācijas koordinators tiesās; 6) cits. Par katru anketā ietverto stimulu piešķir vienu punktu. Atsevišķas dalībvalstis minēja papildu metodes SAI izmantošanas sekmēšanai (Īrija). Čehijas Republikā, ja lietas raksturs to pieļauj, tiesnesis var ierosināt risinājumu tiesas ceļā un meklēt kompromisu.

35. diagramma. Patērētāju sūdzības, ko uzņēmumi ir saņēmuši ar dažādu kanālu starpniecību* (avots: Eirobarometra aptauja[48])

* Datos netiek ņemtas vērā to mazumtirgotāju atbildes, kuri vispār nebija saņēmuši nekādas patērētāju sūdzības ar nekādu kanālu starpniecību.

              3.2.5. Tiesnešu apmācības veicināšana var palīdzēt uzlabot tiesu efektivitāti

Tiesnešu apmācība ir svarīgs elements, lai nodrošinātu tiesas nolēmumu kvalitāti. Ir ietverta arī 2014. gada Eiropas tiesiskās apmācības ziņojumā[49] sniegtā informācija par to pašreizējo tiesnešu īpatsvaru, kuri piedalās pastāvīgā apmācībā ES tiesību vai citas dalībvalsts tiesību jomā.

36. diagramma. Tiesnešu obligātā apmācība 2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums)

* Vācija un Ungārija ir informējušas par obligātās apmācības kategoriju skaita palielināšanos, salīdzinot ar 2012. gadu. Dati par Spāniju un Poliju tika iegūti no informācijas par 2012. gadu.

37. diagramma. Tiesneši, kas piedalās pastāvīgās apmācībās ES tiesību vai citas dalībvalsts tiesību jomā* (procentos no kopējā tiesnešu skaita) (avots: Eiropas Komisija, Eiropas Tiesiskā apmācība, 2014. gads[50])

* Šogad tika iesniegti dati par Apvienoto Karalisti (Skotiju). Francijas gadījumā dati attiecas arī uz prokuroriem. Dažos gadījumos dalībvalstis paziņoja datus, norādot, ka dalībnieku proporcija attiecībā pret juridiskās profesijas locekļu skaitu pārsniedz 100 %. Tas nozīmē, ka dalībnieki piedalījās vairāk nekā vienā apmācības pasākumā ES tiesību jomā.

              3.2.6. Resursi

Turpmāk dotā diagramma parāda apstiprināto kopējo vispārējo tiesu budžetu uz vienu iedzīvotāju 2010., 2012. un 2013. gadā. Diagramma atspoguļo tiesu budžeta uz vienu iedzīvotāju relatīvo stabilitāti pēdējos trijos gados, ar vidēji nelielu pieaugumu.

38. diagramma. Tiesu budžets* (EUR uz iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

* 38. diagrammā norādīts gada apstiprinātais budžets, kas piešķirts visu tiesu darbībai, neatkarīgi no šā budžeta avota un līmeņa (valsts vai reģionālais). Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo Austrijas, Beļģijas, Francijas, Grieķijas un Luksemburgas dati ir par visas tiesu sistēmas budžetu un aptver juridisko palīdzību un prokurora pakalpojumus, Vācijas dati ir nepilnīgi, jo neaptver visas pavalstis (Länder), un dažas dalībvalstis saņem finansējumu no starptautiskām un Eiropas iestādēm. Būtiskais samazinājums Spānijā laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam atspoguļo to, ka 2012. gada datos nav iekļauti dati par autonomajām kopienām un par Tiesu iestāžu padomi.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā ir noteikts, ka juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevums ietver informāciju par juridiskās palīdzības izdevumiem dalībvalstīs uz vienu iedzīvotāju 2010., 2012. un 2013. gadā. Turpmāk dotā diagramma parāda, ka dažādām valstu grupām šīs summas būtiski atšķiras. Lielākajā daļā dalībvalstu juridiskajai palīdzībai uz vienu iedzīvotāju tērētās summas laikposmā, uz kuru attiecas apkopojums, ir saglabājušās relatīvi stabilas. Tabulā nav sniegta informācija par to, kā juridiskajai palīdzībai piešķirtās kopējās summas tiek sadalītas starp saņēmējiem vai starp lietām.

39. diagramma. Gada valsts budžets, kas piešķirts juridiskajai palīdzībai uz vienu iedzīvotāju 2010., 2012. un 2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums)

* 39. diagrammā ir norādīta gada valsts budžeta summa, kas piešķirta juridiskajai palīdzībai uz vienu iedzīvotāju 2010., 2012. un 2013. gadā. Dati par Vācijas budžetu ir nepilnīgi, jo neaptver visas pavalstis. Atsevišķās dalībvalstīs daļu juridiskās palīdzības var segt arī praktizējoši juristi, tas diagrammā norādītajos datos nav atspoguļots.

40. diagramma. Vispārējās valdības kopējie izdevumi tiesām* (EUR uz iedzīvotāju) (avots: Eurostat)

Šajā papildu resursu rādītājā ir izmantoti Eurostat dati par valdības izdevumiem. Tas atspoguļo faktiski izlietoto budžetu un papildina esošo tiesām piešķirtā budžeta rādītāju. Salīdzinājums veikts par 2010., 2011. un 2012. gadu.

* 38. diagrammā norādīts gada apstiprinātais budžets, kas piešķirts visu tiesu darbībai, neatkarīgi no šā budžeta avota un līmeņa (valsts vai reģionālais), savukārt 40. diagrammā parādīti vispārējās valdības kopējie (faktiskie) izdevumi tiesām (nacionālo kontu dati, valdības funkciju klasifikācija, 03.3. grupa). Dati, kas iekļauti 40. diagrammā, aptver arī probācijas sistēmas un juridisko palīdzību.

41. diagramma. Vispārējās valdības izdevumi tiesām, procentos no IKP (avots: Eurostat)

Turpmāk dotajās diagrammās ir sniegta informācija par cilvēkresursiem dalībvalstu tiesu sistēmās. Saistībā ar tiesnešu skaitu uz 100 000 iedzīvotāju lielākajā daļā dalībvalstu laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam var novērot relatīvu stabilitāti ar vidēji nelielu pieaugumu. Līdzīgi lielākajā daļā dalībvalstu ir vērojams advokātu skaita pieaugums uz 100 000 iedzīvotāju. Šie rādītāji katrā valstī ir ļoti atšķirīgi.

42. diagramma. Advokātu skaits* (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

* Advokāts ir kvalificēta persona, kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības vērsties tiesā un darboties savu klientu interesēs, nodarboties ar jurista praksi, piedalīties tiesas sēdēs vai sniegt juridiskus padomus un pārstāvēt savus klientus juridiskos jautājumos (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. Rec(2000)21 par tiesībām brīvi strādāt advokāta profesijā).

43. diagramma. Tiesnešu skaits* (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

* Ievērojot CEPEJ metodoloģiju, šajā kategorijā ietilpst tiesneši, kas strādā pilnu slodzi. Tā neaptver tiesas ierēdņus (Rechtspfleger / court clerks), kas darbojas dažās dalībvalstīs. Grieķijā profesionālu tiesnešu kopējais skaits gadu gaitā ietver dažādas kategorijas, kā norādīts iepriekš, kas daļēji izskaidro skaita svārstības.

44. diagramma. Visu tiesu absolūtā skaita mainība (pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas) 2010.–2013. gadā* (avots: CEPEJ pētījums)

Iepriekš 1. diagrammā “Pārskats par tiesu sistēmas reformām ES 2014. gadā” ir parādīts, ka ievērojams skaits dalībvalstu ir uzsākušas, pieņēmušas vai īstenojušas tiesu sistēmas vai tiesu struktūras reformu. Turpmāk dotā diagramma papildina šo informāciju, jo sniedz datus par visu tiesu kā ģeogrāfisko atrašanās vietu[51] skaita mainību 2010.–2013. gadā. Šī diagramma neatspoguļo tiesu kā juridisku personu skaita mainību.

* Itālija 2013. gada septembrī īstenoja tiesu ģeogrāfiskā sadalījuma reorganizāciju. Tas ietvēra 30 tiesu, 30 prokuratūru, 220 tiesu filiāļu un 346 miertiesnešu biroju slēgšanu (apvienojot tos ar citiem birojiem). Lietuva 2013. gada janvārī samazināja rajona tiesu skaitu no 54 uz 49. Nīderlande 2013. gadā reorganizēja tiesu ģeogrāfisko sadalījumu (samazinājums no 64 uz 40 birojiem). Šīs reorganizācijas rezultātā tika slēgtas apakšrajona tiesas. Horvātijas un Slovēnijas gadījumā pieaugumu izskaidro tas, ka CEPEJ 2013. gadā uzdotais jautājums tika interpretēts atšķirīgi salīdzinājumā ar 2010. gadu.

3.2.7. Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvars

Darbinieku dažādība nodrošina papildu zināšanas, prasmes un pieredzi, kā arī atspoguļo reālo situāciju. Tas it sevišķi attiecas uz tiesām. Dzimuma ziņā dažāds tiesnešu sastāvs var sekmēt tiesu sistēmas augstāku kvalitāti.

Turpmāk dotās diagrammas par sieviešu pārstāvību tiesneša amatā pirmās un otrās instances tiesās un augstākajās tiesās atspoguļo atšķirīgu situāciju. Dati apliecina apgrieztu attiecību, proti, jo augstākas instances tiesa, jo mazāks tiesnešu-sieviešu īpatsvars. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu tiesnešu-sieviešu pašreizējais īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās ir samērā augsts un dzimumu līdzsvara zonā ar 40–60 % sadalījumu[52], tiesnešu-sieviešu situācija augstākajās tiesās stipri atšķiras. Tomēr pēdējo triju gadu tendence pirmās un otrās instances tiesās un pēdējo septiņu gadu tendence augstākajās tiesās ir galvenokārt pozitīva. Šīs tendences liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu strādā pie tā, lai sasniegtu dzimuma līdzsvara zonu.

45. diagramma. Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās, kā arī augstākajās tiesās (avots: Eiropas Komisijas un CEPEJ pētījums)

46. diagramma. Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvara mainība gan pirmās, gan otrās instances tiesās no 2010. līdz 2013. gadam, kā arī augstākajās tiesās no 2007. līdz 2014. gadam* (avots: Eiropas Komisijas un CEPEJ pētījums)

* Slovēnijas pirmās instances tiesas un Igaunijas, Somijas un Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas dati pārskata periodā neuzrādīja nekādu mainību.

Secinājumi par tiesu sistēmu kvalitāti · ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 2015. gada izdevums parāda, ka ir iespējams īstenot un uzlabot centienus, lai atbalstītu tiesu sistēmu kvalitāti. · Ir turpinājušies centieni uzlabot tiesu sistēmai paredzētos IKT rīkus. Tomēr rādītāji atklāj atšķirības vairākās dalībvalstīs gan attiecībā uz tiesu administrācijai un pārvaldībai pieejamajiem IKT rīkiem, gan attiecībā uz elektronisko saziņu starp tiesām un iesaistītajām pusēm. Maza apmēra prasību un bezstrīdus parādu piedziņas prasību elektroniskā apstrāde daudzās dalībvalstīs nav iespējama. Ir vajadzīgi padziļinātāki salīdzinošie dati, lai labāk noteiktu saistībā ar tiesu sistēmām paredzēto IKT rīku modernizāciju konstatētās problēmas un paraugprakses. Šāds pārskats palīdzētu dalībvalstīm, kas ir sākušas IKT rīku modernizāciju vai to jau īsteno. Komisija atbalstīs šādus centienus sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. · Lielākā daļa dalībvalstu izmanto novērtēšanas līdzekļus, lai uzraudzītu tiesas darbības. Plaši tiek izmantota gada darbības ziņojumu publicēšana par tiesu sistēmas darbību. Tomēr ne visas datu apkopošanas sistēmas nodrošina pietiekamu informāciju par sistēmas darbību vai ES mērogā salīdzināmus datus, tostarp tādus, kas vajadzīgi CEPEJ. · Tikai dažas dalībvalstis tiesas darbību novērtēšanai piemēro vispusīgu pieeju. Lielākā daļa dalībvalstu informācijas apkopošanai par savu tiesu sistēmu darbību izmanto aptaujas. Taču tikai neliels skaits dalībvalstu aptaujā visas attiecīgās ieinteresētās personas (tiesnešus, tiesu darbiniekus, prokurorus, advokātus, iesaistītās puses un citus tiesu pakalpojumu lietotājus). · Prasība par tiesas pieejamību paredz, ka tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, tiek sniegta juridiskā palīdzība, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu reālu tiesas pieejamību. Ir vērojama liela neatbilstība starp dalībvalstīm attiecībā uz to, cik liels budžets uz vienu iedzīvotāju tiek piešķirts juridiskās palīdzības nodrošināšanai. · Pastāv lielas iespējas uzlabot maza apmēra prasību tiešsaistes procedūras. Šajā jomā veiktā salīdzinošā novērtēšana atklāj iespējas uzlabot gan izskatīšanas aspektus, gan informācijas kvalitāti un pieejamību. Lai attīstītu maza apmēra prasību izskatīšanu tiešsaistē, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi ar mērķi dažādos maza apmēra prasību procedūras posmos integrēt galvenos priekšnoteikumus, proti, e-ID (vai citu identifikatoru) un autentificētus dokumentus. · Lielākajā daļā dalībvalstu vairāk nekā 20 % tiesnešu piedalās pastāvīgās apmācībās par ES tiesībām vai citas dalībvalsts tiesībām. Tas pārsniedz 5 % gada mērķi attiecībā uz praktizējošiem juristiem, kuriem jāiziet apmācība, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi 50 % apmērā. Gada mērķi 2013. gadā bija sasniegušas visas dalībvalstis, kas sniedza datus par tiesnešu apmācību. · Visas dalībvalstis īsteno centienus, lai darītu iedzīvotājiem pieejamu informāciju par savām tiesu sistēmām, tostarp par atsevišķām tiesām un par to, kā rīkoties, vēršoties tiesā. Tomēr vairākās dalībvalstīs trūkst informācijas par tiesvedības izmaksām un juridisko palīdzību. Lielākā daļa dalībvalstu organizē tiesnešiem apmācību par saziņas prasmēm. · Lielākā daļa dalībvalstu nodrošina plašai sabiedrībai tiešsaistē bezmaksas piekļuvi spriedumiem civillietās un komerclietās, un tendences liecina, ka dati bieži tiek atjaunināti (vismaz reizi mēnesī). Bezmaksas piekļuve ir nodrošināta gandrīz visās dalībvalstīs. Administratīvās lietās pieņemto spriedumu pieejamība tiešsaistē ir nedaudz mazāk izplatīta. Piekļuve tiešsaistē pirmās instances tiesu nolēmumiem arī ir mazāk izplatīta attiecībā uz visu kategoriju lietām (civillietām, komerclietām, administratīvajām lietām). Bieži sastopama prakse ir tiešsaistē publicētu tiesu spriedumu anonimizēšana un atzīmēšana ar atslēgvārdiem. Aptuveni trešdaļa no visām dalībvalstīm izmanto vai plāno izmantot Eiropas judikatūras identifikatoru sistēmu. Tikai dažas dalībvalstis tulko augstākās instances tiesas spriedumus kādā svešvalodā. · Dati par SAI metožu izmantošanu uzrāda, ka gandrīz pusē dalībvalstu patērētāju strīdu izšķiršanai biežāk tiek izmantota SAI, nevis tiek sniegta prasība tiesā. Vairāk nekā vienā trešdaļā dalībvalstu patērētāji biežāk izmantoja SAI, nevis vērsās nevalstiskajās patērētāju organizācijās vai valsts iestādēs. · Īstenībā visas dalībvalstis, kas sniedza datus, informēja par veicināšanas darbībām, ko īsteno valsts sektors, lai paplašinātu SAI metožu izmantošanu. Liela daļa dalībvalstu gan attiecībā uz veicinošiem pasākumiem, gan stimuliem informēja par vienādu skaitu rīku, kas ir ieviesti saistībā ar civilstrīdu, komercstrīdu, darba strīdu un patērētāju strīdu risināšanu. · Pēdējos trijos gados tiesām piešķirtie resursi Eiropā vidēji ir nedaudz palielinājušies. Reāla tiesiskuma nodrošināšanai ir nepieciešams pietiekams resursu līmenis. Katrai dalībvalstij ir jānosaka precīzs nepieciešamo resursu līmenis, veicot savas sistēmas globālu un padziļinātu novērtēšanu. Šim nolūkam ir būtiski izmantot rīkus, kas dalībvalstīm ļauj uzraudzīt un novērtēt tiesas. Šo rīku sniegtā informācija būtu jāņem vērā, nosakot resursu piešķiršanu. · Lai gan pietiekams resursu līmenis vienmēr ir obligāts nosacījums, efektivitātes uzlabošanā noteicoši ir dažādi faktori. Piemēram, tiesu labāku darbību var saistīt ar pasākumiem, kas vērsti uz lietu pārvaldības uzlabošanu, procedūras reformām, kā arī lietderīgu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrēšanu sistēmā. · Jo augstākas instances tiesa, jo mazāks ir tiesnešu-sieviešu īpatsvars. Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvara izmaiņas gan pirmās, gan otrās instances tiesās, kā arī augstākajās tiesās uzrāda pozitīvu tendenci, vairākumam dalībvalstu vēl joprojām ir jāvelta pūles, lai augstākajās tiesās dzimumu līdzsvars sasniegtu 40–60 %.

3.3. Neatkarība

Tiesu iestāžu neatkarība ir prasība, kas izriet no ES Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību (47. pants). Tas ir svarīgi arī, lai radītu pievilcīgu ieguldījumu vidi, jo nodrošina tās tiesību sistēmas godīgumu, paredzamību, noteiktību un stabilitāti, kurā darbojas uzņēmumi.

Papildus informācijai par priekšstatu attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, kas var ietekmēt lēmumus par ieguldījumiem, 2014. gada rezultātu apkopojumā tika sniegts pirmais vispārējais pārskats par to, kā tiek organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību konkrēta veida situācijās, kurās to neatkarība var būt apdraudēta.

Turpinot sadarboties ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkliem, it sevišķi ar Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu (ENCJ), Komisija paplašināja salīdzinošo pārskatu par strukturālo neatkarību. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevuma diagrammu pamatā ir atbildes, kas sniegtas uz tās atjaunotās anketas jautājumiem, kuru Komisijas izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ, un uz ENCJ norādījumiem[53].

              3.3.1. Priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību

47. diagramma. Priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību* (uztvere — augstāka vērtība nozīmē labāku vērtējumu) (avots: Pasaules Ekonomikas forums[54])

* Skaitļi iekavās atspoguļo aktuālāko vietu starp 144 pasaules valstīm.

              3.3.2. Strukturāla neatkarība

Tā kā vairākas dalībvalstis ir paredzējušas reformas saistībā ar savām tiesu iestāžu padomēm vai apsver tādu neatkarīgu struktūru izveidi, kuru galvenais uzdevums būtu aizsargāt tiesu sistēmas neatkarību, dati atspoguļo esošo tiesu iestāžu padomju sastāva (saskaņā ar iecelšanas procesu) un galveno pilnvaru salīdzinājumu ES (48. un 49. diagramma). Šie salīdzinošie pārskati varētu palīdzēt dalībvalstīm pieņemt reformas, kas nodrošinās tiesu iestāžu padomju kā tādu neatkarīgu valsts iestāžu efektivitāti, kuru galīgais pienākums būtu atbalstīt tiesu sistēmu tiesiskuma neatkarīgā nodrošināšanā, ņemot vērā arī tiesu sistēmu tradīcijas un specifiku.

Finanšu resursu noteikšana tiesu sistēmai ir sensitīvs jautājums, kas var skart tiesu sistēmas neatkarību. Jaunajā 50. diagrammā ir atspoguļota informācija par to, kura valdības struktūra pieņem kritērijus par tiesu sistēmas finanšu resursu noteikšanu un kādi ir šie kritēriji.

Strukturālās neatkarības nodrošināšanai ir vajadzīgi tiesiskās aizsardzības pasākumi, kas aizsargā neatkarību situācijās, kad tiesu sistēmu neatkarība var tikt apdraudēta. Lai atspoguļotu aizsardzības pasākumus šādās situācijās, izmanto piecus rādītājus: aizsardzības pasākumi saistībā ar tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas (51. diagramma), tiesnešu atlaišana (52. diagramma), jauno lietu sadale tiesā (53. diagramma), tiesnešu atstatīšana un noraidīšana (54. diagramma) un tiesneša neatkarības apdraudējums (55. diagramma). Attiecībā uz šādām situācijām Eiropas Padomes 2010. gada Ieteikums jautājumā par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem (turpmāk — Ieteikums) ietver standartus, kas nodrošina, ka tiek ievērota tiesu iestāžu neatkarība[55].

Dati ir atjaunināti gadījumos, ja dalībvalstīs kopš 2014. gada rezultātu apkopojuma publicēšanas ir izmainījies tiesiskais regulējums vai prakse. Dažās diagrammās ir atspoguļoti papildu aizsardzības pasākumi, piemēram, struktūra, kas pieņem lēmumu par tiesneša atlaišanas pārsūdzību, un ir pievienots jauns, kvantitatīvs slānis, kas atspoguļo to, cik reizes 2013. gadā ir atgadījusies konkrēta situācija, piemēram, cik reizes notika tiesnešu pārcelšana bez viņu piekrišanas un cik reizes — tiesnešu atlaišana. Diagrammas sniedz pārskatu par tiesiskajām garantijām konkrētās situācijās, neveicot doto kvantitatīvo datu efektivitātes novērtējumu[56].

Šā pārskata mērķis ir palīdzēt Eiropas tiesiskās sadarbības tīkliem un attiecīgajām iestādēm pārbaudīt minēto aizsardzības pasākumu efektivitāti. Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (ETKP) 2014. gadā sāka darbu pie šāda novērtējuma.

48. diagramma. Tiesu iestāžu padomju sastāvs saskaņā ar iecelšanas procesu*[57]

Diagramma atspoguļo tiesu iestāžu padomju sastāvu, raksturojot ENCJ locekļus saskaņā ar iecelšanas procesu atkarībā no tā, vai locekļi ir tiesneši/prokurori, kurus izraudzījušies viņu līdzbiedri, locekļi, kurus iecēlusi izpildstruktūra vai likumdošanas struktūra, vai locekļi, kurus iecēlušas citas struktūras un iestādes. Ne mazāk kā pusei no tiesu iestāžu padomju sastāva locekļiem ir jābūt tiesnešiem, kurus ir izraudzījušies viņu līdzbiedri no visiem tiesu sistēmas līmeņiem, ņemot vērā tiesu sistēmas plurālismu[58].

* Beļģija: tiesu iestāžu locekļi ir vai nu tiesneši, vai prokurori; Bulgārija: kategorija “Prokurori” ietver vienu vēlētu izmeklēšanas tiesnesi; Dānija: visus locekļus oficiāli ieceļ tieslietu ministrs; kategorija “Iecēlušas citas struktūras/iestādes” ietver divus tiesas pārstāvjus (iecēlusi administratīvā personāla apvienība un policijas apvienība); Francija: padomei ir divas struktūras, vienas jurisdikcijā ietilpst tiesneši, otras — prokurori; padomes sastāvā ir viens loceklis no Francijas Augstākās tiesas (Conseil d'Etat), ko ir ievēlējusi Conseil d'Etat ģenerālā asambleja; Itālijas CSM: Consiglio Superiore della Magistratura (aptver civillietas un krimināllietas); kategorija “Tiesneši” ietver divus tiesnešu veidus (tiesnešus un/vai prokurorus), ko ievēlējusi Augstākā tiesa; Itālijas CPGA: Consiglio di presidenza della giustizia amministrativa (aptver administratīvās lietas); Spānija: padomes locekļus no tiesu sistēmas ir iecēlis parlaments — padome parlamentam nosūta to kandidātu sarakstu, kuri ir saņēmuši tiesnešu asociācijas vai 25 tiesnešu atbalstu; Malta: opozīcijas līderis ieceļ vienu tiesas locekli; Nīderlande: locekļus formāli ieceļ ar karaļa dekrētu pēc drošības un tieslietu ministra ierosinājuma; Rumānija: ievēlēti tiesneši, kurus apstiprinājis Senāts; Slovēnija: locekļus ievēl Valsts asambleja pēc republikas prezidenta ierosinājuma.

49. diagramma. Tiesu iestāžu padomju pilnvaras*[59]

Diagramma atspoguļo tiesu iestāžu padomju, ENCJ locekļu, konkrētas galvenās pilnvaras, piemēram, pilnvaras saistībā ar tiesnešu iecelšanu un atlaišanu, kā arī pārcelšanu bez viņu piekrišanas, saistībā ar disciplinārām procedūrām attiecībā uz tiesnešiem, ētikas standartu pieņemšanu un tiesnešu paaugstināšanu amatā.

* Diagramma ataino tikai atsevišķas tiesu iestāžu padomju pilnvaras, tām ir arī papildu pienākumi. Itālija: abas tiesu iestāžu padomes (CSM: civillietas/krimināllietas; CPGA: administratīvās lietas). Dažās valstīs izpildvarai ir vai nu ar tiesību aktiem, vai saskaņā ar iedibināto praksi noteikts pienākums ievērot tiesu iestāžu padomes priekšlikumu par tiesneša iecelšanu vai atlaišanu (piem., Spānijā).

50. diagramma. Kritēriji tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanai*[60]

Diagramma parāda, kura valdības struktūra (tiesu vara, likumdevējs vai izpildvara) paredz kritērijus tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanai. Diagramma parāda arī, kādi šie kritēriji ir katrā valstī, proti, vai nu balstīti uz summu, pamatojoties uz vēsturiskām/reālām izmaksām, kas ir visbiežāk sastopamais kritērijs, vai (retāk sastopams) balstīti uz jauno/iztiesāto lietu skaitu, paredzamajām izmaksām vai tiesu vajadzībām/pieprasījumiem.

* Dānija: tiek ņemts vērā jauno un iztiesāto lietu skaits pirmās instances tiesā; Vācija: tikai Augstākās tiesas budžetam — pirmās un otrās instances tiesu gadījumā tiesu sistēmas dažādās federālajās valstīs ir atšķirīgas; Igaunija: tikai pirmās un otrās instances tiesām; Ungārija: tiesību aktos ir noteikts, ka tiesnešu algas tiek noteiktas likumā par centrālo budžetu tā, lai summa nebūtu mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējā gadā; Nīderlande: ņem vērā iztiesāto lietu skaitu, pamatojoties uz tiesu izmaksu novērtējumu.

51. diagramma. Aizsardzības pasākumi saistībā ar tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas (tiesnešu neatceļamība) [61]

Diagramma atspoguļo gadījumus, kad tiesneši tiek pārvietoti bez viņu piekrišanas, un parāda, vai šāda pārvietošana ir atļauta un, ja ir, kuras iestādes pieņem lēmumu par šādiem jautājumiem, kā arī uzrāda iemeslus (piem., organizatoriski, disciplināri), kuru dēļ šāda pārvietošana ir atļauta, un to, vai ir iespējams lēmumu pārsūdzēt.[62] Pirmo reizi diagramma atspoguļo arī to tiesnešu skaitu, kuri 2013. gadā tika pārvietoti bez viņu piekrišanas.

* Skaitlis virs stabiņa norāda to tiesnešu skaitu, kuri 2013. gadā tika pārvietoti bez viņu piekrišanas (ja skaitļa nav, tas nozīmē, ka dati nav pieejami). Beļģija: pārcelšana tikai organizatorisku iemeslu dēļ tiesas ietvaros; Čehijas Republika: tiesnesi var pārcelt tikai uz tādas pašas instances tiesu, vai arī uz vienu līmeni augstāku vai zemāku tiesu (visas tiesas atrodas tajā pašā jurisdikcijas apgabalā); Vācija: pārcelšana uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un tikai pārstāvības gadījumos; Grieķija: viens tiesnesis tika pārcelts no civillietu/krimināllietu jurisdikcijas; Lietuva: pārcelšana uz laiku, ja ir neatliekama nepieciešamība nodrošināt tiesas pienācīgu darbību; Francija: tieslietu ministrs var pārcelt tiesnesi organizatorisku iemeslu dēļ retos gadījumos, piemēram, ja tiesa tiek slēgta vai tādu likumīgu iemeslu dēļ kā iecelšana amatā uz noteiktu laiku (tiesu priekšsēdētāji vai īpašu funkciju veikšanai); Polija: pēc tiesu reorganizācijas aptuveni 500 tiesneši no slēgtajām tiesām tika pārcelti uz citām tiesām; Rumānija: var pārcelt tikai īslaicīgi, ne ilgāk kā uz vienu gadu, disciplināru sankciju gadījumā; Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): 2013. gadā pārcelti mazāk par pieciem tiesnešiem (vai arī nav pārcelts neviens tiesnesis).

52. diagramma. Pirmās un otrās instances tiesas tiesnešu atlaišana*[63]

Šajā diagrammā ir atainotas iestādes, kam ir tiesības ierosināt pirmās un otrās instances tiesas tiesnešu atlaišanu un lemt par to dažādās dalībvalstīs[64]. Stabiņa augšējā daļa parāda, kas pieņem galīgo lēmumu[65], un apakšējā daļa (attiecīgā gadījumā) parāda, kas ierosina atlaišanu vai ar ko ir jāapspriežas pirms lēmuma pieņemšanas. Pirmo reizi diagramma atspoguļo arī to tiesnešu skaitu, kuri tika atlaisti 2013. gadā, kā arī to, vai atlaišanas lēmumu ir iespējams pārskatīt tiesā, konstitucionālajā tiesā vai citā neatkarīgā struktūrā.

* Skaitlis virs stabiņa norāda to tiesnešu skaitu, kuri ir atlaisti 2013. gadā (ja skaitļa nav, tas nozīmē, ka dati nav pieejami). Grieķija: viens tiesnesis tika atlaists no civillietu/krimināllietu jurisdikcijas; Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): netika atlaists neviens štata tiesnesis; tika atlaisti tikai tiesneši, kas strādāja nepilnu darba dienu (saņemot honorāru), proti, viens tribunāla tiesnesis, četri reģistrētāji (parasti piedalās sēdēs aptuveni 15 dienas gadā) un astoņi miertiesneši. Dažās valstīs izpildvarai ir vai nu ar likumu noteikts, vai praksē iedibināts pienākums ievērot tiesu iestāžu padomes priekšlikumu par tiesneša atlaišanu (piem., Spānijā).

53. diagramma. Lietu sadale tiesā[66]

Diagrammā parādīts, kādā līmenī tiek definēti lietu sadales kritēriji tiesā (piem., ar tiesību aktiem, nostiprinātu praksi), kā lietas tiek iedalītas (piem., sadala tiesas priekšsēdētājs, tiesas darbinieki, izmanto nejaušas sadales principu, iepriekš noteiktu kārtību) un kura iestāde uzrauga sadali[67].

54. diagramma. Tiesneša lēmums par sevis atstatīšanu un noraidījums[68]

Diagrammā parādīts, vai uz tiesnešiem var attiecināt sankcijas, ja viņi neievēro pienākumu atstatīt sevi no tādas lietas iztiesāšanas, kurā pastāv šaubas par viņu objektivitāti vai kurā viņu objektivitāte tiek apdraudēta, vai ja ir pamatots pieņēmums par neobjektivitāti. Diagrammā parādīts arī, kura iestāde[69] lemj par kādas puses iesniegtu noraidījuma pieteikumu, kas vērsts pret tiesnesi[70].

55. diagramma. Procedūras tiesneša neatkarības apdraudējuma gadījumā[71]

Diagrammā parādīts, kuras iestādes var darboties konkrētās procedūrās, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību, ja tiesneši uzskata, ka viņu neatkarība ir apdraudēta.[72] Tajā norādīti arī pasākumi, ko šīs iestādes var pieņemt (piem., sniegt oficiālu deklarāciju, sniegt sūdzības vai sankcijas pret personām, kas nepiemērotā veidā mēģina ietekmēt tiesnešus). Tiesu sistēmas neatkarības aizsardzībai veicamo darbību ierosina prokuratūra vai tiesa (sankciju gadījumā), vai arī tiesu iestāžu padome (citu pasākumu gadījumā).

Secinājumi par tiesu sistēmas neatkarību

Pēdējos trijos gados lielākajā daļā dalībvalstu priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību ir uzlabojies vai ir saglabājies stabils. Tomēr dažās dalībvalstīs ir turpinājis pasliktināties jau tā zemais priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību. Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā ir paplašināts ieskats tiesiskajās garantijās, kas vērstas uz tiesu sistēmas neatkarības aizsardzību konkrētās situācijās, kad tā varētu būt apdraudēta. Tajā atspoguļots arī to tiesnešu skaits, kuri tika pārvietoti bez viņu piekrišanas, un tiesnešu atlaišanas gadījumu skaits 2013. gadā. Turklāt ir sniegta informācija par to, kādi kritēriji dalībvalstīs tiek izmantoti, lai noteiktu tiesu sistēmas finanšu resursus. Tā kā vairākas dalībvalstis ir paredzējušas reformas saistībā ar savām tiesu iestāžu padomēm vai apsver šādu neatkarīgu struktūru izveidi, 2015. gada rezultātu apkopojumā ir sniegts salīdzinošs pārskats par padomju pilnvarām un sastāvu. Tas varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, ka padomes efektīvi darbojas, aizsargājot tiesu sistēmas neatkarību, ņemot vērā arī tiesu sistēmu tradīcijas un specifiku. Komisija mudinās tiesiskās sadarbības tīklus padziļināt to novērtējumus attiecībā uz tiesisko garantiju efektivitāti un aplūkos, kā šos konstatējumus varētu atspoguļot turpmākajos rezultātu apkopojumos.

              4.       DATU TRŪKUMA NOVĒRŠANA

Joprojām ir problemātiski apkopot datus par visu dalībvalstu tiesu sistēmu galvenajiem elementiem. Diagrammā turpmāk ir atspoguļots datu trūkums. Diagramma parāda par katru dalībvalsti pieejamās informācijas īpatsvaru attiecībā uz katru rezultātu apkopojuma svarīgāko elementu (efektivitāti, kvalitāti un neatkarību).

56. diagramma. Datu trūkums un informācijas pieejamība (efektivitāte, kvalitāte un neatkarība / dalībvalsts īpatsvars) (avots: Eiropas Komisija[73])

Informāciju par neatkarību sniedza gandrīz visas dalībvalstis. Kvalitātes jomā informācijas pieejamība kopumā pārsniedz 50 %. Galvenie sarežģījumi joprojām ir saistīti ar efektivitātes jomu. Lai gan gandrīz visas dalībvalstis piedalījās CEPEJ datu apkopošanā saistībā ar 2015. gada rezultātu apkopojuma sagatavošanu, joprojām ir jāuzlabo atbilžu līmenis uz konkrētiem jautājumiem.

Ar datu apkopošanu saistītos sarežģījumus nosaka vairāki iemesli, it sevišķi attiecīgo datu trūkums nepietiekamas statistikas kapacitātes dēļ; tas, ka valstu datu apkopošanas kategorijas neatbilst CEPEJ izmantotajām kategorijām; vai dažos gadījumos nevēlēšanās piedalīties datu apkopošanā saistībā ar rezultātu apkopojuma sagatavošanu.

Lai novērstu šo datu trūkumu, Komisija aicina dalībvalstis sniegt visus attiecīgos datus rezultātu apkopojumam un ir paredzējusi nostiprināt šādas darbības:

· sadarboties ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu datu apkopošanā un, tā kā grupā ir izrādīta interese par jaunu rādītāju noteikšanu, arī iespējamu jaunu rādītāju izstrādāšanā;

· sadarboties ar ES struktūrām konkrētās ES tiesību aktu jomās, kas saistītas ar izaugsmi, piemēram, konkurences, patērētāju tiesību un intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un paplašināt sadarbību, pievēršoties arī citām jomām;

· sadarboties ar Eiropas tīkliem tiesiskuma jomā, jo īpaši ar Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu, Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu, ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociāciju, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, kā arī ar praktizējošo juristu, jo īpaši advokātu, asociācijām;

· sekot Eurostat/ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja un iekšlietu jomas ekspertu grupu kopējām datu apkopošanas darbībām;

· risināt problēmas saistībā ar konkrētu dalībvalstu nespēju apkopot attiecīgos statistikas datus tiesiskuma jomā saistībā ar Eiropas pusgadu.

             

              5.       SECINĀJUMI

ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā 2015. gada izdevums atspoguļo dalībvalstu īstenotos centienus, lai uzlabotu savu valsts tiesu sistēmu efektivitāti. Tas parāda konkrētus uzlabojumus, bet tajā pašā laikā arī atklāj, ka ieguvumus no tiesu sistēmā īstenotajām reformām varēs sajust tikai pēc zināma laika. Tādēļ efektīvākas tiesu sistēmas izveidošanai ir nepieciešama apņemšanās un noteiktība.

Komisija atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt šos centienus sadarbībā ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām. Mērķis izveidot efektīvu tiesu sistēmu attaisno šādus kopīgus centienus, ņemot vērā tās nozīmi Savienības kopējo vērtību nostiprināšanā un ekonomikas izaugsmes sekmēšanā.

             

[31]   Skatiet, piemēram, CEPEJ kontrolsarakstu tiesiskuma un tiesu kvalitātes sekmēšanai [“Checklist for promoting the quality of justice and the courts”], 6. atzinumu (2004. gads) “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (ETKP) atzinums”, kas pieejams tīmekļa vietnē https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CCJE(2004)OP6&Sector=secDGHL&Language=lanEnglish&Ver=original&BackColorInternet=FEF2E0&BackColorIntranet=FEF2E0&BackColorLogged=c3c3c3.

[32]   ETKP 6. atzinums (2004. gads) 34. punkts: “(..) tiesu sistēmas “kvalitātes” novērtēšanu, t. i., visas tiesu sistēmas vai katras atsevišķas tiesas, vai vietējas tiesu grupas veiktspējas novērtēšanu, nevajadzētu jaukt ar katra atsevišķa tiesneša profesionālās spējas novērtējumu.”

[33]    Dati par “citiem elementiem” ietver, piemēram, datus par pārsūdzētajām lietām (Igaunija, Latvija), nopratināšanām (Zviedrija) vai to lietu skaitu, kas pabeigtas konkrētā termiņā (Dānija).

[34]    11. salīdzinošās novērtēšanas ziņojums par e-pārvaldi (SMART 2013/0053-3). Pieejams: http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/eu-egovernment-report-2014-shows-usability-online-public-services-improving-not-fast.

[35]    Kontrolpircēji tiek apmācīti un instruēti tā, lai viņi novērotu, izmēģinātu un novērtētu (sabiedriskā pakalpojuma) procesu, rīkojoties kā iespējami pircēji. Ikviena kontrolpircēja rīcībā reāla notikuma izvērtēšanai ir viena diena.

[36]    Pieejams: http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/eu-egovernment-report-2014-shows-usability-online-public-services-improving-not-fast.

[37]    Dati tika apkopoti, sadarbojoties ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[38]    Anketā ietvertie rādītāji tika izmantoti, izstrādājot Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (ETKP) 7. atzinumu (2005. gads) “Tiesiskums un sabiedrība” (pieejams https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CCJE(2005)OP7&Sector=secDGHL&Language=lanEnglish&Ver=original&BackColorInternet=FEF2E0&BackColorIntranet=FEF2E0&BackColorLogged=c3c3c3) un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla ziņojumu “Tiesiskums, sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi” (pieejams http://encj.eu/images/stories/pdf/GA/Dublin/encj_report_justice_society_media_def.pdf), un papildina Eiropas Komisijas apkopotos datus, kas tika iesniegti CEPEJ.

[39]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[40]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[41]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Katrai diagrammā norādītajai kategorijai var piešķirt 1 punktu.

[42]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[43]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[44]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[45]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[46]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[47]    Dati tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

[48]    Eirobarometra zibensaptauja Nr. 396 “Mazumtirgotāju attieksme pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību”, 2015. gads (tiks publicēta). Aptaujā tika iesaistīti tādi mazumtirgotāji 28 Eiropas Savienības valstīs, kas apkalpo tiešos patērētājus mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs un kas nodarbina 10 vai vairāk darbiniekus (katrā valstī). Aptaujā netika iesaistīti vairumtirgotāji un komisijas tirgotāji (NACE G51. kods), izņemot mehānisko transportlīdzekļu un motociklu vairumtirgotājus un komisijas tirgotājus, finanšu starpniecības palīgpakalpojumu sniedzējus (J67), pētniecības un attīstības pakalpojumu sniedzējus (K73), kā arī uzņēmējus, kas nodarbojas ar citu komercdarbību (K74).

[49]    Eiropas Komisija 2011. gadā izvirzīja mērķi, ka pusei no visiem praktizējošajiem juristiem ES līdz 2020. gadam būtu jāapmeklē mācības Eiropas tiesībās vai kādas citas dalībvalsts tiesībās, kā arī paredzēja atbalstīt šīs mācības ar ES fondu līdzekļiem 20 000 praktizējošo juristu apmācībai gadā laikposmā līdz 2020. gadam. Ziņojumā par Eiropas tiesisko apmācību 2014. gadā tika aprakstīts sasniegtais minētā mērķa īstenošanā un dota arī informācija par apmācību no ES fondu līdzekļiem.

[50]    Pieejams vietnē http://ec.europa.eu/justice/criminal/files/final_report_2014_en.pdf.

[51]    CEPEJ visas tiesas ir definētas kā ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, telpas vai tiesu ēkas, kur notiek lietu iztiesāšana. Ja vienā un tajā pašā pilsētā ir vairākas tiesu ēkas, tās ir jāņem vērā. Dati aptver vispārējas jurisdikcijas pirmās instances tiesu un specializētu pirmās instances tiesu, kā arī augstākās instances un/vai augstāko tiesu atrašanās vietas.

[52]    Komisijas dienestu darba dokuments par progresu vīriešu un sieviešu līdztiesības jomā 2013. gadā, kas pievienots Komisijas ziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — 2013. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu (COM(2014) 224 final).

[53]    Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes (Čehijas Republikā, Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Kiprā, Luksemburgā, Austrijā un Somijā), atbildes uz atjauninātās anketas jautājumiem tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

      Skatiet Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla norādījumus, 2014. gada jūnijs, pieejams: http://www.encj.eu/index.php?option=com_content&view=article&id=9&Itemid=11.

[54]    Pasaules Ekonomikas foruma rādītāja pamatā ir atbildes uz aptaujas jautājumu: “Cik lielā mērā tiesu iestādes jūsu valstī ir neatkarīgas no valdības locekļu, pilsoņu vai uzņēmumu ietekmes?” Atbildes uz aptaujas jautājumiem sniedza reprezentatīvs to uzņēmumu kopums visās valstīs, kas pārstāvēja galvenās tautsaimniecības nozares (lauksaimniecību, rūpniecības nozari, neražojošo nozari un pakalpojumu nozari). Aptauja tika īstenota dažādos veidos, tostarp kā tikšanās klātienē ar uzņēmumu vadošajām amatpersonām, telefonintervijas, saziņa pa pastu, un alternatīvi arī tiešsaistes aptaujas veidā. Pieejams: http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2013-2014.

[55]    Ministru komitejas Ieteikums Nr. CM/Rec(2010)12 dalībvalstīm “Judges: independence, efficiency and responsibilities”.

[56]    Šajā pārskatā ietverta pamatinformācija par to, kā ir organizētas tiesu sistēmas, un tajā nav paredzēts atspoguļot šo sistēmu sarežģītību un detalizētu informāciju. Diagrammās dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

[57]    Pamatojoties uz ENCJ norādījumiem (pieejams:

      http://www.encj.eu/index.php?option=com_content&view=article&id=9&Itemid=11).

[58]    Tiesu iestāžu padomes ir neatkarīgas struktūras, kuras tiek izveidotas ar tiesību aktiem vai saskaņā ar konstitūciju un kuras aizsargā tiesu sistēmas un atsevišķu tiesnešu neatkarību un tādējādi veicina tiesu sistēmas efektīvu darbību. Sk. Ministru komitejas Ieteikumu Nr. CM/Rec(2010)12 dalībvalstīm “Judges: independence, efficiency and responsibilities”, 26. un 27. punktu.

[59]    Pamatojoties uz ENCJ norādījumiem (pieejams:

      http://www.encj.eu/index.php?option=com_content&view=article&id=9&Itemid=11).

[60]    Dati tika apkopoti ar atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[61]    Dati tika apkopoti ar atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[62]    Ieteikuma 52. punktā ir ietvertas tiesnešu neatceļamības garantijas, jo īpaši tas, ka tiesnesi nevajadzētu pārcelt uz citu tiesas iestādi, nesaņemot viņa piekrišanu, izņemt disciplināru sankciju gadījumus vai gadījumus, kad tiek īstenota tiesu sistēmas organizācijas reforma.

[63]    Dati tika apkopoti ar atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[64]    Ieteikuma 46. un 47. punktā ir prasīts, lai valstu sistēmas nodrošinātu aizsardzības pasākumus saistībā ar tiesnešu atlaišanu.

[65]    Tā var būt viena vai divas atšķirīgas struktūras atkarībā no atlaišanas iemesla vai tiesneša veida (piem., priekšsēdētājs utt.).

[66]    Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[67]    Ieteikuma 24. punktā prasīts, lai lietu iedalīšanas sistēmu ietvaros tiesā tiktu ievēroti objektīvi, iepriekš noteikti kritēriji, aizsargājot tiesības, lai lietu izskatītu neatkarīgs un objektīvs tiesnesis.

[68]    Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[69]    Dažos gadījumos šādu lēmumu var pieņemt vairāk nekā viena iestāde atkarībā no tās tiesas līmeņa, kurā strādā noraidītais tiesnesis.

[70]    Ieteikuma 59., 60. un 61. punktā ir noteikts, ka tiesnešiem būtu jādarbojas neatkarīgi un objektīvi visās lietās un būtu sevi jāatstata no lietas izskatīšanas vai jāatsakās rīkoties, ja tiesību aktos ir definēti pamatoti iemesli, nevis citādi.

[71]    Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija sagatavoja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes uz atjaunināto anketu tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu.

[72]    Ieteikuma 8., 13. un 14. punktā norādīts, ka gadījumā, ja tiesneši uzskata, ka viņu neatkarība ir apdraudēta, viņiem būtu jābūt iespējai izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

[73]    Novērtējot pieejamās informācijas īpatsvaru, ir ņemti vērā šādi aspekti: efektivitātei — efektivitātes rādītāji, kas izriet no CEPEJ pētījuma un attiecas uz konkurences, patērētāju un Kopienas prečzīmes jomām; kvalitātei — rādītāji, kas izriet no CEPEJ pētījuma, un dati, kas apkopoti ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupas starpniecību; neatkarībai — rādītāji, kas izriet no atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem.