2.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 326/12

1.

Komisija 2014. gada 11. jūlijā iesniedza minēto priekšlikumu.

2.

Iekšējās un ārējās zivsaimniecības politikas jautājumu darba grupa priekšlikumu apsprieda laikposmā no 2014. gada 18. jūlija līdz 2015. gada 8. janvārim, ņemot vērā arī dalībvalstu rakstiskos komentārus (1).

3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinumu pieņēma 2014. gada 15. oktobrī (2).

4.

Eiropas Parlaments 2015. gada 13. janvārī pieņēma nostāju pirmajā lasījumā, apstiprinot grozījumus, par kuriem iepriekš bija nobalsojusi Zivsaimniecības komiteja.

5.

Pamatojoties uz pilnvarām, kuras Pastāvīgo pārstāvju komiteja 2015. gada 21. janvārī piešķīra prezidentvalstij, iestādes 2015. gada 2. martā un, pamatojoties uz grozītajām pilnvarām, 26. martā rīkoja trialogus. Tajos panākto kompromisu 2015. gada 8. maijā apstiprināja Pastāvīgo pārstāvju komiteja (3). Pēc tam Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājs 2015. gada 11. maijā informēja Padomi, ka Eiropas Parlaments otrajā lasījumā bez grozījumiem apstiprinās Padomes nostāju, ko Padome būs pieņēmusi saskaņā ar politisko vienošanos.

6.

Padome 2015. gada 19. maijā panāca politisku vienošanos par pārskatīto tekstu.

7.

Priekšlikuma mērķis – atjaunināt Regulu (ES) Nr. 1343/2011, Savienības tiesībās iekļaujot pienākumus, kas izriet no saglabāšanas un kontroles pasākumiem, kurus Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) pieņēma laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam.

8.

Padome priekšlikumā ir veikusi grozījumus, kuru mērķis –, no vienas puses, īstenot saglabāšanas pasākumus, nodrošinot pēc iespējas lielāku atbilstību starptautiski apstiprinātajiem ieteikumiem. Padome grib nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Vidusjūras zivsaimniecības politikā. No otras puses, grozījumu mērķis ir vienkāršot un modernizēt deleģētu lēmumu pieņemšanas procedūru.

9.

Eiropas Parlaments nobalsoja par 25 grozījumiem, kuros risināti līdzīgi problēmjautājumi. Runājot par deleģētu lēmumu pieņemšanas procedūru, Parlaments apstiprināja pilnvaru deleģēšanu Komisijai, taču attiecībā uz valsts pasākumiem – kas pa to laiku bija veikti, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem ieteikumiem – ieviesa aizsardzības pasākumus. Padome mainīja nostāju, lai nodrošinātu atbilstību vairākiem Parlamenta grozījumiem pēc būtības, un, lai panāktu kompromisu, pārformulēja deleģētu lēmumu pieņemšanas procesuālos noteikumus.

10.

Padome grozīja aizliegumu piekrastes zvejai ar trali Melnajā jūrā, lai ļautu izdarīt konkrētas atkāpes, ko pamato attiecīgajā GFCM ieteikumā uzskaitīti īpaši apstākļi. Komisija pārbauda dalībvalstu izdarītās atkāpes.

11.

Kas attiecas uz mazo pelaģisko sugu aizsardzības pasākumiem Adrijas jūrā, Padome un Parlaments bija vienisprātis par pasākuma piemērošanas jomas tehnisku grozījumu.

12.

Padome kliedēja Parlamenta bažas un uzskaitīja dažādus pārejas noteikumus attiecībā uz tālvadāmu zemūdens aparātu pakāpenisku izskaušanu. Runājot par atkāpju piemērošanu, grozītajā priekšlikumā ir paredzēts ar reģionalizācijas procesa – kopējās zivsaimniecības politikas reformas rezultātā ieviesta jēdziena – starpniecību izstrādāts deleģētais akts. Turklāt Parlamenta bažas par valsts pasākumu aizsardzību tika kliedētas ar pārejas mehānisma izveidi.

13.

Padomes un Parlamenta grozījumi lielākoties sakrita. Šie grozījumi izvairīšanos no aizsargājamām sugām un īpašu apiešanos ar tām nejaušas nozvejas gadījumā papildina ar dažiem praktiskiem elementiem.

14.

Padomes grozījumi nošķir minimālos datus, kas jāreģistrē zvejniekiem, no apkopotiem statistikas datiem, ko dalībvalstis sniegs GFCM.

15.

Izstrādājot nostāju, Padome ir pilnībā ņēmusi vērā Komisijas priekšlikumu un Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.